Saraksti
un klasifikatori
|
|
| |
| |
Speciālistu ieteikumi Covid-19 laika profilaksei. |
|
| |
Veselības ministrija (VM) izdevusi oficiālus ieteikumus Covid-19 profilaksei, sniedzot publiskus pakalpojumus vai organizējot privātus un publiskus pasākumus, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Ieteikumu mērķis ir veicināt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu, ņemot vērā katras personas atbildīgu rīcību piesardzības pasākumu īstenošanā.
Covid-19 infekcijas ierobežošanas pamatprincipi ir informēšana, distancēšanās, higiēna un personu veselības stāvokļa uzraudzība.
Lai, ieviešot piesardzības pasākumus, efektīvi īstenotu šo infekcijas ierobežošanas pamatprincipus, pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram katrā konkrētajā vietā un gadījumā jāizvērtē iespēja ievērot divu metru distanci, pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises laiks un vieta, kā arī iesaistīto personu skaits un veselības stāvoklis.
VM izstrādātie ieteikumi nosaka, ka, ieviešot piesardzības pasākumus, kas balstīti uz Covid-19 infekcijas ierobežošanas pamatprincipiem, pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram jāievēro arī visi ierobežojumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
• Informēšanas nodrošināšanai pasākuma vietā gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem redzamā vietā ir jāizvieto brīdinājums, ka pakalpojuma sniegšanas vai publiska pasākuma organizēšanas vietā nedrīkst atrasties personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija vai kurām ir elpošanas ceļu infekcijas pazīmes. Tāpat jāizvieto brīdinājums par divu metru distances ievērošanu, kā arī pareizu roku higiēnu un respiratoro higiēnu.
• Visur, kur tas ir iespējams, ir jānodrošina divu metru fiziska distance - gan starp darbinieku un apmeklētāju, gan starp darbiniekiem. Savukārt, ja nav iespējams nodrošināt divu metru fizisko distanci, ir jābūt izveidotai barjerai starp apmeklētāju un darbinieku. Ieteikumos kā piemērs minēts, ka var izveidot pagaidu stikla vai plastikāta sienu, izmantot plastikāta vizieri darbiniekiem vai izmantot sejas maskas darbiniekiem un apmeklētājiem.
• Tāpat ir jākontrolē cilvēku plūsma, lai novērstu drūzmēšanos, piemēram, pie ieejām, izejām, tualetēm un tamlīdzīgi. Turklāt jāierobežo darbinieku pulcēšanās darbā ārpus darba pienākumu veikšanas, tai skaitā kafijas pauzēs, pusdienas pārtraukumos un tamlīdzīgi. Iespēju robežās jāveicina attālināto pakalpojumu izmantošana un darba pienākumu veikšana attālināti.
• Sniedzot publisku pakalpojumu, iespēju robežās jāmazina pakalpojumam veltītais laiks, tajā skaitā neprasot apmeklētajam atrasties pie darbinieka, ja apmeklētāja klātbūtne nav nepieciešama visu pakalpojuma sniegšanas laiku. Savukārt, organizējot pasākumus, jābūt ierobežotam pasākuma norises laikam, kā arī jāizvērtē iespēja pasākuma laikā nerīkot pārtraukumus un neorganizēt koplietošanas dzērienu vai uzkodu vietu.
• Higiēnas nodrošināšanai ir jāievieš iespēja veikt roku higiēnu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem - nodrošinot siltu ūdeni, šķidrās ziepes un roku susināšanas līdzekļus vai spirtu (ar vismaz 70% etanola). Tāpat jāsamazina kopīgi lietoto virsmu un priekšmetu skaits. Turklāt iespēju robežās jāsamazina iekārtu un darba priekšmetu, tai skaitā rakstāmpiederumu, nodošana no cilvēka cilvēkam.
• Turklāt jānodrošina regulāru telpu un virsmu, tai skaitā inventāra tīrīšana, dezinfekcija, pievēršot īpašu uzmanību virsmām un priekšmetiem, ar kuriem cilvēki bieži saskaras. Jānodrošina arī regulāra telpu vēdināšana un jāparedz, ka iespēju robežās tiek izmantota bezskaidras naudas maksājumu veikšana.
• Personas veselības stāvokļa uzraudzībai, iesaistot pakalpojuma saņemšanā vai sniegšanā vai pasākuma norisē personas vecumā virs 65 gadiem, personas ar hroniskām slimībām, kā arī personas ar imūndeficītu, jānodrošina īpaši piesardzības pasākumi. Tāpat jānodrošina, ka darba vietā neatrodas personas ar akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmēm vai personas, kam noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija. Turklāt iespēju robežās ir jānodrošina apmeklētāju uzskaite, lai būtu iespējams apzināt un brīdināt kontaktpersonas Covid-19 infekcijas gadījumā.
|
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM rīkojums par Pacientu un ārstu drošībai saistībā ar COVID-19 |
|
| |
VM rīkojums par Pacientu un ārstu drošībai saistībā ar COVID-19 uz laiku ierobežos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus.
Veselības inspekcija, apziņošanas nolūkā, nosūta visām ārstniecības iestādēm Veselības ministrijas izdoto rīkojumu nr. 59
par „Pacientu un ārstu drošībai saistībā ar COVID-19 uz laiku ierobežos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus”
- https://likumi.lv/ta/id/313481-par-veselibas-aprupes-pakalpojumu-sniegsanas-ierobezosanu-arkartejas-situacijas-laika
Veselības inspekcija
Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012 tālrunis 67081600, fakss: 67819672
vi@vi.gov.lv , http://www.vi.gov.lv |
|
| |
|
|
| |
LĀB |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Narkologa apmeklēšanai nebūs vajadzīgs nosūtījums |
|
| |
09/12/2019
Nākamgad narkologs kļūs par tiešās pieejamības speciālistu, tiks veidoti aritmologa kabineti pacientiem pēc sirds stimulatoru implantācijas, kā arī vecmāšu kabineti, atcelti ierobežojumi vairāku pakalpojumu saņemšanai, atvieglota pārreģistrēšanās pie ģimenes ārsta un ieviestas citas izmaiņas, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā".
Kā skaidro pati ministrija, izmaiņu mērķis ir pilnveidot un precizēt valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību atbilstoši nozarei pieejamam finansējumam. Vērā esot ņemti arī sabiedrisko organizāciju ierosinājumi.
Papildu iepriekš minētajam, plānots, ka nākamgad atsevišķos gadījumos arī infektologa apmeklēšanai nebūs vajadzīgs nosūtījums. Proti, tiem cilvēkiem, kuri ir kontaktpersonas stacionētiem pacientiem ar apstiprinātu HIV infekciju.
No nākamā gada valsts apmaksātu endoprotezēšanu plānots nodrošināt arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tādējādi samazinot rindas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.
Paredzēts arī palielināt intervertebrālo disku bojājumu novēršanas operāciju - mikrodiskektomiju un mikrofenestrāciju - pieejamību. Tās šobrīd apmaksā, ja persona slimo ilgāk nekā trīs mēnešus un ir darbspējīgā vecumā.
VM secinājusi, ka tas no pakalpojumu saņēmēju loka izslēdz tādu sociāli mazaizsargātu personu grupu kā pensionāri, kā arī saslimšana bieži var būt akūta un medicīnisku apsvērumu dēļ nav iespējams gaidīt noteiktos trīs mēnešus. Plānots, ka turpmāk par pakalpojuma saņemšanu lēmumu pieņems ārstu konsilijs, ņemot vērā pieejamo kvotu, kā arī pacienta stāvokli.
Plānots arī novērst ierobežojumus bērniem, kuri saņem staru terapiju.
Patlaban ir situācijas, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pacienti tiek nogādāti staru terapijas saņemšanai uz citām ārstniecības iestādēm, bet pēc procedūras viņiem vēl nepieciešama atrašanās slimnīcā. Šo novērošanu iespējams nodrošināt arī BKUS, taču pašreizējais regulējums liedz iespēju slimnīcai saņemt maksu par gultasvietas nodrošināšanu dienas stacionārā šiem pacientiem, jo stacionārs tiek apmaksāts tikai kopā ar pašu terapiju.
Grozījumi arī paredz no konkrētu stacionāro programmu viena pacienta ārstēšanas tarifa aprēķina svītrot dažas dārgas manipulācijas, ko saņem neliels skaits pacientu un kas slimnīcām netiek apmaksātas atbilstoši faktiskajām izmaksām, tādēļ rodas zaudējumi. Turpmāk tos paredzēts apmaksāt atbilstoši faktiskajam pielietošanas skaitam.
Lai atvieglotu sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu, plānots, ka turpmāk jau pirmā apmeklējuma laikā ģimenes ārsts varēs nosūtīt pacientu veikt lipidogrammu un elektrokardiogrammu.
Tādējādi ģimenes ārsts iespējami ātri, proti, jau otrā apmeklējuma laikā, varēs nozīmēt nepieciešamo ārstēšanu, ja tāda būs nepieciešama.
Grozījumi arī paredz nodrošināt feldšeriem samaksu par pilnu slodzi gadījumos, kad pašvaldības veido feldšerpunktus, jo teritorijā vairs nav pieejams ģimenes ārsts. "Darbam feldšerpunktos ir neiespējami piesaistīt speciālistus, maksājot tikai par pusslodzi," secinājusi ministrija.
Paredzētas arī izmaiņas saistībā ar pacientu reģistrēšanos pie ģimenes ārsta. Patlaban, pie ģimenes ārsta var būt reģistrēti gan viņa pamatdarbības teritorijā deklarēti pacienti, gan citviet deklarētie, ja abas puses par to ir vienojušās. Tomēr situācijā, kad ģimenes ārsts beidz darbu un viņa praksi pārņem cits speciālists, automātiski tiek pārreģistrēti tikai tie pacienti, kas deklarēti ārsta darbības pamatteritorijā, bet pārējiem jāizvēlas jauns ārsts.
Kā uzsver VM, šāda kārtība ir apmierinoša ģimenes ārstiem, kuriem netiek piespiedu kārtā piesaistīti ārpus ārsta pamatteritorijas deklarētie pacienti. Taču ārpus Rīgas, ņemot vērā ģimenes ārstu trūkumu, šīs situācijas nav apmierinošas pacientiem, jo rodas problēmas piereģistrēties pie jaunā ģimenes ārsta.
Plānots, ka turpmāk Rīgā saglabāsies līdzšinējā kārtība, bet ārpus visi pacienti automātiski tiks pārreģistrēti pie prakses pārņēmēja, ja viņu deklarētā dzīvesvieta ir administratīvajā teritorijā, kurā atrodas ārsta pamatteritorija.
Noteikumos paredzētas arī citas izmaiņas. Piemēram, vairāku līdzmaksājumu noapaļošana, tostarp plānots, ka nākamgad par ģimenes ārsta apmeklējumu daļai iedzīvotāju būs jāmaksā divi eiro līdzšinējo 1,42 eiro vietā, savukārt līdzmaksājums par speciālista konsultāciju samazināsies.
Otrdien, 10.decembrī, par šīm izmaiņām lems valdība.
Plānots, ka tie stāsies spēkā 1.janvārī. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvija gadā zaudē aptuveni 200 ārstus |
|
| |
22/11/2019
Latvija gadā zaudē aptuveni 200 ārstus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
"Pašreizējā situācija nozarē [liecina], ka mēs zaudēsim daudz cilvēku. Māsas, ārstus. Mums tie cilvēkresursi zūd katru gadu. Gadā zaudējam ap 200 ārstu. Puse no ārstiem saka, ka nestrādās Latvijas medicīnā. Mūsu ārstu pieprasījums ārzemēs ir ļoti liels. Ārzemju slimnīcas piedāvā apmaksātu rezidentūru, kompensētu dzīvošanu," teica Kalējs.
Viņš akcentēja, ka veselības aprūpes darbinieku ieskatā ir iespējams nozares budžeta palielinājums par 120 miljoniem. Vairākas veselības aprūpes darbinieku organizācijas aicinājušas atlikt valsts budžeta pieņemšanu un turpināt sarunas par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei 2020. un nākamajos gados.
Kalējs intervijā pauda, ka šāds aicinājums nav nekas neparasts, jo Latvija ir arī iepriekš saskārusies ar to, ka budžetu nepieņem laikus.
"Tā problēma ir tāda, ka šajā nozarē darbojas ļoti augsti speciālisti – ķirurgi, anesteziologi, kuru trūkums ir jau tagad un kuri noteikti nesamierinās ar šo algas pielikumu. Tā kā ir diezgan liela neziņa," piebilda Kalējs.
KONTEKSTS:
Novembrī ārsti sākuši un gatavi turpināt cīņu par algu pieaugumu nozarē. 7. novembrī notika pikets pie Saeimas un protesta akcija „Diena bez ārstniecības personas”.
Šāda situācija izveidojusies, jo 13. Saeima vēl pirms valdības izveides piesolīja un likumā noteica, ka budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā būs 120 miljoni eiro. Taču tā vietā nozares prioritātēm paredzēja 50 miljonus eiro, tostarp 42 miljonus mediķu algām.
Vēlāk gan premjers pauda, ka šim mērķim iespējams atvēlēt līdz 60 miljoniem eiro, proti, valdība atradusi iespēju mediķu algām pārdalīt vēl 18 miljonus. Bet mediķi uzstāja, ka nav gatavi kompromisam.
|
|
| |
|
|
| |
lsm.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Austrijā stājas spēkā smēķēšanas aizliegums |
|
| |
01/11/2019
Austrijā piektdien stājās spēkā likums, kas aizliedz smēķēšanu visos restorānos un bāros un kura pieņemšanu padarīja iespējamu galēji labējo līdera Heinca Kristiāna Štrahes aiziešana no politikas.
Jaunais likums, kas attiecas arī uz ūdenspīpēm un elektroniskajām cigaretēm, paredz naudassodus smēķētājiem līdz 1000 eiro un iestāžu operatoriem līdz 10 000 eiro apmērā.
Līdz iepriekšējās labējās valdības izjukšanai maijā tā bija ievērojusi smēķēšanas aizlieguma izņēmumus nelieliem bāriem un smēķētavām lielākos restorānos un bāros, neraugoties uz 880 000 cilvēku parakstītu petīciju noteikt aizliegumu visos restorānos un bāros.
Šādu izņēmuma politiku pieprasīja galēji labējā Brīvības partija (FPOe) un tās līderis - smēķētājs Štrahe, kad tā 2017.gadā piedalījās sarunās par koalīciju ar konservatīvo Tautas partiju (OeVP).
Koalīcija izjuka pēc divu Vācijas laikrakstu publiskota slepus izdarīta videoieraksta, kurā redzams, kā Štrahe sarunā, kas notika Spānijas salā Ivisā, sievietei, kas uzdodas par kāda Krievijas oligarha radinieci, šķietami piedāvā publisko iepirku līgumus apmaiņā pret atbalstu viņa kampaņai.
Videoierakstā fiksētajās sarunās arī tika daudz smēķēts un dzerts. Kad Štrahe šī skandāla dēļ atkāpās no vicekanclera amata un tika izsludinātas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, konservatīvie pievienojās citām partijām parlamenta balsojumā par stingrāku smēķēšanas aizlieguma likumu.
Austrijas ārstu un vēža slimnieku grupas šonedēļ nosauca pastiprināto aizliegumu par "jaunu laikmetu veselībai Austrijā", kas samazinās smēķētāju īpatsvaru. Austrijā smēķē apmēram ceturtdaļa jauniešu un pieaugušo, bet Eiropas Savienībā - vidēji 18%. Austrijas ūdenspīpju bāru lobijs ir vērsies Konstitucionālajā tiesā, pieprasot izņēmumu. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Programma pusaudžiem depresijas un pašnāvības riska mazināšanai |
|
| |
11/10/2019
Lai pusaudži ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem laicīgi saņemtu palīdzību depresijas un pašnāvības riska gadījumos, Veselības ministrija kopā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, nodibinājumu "Bērnu slimnīcas fonds" un Pusaudžu resursu centru (PRC) atklāj jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu.
Veselības ministre Ilze Viņķele: "Latvijā ir otrs augstākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. Tas ir stāsts ne tikai par Latvijas pieaugušo cilvēku, bet arī jaunākās paaudzes psihisko veselību. Ar šo pakalpojumu šogad plānojam sniegt palīdzību vismaz 20 pusaudžiem, bet nākamajā gadā - ap 80.
Tas ir ambulators valsts apmaksāts pakalpojums - preventīva palīdzība, lai pusaudži nenonāk slimnīcā vai līdz traģiskam iznākumam, kurā zaudējam jaunu cilvēku un kas uz mūžu atstāj smagu traumu viņa līdzcilvēkiem – tuviniekiem, draugiem, skolas biedriem.
Vecāki, ja jūsu bērns ilgstoši ir nomākts vai pamanāt uz viņa ķermeņa graizīšanās vai citas paškaitējuma rētas, vērsieties pēc palīdzības!"
PRC klīniskais vadītājs Nils Konstantinovs par jauno pakalpojumu stāsta: "Vairs nevienu pašnāvībās zaudētu pusaudzi – tas ir šī pakalpojuma virsmērķis. Programma ir veidota tā, lai pēc palīdzības varētu vērsties gan vecāki, kuriem ir bažas par sava bērna veselību, gan pusaudži."
Palīdzība sākas ar situācijas izvērtēšanas tikšanos, kurā visas iesaistītās puses kopīgi vienojas par nākamajiem veseļošanās soļiem.
"Mēs vienojamies, kas ir labākais veids, kā palīdzēt tieši tagad – vai tās ir sarunas ar psihologu, režīma pārmaiņas, varbūt nepieciešama uztura speciālista padoms vai ārsta konsultācija. Jārēķinās, ka bieži uz sesijām būs jānāk pašiem vecākiem. Atbilstošai vecāku iesaistei ir izšķirīga nozīme bērna depresijas un pašnāvības riska mazināšanā," N. Konstantinovs skaidro pakalpojuma norisi.
Divas nedēļas pēc pirmās tikšanās seko situācijas novērtējums un tālāko aktivitāšu plāna izstrāde.
Palīdzības saņemšanai var pieteikties arī pusaudži bez vecāku iesaistes un nav jāuztraucas par anonimitāti.
"Pakalpojums apzināti veidots tāds, lai ievērotu situācijas diskrētumu, kā arī mūsu programma notiek Pusaudžu resursu centra telpās. Tātad uz slimnīcu nevienam jāiet nebūs. Gluži otrādi – mūsu mērķis ir, lai bērni pēc iespējas līdz slimnīcai nenonāktu," norāda N. Konstantinovs.
Lai vērstos pēc palīdzības, zvaniet vai sazinieties ar Pusaudžu resursu centru pa tālruni 29164747 vai pa e-pastu info@pusaudzim.lv |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Jauniešiem trūkst zināšanu par smēķēšanas kaitīgumu |
|
| |
04/09/2019
Tas, cik plaši izplatās smēķēšana kā pieaugušo, tā jauniešu vidū, atkarīgs no virknes faktoru.
Veselības ministrijas (VM) īstenotais pētījums liecina, ka viens no iemesliem, kāpēc jaunieši turpina smēķēt, ir zināšanu un izpratnes trūkums par tabakas izstrādājumu un elektronisko smēķēšanas ierīču kaitīgumu. Taču to jauniešu vidū, kas jau ir smēķētāji, daudzi apsver kaitīgo ieradumu atmest.
Veselības ministrija pētījumu īstenojusi 2019. gada sākumā laika posmā no 20. februāra līdz 31. maijam Latvijas skolās visos Latvijas reģionos.
Aptaujāti 1978 jaunieši vecumā no 14 līdz 18 gadiem, no kuriem 90 procenti respondentu ir nepilngadīgie. Pētījums veikts, lai noskaidrotu skolēnu zināšanas par smēķēšanas un alkohola lietošanas kaitīgumu, kā arī, lai noskaidrotu jauniešu paradumus atkarību izraisošo vielu lietošanā.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 63 procenti aptaujāto skolēnu neuzskata, ka atkarība var izveidoties pēc vienas cigaretes izsmēķēšanas, turklāt jauniešiem trūkst zināšanu par to, kādu iespaidu uz veselību atstāj elektroniskās smēķēšanas ierīces. 37 procenti aptaujāto nikotīnu saturošu e-cigareti uzskata par ļoti kaitīgu, savukārt elektronisko smēķēšanas ierīci, kas nesatur nikotīnu, teju puse (47 procenti) uzskata vien par nedaudz kaitīgu.
Mīts par e-cigaretes nekaitīgumu
Kā norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) narkoloģe Maija Jēkabsone, šāds uzskats ir maldīgs: "Elektroniskās smēķēšanas ierīces – gan ar, gan bez nikotīna tajās – ir kaitīgas veselībai. Lai arī vēl nav datu par to ietekmi ilgtermiņā, līdz šim veiktajos pētījumos jau tagad redzams, ka šo ierīču tvaikā esošās sastāvdaļas var izraisīt dažāda veida saslimšanas.
Pierādīts, ka kaitīgi ir arī nikotīnu nesaturošie elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumi. Ir zināms, ka elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumam ir pievienotas vielas, ko parasti plaši izmanto pārtikas ražošanā un uzskata par drošām pārtikas piedevām, taču šo pašu vielu izmantošana šo ierīču sastāvā nav droša, jo tās nav paredzētas inhalācijai.
Tāpat pētījumi parāda to, ka nikotīns var būt arī tajos elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumos, kuru sastāvā nikotīns nav norādīts."
Tāpat pētījumā noskaidrots, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces jauniešu vidū ir populārākas nekā tabakas izstrādājumu lietošana – pēdējā mēneša laikā 15 procenti skolēnu šādas ierīces lietojuši vienu vai divas reizes. Vienlaikus tabakas izstrādājumus šādā apjomā lietojis vien katrs desmitais (10 procenti) jaunietis.
"Šāda tendence ir satraucoša, jo liek secināt, ka jaunieši elektroniskās smēķēšanas ierīces visdrīzāk izvēlas tāpēc, ka maldīgi uzskata tās par mazāk kaitīgām – īpaši, ja to šķidrums nesatur nikotīnu. Turklāt ražotāji turpina piedāvāt arvien jaunas ierīces ar mūsdienīgu un piesaistošu dizainu, padarot to lietošanu daudzu patērētāju acīs par stilīgu nodarbi.
Vilinoši šķiet arī šķidrumu aromāti, piemēram, banānu, ķiršu vai vaniļas smarža, kas jauniešiem liek domāt, ka smēķēšana ir mazāk kaitīga un palīdz to noslēpt no vecākiem," par elektronisko smēķēšanas ierīču popularitātes iemesliem jauniešu vidū spriež BKUS narkoloģe.
Smēķēt pamudina draugi
Tikpat satraucošu tendenci var novērot attiecībā uz jauniešu motivāciju smēķēt, jo tieši vēlme iederēties un citu vienaudžu pamudinājums ir galvenie iemesli, kāpēc jaunieši sāk smēķēt. Lai arī būtisks vairākums (65 procenti) aptaujāto jauniešu atzīst, ka pēdējā mēneša laikā nav smēķējuši, pētījuma dati liecina, ka vienaudžu vidū smēķēšana ir izplatīta – teju ceturtdaļa jauniešu (24 procenti) uzturas vidē, kurā vismaz puse draugu smēķē regulāri.
Arī narkoloģe Maija Jēkabsone apstiprina, ka draugi, kas smēķē, var ietekmēt jaunieša lēmumu izmēģināt cigaretes: "Draugu rīcība un kompānija, kurā uzturas jaunietis, lielā mērā nosaka viņa izvēles un prioritātes. Ja draugi smēķē un jaunietis vēlas iederēties kompānijā, neatrodot sevī spēku pateikt nē, arī viņš, visticamāk, smēķēs."
Atkarību izraisošo vielu lietošana ir sevišķi izplatīta to jauniešu vidū, kuri ir tuvu pilngadībai, vecumā no 16 līdz 18 gadiem, savukārt mazāk raksturīga gados jaunākajiem respondentiem, vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Tas vedina domāt, ka, tuvojoties pilngadībai, jaunieši aizvien vairāk vēlas izmēģināt lietas, kas atļautas tikai pieaugušajiem.
Piemēram, smēķēšanu vai alkoholu.
Gandrīz puse vēlas atmest smēķēšanu
Veiktajā pētījumā novērojama arī kāda pozitīva tendence, proti, 43 procenti respondentu ir norādījuši, ka vēlas ierobežot vai atmest smēķēšanu. Ikviens interesents palīdzību smēķēšanas atmešanai var meklēt vairākos veidos.
Viena no vietām, kur meklēt izglītojošu informāciju, ir Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapa. Tajā apkopotas vietas, kur var saņemt valsts apmaksātu narkoloģisko palīdzību. SPKC piedāvā arī iespēju konsultācijas saņemt telefoniski. Konsultatīvā tālruņa numurs ir 67037333. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mediķiem pieejami speciālistu izstrādāti ieteikumi |
|
| |
07/08/2019
Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra un Iekšlietu ministrijas speciālistiem izstrādājusi ieteikumus ārstniecības personām cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanai, informē Veselības ministrijā.
Minētie ieteikumi satur praktisku informāciju gan par cilvēku tirdzniecības problemātiku, gan iespējamo ārstniecības personas rīcību, atpazīstot iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri.
Informatīvajā materiālā teikts, ka cilvēktirdzniecības upuris var būt jebkāda vecuma, dzimuma, etniskās piederības, sociālekonomiskā stāvokļa vai pilsonības pārstāvis.
Tomēr lielākais vairums cilvēktirdzniecības upuru, kas tiek izmantoti seksuālā nolūkā, ir sievietes un meitenes. Savukārt piespiedu darbā vairāk tiek nodarbināti vīrieši. Puse no visiem upuriem ir nepilngadīgas personas, teikts materiālā.
Ārstniecības personālam ieteikts pievērst uzmanību, vai persona ārstu apmeklē kopā ar kādu citu personu.
Materiālā norādīts, ka viena no ļoti svarīgām pazīmēm ir tā, ka cilvēktirdzniecības upuri vizītē pie ārsta ļoti bieži pavada kāda cita persona, kura vēlas piedalīties ārsta pieņemšanā un vēlas sniegt atbildes uz ārsta uzdotajiem jautājumiem par notikušo cietušās vai slimās personas vietā. Tāpat norādīts, ka daļa upuru neapzinās patieso situāciju, kādā tie nokļuvuši, un tādēļ neuzskata sevi par upuri.
Cilvēktirdzniecības upuris var būt arī alkohola un/ vai narkotisko vielu ietekmē vai abstinences stāvoklī, tādējādi pārspīlēti reaģējot uz notiekošo situāciju vai atsakoties atbildēt uz jautājumiem un iesaistīties sarunā. Tāpat speciālisti uzsver, ka ir personas, kuras vaino sevi par nonākšanu šādā situācijā, proti, tām ir kauns vai tās dažādu iemeslu dēļ ir atkarīgas no ekspluatatora.
Speciālisti arī norāda, ka parasti cilvēktirdzniecības upuri cieš no vairākām fiziskām un psiholoģiskām problēmām, kā arī mēdz melot par ievainojumu rašanās cēloņiem vai sniedz neticamas atbildes un citas atrunas.
VM norāda, ka ieteikumi veidoti kā palīglīdzeklis ārstniecības personām, lai iepazīstinātu ar mūsdienu cilvēku tirdzniecības formām un pazīmēm, kas var norādīt, ka cilvēks iespējams kļuvis par cilvēku tirdzniecības upuri.
Tāpat informatīvajā materiālā ir pieejami padomi komunikācijas veidošanai starp ārstu un iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri, skrīninga jautājumi upura atpazīšanai un informācija par palīdzības saņemšanas iespējām policijā, sociālajā dienestā un sabiedriskajās organizācijās, kas strādā ar cilvēku tirdzniecības upuriem.
Ministrija skaidro, ka pasaules pieredze liecina – ārstniecības personas var būt to profesionāļu lokā, kuras pirmās nonāk kontaktā ar cilvēku tirdzniecības upuriem. Tāpēc sagatavoto ieteikumu mērķis ir veicināt iespēju, ka ārstniecības personas savā ikdienas darbā varētu atpazīt iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri, un bez nepieciešamās medicīniskās palīdzības piedāvātu arī iespēju personai vērsties pēc palīdzības, lai izkļūtu no esošās situācijas. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā tikai 30% cilvēku ar C hepatītu zina par savu saslimšanu |
|
| |
26/07/2019
Latvijā tikai apmēram 30% cilvēku, kuriem ir C hepatīts, zina par savu saslimšanu, šodien Pasaules Hepatīta dienai veltītā diskusijā sacīja C hepatīta pacientu apvienības pārstāvis Kristaps Kaugurs.
Viņš norādīja, ka, pēc speciālistu aplēsēm, Latvijā no 28 000 līdz 36 000 iedzīvotāju, iespējams, nezina, ka viņiem ir C hepatīts.
Hepatoloģe Ieva Tolmane sacīja, ka Latvijā varētu būt apmēram 40 000 cilvēku, kuriem ir C hepatīts. Viņa atzina, ka cilvēki ar C hepatītu visbiežāk nezina, ka viņi ir inficēti.
Ārste skaidroja, ka tas esot saistīts ar to, ka infekcijas sākuma stadijā cilvēkam nav būtisku sūdzību par savu veselību, tomēr ar laiku 20% līdz 50% šo cilvēku var sākties aknu ciroze, kā arī vēl daļai ir risks saslimt ar aknu vēzi.
Tolmane norādīja, ka ar C hepatītu iespējams inficēties jebkur, kur varētu notikt saskarsme ar inficētu cilvēku. Visizplatītākā šī infekcija esot narkotiku lietotāju vidū, tomēr C hepatītu var iegūt arī tetovēšanas un kosmetoloģijas salonos, ja tajos netiek pietiekoši sterilizēti izmantotie instrumenti.
Arī medicīnā pastāv iespējams inficēties ar C hepatītu, tomēr ārstniecības iestādes cenšas pēc iespējas novērst šādu iespēju, piebilda ārste.
Viņa sacīja, ka Latvijā jaunatklāto pacientu skaits samazinās, tomēr neesot skaidrs, vai tas ir tāpēc, ka pacientu paliek mazāk vai arī tāpēc, ka C hepatīts netiek diagnosticēts.
Pēc Tolmanes paustā, situācija ar C hepatīta ārstēšanu Latvija ir labāka nekā Lietuvā un Igaunijā, jo valstī iespējams ārstēt praktiski visus pacientus, turklāt dati rāda, ka Latvijā no 100 pacientiem 98 tiek izārstēti no C hepatīta.
Tolmane pauda pārliecību, ka Latvijā iespējams līdz 2030.gadam izskaust C hepatītu, kā to iecerējusi Pasaules veselības organizācija.
Vienlaikus viņa atzina, ka ir virkne izaicinājumu, lai šo mērķi sasniegtu, piemēram, infektologu pieejamība un finansējuma pietiekamība. Tolmane uzsvēra, ka jauno medikamentu efektivitāte un panesamība ir izcila, tomēr nepieciešams adekvāts finansējums, lai sasniegtu nosprausto mērķi C hepatīta izskaušanai.
Speciālisti diskusijā norādīja uz dažādām problēmām, kuras būtu nepieciešams risināt, lai uzlabotu C hepatīta ārstēšanu Latvijā. Tika minētas tādas problēmas kā administratīvais slogs, infektologu pieejamība, Nacionālā veselības dienesta konsīlija nepieciešamība, kā arī spēja diagnosticēt pacientus un daudzas citas.
Pēc diskusijas izveidotie priekšlikumi kopā ar speciālistu argumentiem par un pret to ieviešanu tiks apkopoti un nodoti veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), politikas veidotājiem un ierēdņiem tālākai ieteikumu izvērtēšanai un iespējamai ieviešanai.
Kā ziņots, ik gadu jūlija beigās tiek atzīmēta Pasaules hepatīta diena. Tās ietvaros tiek īstenotas aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību C hepatīta radītajiem draudiem, kā arī profilaktiskajiem pasākumiem C hepatīta izplatības ierobežošanai. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM nerosinās PVN samazināšanu zālēm |
|
| |
18/07/2019
Patlaban netiek plānots samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) medikamentiem, vienlaikus jau sākta diskusija ar farmācijas industriju par citu zāļu piecenojumu samazināšanu, žurnālistiem stāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Latvijā medikamenta gala cena veidojas no ražotāja realizācijas cenas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzcenojuma, kas atkarīgs no ražotāja cenas, kā arī PVN. Ministru kabinets noteicis maksimāli pieļaujamo uzcenojumu zālēm, bet zāļu vairumtirgotājs un aptieka nedrīkst piemērot augstāku uzcenojumu par to.
Zāļu piecenojumus regulē Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem.
Iepriekš notikušas diezgan plašas diskusijas par PVN samazināšanu medikamentiem, tostarp sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par PVN samazināšanu līdz 5% zālēm.
Veselības ministre uzskata, ka patlaban PVN samazināšana nav iespējama, tāpēc iecerēts "ķerties klāt" lieltirgotavu un aptieku piecenojumiem, lai uzlabotu zāļu pieejamību iedzīvotājiem.
Ministre uzsvēra, ka piecenojumu izmaiņās jāatrod balanss. Īpašas rūpes Veselības ministrijai būšot par aptiekām, lai izmaiņu rezultātā neciestu individuālo farmaceitu aptiekas, kuras Latvijā veido tikai apmērām 25% no kopējā aptieku skaita, jo lielākā daļa pieder aptieku ķēdēm.
No Viņķeles paustā izriet, ka izmaiņas saistībā ar piecenojumiem visbūtiskāk varētu ietekmēt lieltirgotavas, jo tām jau tagad esot daudz labvēlīgāki nosacījumi, nekā, piemēram, aptiekām.
Ministre norādīja, ka patlaban tiek piedāvātas piecenojumu sistēmas vairākas izmaiņas, kuru ietekmi ministrijas partneri patlaban rēķina, lai izvērtētu savu pozīciju.
Pēc Viņķeles paustā, plānots arī paplašināt farmaceitiskās aprūpes klāstu, jo aptiekārs var sniegt nozīmīgus pakalpojumus, piemēram, mērīt spiedienu, veikt bāzes analīzes vai piedāvāt konsultācijas.
Viņķele piebilda, ka arī farmaceiti vēloties šādas izmaiņas.
Tāpat ar grozījumiem Farmācijas likumā iecerēts nostiprināt farmaceita profesionālo neatkarību. Viņķele tās uzskata par simboliskām, taču svarīgām izmaiņām. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ģimenes ārsti lūdz atcelt ierobežojumu |
|
| |
14/06/2019
Veselības ministrijai ir jārod iespēja atcelt ierobežojumu, kas liedz kompensējamos medikamentus izpirkt pa daļām, aģentūru LETA par Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas nostāju informēja tās vadītāja Līga Kozlovska.
Mediķe pauž, ka nepieciešamība visus kompensējamos recepšu medikamentus iegādāties vienā reizē, pat ja recepte izrakstīta trīs mēnešu periodam, pacientiem bieži vien ir pārāk smaga finansiāla nasta. Lai gan ārsti iespēju robežās cenšas palīdzēt, izrakstot katram mēnesim savu recepti, tas ievērojami apgrūtina gan pacientu, gan ārstu ikdienu, viņa uzsver, piebilstot, ka ir gadījumi, kad pacientam ir jālieto pa desmit, 15 un vēl vairāk medikamentiem.
"Ārsts raksta kaudzi recepšu, bet aiz kabineta durvīm gaida gara pacientu rinda. [..]," norāda Kozlovska.
Viņai nav saprotams, kādēļ pacientam nevar ļaut arī vienu kompensējamo medikamentu recepti izpirkt pakāpeniski, ja jau tagad pa daļām ir iespēja izpirkt zāles, kas izrakstītas parastajā receptē.
"Šķiet, mūsdienu tehnoloģisko sasniegumu laikmetā pacientiem tik būtiskais risinājums nevar būt neatrisināms. Tas ievērojami atvieglotu gan pacientu, gan arī ģimenes ārstu ikdienu," norāda mediķe.
Kozlovska arī atklāj, ka ir pacienti, kuri pirms ārsta izrakstīto medikamentu iegādāties mēdz tos "sašķirot".
Proti, ņemot vērā savas finansiālās iespējas, izvēlas, ko no izrakstītā iegādāties, bet ko ne. "Taču tas ir ārkārtīgi bīstams paradums, kas tiešā veidā kaitē cilvēka veselībai, pat apdraud viņa dzīvību, jo kompleksajā terapijā svarīgs ir katrs medikaments. [..]," norāda ģimenes ārste.
Asociācija vērsusies pie Veselības ministrijas, lūdzot izvērtēt šo situāciju un rast tai atrisinājumu.
Viņa gan piebilst, ka aktuāls ir arī zāļu dārdzības jautājums. Pēc asociācijas rīcībā esošajiem datiem aptuveni ceturto daļu zāļu pacienti nespēj nopirkt finansiālās situācijas dēļ.
Kozlovska uzsver, ka, samazinot medikamentiem pievienotās vērtības nodokļa likmi, daudziem iedzīvotājiem būtiski tiktu atvieglota finansiālā situācija. Vienlaikus asociācija izprot arī šāda lēmuma ietekmi uz kopējo valsts budžetu un tā komplicētību, tādēļ šobrīd lūdz vismaz atcelt prasību visus kompensējamos medikamentus iegādāties vienā reizē, skaidroja Kozlovska.
Pēc viņas paustā, "Mēness aptieka" patlaban nodrošina pacientiem iespēju gan parastajā receptē izrakstītos, gan kompensējamos medikamentus iegādāties, maksājot pa daļām bez papildu izmaksām, ko asociācija novērtē. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pieaug ultravioletā starojuma intensitāte |
|
| |
17/05/2019
Tuvākajos divos mēnešos saules ultravioletais starojums Latvijā būs gada augstākajā līmenī, atgādina speciālisti.
Ultravioletās radiācijas intensitāti ietekmē ne tikai saules staru krišanas leņķis, kas vislielākais ir vasaras saulgriežos, bet arī ozona daudzums stratosfērā.
Vēsais laiks maija pirmajā pusē veicināja ozona koncentrācijas pieaugumu, savukārt šīs nedēļas nogalē ozona daudzums stratosfērā samazināsies, tādēļ zemi sasniegs intensīvāks ultravioletais starojums.
Ultravioletās radiācijas indekss dienas vidū pieaugs līdz sestajam līmenim.
No saules visvairāk jāsargājas laika periodā no plkst.12 līdz 15. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē.
Lai izvairītos no apdegumiem, kas ir galvenais riska faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībā, uzsākot sauļošanās sezonu, sākumā saulē drīkst atrasties tikai pavisam neilgu laiku, vēlāk sauļošanās ilgumu var palielināt.
No saules stariem visvairāk jāuzmanās cilvēkiem ar gaišu ādu un blondiem vai rudiem matiem, kuriem ir daudz vasaras raibumu. Ļoti uzmanīgiem jābūt arī citiem cilvēkiem, kuriem agrāk bijuši saules apdegumi, tāpat no saules īpaši jāsargā bērni.
No ultravioletajiem stariem jāsargā arī acis, turklāt jāņem vērā, ka daudzas virsmas, it īpaši ūdens un gaišas smiltis, atstaro saules starus. Turklāt lētas saulesbrilles, kam nav aizsargfiltra, nodara vairāk ļauna nekā laba, jo tumsā acs zīlīte paplašinās un tajā iekļūst vairāk kaitīgā starojuma.
Pie optikas speciālistiem var pārbaudīt, vai saulesbrilles aizsargā pret ultravioleto radiāciju.
Vislielāko risku veselībai rada sauļošanās solārijā un dienvidu zemēs, kur ultravioletā radiācija ir daudz spēcīgāka nekā Latvijā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Izmaiņas valsts veselības apdrošināšanā |
|
| |
10/04/2019
Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021. gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.
"Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta.
Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk," skaidroja ministre.
Tāpat tas nozīmētu vēl uz gadu pagarināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma nestāšanos spēkā.
"Tas nozīmē, ka divu grozu sistēma Latvijā netiks ieviesta", uzsvēra Viņķele, piebilstot, ka Sadarbības padome apliecināja, ka divu grozu sistēma ir bijusi kļūda.
Viņķele skaidroja, ka kompleksi tiks skatīti alternatīvie nodarbinātības režīmi, nākamajā gadā arī lemjot par to, ka tiks ieviests minimālais sociālās apdrošināšanas objekts.
"Patlaban ir iespējams apdrošināties, arī maksājot 50 eiro algu, bet acīmredzot valdībā ir izpratne un vēlme ieviest minimālo minimālais sociālās apdrošināšanas objektu," teica politiķe.
Alternatīvo nodokļu režīmu uzlabošanu valdība vēlas skatīt kompleksi, ne tikai veselības dēļ, teica Viņķele, piebilstot, ka diskusija par veselības apdrošināšanu kārtējo reizi aktualizējusi problēmu, ka šie cilvēki faktiski paliek bez sociālās aizsardzības riska iestāšanās gadījumā. Ir pilnīga izpratne par to, ka tas ir jālabo.
Viņķele uzsvēra, ka izmaiņām valsts veselības apdrošināšanā spēkā būtu jāstājas 2021. gadā.
Jau ziņots, ka Viņķeles priekšlikums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza izveidi. Lai to panāktu, plānots par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tostarp mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību maksātājiem un patentu maksātājiem.
Pēc ministrijas aprēķiniem, iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu veselības aprūpes budžetam sniegtu pienesumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.
Koalīcija vēl vērtēs piedāvājumu par procentpunktu paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņumiem un citiem alternatīvo nodokļu maksātājiem veselības finansējuma palielināšanai.
Tiem, kuri nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, plānots noteikt obligātu valsts veselības apdrošināšanas maksājumu attiecībā pret minimālo algu, kas būtu 43 eiro gadā. Tādejādi arī šīs personas saņemtu pilnu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu.
Ministre skaidroja, ka šāda piedāvājums iedzīvotājiem būs izdevīgāks, jo, lai šogad saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, no saviem ienākumiem jāmaksā 250 eiro.
Viņķele uzsvēra, ka ārstiem nebūs jākontrolē, kuras personas maksā vai nemaksā sociālās iemaksas.
"Tās ir privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta attiecības. Ja persona izvēlēsies tomēr nemaksāt obligāto ikgadējo veselības apdrošināšanu, VID vērsīsies pret viņiem tāpat kā pret jebkuriem citiem nodokļu nemaksātājiem," sacīja ministre. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Kur aprīlī var bez maksas veikt testus? |
|
| |
Visa aprīļa garumā iedzīvotāji Rīgas Centrāltirgū, kioskā Nr. 145/146 (Spīķeru iela 2) varēs bez maksas pārbaudīt holesterīna un glikozes līmeni.
Testu veikšanas grafiks:
01.04. pirmdiena, plkst. 13.00-18.00
02.04. otrdiena, plkst. 9.30-14.00
04.04. ceturtdiena, plkst. 10.00-14.00
08.04. pirmdiena, plkst. 13.00-18.00
09.04. otrdiena, plkst. 13.00-18.00
11.04. ceturtdiena, plkst. 10.00-14.00
16.04. otrdiena, plkst. 9.30-14.00
17.04. trešdiena, plkst. 13.00-18.00
18.04. ceturtdiena, plkst. 13.00-18.00
23.04. otrdiena, plkst. 13.00-18.00
24.04. trešdiena, plkst. 9.30-14.00
25.04. ceturtdiena, plkst. 10.00-14.00
28.04. svētdiena, plkst. 9.30-14.00
29.04. pirmdiena, plkst. 13.00-18.00
30.04. otrdiena, plkst. 9.30-14.00
Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. |
|
| |
|
|
| |
riga.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Apbalvoti 2018. gada labākie mediķi |
|
| |
15/03/2019
14.martā, kultūras pilī "Ziemeļblāzma" norisinājās nozīmīgākais gada notikums medicīnas nozarē - "Gada balvas medicīnā 2018" pasniegšanas ceremonija, ko devīto gadu rīko Latvijas Ārstu biedrība.
Balvas tika pasniegtas 15 nominācijās. Ar balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad tika godināti psihiatrs Mintauts Caune un ķirurgs Anatolijs Ņikitins.
Šogad balsotāju aktivitāte bija īpaši augsta, kopumā tika saņemtas 12 400 balsis. Čaklākie balsotāji, kā allaž, ir latgalieši, tāpat neatpaliek rīdzinieki, jelgavnieki, jūrmalnieki un liepājnieki.
"Gada balva medicīnā" pasniegta 15 nominācijās, no kurām astoņās apbalvojamos izvirzīja Latvijas iedzīvotāji. Svinīgajā ceremonijā kultūras pilī "Ziemeļblāzma" bija pulcējušies balvu saņēmēji un pasniedzēji, kolēģi mediķi un arī pacienti un atbalstītāji.
Par "Gada ģimenes ārsti" sabiedrības balsojumā tika atzīta ģimenes ārste Broņislava Elksniņa no Daugavpils, kura savā ģimenes ārstes praksē izveidojusi spēcīgu komandu. Viņa uzskata, ka ārstam pacients jāārstē tā, kā pats gribētu, lai viņu ārstē.
Savukārt nominācijā "Gada ārsts speciālists" - "Veselības centra 4" ķirurģe Aleksandra Kušpelo, kura specializējusies dažādu brūču un čūlu ārstēšanā, kas ir sarežģīts un ilgs process kā pacientam, tā arī ārstam.
"Gada zobārsta" tituls šajā reizē - zobārstam Danielam Veremejam no Mazsalacas slimnīcas. Mazsalacieši ir ļoti priecīgi, ka pēc ilgiem laikiem nav jāmēro tāls ceļš, lai salabotu zobus.
"Gada ārsta palīga" nominācijā balsojumā uzvarēja Elita Skrējāne no Vecsaules pagasta. Viņa interesi par medicīnu mantojusi no vectēva, kurš arī bijis feldšeris. Elita strādā Intas Lagzdiņas ģimenes ārsta praksē un jau 30 gadus rūpējas par vietējo ļaužu veselību.
Sabiedrības balsojumā par "Gada māsu" tika atzīta Līga Svarinska, kuras darba diena paiet Jērcēnu pagasta veselības punktā. Savas profesionālās gaitas Līga sāka Saulkrastu slimnīcā, tomēr pirms 26 gadiem atgriezās Jērcēnos - savā dzimtajā pusē. Pacienti par viņu saka, ka Līga palīdzību neatsaka nekad, arī ārpus darba laika.
Nominācijā "Gada vecmāte" balva tika pasniegta Sanitai Zemītei no Jelgavas slimnīcas, kura par topošajām māmiņām rūpējas ar profesionalitāti, empātiju un sirsnību.
Aptieka ir tā vieta, kur pacients meklē palīdzību gan tajās reizēs, kad sāp kakls, gan arī tad, kad jāpērk zāles, ko izrakstījis ārsts. Lauris Bernāns ir farmaceits pēc aicinājuma, kurš nākotnē cer atvērt pats savu aptieku. Pašlaik Lauris strādā Liepājas "Euroaptiekā" un balsojumā atzīts par "Gada farmaceitu".
Savukārt nominācijā "Gada funkcionālais speciālists" balvu saņēma fizioterapeite Madara Ķikāne no Valmieras fizioterapijas centra "Alakris". Madara uzskata, ka fizioterapeita profesija ir kā misija, kurā jāspēj pacientus uzklausīt un iedvesmot kustībai un ikdienas paradumu maiņai.
"Gada balva medicīnā" tika pasniegta arī nominācijā "Gada docētājs medicīnā", šajā nominācijā par saviem pasniedzējiem balsoja RSU un LU medicīnas studenti. Visvairāk balsu šogad ieguva RSU pasniedzējs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Paulis Laizāns.
Nominācijā "Gada cilvēks" medicīnā balva tika piešķirta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājai Lienei Cipulei.
Šogad par "Gada slimnīcas" titula saņēmēju kļuva Jūrmalas slimnīca, kas ir viena no mazākajām Latvijas slimnīcām, taču tā attīstījusies par daudzprofilu un neatliekamās palīdzības ārstniecības iestādi, kurā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi pacientiem no visas Latvijas.
Gada balvas nomināciju klāsts šogad papildināts ar iespēju uzteikt arī jauno ārstu sasniegumus.
Nominācijā "Gada debija medicīnā" balvu par sasniegumiem insulta ārstēšanas attīstībā saņēma P. Stradiņa KUS neirologs Kristaps Jurjāns.
Par "Gada notikumu medicīnā" pagājušajā gadā tika atzīta operācija, ko veica mediķu komanda no Mikroķirurģijas centra un RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra.
Par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas nozares attīstībā un sabiedrības izpratnes par veselību veidošanā "Gada speciālbalva medicīnā" tika piešķirta vienam no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem, ilggadējam prezidentam, žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenajam redaktoram Pēterim Apinim.
Savukārt "Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā" pasniegta psihiatram Mintautam Caunem un ķirurgam Anatolijam Ņikitinam.
Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija būs skatāma LNT 17. martā plkst. 15.50. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rīgā notiks smēķēšanas atmešanas nodarbības |
|
| |
25/02/2019
Līdz 14.martam ģimenes krīzes centrā "Mīlgrāvis" notiks Veselības ministrijas (VM) organizētās smēķēšanas atmešanas nodarbības topošajām un jaunajām mātēm, aģentūru LETA informēja ministrijā.
21.02 plkst.17 līdz 18.30 notika informatīvā smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas nodarbība. Tās laikā bija iespēja iepazīties ar grupas vadītāju, kvalificētu psiholoģi Solvitu Valteri, kā arī uzzināt vairāk par turpmākām nodarbībām.
Pārējās trīs atbalsta grupas nodarbības plānotas no 28.februāra vienu reizi nedēļā, ceturtdienās, no plkst.17 līdz 20.
Uz nodarbībām VM aicina ikvienu smēķējošu Rīgā dzīvojošu topošo vai jauno māmiņu, kura smēķē un vēlas atmest smēķēšanu, vai ir saņēmusi veselības aprūpes speciālista rekomendācijas pārtraukt smēķēšanu un ir motivēta to darīt.
VM norādīja, ka nodarbību laikā speciālista vadībā būs iespēja saņemt palīdzību un atmest smēķēšanu, kā arī apgūt jaunas iemaņas, kā veiksmīgi pārvarēt vēlmi atsākt smēķēšanu pēc atbalsta grupas nodarbību noslēguma. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā PVN likmi vajadzētu samazināt vismaz līdz 5% līmenim |
|
| |
02/01/2019
Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vajadzētu samazināt vismaz līdz Lietuvā ieviestajam 5% līmenim, intervijā aģentūrai LETA sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Jautāts, kāda ir aptieku īpašnieku nostāja par zemāku PVN likmi zālēm, Lībķens norādīja, ka viena lieta ir tas, ko īpašnieki var gribēt, otra - valsts finansiālās iespējas. Vienlaikus viņš piebilda, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā PVN zālēm ir zemāks, un, ja netiek praktizēta atbrīvošana no PVN kā tāda, tad to 5% likmi kā Lietuvā gan vajadzētu ieviest.
Vienlaikus, Lībķena ieskatā, ideāli būtu zāles vispār bez PVN, jo valsts jau lielā mērā vienkārši pārliek naudu no vienas kabatas otrā. "Ja noapaļojot 200 miljonus eiro no valsts maka tērē kompensējamām zālēm, tad 12% no tā atgriežas Valsts kasē PVN veidā. Ja PVN zālēm nebūtu un šos 12% ieliktu budžetā, tad varam tikai iztēloties, cik daudz papildu slimību ārstēšanu varētu apmaksāt. Tas pacientiem būtu liels ieguvums," sacīja Lībķens.
Vienlaikus uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, joprojām netiek atcelts PVN zālēm, Lībķens sacīja, ka jautājums par PVN kļuva ļoti strikts tad, kad Latvijā sākās krīze un vajadzēja papildināt valsts budžetu. Viņš norādīja, ka cilvēki zāles vienmēr ir pirkuši un tās turpinās pirkt, līdz ar to tas ir stabils ienākumu avots.
Lībķens uzskata, ka PVN samazināšana zālēm būtu daudz jūtamāks atspaids nekā citiem priekšlikumiem, kuri "klīst apkārt". Iespējams, zālēm, kuras maksā divus eiro, nav lielas starpības, vai PVN likme ir 12% vai 5%, bet zālēm, kuru cena ir jau mērāma simtos eiro, tas ir ievērojams atspaids pacientam un valstij, sacīja asociācijas vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka septembra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicināja Ministru kabinetu veidot darba grupu, lai vērtētu iespēju atcelt PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem.
|
|
| |
|
|
| |
lsm.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mediķi vēstulē Vējonim izklāsta sarežģīto situāciju NMPD |
|
| |
10/12/2018
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācija aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni izsludināt grozījumus, kas nosaka, ka finanšu ministrs 2019.gadā novirza 8,3 miljonus eiro NMPD, liecina arodorganizācijas priekšsēdētāja Genādija Rusanova parakstīta vēstule prezidentam.
"Aicinu Jūs rīkoties valstiski pareizi un izsludināt augstākminētos grozījumus, lai krīze NMPD stabilizētos un lai tiktu apturēta darbinieku aizplūšana no NMPD," pausts vēstulē.
Vēstulē rakstīts, ka NMPD darbinieki ir pirmie, kas steidzas palīgā Latvijas iedzīvotājiem dzīvības un veselības apdraudējumu gadījumā, uzsverot, ka vidēji diennaktī Rīgas reģiona brigāžu mediķi dodas palīgā teju 600 cilvēkiem.
Vēstulē atgādināts, ka saistībā ar personālresursu trūkumu novembrī NMPD direktore Liene Cipule izsludināja ārkārtas medicīnisko stāvokli dienesta Rīgas reģionālajā centrā.
Pēc vēstulē paustā, personālresursu trūkums NMPD Rīgas reģionā ir ilgstoša problēma, taču novembrī vienlaicīgi dienestu pametuši 15 cilvēki.
Arodorganizācija norādījusi, ka primāri mediķi izvēlas strādāt citās ārstniecības iestādēs vai pilnībā pamet profesiju lielās slodzes un zemā atalgojuma dēļ.
Tāpat arodorganizācija zina teikt, ka patlaban NMPD mediķi pelna mazāk nekā jebkurā ārstniecības iestādē strādājoši mediķi.
Vēstulē uzsvērts, ka, mēģinot risināt šo situāciju, NMPD mediķi ir tikušies gan ar veselības ministri Andu Čakšu (ZZS), gan ar 13.Saeimas deputātiem, kas viņus uzklausījuši, ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstot grozījumus Budžeta un finanšu vadības likumā, tai skaitā atbalstot priekšlikumu, ka finanšu ministrs 2019.gadā novirza 8 313 222 eiro NMPD darbinieku darba samaksas pieaugumam.
"Saeimas deputātu balsojums deva cerību tam, ka sākot ar 1.janvāri NMPD mediķiem tiks nodrošināts atalgojuma pieaugums. Taču līdz brīdim, kamēr Jūs neizsludināsiet grozījumus Budžeta un finanšu vadības likumā, cerība paliek tikai cerības līmeni," vēstulē uzrunāts Vējonis.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem iecerēts risināt 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas.
Negaidīti tika atbalstīts arī deputāta Vjačeslava Dombrovska (S) ierosinājums papildināt likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka finanšu ministrs 2019.gadā novirza 8,3 miljonus eiro NMPD darbinieku darba samaksas paaugstinājumam.
Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo ierosinājumu bija noraidījusi. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
LĀB par prezidenti ievēl ģimenes ārsti Aizsilnieci |
|
| |
22/11/2018
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) biedru sapulcē par LĀB prezidenti tika ievēlēta līdzšinējā viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, informēja biedrības pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.
Aizsilniece amatā tika ievēlēta ar 136 balsīm par, 66 balsīm pret, bet trīs biļeteni atzīti par nederīgiem.
Kā galvenos uzdevumus jaunievēlētā LĀB prezidente uzsver normatīvu maiņu, kas atceltu kriminālatbildību par medicīnisko kļūdu, veselības aprūpes pakalpojumu cenu noteikšanu un finansēšanas principu pārskatīšanu, kā arī veicināt pienācīgu ārstu darba samaksu Latvijā, īpaši uzmanību vēršot uz ārstu-rezidentu un jauno ārstu algu palielināšanu.
Aizsilniece vēlas stiprināt ārstu profesionālo neatkarību, saglabājot esošos sertifikācijas un tālākizglītības principus, darot to ciešā sadarbībā ar visām profesionālajām asociācijām, kā arī turpināt aktīvi iesaistīties starptautisko ārstu organizāciju darbā, paužot LĀB viedokli par globāliem ar veselības aprūpi saistītiem jautājumiem.
Kā informēja LĀB, Aizsilniece ir ģimenes ārste ar starptautisku pieredzi un zināšanām, ilgus gadus darbojusies kā LĀB viceprezidente, daudz strādājusi Pasaules Veselības organizācijas projektos, apguvusi sabiedrības veselības pamatus Zviedrijā, Šveicē un ASV, kā arī ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpes zinībās Londonas universitātē. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nobela prēmija medicīnā piešķirta ASV un Japānas zinātniekiem |
|
| |
01/10/2018
Prestižā Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta ASV un Japānas zinātniekiem Džeimsam P. Elisonam un Tasuku Hondzjo par pētījumiem vēža ārstēšanā.
Elisons pētījis olbaltumvielu, kas "darbojas kā imūnsistēmas bremze", bet Hondzjo atklājumi par imūnšūnu proteīnu palīdzējuši izstrādāt ārstēšanas metodiku, kas izrādījusies ļoti efektīva cīņā pret vēzi, paziņojuši Nobela prēmijas medicīnā organizatori.
Pagājušajā gadā Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta amerikāņu zinātniekiem Džefrijam Hollam, Maiklam Rosbašam un Maiklam Jangam par tā dēvētā iekšējā bioloģiskā pulksteņa pētījumiem. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Igaunijā pieaug interese par medmāsas profesiju |
|
| |
07/09/2018
Igaunijā pieaugusi interese par medmāsas profesiju - šoruden mācības šajā specialitātē sākušas 508 jaunietes jeb gandrīz par 40% vairāk nekā pirms četriem gadiem, liecina Sociālo lietu ministrijas dati.
Kā norādījusi Igaunijas veselības ministre Rīna Sikuta, pieaugot medicīnas māsu lomai un atbildībai, pieaug arī pieprasījums pēc viņām. Iepriecina arī tas, ka medmāsas aizvien mazāk dodas strādāt uz ārvalstīm.
Pēc viņas teiktā, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas pieprasījumu pēc medmāsām, pakāpeniski jāpalielina mācību vietu skaits medmāsas un vecmātes specialitātē un jāpilnveido gan mācību, gan darba vide.
2016.gada nogalē Igaunijas Sociālo lietu ministrija, Veselības ministrija, Tallinas un Tartu veselības aprūpes koledžas, Igaunijas Slimnīcu savienība, Igaunijas Medmāsu savienība un Igaunijas Vecmāšu savienība panāca vienošanos par mācību vietu skaita palielināšanu un prakses iespēju uzlabošanu medicīnas māsas un vecmātes specialitātē.
"Ticu un ceru, ka visas audzēknes un koledžu beidzējas zina un jūt, cik ļoti viņas vajadzīgas mūsu veselības aprūpes sistēmai," uzsvērusi ministre. "Gribu vērsties pie tām, kuras vēl šaubās, vai nākt mācīties par medmāsu, - protams, izvēlieties šo specialitāti."
2015.gadā Igaunijā tika uzsākts arī projekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties medicīnā tām māsiņām, kas kādu laiku nav strādājušas veselības aprūpes jomā. Šogad mācības šai kursā sākušas 26 medmāsas.
Veidojoties jauniem veselības centriem, Igaunijā pieaug ģimenes ārstu un medmāsu loma.
Primārās veselības aprūpes līmenī turpmāk vairāk tiks sniegta vecmāšu, mājas aprūpes medmāsu un fizioterapeitu palīdzība, vairāk nekā pusē no jaunajiem centriem darbosies arī medmāsas, kas rūpēsies par pacientu psihisko veselību.
Veselības ministrija arī apsver iespēju nākotnē atļaut medmāsām atvērt darbnespējas lapas, lai atslogotu ģimenes ārstus. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Paaugstina kompensācijas apmēru vairākām diagnozēm |
|
| |
15/08/2018
No šodienas vairākām diagnozēm, tostarp retu slimību, tiek paaugstināts valsts kompensējamo medikamentu kompensācijas apmērs, liecina grozījumi šo zāļu apmaksas kārtībā.
Kompensācijas apmērs līdz 100% tiek palielināts tādām diagnozēm kā hipersensivitātes pneimonītam, intersticiālām plaušu slimībām, sarkoidozei, motorā neirona slimībai, Hantingtona horejai un vara vielmaiņas traucējumiem.
Veselības ministrija uzskata, ka palielinot kompensāciju, tiek novērsti gadījumi, kad pacients neiegādājas zāles augsta līdzmaksājuma dēļ.
Kompensācijas apjoma palielinājums notiks esošā veselības nozares finansējuma ietvaros. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Diskutēs par jauno veselības organizēšanas kārtību |
|
| |
23/07/2018
Patlaban spēkā ir ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam. Savukārt no 1.septembra spēkā jāstājas jaunajai kārtībai, kas patlaban nodota sabiedriskajai apspriešanai.
Jau ziņots, ka VM plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs.
Ka norāda ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.
Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.
Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.
Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Hipertensija var būt demences cēlonis |
|
| |
18/06/2018
Pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar augstu asinsspiedienu ir augstāks demences attīstības risks.
Pētījumā arī pierādīja, ka magētiskajā rezonansē var atklāt ļoti agrīnus neiroloģiskus bojājumus cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu, pirms vēl ir parādījušies demences simptomi.
Hipertensija ir viens no demences riska faktoriem.
Pētījuma mērķis bija novērtēt agrīnas smadzeņu izmaiņas, ko izraisījis paaugstināts asinsspiediens pirms neirodeģeneratīvām izmaiņām.
Pētījumā iesaistīja pacientus ar hipertensiju un personas ar normālu asinsspiedienu, kuriem netika novēroti struktuāli bojājumi, izmatojot konvenciālās neiroizmeklēšanas metodes un nebija diagnosticēta demence.
Visiem pētījuma dalībniekiem veica kardioloģisko izmeklēšanu, lai definētu hipertensijas statusu un saistīto orgānu bojājumus. Papildus dalībniekiem veica magnētisko rezonansi, lai identificētu mikrostrukturālus bojājumus baltajā vielā. Primārais pētījuma iznākums bija izmaiņas baltajā vielā pacientiem ar hipertensiju.
Pētnieki atklāja, ka pacientiem ar hipertensiju ir mikrostrukturālas pārmaiņas smadzenēs un baltajā vielā, kas ietekmē kognitīvās spējas. Pacientiem ar hipertensiju novēroja arī pazeminātas ātruma, atmiņas, snieguma un asociatīvās mācīšanās spējas.
Kopumā pētnieki secina, ka izmantojot magnētisko rezonansi baltās vielas izvērtēšanai, var ieraudzīt agrīnus bojājumus pacientiem ar hipertensiju.
Šis atklājums ļaus identificēt pacientus agrīnās smadzeņu bojājumu stadijās un uzsākt ļoti savlaicīgi terapiju, lai ierobezōtu demences attīstību un neirodeģenerāciju.
|
|
| |
|
|
| |
doctus.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ģimenes ārsti lems par iespējamām protesta akcijām |
|
| |
08/06/2018
Šodien plkst.14 viesnīcā "Radisson Blu Latvija" notiks Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) biedru sapulce, kurā viens no apskatāmajiem jautājumiem būs iespējamās protesta akcijas saistībā ar e-veselības darbību, aģentūru LETA informēja asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Vienlaikus patlaban situācija ir nedaudz mainījusies, jo veselības ministre Anda Čakša (ZZS) maija pirmajā pusē solījusi, ka divu mēnešu laikā e-veselības sistēmas darbība uzlaboties, tomēr gala lēmums būs pašu ģimenes ārstu rokās, sacīja Veide.
Jau vēstīts, ka Čakša maija pirmajā pusē solīja, ka divu mēnešu laikā e-veselības sistēma kļūs par "palīgu, nevis šķērsli" mediķiem.
Viņa aģentūrai LETA atzina, ka nav apmierināta ar to, kādā ātrumā e-veselības sistēma strādā, īpaši tāpēc, ka pagājuši jau četri mēneši, kopš e-veselības sistēmas obligātās lietošanas sākuma.
Vēlāk maija vidū ministre LTV "Rīta panorāmā" norādīja, ka galvenā kļūda esot atrasta vienā no e-veselības moduļiem, kas bremzējot visas sistēmas darbību. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pieaug psihotropo zāļu nelikumīga lietošana |
|
| |
25/05/2018
Latvijā kopumā pieaug nelikumīga psihotropo medikamentu lietošana, taču policijas rīcībā nav informācijas, ka pusaudžu vidū popularitāti būtu ieguvis recepšu medikaments alprazolams jeb "Xanax", aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš.
Viņš teica, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos psihotropā viela alprazolams kopumā izņemta piecas reizes. Divas reizes to izņēmusi Valsts policija, bet trīs reizes Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija. Policijas gadījumā izņemtie daudzumi bijuši niecīgi - sešas tabletes. Muitnieki izņēmuši kopumā 18 tabletes.
Pagājušā gadā tiesībsargājošās iestādes kopumā alprazolamu saturošas tabletes izņēmusi aptuveni desmit reizes.
Radziņš skaidroja, ka daļa šo medikamentu Latvijā varētu būt nonākuši kontrabandas. Vienlaikus pastāv iespēja, ka bērni tos paņem no vecākiem, kuriem tie izrakstīti. Tāpat nevar izslēgt, ka pacienti šos medikamentus tālāk pārdevuši peļņas nolūkos.
Radziņš teica, ka šogad, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, psihotropo medikamentu izņemšanas skaits pieaudzis par 30%. "Tendence ir augšupejošu līkni. Mēs izņemam tādus populārus psihotropos medikamentus kā tramadols, buprenorfīns, fentanils un metadons. Es uzskatu, ka ļoti daudz medikamentu Latvijā nokļūst kontrabandas ceļā un arvien populārāka kļūst apreibinošo vielu pasūtīšana, izmantojot internetu, kā arī šo vielu saņemšana nelielos apjomos pasta sūtījumos," norādīja Radziņš.
Policija nav saņēmusi informāciju no skolām par to, ka audzēkņi būtu salietojušies "Xanax". Ja plašāka informācija par bērnu apreibināšanos ar šo medikamentu ir pieejama bērnu slimnīcai, tad Radziņš cer, ka mediķi šo informāciju nodos likumsargiem.
Policija jau iepriekš ziņojusi, ka Latvijā tāpat kā citviet pasaulē palielinās psihotropo medikamentu nelikumīga lietošana.
Populārākās narkotikas vietu joprojām ieņem marihuāna.
Tāpat vēstīts, ka nesen Bērnu slimnīcas fonda izveidotā Pusaudžu resursa centra mentors, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Konstantinovs paziņoja, ka ar narkotikām aizrāvušies 12% un alkohols problēmas sagādā 5% jaunajai atkarību programmai pieteikto pusaudžu.
Populārākā narkotika pusaudžu vidū ir marihuāna, bet joprojām populāri arī dažādi sintētiskās marihuānas (Spice) maisījumi. Jauna tendence ir "Xanax" augošā popularitāte Rīgas centra skolās, viņš norādīja. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Slimību uzraugi izziņo gripas epidēmijas beigas |
|
| |
04/05/2018
SPKC gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacientu skaits, kuri vērsušies pēc medicīniskās palīdzības un kuriem klīniski diagnosticēta gripa, nevienā no monitoringā iesaistītajām teritorijām nebija pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Tāpat monitoringa dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā gripas intensitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu samazinājusies par 74%.
Vienlaikus gripas vīrusu cirkulācija vēl turpinās un aizvadītajā nedēļā gripas gadījumi ambulatorajās iestādēs reģistrēti sešās no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām, tostarp Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā.
Samazinājies arī stacionēto pacientu skaits gripas un gripas izraisītas pneimonijas gadījumos - par stacionētiem pacientiem gripas gadījumos informēja Daugavpils, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas un Valmieras slimnīcas.
Sezonas sākumā cirkulēja gan A, gan B tipa gripas vīrusi, taču biežāk tika noteikta B tipa gripa, turpretī sezonas pēdējās nedēļās dominēja A tipa gripas vīrusi.
Atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad gripas izraisītas sekas smagāk skārušas galvenokārt gados vecākus cilvēkus, šajā sezonā kopējais gripas izraisīto pneimoniju skaits bijis ievērojami lielāks nekā pērn un pneimoniju skaita pieaugums tika novērots visās vecuma grupās.
Lai gan gripas epidēmija noslēgusies un gripas vīrusu izplatība mazinās,
SPKC atgādina, ka gripas un citi elpceļu vīrusi turpina cirkulēt.
SPKC epidemiologi aicina arī turpmāk atcerēties par elpceļu infekciju profilakses pasākumiem. Bieži mazgājiet rokas, regulāri vēdiniet telpas un veiciet telpu mitro uzkopšanu, lietojiet veselīgu pārtiku, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, kā arī pagariniet uzturēšanās laiku svaigā gaisā - ejot pastaigās un nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm ārpus telpām.
Savukārt Nacionālais veselības dienests atgādina, ka līdz ar gripas epidēmijas noslēgumu vairs nav spēkā valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes pie pacientiem ar gripu. Šis nosacījums neattiecas uz pacientiem, kuriem valsts apmaksātas ģimenes ārsta vizītes tiek nodrošinātas vienmēr - bērniem vecumā līdz 18 gadiem, pirmās grupas invalīdiem un citām pacientu grupām. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Valsts apmaksātu diska trūces operāciju piedāvās vēl sešās slimnīcās |
|
| |
09/04/2018
No šī gada aprīļa valsts apmaksātu muguras diska trūces operāciju var veikt ne tikai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, bet vēl sešās ārstniecības iestādēs visā Latvijā, informēja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Pēc viņas paustā, no 2018.gada janvāra valsts apmaksātu mikrodiskektomijas un mikrofenestrācijas jeb diska trūces operāciju pēc konsilija lēmuma ilgstoši slimojošiem pacientiem un iedzīvotājiem ar prognozējamu invaliditāti veica tikai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, tomēr no aprīļa šis pakalpojums ir pieejams arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā un Vidzemes slimnīcā.
Vienlaikus Štālberga informēja, ka šogad papildus piešķirtais finansējums ļāvis no šī gada diska trūces operāciju, kas ilgstoši iedzīvotājiem ir bijusi pieejama kā maksas pakalpojums, iekļaut valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozā. Plānots, ka piešķirtā finansējuma ietvaros šogad operāciju varēs nodrošināt 582 pacientiem.
Diska trūces operācija tiek veikta diennakts stacionārā. Vienas operācijas vidējās izmaksas no valsts budžeta ir nepilni 800 eiro, kas ietver gan izmaksas par anestēziju un operāciju, gan izmaksas par uzturēšanos stacionārā.
NVD atzīmē, ka pacientam par vienu uzturēšanās dienu diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu, jāveic pacienta iemaksa desmit eiro apmērā, savukārt ārstniecības iestāde var iekasēt līdzmaksājumu ne vairāk kā 31 eiro apmērā par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām manipulācijām.
Finansējums diska trūču operācijām 463 5000 eiro apmērā ir daļa no 2018.gadā piešķirtā papildu valsts finansējuma stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, tostarp pasākumiem, lai novērstu prognozējamu invaliditāti un ilgstošu slimošanu iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā.
Mikrodiskektomijas un mikrofenestrācijas jeb diska trūces operācija nozīmē diska trūces izņemšanu saudzējošā veidā mikroķirurģijas tehnikā, ļaujot atbrīvot nospiesto nervu, tā pacientam novēršot simptomus un sūdzības, kuras nav iespējams novērst ar medikamentozo terapiju. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nosaka kārtību medicīniskajai transportēšanai ārpus ES |
|
| |
28/03/2018
Valdība noteica kārtību, kādā notiek medicīniskā transportēšana, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) lidaparātu ārpus NATO vai Eiropas Savienības bloka esošās valstīs.
Valdības pieņemtie grozījumi paredz, ka ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs vai veselības ministrs var pieprasīt aizsardzības ministram sniegt atbalstu evakuācijai vai medicīniskajai transportēšanai, izmantojot NBS gaisa kuģi, valstī, kas nav NATO vai ES.
Pamatojoties uz pieprasījumu, aizsardzības ministrs var pieņemt lēmumu par evakuācijas vai medicīniskās transportēšanas veikšanu.
Lidojumam nepieciešamo ārvalsts gaisa telpas šķērsošanas atļauju saņemšana un gaisa telpas izmantošana notiek saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā amatpersona par plānotajiem ārvalstu lidojumiem informē Valsts robežsardzi. Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Veselības ministrijas pārstāvji, atrodoties gaisa kuģī, ievēro drošības noteikumus.
Tāpat grozījumi paredz precīzāku kārtību, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors vai viņa pilnvarota persona var pieprasīt NBS atbildīgajai amatpersonai sniegt atbalstu medicīniskajai transportēšanai Latvijā vai citā NATO vai ES dalībvalstī, izmantojot armijas gaisa kuģi.
Pamatojoties uz pieprasījumu, NBS komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par medicīniskās transportēšanas veikšanu. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Balvu par mūža ieguldījumu saņēmis profesors Danilāns |
|
| |
16/03/2018
"Veselības gada balvas 2017" pasniegšanas ceremonijā balva par mūža ieguldījumu veselības veicināšanā pasniegta gastroenterologam profesoram Anatolijam Danilānam, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienests.
Balvu Danilānam pasniedza Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka Danilāns ir "cilvēks ar lielo burtu", un viņu raksturo nerimstoša kustība, mundrums un dzīvesprieks.
Danilāns ir Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras docētājs un daudzu publikāciju autors.
"Veselības gada balvu" pirms pieciem gadiem iedibināja Latvijas Ārstu biedrība, un tā ir atzinība par paveikto Latvijas sabiedrības veselības veicināšanā.
Vienlaikus balva kalpo par atgādinājumu tam, cik nozīmīga sabiedrības veselībā un valsts attīstībā ir veselīga vide.
Pasniedzot "Veselības gada balvu", ik gadu tiek godināti desmit laureāti, tostarp pārtikas ražotāji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības un cilvēki, kas ar savu darbību veido izpratni par sabiedrības veselību. |
|
| |
|
|
| |
delfi.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Cilvēkus projām no valsts dzen finansiālās problēmas |
|
| |
01/03/2018
Cilvēkus projām no valsts dzen finansiālās problēmas, šādu viedokli pauda lielāko darba pieredzi Lielbritānijā guvušais Rēzeknes slimnīcas Dzemdību-ginekoloģijas nodaļā jau divus mēnešus strādājošais jaunais ginekologs, dzemdību speciālists, rēzeknietis Andrejs Smirnovs.
Smirnovs studējis Rīgas Stradiņa universitātē, bet lielāko darba pieredzi ginekoloģijā un dzemdniecībā guvis tieši Lielbritānijā "Walsall Manor Hospital", kur gada laikā tiek pieņemtas ap 4500 dzemdības.
Tomēr, neskatoties uz iespējām un daudzsološo karjeru Lielbritānijā, jaunais speciālists pēc vairākiem darba gadiem svešumā atgriezies dzimtajā pilsētā, jo vēlas savas Lielbritānijā iegūtās zināšanas izmantot Latvijā.
Pēc Smirnova domām finansiālais jautājums ir visasākais - cilvēki šeit vienkārši nevar nopelnīt pietiekami, lai izdzīvotu. Tā saucamajos treknajos gados daudzi paņēma bankās kredītus, bet pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas, kad strauji kritās gan nekustamā īpašuma cenas un saruka darba algas, cilvēki, lai atdotu kredītus, bija spiesti braukt peļņā uz ārzemēm.
"Ja pieaudzis vīrietis, strādājot divos darbos, nevar nopelnīt tik, lai nodrošinātu ģimeni, tad viņš sāk domāt, kur to naudu nopelnīt, un situācijā, kad visas Eiropas Savienības valstis ir atvērtas, bieži vien tiek pieņemts lēmums aizbraukt," norāda Smirnovs.
Norādot, ka viņš nav ne ekonomists, ne valdības vīrs, Smirnovs pieļauj, ka galvenais, lai nobremzētu cilvēku aizbraukšanu no valsts, cilvēkiem ir jābūt darbam, iespējai nopelnīt iztiku un nodrošināt pietiekami augstu dzīves kvalitāti.
Ja cilvēku aizbraukšana no valsts netiks samazināta un iedzīvotāju skaits tajā tupinās samazināties, Latvijai draud situācija, kad tā vairs nespēs nodrošināt savu kā valsts funkciju izpildi - izmaksāt pensijas, nodrošināt sociālās funkcijas, medicīnisko aprūpi, izglītību un citas nozares. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gripas slimniekiem jāpaliek mājās un jāsazinās ar savu ārstu |
|
| |
07/02/2018
Gripas un citu akūtu respiratoru vīrusu saslimšanas gadījumā pacientam jāpaliek mājās un jau pirmajā saslimšanas dienā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai uzsāktu ārstēšanos, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi.
Ņemot vērā iedzīvotāju pastiprinātu vēršanos NMPD saistībā ar augšējo elpceļu vīrusu saslimšanām, kas norit bez sarežģījumiem (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, galvassāpes), NMPD atgādina, ka dienesta funkcija nav nodrošināt medicīnisku palīdzību šādās situācijās.
NMPD direktore Liene Cipule uzsver: "Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde neveic ārstēšanu gripas vai saaukstēšanās gadījumā. Mūsu uzdevums ir sniegt palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Lielā daļā izsaukumu pacientiem ir bijusi vajadzīga ģimenes ārsta konsultācija. Akūtas augšējo elpceļu vīrusu saslimšanas, tajā skaitā gripa, 97% gadījumu ir ārstējamas ambulatori mājas apstākļos ģimenes ārsta uzraudzībā. Ārstēšanās ir jāuzsāk savlaicīgi, lai izvairītos no komplikācijām, kas var būt bīstamas veselībai un dzīvībai".
Lai mazinātu komplikāciju risku un nepieciešamību ārstēties slimnīcā, nekavējoties telefoniski jāsazinās ar ģimenes ārstu, tiklīdz parādās slimības simptomi. Ar ārstu jāpārrunā turpmākā ārstēšanās un mājas aptieciņas saturs. Tāpat jau laikus jāparūpējas, lai mājās būtu ziemas vīrusu sezonai nepieciešamie medikamenti arī situācijām, ja saslimšanas simptomi sākas vēlu vakarā vai nakts stundās.
Gripas epidēmijas laikā valsts apmaksā ģimenes ārsta mājas vizīti pie gripas slimnieka un pacienta iemaksa ir 2,85 eiro. Ja pacients vēršas NMPD situācijās, kad nav apdraudēta veselība vai dzīvība, tad dienestam ir tiesības izsaukumā nenosūtīt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai par šādu izsaukumu pacientam jāmaksā 40,14 eiro*.
Vakaros un brīvdienās, kad ģimenes ārsts nestrādā, akūtas saslimšanas gadījumā palīdzību sniedz dežūrārsti (t.sk. izraksta medikamentu receptes, var lemt par mājas vizīti). Savukārt nakts stundās mediķa padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās no plkst.17.00-8.00, svētkos un brīvdienās visu diennakti).
Noskaidrot sev tuvākos dežūrārstus un veselības aprūpes iestādes var Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu.
Aicinām iedzīvotājus gripas epidēmijas laikā būt atbildīgiem par savu veselību un sazināties ar ģimenes ārstu jau saslimšanas pirmajā dienā, lai laikus uzsāktu ārstēšanu un mazinātu riskus savai veselībai!
*saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 746 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Jauni medicīnas iekārtu pārbaužu noteikumi izraisa haosu |
|
| |
15/01/2018
Elpināšanas aparāti, jaundzimušo inkubatori vai sarežģītas iekārta, kuras izmanto sirds operācijās - līdzīgi kā automašīnām, arī šīm ierīcēm ik gadu ir jāveic tehniskā apskate.
Kārtība, kā šīs pārbaudes notika, nebija pilnīga, tāpēc Veselības ministrija (VM) jau pirms vairākiem gadiem nolēma to uzlabot. Tapa jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuri pieņemti aizvadītā gada nogalē. Tomēr cerēto uzlabojumu vietā sanācis pretējais - jau mēnesi medicīnas iekārtu pārbaudēs valda haoss un firmām, kas līdz šim drīkstēja veikt pārbaudes, akreditācija atņemta.
VM, kas ir autors jaunajiem noteikumiem, savu vainu noliedz, svētdien vēsta TV 3 raidījums Nekā personīga.
Slimnīcās, poliklīnikās un privātajās klīnikās ir tūkstošiem dažādu medicīnas iekārtu, kas ļauj ārstēt un glābt dzīvības. Skaidrs, ka tik svarīgai aparatūrai būtu jābūt vislabākajā tehniskajā kārtībā.
Līdz šim to pārbaudes notika tā - Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs izdeva atļaujas privātfirmām, kas nodarbojas ar šo iekārtu testēšanu. Princips bija līdzīgs auto ikgadējai tehniskajai apskatei CSDD. Ja iekārta darbojās labi, firma uz tās uzlīmēja uzlīmi. Ja atklāja defektus - slimnīcai vai poliklīnikai bija iekārta jāsalabo.
Tomēr bija firmas, kas krāpās, iekārtas nepārbaudīja, bet tehniskās apskates uzlīmes tirgoja pa naudu un pat sūtīja pa pastu. Slimnīcas bieži maksāja par pakalpojumiem, kurus patiesībā nesaņēma.
Pirms trim gadiem eksperimentā TV 3 žurnālistiem izdevās autostāvvietā Rīgā nopirkt pārbaužu dokumentus, uzdodoties par neeksistējoša zobārstniecības kabineta īpašniekiem no Daugavpils. Negodīgajai firmai akreditāciju atņēma, bet Veselības ministrija sāka rakstīt jaunus noteikumus.
Pagājušā gada 28. novembrī valdības sēdes atklātā daļa ilga tikai piecas minūtes. Tajā bez jebkādām debatēm ministri pieņēma arī jaunos noteikumus.
Būtiskākais jaunums - medicīnas iekārtu pārbaudes tagad drīkstēs veikt ne tikai firmas, kas to darīja līdz šim, bet arī iekārtu ražotāji. VM skaidroja - tas būs ieguvums, jo paplašinās pārbaužu veicēju loku, palielinās konkurenci, un slimnīcas no tā tikai iegūšot.
"Vienīgais, kas jauns nācis klāt - no 1. decembra iekārtas funkcionālās pārbaudes var veikt vēl divi papildus subjekti - ražotāji un ražotāju pilnvarotie pārstāvji. Viss!" raidījumam Nekā personīga skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vecākais eksperts Edgars Strautiņš.
Raidījums vēsta, ka labi iecerēta plāna vietā realitātē situācija ir haotiska. VM jaunās kārtības ieviešanai bija paredzējusi tikai trīs dienas. To laikā Latvijas nacionālais akreditācijas birojs jeb LATEK paguva iekārtu pārbaudītājiem tikai izsūtīt vēstules, ka firmām iepriekš biroja izsniegtā akreditācija no decembra vairs nav derīga un ir jākārto jauna. Tas pats jādara ražotājkompānijām, kas gribēs pieteikties uz savu iekārtu apkopi.
Lai firmas saņemtu jaunās atļaujas, var paiet pat vairāki mēneši. Iespējams, jaunu un stingrāku pārbaužu veikšanai būs jāapmāca darbinieki un jāiepērk jauna tehnika. Tikmēr slimnīcās un poliklīnikās iekārtām, kas pārbaudītas pagājušā gada janvārī, pienācis laiks veikt kārtējo apskati, bet šobrīd nav neviena, kas to būtu tiesīgs darīt. |
|
| |
|
|
| |
diena.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Asinsdonoru centrs šonedēļ rīkos piecus izbraukumus pie donoriem |
|
| |
02/01/2018
Valsts asinsdonoru centrs (VADC) šonedēļ rīkos piecus izbraukumus pie donoriem, aģentūru LETA informēja VADC.
Otrdien līdz plkst.14 notiks specializētā autobusa izbraukums pie Brīvības pieminekļa.
Trešdien donori tiks gaidīti Pļaviņu Kultūras centrā no plkst.10
līdz 13, kā arī specializētā autobusa izbraukumā Jūrmalā pie "Līgo
Bazāra" no plkst.11 līdz 15.
Ceturtdien asinis varēs ziedot Varakļānu poliklīnikā no plkst.9
līdz 12, Auces kultūras centrā no plkst.10 līdz 13, kā arī specializētā
autobusa izbraukumā pretī Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam no
plkst.10 līdz 14.
Tāpat asinis var ziedot pastāvīgās ziedošanas vietās,
piemēram, VADC telpās Sēlpils ielā 9, stacionārā "Gaiļezers", Daugavpils
reģionālajā slimnīcā un citur. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni no nākamā gada organizēs NMPD |
|
| |
22/12/2017
Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 no nākamā gada organizēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), nevis Nacionālais veselības dienests (NVD) kā līdz šim, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš norādīja, ka viens no NVD uzdevumiem, kas nav tieši saistīts ar veselības nozarei paredzēto finansējuma plānošanu un administrēšanu, ir ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa nodrošināšana, lai iedzīvotāji ārpus ģimenes ārsta darba laika varētu saņemt medicīniskus padomus.
Pēc Šneidera paustā, tā kā NMPD viena no pamatfunkcijām ir nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, VM uzskata, ka ir lietderīgāk un efektīvāk šo tālruni uzturēt tieši dienestam.
Vienlaikus tālrunis no NMPD neprasīs papildu līdzekļus, jo dienestam tiks novirzīts nepieciešamais finansējums, kas jau tagad tiek izmantots šī ārpakalpojuma nodrošināšanai.
Šneiders uzsvēra, ka iedzīvotājiem nekas nemainīsies, jo gan apkalpošanas laiks, gan numurs paliks nemainīgs, turklāt neatkarīgi no tā, kura institūcija organizēs telefona darbu, pakalpojums tiks nodrošināts tāpat kā līdz šim.
Vienīgās izmaiņas, kas notiks būs turpmāk ārpakalpojuma konkursu sludinās NMPD, nevis NVD.
Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbību patlaban nodrošina SIA "Lattelecom BPO". |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
85% Latvijas iedzīvotāju HIV infekcijas risku uz sevi neattiecina |
|
| |
05/12/2017
85% Latvijas iedzīvotāju HIV saslimšanas risku uz sevi personīgi neattiecina, un nav uzskatījuši par nepieciešamu veikt eksprestestu, aģentūru LETA informēja informatīvās kampaņas "HIV nešķiro - tas attiecas arī uz Tevi" vadītāja Antra Altmane.
Kā liecina informatīvajā kampaņā "HIV nešķiro, tas attiecas arī uz tevi!" izveidotā zināšanu testa rezultāti, kopumā Latvijas iedzīvotājiem ir samērā labas zināšanas par to, kā pasargāt sevi no HIV, kādi ir tā inficēšanas ceļi, kā arī par citiem ar HIV infekciju saistītiem jautājumiem, tomēr joprojām 85% aptaujāto saslimšanas risku uz sevi personīgi neattiecina.
Pēc Altmanes paustā, interesanti, ka tieši tādi paši rezultāti tika iegūti arī pirms diviem gadiem izveidotajā zināšanu testā. Uz jautājumu, vai ir zināms, kur Latvijā var veikt HIV eksprestestu, aptuveni puse aptaujāto atbildējuši apstiprinoši, tomēr arī tas nav veicinājis pieņemt lēmumu doties uz pārbaudi.
"Kā uzskata speciālisti, tas varētu būt skaidrojams ar iesīkstējušiem stereotipiem sabiedrībā par to, ka HIV infekcija ir tikai atsevišķu sabiedrības grupu slimība un uz citiem tā neattiecas.
Statistika liecina ko citu - visbiežāk inficēšanās ar HIV notiek tieši dzimumattiecību laikā starp vīrieti un sievieti, tāpat mēdz būt gadījumi, kad viens otru inficē arī pastāvīgi dzimumpartneri," uzsver Altmane.
Viņa norādīja, ka, iespējams, vieglprātīgu attieksmi un nevēlēšanos pārbaudīties veicina arī nepareizs priekšstats, ka HIV infekciju iespējams izārstēt. Kā secināts aptaujā, tā maldīgi uzskata 45% aptaujāto.
Patiesībā HIV infekcija, vienreiz iekļuvusi cilvēka organismā, saglabājas tur visu mūžu, tomēr savlaicīgi uzsākot HIV ārstēšanu, iespējams būtiski aizkavēt HIV infekcijas attīstību un AIDS stadijas iestāšanos, turpinot dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Vienlaikus aptuveni trešdaļa aptaujāto pārliecināti, ka HIV inficētai grūtniecei noteikti piedzims inficēts mazulis, tomēr arī šis ir novecojis priekšstats. "Ievērojot mediķu norādījumus un lietojot pretvīrusa medikamentus, grūtniecības laikā un, bērniņam piedzimstot, mazuļa inficēšanās risks ir ļoti zems," uzver Altmane.
Pēc viņas paustā, analizējot aptaujas dalībnieku zināšanas par HIV un AIDS, jāsecina, ka lielākā daļa - gandrīz 80% zina, ka pastāv atšķirība starp HIV, kas ir imūndeficīta vīruss un AIDS, kas ir imūndeficīta sindroms un neārstēta HIV galējā stadija.
Informatīvo kampaņu "HIV nešķiro – tas attiecas arī uz Tevi!" realizē Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, un tās mērķis ir pakāpeniski mainīt sabiedrības attieksmi par HIV kā "nepareizu" slimību, skaidrot ar HIV profilaksi saistītos jautājumus un HIV eksprestesta nozīmību infekcijas agrīnai diagnostikai.
Tieši informētības veicināšana un izglītošana par HIV inficēšanās riskiem, profilaktiskajiem pasākumiem un agrīnu HIV diagnostiku jeb HIV testa veikšanu, uzskatāmi par vienu no galvenajiem HIV izplatības ierobežošanas pasākumiem. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM paredzējusi paplašināt iespēju onkoloģijas pacientiem |
|
| |
02/11/2017
Veselības ministrija (VM) paredzējusi paplašināt "zaļo koridoru" jeb iespēju saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ātrākos termiņos vēža slimniekiem.
Valdības apstiprinātais VM noteikumu projekts paredz uzlabot pacientu ar onkoloģiskām slimībām ātrāku un efektīvāku diagnosticēšanu un nodrošināt iespēju uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Kā portālu "Delfi" skaidroja VM, "onkoloģisko slimību gadījumā svarīga ir agrīna diagnostika un savlaicīgi uzsākta ārstēšana, tādēļ "zaļais koridors" jeb iespēja saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ātrākos termiņos ir būtisks uzlabojums veselības aprūpes organizēšanā".
Grozījumi noteikumos paredz "zaļā koridora" paplašināšanu, līdzšinējām 11 izplatītākajām vēža diagnozēm pievienojot vēl aknas, žultsceļu un žultspūšļa, ādas jeb melanomas, centrālās nervu sistēmas, lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozes.
Tāpat paplašināts ārstu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai.
Turpmāk šādu nosūtījumu varēs izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi savas kompetences ietvaros un ārsti – speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs: Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Piejūras slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
Tādējādi tiks atvieglots pacienta "ceļš" līdz izmeklējumu veikšanai un paātrināta diagnozes noteikšana, paredz ministrija.
Kā liecina VM apkopotā informācija, katru gadu vēzis pirmo reizi tiek diagnosticēts ap 11 tūkstošiem pacientu, bet kopējais pacientu skaits, kuri slimo ar onkoloģisku slimību ir 74 tūkstoši. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM neslēgs koplīgumu ar ģimenes ārstiem |
|
| |
20/10/2017
Veselības ministrija (VM) ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) neslēgs koplīgumu par ģimenes ārstu ekonomisko un sociālo tiesību un interešu pārstāvniecību nākamgad, bet piedāvās parakstīt vienošanos.
Kā aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Anda Čakša, VM juridiski nevar slēgt koplīgumu ar LĢĀA, bet ir gatava parakstīt vienošanos par nosacījumiem saistībā ar kapitācijas nauda izmaiņām un ģimenes ārstu darbu.
"Bet juridiski koplīguma forma nav iespējama ministrijai ar ģimenes ārstiem," piebilda ministre.
Viņa norādīja, ka tuvākajā laikā plānota tikšanās ar asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu šo jautājumu, tomēr precīzu datumu ministre pagaidām nevarēja nosaukt.
Uz jautājumu, vai Čakšai nav bažu, ka šāds piedāvājums neapmierinās LĢĀA, līdz ar to asociācija pastiprinās streika formu, viņa atbildēja, ka, ja kapitācijas naudas pieaugums par 500 eiro joprojām rada bažas, jājautā, kas ir īstais iemesls par ko tiek runāts. No finanšu pieauguma un jau līdz šim panākto vienošanos aspekta nav skaidrs, par ko tiek runāts, piebilda ministre.
Jau ziņots, ka 5.oktobrī LĢĀA biedru sapulcē vienojās turpināt "lēno" streiku līdz 20.oktobrim, kā arī aicināt valdību un VM rīkot kolektīvās sarunas ar mērķi noslēgt koplīgumu par asociācijas biedru - ģimenes ārstu ekonomisko un sociālo tiesību un interešu pārstāvniecību nākamgad.
Ja valdība un VM piekritīs noturēt kolektīvās sarunas par koplīguma, kurā tiks ierakstītas streika prasības, parakstīšanu ģimenes ārsti pārtrauks streiku līdz 10.decembrim. Ja koplīgums tiks noslēgts ātrāk, ģimenes ārsti arī streiku pārtrauks ātrāk.
Savukārt, ja valdība un ministrija noraidīs priekšlikumu vest kolektīvās sarunas ar LĢĀA, streiks tiks turpināts smagākā formā, turklāt asociācija vērsīsies tiesā, lai panāktu koplīguma noslēgšanu.
Kā ziņots, VM Ģimenes ārstu asociācijai iesniegusi priekšlikumus kapitācijas naudas pieaugumam ģimenes ārstiem no nākamā gada 1.janvāra, paredzot pieaugumu no 1,25 līdz 1,60 eiro par vienu praksē reģistrētu pacientu. Tādējādi ģimenes ārsta prakse saņems par 553 eiro vairāk, tostarp ģimenes ārsts patlaban esošo 859 eiro vietā varētu saņemt 1125 eiro, kas ir par 266 eiro jeb 31% vairāk.
Ģimenes ārsti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pārtrauca 3.jūlijā plkst.12. Streiku sāka vairāk nekā 600 ģimenes ārsti, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām bija palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%.
Ģimenes ārsti ar valdību nespēja panākt vienošanos par vēlamo apmēru, kādā palielināt kapitācijas naudu, tomēr protesta akcijas forma tika mīkstināta - kopš 18.jūlija ģimenes ārsti, kuri piedalās šajā akcijā, pieņem ne vairāk kā 20 pacientus dienā, turklāt nevienam pieaugušam pacientam neveic profilaksi. Šādā "lēnajā" formā protests tiks turpināts līdz 20.oktobrim. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Saeima vērtēs Veselības finansēšanas likumprojektu |
|
| |
05/10/2017
Saeima šodien nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.
Atbildīgā par šo likumprojektu būs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Deputāts Romualds Ražuks (V) šodien debatēs mudināja deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, lai turpinātu diskusijas par to profesionālajā līmenī. Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (S) kritizēja piedāvāto likumprojektu, jo tajā nav noteikts konkrēts termiņš, kad veselības aprūpes finansējums sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā.
Tomēr Ministru kabineta komiteja nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.
Tas izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā.
Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās.
"Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz 2018.gada 1.septembrim. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Veselības finansējums nozarei ir samazināts |
|
| |
28/09/2017
Pārstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā plānotais finansējuma apmērs veselības nozarei ir samazināts, teica Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Kalējs norādīja, ka pirmdien MKK lika pārstrādāt likumprojektu un diemžēl finansējuma apmērs tagad ir attālinājies no solītā, līdz ar to neesot pārliecības, ka Latvijas iedzīvotājam pakalpojuma pieejamība būs tāda, kā tagad.
"Ja finansējums nepieaugs, nevaram cerēt, ka pacientiem pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem būs labāka," sacīja Kalējs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka faktiski plānotais finansējums no 2018. gada līdz 2020. gadam nepilda valdības solījumu, ka veselības budžetam būtu jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pašreizējie aprēķini liecinot, ka 2020. gadā varēs sasniegt tikai 3,62% no IKP, kas neatbilst ne valdības solījumam, ne tam, kas ieļauts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, teica slimnīcu pārstāvis.
Vienlaikus Kalējs norādīja, ka šodien, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, secināts, ka Veselības ministrija (VM) piekrīt minētajām finansējuma atšķirībām, kas nozīmējot, ka valdība nepilda savus solījumus.
Jau ziņots, ka valdība ceturtdien atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018. gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019. gadā un 442 miljoniem eiro 2020. gadā.
Tomēr Ministru kabineta komisija pirmdien nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.
Šāda iecere izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura aktīvi piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā.
Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās.
"Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
LVSADA pauda neizpratni arī par Veselības ministrijas (VM) nostāju, jo tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre esot pieļāvusi tās sakropļošanu un turpinot apgalvot, ka likumprojekts joprojām ir labs.
Savukārt Čakša pauda nostāju, ka solījumi mediķiem par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļautajām finanšu garantijām joprojām tiek pildīti, jo konkrētās summas ir atrunātas likumprojekta anotācijā.
Pēc Čakšas teiktā, finanšu garantiju, tostarp veselības nozares un mediķu atalgojumam paredzētais finansējuma pieaugums tiks iekļauts likumprojekta anotācijā un šāda rīcība pārrunāta gan ar Valsts kanceleju, gan Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).
"Likumprojekta anotācija nav nošķirama no paša likuma, līdz ar to arī konkrētās summas joprojām ir saistošas," uzsvēra ministre. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Atklāts 8. Latvijas Ārstu kongress |
|
| |
Ceturtdien, 21. septembrī, izstāžu centrā "Ķīpsala" plenārsēdē atklāts 8. Latvijas Ārstu kongress. Pasākums pulcēja plašu viesu skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
Kongresa atklāšanas plenārsēdē piedalījās Latvijas Ārstu kongresa prezidents profesors Jānis Vētra un profesori Aivars Lejnieks, Bertrams Zariņš, Jānis Gardovskis, Vilnis Dzērve un Gustavs Latkovskis.
Ar svinīgu uzrunu plenārsēdi atklāja Vētra, vēstot, ka Latvijas Ārstu kongress "īsteni reprezentē medicīnas globālo dabu".
Viesus ar uzrunām sveica arī Pasaules Medicīnas asociācijas ģenerālsekretārs Otmars Kloibers, Krievijas Nacionālās Medicīnas palātas prezidents Leonīds Rošaļš un Igaunijas Ārstu biedrības valdes locekle Natālija Jefimova.
Kloibers savā runā atzina Latvijas nozīmīgo lomu pasaules medicīnā, īpaši izceļot pētījumu par pasīvās smēķēšanas ietekmi uz bērniem, kas ir unikāls, apjomīgs pasaules līmeņa darbs. Rošaļs aicināja profesionāļus strādāt kopā un dalīties savā pieredzē, jo kongress ir nepieciešams, lai kopīgi risinātu daudzus vēl neatrisinātus jautājumus.
Pēc uzrunām plenārsēdē ar lekcijām uzstājās Kristaps Zariņš (ASV), psihoanalītiķis Jānis Gailis (Francija), kardiologs profesors Andrejs Ērglis, infektologs profesors Uga Dumpis, LĀB viceprezidente ģimenes ārste Ilze Aizsilniece u. c. lektori.
Kongresa programma strukturēta tematiskajās sēdēs, vadošo ārstniecības iestāžu (Bērnu klīniskās slimnīcas, Stradiņa, Austrumu) veidotajās sēdes un zinātniskajās sēdēs klīnisko gadījumu iztirzāšanai. Kopā plānotas vairāk nekā 275 prezentācijas.
Kongresa noslēgumā plānots izskatīt plenārsēdēs radušos rezolūciju projektus.
Kongress ir nozīmīgākais ir lielākais medicīnas forums Latvijā, kas notiek reizi četros gados.
Šogad kongresā piedalās vairāk nekā 4000 mediķu gan no Latvijas, gan ārvalstīm – ASV, Vācijas, Izraēlas, Francijas un Krievijas.
8. Latvijas Ārstu kongress starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala" turpināsies arī 22. un 23. septembrī. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Atjaunota vienotā ārkārtas tālruņa 112 darbība visā Latvijā |
|
| |
Trešdien, 13. septembrī, uz neilgu laika brīdi tehnisku iemeslu dēļ nestrādāja
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ārkārtas notikumu tālruņa numurs 112, bet pēc tam tika atjaunota tā darbība, portālu "Delfi" informēja dienestā.
Īsi pirms pulksten 15 VUGD informēja, ka tehnisku iemeslu dēļ nestrādā ārkārtas notikumu tālruņa numurs 112, bet tā darbība tika atjaunota ap pulksten 16.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kurš uztur tālruņa numuru 112, savā tvitera kontā vēsta, ka 112 zvanu centra darbības problēmas bija saistītas ar sakaru aparatūras darbības kļūmēm. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Lucavsala aicina uz veselīga dzīvesveida dienu |
|
| |
11/09/2017
Visapkārt arvien biežāk tiek uzsvērta veselīga dzīvesveida nozīme – tas palīdz justies labi, izvairīties no dažādām kaitēm un nenovecot.
Taču kā neapjukt piedāvājumā, ar ko sākt un ko paturēt prātā, sperot pirmos soļus aktivitāšu pasaulē?
Nāc sestdien, 16. septembrī uz Lucavsalu no plkst. 12.00 – 17.00, kur notiks veselīga dzīvesveida diena, lai visu uzzinātu, pamēģinātu un aktīvi izklaidētos.
Visas dienas garumā būs pieejams plašs aktivitāšu spektrs gan tiem, kuri vēlas kārtīgi izskrieties un izlēkāties sporta spēlēs, gan tiem, kuriem interesē iespēja gūt informāciju un izglītoties.
Pasākums ir bērniem un ģimenēm draudzīgs, tāpēc aicinām ikvienu apģērbties ērti un pavadīt aktīvu sestdienu!
Veikborda mājā: ārstu lekcijas par dažādām tēmām. Ar veselīgiem un praktiskiem ieteikumiem dalīsies kardiologs, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, onkologs un citi profesionāļi.
Eksprestestu teltī: nosaki glikozes un holesterīna līmeni asinīs, izmērīi asinsspiedienu, svaru un garumu, kā arī pārbaudi plaušu veselību ar spirogrāfu. Visas pārbaudes ir par brīvu!
Uz lielās skatuves: dažādi deju, cīņu un citu sporta veidu paraugdemonstrējumi, sportistu uzrunas un arī divas kopīgās vingrošanas.
Ģērbies ērti, lai vari kārtīgi izkustēties!
Zvaigžņu teltī: iespēja arī satikt un iztaujāt trenerus, ārstus un citus veselīga dzīvesveida speciālistus. Ja apsver domu par kādu sporta vai vingrošanas veidu, tomēr nezini, kā to uzsākt (vai vienkārši nevari saņemties) – šī ir iespēja visu uzzināt.
Dažādu sporta biedrību un aktīvā tūrisma centra “Eži” rīkotās sporta spēles: plašajā piedāvājumā ikviens atradīs savām vēlmēm un fiziskajai sagatavotībai piemērotākās aktivitātes. Būs gan stafetes nopietniem sportotājiem ar celšanu, nešanu, lēkšanu un pievilkšanos, gan bērnu pasākumi, gan arī dambretes un šaha sacensības. Varēs pamēģināt pat kērlinga spēli un daudz ko citu.
IEEJA PASĀKUMĀ IR BEZ MAKSAS. Aicinām apmeklētājus reģistrēties info teltī pie pasākuma ieejas, lai varētu saņemt balvas. |
|
| |
|
|
| |
info.riga.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Tūriste ar Eiropas apdrošināšanas karti paliek bez aprūpes |
|
| |
29/08/2017
Neskatoties uz noformēto Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kas paredz Eiropas Savienības dalībvalstīs saņemt valsts apmaksātu neatliekamo vai nepieciešamo palīdzību, ārvalstu viesi Latvijā informācijas trūkuma dēļ var palikt bez medicīniskās aprūpes, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Ar šādu situāciju saskārusies Ukrainas un Slovākijas izmeklējošā žurnāliste Oleksija Basaraba, kura augusta vidū bija ieradusies Rīgā uz dažām dienām, lai apmeklētu starptautiskas mācības Stokholmas ekonomikas augstskolā, un kurai šeit negaidīti sākās veselības problēmas.
"Es nepadomāju, ka pārlidojumu dēļ var pacelties spiediens. Skolas otrajā dienā man bija grūti koncentrēties, iegāju aptiekā katram gadījumam pārbaudīt spiedienu - 150 uz 97. Ko darīt bez receptes? Vajag recepti," stāsta žurnāliste.
Lai arī sievietei ir Slovākijā izdota EVAK, tomēr viņai neizdevās noskaidrot, kur un pie kādiem nosacījumiem Latvijā šī karte darbojas.
"Sākumā mēs nokļuvām ar kolēģi [medicīnas centrā] "ARS", tā izrādījās privātā poliklīnika, ieteikt viņi neko nevarēja. Gāju uz Rīgas 1. slimnīcu. Iestāde ir publiska, bet izrādījās, ka viņiem terapeitu nav. It kā kāds varbūt arī pieņem, bet šo karti viņi nepieņem un kur pieņem - viņi nezina. Tad mēs sākām skatīties internetā, tur ir ļoti daudz informācijas angļu valodā. Ārlietu ministrijas mājaslapā ļoti labi uzrakstīs, bet tas domāts latviešiem, kas dodas uz ārzemēm," situāciju raksturo Oleksija, kura pameta Latviju, tā arī nesaņemot palīdzību.
Nacionālajā veselības dienestā uzskata, ka informācija par medicīniskās palīdzības saņemšanu ir visur.
Tomēr dienestā tā arī "LNT Ziņām" nespēja atbildēt, kā ārvalstu viesis primāri pie šīs informācija var tikt un kur to meklēt.
"Pie informatīvajiem dēļiem, reģistratūrās, gan ambulatorajos veselības centros, gan uzņemšanas nodaļās. Arī internetā daudz kur pieejams. Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ir informatīvais dienesta numurs norādīts, daudz kur. Ja šī palīdzība vajadzīga neatliekami vai akūti, mums ir iespēja vērsties vai nu ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās vai traumpunktos," "LNT Ziņām" saka Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Dienestā uzsver, ka viešņai vajadzējis vērsties ātrās medicīniskās palīdzības dienestā, jo tas telefoniski arī konsultē, ko darīt. Tiesa, par šādām iespējām mūsu valsts ciemiņi nezina, piebilst raidījums.
Nacionālajā veselības dienestā arī norāda, ka ideālā gadījumā pašvaldības vai privātās medicīnas iestādes darbiniekiem vajadzētu ieteikt vai palīdzēt atrast tuvāko valsts medicīnas iestādi, kurā ārvalstu viesis ar EVAK karti varētu saņemt palīdzību.
Pērn Latvijas medicīnas iestādes kopumā izrakstījušas 1700 rēķinus 204 000 eiro apjomā citām valstīm par viņu pilsoņiem sniegto palīdzību. Visbiežāk viņiem bijuši vajadzīgi pakalpojumi tādās medicīnas jomās kā traumatoloģija, ķirurģija, rentgens un laboratoriskie izmeklējumi. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Jaunķemeri atzīmēja uzņēmuma 50 gadu pastāvēšanas jubileju |
|
| |
11/08/2017
Šo 50 gadu laikā medicīnisko rehabilitāciju uzņēma vairāk nekā pusmiljonu pacientu, sniedzot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.
50 darba gadu garumā KRC "Jaunķemeri" no sanatorijas pārtapa par plaša profila rehabilitācijas centru, kas savā ikdienas darbā apvieno mūsdienu rehabilitācijas tehnoloģijas ar dabas dziedniecisko faktoru (dziedniecisko dūņu, minerālūdeņu) izmantošanu.
Jubilejas svinības turpinājās trīs dienas. Svinīgajā ceremonijā tika iesvētīts un celts mastā KRC "Jaunķemeri" karogs.
Saņemtajā apsveikumā Valsts prezidents R.Vējonis atzīmēja: "Veidojot šo rehabilitācijas centru, par prioritāti tika izvirzīts mērķis sniegt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un atbalstu pacientiem. Līdzas tam būtiski bija izveidot atbilstošu vidi un infrastruktūru, kas būtu ērta un pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Šo 50 gadu laikā rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri" ir kļuvis par mūsdienīgu, inovatīvu un kompetentu veselības aprūpes vietu. Centra piedāvātos pakalpojumus atzinīgi ir novērtējuši un iecienījuši gan viesi no Latvijas, gan arī no ārvalstīm. Daudziem no viņiem tieši centra speciālistu sniegtais atbalsts ir palīdzējis turpināt iesākto atveseļošanos un nostiprināt savu veselību, lai atgrieztos ierastajā dzīves ritmā."
Sirsnīgi apsveikuma vārdi, vēlējumi un pateicības skanēja nepārtraukti. Centrs pulcēja ap 600 viesu, kuru starpā bija Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, ar kuriem rehabilitācijas centram ir veidojusies ilggadēja sadarbība. Piedalījās arī kolēģi no slimnīcām, profesionālajām asociācijām, mācību iestādēm un citi lūgtie viesi.
Daudzu gadu garumā KRC "Jaunķemeri" ir Latvijas paraolimpisko sportistu rehabilitācijas vieta. Pasākumā, kopā ar Paraolimpiskās komitejas prezidenti Daigu Dadzīti, paraolimpiskajiem čempioniem Aigaru Apini un Diānu Dadzīti, centra parkā tika iestādīts ozols.
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis sveica iestādi: "Runājot par "Jaunķemeriem", nevaru izteikt savu apbrīnu par tā vadītāju M. Malkielu. 50 gadu laikā pastāvīgi paaugstinot līmeni, nezaudējot kūrortoloģijas tradīcijas un tehnoloģijas, spējot saglabāt labus speciālistus, nodrošināt labus apstākļus, lai cilvēki brauc šurp, neskatoties uz sezonu, – tam visam bija nepieciešama īsta vīrišķība, darba spēja, entuziasms, dzīves gudrība un talants!"
"Man "Jaunķemeri" bija, ir un būs bērns Nr. 1. Es novēlu centram attīstīties ar tādu dinamiku, kā tas notika iepriekšējos 50 gadus," savā uzrunā teica KRC "Jaunķemeri" dibinātājs, ģenerāldirektors Mihails Malkiels.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ģimenes ārsti atsāks ierobežotu pacientu pieņemšanu |
|
| |
19/07/2017
Ģimenes ārsti, kuri šomēnes sāka protesta akciju, otrdien pāries uz citu protesta formu, ko paši dēvē par "modificētu" streiku - tiks pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā, turklāt netiks veikta pieaugušo profilakse, informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA).
Izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide vakar paziņoja, ka neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu.
Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1. oktobrim.
Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacienti, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.
Tāpat ģimenes ārsti neveiks pieaugušo profilaksi. To ģimenes ārsti īstenos vien tad, ja pacienti to izvēlēsies darīt par maksu. Streika komiteja arī aicinās ārstus neparakstīt e-veselības līgumu un to nelietot.
Turpinoties valdības sarunām par ģimenes ārstu prasībām primārās veselības aprūpes jomā, pirmdien LĢĀA tika nosūtīts valdības vienošanās gala piedāvājums, aicinot par to vienoties ar Ministru prezidentu un veselības ministri.
Veselības ministrijā skaidroja, ka vienošanās projekts paredz, ka Kučinskis un Čakša apņemtos nodrošināt proporcionālu ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu, paredzot no 2018. gada 1. janvāra ģimenes ārstiem maksājamās kapitācijas naudas atalgojuma daļas pieaugumu.
Tāpat tiktu veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai kapitācijas naudas un ģimenes ārsta palīga/māsas atalgojuma aprēķinos par pamatu noteiktu virtuālo ģimenes ārstu prakses lielumu 1500 reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta praksē atbilstoši konceptuālā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" definētajam.
Vienošanās projekts paredzētu, ka ģimenes ārstu kapitācijas naudas ietvaros, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, tiktu noteikta piemaksa 150 eiro mēnesī par atsevišķu kvalitātes kritēriju izpildi. Līdz 2018.gada 1.maijam ģimenes ārstiem tiktu dota iespēja uzlabot darba kvalitātes kritēriju rezultātu izpildi un maksāts novērtējuma maksājums pilnā apjomā. Kritēriju noteikšanai tiktu izveidota darba grupa.
Tāpat tika piedāvāts nepieciešamības gadījumā precizēt konceptuālajā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" iekļauto primārās veselības aprūpes sadaļu, kā arī līdz 2017.gada 15.septembrim sagatavot detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, tajā skaitā nosakot prasības pašvaldību atbalstam to teritorijā esošo ģimenes ārstu praksēm.
Vienošanās paredzētu arī veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka līdz 2018. gada 1. janvārim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (E-veselības) lietošana ģimenes ārstiem ir brīvprātīga, kā arī nodrošināt, ka Nacionālais veselības dienests efektīvāk sadarbojas ar E-veselībā integrējamo lokālo programmatūru izstrādātājiem, kā arī atkārtoti apzina situāciju par interneta pieslēguma pieejamību ģimenes ārstu praksēs.
Tāpat tiktu nodrošināts atbalsts E-veselības sistēmas lietošanai pirmspensijas un pensijas vecumā esošiem ģimenes ārstiem.
Vienošanās arī paredzētu līdz 2018. gada 1. janvārim aprēķināt ģimenes ārsta praksē apmaksājamo manipulāciju faktiskās izmaksas un uzsākt to ieviešanu un turpināt darbu pie normatīvajiem aktiem attiecībā uz pacienta pamattiesību un ģimenes ārsta konfidencialitātes pienākuma izpildīšanu.
Piekrītot iepriekšminētajam piedāvājumam, LĢĀA būtu jāapņemas aicināt ģimenes ārstus nodrošināt ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu izpildi, tostarp, ģimenes ārstu pieslēgšanos E-veselības sistēmai līdz 2017. gada 1. septembrim. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mediķi jūlijā turpinās brīdinājuma akciju |
|
| |
20/06/2017
Par spīti pieņemtajiem grozījumiem Ārstniecības likumā mediķi arī jūlijā turpinās brīdinājuma akcijas veidā atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku, tā šodien lēma Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde.
Šāds lēmums pieņemts, jo grozījumi Ārstniecības likumā nenodrošinot LVSADA iecerētos uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā pagarināto normālo darba laiku.
Kā norādīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, protesta akcijā savu dalību patlaban apstiprinājuši 750 veselības aprūpes darbinieki.
Jau ziņots, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālā centra arodorganizācija nolēmusi vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot nesen pieņemtos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika.
Kā pirmdien arodorganizācijas preses konferencē teica tās pārstāvis Rafaels Ciekurs, jaunais regulējums neuzlabošot NMPD darbinieku darbu, tieši pretēji - to apgrūtināšot. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nodokļu nemaksātājiem būs pieejams ģimenes ārsts un ātrā palīdzība |
|
| |
16/06/2017
Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) piektdien publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.
Kā informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.
Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.
Patlaban vēl nav precīzi definēts šāda maksājuma iespējamais apjoms un par to vēl tiks diskutēts, atzīmē VM. Politiķi ir izteikušies, ka tie varētu būt 10 līdz 20 eiro mēnesī.
Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā ietilpst primārā veselības aprūpe jeb ģimenes ārsta aprūpe, kā arī bērniem līdz 18 gadu vecumam zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu sniegtā aprūpe, medicīniskā aprūpe mājās pie noteiktām indikācijām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, diagnostiskie izmeklējumi, ārstniecība dienas stacionārā, stacionārā aprūpe, proti, neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, kā arī valsts kompensējamie medikamenti un medicīniskā rehabilitācija.
Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji, būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas vai nebūs veikušas noteiktā ikmēneša maksājumu, būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu - ģimenes ārsta aprūpi, NMPD pakalpojumus, palīdzību Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, valsts kompensējamos medikamentus tikai pie atsevišķām diagnozēm, neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcā, ārstēšanu noteiktu slimību gadījumā, piemēram, onkoloģijā, noteiktās infekcijas slimībās, psihiatrijā, kā arī grūtnieču aprūpi.
Pārējie veselības aprūpes pakalpojumi personām, kuras nebūs veikušas sociālās iemaksas vai nebūs veikušas noteikto ikmēneša maksājumu, būs pieejami ārstniecības iestādēs atbilstoši iestāžu maksas pakalpojumu cenrādim, skaidro VM.
Kā ziņots, koalīcijas partneri panākuši vienošanos par sociālo iemaksu pieaugumu, savukārt par lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes progresivitāti diskusijas vēl turpināsies, žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Sociālās iemaksas iecerēts celt, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu.
Paredzēts, ka sociālās iemaksas solidāri - pa pus procentpunktam - pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt nodokļu nemaksātājiem varētu būt noteikts speciāls maksājums.
Attiecībā uz IIN progresivitāti koalīcijas partneri vēl sagaida Finanšu ministrijas aprēķinus, lai turpinātu diskusijas. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Neieviesīsim fiksētu maksājumu par veselības apdrošināšanu |
|
| |
12/06/2017
Valdošā koalīcija atteikusies no ieceres ieviest fiksētu maksājumu par veselības apdrošināšanu, intervijā Latvijas Radio teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjerministrs informēja, ka diskusijas esot tuvu noslēgumam. Ir vairāki punkti par kuriem panāktas vienošanās.
Piemēram, gan koalīcija, gan opozīcija piekrītot, ka veselības aprūpes nodrošināšanai, nepieciešama sasaiste ar nodokļu nomaksu.
Tāpat koalīcijā noraidīts modelis par fiksētu 20 eiro maksājumu katram iedzīvotājam.
Kučinskis piebilda, ka tiem iedzīvotājiem, kuri nemaksā sociālo nodokli, fiksēts maksājums tiks ieviests.
Tiem iedzīvotājiem, kuri maksās sociālo nodokli, būs polise, kas ļaus laikus saņemt speciālista konsultācijas un rehabilitācijas pakalpojumus.
Ministru prezidents norādīja, ka joprojām tiek spriests par diviem iespējamiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem. Viens no tiem, ir pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana par 1%.
Jau ziņots, ka koalīcija iecerējusi nākamnedēļ vienoties par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu reformu un veselības aprūpes finansējumu, tāpēc politiķiem apspriešanai piedāvāti vairāki iespējamu izmaiņu varianti.
Pagaidām vienošanās par tiem nav panākta, un diskusijas ir priekšā. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Veselības aprūpes finansējumam varētu atvēlēt 4% no IKP |
|
| |
08/05/2017
Valdība un sociālie partneri šodien vienojās līdz šā gada 1.jūnijam izstrādāt grafiku, kādā veidā līdz 2020.gadam nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Veselības aprūpes finansējuma pieaugums bija viens no strīdus objektiem šīs dienas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomes sēdē (NTSP).
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paziņoja, ka tā nav gatava atbalstīt Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes, ja netiks atrisināts jautājums par veselības aprūpes ilgtspējību finansēšanas modeli.
Pēc teju divu stundu ilgām diskusijām NTSP vienojās atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes, kā arī puses vienojās līdz jūnijam izstrādāt veselības nozares finansējuma pieauguma grafiku, kas 2020.gadā nodrošinās veselības nozares budžetu 4% apmērā no IKP.
Pēc NTSP sēdes Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem stāstīja, ka NTSP vienojās par kompromisu, ka sociālie partneri atbalsta nodokļu reformu ar nosacījumu, ja līdz šā gada 1.jūnijam tiek atrasts finansējuma avots veselības aprūpei.
"Ja šis nosacījums 1.jūnijā netiks izpildīts, tad uzskatīsim, ka esam piemānīti. Tādā gadījumā mediķu arodbiedrība nodokļu reformai nevarēs piekrist," sacīja Keris.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc NTSP sēdes žurnālistiem stāstīja, ka gadījumā, ja mēneša laikā netiks rasts risinājums veselības nozares finansējuma pieaugumam, tad nodokļu politikas pamatnostādnes nevarēs iesniegt Saeimā.
Vaicāts, vai šīs dienas NTSP lēmums atvieglos Kučinska šodien valdībā gaidāmās sarunas ar partijas "Vienotība" ministriem par nodokļu reformu, premjers pauda cerību, ka šodien Ministru kabineta sēdē no "Vienotības" dzirdēs argumentus un centīsies identificēt tos jautājumus, par kuriem nepieciešamas diksusijas.
"Esmu gatavs pieslēgties, lai šos jautājumus atrisinātu. Tad arī vai nu uzvarēsim, vai zaudēsim," piebilda Kučinskis. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Reorganizēs Sporta medicīnas centru un tiesu ekspertīzes centru |
|
| |
26/04/2017
Veselības ministrija gatavojas reorganizēt gan Sporta medicīnas centru, gan Valsts tiesu medicīnas centru, trešdien raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze", atsaucoties uz tās rīcībā esošu neoficiālu informāciju.
Laikraksts norāda, ka "faktiski aiz šīs rotācijas varētu būt paslēpta atbrīvošanās no neērtiem ierēdņiem, jo citādi viņus atbrīvot nevar".
Pirmdien Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas (VM), kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.
Kā pastāstīja Šica, viņu veselības ministre Anda Čakša rosina pārcelt Valsts sporta medicīnas centra direktora vietnieka fiziskās veselības aprūpes jautājumos amatā, savukārt Mežsargai piedāvāts Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietnieces amats.
Mežsarga pērn februārī tika aizrotēta uz VI no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra, kur viņa tolaik ieņēma direktores amatu. Rotācija toreiz notikusi, balstoties uz VM izdotu rīkojumu. Mežsarga gan toreiz teica, ka sīkāki paskaidrojumi par rotācijas iemesliem rīkojumā netika sniegti. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pret ērču encefalītu nevakcinējas naudas trūkuma dēļ |
|
| |
24/04/2017
Pavasara mēnešos norit aktīva vakcinēšanās pret ērču encefalītu, tomēr liela daļa cilvēku izvēlas nevakcinēties, kā iemeslu visbiežāk minot līdzekļu trūkumu, liecina «If Apdrošināšana» veiktā aptauja.
Citos gadījumos kā nevakcinēšanas iemesls tiek minēts arī laika trūkums un neticība vakcinācijai.
Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujas dalībnieku atzina, ka nav vakcinējušies, un lielākā daļa jeb 58% no tiem norādīja, ka viņiem neatliek līdzekļu vakcīnas iegādei. Vēl 12% aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņiem neatliek laika vakcinācijai, 7% netic vakcinācijai, bet vēl 6% uzskata, ka vakcinēties viņiem nav aktuāli.
No aptaujas dalībniekiem, kas ir vakcinējušies, mazāk nekā puse jeb 46% bija vakcinējušies pirms vairākiem gadiem, 25% pagājušajā gadā, 17% šogad, bet 11% cilvēku nevarēja precīzi atcerēties, kad saņēmuši vakcīnu. 61% vakcinēto cilvēku vakcinēšanos bija apmaksājuši no saviem līdzekļiem, bet 37% tās izdevumus bija sedzis apdrošinātājs.
Mazāk nekā puse jeb 47% aptaujāto ir pārliecināti, ka labāka vakcīnas iedarbība pret ērcēm ir tad, ja to veic ziemas mēnešos. Tomēr vakcinēties var visa gada garumā, arī ērču aktivitātes laikā, piemērojot konkrētajam laikam atbilstošu vakcinēšanas shēmu.
Vakcinācijas shēmas pilns kurss sastāv no trim vakcīnas devām. Mēnesi līdz trīs mēnešus pēc pirmās vakcīnas ir jāveic otrās devas ievadīšana. Divas devas pasargās no ērču encefalīta tikai uz vienu sezonu, tāpēc ir nepieciešama vēl trešā vakcīnas deva, kuru ievada sešus līdz 12 mēnešus pēc otrās devas.
Lai imunitāti uzturētu, ir nepieciešams veikt revakcinācijas poti profilaksei trīs līdz piecus gadus pēc pilnā vakcinācijas kursa.
Aptauja veikta aprīļa sākumā interneta vidē, tajā piedalījās 540 respondenti no dažādiem Latvijas reģioniem.
Jau ziņots, ka par augsta riska teritorijām saslimšanai ar ērču encefalītu šogad atzīti 27 Latvijas novadi, iepriekš informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
SPKC informēja, ka šogad līdz 27.martam fiksēts viens saslimšanas gadījums ar ērču encefalītu, taču saslimšana notikusi 2016.gadā. Tāpat fiksēti 32 saslimšanas gadījumi ar Laimas slimību, no tiem šajā gadā - deviņi gadījumi. Šogad fiksēts arī saslimšanas gadījums ar ērlihiozi, pati saslimšana gan notikusi 2016.gadā.
Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimšana ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, norāda SPKC.
SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gripas epidēmija Latvijā ir beigusies |
|
| |
19/04/2017
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izsludinājis gripas epidēmijas beigas, informēja centa pārstāve Ilze Arāja.
Gripas epidēmijas beigas tiek izsludinātas ar rītdienu, 19. aprīli, jo SPKC gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacientu skaits, kuri vērsušies pēc medicīniskās palīdzības un kuriem klīniski diagnosticēta gripa, nebija pārsniedzis epidēmijas slieksni jeb 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Monitoringa dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā gripas intensitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu samazinājusies par 50%. Tāpat samazinājies stacionēto pacientu skaits gripas un gripas izraisītas pneimonijas gadījumos. Tomēr gripas vīrusu cirkulācija vēl turpinās un aizvadītajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti sešās no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām - Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.
Kā norāda SPKC, šajā sezonā gripas epidēmiskā izplatība sākās jau no janvāra pirmās nedēļas un maksimālais saslimstības līmenis tika sasniegts janvāra beigās. No sezonas sākuma līdz februāra beigām cirkulēja pārsvarā A tipa gripas vīrusi, kas arī izraisīja epidēmijas augstāku intensitāti, bet no marta sākuma līdz epidēmijas beigām dominēja B tipa gripas vīrusi, kas turpinās arī patlaban.
Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, epidēmijas laikā smagas gripas izraisītas sekas vairāk skāra gados vecākus cilvēkus.
Lai gan gripas epidēmija beigusies un sarūk gripas vīrusu izplatība, SPKC atgādina, ka gripas un citi elpceļu vīrusi turpina cirkulēt. Līdz ar to centra epidemiologi aicina arī turpmāk atcerēties par elpceļu infekciju profilakses pasākumiem - bieži jāmazgā rokas, regulāri jāvēdina telpas gan mājās, gan izglītības iestādēs un darba vietās, kā arī jāveic telpu mitro uzkopšanu, lietojot svaigus dabīgos produktus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, kā arī jāpagarina uzturēšanās laiks svaigā gaisā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Precizē normas Cilvēka genoma izpētes likumā |
|
| |
04/04/2017
Šodien valdība atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus Cilvēka genoma izpētes likumā, ar kuriem tiek precizētas tiesību normas attiecībā uz personu ar ierobežotu rīcībspēju un nepilngadīgu personu genoma izpētes veikšanu.
Grozījumi noteiks, ka personas ar ierobežotu rīcībspēju izpēte pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā un to var veikt tikai ar pašas personas - gēnu donora - rakstveida piekrišanu un Centrālās medicīnas ētikas komitejas, kas izvērtē gēna donora dalību personas genoma izpētē, rakstveida piekrišanu.
Savukārt nepilngadīgas personas genoma izpēte būs atļauta tikai ar nepilngadīgas personas likumiskā pārstāvja piekrišanu.
Grozījumi precizē arī Genoma izpētes padomes darbību un pārstāvniecību, paredzot, ka padomes personālsastāvu pēc veselības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.
Tāpat likumā paredzētas redakcionālas izmaiņas attiecībā uz unikālā koda piešķiršanu pētāmajam materiālam, aizstājot ar to personas datus.
Likumprojekts vēl tiks izskatīts Saeimā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Brīvdienās gaiss iesils līdz +18 grādiem |
|
| |
31/03/2017
Piektdienas rītā Latvijas austrumus klāj sniega sega, tās biezums vietām ir vismaz seši centimetri, bet jau sestdien un svētdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei kopš rudens, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Sestdien teritorijas lielākajā daļā gaiss iesils līdz +12..+17 grādiem, svētdien - vēl par grādu vairāk. Visaugstākā gaisa temperatūra - nedaudz virs +18 grādiem - prognozēta svētdien Daugavpils apkaimē.
Vēsāks laiks saglabāsies piekrastē, vējam pūšot no aukstās jūras. Piemēram, Ventspilī un Ainažos svētdien prognozēta par desmit grādiem zemāka gaisa temperatūra nekā Daugavpilī.
Aprīļa pirmajās brīvdienās pūtīs mērens vējš un palaikam gaidāms neliels lietus - sestdien pārsvarā austrumos, bet svētdien teritorijas lielākajā daļā.
Nākamās darba nedēļas sākumā lietus zona atkāpsies uz dienvidaustrumiem, un nedēļas pirmās dienas paies bez ievērojamiem nokrišņiem. Maksimālā gaisa temperatūra vidēji sasniegs +7..+12 grādus, naktīs temperatūra nebūs zemāka par +2..+5 grādiem.
Tikai naktī uz otrdienu, debesīm skaidrojoties, rietumu novados gaisa temperatūra var pazemināties dažus grādus zem nulles.
Nokrišņi prognozēti nākamās nedēļas vidū, bet pēdējās darba nedēļas dienas atkal būs sausas. Temperatūra gan naktī, gan dienā gaidāma virs nulles, vējš mēreni pūtīs no rietumu puses. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gripas intensitāte kopumā turpina samazināties |
|
| |
29/01/2017
Aizvadītajā nedēļā gripas intensitāte Latvijā turpinājusi samazināties, taču Jēkabpilī, Jelgavā un Rēzeknē novērots saslimstības pieaugums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas monitoringa dati.
Aizvadītajā nedēļā gripas intensitāte Latvijā samazinājusies par 19,5%.
Iepriekšējā nedēļā 69 monitoringā iekļautajās ģimenes ārstu praksēs kopumā reģistrēti 80 gripas gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš - 98 gadījumi.
Pagājušajā nedēļā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām sešās vēršanās ambulatorajās iestādēs gripas gadījumā palielinājusies.
Visaugstākā tā bijusi Daugavpilī un Ventspilī.
Savukārt slimnīcā ar gripu pagājušajā nedēļā nogādāti 67 cilvēki, bet vēl 21 cilvēks hospitalizēts ar gripas izraisītu pneimoniju. Pagājušajā nedēļā slimnīcā nogādāto cilvēku skaits samazinājies par 27% gripas gadījumos, bet par 46% gripas pneimonijas gadījumos.
Kopš sezonas sākuma saistībā ar gripas infekciju kopumā stacionēti 2318 pacienti.
Šajā gripas sezonā slimība prasījusi 37 cilvēku dzīvības - kopumā no gripas mirušas 18 sievietes un 19 vīrieši. Mirušo pacientu vecums ir no 49 līdz 95 gadiem, bet vidējais vecums - 79 gadi. 89% no mirušajiem bija vecumā virs 70 gadiem.
Jau ziņots, ka gripas epidēmijas sākumu SPKC izziņoja janvārī. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Aicinās iedzīvotājus nepārmaksāt par zālēm |
|
| |
20/03/2017
Nevalstiskā organizācija "Veselības projekti Latvijai" sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru (ZVA) martā sākusi kampaņu "Kā nepārmaksāt par zālēm?", informē "Veselības projekti Latvijai" valdes priekšsēdētāja Vita Dumpe.
Kampaņas mērķis ir informēt cilvēkus par ģenēriskajām jeb patentbrīvajām zālēm. Ģenēriskās zāles, kas ir ar līdzvērtīgu iedarbību, kvalitāti un drošumu kā oriģinālās zāles, cenas ziņā būtiski atšķiras. ZVA apkopotie dati par 2016.gadu liecina, ka oriģinālo zāļu vidējā cena par zāļu iepakojumu ir 19,6 eiro, savukārt, ģenērisko zāļu vidējā cena par iepakojumu ir 4,69 eiro. Pēc pārdošanas apjomiem ģenēriskās zāles veido 75% no tirgus, savukārt oriģinālās zāles - 25%.
Ģenēriskās zāles ir tādas zāles, kas efektivitātes, drošuma un kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgas atsauces zālēm jeb oriģinālajām zālēm, kas zāļu tirgū parādījušās ātrāk. Ģenēriskās zāles aptiekās ir pieejamas pēc tam, kad oriģinālo zāļu ražotājam ir beidzies patenta aizsardzības laiks.
Patentbrīvajiem medikamentiem ir tāds pats aktīvo vielu kvalitatīvais, kvantitatīvais sastāvs un zāļu forma, bet to galvenā priekšrocība ir tā, ka tām ir ievērojami zemāka cena nekā šo pašu zāļu oriģināliem, uzsver Dumpe.
"Cena ir atšķirīga tāpēc, ka ģenēriskās zāles satur labi zināmas, drošas un efektīvas aktīvās vielas, ko jau ir pārbaudījuši oriģinālo zāļu ražotāji un ilgstoši lietojuši pacienti. Tādejādi ģenērisko zāļu ražotājiem vairs nav nepieciešams ieguldīt laiku un līdzekļus, lai veiktu pilnu pētījumu ciklu ar dzīvniekiem un cilvēkiem. Tā vietā ražotājam ir jāveic biopieejamības pārbaude - jāpierāda, ka ģenēriskās zāles cilvēka organismā uzsūcas tādā pašā koncentrācijā un ātrumā kā oriģinālais medikaments," skaidro Dumpe.
Kampaņas galvenā mērķa grupa ir gados vecākie Latvijas iedzīvotāji, kam ikdienā visvairāk nepieciešams lietot medikamentus. Kampaņai ir sagatavots informatīvs, skaidrojošs materiāls iedzīvotājiem par to, kas ir ģenēriskās zāles, kādas ir to priekšrocības, efektivitāte un sastāvs, kā tās ražo un reģistrē. Materiāls tiks izplatīts visās Latvijas bibliotēkās, Rīgas sociālajos dienas centros pieaugušajiem kā arī aptiekās, kas izteikušas vēlmi kampaņas laikā būt par informatīvo partneri. Radio reklāmās un plakātos aptieku skatlogos būs izteikts aicinājums par zāļu cenu konsultēties ar farmacietu, norāda Dumpe.
Viņa arī stāsta, ka biedrības "Veselības projekti Latvijai" organizētie semināri Latvijas senioriem vairākās pilsētās liecina, ka gados vecākiem cilvēkiem trūkst visaptverošu zināšanu par ģenēriskajām zālēm, kas var veicināt pārmaksāšanu par ikdienā nepieciešamajām zālēm.
"Farmācijas nozare ir bizness, kur katra puse aktīvi aizstāv savas intereses. Zāļu ražotāji mērķtiecīgi iesaistās ārstu tālākizglītībā un aktīvi ārstus informē par saviem jaunajiem un dārgajiem medikamentiem, aptieku īpašnieki piedāvā atlaides, ja pacients iegādāsies vairākus medikamentus. Lai pacientam nebūtu jāpārmaksā un jāiegādājas nevajadzīgas zāles vai uztura bagātinātāji, ir jābūt kritiski domājošam un zinošam. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji, tai skaitā mūsu seniori, mācētu savas zāles atpazīt ne tikai pēc ražotāja dotā nosaukuma, bet arī pēc aktīvās vielas un nekautrētos ārstam un farmaceitam pajautāt, vai viņu zālēm nav maciņam draudzīgākas alternatīvas," uzsver Dumpe.
Pēc kampaņas biedrība plāno izstrādāt un Veselības ministrijā iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt izdevumus, kas pacientiem rodas neracionāli pārmaksājot par zālēm, un palielinātu ģenērisko zāļu īpatsvaru Latvijā.
Biedrība "Veselības projekti Latvijai" ir neatkarīga, profesionālu eskpertu komanda veselības aprūpes jautājumos. Biedrības mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses veselības aprūpes jomā Latvijā. Biedrības mērķis ir panākt reālas izmaiņas un uzlabojumus veselības politikā un padarīt veselības aprūpi pieejamu un saprotamu ikvienam valsts iedzīvotājam.
Visu Latvijā reģistrēto zāļu lietošanas instrukcijas, cenas, dažādas zāles ar vienu aktīvo vielu var meklēt ZVA tīmekļa vietnē "https://www.zva.gov.lv/zalu-registrs/". |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rīgas 1. slimnīcā ar unikālu metodi likvidēta diska trūce |
|
| |
03/03/2017
Neiroķirurgs un vertebrologs Igors Aksiks pirmo reizi Latvijā pirmdien veicis mikrodiskektomijas operāciju ar endoskopijas metodi.
Tādējādi saudzīgi likvidēta starpskriemeļu diska trūce, izmantojot īpašu aprīkojumu, kas ļauj trūci likvidēt ar dūrienu palīdzību.
Operācija tika veikta tikai caur vienu endoskopijas tubusu (0,8 cm diametrā) perkutāni rentgena kontrolē, kas ir ļoti saudzējoša mīkstajiem un muskuļu audiem, un praktiski noritēja bez asins zuduma.
Paciente (40 gadi) ilgstoši slimojusi ar jostas daļas starpskriemeļu diska trūces izraisītām sāpēm kājā.
Šodien, tas ir, otrajā dienā pēc operācijas, paciente jau izrakstīta no slimnīcas. |
|
| |
|
|
| |
info.riga.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Akūtās finanšu problēmas veselības aprūpē jārisina |
|
| |
01/03/2017
Akūtās problēmas veselības aprūpē ir jārisina, pārdalot naudu nozares ietvaros, jo valstij brīvu līdzekļu nav, šorīt LNT paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Taujāts, kā risināt aktuālās problēmas veselības aprūpē, kad vairākas mediķu grupas prasa algu pielikumu, premjers risinājumu nepiedāvāja, uzsverot, ka problēmu risinājumi pašlaik esot iespējami vien resora ietvaros, "kādam atņemot un kādam iedodot". Viņš zinot, ka šodien veselības ministre tiekoties ar mediķiem, lai risinātu šos jautājumus.
"Papildus līdzekļu šobrīd budžetā, protams, nav," noteica Kučinskis.
Tikmēr Finanšu ministrija ir izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai, no kuriem ministrija dod priekšroku pirmajam scenārijam, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi budžetā papildu dodot 167 miljonus eiro.
Otrs scenārijs paredz palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana. Bet trešais scenārijs paredz palielināt PVN par vienu procentpunktu, kas ļautu iekasēt papildu 80 miljonus eiro.
Kučinskis uzsvēra, ka jautājums par naudas meklēšanu veselības nozarei vēl ir atvērts, un tuvākā mēneša laikā par to gaidāmas plašas diskusijas. Viņš atzīmēja, ka šajā jautājumā netiks pieņemts lēmums, kamēr tam netikšot sajusts sabiedrības atbalsts. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Atalgojuma problēma medicīnā ir aktuāla |
|
| |
21/02/2017
Atalgojuma jautājums veselības aprūpē ir aktuāla problēma, un vairākās specialitātēs saistībā ar to ir jūtams iekšējs nemiers un spriedze, otrdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Rīta panorāma” sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Ja iepriekš "uz kaut ko ir taupīts veselības nozarē, tad tas ir uz cilvēku atalgojumu," sacīja ministre, norādot, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi, šobrīd trūkst vairāk nekā 1000 māsu. Māsas profesija ir ļoti sarežģīta, bet, lai profesijā paliktu un strādātu, nepieciešama motivācija, un atalgojums ir viena no motivācijām.
Čakša sacīja, ka veselības aprūpē trūkst kopējā finansējuma, un nākamajā gadā atalgojumiem ir nepieciešami 150 miljoni eiro.
Viņa gan atzina, ka atalgojums atšķiras dažādās slimnīcās – mazākais atalgojums ir 739 eiro, bet lielākais, kas tiek maksāts ārstiem – 1930 eiro.
Vaicāta par Rīgas Dzemdību nama situāciju, Čakša sacīja, ka bija vairāku lietu kopums, kas tagad "ir iznācis ārpusē". Viņa gan atzina, ka viņai bijusi vilšanās, ka 50 eiro, kas bijuši paredzēti papildu ar vienu dzemdību gadījumu, nav novirzīti algām.
"Šobrīd iespēju, kur uzreiz iegūt finansējumu, es neredzu," sacīja ministre. Viņa sacīja, ka informēs premjeru par nepieciešamajiem līdzekļiem atalgojumiem, taču nevar solīt, ka šo naudu dabūs.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) "Rīta panorāmai" sacīja, ka šobrīd katra iestādei ir piešķirts finansējuma palielinājums, bet, cik no tā tiek piešķirts algām, cik tiek novirzīts citiem mērķiem, ir pašas medicīnas iestādes atbildība un valsts to nediktē.
"Es ceru, ka tādas problēmas, kā šobrīd ir Dzemdību namā, esmu pārliecināts, ka ministre to novērsīs," sacīja premjers, piebilstot, ka Čakšai ir paredzēta tikšanās ar Rīgas domes pārstāvjiem, lai spriestu par pašvaldības iestādes iesaisti, piemēram, saimniecisko izdevumu segšanai.
"Ministre ir cilvēks, kas strādā ar argumentiem," sacīja Kučinskis, paužot cerību, ka situācija ar atalgojumu Dzemdību namā tiks atrisināta.
"Esmu pilns paļāvības, ka situācija tiks atrisināta," sacīja Kučinskis.
Jau ziņots, ka Rīgas Dzemdību nama darbinieki draud samazināt dežūru skaitu, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu.
Rīgas dzemdību nama ginekologi un dzemdību speciālisti risinājumu algu palielināšanai no VM puses sagaida līdz februāra beigām.
Dubultot samaksu par stundas darbu prasa arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā strādājošie. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Čakša: Svarīgi, ka e-veselības sistēma strādā |
|
| |
15/02/2017
Šobrīd svarīgākais, ka e-veselības sistēma strādā kā produkts un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sistēmas funkcionalitāti ir pieņēmusi, komentējot VARAM atzinumu sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Kā žurnālistiem norādīja ministre, VARAM ir apstiprinājis, ka sistēma funkcionē, tomēr darbs pie e-veselības neapstāsies, lai nodrošinātu to, ka lietotājiem ar sistēmu darboties būtu ērtāk.
Viņa arī pastāstīja, ka Veselības ministrijai par katru no e-veselības moduļiem ir skaidrs plāns, kas katru mēnesi ir jāizdara, lai moduļi tiktu uzlaboti un palaisti darbā.
Šobrīd jau darbojas e-receptes un e-slimības lapas moduļi, tomēr darbs tiek turpināts pie vakcinācijas kalendāra, radioloģisko izmeklējumu savietojamības un tamlīdzīgi.
Jau ziņots, ka e-veselības sistēmas darbību var turpināt, tomēr nekavējoties ir jāizstrādā sistēmas uzlabošanas pasākumu plāns, jo daļai no sistēmas funkcionalitātēm un e-pakalpojumiem konstatētas atkāpes no noteikto prasību realizācijas, aģentūru LETA informēja VARAM pārstāve Laura Jansone.
VARAM veiktajā e-veselības funkcionalitāšu pārbaudē secināts, ka lietotājiem ir pieejama lielākā daļa no informācijas sistēmām (IS) un e-pakalpojumiem, kurus bija paredzēts izstrādāt projektu laikā.
Kopumā izstrādāta un pieejama lietošanai ir elektroniskā recepte, darba nespējas lapa, elektroniskā veselības karte, e-veselības portāla publiskā daļa, elektronisko pierakstu IS (e-bookings), nosūtījumi, vakcinācijas IS, ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistrs (PREDA), vizuālā diagnostika, veselības uzraudzības IS un profesionāļiem paredzētie e-pakalpojumi portālā "latvija.lv", veselības aprūpes pakalpojumu klasifikācijas sistēma un lietotāju pārvaldība, nozares statistikas IS, un 11 no 16 pacientiem paredzētajiem e-pakalpojumiem portālā "latvija.lv".
VARAM uzsver, ka e-veselības sistēmas pilnvērtīga izmantošana sagaidāma tikai pēc tam, kad darbam ar e-veselības sistēmu būs integrētas ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmas, kuru pielāgojumus nefinansē projektu laikā.
Tāpat ministrija konstatējusi, ka vairākas funkcionalitātes ir pieejamas tikai ārsta darba vietai, kaut arī ir nepieciešams nodrošināt to pieejamību arī pacienta darba vietai.
Tā ir elektroniskā pierakstīšanās pie ārsta, izmantojot e-veselības portālu, e-konsultācija pacientam elektroniski saņemt konsultāciju no sava ģimenes ārsta, iespēja ārstniecības personai veidot savu darba grafiku, veikt pierakstu uz ārstniecības pakalpojumiem, akceptēt/noraidīt pierakstu, saņemt pārskatus, kā arī e-veselības portāla e-pakalpojums "Ārsta pieraksts". |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gripas izplatības intensitāte palielinājusies 2,5 reizes |
|
| |
02/02/2017
Pagājušajā nedēļā Latvijā gripas izplatības intensitāte palielinājusies 2,5 reizes, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas monitoringa dati.
Iepriekšējā nedēļā 70 monitoringā iekļautajās ģimenes ārstu praksēs kopumā reģistrēts 381 gripas gadījums, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš.
Deviņās monitoringā iekļautajās pilsētās vēršanās ambulatorajās iestādēs gripas gadījumos pārsniegusi 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem jeb gripas epidēmijas slieksni.
Visaugstākā gripas intensitāte bijusi Gulbenes novadā - 837,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Savukārt slimnīcā ar gripu pagājušajā nedēļā nogādāti 167 cilvēki, bet vēl 18 cilvēki hospitalizēti gripas izraisītas pneimonijas rezultātā.
Kā norāda SPKC, mirušajiem cilvēkiem bijušas sirds un asinsvadu, elpceļu, nieru un citas hroniskas saslimšanas. Kopumā no gripas šajā sezonā mirušas četras sievietes un trīs vīrieši. Visi cilvēki bijuši vecumā virs 60 gadiem.
Jau ziņots, ka SPKC pirms divām nedēļā, izziņoja gripas epidēmijas sākumu. |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Vienojas veikt precīzu reto slimību pacientu uzskaiti |
|
| |
23/01/2017
Veselības ministre Anda Čakša un universitātes slimnīcas šodien vienojušās virzīties uz centralizētu reto slimību pacientu koordinēšanu, veicot precīzu uzskaiti, kā arī risināt reto slimību ārstēšanas apmaksas jautājumu pēc pacienta pilngadības sasniegšanas.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas preses pārstāve Agnese Zarāne, šodien veselības ministre tikās ar Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadību, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar reto slimību pacientu veselības aprūpes problēmām un mērķiem Latvijā.
Sanāksmes laikā cita starpā tika pārrunāta arī nepilnīgā reto pacientu datu uzskaite, kas neļauj redzēt kopainu, proti, kopējo pacientu skaitu un to ārstēšanai nepieciešamo finansējumu.
Tiek norādīts, ka Latvijā 75% reto slimību pacientiem tiek konstatētas jau bērnībā, taču patlaban nav nodrošināta nepārtrauktība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, jo pacientiem pēc 18 gadu vecuma ārstēšana nereti netiek apmaksāta pilnā apmērā ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ.
Viena no diagnosticētajām problēmām ir arī koordinācijas trūkums pacientu aprūpē, kas apgrūtina diagnostiku un tālākās ārstēšanās iespējas.
Līdz ar to sanāksmes laikā tika panākta vienošanās par multidisciplināras, uz pacientu orientētas programmas izveidi, kas nodrošinās pacientiem koordināciju un ārstēšanu centralizēti.
"Pašlaik reto slimību pacientu veselības aprūpe ir sadrumstalota, tāpēc mūsu mērķis ir centralizēti koordinēt pacientus, veicot precīzu uzskaiti, un nodrošināt tiem nepieciešamo ārstēšanu. Tāpat būtiski ir risināt problēmu, ka retās slimības pacients šobrīd pēc 18 gadu vecuma paliek bez valsts veselības aizsardzības iespējām," tā norādīja ministre.
Plānots, ka koordinējošo lomu informācijas apkopošanā par reto slimību pacientiem un reto slimību pacienta metodisko vadību nodrošinās Bērnu klīniskās universitātes slimnīca. Balstoties uz Eiropas references tīklu veikto auditu, slimnīca ir atzīta par pilnvērtīgu veselības aprūpes sniedzēju reto slimību jomā, kā arī slimnīcā ir liela pieredze ģenētikas darbības jomā, kas ir būtiski, ņemot vērā to, ka 80% retajām slimībām ir ģenētisks profils, skaidro ministrijā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
SPKC aizliedz vēl vienu bīstamu psihoaktīvo vielu |
|
| |
11/01/2017
Rīt, 12.janvārī, stāsies spēkā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) noteikts pagaidu aizliegums jaunai bīstamai psihoaktīvai vielai «dichloropane», informēja centrā.
Pagaidu aizliegums tiek noteikts uz laika periodu līdz 12 mēnešiem un tas attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu vai tās saturošus izstrādājumus.
Kā norāda SPKC, vielas «dichloropane» un tās saturošu izstrādājumu lietošana var radīt nopietnu kaitējumu personas veselībai, bīstamību dzīvībai, kā arī apdraudējumu sabiedrības drošībai kopumā.
SPKC atgādina, ka no aizlieguma spēkā stāšanās dienas, vielas un tās saturoši izstrādājumi trīs darba dienu laikā jānodod Valsts policijai.
Par jauno psihoaktīvo vielu vai to saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai realizēšanu nosaka kriminālatbildību - brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods un policijas kontrole.
Savukārt, ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, tiek piemērots sods ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai citas likumā noteiktās sankcijas.
Ieskaitot aizliegumu vielai «dichloropane», SPKC būs izdevis aizliegumus jau 39 jaunām psihoaktīvām vielām, kuras visas ir bīstamas cilvēka dzīvībai un veselībai. |
|
| |
|
|
| |
tvnet.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ārstniecības personām pieaugs minimālā atalgojuma likme |
|
| |
02/01/2017
No 1.janvāra ārstniecības personām nedaudz pieaugs minimālā atalgojuma likme.
Grozījumi noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kuri pērnā gada nogalē apstiprināti valdībā, paredz palielināt zemāko mēnešalgas likmi par slodzi saistībā ar papildus piešķirto finansējumu teju 3,8 miljonu eiro apmērā minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai līdz 380 eiro.
Kopumā zemākā mēnešalgas likme ārstniecības personām no 13. līdz 1.kategorijai pieaugs par 0,4%-3%.
Piemēram, šogad 13.amata kvalifikācijas kategorijai zemākā mēnešalgas likme bija noteikta 375 eiro apmērā, bet nākamgad - 385 eiro apmērā.
Savukārt 1.kategorijai zemākā mēnešalgas likme šogad ir 1153 eiro, bet nākamgad tie būs 1158 eiro.
Kā atrunāts Ministru kabineta noteikumos, piemēram, 1.-3.kategorijā ietilpst galvenais ārsts, bet 11.-13.kategorijā - māsas palīgs vai zobārsta asistents. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Čakša vēlas būtiskas izmaiņas |
|
| |
19/12/2016
Veselības ministre Anda Čakša vēlas būtiskas izmaiņas rindu uz izmeklējumiem organizēšanā.
Čakša intervijā Latvijas Radio vērtēja, ka uzlabojumus veselības aprūpē palīdz sasniegt ne vien naudas piešķīrumi, bet arī izmaiņas sistēmas organizācijā, tāpēc politiķe domā, ka vajadzētu uzlabot arī rindu uz izmeklējumiem organizēšanu.
Ministres sapnis esot izveidot vienotu rindu sistēmu, atsakoties no pašreizējās kārtības, kad katra iestāde veido savu rindu, kā rezultātā Veselības ministrija nemaz īsti nezinot, cik garas rindas īsti esot.
Čakša atzīmēja, ka viens no iemesliem, kāpēc veidojas ļoti garas rindas, ir tas, ka cilvēki pierakstās uz konsultācijām pie speciālistiem, lai arī viņiem tās vēl nemaz nevajag un viņiem nav ģimenes ārsta nosūtījuma.
Čakša atgādināja, ka nākamajā gadā veselības aprūpe papildus saņems 34 miljonus eiro, kas tikšot sadalīti sistēmā tā, lai jebkurš iedzīvotājs sajustu šo piešķīrumu.
Naudas sadalē būs trīs galvenie virzieni - onkoloģijai tiks novirzīti 12 miljoni eiro, rindu mazināšanai un pieejamības uzlabošanai būs 16,5 miljoni eiro, bet trešais virziens būs kompensējamie medikamenti, tostarp lielākais ieguvums būšot C hepatīta un onkoloģijas pacientiem.
Čakšas vērtējumā, nākamajos gados viņas vadītajai Veselības ministrijai visgrūtāk būs "pārzīmēt" slimnīcu karti, proti, kādus pakalpojumus kur sniegs, kā arī mainīt domāšanu veselības aprūpē tā, lai pacientu intereses tiešām būtu pašā ārstniecības procesa centrā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
E-veselības sistēmā izrakstīta 41 slimības lapa un 167 receptes |
|
| |
01/12/2016
Šodien e-veselības sistēmā izrakstīta 41 slimības lapa un 167 receptes, informē veselības ministre Anda Čakša.
Ministre mikroblogošanas vietnē «Twitter» raksta, ka 1.decembrī e-veselības sistēmā reģistrētas 906 autentifikācijas, 41 darba nespējas lapa, 167 elektroniski reģistrētas receptes.
Kā ziņots, no šodienas ārsti un farmaceiti uzsāk brīvprātīgu e-veselības sistēmas lietošanu.
Šobrīd ir pieejami divi e-veselības sistēmas produkti - e-darbnespējas lapa un e-recepte, tomēr ārsti šos produktus pagaidām var vēl izrakstīt arī papīra formātā un paralēli testēt elektroniskos produktus.
Valdība otrdien vienojās līdz nākamā gada 1.septembrim pagarināt e-veselības sistēmas brīvprātīgās lietošanas termiņu. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM atradusi 2,5 miljonus eiro papildu |
|
| |
23/11/2016
Veselības ministrija (VM) pārdalīs iekšējos līdzekļus 2,5 miljonu eiro apmērā, lai vēl šogad nodrošinātu papildu izmeklējumus un konsultācijas, informēja VM pārstāve Agnese Zarāne.
Līdzekļus plānots novirzīt veselības aprūpes pakalpojumu palielināšanai ārstniecības iestādēm, kuras sniedz pakalpojumus bērniem, paredzot palielināt izmeklējumu skaitu par vairāk nekā 25 900 izmeklējumiem. Tāpat nauda paredzēta speciālistu konsultācijām un dienas stacionāra pakalpojumiem, palielinot konsultāciju skaitu par 79 200.
Tāpat daļa no 2,5 miljoniem eiro tiks novirzīti izmeklējumiem, tostarp rentgenoloģijas un sirds asinsvadu sistēmas funkcionālajiem izmeklējumiem, palielinot izmeklējumu skaitu par 57 000. Savukārt izmeklējumu skaitu ķirurģisko pakalpojumu oftalmoloģijas dienas stacionārā, ķīmijterapijas un hematoloģijas dienas stacionārā plānots palielināt par 1700.
Zarāne skaidro, ka līdzekļi pārdalīti no programmām, kurās veidojas ietaupījums.
Kā norāda veselības ministre Anda Čakša, lai gan būtiskākās izmaiņas pakalpojumu pieejamībā sāksies nākamā gada laikā, ar šo piešķīrumu būs iespējams panākt, ka iedzīvotāji pārmaiņas jutīs jau šogad.
Proti, ārstniecības iestādes gan Rīgā, gan reģionos gada pēdējos mēnešos varēs novirzīt papildu resursus konsultācijām un izmeklējumiem jomās tur, kur rindas ir vislielākās, un tur, kur vizīte nepieciešama pēc iespējas ātrāk. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Liepājā ražos medicīniskos plāksterus |
|
| |
05/11/2016
Uzņēmums SIA "NordePlast", kam oktobra beigās piešķirts Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrības statuss, Liepājā plāno ražot medicīniskos plāksterus, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.
Specializēto medicīnas plāksteru ražotnē uzņēmums plāno ieguldīt 151 000 eiro. Kā liecina biznesa plāns, uzņēmuma apgrozījums nākamgad varētu sasniegt 300 000 eiro, 2018.gadā - vienu miljonu eiro, bet 2019.gadā - pusotru miljonu eiro. Trīs gadu laikā darbinieku skaits varētu pieaugt no septiņiem līdz 17.
Medicīnisko plāksteru ražošana notiks Ziemeļu ielā 19, kur "NordePlast" nomā telpas no veļas ražotāja SIA "Lauma Fabrics".
Plāksteru ražošanu testa režīmā plānots sākt jau šā gada beigās.
Paredzēts, ka saražoto produkciju uzņēmums eksportēs gan uz Eiropas Savienības valstīm, gan Krieviju un citām bijušās Padomju Savienības valstīm.
Izvērtējot uzņēmuma iesniegtos dokumentus, biznesa plānu, investīcijas, plānoto darbvietu skaitu un vidējo algu, Liepājas SEZ valdes sēdē 31.oktobrī nolemts piešķirt "NordePlast" Liepājas SEZ kapitālsabiedrības statusu.
SIA "NordePlast" ir 2015.gada septembrī reģistrēts uzņēmums, kas pieder diviem Ukrainas un Kanādas pilsoņiem, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3000 eiro. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
75% ārpus Rīgas esošo slimnīcu «kvotas» beigušās |
|
| |
11/10/2016
Lielākajā daļā jeb 75% ārpus Rīgas esošo slimnīcu valsts apmaksātie pakalpojumi lielākoties nav pieejami jau no septembra, norāda Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB). Kvotas medicīnā šogad tikpat kā ir beigušās, līdz ar to lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vismaz līdz decembra beigām nebūs pieejama valsts apmaksāta veselības aprūpe.
Kā apgalvoja biedrības vadītāja vietniece Egija Širova, vilvēkiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, esot trīs iespējas - maksāt par pakalpojumu pašiem, gaidīt rindā vairākus mēnešus vai tālu no dzīvesvietas mēģināt atrast citu veselības aprūpes iestādi, kur kvotas vēl nav iztērētas. Izmaksu ziņā iespējas ir vienlīdz dārgas, piebilda Širova.
LSB secinājusi, ka 75% ārpus Rīgas esošo slimnīcu valsts apmaksātie pakalpojumi lielākoties nav pieejami no septembra līdz pat nākamajam gadam. Vēl vairāk, atsevišķos gadījumos gada kvotas tiek izsmeltas jau pavasarī, apgalvoja Širova.
Kvotu trūkstot dažādās medicīnas jomās, piemēram, vizītēm pie otolaringologa, traumatologa, ortopēda, neirologa, ginekologa, pediatra un citiem speciālistiem.
Šāda situācija izveidojusies, jo valsts piešķirtais kvotu apjoms ir krietni mazāks nekā pacientu pieprasījums pēc attiecīgā pakalpojuma.
LSB apkopotā informācija liecina, ka dažādas kvotas beigušās Bauskas, Dobeles un apkārtnes, Ģintermuižas, Jūrmalas, Kuldīgas, Ogres rajona, Preiļu, Rēzeknes, Siguldas un Vidzemes slimnīcās, kā arī Saldus medicīnas centrā.
Kā norāda biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, «ironiski var teikt, ka iedzīvotāji diemžēl slimo vairāk, nekā tas paredzēts valsts budžetā, turklāt situācija bez izmaiņām atkārtojas gadu no gada. Vēl jo vairāk,
reģionos šogad ir īpaši smaga situācija - pateicoties iepriekšējā ministra lēmumam reģionu iedzīvotājiem paredzēto finansējumu novirzīt Rīgas slimnīcām».
Kā sacīja biedrības vadītājs, kad cilvēku piemeklējušas veselības problēmas, viņš nevar gaidīt vairākus mēnešus, lai saņemtu palīdzību. Viena vizīte pie ārsta izmaksā no 20 līdz 40 eiro, bet, ja jāveic manipulācijas, izmaksas var pieaugt pat pieckārt.
Tie pacienti, kuriem ir iespēja, paši apmaksā ārstēšanu, bet kā rīkoties
cilvēkiem ar zemiem ienākumiem - gaidīt, līdz situācija kļūst tik kritiska un ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība,
jo tas ir vienīgais veids, kā saņemt valsts apmaksātu ārstniecību, jautā Kalējs.
Kalējs arī norāda, ka valstij ir jāatrod risinājums, kā nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt medicīnas pakalpojumus savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā.
«Zinām, ka jaunā ministre intensīvi strādā pie šī jautājuma, bet iedzīvotāji gaidīt nevar - nevaram pacientam pateikt, lai viņš uzgaida ar savu slimību, jo tam vēl nav atrasts finansējums,» uzsver Kalējs. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Saeima piekrīt pārdalīt € 4,19 miljonus |
|
| |
07/10/2016
Saeima nolēma piekrist 4,19 miljonu eiro pārdalei valsts budžetā, lai daļēji segtu līdzekļu deficītu kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču apmaksai.
Šie līdzekļi tiek pārdalīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti» uz Veselības ministrijas (VM) budžeta apakšprogrammu «Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana».
VM norāda, ka, ņemot vērā gada izpildes prognozi pēc astoņu mēnešu darba rezultātiem un papildu prasītos līdzekļus kompensējamo medikamentu izdevumu segšanai, kompensējamiem medikamentiem šogad būtu nepieciešami papildu līdzekļi 14,5 miljonu eiro apmērā.
Līdz ar to, lai samazinātu finanšu deficītu izdevumu segšanai zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros un mazinātu budžeta slogu, VM lūdza piešķirt 4,19 miljonus eiro ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas nodrošināšanai.
Iepriekš valdība lēma par kopumā 6,29 miljonu eiro pārdali, lai segtu Latvijas iedzīvotāju rēķinus par veselības aprūpi ārvalstīs, kā arī lai daļēji segtu līdzekļu deficītu kompensējamo medikamentu un medicīnisko ierīču apmaksai.
VM tiek piešķirti arī 2,09 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu daļēju apmaksu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas kompetento institūciju iesniegtajiem rēķiniem par Latvijas iedzīvotājiem ES sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Palielinās finansējumu ģimenes ārstu praksēm |
|
| |
27/09/2016
Valdība šodien bez diskusijām atbalstīja kapitācijas naudas un ikmēneša fiksētā maksājuma palielināšanu ģimenes ārstu praksēm. To paredz grozījumi «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā».
Finansējums ģimenes ārstu praksēm pieaugs no oktobra.
Līdz ar to ģimenes ārstiem kapitācijas nauda par vienu personu mēnesī pieaugs no 1,18 līdz 1,23 eiro. Vienlaikus no 424,39 līdz 480,73 eiro tiek palielināts arī ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei.
Šogad kapitācijas naudas palielinājums ģimenes ārstu praksēm no VM budžeta prasīs papildu 311 059 eiro, bet kopumā gadā šim mērķim būs nepieciešami 1,25 miljoni eiro. Savukārt fiksētā maksājuma palielināšanai šogad nepieciešami 223 867 eiro, bet gadā tam būs nepieciešami 895 468 eiro.
Šo finansējumu plānots nodrošināt no līdzekļiem, kas radušies, samazinoties laboratorisko izmeklējumu skaitam. Kopumā šogad izdevies ietaupīt 1,6 miljonus eiro.
Lai veicinātu agrīnu onkoloģisko slimību diagnostiku, kas nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu pacientu ārstēšanu, noteikumi ir papildināti ar kārtību ļaundabīgo audzēju primārai diagnostikai noteiktām lokalizācijām izplatītāko onkoloģisko saslimšanu gadījumos - krūts vēža, kuņģa, bronhu un plaušu, resnās un taisnās zarnas, ādas, nieru un citos vēža gadījumos.
Vienlaikus grozījumos iekļauti nosacījumi ģimenes ārsta turpmākai rīcībai, ja, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām, rodas aizdomas par to, ka personai ir onkoloģiska saslimšana, kā arī paredzēta ārstniecības iestādes turpmākā rīcība, ja personai ar aizdomām uz onkoloģisku saslimšanu nepieciešama speciālista konsultācija vai izmeklējums.
Paredzēts, ka ģimenes ārsts pēc diagnostisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas pamatotu aizdomu par onkoloģisku saslimšanu gadījumā, vienojoties ar pacientu, pieteiks pacienta apmeklējumu specializētā onkoloģiskajā ārstniecības iestādē.
Jau ziņots, ka iepriekš tika plānots kapitācijas naudu ģimenes ārstiem palielināt no 1.jūlija, tomēr toreiz Finanšu ministrijai bija iebildumi un tas nenotika. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mediķu arodbiedrība nolemj atkal protestēt |
|
| |
20/09/2016
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien nolēma atbalstīt protesta akciju rīkošanu pie Saeimas jau nākamajā nedēļā, 29.septembrī, plkst.11. Mediķi ir gatavi protestēt, jo pagaidām nav panākts finansējuma pieaugums veselības aprūpei līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamajam gadam.
Kā norādīja mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, šobrīd nozarei 2017.gada budžeta projektā kopā ar visiem celtniecības darbiem tiek plānoti 834,5 miljoni eiro, kas nozīmē, ka
līdz 3,25% no IKP pietrūkst vēl 23,5 miljoni eiro.
Tāpat nav paredzēts, ka 2020.gadā veselībai jāatvēl 4% no IKP, kā arī nākamgad nav paredzēts pieaugums mediķu algām.
Mediķu arodbiedrība arī nav saņēmusi Saeimas atbildi uz 1.maija protesta akcijām, kā arī atbilde par ieteikumiem situācijas uzlabošanai joprojām tiek gaidīta no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī Budžeta komisijas. «Saeima ignorē,» secina Keris.
Protesta akcijas devīze būs «Par tautas dzīvību».
Pie Saeimas paredzētajā akcijā mediķi izspēlēs izrādi, kurā darbosies «Nāve» un «Tautas dzīvība».
Pie Saeimas tiks sākta arī parakstu vākšana, lai atbalstītu vēstuli deputātiem, kurā būs izteiktas prasības palielināt finansējumu veselībai, kā arī brīdinājums politiķiem, ka, nepiešķirot medicīnai lielāku finansējumu, vēstuli parakstījušie cilvēki par viņiem vairs nebalsos.
Parakstīties par vēstuli būs iespējams protesta akcijas laikā, kā arī pēc tam LVSADA birojā, arodbiedrības mājaslapā, kā arī, iespējams, medicīnas iestādēs.
Savukārt vēlāk, iespējams, 12.oktobrī vai 13.oktobrī,
kad no Finanšu ministrijas (FM) nākamā gada valsts budžeta portfelis tiks nests uz Saeimu, pie parlamenta ēkas tiks izklāts «Nāves paklājs».
Iespējams, ceļā no FM līdz Saeimai tiks izvietotas arī slimnieku gultas.
Pēc tam Saeimai tiktu iesniegti arī savāktie iedzīvotāju un mediķu paraksti par politiķiem paredzēto vēstuli.
Keris norādīja, ka, ņemot vērā politiķu līdzšinējo attieksmi, pirmā protesta akcija izrādes formā ir nenovēršama, tomēr, ja līdz tam laikam, kad budžets tiks iesniegts Saeimā, tiks apmierinātas mediķu prasības, tad vēstules un cilvēku parakstu iesniegšana Saeimā, kā arī «Nāves paklāja» akcija varētu notikt citādi.
Padomes sēdē tika prezentēts arī akcijas logo, kurā parādījās zaļā un dzeltenā krāsa, kas ir arī Zaļo un zemnieku savienības logo krāsas.
Pagaidām
plānots, ka akcijā 29.septembrī piedalīsies aptuveni 700 cilvēku.
Aicināti tiks visi tie, kuri vēlas piedalīties.
Padomes sēdes laikā izskanēja arī viedokļi, ka pirms akcijas sākuma pie Saeimas būtu jārīko neliels gājiens, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, jo vairāki mediķi, atskatoties uz iepriekšējām protesta akcijām, pauda bažas par sabiedrības kūtrumu un neiesaistīšanos cīņā par lielāku finansējumu medicīnai.
Plānots, ka
līdzekļi protesta akcijām tiks ņemti tikai no LVSADA biedru naudām.
Jau vēstīts, ka, cerot uz pēdējā brīža pozitīvām izmaiņām, LVSADA padome 16.augustā nolēma vēlreiz aicināt valdību finansēt nozari atbilstoši labai starptautiskajai praksei un atkārtoti jautājumu par protesta akciju rīkošanu izskatīt šodien.
Kā sēdē skaidroja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, līdz 20.septembrim arodbiedrība vēlas redzēt savu prasību izpildi, pretējā gadījumā varētu tikt rīkotas protesta akcijas.
Viena no arodbiedrības prasībām ir veselības aprūpes budžeta palielināšana 2017.gadā līdz 3,25% no IKP, 2018.gadā - līdz 3,5%, 2019.gadā - līdz 3,75%, bet 2020.gadā - līdz 4% no IKP.
Šobrīd medicīnai tiek atvēlēti aptuveni 3% no IKP.
Tomēr valdība divas dienas vēlāk lēma, ka veselības nozarei nākamgad būs pieejami papildu aptuveni 45 miljoni eiro, nevis VM prasītie 70 miljoni.
Veselības ministre Anda Čakša uzsvērusi, ka, nesaņemot nozarei nepieciešamo finansējumu - 70 miljonus eiro -, arī nākamgad pacientiem būs jārēķinās ar garām rindām uz izmeklējumiem pie speciālistiem. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nedēļas nogalē norisināsies Rīgas sporta nakts |
|
| |
14/09/2016
Sestdien, 17. septembrī, no divpadsmitiem dienā līdz pat pusnaktij galvaspilsētas centrā un Brīvības ielā risināsies jau par tradīciju kļuvušais aktīvās atpūtas, veselīga dzīvesveida un sporta festivāls "Rīgas sporta nakts". Šogad tas notiks jau sesto reizi.
"Pirmo reizi "Rīgas sporta naktī" notiks Brīvības ielas nakts brauciens, kurā ikviens varēs veikt piecu kilometru distanci ar skrituļslidām, skūteri vai skrituļdēli no tirdzniecības parka "Alfa" līdz VEF Kultūras pilij un atpakaļ. Ļoti ceram, ka šis pasākums pulcēs daudz rīdzinieku un pilsētas viesu, un, ja tas būs izdevies, tad tas kļūs par regulāru notikumu," preses konferencē teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Starti skrituļslidu, skūteru, skrituļdēļu un rollerslēpju nakts braucienam pa pilsētas galveno ielu paredzēti no pulksten 23. Organizatori sola, ka tas būs aizraujošs brauciens pa jauno Brīvības ielas asfaltu.
Savu dalību jau pieteikuši aptuveni 500 dalībnieku, bet reģistrācija vēl turpinās, turklāt būs arī nodrošināta iespēja iznomāt braucamrīkus, sacīja biedrības "Baltic Events" projektu vadītājs Lauris Madžulis.
Pašvaldība sadarbībā ar "Rīgas satiksmi" nodrošinās papildu sabiedriskā transporta reisus līdz vēlai naktij.
Oficiālā "Rīgas Sporta nakts" atklāšana pulksten 17 paredzēta Brīvības pieminekļa pakājē.
Turpat no divpadsmitiem dienā notiks Latvijā vēl nebijis 12 stundu "Florbola maratons", tā atzīmējot decembra sākumā Latvijā gaidāmo pasaules čempionātu florbolā vīriešiem. Savā starpā sacentīsies Rīgas un Latvijas reģionu florbolisti, spēlētāju komandām mainoties ik pēc stundas.
"Rīgas sporta nakts" mājaslapā www.sportanakts.lv pieejama aktuālā informācija par visām pasākumā paredzētajām norisēm. Tāpat turpinās pieteikšanās talantu konkursam, augstskolu airēšanas sacensībām un, protams, var arī rezervēt dalībnieka vēlmēm atbilstošu prezentācijas vietu. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pētījums: Zikas vīrusa riska dzīvo 2,6 miljardi cilvēku |
|
| |
05/09/2016
Vismaz 2,6 miljardi cilvēku, kas ir vairāk nekā trešdaļa no pasaules iedzīvotājiem, dzīvo Āfrikas, Āfrikas un Klusā okeāna rajonos, kur var izplatīties Zikas vīruss, brīdina zinātnieki piektdien publicētā pētījumā.
Šie cilvēki dzīvo Zikas vīrusa vēl neskartos rajonos, kuros tomēr ir piemērots klimats un liels odu daudzums, lai šis vīruss izplatītos un sāktos epidēmija, kāda jau sākusies Latīņamerikā un Karību jūras reģionā.
«Atbilstoši mūsu konservatīvākajam scenārijam visvairāk iedzīvotāju, kas dzīvo Zikas vīrusa ģeogrāfiskā diapazona ietvaros, ir Indijā (1,2 miljardi cilvēku), Ķīnā (242 miljoni), Indonēzijā (197 miljoni), Nigērijā (179 miljoni), Pakistānā (168 miljoni) un Bangladešā (163 miljoni),» teikts pētījumā.
Tas, vai odu pārnēsātais Zikas vīruss izplatīsies šajās valstīs, gan ir atkarīgs no vēl nenoskaidrota faktora – vai šo valstu iedzīvotājiem ir imunitāte pret to.
Āfrikā un Āzijā ir ziņots par atsevišķiem Zikas vīrusa gadījumiem, bet nav zināms, vai šādi gadījumi tur ir pietiekami izplatīti, lai iedzīvotāji iegūtu rezistenci pret šo vīrusu.
Aedes ģints odu pārnēsātais Zikas vīruss pirmoreiz tika konstatēts 1947.gadā Āfrikā, bet tika uzskatīts par relatīvi vieglu slimību, līdz pērn tika paziņots par tā pašreizējo uzliesmojumu Latīņamerikā.
Biežākie Zikas vīrusa slimības simptomi ir drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, iekaisušas acis, var būt arī galvassāpes, acu sāpes, vemšana un neiroloģiskas komplikācijas.
Simptomi ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Smagas slimības formas gadījumā nepieciešama hospitalizācija.
Zikas vīruss var izraisīt mikrocefāliju un citus smagus jaundzimušo smadzeņu defektus. Tas tiek vainots vairāk nekā 1600 jaundzimušo mikrocefālijas un deformētu smadzeņu gadījumos, kas kopš pērnā gada reģistrēti Brazīlijā.
Zikas vīruss ir saistīts arī ar retām pieaugušo neiroloģiskām problēmām, piemēram, ar Gijēna-Barē sindromu (GBS), kas var izraisīt paralīzi un nāvi.
Zikas vīrusa uzliesmojumā, kas sākās 2015.gada vidū, ar to inficējās vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku Brazīlijā.
70 valstīs un atkarīgās teritorijās ir reģistrēti odu pārnēsāta Zikas vīrusa gadījumi, un šai ziņā vissmagāk skarta ir Brazīlija. 17 valstīs ir reģistrēti mikrocefālijas vai citi centrālās nervu sistēmas defekti jaundzimušajiem, un 18 valstīs konstatēta GBS gadījumu skaita palielināšanās.
Svarīga Zikas vīrusa riska zona, kas identificēta pētījumā, ir Angola, kurai ir spēcīgas kultūras un tūrisma saites ar Brazīliju. Šajā Āfrikas valstī turpinās dzeltenā drudža epidēmija, kuru izraisa vīruss, ko tāpat kā Zikas vīrusu pārnēsā dzeltenā drudža odi (Aedes aegypti).
Pret Zikas vīrusu līdz šim nav izstrādāta vakcīna vai zāles, un ANO Pasaules Veselības organizācija (WHO) ir norādījusi, ka vakcīnas izstrādāšanai, visticamāk, būtu nepieciešams vismaz gads. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Realitāte medicīnā. Saruna ar veselības ministri |
|
| |
23/08/2016
Veselības ministre Anda Čakša intervijā portālam "Delfi" atzina, ka pašlaik veselības nozarē ir četras prioritātes – onkoloģija, grūtnieču veselība, neatliekamā palīdzība un ģimenes ārsti, kam nekavējoties nepieciešams finansējums, lai valsts nezaudētu mediķus un tiktu galā ar bezgala garajām rindām.
"Ja runājam par nākamā gada budžetu un manām iezīmētajām prioritātēm, tad tur ir ļoti skaidri šobrīd, ka nauda tiks ielikta, lai atvieglotu piekļuvi izmeklējumiem, atvieglotu piekļuvi speciālistam, nākamā lieta ir izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, kā arī finansējums tam, kas notiek stacionārā – operāciju [izmaksu] pārskatīšana, un tālāk jau runājam par ārstniecību. Paskatīties uz šo situāciju no viena pacienta, ja tā var teikt, kurpēm."
Svarīgi esot palielināt dzemdību speciālistu algas valsts iestādēs, kur pašlaik situācija ar darbinieku trūkumu esot kritiska. "Runājam par dzemdību speciālistu nodrošinājumu Latvijā. Tur ir vairāki darbi jāizdara – pirmkārt, jāsakārto 611. Ministru kabineta noteikumi par kvalitātes prasībām, lai būtu pārliecināti, ka tie negadījumi, kas var tikt novērsti, tiks novērsti jau preventīvā līmenī.
Otra problēma ir, ka slimnīcās vairs nav dzemdību speciālistu. Varbūt ar ne pārāk korektu tarifu politiku ir panākts tas, ka ginekologi lielākoties praktizē ārpus slimnīcām, ambulatori. Šobrīd ir skaidri jāpasaka, ka dzemdību speciālisti nepieciešami arī slimnīcās – te ir runa vairāk par atalgojumu dzemdību speciālistiem, bet vienlaikus kārtojot kvalitātes kritērijus un liekot visus procesus ap grūtnieci," sacīja ministre, iezīmējot to, kam akūti nepieciešams papildu finansējums.
Tāpat ministrija plāno papildināt ģimenes ārstu pienākumu sarakstu, tādēļ arī tam tikšot meklēti papildu līdzekļi. "Galvenais mērķis ģimenes ārstam būtu vesels pacients. Lai ārsta motivācija nav, ka pacients nāk bieži un viņam tiek veiktas manipulācijas, bet tieši otrādi – lai pacients ir vesels un darba spējīgs."
Ceturtajā prioritātē – neatliekamajā palīdzībā - lielākā problēma jau tagad esot cilvēkresursi.
"Tā ir lielākā problēma visā nozarē. Kad runā, ka tarifs ir nepietiekams, tad vienmēr ir jautājums, kā tad mēs visu laiku strādājam. Tas ir uz kaut kā rēķina, un tas rēķins ir cilvēku atalgojums. Ārstu un māsu. Un māsas aiziet no nozares, jaunie ārsti brauc projām, jo neredz motivāciju palikt, un esošie noveco."
Pacients nezina, kurp iet – tas mainīsies nākamgad Onkoloģija kā nozares prioritāte nav nekas jauns – teorētiski tā ir jau vismaz otro gadu, tomēr realitātē rindas uz izmeklējumiem ir garas, bet pie speciālistiem – vēl garākas. Arī aizgājušais ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) solīja "zaļā koridora" principa ieviešanu, lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu uz izmeklējumiem varētu tikt 10 dienu laikā. Diemžēl šis solījums tā arī nav izpildīts.
"Kad pēc skrīninga vai cita izmeklējuma esat ieradies pie ģimenes ārsta, tad viss ceļš, kas notiek ar pacientu [būs skaidrs vadoties pēc šīs kartes]. Man vienmēr ir jautājums, kurš ir procesa turētājs? Tas šajā gadījumā ir ģimenes ārsts, kurš rūpējas, lai pacients nepaliktu ar diagnozi rokās, nezinot, kas viņam tālāk ir jādara. Tas ir visgrūtākais. Bet arī ģimenes ārsts reizēm nevar palīdzēt pacientam tikt līdz pilnīgai skaidrībai. Tam nepieciešama stacionāra palīdzība.
Pašlaik runājam ar četrām lielajām slimnīcām, kur tiek ārstēti onkoloģiskie pacienti, kā viņi darbu organizēs tālāk, saņemot pacientu no ģimenes ārsta. Runājam par Austrumu, Stradiņa, Daugavpils un Liepājas Piejūras slimnīcu, kur ir onkoloģijas programmas. Lai pacients nepaliktu viens pats, meklējot, kas viņam jādara – ārstēšana vai operācija, tā, lai šis ceļš būtu sakārtots."
Paralēli notiekot sarunas par jaunu medikamentu pakāpenisku iekļaušanu apmaksāto zāļu sarakstā, lai šajā ziņā sasniegtu kaut vai kaimiņvalsts Igaunijas līmeni. "Jauno medikamentu, ko apmaksā valsts, skaits ir mazs. Tur, protams, jābūt ekonomiskiem pamatojumiem, cik cilvēku ar to var izglābt, bet piecu gadu laikā mēs varētu noķert Igauniju. Tas ir mans sapnis," saka ministre.
Ja atceltu kvotas – rindu onkoloģijā nebūtu? Ministre nesen minējusi arī iespēju, ka, piemēram, onkoloģijā izmeklējumiem varētu tikt atceltas valsts noteiktās kvotas, maksājot par jau veiktajiem pakalpojumiem. Vairāki speciālisti tomēr pauduši viedokli, ka pat tad, ja atceltu pašreizējās kvotas izmeklējumiem onkoloģijā, situācija nozarē jau tā ielaista, ka rindas kļuvušas pārāk garas un to problēmu nevarēs atrisināt vismaz vēl gadu vai vēl ilgāk, tādēļ, ka krietni garas rindas sakrājušās arī uz maksas izmeklējumiem.
Ministre pārliecināta, ka šādiem apgalvojumiem nav pamata. "Domāju, ka nē. Jo, ja runājam par kvotu trūkumu, tad tā ir tā nauda, kas pietrūkst, lai veiktu konkrēto izmeklējumu. Tur nepieciešama cenu pārskatīšana, lai tās būtu adekvātas. Ja speciālists par darbu saņem tik mazu naudu, ka viņš sāk atteikties pieņemt pacientus un iet pieņemt privātās iestādēs, tad kaut kas nav kārtībā. Šis jautājums jārisina paralēli."
Augusta beigās gaidāms arī Pasaules Bankas ziņojums par slimnīcu kartējumu, kurā būs skaidras rekomendācijas, kā būtu jāizvieto medicīnas un veselības aprūpes iestādes, lai to pārklājums un sasniedzamība Latvijā būtu pietiekama. Iepriekšējo ziņojuma versiju gan ministre esot izbrāķējusi.
"Mēs esam saņēmuši melnrakstu, bet uzdevām vēl vairākus jautājumus Pasaules Bankai (PB), pilns apraksts jāiesniedz līdz 28. augustam. Pasaules Banka norāda, ka sarežģītie pakalpojumi ir jākoncentrē, bet reģionos jābūt noteiktam pakalpojumu klāstam. Mēs gribam, lai ir skaidri saprotams, kādu pakalpojumu kur pacients var iegūt – gan reģionos, gan centrā.
Viņi [PB] runā par to, ka sarežģītas manipulācijas nekad nevarēs veikt perifērijā, īpaši tad, ja to skaits ir mazs.Viņi ir iezīmējuši četrus speciālistus un diennakts neatliekamās palīdzības sniegšanu, kam tur būtu jābūt. Mums, liekot uz kartes, jāpārklāj visa Latvija, lai stundas laikā cilvēks sasniegtu pirmo palīdzību, divu stundu laikā – reģionālo slimnīcu, trīs stundās – Rīgu," skaidro Čakša. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvija ir viena no trim higiēniskākajām valstīm pasaulē |
|
| |
15/08/2016
Latvija ir viena no trim vishigiēniskākajām valstīm pasaulē, liecina tirgus pētījumu kompānijas "Nielsen" pētījuma dati.
Bez Latvijas šajā "higiēnas trijniekā" atrodas Horvātija un Serbija.
Pētījumā atklāts, ka Latvija ir viena no trim pasaules valstīm, kurās pircēji neatzīstas, ka vispār nepērk ziepes, dezodorantus, zobu pastu vai citus personiskās higiēnas līdzekļus.
"Nielsen" Baltijas valstu ģenerāldirektore Ilona Lepa norāda, ka, pamatojoties uz pētījuma datiem, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji pievērš lielu uzmanību personiskajai higiēnai.
Latvijas patērētāji izceļas ar to, ka īpašu uzmanību velta tīrībai, estētikai, veselības saglabāšanai.
Kopumā attiecībā uz Latvijas patērētājiem ir spēkā vispārīgi aktuālie higiēnas līdzekļu izvēles kritēriji - pievilcīga cena, akcijas, tomēr starp respondentiem neatradās neviens, kurš apgalvotu, ka vispār nepērk personiskās higiēnas līdzekļus, atzīmē Lepa.
Saskaņā ar "Nielsen" 2015.gada nogalē veiktā pasaules patērētāju paradumu pētījuma datiem, Horvātijas un Serbijas patērētāji ir jūtīgi pret personiskās higiēnas līdzekļu cenām, tomēr starp aptaujātajiem šo valstu iedzīvotājiem nebija tādu, kuri ignorētu šās kategorijas preces.
Pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā un Lietuvā - katrā 2% pētījumā iesaistīto patērētāju apgalvoja, ka nepērk personiskās higiēnas līdzekļus tirdzniecības centros, kas ir tikpat, cik vidēji pasaulē.
Vairāk patērētāju, kuri saka, ka nepērk personiskās higiēnas līdzekļus, ir Japānā un Taivānā - pa 9%, kā arī Singapūrā - 7%.
Vērtējot ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas preces, Latvijas patērētāju vērtējums ir līdzīgs pārējo Baltijas valstu pircēju viedoklim.
"Kosmētika nav pirmās nepieciešamības preču grupa, kurai patērētāji būtu noskaņoti viegli tērēt naudu.
Pasaules vispārīgās tendences rāda, ka, pieņemot lēmumu, dominē ekonomiskie apsvērumi un emocionālā pieķeršanās. Trešdaļa pircēju vispirms pievērš uzmanību kosmētikas cenai, līdzīgai patērētāju daļai ir svarīgs kosmētikas zīmols, bet katrs piektais lūkojas uz akcijām un īpašiem piedāvājumiem," norāda Lepa.
Latvijas tirdzniecības centru klienti 12% gadījumu apgalvo, ka kosmētiku neiegādājas, kamēr Igaunijā tādu ir 11%, bet Lietuvā - 8%.
Pēc "Nielsen" datiem, mazāk jeb 2% pircēju apgalvoja, ka nepērk kosmētiku Polijas tirdzniecības centros, bet lielāko vienaldzību pret kosmētiku deklarē Jaunzēlandē - to nepērk 31%, un Kanādā - 29% patērētāju. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Aicina veikt vēža profilaktiskās pārbaudes |
|
| |
05/08/2016
Šodien Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests atklāja informatīvo kampaņu «Rūpes par veselību ir ģimenes laime!» par valsts apmaksātu vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu.
Tās mērķis ir aicināt iedzīvotājus izmantot iespēju veikt valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes dzemdes kakla, krūts un zarnu (kolorektālā) vēža noteikšanai. Vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir svarīga ne tikai pašam cilvēkam, bet arī līdzcilvēkiem, jo slimības gadījumā tā emocionāli un tieši ietekmē ikvienu ģimenes locekli.
Veselības ministre Anda Čakša:
«Latvijā diemžēl cilvēki mirst no slimībām, kuras ir ārstējamas, tostarp, piemēram, no onkoloģiskām saslimšanām. Lai tas tā nenotiktu, viens no priekšnoteikumiem ir laicīga diagnostika, kas nevar notikt bez pašu cilvēku atsaucības un iesaistes.
Tāpēc došanās pie ārsta ir katra cilvēka iekšējā atbildība.
Tā ir mūsu visu atbildība pret saviem tuvākajiem – rūpēties par savu veselību. Tikmēr mans mērķis ir nodrošināt, lai visi, kuriem saslimšana ir diagnosticēta, saņemtu nepieciešamo ārstēšanu.»
Latvijā valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma tiek īstenota kopš 2009. gada. Tomēr tikai neliela daļa iedzīvotāju atsaucas pārbaužu veikšanai. Pagājušajā gadā dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veica tikai 25% no uzaicinātajām sievietēm, savukārt krūts vēža profilaktisko pārbaudi nepilni 35% no uzaicinātajām sievietēm. Zarnu vēža pārbaudi profilaktiskos nolūkos veica vien 11% no mērķa grupas sievietēm un vīriešiem.
«Veicot profilaktiskās pārbaudes, var savlaicīgi atklāt pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās,» uzsvēra Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa. Nozares speciālisti vērsa uzmanību arī uz to, ka
profilaktiskās pārbaudes ir jāveic regulāri, jo slimības var noritēt bez acīmredzamiem simptomiem.
Valsts apmaksātas dzemdes kakla vēža un krūts vēža profilaktiskās pārbaudes var veikt sievietes, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta. Uzaicinājums sievietēm tiek nosūtīts noteiktos vecumos – dzemdes kakla pārbaudei vecumā no 25 līdz 70 gadiem (reizi trijos gados), savukārt krūšu pārbaudei vecumā no 50 līdz 69 gadiem (reizi divos gados). Zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi gadā var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ģimenes ārsti neatbalsta jauna nodokļa ieviešanu |
|
| |
18/07/2016
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) neatbalsta jauna nodokļa ieviešanu, lai finansētu veselības aprūpi, norādīja asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Viņa gan atzīmēja, ka LĢĀA no Veselības ministrijas (VM) nav saņēmusi informāciju par trim izstrādātajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantiem.
Veide gan atzīmēja, ka ģimenes ārstu nostāja ir tāda, ka finansējums veselībai ir jāpiešķir no jau esošajiem nodokļiem un esošā finansējuma.
Asociācija iebilst pret papildu nodokļa vai maksājuma uzlikšanu iedzīvotājiem, rezultātā finansiālo slodzi uzliekot pacientiem.
Taujāta, vai LĢĀA atbalsta modeļa variantu, kurš paredz finansējumu veselībai novirzīt no sociālajām iemaksām, Veide norādīja, ka par to būtu jālemj politiķiem.
Veide arī pastāstīja, ka plāno VM lūgt informāciju par sagatavotajiem modeļa variantiem.
Kā pastāstīja VM pārstāve Agnese Gusarova, trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus izstrādājusi VM un par tiem vēl tiks diskutēts izveidotajā darba grupā, kurā piedalās Veselības, Labklājības un Finanšu ministriju pārstāvji, darba devēju, Nacionālā veselības dienesta, apdrošinātāju un citu organizāciju pārstāvji.
Jau ziņots, ka VM aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā «Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu».
Tāpat veselības ministre Anda Čakša ir atzinusi, ka tad, ja obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā ieviesīs uz pacientu rēķina, ieviešot papildu iemaksas, katram iedzīvotājam mēnesī varētu būt jāmaksā 25 līdz 70 eiro.
Čakša uzskata, ka šāds maksājums būtu ļoti ievērojams un izmainītu vienlīdzības principa ievērošanu veselības pakalpojumu pieejamībā, tāpēc viņa to neatbalsta un viņai simpātiskāka šķistu iemaksu pārbīdīšana uz kādu citu nodokli. |
|
| |
|
|
| |
LETA/apollo.tvnet.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Norisināsies konference par veselīgu uzturu grūtniecības laikā |
|
| |
27/06/2016
No 27. līdz 28. jūnijam sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālo biroju Latvijā norisināsies starptautiska konference par veselīgu uzturu grūtniecības laikā.
Konferences ietvaros 28.jūnijā, plkst.10.30 norisināsies preses konference, kuras laikā mediju pārstāvji tiks informēti plašāk par Latvijā izstrādātajām nacionālajām uztura vadlīnijām grūtniecēm, kas izstrādātas, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.
Preses konferencē piedalīsies veselības ministre Anda Čakša, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja Uztura, fizisko aktivitāšu un aptaukošanās programmas vadītājs Žoao Breda (Joao Breda), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja, dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docente Laila Meija un Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga.
Ņemot vērā, ka sabalansēts uzturs, pietiekama atpūta un atbilstošas fiziskās aktivitātes ir priekšnoteikums veselīgas grūtniecības norisei, tās iznākumam un arī bērna veselībai, liela nozīme ir veselības aprūpes speciālistu informētībai un kompetencei jautājumos par veselīgu un sabalansētu uzturu grūtniecēm un sievietēm, kas plāno grūtniecību.
Līdz ar nacionālo vadlīniju izstrādi Latvija ir kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kurā rūpēs par mātes un bērna veselību diētas ārsti sadarbībā ar ginekoloģijas un dzemdniecības speciālistiem ir izstrādājuši veselības aprūpes speciālistiem nacionālās vadlīnijas par piemērotu uzturu grūtniecēm. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Šonedēļ gaidāms silts laiks |
|
| |
27/06/2016
Šī nedēļa Latvijā būs silta, reizēm gaidāms īslaicīgs lietus un pērkona negaiss, prognozē "Global Forecast System".
Otrdien un trešdien būs pavisam maz nokrišņu – tikai vietām iespējams īslaicīgs lietus.
Nedēļas otrajā pusē dažbrīd gaidāms lietus, vietām pērkona lietusgāzes.
Vējš lielākoties būs lēns, naktīs dažviet veidosies migla.
Maksimālā gaisa temperatūra pārsvarā būs +20..+27 grādu robežās, atbilstoši pašreizējai prognozei svētdien gaidāms vēsāks laiks.
Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz +9..+17 grādiem.
Ozona slānis virs Latvijas šonedēļ būs biezāks nekā pagājušajā nedēļā, kad ultravioletais starojums piecas dienas pēc kārtas bija rekordaugstā līmenī.
Līdz ar to ultravioletā radiācija gaidāma zemāka, tomēr tā joprojām būs liela, tādēļ laika periodā no plkst.11 līdz 16 nav ieteicams ilgstoši atrasties saulē. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Astronomiskā vasara daudzviet sākusies ar lietu |
|
| |
21/06/2016
Naktī uz otrdienu bija saulgrieži un iestājās astronomiskā vasara, tās pirmās stundas daudzviet Latvijā bijušas lietainas, liecina meteoroloģiskā informācija.
Arī otrdienas rītā daudzviet palaikam līst, visvairāk – Vidzemē. Teju visā valstī ir apmācies laiks, pūš lēns vējš. Vietām dūmaka.
Gaisa temperatūra naktī un agrā rītā bija +14..+17 grādu, Kurzemē +10..+13 grādu, Ventspils lidostā gaiss atdzisa līdz +8 grādiem.
Rīgā otrdienas rītā apmākušās debesis, brīžiem nedaudz līst. Vēja praktiski nav; gaisa temperatūra +16 grādu.
Maksimālā gaisa temperatūra pirmdien Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā bija no +16,9 grādiem Liepājā līdz +27,6 grādiem Jelgavā.
20.jūnija augstākā gaisa temperatūra Eiropā bija +37 grādi Spānijā, +38 grādi Grieķijā un Krievijas dienvidos, kā arī +42 grādi Kiprā.
Zemākā gaisa temperatūra naktī uz otrdienu -3 grādi lielākajās Alpu virsotnēs. |
|
| |
|
|
| |
apollo.tvnet |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Deputāti apstiprina striktākas drošības prasības medicīnas ierīcēm |
|
| |
17/06/2016
Eiropas Parlamenta (EP) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma (ENVI) komitejas deputāti atbalstījuši plānus stingrākām uzraudzības un sertifikācijas procedūrām, lai nodrošinātu tādu medicīnisko ierīču kā, piemēram, krūšu implantu vai gūžu protēžu drošumu un izsekojamību, aģentūru LETA informē EP pārstāvji.
EP deputāti arī apstiprināja stingrākus informācijas un ētikas noteikumus diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, ko izmanto, piemēram, grūtniecības un DNS testēšanā.
"Esam ieviesuši daudz striktākas prasības iestādēm, kuras izvērtē un sertificē medicīniskās ierīces, un pieprasīsim, lai īpaši augsta riska ierīcēm, piemēram, implantiem, locītavu protēzēm vai insulīna pumpjiem, tiktu nodrošināts papildu ekspertu novērtējums, pirms tie tiek sertificēti," stāsta ziņotāja par medicīnas ierīcēm Glenisa Vilmota.
"Esam ieviesuši arī Unikālu ierīču identifikācijas (UID) sistēmu, lai zināms, kurš pacients saņēmis kādu ierīci, tādējādi būs daudz vieglāk izsekot pacientus, ja radīsies problēma, turklāt pacienti saņems arī implantu karti ar UID sistēmu, ko pacienti varēs izmantot, lai piekļūtu informācijai, izmantojot publiski pieejamu datu bāzi," turpināja Vilmota.
Kā informē EP pārstāvji, saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem Eiropas Savienības dalībvalstīm būs prasība informēt pacientus par DNS testu sekām.
Eiropas Komisija priekšlikumus publicēja 2012.gadā, un EP piekrita tā pozīcijai 2014.gadā. Sarunas ar EP deputātiem varēja sākties tikai pēc dalībvalstu apstiprinājuma to pozīcijai pagājušajā rudenī.
Abi ziņojumi tiks nodoti balsošanai 2017.gada sākumā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Facebook atvainojas par reklāmas aizliegšanu |
|
| |
08/06/2016
Sociālais tīkls «Facbook» atvainojies par reklāmas, kurā attēlota lielo izmēru modele peldkostīmā, neatļaušanu.
Reklāmu mēģināja ievietot pasākuma «Cherchez La Femme: Feminism and Fat» («Meklējot sievieti: Feminisms un tuklums») rīkotāji Melburnā. Taču «Facebook» aizliedza izmantot attēlu, jo tas pārkāpjot noteikumus par reklāmu saturu.
Kad pasākuma rīkotāji mēģināja apstrīdēt «Facebook» lēmumu, tie saņēma atbildi, ka attēls neatbilstot sociālā tīkla noteikumiem par veselīgu dzīvesveidu, jo «fotogrāfijā ķermenis vai ķermeņa daļas attēlotas nevēlamā veidā».
«Šādas reklāmas nav atļautas, jo liek sociālā tīkla lietotājiem justies slikti [par savu figūru],» teikts «Facebook» ziņojumā pasākuma organizētājiem.
Pasākuma rīkotāja Džesamija Glīsone sacīja, ka «Facebook» «acīmredzot nav zināms, ka lielo izmēru nēsātājas, kuras sevi atzīst par apaļīgām, var būt pilnībā apmierinātas ar sevi».
Viņa aicināja sociālo tīklu lietotājus «asi iebilst ikvienam, kurš mēģina mums pateikt, ka daži ķermeņi ir «vēlamāki» par citiem».
Glīsone norādīja, ka «Facebook» darbinieki neesot ņēmuši vērā to, ka pasākumā tiks kultivēta pozitīva attieksme pret ķermeni. «Tā vietā «Facebook» secināja, ka mēs gribam sievietēm radīt kompleksus, publicējot fotogrāfiju, kurā attēlota brīnišķīga sieviete,» viņa uzsvēra.
Vēlāk sociālais tīkls «Facebook» atvainojās par notikušo.
«Mūsu noteikumi veidoti tā, lai pasargātu lietotājus no aizskarošām reklāmām, kas var radīt negatīvu pieredzi mūsu platformā,» teikts Glīsonei nosūtītā ziņojumā no sociālā tīkla, ko viņa pārpublicēja tviterī. «Šis nav tas gadījums. Mēs atvainojamies par kļūdaino reklāmas izskatīšanu. Mēs katru nedēļu pārbaudām miljoniem reklāmu. Gadās, ka mēs kļūdaini neapstiprinām reklāmu, kas nav pretrunā ar noteikumiem.» |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Vāc parakstus, lai padarītu cigarešu paciņas "nepievilcīgākas" |
|
| |
03/06/2016
Portālā "manabalss.lv" iesniegta iniciatīva visu ražotāju cigarešu paciņām noteikt viena veida un izmēra burtus, bez citām atšķirības zīmēm, kā arī bez izceltas preču zīmes jeb logo, tādējādi padarot šīs paciņas "nepievilcīgākas".
Kā aģentūru LETA informēja iniciatīvas autors Kaspars Vanags, ja visas paciņas kļūs vienādas, tad cigarešu ražotājiem zudīs iespēja savstarpējā konkurencē mēģināt pievērst uzmanību tieši savai paciņai, reklamējot tabakas izstrādājumus un sacenšoties par it kā tikai smēķētāju uzmanību. Taču kvalitatīva reklāma piesaista arī nesmēķētāju uzmanību.
Izstrādājuma noformējums ir spēcīgs instruments smēķētāju auditorijas palielināšanai, norāda Vanags.
Lielbritānijā, kur tabakas ražotāju nosaukums būs vienotā fontā, brīdinājumi par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību noklās 60% no iepakojuma, turklāt neatkarīgi no ražotājiem visas cigarešu paciņas būs vienā - zaļganbrūnā - krāsā, stāsta Vanags.
Viņš aicina likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" 6.pantu papildināt ar sadaļu "Visi uzraksti, tai skaitā preču zīme, uz tabakas izstrādājuma iepakojuma tiek drukāti, izmantojot noteikta lieluma, stila un grafiskā attēlojuma rakstzīmju komplektu, tas ir, izmantojot 12 punktu burtu izmēru "Arial" stilā".
Vienlaikus Vanags rosina šo ierobežojumu neattiecināt uz likumā noteiktajiem vispārīgā un speciālā brīdinājuma tekstiem.
Iniciatīvas autors min Eiropas Komisijas (EK) apkopoto statistiku, kas liecina, ka aptuveni puse smēķētāju mirst pāragri, vidēji smēķētāju dzīves ilgums ir par 14 gadiem mazāks.
Daudzi vēža paveidi, sirds un asinsvadu slimības, kā arī elpošanas ceļu slimības ir saistītas ar tabakas lietošanu, kas rada vairāk problēmu nekā alkohols, narkotikas, augsts asinsspiediens, liekais svars vai augsts holesterīna līmenis, akcentē Vanags.
Smēķēšana ir iemesls arī cita veida problēmām, Eiropas Savienības Baltajā grāmatā teikts, ka trešdaļu no visiem ugunsgrēkiem izraisa smēķētāji, kā arī puse no visiem Eiropas mežu ugunsgrēkiem ir izraisīti, nometot cigareti zemē, norāda iniciatīvas autors. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Jaunā pieeja ieslodzīto atkarību mazināšanai |
|
| |
26/05/2016
Jaunā pieeja ieslodzīto atkarību mazināšanai veicinās viņu sekmīgāku integrāciju sabiedrībā, apmeklējot jaunuzbūvēto Ieslodzījuma vietu pārvaldes Atkarīgo centru Olaines cietumā, pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Ministrs centru apmeklēja, lai iepazītos ar jaunā resocializācijas centra infrastruktūru un pēdējiem sagatavošanās darbiem pirms tā darbības sākšanas, aģentūru LETA informēja Rasnača preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Pēc jaunā resocializācijas centra apmeklējuma tieslietu ministrs pauda pārliecību, ka jaunā pieeja ieslodzīto atkarību mazināšanai jau soda izpildes laikā un viņu pilnvērtīga iesaistīšanās arī citos resocializācijas pasākumos novērsīs jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (recidīvu) un veicinās sodu izcietušo personu sekmīgāku integrāciju sabiedrībā.
IeVP priekšniece Ilona Spure uzsvēra, ka viņas vadītajai iestādei atkarīgo ieslodzīto resocializācija būs jauna papildu funkcija, kas ļaus efektīvāk izpildīt kriminālsodu un notiesātajām personām pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma sekmīgāk atgriezties sabiedrībā.
Pēc IeVP datiem, vairāk nekā 80% no ieslodzījuma vietās esošajām personām ir atkarība, tāpēc jau ieslodzījuma laikā tām ir svarīgi piedāvāt atbilstošus resocializācijas pasākumus un soda izpildē piemērot individuālu pieeju atkarību mazināšanai.
Jaunā IeVP pieeja ieslodzīto atkarību mazināšanai izpaužas gan speciālu resocializācijas programmu izstrādē un telpu plānojumā, gan centra personāla un klientu atlasē.
Pirmo klientu uzņemšana Atkarīgo centrā ir paredzēta 2016.gada augustā. Atbilstoša resocializācija tiks nodrošināta vienlaikus 200 notiesātajiem, kuriem ir konstatēta atkarība un kuri būs piekrituši brīvprātīgi iesaistīties atkarību mazināšanas programmā.
Divas īpaši izstrādātas resocializācijas programmas notiesāto personu atkarību mazināšanai tiks īstenotas speciāli tam plānotā, starptautiskajiem standartiem atbilstošā un drošā infrastruktūrā. Darbu ar atkarīgajiem notiesātajiem veiks atbilstoši apmācīti darbinieki.
Pašlaik par jauno iespēju ieslodzītajiem piedalīties atkarību mazināšanas programmās tiek informēti gan ieslodzītie, gan ieslodzījuma vietu darbinieki.
Notiesāto personu atrašanās Atkarīgo centrā tiek plānota kā atsevišķs un būtisks brīvības atņemšanas soda izpildes posms, tāpēc šobrīd notiek arī attiecīga tiesiskā regulējuma pieņemšana - parlamentā tiek virzīti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, un izskatīšanai valdībā tiek gatavoti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks iekšējo kārtību Atkarīgo centrā, kā arī notiesāto atlases, uzņemšanas, pārvietošanas un izslēgšanas no atkarību mazināšanas programmas kārtību. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ultravioletās radiācijas indekss turpina kāpt |
|
| |
03/05/2016
Katrā no pēdējām trim dienām Latvijā sasniegta līdz šim augstākā Saules ultravioletās radiācijas indeksa vērtība šajā gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Oficiālie mērījumi tiek veikti tikai Rucavā. Aprīļa pēdējā dienā ultravioletās radiācijas indekss Rucavā pakāpās līdz 4,7, 1.maijā - līdz 5,1, 2.maijā - līdz 5,2 vienībām.
Lielākais ultravioletais starojums zemi sasniedz dienas vidū - no plkst.12 līdz 15.
Cilvēki ar īpaši jutīgu ādu, ja netiek ievērota nekāda piesardzība, saulē var apdegt pat 20 minūšu laikā. Ieteicams nēsāt galvassegu, saulesbrilles un aizsargājošu apģērbu.
Jāņem vērā, ka daudzas virsmas, it īpaši ūdens un baltas smiltis, atstaro ultravioletos starus, tāpēc ēna reizēm aizsargā tikai par 50 procentiem. Arī gubu mākoņi, kas neaizsedz Sauli, palielina saņemtās ultravioletās radiācijas devu.
Ultravioletā starojuma intensitāte aprīļa otrajā pusē Latvijā bija nedaudz zemāka nekā ierasts, bet līdz ar silta laika iestāšanos tā līdzinās citu gadu rādītājiem.
Sagaidāms, ka šīs nedēļas otrajā pusē un nākamnedēļ nedaudz saruks ozona daudzums stratosfērā, līdz ar to ultravioletās radiācijas indekss pieaugs tālāk.
Jau ziņots, ka Saules staru krišanas leņķis patlaban ir tikpat liels kā augusta sākumā, bet nenosauļota āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu, tādēļ pavasarī, atrodoties saulē, jāievēro lielāka uzmanība, atgādina ārsti.
No saules stariem visvairāk jāuzmanās cilvēkiem ar gaišu ādu un blondiem vai rudiem matiem, kuriem uz ādas ir daudz vasaras raibumu.
Ļoti uzmanīgiem jābūt arī citiem cilvēkiem, kuriem agrāk bijuši saules apdegumi, tāpat no saules īpaši jāsargā bērni.
Pirms sauļošanās sezonas uzsākšanas vēlams konsultēties ar ārstu - dermatologu, onkologu vai ģimenes ārstu. Sauļošanās sezonu vēlams sākt pēc iespējas agrāk, kamēr ultravioletā radiācija nav sasniegusi gada augstāko līmeni.
Latvijā saules starojums visintensīvākais ir jūnijā un jūlija pirmajā pusē.
Vislielāko risku veselībai rada sauļošanās solārijā un dienvidu zemēs, kur ultravioletais starojums ir daudz spēcīgāks nekā Latvijā.
|
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
No Rīgas uz Skulti dosies Veselības ekspresis |
|
| |
Piektdien, 29.aprīlī, no Rīgas uz Skulti dosies "Pasažieru vilciena" un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības ekspresis, kurā topošie ārsti un veselības aprūpes speciālisti veiks dažādas veselības pārbaudes vilciena pasažieriem un sniegs veselīga uztura padomus.
Vilciens nr.6126 no stacijas Rīgā izies plkst.12.20. No Skultes stacijas tas uz Rīgu dosies plkst.13.40 (vilciena nr.6129).
Ar Veselības ekspresi ceļā dosies arī RSU vēstneši, kas Saulkrastu un Carnikavas vidusskolu jauniešiem stāstīs par studiju iespējām RSU.
Vilciena pasažieriem būs iespēja veikt dažādas veselības pārbaudes - izmērīt asinsspiedienu un skābekļa daudzumu asinīs, stresa un miegainības līmeni, kā arī noteikt ķermeņa masas indeksu un ķermeņa tauku, muskuļu, kaulu un ūdens proporcijas.
Šoreiz RSU Veselības ekspreša galvenā tēma ir veselīgs uzturs, tāpēc RSU un Sarkanā Krusta medicīnas koledžas studenti stāstīs, kā ikdienā iespējams ieviest veselīgas ēšanas principus.
Tāpat arī vilcienā būs iespēja piedalīties atraktīvā spēlē un pārbaudīt savas zināšanas par augļu un dārzeņu uzturvērtību, bet RSU Komunikācijas fakultātes studenti piedāvās iespēju nofotografēties īpašā fotosalonā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Paplašina atlaižu klāstu “Rīdzinieka kartes” īpašniekiem |
|
| |
No pirmdienas, 18.aprīļa, “Rīdzinieka kartei” tiks piesaistītas jaunas atlaides atsevišķu iestāžu precēm vai pakalpojumiem, portālam info.riga.lv pastāstīja “Rīgas satiksmes” preses sekretārs Viktors Zaķis.
Turpmāk, reģistrējot vai uzrādot “Rīdzinieka karti”, atlaides varēs saņemt arī “Mēness aptiekās”, “Veselības centru apvienībā” un sanatorijā “Jantarnij bereg”.
“Mēness aptiekās”, veicot pirkumu, tiks piešķirti punkti. Uzkrātos punktus varēs izmantot norēķinoties līdz 30% apmērā no pirkuma summas. Tāpat katru mēnesi “Rīdzinieka kartes” īpašniekiem būs iespēja saņemt īpašus piedāvājumus.
Savukārt “Veselības Centru Apvienības” klientiem, uzrādot “Rīdzinieka karti”, tiks piemērotas atlaides no pamatcenas magnētiskajai rezonansei vienai ķermeņa daļai bez kontrastvielas (atlaide 20% apmērā), datortomogrāfijai vienai ķermeņa daļai bez kontrastvielas (10%), atveseļošanās centra pakalpojumu abonementiem (5%), ārstnieciskās fizkultūras abonementiem (5%) un centru speciālistu (izņemot privātprakses) pirmreizējai konsultācijai (5%).
Tostarp sanatorijas “Jantarnij bereg” klientiem, elektroniski reģistrējot “Rīdzinieka karti” pie sanatorijas administratora vai medicīnas pakalpojumu administratora , tiek piemērota 10% atlaide no sanatorijas sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem un medicīnas ceļazīmēm.
Lai saņemtu atlaidi, “Rīdzinieka karte” ir jāreģistrē vai jāuzrāda iestādes darbiniekam atkarībā no atlaižu sniedzēja prasībām. Jauno atlaižu klāstu ir papildinājuši dažādi medicīnas pakalpojumi un preces, ko var iegādāties vai izmantot ar noteiktu atlaidi.
Līdz šim “Rīdzinieka kartes” īpašnieki varēja izmantot atlaides “Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā”, “Rīgas Dzemdību namā”, “Rīgas 1.slimnīcā” un “Rīgas 2.slimnīcā”.
Lai saņemtu “Rīdzinieka karti”, personai jābūt deklarētai Rīgas pilsētā, vai arī tai ir jābūt īpašumam pilsētā. Pieteikšanos var veikt elektroniski mājas lapā www.rigassatiksme.lv sadaļā “Biļetes”, tad “E-talonu veidi” un “Rīdzinieka karte”. Tāpat karti var noformēt arī jebkurā no “Rīgas satiksmes” klientu apkalpošanas centriem.
Plašāku informāciju par „Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt interneta mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos „twitter”, „facebook”, „draugiem.lv”. |
|
| |
|
|
| |
riga.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Notiks konference "Psiholoģija kā bizness" |
|
| |
Šodien, 8.aprīlī, 15.reizi Rīgas Geštalta institūts pulcēs vairākus jomas speciālistus konferencē "Psiholoģija kā bizness", aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāju pārstāve Rūta Grikmane.
Pasākums notiks līdz 10.aprīlim viesnīcas "Tomo Hotel Riga" telpās, Raunas ielā 44, Rīgā.
Pasākuma mērķis ir padziļināti apskatīt ne tikai geštaltterapiju kā problēmu risināšanas metodi, bet arī speciālistu praksi uzņēmējdarbībā.
Konferences ietvaros plānotas vairākas ekspertu vadītas lekcijas, meistardarbnīcas un apaļā galda diskusijas, kurās iecerēts aplūkot psihoterapiju no cita skatupunkta.
Pamatā plānots pievērsties tādam tematam kā terapeita attiecības ar valsti, pārrunājot neskaidrības grāmatvedības jautājumos.
Tiks apskatītas sastopamākās pozicionēšanas problēmas konkurences apstākļos, piedāvājot vairākus iespējamos risinājumus, un kādas iespējas šim specifiskajam pakalpojumam pielietot mārketinga un reklāmas metodes.
Skatoties no uzņēmējdarbības viedokļa, būs iespēja iepazīties ar terapeita un klienta attiecību dinamiskajiem aspektiem, kurus ietekmē attiecību finansiālie aspekti, kā arī biznesa ētiskie aspekti psihoterapijā.
Pasākuma dalībnieku reģistrācija notiks šodien plkst.14.30, pēc kuras plkst.15 sekos pasākuma atklāšana, ko vadīs Rīgas Geštalta institūta direktors Artūrs Dombrovskis.
Pasākuma nākamajās dienās plkst.10 plānota atklāšanas runa, kurai sekos speciālistu lekcijas, dalībnieku kafijas pauze, vairākas meistardarbnīcas. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Vējonis atsāks pildīt Valsts prezidenta pienākumus |
|
| |
30/03/2016
Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien, 30.martā, atsāks pildīt Valsts prezidenta pienākumus pilnā apmērā un plašāk par iecerētajām darba gaitām informēs medijus Jūrmalas rezidencē notiekošajā preses konferencē.
Paredzēts, ka šodien plkst.15 Jūrmalas rezidencē notiks Valsts prezidenta preses konference, kurā mediju pārstāvjiem būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus.
Kā ziņots, Vējonis 18.janvārī tika nogādāts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai nodrošinātu atveseļošanos no vīrusa infekcijas. Izvērtējot Valsts prezidenta veselības stāvokli, ārsti 19.janvārī nolēma turpmāku ārstēšanu veikt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā atbilstoši tās profilam. Prezidentam bija nepieciešams veikt papildu izmeklējumus un darbības tālāka infekcijas riska novēršanai.
Tika pieņemts lēmums ar 20.janvāri Valsts prezidenta pilnvaras uz slimības laiku uzticēt Saeimas priekšsēdētājai. Tajā pašā dienā Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā prezidentam Vējonim veikti papildu izmeklējumi. Mediķi konstatēja sepses infekciju, kas skāra sirds vārstuļus. Kardiologu, kardioķirurgu un visu iesaistīto speciālistu komanda nolēma, ka galvenais ir likvidēt infekcijas avotu, lai novērstu tālāku tās izplatību, un veids, kā to izdarīt, ir sirds operācija.
Šajā pašā dienā Valsts prezidentam sekmīgi tika veikta sirds operācija.
Valsts prezidenta vispārējais veselības stāvoklis pēc operācijas novērtēts kā atbilstošs operācijas apjomam, un tas stabilizējās. Prezidentam tika turpināta terapija, un 21.janvārī viņš pamodās no medikamentozā miega stāvokļa.
Pēc veiktās operācijas viņš 2.februārī pirmo reizi uzrunāja Latvijas ļaudis un pateicās par slimības laikā saņemtajiem veselības vēlējumiem un sniegto atbalstu.
Trīs dienas pēc papildu izmeklējumu veikšanas ārsti atzina, ka Valsts prezidenta veselības stāvoklis uzlabojies tiktāl, ka intensīvā terapija vairs nav nepieciešama. Tika pieņemts lēmums, ka prezidents turpmāk ārstēsies kardioķirurģijas nodaļā.
Vēlāk prezidents sāka jau veikt aktuālos darba pienākumus, tostarp turpināja ārstu noteikto medikamentu kursu un sākto fizioterapiju.
No Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Vējonis tika izrakstīts 26.februārī, un kopš tā laika viņš iziet rehabilitācijas kursu centrā "Vaivari". |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā uz pusi samazinājusies smēķēšanas izplatība |
|
| |
21/03/2016
Kopš 2010. gada gandrīz uz pusi Latvijā samazinājusies regulāras smēķēšanas izplatība 15 gadus vecu skolēnu vidū, informē Pasaules Veselības organizācijas (PVO) veiktais pētījums.
2010.gadā PVO veiktā pētījuma dati liecināja, ka 31% zēnu un 22% meiteņu 15 gadu vecumā regulāri smēķē katru dienu vai vismaz reizi nedēļā, 2014.gadā veiktā pētījuma dati liecina, ka šobrīd Latvijas 15 gadus veco jauniešu vidū smēķē 15% zēnu un 13% meiteņu.
PVO pētījuma apkopojumā norādīts, ka lielākā daļa smēķētāju ir izsmēķējuši pirmo cigareti vai kļuvuši atkarīgi no nikotīna līdz 18 gadu vecumam. Atrašanās nikotīna iedarbībā pusaudžu vecumā var radīt ilgstošu ietekmi uz smadzeņu attīstību, un jauniešiem, kas smēķē, ir lielāks risks saslimt ar astmu un iedragāt plaušu funkcijas.
Smēķēšanas uzsākšana tiek saistīta ar fona faktoriem ģimenē, piemēram, vecāku šķiršanos, nesaticību ģimenē, vecākiem, kuri smēķē. Pētījumā secināts, ka jaunieši, kuriem ir pozitīvas attiecības ģimenē, retāk mēdz smēķēt. Tāpat smēķēšanu var veicināt attiecības ar vienaudžiem.
Šonedēļ prezentētais pētījums dod ieskatu 42 Eiropas un Ziemeļamerikas valstu 11, 13 un 15 gadu vecu skolēnu veselībā un veselības paradumos, tajā skaitā Latvijas datos salīdzinājumā ar citām valstīm.
Pētījums sniedz jaunākos zinātniskos pierādījumus daudzās veselības paradumu jomās, piemēram, par jauniešu veselību un labklājību, atkarības vielu lietošanu, fizisko aktivitāti, uztura paradumiem, mutes un zobu veselību, traumām. |
|
| |
|
|
| |
BNS/DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Noderīga nianse, kas jāzina par zobārstu un nodokļiem |
|
| |
14/03/2016
Pēc TVNET raksta par nodokļa atgūšanu esam saņēmuši kāda cilvēka jautājumu par zobārsta pakalpojumiem un veselības apdrošināšanas polisi. Lūdzām Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izskaidrot, kā tādā situācijā rīkoties. Dienestā pastāstīja, ka gada ienākumu deklarācijā ir jāiekļauj tikai to izdevumu daļa, kuru nav sedzis apdrošinātājs.
Lasītājs raksta: «Kā ir ar nodokļu atgūšanu, ja cilvēku darba devējs nodrošina ar veselības apdrošināšanas polisi? Cik zināms, tad parasti, ejot, piemēram, pie zobārsta, uz vietas samaksāju pilnu cenu.
Un 50% no summas, iesniedzot apdrošinātājiem darījumu apliecinošus dokumentus, var saņemt vēlāk atpakaļ savā kontā.»
Lasītājs jautā: «Vai tas nozīmē, ka VID nodokļu atmaksai varu iesniegt čeku par zobārsta apmeklējuma pilno cenu un dabūt aptuveni ceturto daļu atpakaļ?
Vai arī tiek ņemts vērā fakts, ka daļu naudas jau atgriezuši apdrošinātāji?»
Jāiesniedz deklarācija
Savukārt VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa TVNET skaidroja - lai par attaisnotajiem izdevumiem saņemtu Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, nodokļu maksātājam ir jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija. Gadījumos, kad daļu no medicīniskajiem izdevumiem sedz veselības apdrošināšanas polise,
fiziskajai personai gada ienākumu deklarācijā ir jāiekļauj tikai to izdevumu daļa, kuru nav segusi apdrošināšanas sabiedrība.
Piemēram, personai ir veselības apdrošināšanas polise, kurā apdrošināšanas sabiedrība sedz 50% no medicīniskajiem izdevumiem un visi čeki par pilnu samaksu atrodas pie fiziskas personas.
Tātad, ja apdrošināšanas sabiedrība sedz 50% no ārstniecības izdevumiem, bet persona par vizīti pie ārsta ir samaksājusi 30 eiro, no kuriem apdrošināšanas sabiedrība ir atmaksājusi 15 eiro, personai ir tiesības gada ienākumu deklarācijā iekļaut tikai 15 eiro.
Par apdrošināšanas sabiedrības segto izdevumu daļu vēlams tai palūgt izziņu, kurā norādīts, cik liela attaisnoto izdevumu summas daļa par medicīnu ir atmaksāta. Var arī, ejot iesniegt apdrošināšanas sabiedrībai maksājumu dokumentus izdevumu daļas atmaksai, palūgt, lai tās pārstāvis atzīmē uz paša maksājuma dokumenta, kāda summa tiks atmaksāta.
Vēl var iedzīvotāju gada deklarācijai pievienot klāt bankas izrakstu, kurā redzamas atmaksātās summas.
Persona var arī uz apmaksas dokumentiem atzīmi par atmaksāto summu izdarīt pati un klāt pievienot līguma kopiju ar apdrošināšanas sabiedrību, kurā atrunāts, ka tā sedz 50% no summas par medicīnas pakalpojumiem.
VID pārstāve arī atgādināja, ka iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijai klāt pievienotajos apmaksas dokumentos noteikti ir jābūt norādītiem vai nu pašas fiziskās personas, kura iesniedz deklarāciju, vai arī viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam, personas kodam un samaksāto izdevumu veidam.
2015. g. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme
23%. Izdevumu norma kopā: Ārstniecībai un izglītībai: var atgūt 23% no iesniegto čeku kopējās summas. Čeku summa nevar pārsniegt
213.43 eiro . Zobārstniecības pakalpojumi un plānotās operācijas: ar atgūt 23% no iesniegto čeku kopējās summas.
Summas ierobežojums nav noteikts. |
|
| |
|
|
| |
financenet.tvnet.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nedēļas laikā gripas intensitāte Latvijā samazinājusies |
|
| |
02/03/2016
Pagājušajā nedēļā Latvijā gripas intensitāte samazinājusies vidēji par 28,9%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Savukārt nedēļu pirms tam gripas intensitāte bija nedaudz pieaugusi.
Pagājušajā nedēļā 72 ģimenes ārsta praksē reģistrēti 125 gripas gadījumi, kas ir vidēji 120,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Pacienti, kuri aizvadītajā nedēļā bija vērsušies ambulatorajās iestādēs gripas gadījumos, reģistrēti visās SPKC monitoringā iekļautajās teritorijās.
Pie ārsta vērsušos pacientu skaits gripas gadījumos palielinājies Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī. Joprojām visaugstākā gripas intensitāte nemainīgā līmenī saglabājās Jelgavā, kur tā pārsniegusi 230 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Kopumā gripas intensitāte samazinājusies Gulbenē, Daugavpilī, Jūrmalā, Rēzeknē un Liepāja. Visstraujāk gripas intensitāte sarukusi Daugavpilī, proti, aptuveni četras reizes, sasniedzot 43,7 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Pagājušajā nedēļā ar gripu visvairāk slimojuši bērni līdz četru gadu vecumam - 6045,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā nedēļu iepriekš.
Savukārt gripas intensitāte nedaudz pieaugusi vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem un bijusi 797,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju.
Savukārt pagājušajā nedēļā slimnīcā ar diagnozi gripa nogādāti 168 cilvēki, bet 33 cilvēki ārstniecības iestādē ievietoti saistībā ar gripas izraisītu pneimoniju.
Kopumā kopš gripas sezonas sākuma slimnīcā ar gripu ievietoti 1020 cilvēki, bet vēl 130 bijuši ar gripas izraisītu pneimoniju. Neviens no pacientiem, par kuriem noskaidrots vakcinācijas statuss (19 pacienti), nebija vakcinēts pret gripu.
Jau ziņots, ka Latvijā 26.janvārī izsludināta gripas epidēmija. Par epidēmijas sākumu paziņo, ja vismaz vienā no monitoringa teritorijām saslimstība pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. SPKC prognozē, ka gripas epidēmija varētu beigties marta beigās. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Belēvičs neplāno nolikt Saeimas deputāta mandātu |
|
| |
22/02/2016
Veselības ministrs un deputāts Guntis Belēvičs (ZZS) neplāno nolikt Saeimas deputāta mandātu, aģentūrai LETA pastāstīja viņa padomniece komunikāciju jautājumos Iveta Ciganova.
Ministrs šādu izvēli pamatojis ar to, ka, saglabājot Saeimas deputāta mandātu, viņš parlamentā var būt arī likumdošanas iniciators.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uz amata pildīšanas laiku nolicis Saeimas deputāta mandātu.
Kučinskis iepriekš ir arī norādījis, ka ar Belēviču pārrunās iespēju arī viņam nolikt mandātu.
Deputāta mandātu uz izglītības un zinātnes ministra pienākumu pildīšanas laiku nolicis Kārlis Šadurskis (V). |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Daugavpilī noteikti pasākumi gripas izplatības ierobežošanai |
|
| |
10/02/2016
Saistībā ar gripas epidēmijas sākšanos Daugavpilī pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis parakstījis rīkojumu par gripas izplatības ierobežošanas pasākumiem pašvaldībā, informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļā.
Ar rīkojumu noteikti gripas izplatību ierobežojoši pasākumi izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs. Noteikts ierobežot sabiedrisko pasākumu rīkošanu pilsētā. Izglītības iestāžu vadītājiem regulāri jāinformē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atbildīgās amatpersonas par situāciju iestādē.
Saistībā ar saslimstības ar gripu palielināšanos profilakses nolūkos no 8.februāra Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir ieviesta gripas karantīna.
Apmeklējumi ārstniecības iestādē ir atļauti tikai ārkārtas gadījumos, maskās un tikai pie smagi slimiem pacientiem.
Kā iepriekš pastāstīja SPKC Latgales reģiona nodaļas vecākā epidemioloģe Nonna Vološčuka, saslimstība ar gripu aizvadītajā nedēļā Daugavpilī vairāk nekā pusotru reizi pārsniegusi epidemioloģisko līmeni - uz 100 000 iedzīvotāju reģistrēti 174,9 saslimšanas gadījumi.
Pagājušajā nedēļā Daugavpils reģionālajā slimnīcā hospitalizēti 37, bet pēdējās trijās nedēļās kopumā - 79 gripas slimnieki. Lielākā saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem no zīdaiņa vecuma līdz 14 gadiem.
Mediķi aicina būt modriem, sekot darbinieku un bērnu veselības stāvoklim un, ja ir gripas pazīmes, saslimušos sūtīt mājās, lai mazinātu gripas izplatību.
Saslimšana ar gripu īpaši bīstama ir maziem bērniem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem un iedzīvotājiem ar dažādām hroniskām kaitām, jo var radīt dažādas komplikācijas.
Lai nesaslimtu ar gripu, svarīgi ir dzīvot veselīgi, ievērot personīgo higiēnu, regulāri vēdināt telpas, samazināt uzturēšanos liela cilvēku skaita pulcēšanās vietās, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, lietot imunitāti spēcinošus produktus un preparātus. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rīgā notiks bezmaksas lekcijas vecākiem par astmu bērniem |
|
| |
02/02/2016
No pārtikas alerģijas līdz astmai, klepus – saaukstēšanās vai tomēr pirmā astmas pazīme, astmas atšķirības dažādos vecumos – par šiem un citiem jautājumiem 12. februārī un 4.martā „BENU veselības un skaistuma akadēmijas” ietvaros būs iespēja uzzināt ikvienam tētim vai mammai.
Lekcijā plānots aplūkot arī tādas ar astmu saistītas tēmas kā alerģijas un to daudzveidīgās izpausmes, alergēnu samazināšanas nozīme un citus saistītus tematus. Lekcijās īpaši gaidīti ir vecāki, kuru bērni bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām, cieš no dažāda veida alerģiskām reakcijām un slimo ar astmu, jo lekciju ietvaros būs iespēja arī uzzināt, kā laikus atpazīt pirmos astmas simptomus, kā palīdzēt bērnam sadzīvot ar astmu un kā pareizi lietot krājtelpas.
Lekcijas norisināsies viesnīcā „Monika” Rīgā, Elizabetes ielā 24. Ar izglītojošām prezentācijām, kas veltītas astmas tematam, uzstāsies Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrības prezidente dr.Ineta Grantiņa, kā arī „BENU Aptieka” farmaceits un aptiekas vadītājs Vitālijs Mitrohins.
„Pirmsskolas un sākumskolas bērniem astma visbiežāk var izpausties ar klepu, kas ilgst vairāk par 2-3 nedēļām, paātrinātu, nevienmērīgu elpošanu ar sēkšanu. Šādi simptomi var būt gan miera stāvoklī, gan fizisko aktivitāšu laikā – raudot, smejoties, skrienot. Ja šie simptomi izpaužas tikai naktī vai fiziskas slodzes laikā, bieži vien tos nepamana ne bērni, ne vecāki. Šajā vecumā bronhiālās astmas simptomi var parādīties arī uz vīrusa infekcijas fona. Tad biežāk arī vecāki ar bērniem apmeklē speciālistus,” stāsta dr.I.Grantiņa.
Šo iemeslu dēļ ir būtiski, ka vecāki spēj izprast signālus, kas norāda uz astmas risku, un laikus griežas pie veselības speciālista.
Bērnu vecāki tiek aicināti pirms semināra iesūtīt arī interesējošos jautājumus, kuri tiks atbildēti semināra laikā.
Jautājumi līdz 5.februārim jānosūta uz e-pasta adresi: Dace.Jankevitca@tamro.com. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Šonedēļ varētu sākties gripas epidēmija |
|
| |
22/01/2016
Šonedēļ varētu sākties gripas epidēmija, Latvijas televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova.
Viņa norādīja, ka iepriekšējā nedēļā saslimstībā ar gripu ievērojami pieaugusi un visdrīzāk jau šonedēļ var sagaidīt epidēmijas sākumu.
Lai novērstu citu cilvēku inficēšanos vai izvairītos no smagas gripas norises, epidemiologi iesaka sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, parādoties pirmajām gripas pazīmēm, doties pie ārsta vai palikt mājās un sazināties ar savu ģimenes ārstu pa telefonu.
Svarīgi būtu sekot arī savu bērnu veselības stāvoklim un neļaut saslimušiem bērniem apmeklēt izglītības iestādes.
Gripai atšķirībā no citām elpceļu infekcijām raksturīgs straujš sākums - stipras galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, nespēks, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss klepus. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
NVD tomēr izdevies izstrādāt e-veselības projektu |
|
| |
04/01/2016
Nacionālajam veselības dienestam (NVD) tomēr izdevies izstrādāt e-veselības projektu un tuvākajā laikā tiks sākta līgumu slēgšana ar ārstniecības iestādēm par brīvprātīgu pievienošanos sistēmai, aģentūrai LETA pastāstīja NVD pārstāve Māra Āboliņa.
Ārstniecības iestādes sistēmu varēs lietot brīvprātīgi līdz 1.decembrim, kad e-veselības lietošana kļūs obligāta.
Tāpat NVD izdevies apgūt visu Eiropas Savienības (ES) fondu piešķirto finansējumu, un šobrīd Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā ir iesniegts noslēguma maksājuma pieprasījums.
Kopumā e-veselības projekts līdz šim ir izmaksājis 11 638 398 eiro, no kuriem 99,3% ir ES finansējums.
Jau ziņots, ka valdība vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.
Tika nolemts šo termiņu pagarināt līdz 1.decembrim. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Policija pārbaudījusi vairāk nekā 12000 autovadītājus |
|
| |
27/12/2015
Aizvadītajā diennaktī likumsargi pieķēruši 20 autovadītājus, kas pie stūres sēdušies reibumā, portālu "Delfi" informē Valsts policijas pārstāve Ance Rozīte.
Pieci no šiem šoferiem atradās narkotisko vielu ietekmē. Savukārt desmit autovadītāji transportlīdzekli vadījuši stiprā alkohola reibumā, proti, alkohola līmenis izelpā sasniedzis vienu promili.
Savukārt līdz atļautajam 0,5 promiļu reibuma līmenim pie automašīnas stūres sēdušies 27 šoferi, kas ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējā diennaktī. Kaut arī tā ir likumā pieļaujamā norma, tomēr parāda atsevišķu autovadītāju attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumiem un drošas satiksmes veidošanu, uzskata policija.
Kā ziņots, pirms svētkiem un to laikā visā Latvijā policija pastiprināti kontrolēs ceļu satiksmes dalībniekus. Reidi notiks līdz pat 3. janvārim.
Tāpat Ceļu policija uzmanību pievērsīs mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, uzraugot, vai gājēji rūpējas par savu drošību, lietojot atstarojošās vestes.
Lai svētki aizritētu priekpilni un droši, VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aicina satiksmes dalībniekus rūpēties par savu un tuvinieku drošību, īpaši aicinot mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus būt apdomīgiem un, pirms šķērsot brauktuvi, kārtīgi pārliecināties, vai tuvumā esošais transportlīdzeklis viņus ir pamanījis, savukārt spēkratu vadītājus aicina nesēsties pie stūres, ja ticis lietots alkohols. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
LĀB aicina palielināt algas arī ģimenes ārstiem |
|
| |
21/12/2015
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītājs Pēteris Apinis vērsies pie veselības ministra Gunta Belēviča ar aicinājumu palielināt ģimenes ārstu algas līdz ar algu palielinājumu citu specialitāšu ārstiem, māsām, vecmātēm, slimnīcu tehniskajiem darbiniekiem, informēja LĀB pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.
Viņš uzskata, ka Veselības ministrijas uzstādījums – saistīt ģimenes ārstu algu palielinājumu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu – ir nekorekts.
LĀB norāda, ka pie ģimenes ārstiem un ambulatoriem speciālistiem apmeklējums pieaug. 2009.gadā dienas stacionāros Latvijā ārstēts 71 tūkstotis pacientu, bet pērn – jau 166 tūkstoši.
«Tātad – arī laboratorijas izmeklējumu skaits pieaug ambulatorajā sektorā, un vairāk atbildības, diagnostikas un pacienta novērošanas funkcijas gulstas uz ģimenes ārsta pleciem,» uzskata Apinis.
Tāpat tiek uzsvērts, ka ģimenes ārstu prakses atšķiras cita no citas. Pierīgā ģimenes ārstam vairāk ir jaunu, darbspējīgu pacientu, bet lauku ģimenes ārstam – vairāk vecu cilvēku ar hroniskām kaitēm, kam nepieciešams lielāks izmeklējumu skaits.
LĀB izsaka gatavību sadarboties ar Veselības ministriju laboratorisko izmeklējumu vadlīniju izstrādē. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Vairāk nekā 30% kontaktlēcas lieto nepareizi |
|
| |
16/12/2015
Vairāk nekā 30% kontaktlēcu lietotāju kontaktlēcas lieto nepareizi, rāda optikas salonu tīkla "Fielmann" pētījumi. Tādējādi cilvēki riskē nodarīt nopietnu kaitējumu acīm un redzei.
"Kontaktlēcas var uzskatīt par drošu redzes korekcijas veidu, ja ikdienā tiek ievērota atbilstoša kontaktlēcu apkope, lietošanas režīms un redzes speciālista norādījumi," apgalvo "Fielmann" optometriste Marija Leonoviča.
Plašsaziņas līdzekļos nereti tiek ziņots par cilvēkiem, kuri cietuši kontaktlēcu dēļ. Parasti sāpīgas sekas draud, iegādājoties nezināmu ražotāju lēcas vai neievērojot to nēsāšanas noteikumus.
Acu speciālisti vērš uzmanību, ka tikai pareizi nēsājot kontaktlēcas un ievērojot kopšanas ieteikumus, šis līdzeklis ir ne tikai ērts, bet arī drošs.
Tāpat ārsti vērš uzmanību, ka kontaktlēcas, tāpat kā citi medicīnas līdzekļi, jāpērk no uzticamiem avotiem.
"Uzticamos optikas veikalos pārdotās kontaktlēcas ir apstiprinājušas atbildīgās instances, kas regulē kontaktlēcu nokļūšanu tirgū. Turklāt optikas speciālisti ne tikai pārdod lēcas, bet arī apmāca jaunos nēsātājus, kā tās ievietot, izņemt un glabāt, kā arī informē par to, kas draud, ja netiek ievēroti lietošanas noteikumi un higiēna. Kontaktlēcu lietošanas noteikumus tiešām nevaram ignorēt," stāsta "Fielmann" optikas veikalos strādājošā optometriste Marija Leonoviča.
Saskaņā ar speciālistes teikto, praksē nav izceļams kāds viens kontaktlēcu veids vai ražotājs, kura produkcija būtu saistāma ar lielāku komplikāciju risku. Svarīgākie faktori, lai nodrošinātu acu veselību, ir lietošanas noteikumu ievērošana un higiēna, pareiza lēcu glabāšana un regulāra acu speciālista apmkelēšana.
Tirgū pieejams liels daudzums dažādu ražotāju kontaktlēcu, taču drošāk ir izvēlēties labi pazīstamu preču zīmolu produkciju.
Starptautiskie patentēto produktu ražotāji daudz investē kvalitātē, inovācijās un pētījumos, meklēdami labākos risinājumus nēsātājam. Svarīgi pievērst uzmanību tam, kā kontaktlēcas ir atceļojušas līdz pārdošanas vietai un kādos apstākļos tās tikušas glabātas. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nedrīkstēs smēķēt auto salonā |
|
| |
08/12/2015
Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz nopietnāk ierobežot tabakas produktu izplatīšanu un nosaka stingrākas prasības ražotājiem.
VM rosina grozījumus ar mērķi pārņemt Eiropas Parlamenta Padomes direktīvas "Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu" prasības.
Saskaņā ar direktīvā noteikto tiesību aktiem nacionālajā līmenī jāstājas spēkā līdz 2016. gada 20. maijam.
Vienlaikus paredzēts, ka tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes un to uzpildes flakonus, kas neatbilst šā likuma prasībām, atļauts laist tirgū līdz 2017. gada 20. maijam.
Papildus minētajam VM sagatavotais likumprojekts paredz aizliegt izplatīt tabakas izstrādājumus ar raksturīgo aromātu, piemēram, augļu vai konfekšu garšu un smaržu, un tabakas izstrādājumus, kuri satur vitamīnus, kofeīnu vai kuru sastāvā ir piedevas, kam nesadedzinātām piemīt kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvai sistēmai toksiskas īpašības.
Likumprojekts arī paredz aizliegt cigaretes, kuru darvas un oglekļa monoksīda līmenis pārsniedz desmit miligramus vienā cigaretē, kā arī nikotīna līmenis pārsniedz vienu miligramu vienā cigaretē.
Tāpat likumprojektā iekļautas elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu drošības prasības.
Paredzēts noteikt, ka uz elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu iepakojuma būs jānorāda informācija par to sastāvu un potenciālo ietekmi uz veselību. Tāpat būs jānorāda ieteikums izstrādājumu glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Latvijā turpmāk būs aizliegts jebkurā reklāmā attēlot personas smēķējam, kā arī bez maksas izplatīt tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertnes.
Lai veicinātu no tabakas dūmiem brīvu vidi, VM likumprojektā noteikusi arī papildu smēķēšanas ierobežojumus dažādās vietās.
Smēķēt nedrīkstēs uz dzīvokļu balkoniem, ja kādam no mājas iedzīvotājiem būs pretenzijas pret to, kā arī kafejnīcu āra terasēs un citās publiskās vietās, ja kādai personai pret to būs iebildumi. Tāpat smēķēt nedrīkstēs transportlīdzekļu salonos un kabīnēs. Tomēr tālsatiksmes vilcienos un kuģos varēs būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem.
VM gan atteikusies no ieceres pilnībā izskaust smēķēšanu darba vietā, un to tomēr varēs darīt speciāli tam paredzētās telpās.
Tāpat noteikts aizliegums smēķēt bērna klātbūtnē.
Kā norāda ministrijā, pateicoties stingrajiem smēķēšanas un tabakas izstrādājumu laišanas tirgū ierobežojumiem, vērojama pozitīva tendence smēķēšanas izplatībai jauniešu populācijā.
Tā, piemēram, 13 līdz 15 gadus vecu pusaudžu īpatsvars, kuri pašlaik lieto tabakas izstrādājumus, laika periodā no 2011. līdz 2014. gadam ir samazinājies zēnu populācijā no 39,4% līdz 25,3%, bet meiteņu populācijā - no 41,4% līdz 23,9%.
Minētās izmaiņas paredz ministrijas izstrādātais likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu".
Par izmaiņām vēl būs jālemj Saeimai. |
|
| |
|
|
| |
DELFI / LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Diskusija par alkohola lietošanu jauniešu vidū |
|
| |
07/12/2015
Otrdien, 8.decembrī, notiks Veselības ministrijas (VM) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ekspertu diskusija par to, kādam būtu jābūt sadarbības modelim starp iesaistītajām pusēm, lai mazinātu alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū.
Lai mazinātu alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū, ir jāsadarbojas visām iesaistītajām pusēm - politikas veidotājiem, tiesībsargājošajām institūcijām, tirgotājiem, jauniešu vecākiem un pedagogiem, tāpēc diskusijā aicināti piedalīties un paust savu viedokli par potenciālo sadarbības modeli visu pušu pārstāvji.
Vienlaikus pasākums iezīmēs informatīvās kampaņas "Lai būtu skaidrs!" noslēgumu.
Ekspertu diskusija notiks otrdien, 8.decembrī, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28.
Pasākums sāksies plkst.11. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Liels sals un dziļš sniegs tuvākajās nedēļās netiek prognozēts |
|
| |
23/11/2015
Lai gan Latvijā sākusies meteoroloģiskā ziema, novembra beigās un decembra sākumā nav gaidāms ne liels sals, ne dziļš sniegs, prognozē "Global Forecast System".
Šīs nedēļas sākumā vairāk snigs Vidzemes ziemeļrietumu daļā, kur atsevišķās vietās izveidosies 5-10 centimetrus bieza sniega sega.
Valsts lielākajā daļā snigs maz vai nemaz, vietām gaidāms arī lietus, īpaši otrdienas vakarā Kurzemē.
Atbilstoši pašreizējai prognozei no trešdienas nokrišņu tikpat kā nebūs.
Gaisa temperatūra gaidāma tuvu nullei, dominēs neliels sals, reizēm kļūs vēsāks par -5 grādiem. Pūtīs mērens dienvidu vējš.
Decembra sākumā gaisa temperatūra dažās dienās var pakāpties līdz +4..+9 grādiem.
|
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Parlaments piekrīt novirzīt 5,7 mln eiro slimnīcu kredītu segšanai |
|
| |
12/11/2015
Saeima šodien atbalstīja valdības lēmumu novirzīt 5,7 miljonus eiro no Latvijas prezidentūras pāri palikušajiem līdzekļiem 11 ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu saistību maksājumiem par 2015.gadu.
Lielākā summa nepieciešama Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - 2 169 343 eiro, kā arī Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai - 1 664 432 eiro.
Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai paredzēts novirzīt 889 158 eiro, slimnīcai "Ģintermuiža" - 435 913 eiro, Ludzas medicīnas centram - 204 262 eiro, bet Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram - 167 040 eiro.
Mazākas summas paredzēts piešķirt vēl piecām ārstniecības iestādēm. Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai lūgti 96 129 eiro, Kuldīgas slimnīcai - 41 198 eiro, bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai "Ainaži" - 30 510 eiro, Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 13 852 eiro un Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 4965 eiro.
Kā ziņots, vairākās Latvijas slimnīcās uz atsevišķiem pakalpojumiem ir beigušās valsts apmaksātās kvotas, kā arī daudzu izmeklējumu veikšanai un pakalpojumu saņemšanai rindas izveidojušās līdz pat gada beigām.
Latvijas lielākās slimnīcas sākotnēji valsts galvotā kredīta atmaksai šajā gadā paredzēto finansējumu novirzīs pacientu ārstēšanas un aprūpes uzlabošanai, kā arī tehnisko jautājumu risināšanai. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
"Euroaptieka" novembrī organizē Diabēta skolu |
|
| |
02/11/2015
Lai sabiedrībā popularizētu veselīga dzīvesveida nozīmi, novembrī "Euroaptieka" visā Latvijā organizē Diabēta skolu.
Projekta mērķis ir informēt Latvijas iedzīvotājus par to, kā izvairīties no saslimšanas ar II tipa diabētu, kā arī jau esošos hroniskos pacientus informēt, kā ikdienā atvieglot slimības norisi.
Projekta ietvaros 22 "Euroaptiekās" Latvijā - Rīgā, Jūrmalā, Aizkrauklē, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Madonā, Rēzeknē, Ventspilī un Piņķos - katrs interesents bez maksas varēs noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs un saņemt konsultāciju par diabēta risku pie īpaši izglītotiem farmaceitiem.
Tāpat ikviens iedzīvotājs tiks uzrunāts, lai īpaši pievērstu uzmanību tam, kā dzīvot veselīgi: ikdienā kustēties pietiekami bieži un aktīvi, lietot veselīgu uzturu, tādējādi izvairoties no II tipa diabēta. Padomus un konsultācijas Diabēta skolas pasākumos sniegs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilze Konrāde, Diabēta māsu asociācijas vadītāja Līga Ārente, kā arī RSU studiju programmas "Uzturs" un "Uzturzinātne'' vadītāja Lolita Neimane.
Novembrī Diabēta skolā notiks arī publiski pasākumi - lekcijas un tikšanās ar speciālistiem gan Liepājā (6.novembrī), gan Rīgā (12.novembrī). Tāpat Diabēta skola savu īpašo auditoriju paredzējusi sasniegt ar Latvijas Diabēta federācijas un Latvijas Diabēta asociācijas palīdzību, kuras apvieno lielāko daļu diabēta pacientu, viņu tuviniekus un draugus.
Diabēta skolas ietvaros izdoti diabēta pacientiem nozīmīgi izglītojoši materiāli, kurus bez maksas varēs saņemt visās "Euroaptiekās".
Turpmākai paškontroles mērījumu veikšanai diabēta pacientiem būs pieejami arī bezmaksas aparāti cukura līmeņa asinīs noteikšanai, tāpat aptiekas klāstā būs dažādas pacientiem ar diabētu nepieciešamas preces, izvietotas speciālos, īpaši pamanāmos plauktos. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Oktobris noslēgsies ar sausu un vēsu laiku |
|
| |
26/10/2015
Šīs nedēļas sākumā Latvijā uzkavēsies visai siltas gaisa masas un vietām nedaudz līs, bet trešdien valsti sasniegs sausāks un vēsāks gaiss, prognozē "Global Forecast System".
Otrdien un naktī uz trešdienu vietām nedaudz īslaicīgi līs, turpmākajā nedēļā nokrišņi nav gaidāmi.
Otrdien pūtīs mērens rietumu vējš, pēc tam gaidāms lēns līdz mērens austrumu vējš, kas pamazām pāries dienvidu vējā, nedēļas nogalē iegriezīsies dienvidrietumu vējš.
Gaisa temperatūra otrdien vēl pakāpsies līdz +8..+12 grādiem, bet jau trešdienas rītā valsts lielākajā daļā piesals,
Vidzemē gaiss atdzisīs līdz -5 grādiem. 28.oktobra maksimālā gaisa temperatūra būs +3..+8 grādi.
Turpmākajās naktīs valsts austrumos gaidāms sals līdz -8 grādiem, dienas laikā saule gaisu sasildīs līdz +4 grādiem austrumos un +9 grādiem Kurzemes piekrastē.
Nedēļas nogalē atbilstoši pašreizējai prognozei gaidāms mākoņaināks un nedaudz siltāks laiks. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ģimenes ārsti varētu neslēgt līgumu ar valsti |
|
| |
16/10/2015
Veselības ministrijai īstenojot savu ieceri paredzēt ģimenes ārstiem pienākumu kontrolēt kvotas, ģimenes ārsti varētu atteikties slēgt līgumus ar valsti.
Šāda ārstu rīcība skartu aptuveni 1500 iedzīvotājus, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas rīta raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Pauls Princis.
Princis norādīja, ka, aptuveni 400 ģimenes ārstiem neparakstot līgumus, valsts varētu saskarties ar nopietnām problēmām. Savukārt pacientiem šāds ārstu solis nozīmētu maksas medicīnas pakalpojumus.
Piektdien par kvotu principu plānots lemt asociācijas valdē, taču asociācijai vienota viedokļa jautājumā neesot. Kopumā Princis uzsvēra, ka ģimenes ārstu uzdevums ir ārstēt pacientus, nevis jāuzmana valsts naudas izlietošana un darba dienas beigās jāskaita, cik naudas iztērēts.
Tāpat asociācijas valdes loceklis raidījumam atzina, ka nepietiekamā apmērā veselības aprūpes pakalpojumus saņem aptuveni viena trešdaļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka Vecelības ministrijas iecere ir pārdalīt kvotas par labu valstij no privātajiem pakalpojuma sniedzējiem.
Iecere ir palielināt atbalstu tiem, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.
"Tas prasa normatīvo aktu grozījumus, nepārspīlējot ar šo procentu - no 10 līdz 20%, bet nepazaudējot programmas, kas ir tikai privāto pakalpojumu sniedzēju pusē," iepriekš informēja Belēvičs.
Viņš toreiz uzsvēra, ka ar šo priekšlikumu nāks klajā gadījumā, ja arī nebūs privāto medicīnas pakalpojuma sniedzēju atbalsts un tas būs valdības lēmums.
Ministrs iepriekš pavēstīja, ka nākamais gads jāvelta tam, lai pārietu uz obligāto veselības apdrošināšanu, noformulējot minimālo pakalpojumu klāstu, ko apdrošināšana var apmaksāt, bet viss pārējais būs jāsedz no savas kabatas.
Nākamgad veselības nozarei plānotais finansējums ir 2,98% no IKP jeb 778 miljoni eiro. |
|
| |
|
|
| |
DELFI / LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Regulāra kālija lietošana samazina sirds slimību risku |
|
| |
02/10/2015
Pēc statistikas datiem, Latvijā mirstības līmenis no kardiovaskulārajām slimībām ir viens no augstākajiem arī visā Eiropas Savienībā.
Kā liecina jaunākais pētījums, šo slimību riska faktoru ietekmes mazināšanai, būtiska loma ir kālija paaugstinātai lietošanai organismā.
Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis Eiropas Savienības (ES) valstīs, izraisot nāvi aptuveni 40% jeb diviem miljoniem cilvēku gadā. Gandrīz puse no nāves cēloņiem Latvijā - 55% gadījumu no visiem mirušajiem, ir saistīti tieši ar sirds un asinsvadu slimībām.
Speciālisti norāda, ka saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām veicina Latvijas iedzīvotāju ēšanas un uztura paradumi. Pārtikā par daudz tiek lietots sāls, cukurs un nepietiekošā daudzumā minerālvielas, kas palīdzētu novērst sirds un asinsvadu slimību rašanās risku.
Jaunākais Nestlé Veselības zinātņu institūta speciālistu publicētais pētījums apliecina, ka viens no vērtīgākajām minerāliem cīņā ar šīm slimībām ir kālijs. Tas ir viens no svarīgākajiem minerāliem augsta asinsspiediena novēršanai vai vismaz tā simptomu mazināšanai.
Šveices pilsētā Lozanā bāzētā institūta pētnieki analizēja piecpadsmit iepriekš veikto pētījumu par ikdienas uzturu ar bagātīgu kālija saturu cilvēkiem ar normālu, kā arī ar paaugstinātu asinsspiedienu, rezultātus. Pirmā un vienīgā šāda veida padziļinātā pētījuma mērķis bija pierādīt vai patiešām regulāra kālija minerālvielu uzņemšana organismā mazina paaugstināta asinsspiediena risku.
Pētījuma rezultāti pierādīja, ka Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) noteiktā un pieļaujamā diennakts deva - 3, 51 grami ir spēcīgs ierocis cīņā ar paaugstinātu asinsspiedienu. Nestlé Veselības zinātņu institūta speciālisti iesaka cilvēkiem šo nepieciešamo minerālvielas devu regulāri uzņemt organismā pārtikā lietojot vairāk tādus produktus kā augļus, dārzeņus, pākšaugus un riekstus. Tāpat cilvēkiem rekomendē kāliju uzņemt organismā kā uztura bagātinātājus. |
|
| |
|
|
| |
focus.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
RSU Zinātnieku naktī aicina iepazīt gaismu anatomijā un medicīnā |
|
| |
23/09/2015 Piektdien, 25.septembrī, plkst.18.00-22.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāji un studenti aicina visus interesentus piedalīties Zinātnieku nakts pasākumos universitātes centrālajā ēkā un Anatomikumā.
Zinātnieku naktī RSU dažādu medicīnas nozaru speciālisti pastāstīs, kā gaisma palīdz ieraudzīt un atklāt dažādas baktērijas un kā darbojas mikroskopi.
Pasākuma apmeklētāji varēs iepazīties arī ar acs uzbūvi, uz vietas pārbaudīt redzi, uzzināt, kā mazināt acu slimību risku, iepazīties ar diagnostikas ierīcēm, kurās tiek izmantota gaisma, kā arī uzzināt par gaismas lomu zobārstniecībā un pamēģināt sevi zobārsta lomā.
Zinātnieku nakts dalībnieki uzzinās, kā gaisma palīdz noteikt rādītājus, pēc kuriem var izvērtēt cilvēka veselības stāvokli.
Anatomikuma apmeklētāji Zinātnieku naktī varēs iepazīties ar muzeja ekspozīciju, kā arī mikroskopā izpētīt acs uzbūvi.
RSU Zinātnieku naktī piedalās jau ceturto reizi, tādējādi iepazīstinot visus interesentus ar universitātes darbības profilu un zinātnisko darbību. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Aptauja: 42% pacientu pie ārstiem nesteidz doties |
|
| |
14/09/2015
43% aptaujāto apgalvo, ka pie ģimenes ārsta dodas tikai tad, kad patiešām ir saslimuši, bet 42% dodas pie noteikta speciālista, kad slimības simptomi ir jau kādu laiku, liecina AS “Veselības centru apvienība” rīkotā aptauja. Savukārt ārsti, pie kuriem pacienti ir gatavi doties par maksu, ir zobārsts (40%) un ginekologs (28%).
AS “Veselības centru apvienība” rīkotā aptauja par iedzīvotāju ieradumiem ārstu apmeklējumam iezīmē situāciju, ka pie ģimenes ārsta 43% aptaujāto dodas tikai tad, kad patiešām ir saslimuši. Proti – retāk kā reizi gadā – 15%, reizi gadā – 24%, reizi pusgadā 26%. Līdzīgi – 42% dodas pie speciālistiem, kad problēmas vai slimības simptomi ir jau kādu laiku. 76% pacientu vienmēr vai vairumā gadījumu pie noteikta speciālista dodas ar ārsta nosūtījumu.
Pie noteikta speciālista kā maksas pacienti dodas tie, kam ir apdrošināšanas polises (12%), kas vēlas apmeklēt speciālistu pēc iespējas ātrāk (13%) un tie, kas apzinās, ka valsts apmaksāta vizīte būs jāgaida pārāk ilgi (46%).
No plašā ārstu klāsta, par kura konsultāciju pacients ir gatavs maksāt pats, var atzīmēt tikai divus – zobārstu (40%) un ginekologu (28%), pārējo ārstu apmeklējumu par maksu izvēlētos mazāk kā 5% respondenti.
Aptauja ir parādījusi, ka speciālistus, pie kuriem doties ārstēties, respondenti izvēlas galvenokārt pēc ārsta ieteikuma (31%), draugu atsauksmēm (21%), visātrākās speciālista pieejamības (16%) un informācijas par ārstu medijos (15%). Savas zināšanas par dažādām saslimšanām un to ārstēšanu 40% respondenti vērtē kā labas, bet tikai 8% tās ir grūti novērtēt.
“Mani satrauc kopējie secinājumi, ko varam izdarīt no aptaujas”, norāda AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Pulss 5” vadītāja Ināra Janičenoka.
“Došanās pie ģimenes ārsta vai cita speciālista tikai tad, kad pacients jau ir pamatīgi saslimis un simptomi ir manāmi kādu laiku, apvienojumā ar vēlmi to darīt, izmantojot tikai valsts finansētus medicīnas pakalpojumus, ir pamats domāt, ka cilvēki savu veselību nevērtē vairāk kā pacienta iemaksas, proti, EUR 4,27apmērā.
Latvijas iedzīvotāju mirstības cēlonis Nr. 1 no sirds un asinsvadu slimībām nav brīnums, jo tikai 3,6% aptaujāto būtu gatavi doties pie kardiologa, izmantojot maksas pakalpojumus. Līdzīgi – pie neirologa dotos tikai 5% pacientu, lai gan sāpoša mugura vai galva var izrādīties arī onkoloģiskas saslimšanas simptomi.
“Augstais respondentu pašnovērtējums par savām zināšanāmsaslimšanu ārstēšanā nekorelē ar reālām darbībām – došanos pie ārsta, kad jau ir slikti”, atzīmē daktere Janičenoka.
Tik daudziem cilvēkiem varētu palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti ar minimālu piepūli, ja vien pacientam pašam būtu vēlme spert pirmos soļus ne vien uz aptieku, lai iegādātos zāles, kas nomāks simptomus. Piemēram, vienu no izplatītākām problēmam– sāpes mugurā un kājās bieži vien ir iespējams novērst konsultējoties pie diētas ārsta, lai samazinātu svaru un neirologa, kas ieteiktu vingrošanu un, iespējams, fizioterapiju kustības intensitātes palielināšanai.
Tiekot vaļā no liekajiem kilogramiem un, sākot kustēties pārdomāti, ir iespējams atlikušo dzīvi veidot ar minimāliem ierobežojumiem.
Kā pozitīvu tendenci daktere Ināra Janičenoka norāda 72% respondentu, kas pēdējo triju gadu laikā ir veikuši obligāto veselības pārbaudi. Atzinības vērts ir fakts - pacienti uzticas saviem ārstiem, kas iesaka citus speciālistus, un viņiem drošības sajūta speciālista izvēlē rodas no pozitīvas draugu un paziņu pieredzes. |
|
| |
|
|
| |
focus.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Skolas programmā bērniem dalīs arī ķirbjus |
|
| |
09/09/2015
Lai dažādotu dārzeņu un augļu piedāvājumu, kas skolēniem tiks piedāvāts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajā programmā "Skolas auglis", šajā mācību gadā porcijās tiks iekļauti ar ķirbji, paredz valdības apstiprinātais noteikumu projekts, kas nosaka Latvijas un ES atbalsta piešķiršanas kārtību skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem.
Līdz šim skolēniem tika dalīti integrēti vai bioloģiski audzēti svaigi augļi - āboli, bumbieri, lielogu dzērvenes un dārzeņi - kāposti, kolrābji, burkāni, kāļi vai šo produktu asorti.
Tāpat noteikumu projekts paredz nosacījumus attiecībā uz produktu izdali, lai nodrošinātu skaidru atbalsta apmēra sadali starp programmā iesaistītajām personām - ražotāju, pašvaldību vai izglītības iestādi un saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodrošina ēdināšanu vispārējās izglītības iestādē.
Noteikumu projektā tiek saglabāts nosacījums, ka zemkopības ministra izveidota komisija noteiks atbalsta likmes par skolai piegādātu fasētu un nefasētu produktu porciju. Dārzeņu piegādātājiem noteiktas sekojošas kompensācijas pamatlikmes - 0,11 eiro par nefasētiem produktiem vai 0,15 eiro par fasētiem produktiem.
Papildus pie kompensāciju pamata likmēm ir noteiktas šādas piemaksu likmes - 0,02 eiro par produktu asorti, 0,01 eiro - par produktu piegādi skolās, kurās skolēnu skaits ir līdz 150 izglītojamajiem, ja tās atrodas ārpus pilsētām - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils.
Tāpat piemaksu likme 0,01 eiro apmērā noteikta par 100 gramu fasētu vai nefasētu porciju, kas pilnībā sastāv no bioloģiski audzētiem produktiem.
Noteikumu projekts tāpat nosaka, ka pašvaldībām vai izglītības iestādēm produktu piegādātāji ir jāizvēlas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu.
Kā ziņots, "Skolas augļa" ieviešanai 2015./2016.mācību gadā ir nepieciešams finansējums 2 083 889 eiro apmērā. ES sedz 90% no attiecināmajām izmaksām 1 550 000 eiro apmērā, bet 10% no attiecināmām izmaksām ir jānodrošina dalībvalstij, sedzot tās no valsts budžeta līdzekļiem 533 889 eiro apmērā.
Programma laikā skolēni trīs reizes nedēļā saņem svaigus augļus un dārzeņus, sākot no 2.novembra līdz 5.februārim.
ES līdzfinansētā programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem Latvijas skolās sāka darbu 2010.-2011.mācību gadā. Tolaik programmā piedalījās 63% izglītības iestāžu no kopējā valsts izglītības iestāžu skaita, savukārt pagājušajā mācību gadā skolu skaits sasniedza 91%. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Vai tavs svars ir veselīgs |
|
| |
03/09/2015
Lai gan informatīvajā telpā pieejams plašs ieteikumu klāsts veselīga dzīvesveida ievērošanā, kā arī iespējas dzīvot aktīvi, rūpējoties par savu veselību un labsajūtu, ir teju ikvienam no mums, Latvija joprojām ir viena no vadošajām Eiropas Savienības valstīm ēšanas paradumu traucējumu ziņā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Development - OECD) apkopotie statistikas dati.
Latvijā gandrīz 17 procenti cilvēku starp pieaugušajiem iedzīvotājiem cieš no aptaukošanās, kas ir galvenais riska faktors, kas ietekmē cilvēka veselību. Kā zināms, līdz ar svara pieaugumu palielinās arī mirstības risks. Pamatā aptaukošanās ir saistīta ar līdzsvaru starp uzņemto un patērēto enerģijas daudzumu, jo enerģijas pārpalikums uzkrājas tauku veidā.
Cilvēkiem tauki uzkrājas dažādi. Pēc taukaudu uzkrāšanās uz noteiktām ķermeņa vietām izšķir trīs aptaukošanās tipus. Vīriešiem visbiežāk novēro abdominālo tipu, kad taukaudi uzkrājas uz vēdera un ķermeņa augšdaļā. Sievietēm biežāk taukaudi veidojas gūžu un gurnu apvidū - tas ir gurnu un gūžu apakšdaļas aptaukošanās tips. Jaukta tipa gadījumā tauki nogulsnējas vienmērīgi pa visu ķermeni.
Vēdera aptaukošanās cēloņi var būt dažādi, to nosakot gan ģenētikai, gan dzīvesveidam.
Tomēr nereti aptaukojies viduklis rodas pastiprinātas kortizola jeb stresa hormona izstrādāšanās rezultātā. Tas palielina tauku un cukura daudzumu asinīs, tā sagatavojot organismu gaidāmajai "cīņai" ar stresa izraisītāju. Rezultātā organisms ir gatavs lielai fiziskai aktivitātei, bet, ja tā neseko, visa enerģija tiek pārvērsta liekajos taukos, it kā "atliekot" to gaidāmajām "nedienām".
Jāpiebilst, ka pētījumos arī atklāts, ka pat slaidām sievietēm, kuras regulāri cieš no pastiprināta stresa, ir vairāk tauku tieši vēdera dobumā, jo tur esošajiem taukiem krietni vairāk, kā citās organisma vietās atrodamajiem, ir kortizola receptori.
Kā noteikt, vai vēders ir pastiprināti aptaukojies un liekais svars kļuvis bīstams?
Lai noteiktu, vai tava problēmzona ir viduklis, kā arī, vai liekais svars ir kļuvis par ievērojamu draudu tavai veselībai, tā vietā, lai vadītos pēc vispārinātā priekšstata, ka sievietēm vidukļa apkārtmērs nedrīkstētu pārsniegt 90, bet vīriešiem - 95 centimetrus (sievietēm aptaukošanās risks ievērojami palielinās, vidukļa apkārtmēram pārsniedzot 90 centimetrus, savukārt vīriešiem aptaukošanās risks, kas var radīt vielmaiņas traucējumus,ievērojami palielinās, ja šis skaitlis pārsniedz 100 centimetrus, liecina Latvijas Kardiologu biedrības paustie dati), izmanto kādu vienkāršu paņēmienu, ko piedāvā žurnāls Women's Health!
Lai pārbaudītu, vai liekais svars nav bīstams tavai veselība un pat dzīvībai, mediķi iesaka kādu vienkāršu veidu - izmēri vidukļa proporcionalitāti attiecībā pret tavu auguma garumu!
Paņem auklu, kas ir tikpat gara, cik tavs augums (ja esi, piemēram, 1,75 metrus gara, izvēlies 175 centimetrus garu auklu), pārloki to uz pusēm un aptin sev ap vidukli tā, lai abās pusēs paliktu vienāds auklas garums. Ja aukla ir pārāk īsa un tās gali nepaliek brīvi, ir jāzaudē liekais svars, savukārt, ja auklu vari vēdera centrā brīvi sasiet, tavs svars ir normas robežās.
Ja ir fiksēta aptaukošanās, līdztekus veselīga un aktīva dzīvesveida ievērošanai, uzņemto kaloriju un taukvielu skaita samazināšanai, parūpējies arī par stresa cēloņu piefiksēšanu un to likvidēšanu!
Tāpat kortizola izstrādāšanos normalizēs regulāras, nelielas maltītes, kas kontrolēs asinīs esošā cukura līmeņa izmaiņas.
Ieteicams ēst auzas un pākšaugus, kas pamazām "atbrīvo" ogļhidrātus, uzturot vienmērīgu cukura un enerģijas līmeni organismā.
Tāpat palīdzēs lēnāka maltītes ieturēšana, koncentrējoties uz ēdienu, nevis ikdienas problēmām un pienākumiem - pētījumos atklāts, ka tas efektīvi mazina kortizola izstrādāšanos un, attiecīgi, tauku daudzumu uz vēdera.
Tāpat atklāts, ka kortizola līmeni negatīvi ietekmē pārāk ilgi treniņi. Fiziskās aktivitātes, kas ilgst vairāk nekā 45 minūtes, organismā liek izstrādāties stresa hormonam, reaģējot uz slodzes radīto satraukumu. Tāpēc kardio nodarbības ieteicams kombinēt ar jogu, kas nomierinās prātu un atbrīvos ķermeni, iesaka eksperti. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijas Ārstu biedrība izdod jaunu žurnālu /Ārsts.lv/ |
|
| |
Ceturtdien, 27.augustā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina uz jauna žurnāla "Ārsts.lv" atvēršanu.
Kā norāda LĀB pārstāve Sendija Burka-Šaicanova, LĀB vēlas redzēt Latvijas iedzīvotājus veselīgus, aktīvus, dzīvespriecīgus, kas dzīvo ilgu un kvalitatīvu mūžu.
Tāpēc žurnāla lasītājiem tiks piedāvāta kvalitatīva, medicīniskos pētījumos balstīta informācija un profesionāli augsti kvalificētu ārstu un sabiedrības veselības ekspertu padomi.
Žurnāls būs 64 lapaspuses biezs, tas atradīsies ārstu pieņemamajās telpās, kā arī tiks izplatīts tirdzniecībā un abonēšanas sistēmā.
Žurnāls būs paredzēts, lai pacientiem stāstītu patiesību par veselību – veselīgu uzturu, sportu, higiēnu, smēķēšanas un alkohola kaitīgumu, slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi.
Žurnāls paredzēts lasītājam (lasītājai) nemediķim, taču zinošam un izglītotam, vecuma grupā 40+, stāsta Burka-Šaicanova.
"Ārsts.lv" pirmajā numurā tiks izceltas šādas prioritātes: • Rūpējies par zemeslodi, nepiesārņo to! Citas planētas tev nav! • Mācies. Izglītība ir ilga mūža un veselības pamats! • Celies, kusties, dzīvo! Sporto jebkurā vecumā! • Ēd gudri! Samazini sāls, cukura un konservantu daudzumu! • Nesmēķē, nelieto alkoholu un narkotikas! • Pretojieties pesticīdu lietošanai! • Netici stereotipiem! maini tos! • Izvēlies savu ārstu un tici viņam! |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Izpētīts, kāpec čili pipari palīdz dzīvot ilgāk |
|
| |
14/08/2015
Pētnieki Ķīnā septiņu gadu laikā veikuši plašu pētījumu, kurā konstatēts, ka tie ļaudis, kas regulāri ēda pikantus ēdienus dzīvoja ilgāk, nekā maigu ēdienu cienītāji.
Vai tā ir patiesība un kas jauns atklāts par čili piparu?
Pētījumu uzsāka 487 375 cilvēki, bet pabeidza tikai 467 133, kas nozīmē, ka miruši vairāk nekā 20 tūkstoši iesaistīto. Kad tika izanalizēti tādi faktori kā vecums, izplatītākās slimību kā vēzis, sirds, elpošanas traucējumi un citi dzīves garumu ietekmējošie faktori, izvirzīta teorija, ka tiem, kas lietoja asus ēdienus un tā piedevas – čili piparus, čili mērci vai eļļu, vismaz sešas līdz septiņas reizes nedēļā, ir 14% zemāks pāragras mirstības risks, nekā pārējiem un mazāka iespēja sirgt ar vēzi, sirds slimībām un diabētu, ziņo telegraph.co.uk.
Tāpat kā jebkurā citā pētījumā speciālisti simtprocentīgi nevarēja pierādīt, ka tieši pikantā pārtika ir tas faktors, kas paaugstināja dzīves ilgumu. Daži eksperti izvirzīja teoriju, ka pie dzīves ilguma atšķirības starp šīm divām cilvēku grupām lomu spēlē arī ķīniešu mentalitāte un, piemēram, novērojums, ka cilvēki, kas pētījuma laika ēda pikantākus ēdienus biežāk dzīvoja ārpus pilsētas, kas ietekmēja ēšanas paradumu kopumā.
British Medical Journal (BMJ) publicētais pētījums izraisījis pietiekami interesi, lai eksperti no Ķīnas Medicīnas zinātņu akadēmijas turpinātu izmeklēt asu ēdienu ietekmi uz cilvēka veselību, kas var novest pie jauniem veselīga uztura ieteikumiem.
Profesore Nita Forouha (Nita Forouhi) no Kembridžas universitātes Medicīnas pētniecības padomes uzsver, ka "lai gan pētījums ir veikts un ir pierādīta sakarība starp dzīves garumu cilvēkiem, kas lieto asākus un maigākus ēdienus, tā jāpieņem kā hipotēze, nevis pārliecinošs fakts, jāturpina diskusijas un šim darbam noteikti sekos dziļāki pētījumi. "
"Daudzi potenciālie pētījuma rezultāti balstīti uz čili vai tā bioaktīvo savienojumu kapasacīns, kam ir pretmikrobu, antioksidantu, pretiekaisuma un pretvēža īpašības " telegraph.co.uk paskaidro Forouha.
Kapsaicīns ir savienojums čili piparos, kas, kad nonāk saskarē ar gļotādu, rada dedzināšanas sajūtu un to, ko mēs saprotam ar asa ēdiena garšu.
Galvenā Svētā Georga slimnīcas dietoloģe Katrīna Kolinsa (Catherine Collins) uzskata, ka Ķīnas pētījums nav pietiekoši pārliecinošs un pie tā vēl daudz jāstrādā, jo " reti kurā gatavošanas procesā tiek lietota tikai ar viena asa garšviela, šoreiz čili pipars, tāpēc par skaļu vēl teikts, ka tieši čili ietekmē dzīves garumu, visdrīzāk, ka tā nav, tam vairāk varētu būt saistība ar pikantu ēdienu cienītāju vispārējiem ēšanas paradumiem. "
Svarīgi atcerēties, ka sabalansēts uzturs vēl joprojām ir svarīgākais priekšnoteikums veselīgam dzīvesveidam. |
|
| |
|
|
| |
rutks.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Bērnu slimnīcas mediķu ieteikumi drošai atpūtai pie ūdens |
|
| |
11/08/2015
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi aicina vecākus un bērnus būt uzmanīgiem, atpūšoties un meklējot veldzi pie ūdens, medicine.lv informē slimnīcas pārstāve Dace Preisa. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi atgādina, par bērnu drošību pie ūdens ir atbildīgi pieaugušie.
Lai atpūta pie ūdens būtu droša un patīkama, svarīgi ievērot šos noteikumus:
*Nekad neatstājiet bērnu pie ūdens vienu pašu bez uzraudzības! Vienalga, vai tā ir jūra, ezers, upe, dīķis, baseins, ūdens atrakciju parks vai muca lietus ūdens krāšanai. Dažkārt pietiek ar dziļu peļķi, lai aizrijoties dzīvība būtu briesmās.
*Pēc ilgstošas atrašanās saulē ūdenī jāgremdējas pamazām. Straujas temperatūras svārstības var izraisīt sirds un asinsrites traucējumus un krampjus.
*Līdz ko lūpas kļūst zilganas, bērns jānogādā sausumā un jāietin dvielī, lai novērstu hipotermiju.
*Peldēšanai vislabāk izvēlēties oficiālās peldvietas. Pirms laist bērnu ūdenī, pārliecinieties, lai krasts ir lēzens, ciets, bez bedrēm, tuvumā nav spēcīgas straumes, ūdenszāļu, kā arī smiltīs nav stiklu vai citu asu priekšmetu.
*Neļaujiet bērniem lēkt ūdenī. Zem ūdens var slēpties akmeņi un straumes atnesti koki. Ielecot no augstuma pārāk seklā vietā, var gūt traumu, arī atsitoties pret gultni.
*Māciet bērniem peldēt. Vairums bērnu to var sākt apgūt jau 5 gadu vecumā. Taču pat tad, ja bērns šo prasmi ir apguvis, esiet modri, jo bērni var pārvērtēt savus spēkus.
*Īpaši uzmanīgiem jābūt ar piepūšamajiem peldlīdzekļiem atklātās ūdens tilpnēs, tos vējš viegli var ienest dziļumā kopā ar bērnu.
*Uzvelciet mazulim glābšanas vesti. Peldriņķi un citas peldošās rotaļlietas nevar pasargāt bērnu. Glābšanas veste ir obligāta arī laivu braucienu laikā.
*Nepeldieties negaisa un stipra vēja laikā. Ūdens labi vada elektrību, bet viļņi var nogāzt no kājām un ievilkt dziļumā.
*Ja mājās ir baseins, uzstādiet nožogojumu, lai bērni nevarētu bez vecāku ziņas tam tikt klāt. Baseiniem nereti ir slidenas malas, tāpēc neļaujiet bērniem tā tuvumā skraidīt un dauzīties. Neatstājiet baseinā peldam piepūšamās mantas, kas varētu radīt papildus interesi mazajiem.
*Kuplā pulkā atpūšoties pie ūdens, nelaime var piezagties nemanot. Deleģējiet kādu pieaugušo, kas nepārtraukti uzmanīs bērnus. Ja bērnus pieskata vairāki vienlaikus, tas nozīmē, ka tos nepieskata neviens.
*Nereti bērni jokojas, imitējot slīkšanu. Izskaidrojiet, ka, rodoties reālām briesmām, citi var nenovērtēt stāvokļa bīstamību.
*Neļaujiet bērniem iet pārāk dziļi ūdenī. Pat tiem, kas ir apguvuši peldēšanu, nav vajadzības iet dziļāk par krūtīm! |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Analīžu rezultāti iezīmē gaidāmu skandālu pasaules sportā |
|
| |
02/08/2015
Pasaules vieglatlētiku sagaida jauns dopinga skandāls, jo atkārtoti pārbaudītas analīzes uzrādījušas ļoti lielu skaitu aizdomīgu rezultātu, sestdien vēstīja Vācijas televīzijas kanāls ARD un britu izdevums "Sunday Times".
Veiktas atkārtotas 5000 sportistu asins analīžu pārbaudes un 800 skriešanas disciplīnu pārstāvjiem rezultāti fiksēti "aizdomīgi" vai pat "ļoti aizdomīgi". Kā izteikušies vairāki dopinga eksperti, vieglatlētika pašlaik ir "tajā pat situācijā kur profesionālā riteņbraukšana bija pirms 20 gadiem".
Mediji ziņoja, ka īpaši smagi šie rezultāti varētu skart Krievijas un Kenijas sportistus. Zīmīgi, ka tikai pēc trim nedēļām Pekinā sāksies pasaules čempionāts vieglatlētikā.
"Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) ir ļoti satraukusies par šīm apsūdzībām, kas vēlreiz satricinās visu pasauli," paziņojumā paudis WADA vadītājs Kreigs Rīdijs.
Tiek vēstīts, ka trešdaļai no pasaules čempionātu un olimpisko spēļu medaļniekiem, kas godalgas ieguvuši laika posmā starp 2001. un 2012.gadu, analīzes bijušas aizdomīgas.
"Vienā disciplīnā viss goda pjedestāls sastāvēja no sportistiem, kuri, manā skatījumā, kādā savas karjeras posmā lietojuši dopingu," ARD programmā izteicās Austrālijas eksperts Maikls Ešendens.
Zīmīgi, ka līdzīgas apsūdzības ARD izvirzīja jau decembrī, kad dokumentālajā filmā atklāja aizkulises Krievijas dopinga uzraudzīšanas sistēmā.
Tajā par valsts dopinga lietošanas ēnas pusēm atklāti stāstīja bijušais Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbinieks Vitālijs Stepanovs un viņa sieva Jūlija - vidējo distanču skrējēja, kura pašlaik par aizliegto vielu lietošanu izcieš diskvalifikāciju. Šajos materiālos tika uzsvērts, ka dopinga lietošana Krievijas sportā ir kā sērga, uzraugošajām instancēm slēpjot patiesos analīžu rezultātus un iesaistoties korupcijā.
WADA tagad ziņo, ka izmeklēšanas rezultāti par decembra apsūdzībām būs zināmi septembrī, tomēr jauno apstākļu dēļ komisijas darbība tiks pagarināta. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rehabilitācija Latvijā būtu nepieciešama piektdaļai bērnu |
|
| |
30/07/2015
Dažādu iemeslu dēļ rehabilitācija, kas ir arī viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem bērnu slimnīcā, pēc pašreizējām aplēsēm dažādu iemeslu dēļ kopumā būtu nepieciešama piektajai daļai bērnu, informēja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa un bērnu slimnīcas pārstāvji.
Rehabilitācija ir ļoti svarīga ārstniecības procesa sastāvdaļa, bez kuras dažkārt nav iespējams pacientam nodrošināt dzīves kvalitāti. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, kuriem pēc traumām vai smagas slimības nepieciešamas labas turpmākās attīstības un dzīves iespējas.
Lai nodrošinātu labāku un bērniem atbilstošāku rehabilitācijas vidi un aprīkojumu, Bērnu slimnīcas fonds no 3.augusta uzsāks labdarības akciju.
4.augustā plkst.11 bērnu slimnīcas novietnē Torņkalnā notiks bērnu rehabilitācijai veltīta preses konference, kurā piedalīsies bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša, Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Anita Vētra, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Dambiņa un slimnīcas rehabilitācijas nozares speciālisti.
Preses konferences laikā tiks sniegta informācija par bērnu rehabilitācijas aktualitātēm, kā arī šobrīd pieejamiem pakalpojumiem un nākotnes plāniem.
Tāpat būs iespēja saņemt atbildes uz visiem ar nozari saistītiem jautājumiem, piemēram, par valsts apmaksātiem pakalpojumiem rehabilitācijas nozarē, pieprasījumu pēc tiem.
2014.gadā rehabilitācijas programmā stacionārā ārstējās 413 mazie pacienti, dienas stacionārā – 745 bērni, savukārt 18 377 bērniem tika nodrošināti ambulatori rehabilitācijas pakalpojumi. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pirmajā pusgadā reģistrēts par 1,4% mazāk jaundzimušo |
|
| |
22/07/2015
Šā gada pirmajā pusē Latvijā reģistrēti 10 511 jaundzimušie, kas ir par 147 bērniem jeb 1,4% mazāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Šogad pirmajā ceturksnī piedzima par 155 bērniem vairāk nekā pērn atbilstošā periodā.
Tomēr otrajā ceturksnī jaundzimušo skaits samazinājās par 302, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu.
Šā gada pirmajā pusē audzis mirušo skaits. Šajā periodā ir reģistrēti 14 729 mirušie, kas ir par 526 cilvēkiem jeb 3,7% vairāk nekā 2014.gada pirmajos sešos mēnešos.
Mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs kopš 1991.gada.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos iedzīvotāju skaits valstī samazinājās par 4218 cilvēkiem. 2014.gada pirmajā pusgadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3545.
Provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā 1.jūlijā bija 1 978 700. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Aicina uz jogas un svaigēšanas nometni visai ģimenei |
|
| |
No 6. līdz 9.augustam Cēsu pusē notiks svaigēšanas un jogas nometni visai ģimenei, Latvijas medicīnas portālu medicine.lv informēja veselības centrā "ReCure".
Nometne ir iespēja pavadīt ģimenes brīvdienas visiem kopā relaksējošā atmosfērā Latvijas laukos, izbaudot ne tikai jogas nodarbības brīvā dabā, bet arī indiešu speciālistu procedūras un svaigēšanas maltītes.
Brīvdienu mērķis ir dot iespēju ģimenēm ar bērniem pavadīt aktīvu un interesantu nedēļas nogali ar nakšņošanu teltīs.
Vecākiem tā ir iespēja pavadīt aizraujošas vasaras brīvdienas kopā ar atvasēm, kā arī uzzināt interesantu un noderīgu informāciju par veselīgu dzīvesveidu, apgūt jaunas ēdiena gatavošanas prasmes, satikt līdzīgi domājošos un dalīties savā pieredzē.
Nometnē plānotas jogas nodarbības svaigā gaisā, veselīga uztura principu izzināšana interesantos veidos, radošās darbnīcas visai ģimenei, kā arī ekskursija un dažādas citas aktivitātes bērniem, kamēr vecāki varēs izbaudīt kādu no dabiskās veselības atjaunošanas centra ReCure procedūrām, kuras veiks speciālisti no Indijas.
Nometnes ietvaros tiks gatavoti dažādi ēdieni pēc svaigēšanas metodēm.
Padomos, idejās un savās atziņās dalīsies "ReCure" centra dibinātāja, uztura speciāliste Guna Bīlande. Viņai nometnē palīdzēs arī veselīga dzīvesveida popularizētāja, dzīvesstila bloga HappyWhispers.lv autore Līga Andžāne.
Sagaidīts saullēkts un pavadīts saulriets jogas nodarbību pasniedzējas Lienes Bodnares vadībā. Tatjana Koroļova dalīsies pieredzē par pareizas elpošanas nozīmi cilvēka labsajūtā un veselībā, savukārt Dace Straume uzlādēs jaunus enerģijas krājumus ar gonga skaņu vibrācijām. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvija ir viena no lielākajām antibiotiku lietotājām ES |
|
| |
27/06/2015
Slimnīcu sektorā Latvija ir viena no lielākajām antibiotiku lietotājām Eiropas Savienībā (ES), sarunā par mikroorganismu rezistenci un infekcijām slimnīcās atzina Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina.
Viņa stāstīja, ka ambulatorajā sektorā Latvijā antibiotikas tiek lietotas mazāk nekā citur Eiropā. Tas saistāms ar to, ka Latvijā antibakteriālos līdzekļus var iegādāties tikai ar ārsta izrakstītu recepti.
Tomēr slimnīcu sektorā situācija ir pavisam cita. Antibiotikas slimnīcās ES vairāk par Latviju lieto tikai Rumānijā un Somijā.
Lielo antibiotiku patēriņu slimnīcās apstiprinājis arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra veiktais prevalences pētījums no 2011. līdz 2012.gadam, kurā konstatēts, ka 35% pacientu slimnīcās saņem antibiotikas, bet Latvijā pat 38,4%.
Kā skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš, mikroorganismu rezistenci, kas noved pie infekcijām slimnīcās, izraisa pārlieku liela antibiotiku lietošana. Arī pret jaunām antibiotikām pēc vairākiem gadiem mikrobi kļūst rezistenti, un tās vairs nespēs efektīvi tos apkarot.
Kleina norādīja, ka iemesli lielajam antibiotiku patēriņam varētu būt dažādi.
Iespējams, Latvijā ir smagas diagnozes, pieļauj Kleina, vienlaikus piebilstot, ka slimnīcu stacionāros būtu jāpārdomā racionāla antibiotiku lietošana, kā arī jāstiprina infekciju uzraudzības kontrole, lai rezistenti mikrobi slimnīcās nepievienotos citām saslimšanām.
Ministrijas pārstāve arī secina, ka pret plaša spektra antibiotikām veidojas mikrobu rezistence, tas var nozīmēt, ka var pienākt brīdis, kad sarežģītākus infekcijas gadījumus vairs nebūs ar ko ārstēt.
Arī Liepiņš norāda, ka antibiotikas cilvēki dažkārt lieto gadījumos, kad tas nemaz nav nepieciešams. Cilvēki nereti izvēlas gripu vai saaukstēšanos ārstēt ar antibiotikām, tomēr tas nav pareizais virziens šo slimību ārstēšanā.
Liepiņš uzskata, ka antibiotiku pamatotai lietošanai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Maija vidū Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēma rezolūciju, kurā ierosina pasākumus pacientu drošības uzlabošanai Eiropas Savienībā (ES), risinot problēmu ar cilvēku un dzīvnieku pieaugošo rezistenci pret antibiotikām un novēršot "nevēlamos notikumus" veselības aprūpes laikā.
EP deputāti ierosina stingri aizliegt antibiotiku lietošanu bez receptes, nodrošināt, ka pirms antibiotiku izrakstīšanas tiek veikta mikrobioloģiskā diagnostika, novērst interešu konfliktus starp ražotājiem un zāļu izrakstītājiem, kā arī palielināt informētību par antibakteriālu līdzekļu patēriņu, rezistenci pret antibiotikām un infekciju novēršanu.
EP deputāti arī mudina zāļu uzņēmumus ieguldīt jaunu pretmikrobu vielu izstrādē un prasa Eiropas Komisijai apsvērt tiesisko regulējumu, kas veicinātu jaunu antibiotiku izstrādi.
EP arī aicina pakāpeniski likvidēt antibiotiku lietošanu profilakses nolūkos un minimizēt metafilaksi, proti, dzīvnieku masveida barošanu ar antibiotikām, lai vienlaikus gan izārstētu atsevišķus dzīvniekus, gan novērstu veselo dzīvnieku inficēšanos.
Tiek lēsts, ka 8-12% no visiem slimnīcu pacientiem ES ir cietuši no nevēlamiem notikumiem veselības aprūpes laikā, un gandrīz pusi šo gadījumu būtu varēts novērst. Visbiežāk sastopamie "nevēlamie notikumi" ir veselības aprūpē iegūtas infekcijas, ar zālēm saistīti negadījumi un komplikācijas ķirurģisku operāciju laikā vai pēc tām. |
|
| |
|
|
| |
LETA/ Delfi |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gaisa kvalitāte Rīgas centrā bijusi laba |
|
| |
25/06/2015
Pagājušajā nedēļā, no 15.jūnija līdz 22.jūnijam, gaisa kvalitāte Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, bijusi laba, informēja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Jānis Kleperis.
Vidējais gaisa kvalitātes indekss (GKI) Krišjāņa Valdemāra ielā pagājušajā nedēļā bija 65, kas atbilst labai gaisa kvalitātei, savukārt dati par Brīvības ielu nav pieejami tehnisku iemeslu dēļ.
Nedēļai bija raksturīgs vējš, saule, brīžiem lietus, tādēļ gaisa piesārņojumam neizdevās uzkrāties.
Nedaudz lielākas putekļu un aerosolu koncentrācijas bijušas sestdienas vakarā, 20.jūnijā, un svētdien, 21.jūnijā, bet gaisa kvalitātes indekss nav pārsniedzis 72.
Robežlielums putekļiem apskatāmajā laika periodā nav pārsniegts nevienu dienu. Gadā atļauti 35 šādi pārsniegumi.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments gaisa piesārņojumu mēra Brīvības ielas posmā starp Ģertrūdes un Bruņinieku ielu, kā arī Krišjāņa Valdemāra ielā - posmā starp Dzirnavu un Lāčplēša ielu.
Gaisa piesārņojuma cēlonis pārsvarā saistīts ar putekļiem negaisa un lietus laikā, kā arī vēsākās pusnakts stundās ūdens vismazākie pilieni piesaista autotransporta izplūdes gāzes un smalkāko ogles putekļu daļiņas.
GKI aprēķina pēc četru dažādu gaisa piesārņotājvielu - PM10 mazo daļiņu jeb putekļu, sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, ozona un benzola - vidējās koncentrācijas, nosakot indeksu no 0 līdz 200. Ozona koncentrācija norāda uz tīru gaisu. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mediķu ieteikumi drošai līgošanai |
|
| |
19/06/2015
Ik gadu īsi pēc Jāņiem aptiekās ir vērojamas garas rindas. Līgotāji cīnās ar pēc svētku sekām, ko bieži vien izraisa neuzmanība ugunskuru vai grilu tuvumā, bīstamas izklaides uz ūdens, pārēšanās, kā arī insektu un dzīvnieku kodumi.
A/S "Sentor Farm Aptiekas" farmaceiti ir apkopojuši vērtīgus padomus, kā sagatavoties Jāņiem tā, lai mājas aptieciņā būtu viss nepieciešamais.
Krietnais negadījumu skaits, lustīgi svinot Līgo svētkus, mudina ārstus un farmaceitus vēlreiz atgādināt par drošības pasākumiem, līgojot piemājas dārzā vai pie dabas.
"Atrodoties pie uguns vai grila, esiet īpaši uzmanīgi, lietojot speciālo degmaisījumu. Viena neveikla kustība ar šo šķidrumu var radīt apdegumus un traumas. Pārliecinieties, vai jūsu mājas aptieciņā ir līdzeklis pret apdegumiem," – brīdina Jeļena Antonova "Mēness aptieka" farmaceite.
Farmaceiti atgādina, ka īpaši jāuzmana ir mazgadīgi bērni. Jebkura ķīmiska šķidruma izdzeršana var nopietni traumēt bērna iekšējus orgānus. "Ja ir konstatēts, ka iedzerts degmaisījums vai cits ķīmisks līdzeklis, nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt vemšanu, jo šāda rīcība var vēl palielināt risku šķidruma iekļūšanai plaušās un novest pat pie letāla iznākuma," brīdina Jeļena Antonova.
Vienlaikus Jāņu naktī, "meklējot papardes ziedu" jāatceras par to, ka mežā vai krūmājā rodams ne vien "kaisles uzliesmojums", bet sastopamas arī ērces un čūskas. Atrodoties brīvā dabā, būtu vērtīgi turēt pie rokas pretinsektu līdzekli, kā arī apaut gumijas zābakus. Tas samazinās kodumu risku.
Tāpat īpašu piesardzību farmaceiti aicina ievērot, izvēloties pārtiku svētku galdam.
"Ieraugot daudzveidību veikalu plauktos, mēs bieži vien uz galda saliekam kopā gan zivis un gaļu, gan dārzeņus, gan alkoholu. Rezultātā mūsu kuņģis vienkārši piesaka streiku un atsākas sagremot visu, ko apēdam īsajā naktī. Lai izvairītos no šīs nepatīkamas situācijas, iesākam turēt mājas aptieciņā bezrecepšu fermentu medikamentus. Neēdiet arī pārāk daudz salda, sāļa un cepta, kā arī nelietojiet medikamentus kopā ar alkoholu!" norāda farmaceite.
Farmaceiti brīdina arī par piesardzību ar "vakardienas ēdieniem", lai tie no rīta nenodarītu kaitējumu jūsu veselībai. Ja parādās paaugstināta ķermeņa temperatūra, caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā, jāvēršas pie dežūrārsta.
"Ļoti bieži cilvēki pēc pirmās palīdzības vēršas tuvākajā aptiekā. Taču jāatceras, ka farmaceits nav ārsts un nevar precīzi noteikt, vai jums ir, piemēram, pārkaršanas sekas vai gremošanas traucējumi. Simptomi šajos gadījumos ir visai līdzīgi, taču sekas pašārstēšanās gadījumā varētu būt arī dramatiskas. Tāpēc laicīgi uzziniet dežūrārsta pieņemšanas laiku jūsu dzīvesvietā vai tur, kur sagaidāt svētkus," uzsver farmaceite.
Ja tomēr notikusi nelaime un gūta smaga trauma vai pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis svētku laikā, ātro palīdzību var izsaukt, zvanot 113. Savukārt, ja svētku brīvdienās nepieciešams mediķa padoms vai konsultācija vieglāku traumu vai saslimšanu gadījumos, padomu varēs saņemt pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Dietoloģe iesaka saldinātajiem dzērieniem noteikt akcīzes nodokli |
|
| |
10/06/2015
Arī saldinātajiem dzērieniem, kuros ir daudz cukura, vajadzētu noteikt akcīzes nodokli, publiskajā diskusijā "Uzturs skolās un pirmsskolas mācību iestādēs: meklējam praktiskus risinājumus budžeta ietvaros" rosināja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura studiju programmas "Uzturs" un maģistra studiju programmas "Uzturzinātne" vadītāja Lolita Neimane.
Viņa stāstīja, ka saldinātos dzērienus ļoti iecienījuši jaunieši aptuveni 15 gadu vecumā. "Pēc 2010.gada datiem, 10% piecpadsmit gadus vecu zēnu lieto saldinātos dzērienus katru dienu," stāstīja Neimane, norādot, ka vienā dzērienā ir desmit dienu cukura deva, kura varētu būt vajadzīga tikai ļoti smaga fiziska darba darītājiem.
Eksperte skaidroja, ka bērniem ir nepieciešamas vismaz piecas augļu un dārzeņu porcijas dienā, tiem vismaz divas stundas dienā ir jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, nepavadot pie datora vairāk nekā četras stundas dienā.
Diskusijās par to, ko darīt, lai uzturs skolās būtu kvalitatīvāks, izskanēja idejas arī par skolu pavāru un vecāku meistarklasēm, pavāru savstarpēju sadarbošanos, iespējām padarīt skolu virtuves efektīvākas, kvalitatīvu produktu iepirkšanu skolām no vietējiem ekoloģisko saimniecību ražotājiem, iespēju sniegt nodokļu atlaides ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī jaunu recepšu piedāvājumiem.
Kāda no diskusijas dalībniecēm stāstīja, ka vairākās Latvijas skolās vēl joprojām pie skolas ir mazdārziņš, kurā bērni var sastādīt dārzeņus, kurus pēc tam pagatavot pusdienās, tomēr šī prakse neesot likumīga. Amerikāņu šefpavārs Arts Smits, kurš pašlaik viesojas Latvijā, ieteica padarīt ideju par dārziņiem populāru politiskā līmeni ar dažādām aktivitātēm.
Diskusijas dalībnieki nonāca pie idejas aicināt Valsts prezidenta amatā ievēlētā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) sievu Ivetu Vējoni būt šīs idejas nesējai un popularizēt mazdārziņu, ierīkojot tādu.
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka nozīmīga ir ne tikai bērnu ēdināšana skolās, kurai jābūt kvalitatīvai, bet arī mājās, kur vecākiem ir jāizrāda iniciatīva, gatavojot kvalitatīvas maltītes.
Jau ziņots, ka Rīgā viesojas amerikāņu šefpavārs Smits, kurš ir strādājis par televīzijas personības Opras Vinfrijas personīgo šefpavāru. Viņš otrdien vadīja meistarklasi skolu un pirmsskolas iestāžu ēdnīcu pavāriem par garšīga un veselīga ēdiena gatavošanu skolas ierobežotā budžeta apstākļos. |
|
| |
|
|
| |
DELFI / LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nedēļas nogale būs vasarīga |
|
| |
04/06/2015
Šajā nedēļas nogalē valdīs īsti vasarīgs siltums - valsts dienvidaustrumu rajonos gaiss sakarsīs līdz plus 25 grādiem, iespējams, arī par kādu grādu vairāk.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes liecina, ka siltākā no brīvdienām būs svētdiena, kad dienas laikā gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies līdz plus 25 grādiem.
Lielāka iespējamība baudīt karstu laiku būs valsts dienvidaustrumu rajonos, kur augstākā gaisa temperatūra sagaidāma pēcpusdienā.
Arī sestdien būs silts laiks - dienas vidū un pēcpusdienā gaiss daudzviet iesils līdz plus 22, plus 23 grādiem, izņēmums būs Kurzemē, jūras piekrastē, kur gaisa temperatūra turēsies ap plus 17, plus 18 grādiem.
Tikmēr pārējā Latvijā gaisa temperatūra pārsniegs plus 20 grādu atzīmi. Silta būs arī nakts uz svētdienu, 7.jūniju, - gaisa temperatūra nebūs zemāka par plus 13 grādiem.
Sestdien nokrišņi nav gaidāmi, kā arī nav gaidāms brāzmains vējš.
Svētdien jau no rīta gaisa temperatūra daudzviet būs ap plus 17, plus 18 grādiem un tā pakāpeniski paaugstināsies, līdz pēcpusdienā sasniegs plus 25 grādus.
Izņēmums atkal būs jūras piekraste Kurzemē, kur maksimālā gaisa temperatūra dienā būs ap plus 17 grādiem. Atšķirībā no sestdienas svētdien vietām dienas vidū ir gaidāmi nokrišņi.
Svētdien arī gaidāms brāzmains vējš ar ātrumu līdz 15 metriem sekundē.
Abas brīvdienas gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, daudzviet arī būs skaidrs laiks. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Projekts SIRDS VESELĪBAS SKOLA turpināsies |
|
| |
26/05/2015
Lai pēc iespējas vairākiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu sniegta iespēja noteikt savus sirds veselības rādītājus, EUROAPTIEKA izlēmusi sociālo un sirds veselības mērījumu pilotprojektu“Sirds veselības skola” turpināt arī jūnijā, informē EUROAPTIEKA pārstāve Kristīne Jučkoviča.
Iepriekšējais pieraksts uz mērījumiem maijā piepildījās tik ātri, ka visiem gribētājiem nebija iespēja mērījumus veikt, bet iedzīvotāju interese par sirds veselības mērījumiem vēl aizvien nav mazinājusies, tieši pretēji – arvien lielāka iedzīvotāju daļa vēlas pārbaudīt savas sirds veselību, stāsta Jučkoviča.
Ķermeņa masas indeksa, asinsspiediena, holesterīna un cukura līmeņa asinīs bezmaksas mērījumi jūnijā notiks 16 aptiekās Rīgā, Piņķos, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā, Madonā, un Aizkrauklē.
Katrs iedzīvotājs saņems kardiologa apmācīta farmaceita konsultāciju, izglītojošu materiālu par sirds veselību, kā arī “Sirds pasi” – informatīvu dokumentu, kurā uzrādīti mērījumos iegūtie personas sirds veselības skaitļi.
Kā ziņots, maijā EUROAPTIEKA sadarbībā ar Latvijas Farmaceitu biedrību, Latvijas Kardiologu biedrību un pacientu biedrību “Parsirdi.lv” uzsāka projektu “Sirds veselības skola”, kura mērķis ir pievērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību sirds veselības nozīmei veselīgi nodzīvoto dzīves gadu kontekstā, vienlaikus stiprinot farmaceita kā Latvijas veselības aprūpes sistēmas pilnvērtīga pārstāvja lomu iedzīvotāju izglītošanā.
“Sirds veselības skolas” īstenošanā piedalījušies arī uzņēmumi “Servier Latvia”, “Grindex”, “Lotos Pharma”, “Medilink”, “Purified”, “MedhouseBaltic”, “D C Solutions” un “GideonRichter”, bet informatīvu atbalstu sniegusi LR Veselības ministrija. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Medicīna Latvijā turas, pateicoties privātajam sektoram |
|
| |
22/05/2015
Kamēr Latvijas medicīnā publiskais sektors būtiski atpaliek, tikmēr privātais sektors attīstās, un, pateicoties privātajam sektoram, Latvijā medicīna vēl turas, intervijā aģentūrai LETA atzina Kuldīgas slimnīcas vadītājs, kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis.
Šogad atjaunotā Kuldīgas slimnīcas diagnostikas nodaļa, kurā privātais investors SIA «Vizuālā diagnostika» ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, ir labs privātās un publiskās partnerības piemērs, un spēcīga diagnostikas nodaļa ir stiprs pamats visas slimnīcas tālākai attīstībai, atzina slimnīcas vadītājs.
«Publiskais sektors mums reāli atpaliek visu laiku, tāpēc privātais attīstās, un lai tā būtu. Tā vienalga ir nākotne. Gandrīz visās slimnīcās ir kādi privātās publiskās partnerības piemēri - vai tās ir laboratorijas, vai tā ir radioloģija, vai tās ir gastroskopijas, endoskopijas. Arī ēdināšana, veļas mazgāšana, siltumapgāde - tie ir ārpakalpojumi, kurus daudzas slimnīcas pērk, un tos var nosacīti nodēvēt par publiskās privātās partnerības piemēriem.
Mēs esam spiesti pirkt ārpakalpojumu, tāpēc ka paši neesam spējīgi to attīstīt, jo esam nepietiekami finansēti un mums nav attīstības līdzekļu. Tāpēc valstij vajadzētu ar aplausiem šādus piemērus uzslavēt un ar gandarījumu konstatēt, ka, pateicoties privātajam sektoram, Latvijā vēl turas medicīna, un vēl pie tam labā līmenī,» atzina Eglītis.
Slimnīcas vadītājs norādīja, ka investoram, ienākot Kuldīgā, bija jārēķinās ar slimnīcas un pašvaldības uzstādījumiem: «Te ir ieguldīts vairāk, nekā komersants vispār būtu vēlējies, jo mēs no Kuldīgas slimnīcas puses kopā ar pašvaldību izvirzījām ārkārtīgi augstas prasības: ja jūs gribat te tikt iekšā, tad jums ir jāliek arī tādas iekārtas, kas šobrīd nesīs zaudējumus. Mums ir arī savas ambīcijas, mēs gribam saviem iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumu pieejamību.»
«Savā laikā mums pirmajiem ārpus Rīgas bija magnētiskās rezonanses iekārta, un tagad tā iekārta bija morāli un fiziski beigusi eksistēt, bet jaunai mums vienkārši nebija uzkrājumu, jo mēs nebijām adekvāti finansēti. Līdz ar to mēs no investora prasījām magnētiskās rezonanses iekārtu Kuldīgas slimnīcai, lai gan viena šāda iekārta ir Liepājā un viena Ventspilī un Kuldīgai pēc idejas varbūt nemaz nepienāktos.
Taču tā nav valsts vai pašvaldības nauda, par kuras pielietojuma lietderīgumu šajā gadījumā varētu diskutēt. Tā ir komersanta nauda. Ja viņš ar magnētisko rezonansi zaudē, tad viņš ar kaut ko citu var mēģināt savus zaudējumus kompensēt, bet mēs prasījām maksimālu labumu saviem iedzīvotājiem,» atzina Eglītis.
Komersantam «Vizuālā diagnostika», kuram ir filiāles un tīkls, ir vieglāk administrēt līdzekļus, norādīja slimnīcas vadītājs. «Ja viņš kādā vienā filiālē kaut ko zaudē, tad cita filiāle jau varbūt ir nostājusies uz kājām un ir ienesīgāka, un kopumā viņam ir vieglāk izvietot savus resursus, kontrolēt un plānot. Viņam risks ir mazāks. Veselības aprūpes sistēmā ir tik daudz mainīgo lielumu, tāpēc tur precīzi izrēķināt [investīciju atpelnīšanu] nevar.»
«Radioloģija principā pašlaik ir Latvijā rentabla nozare, bet tikai tajā gadījumā, kad šīs nozares rentabilitāte netiek izmantota citu nerentablo nozaru piesegšanai. Kad radioloģijas iekārtas ir nolietotas, to atjaunošanā ir jāiegulda baisi liela nauda, un mazai slimnīciņai atrast miljonu vienkārši fiziski nav iespējams.
Protams, ja mums šis pasākums būtu jāīsteno par savu naudu, prasības būtu zemākas - nebūtu magnētiskās rezonases, mamogrāfijas, jaunu sonogrāfu. Mēs izskatītos stipri žēlīgi. Nav iespējams domāt par citu medicīnas virzienu attīstību slimnīcā, kurā vadošā diagnostikas sadaļa ir vāja. Pie šāda modeļa Kuldīgas slimnīcai nebūtu izredžu attīstīties,» rezumēja Eglītis. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nākamnedēļ Rīgā notiks E-veselība 2015 |
|
| |
08/05/2015
Nākamnedēļ Rīgā notiks šogad lielākais e-veselībai veltītais pasākums Eiropā "E-veselība 2015", kura laikā plānota augsta līmeņa konference "Es un mana veselība - nojaucot robežas".
Konference Rīgā norisināsies no 11.līdz 13.maijam.
Konferences mērķis ir apvienot visus veselības nozarē iesaistītos partnerus, lai pilnvērtīgi analizētu e-veselības un veselības aprūpes procesu pilnveidošanas aktuālākos jautājumus, stāstīja Bukova-Žideļūna.
Pasākumā plānots diskutēt par pacientu iesaistes nozīmību ārstēšanas procesā, kopīgi meklēt kvalitatīvāko risinājumu ES dalībvalstu sadarbībai, kā arī iepazīties ar jaunākajām tendencēm IKT risinājumu jomā.
E-veselības nedēļas atklāšanā piedalīsies Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), Eiropas Komisijas (EK) Veselības un pārtikas drošības komisārs Vitenis Povils Andriukaitis un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja pārstāve Klaudija Šteina.
Savukārt pirmdien, 11.maijā, plkst.13.30 plānota preses konference un izstādes atklāšana. Tajā piedalīsies Belēvičs, veselības komisārs Andriukaitis un ASV bezpeļņas organizācijas "Healthcare Information and Management Systems Society" (HIMSS) prezidents un izpilddirektors Stīvens Lībers.
E-veselības konference tiek rīkota, sadarbojoties VM, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam, Eiropas Komisijai un HIMSS. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Puse no pacientiem neievēro ārstu norādes |
|
| |
29/04/2015
Lai gan valstij trūkst līdzekļu kompensējamajiem medikamentiem un daudzi pacienti nevar saņemt viņiem nepieciešamās zāles, apmēram puse no pacientiem, kas apmeklējuši ārstu, neievēro mediķu norādes.
Aptuveni 20 līdz 30 procenti pacientu pēc ārsta apmeklējuma neizmanto izrakstīto medikamentu receptes un gandrīz katrs pacients ir nodarbojies ar pašārstēšanos, liecina ģimenes ārstu novērojumi.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska: "Labam ārstēšanas rezultātam ļoti svarīga ir ģimenes ārsta un pacienta sadarbība, pacienta apzinīgums, pildot atveseļošanās plānu un ievērojot ārsta norādes. Pašārstēšanas, neatbilstošu medikamentu lietošana, neracionāla dabīgo, augu izcelsmes preperātu izmantošana, to kombinēšana ar mājās pieejamiem medikamentiem, kas kādreiz bijuši izrakstīti citiem ģimenes locekļiem, var radīt nopietnus apdraudējumus veselībai. Tādēļ iesaku uzticēties nevis informācijai internetā un masu medijos, bet gan savam ārstam, konsultējoties par medikamentu lietošanu, un apzinīgi ievērot ārstu norādes."
Diemžēl Latvijā ir raksturīgi - īpaši darbā aizņemtiem cilvēkiem - novilcināt ārstēšanos nedēļām ilgi: tikai apmēram 40 procenti pacientu pēc ārsta apmeklējuma uzreiz vai tuvāko divu dienu laikā uzsāk lietot nozīmētos medikamentus, norāda asociācija. Parasti kā galveno iemeslu ārstniecības plāna neievērošanai, pacienti min zāļu izmaksas, bet tas nevarētu būt arguments saistībā ar valsts kompensējamiem medikamentiem, kurus parasti lieto pacienti, kuri sirgst ar hroniskām saslimstībām.
Daļa pacientu uztraucas par zāļu lietošanas blaknēm, bet par tām noteikti ir jārunā ar ārstējošo ārstu, jo tikai tā būs iespējams novērst blaknes un uzveikt slimību.
"Apzinīgajiem pacientiem, kuri atveseļošanās procesā ievēro ārstu norādes, ir krietni labāks veselības stāvoklis un viņi pie saslimšanas daudz ātrāk var atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Diemžēl mūsu pieredze liecina, ka aptuveni 20 līdz 30% ģimenes ārstu pacientu pēc speciālista apmeklējuma neizmanto ārstu izrakstītās receptes un neiegādājas medikamentus," piebilst Kozlovska.
Vita Vestmane, kardioloģe, VCA, Veselības centrs Vivendi: "Savā praksē visbiežāk esmu novērojusi, ka pacienti zāles nelieto paaugstināta asinsspiediena dēļ. Tiklīdz pacients jūtas labāk, tā viņš pārtrauc lietot zāles. Ir jāsaprot, ka zāles jālieto ne tikai, lai uzlabotu, piemēram, asinsspiediena rādītājus, bet arī lai aizsargātu asinsvadus. Svarīga ir pacienta izpratne par to, kāpēc jālieto zāles. Tādēļ ieteiktu visus neskaidros jautājumus izrunāt ar ārstu."
"Ieteiktu neatlikt ārstēšanos uz rītdienu, bet darīt to jau šodien un apzinīgi. Tikai tad ir sagaidāms rezultāts," atgādina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Aizvadītajā nedēļā gripas aktivitāte samazinājusies uz pusi |
|
| |
15/04/2015
Gripas aktivitāte pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš samazinājusies teju uz pusi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati.
Aizvadītajā nedēļā kopumā valstī reģistrēti 14,1 gripas gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. Gripa reģistrēta Gulbenē, Jēkabpilī, Jūrmalā un Rīgā.
Jūrmalā gripas intensitāte noslīdējusi līdz 82,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet nedēļu iepriekš Jūrmalā tika reģistrēti 211 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Gripas aktivitāte pieaugusi Jēkabpilī - 59,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet nedēļu iepriekš - 14,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Pagājušajā nedēļā ar gripu visvairāk slimojuši bērni līdz četru gadu vecumam, bet vismazāk - bērni vecumā no piecu līdz 14 gadu vecumam. Nedēļu iepriekš tieši šī grupa ar gripu slimoja visbiežāk.
Jau ziņots, ka 1.aprīlī SPKC izziņoja gripas epidēmijas beigas, jo nevienā no gripas monitoringa teritorijām divas nedēļas pēc kārtas saslimstība ar gripu nesasniedza 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nedēļas nogalē būs silts laiks |
|
| |
08/04/2015
Sestdien, 11.aprīlī, gaisa temperatūra Latvijā sasniegs līdz šim augstāko atzīmi šogad, pēc tam laikapstākļi nedaudz pasliktināsies, prognozē "Global Forecast System".
Tuvākajās dienās gaidāms visai saulains laiks, bez nokrišņiem. Ceturtdien, tāpat kā trešdien, plosīsies vējš, piektdien un sestdien tas būs mērens, bet no svētdienas atkal pastiprināsies.
Svētdien vietām uzlīs, vairāk nokrišņu būs nākamajā nedēļā.
Gaisa temperatūra piektdien paaugstināsies līdz +11..+15 grādiem, sestdien - līdz +14..+18 grādiem, pēc tam pakāpeniski kļūs vēsāks.
Krietni zemāka gaisa temperatūra saglabāsies pretvēja piekrastē - vējam pūšot no rietumiem, Vidzemes piekrastē un Kurzemes rietumu piekrastē arī siltākajās dienās gaisa temperatūra nav gaidāma augstāka par +6..+9 grādiem. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Lieldienās medicīniskus padomus sniegs konsultatīvais tālrunis |
|
| |
02/04/2015
Lieldienu brīvdienās medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos iedzīvotāji varēs saņemt visu diennakti, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Konsultatīvā tālruņa pieredzējušie mediķi sniedz medicīniskas konsultācijas iedzīvotājiem, kuriem ir sūdzības par saaukstēšanos, galvassāpēm, sāpēm vēderā, vīrusu saslimšanām, kā arī citos gadījumos, kad nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli ir parādījušās ārpus ārsta darba laika.
Arī gadījumā, ja iedzīvotājs šaubās par to, vai nepieciešams vērsties slimnīcas uzņemšanas nodaļā, vai pat zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ieteicams sazināties ar konsultatīvā tālruņa mediķiem un to pārrunāt.
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 ir valsts organizēts medicīnisko padomu tālrunis, kas darbojas jau piekto gadu. Šajā laikā iedzīvotājiem sniegti vairāk kā 202 tūkstoši medicīnisku konsultāciju.
Sazināties ar konsultatīvā tālruņa mediķiem iespējams arī rakstot e-pastu uz medkonsultacija@gmail.com vai rakstot saziņas programmā "Skype" (lietotājvārds "medkonsultacija").
Ja brīvdienu laikā pēkšņi nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās var vērsties pie dežūrārstiem.
Traumas gadījumā medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.
Slimnīcu uzņemšanas nodaļas palīdzību sniedz neatliekamos gadījumos, kad ir apdraudēta veselība.
Dežūrārstu darba grafiks un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama www.rindapiearsta.lv. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Uzliks pienākumu nodrošināt e-zvana bezmaksas izsaukumu |
|
| |
24/03/2015
Valdības komitejā šodien akceptēts tiesiskais regulējums e-zvana - neatliekamās palīdzības zvanu pārraidīšana no transportlīdzekļa, pamatojoties uz «112» zvanu - ieviešanai atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos noteiktajām prasībām un termiņiem.
Elektronisko sakaru komersantiem būs pienākums nodrošināt e-zvana bezmaksas izsaukumu, identifikāciju un maršrutēšanu.
Projekta spēkā stāšanās termiņš ir sadalīts trīs pakāpēs, paredzot, ka 2017.gada 1.janvārī stāsies spēkā pienākums elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, nodrošināt e-zvana identifikāciju mobilo elektronisko sakaru tīklos.
2017.gada 1.martā stāsies spēkā pienākums elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, bez maksas nodrošināt e-zvana izsaukuma maršrutēšanu. Pārējās normas stāsies spēkā vispārējā kārtībā.
Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz, ka Iekšlietu ministrijai papildus nepieciešamais finansējums likumprojekta prasību īstenošanas nodrošināšanai 2016.gadam būs 360 000 eiro.
Līdzekļi tiks izlietoti zvanu apstrādes kontaktcentra programmatūrai, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Izbraukumu reģistrācijas un resursu vadības informācijas sistēmas pilnveidošanai, kas ietver sevī programmatūras izmaiņu izstrādi, testēšanu, atkļūdošanu un konfigurēšanu. Tāpat paredzēts, ka 2017.gadam un turpmākajiem gadiem (katru gadu) nepieciešamais finansējums būs 19 080 eiro apmērā.
Projekts paredz vienreizējas finansiālās izmaksas elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklus saistībā ar tīklu pielāgošanu e-zvana darbības nodrošināšanai. Komersanti ir snieguši informāciju par aptuvenām vienreizējām izmaksām: SIA «Latvijas Mobilais telefons» - aptuveni 30 000 eiro, SIA «Tele2» - aptuveni 20 000 eiro, bet SIA «Bite Latvija» - aptuveni 40 000 eiro.
Elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklus, atzīst, ka var būt iespējamas sakaru pakalpojumu tarifu izmaiņas, taču to apmērs šobrīd nav nosakāms.
Jaunā kārtība noteikta grozījumos Elektronisko sakaru likumā. Kā skaidro Satiksmes ministrijā, e-zvana ieviešana ES ir viena no Eiropas Komisijas virzītajām pamatiniciatīvām satiksmes drošības jomā.
E-zvana iniciatīvas mērķis - to iedzīvotāju, kuri cieš ceļu satiksmes negadījumos, dzīvību glābšana. Paredzams, ka e-zvans, samazinot neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku, samazinās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu ES, kā arī tajos gūto traumu smagumu.
Lēmums paredz, ka ES dalībvalstis ne vēlāk kā 2017.gada 1.oktobrī ievieš e-zvana ārkārtas izsaukumu centrāļu infrastruktūru, kas nepieciešama e-zvana izsaukumu saņemšanai un apstrādei saskaņā ar regulu, kā arī nodrošina, ka e-zvana izsaukumu apstrāde pakalpojuma lietotājiem tiek sniegta bez maksas.
Par lēmuma izpildi atbildīga Iekšlietu ministrija un līdzatbildīga Satiksmes ministrija.
Ieteikumā norādīts, ka dalībvalstu elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, būtu jānodrošina e-zvana identifikācija savos tīklos līdz 2014.gada 31.decembrim, kā arī jāapstrādā e-zvans kā jebkurš cits zvans uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru «112».
E-zvana ieviešanai ir nepieciešama elektronisko sakaru komersantu, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, iesaiste, tehniski nodrošinot e-zvana izsaukuma identificēšanu un pārraidīšanu (maršrutēšanu) savā tīklā, kā arī balss savienojumu starp cietušo transportlīdzekli un vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru «112». |
|
| |
|
|
| |
LETA/TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rīgā atklās jaunas medicīnas klīnikas |
|
| |
17/03/2015
Šonedēļ atklās medicīnas klīnikas "Rigaer Turn-Verein" un "Mama Rīga", informē SIA "Novella Medical" valdes loceklis Imants Smirnovs.
Abas klīnikas atradīsies Rīgā, Vingrotāju ielā 1. Klīnikas "Rigaer Turn-Verein" un "Mama Rīga" sniegs augstas kvalitātes ārstniecības pakalpojumus.
"Rigaer Turn-Verein" klīnikas virziens būs rūpes par cilvēka fiziskās, vizuālās un psiholoģiskās veselības pilnveidošanu, savukārt "Mama Rīga" klīnika orientēsies uz reproduktīvās medicīnas pakalpojumu piedāvājumu.
Klīniku atklāšana notiks šī gada 20.martā plkst.11 Rīgā, Vingrotāju ielā 1, piektā stāva konferenču zālē.
Preses konferencē piedalīsies klīnikas valdes loceklis Imants Smirnovs, klīnikas vadošā speciāliste Viktorija Zaļetova, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, medicīnas tūrisma centra "Baltic Care" valdes loceklis Māris Rēvalds un bankas AS "ABLV bank" pārstāvis. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Valsts galvoto kredītu nasta slimnīcām |
|
| |
15/03/2015
Pēdējo mēnešu laikā aktualizējies jautājums par savulaik pirms krīzes ņemtajiem valsts galvojumiem slimnīcām – pagaidām nav skaidrs, vai slimnīcām tie būs jāatmaksā pašām, vai tiks meklēts kopīgs risinājums no valsts budžeta līdzekļiem.
Jāatgādina, ka šogad valsts garantētie aizdevumi jāsāk atdot vairākām slimnīcām, kas tām var radīt norēķinu problēmas.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa sākotnēji paziņoja, ka ministrija plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, taču vēlāk VM skaidroja, ka rosinās nākamo gadu budžetos izveidot speciālu programmu aizdevuma apmaksai.
Līdz ar problēmām ar valsts galvojumiem tika paziņots par to, ka abām lielākajām Latvijas slimnīcām - valsts AS "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ir maksātnespējas pazīmes.
Tas, cik lieli aizdevumi slimnīcām izsniegti un cik no tā vēl jāatmaksā, apkopots LETA infografikā.
|
|
| |
|
|
| |
LETA/ DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mediķu arodbiedrība, iespējams, protesta akciju rīkos 20.aprīlī |
|
| |
07/03/2015
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi gatavoties protesta akcijai un iespējams, ka akcija notiks 20.aprīlī, kad Rīgā norisināsies Eiropas Savienības (ES) veselības ministru neformāla sanāksme, aģentūru LETA informēja arodbiedrības pārstāve Inga Rudzīte.
Kā liecina sanāksmes darba kārtība, viens no galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem būs veselības nozares lielāka iesaiste kopējās ES politikās, norādīja Rudzīte.
Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu veselības aprūpe kopā ar sociālajiem pakalpojumiem ir svarīgs Eiropas sociālā modeļa stūrakmens, kas ir svarīgs sabiedrības funkcionēšanai un kvalitātei. Minēto iemeslu dēļ tam būtu prioritāri jāpievērš uzmanība virzībā uz stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem saistībā ar valsts ilgtspēju, ekonomikas un nodarbinātības attīstību un ES ekonomisko un sociālo kohēziju, uzsvēra arodbiedrības pārstāve.
Diemžēl Latvijā veselības aprūpe šogad procentuāli no iekšzemes kopprodukta saņem mazāko finansējumu kopš 2001.gada, un tas ir vairāk nekā divas reizes mazāks, salīdzinot ar vidējo veselības aprūpes finansējumu ES.
Šāda Latvijas politiķu rīcība ir klajā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai, uzsvēra Rudzīte.
Mediķu arodbiedrība norāda, ka saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija datiem veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir vissliktākā ES, abās lielākajās valsts slimnīcās vērojamas maksātnespējas pazīmes un vairāk nekā puse ārstu, ārstu palīgu, māsu un vecmāšu pēc studiju beigšanas nestrādā Latvijā.
Neraugoties uz to, valdība nebūt negrasās steidzami piešķirt nozarei nepieciešamo papildu finansējumu, lai reāli uzlabotu situāciju, uzskata arodbiedrība.
"Tikmēr pacienti ir spiesti stāvēt garās rindās un netaisnīgi daudz maksāt no savas kabatas, slimnīcas - slēgt līgumus ar valsti par to, ka neatliekamo palīdzību būs jāsniedz zem pašizmaksas, bet mediķi - bez pārliecības par drošu nākotni noraudzīties, kā viņu darba samaksa arvien vairāk atpaliek no darba samaksas pieauguma valstī," uzskata arodbiedrība.
Lēmums par protesta akcijas veidu, laiku un vietu tiks pieņemts LVSADA padomes sēdē 17.martā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Austrumu slimnīcai ir visas maksātnespējas pazīmes |
|
| |
24/02/2015
Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ir visas maksātnespējas pazīmes, otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" paziņoja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Viņa vērtējumā slimnīcas finanšu rādītāji ir ļoti slikti.
Ministrs solīja, ka tiks darīts viss, lai Austrumu slimnīcu nebūtu jāslēdz.
Savukārt novēlotajā reakcijā uz veselības aprūpes iestādes finanšu problēmām Belēvičš vainoja bijušo Veselības ministrijas valsts sekretāru Rinaldu Muciņu, ko slimnīcas vadība esot informējusi par kritisko situāciju.
Kā vēstīts, aizvadītajā nedēļā Veselības ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas sasauktajā ārkārtas akcionāru sapulcē no amata atkāpās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka un valdes loceklis Imants Rezebergs. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Sākas Kazas gads. Tas ir nozīmīgs sievietēm! |
|
| |
20/02/2015
Pēc Ķīniešu horoskopa, saskaņā ar Austrumu kalendāru, jaunais Kazas gads sākas šodien,19. februārī.
Portāls «Apollo» lūdza astroloģi un kāršu konsultanti Ritu Riekstiņu raksturot Kazas gada «sievišķīgo pusi» - ko Kazas gads sola attiecību jomā.
Kādas ir Kazas gada būtiskākās iezīmes?
Kazas gadam kopumā raksturīgs jūtam atvieglojums, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šajā gadā mēs visi sajutīsim būtiskas pārmaiņas gan ekonomiskā, gan politiskā jomā.
Atrisināsies jautājumi, kas vairākus gadus vilkušies un smagnēji ietekmējuši mūsu pašsajūtu un skatu uz dzīvi. Tagad tas kļūs pacilājošāks, mēs paši kļūsim priecīgāki, pozitīvāki, vairāk uzmanību veltīsim ne-materiālām lietām, tā vietā izvēloties izglītību, personības pilnveidi un sirdsmieru. Šajā gadā notiks atbrīvošanās no sajūtām, notikumiem, darbiem, izvēlēm un arī cilvēkiem. Tie, kas sajutīs, ka nesamais kļuvis gaužām smags un neatradīs tajā vērtību, ķersies klāt tā tīrīšanai, kārtošanai un atvieglošanai.
Kazas gads sola attiecību un mīlestības jomā?
Tas viss ļoti lielā mērā arī attiecas uz mīlestību, jo mīlestība nav ciešanas. Mīlestība ir laimīga un emocionāli piepildīta savienība, kurā viens otru papildinot, mijiedarbojas divi cilvēki. Es dienu dienā sarunās ar klientiem dzirdu ļoti daudz stāstus par attiecībām, kas tiek vilktas, mākslīgi uzturētas, kurās partneri pat nesarunājas un nesaskaras nedz ar acīm nedz rokām. Diemžēl tādu ir daudz, un tiem, kas tādās dzīvo un sirsniņā jūt vēlmi justies labāk, šis gads dos tādu iespēju.
Protams, jādara pašiem, kāds solis būs jāsper un vārdi pār lūpām būs jāpārveļ, taču šogad tas būs vieglāk. Šis gads nāks pretim tiem, kas nedaudz nedrosmīgi. Ir laiks sakārtot attiecības, lai visi, kas tajās piedalās dzīvot saskaņā un mīlestībā. Pāriem, kas vēl tikai veidosies, jūtas plauks kā rozes zieds paātrinājumā, īpaši gada pirmajā pusē. Kaislīgs sākums un labs pamats arī ilgstošām attiecībām.
Vai varat dot kādu padomu, kā «pielabināt» zvaigznes, lai tās dotu vairāk harmonisku attiecību? Pielabināties? Laikam būs kaut kas cits tomēr jādara, vai drīzāk – kādam citam pielabināties, nevis zvaigznēm. Kam? Tikai pašiem sev. Nav nekā svarīgāka, un nekas arī nedos labāku savstarpējo sapratni ar cilvēkiem, kā atklātība pašam pret sevi un sirds tīrība. Nemelojiet sev, ja nepatīk, atrodiet veidu kā pateikt, ka nepatīk un pateikt kā patīk!
Kā teica lācītis Pūks: «Darīt vajag to, ko vajag darīt, un nevajag darīt to, ko darīt nevajag!». Ja jūtat, ka nav mans, nav īsti tā, ka sirsniņa atsaucas pozitīvi – nedariet, jo tas nozīmē nedarīt sev pāri. Mīlestībai ir jābūt vieglai. Pirmkārt, pašiem tā jājūtas un jādod šī sajūta arī partnerim. Tad, kad paši būsim tādi, tad arī zvaigznes būs vēlīgas. Mīlestības pilnu gadu! |
|
| |
|
|
| |
apollo.tvnet.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mediķu arodbiedrība Straujumas amatā vērtē neapmierinoši |
|
| |
15/02/2015
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) aizvadītās 100 dienas valdības vadītājas amatā vērtē neapmierinoši, jo valsts finansējums veselības aprūpei pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir zemākais kopš 2001.gada.
Viņš skaidroja, ka pirms budžeta apstiprināšanas valdība solīja, ka papildus veselības aprūpei tiks piešķirti 40 miljoni eiro. Arī tas bijis daudz mazāk, nekā Veselības ministrija sākumā pieprasījusi, tomēr beigās papildus veselības aprūpei tika piešķirti vien 30 miljoni eiro, uzsvēra Keris.
"Viņas valdības laikā finansējums veselības aprūpei no IKP ir sasniedzis zemāko rādītāju kopš 2001.gada," vēlreiz uzsvēra arodbiedrības vadītājs.
Atbildot uz jautājumu, vai valdība patlaban pārāk daudz nekoncentrējas uz Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, Keris sacīja, ka valdība ir pasludinājusi dažādas prioritātes saistībā ar prezidentūru, piemēram, vienota digitālā tirgus izveidi, tomēr veselības aprūpe cilvēkiem ir nepieciešama fiziskā veidā un šim valdība nav pievērsusi uzmanību.
Tāpat viņš piebilda, ka arodbiedrība ir gatava aprīlī protestēt kādā no prezidentūras pasākumiem, lai paustu savu nostāju.
Atbildot uz jautājumu, vai Straujumas amatā aizvadītajās 100 dienās paveikts arī kas pozitīvs, Keris ironizēja, ka nav sācies karš, tomēr neko vairāk viņš neminēja. Keris gan apsveica Ministru prezidenti ar amatā pavadīto laiku.
Jau ziņots, ka Straujumas vadītajai valdībai šodien aprit 100 dienas kopš apstiprināšanas.
Komentējot turpmāko darbu, Straujuma uzsvēra, ka viņas vadītās valdības atslēgvārdi ir tautsaimniecības izaugsme, drošība un dzīves kvalitāte. Kā būtiskāko šīs valdības paveikto viņa minēja šī gada budžeta pieņemšanu, paredzot minimālās algas celšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes mazināšanu, finansējuma palielināšanu aizsardzībai.
Savukārt uzdevumi, pie kuriem šai valdībai ir jāstrādā, ir investīciju piesaiste, atbalsts eksportam, skolotāju atalgojuma sistēmas reforma. Būtiska ir arī administratīvā sloga mazināšana, kam Straujuma sola personīgi sekot līdzi.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Izdots šogad pirmais aizliegums bīstamai psihoaktīvai vielai |
|
| |
07/02/2015
2015. gada 05. februārī stājās spēkā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) šogad pirmais izsludinātais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai "methiopropamine", informē SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko.
Šī ir jau 29.viela, kuru kā veselībai un drošībai bīstamu aizliedzis SPKC. Centrs brīdina, ka vielas "methiopropamine" un tās saturošu izstrādājumu lietošana var radīt nopietnu kaitējumu veselībai, bīstamību dzīvībai, kā arī apdraudējumu sabiedrības drošībai kopumā.
Latvijā minētās vielas konfiscēšanas gadījums reģistrēts aizvadītā gada nogalē. Bīstamā viela konstatēta maisījumā ar jau iepriekš SPKC aizliegtu vielu "thienoamphetamine".
Pagaidām Agrīnās brīdināšanas sistēmā par vielas "methiopropamine" konfiscēšanas gadījumiem citās Eiropas reģiona valstīs informācijas nav, stāstīja Ševčenko.
Jau ziņots, ka 5.decembrī SPKC pagaidu aizliegums ir psihoaktīvai vielai "thienoamphetamine".
Viela "thienoamphetamine" ir līdzīga amfetamīna tiofēnam. Vielas "thienoamphetamine" un to saturošu izstrādājumu lietošana var radīt nopietnu kaitējumu personas veselībai, bīstamību dzīvībai, kā arī apdraudējumu sabiedrības drošībai kopumā.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM vēlas izveidot fondu smagi slimu bērnu ārstēšanai |
|
| |
19/01/2015
Veselības ministrija (VM) strādās pie projekta par īpaša fonda izveidošanu tiem smagi slimiem bērniem, kuru ārstēšanu neapmaksā valsts, informēja ministrija.
Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders pastāstīja, ka šobrīd ir uzdots izstrādāt projektu, kas būs jāsaskaņo ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju.
VM neredz iespēju izveidot fondu smagi slimu bērnu ārstēšanai no tās esošā budžeta. Tam būs nepieciešams papildus finansējums.
Pēc ministrijas pārstāvja uzsvērtā, galvenais esot panākt stratēģisku vienošanos, kā bērnu ārstēšanos apmaksāt.
Jau ziņots, ka šo problēmu aktualizēja gadījums ar deviņgadīgo Dāvi, kuram operāciju piekrita veikt ārsti Amerikā, bet valsts ārstēšanos ārpus Eiropas neapmaksā.
Bērnu slimnīcas fonds uzsāka ziedojumu vākšanu un prasīja valstij rast ilgtermiņa risinājumu sistēmas ietvaros, lai turpmāk šādās situācijās būtu skaidrs finansējuma modelis, kā bērns saņem dzīvībai svarīgu medicīnisku palīdzību neatkarīgi no valsts, kurā to var nodrošināt. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gripas epidēmija šogad varētu sākties ātrāk |
|
| |
09/01/2015
Gripas epidēmija šogad varētu sākties ātrāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, turklāt ar vīrusu saslimušo cilvēku skaits varētu būt lielāks nekā pagājušā gadā, intervijā Latvijas Televīzijas rīta raidījumam "Rīta Panorāma" piektdien atzina Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova.
Saslimušo skaita pieaugumu centrs prognozē saistībā ar vienu no gripas vīrusiem, kuram nav vakcīnas. Tāpēc ar vīrusu saslimušo skaits varētu būt lielāks nekā pērn.
Tomēr centra pārstāve norādīja, ka vēl joprojām personas, kurām ir palielināta iespēja saslimt ar gripu, var veikt vakcīnu.
Jau ziņots, ka janvāra pirmajā nedēļā Rīgā palielinājies stacionēto gripas pacientu skaits.
2015.gada pirmajā nedēļā no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) laboratorijas saņemta informācija par 52 A un B tipa gripas gadījumiem. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gaiļezerā atvērta Asins sagatavošanas nodaļa |
|
| |
03/01/2015
Gaiļezera slimnīcā 2.janvārī būs atvērta Asins sagatavošanas nodaļa, un donori aicināti nodot asinis, ja veselības stāvoklis to pieļauj, liecina informācija Austrumu slimnīcas mājas lapā. "Priekšā ir svētki un daudziem arī ilgākas brīvdienas, tāpēc visus, kuru veselības stāvoklis pieļauj, aicinu dalīties ar vērtīgāko un atlicināt laiku, lai atbrauktu uz Gaiļezeru un nodotu asinis," norāda Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Sandra Jaundžeikare. Lielākais asins komponentu daudzums tiek novirzīts smagi cietušajiem pacientiem, kuri slimnīcā tiek ievesti no visas Latvijas, nereti pēc smagām, komplicētām politraumām, kuru stāvoklis pieprasa ārstēšanu Intensīvās terapijas klīnikā vai Toksikoloģijas un sepses klīnikā. Slimnīca uzsver, ka no asins donoru atsaucības pilnībā atkarīgi ir hematoloģiskie pacienti, kurus ir skārusi kāda asinsrades slimība, kas var būt gan onkoloģiska, gan neonkoloģiska rakstura. Asins pārliešana bieži ir nepieciešamas arī tuberkulozes un plaušu slimību pacientu ārstēšanā, kā arī cilvēkiem, kuri ir guvuši apdegumus un nonākuši Apdegumu centrā. Asins sagatavošanas nodaļa 2.janvārī Gaiļezera slimnīcā, Rīgā, Hipokrāta ielā 2 strādās no pulksten 8:00 līdz 15.30. Līdzi jāņem pase vai ID karte. Jau ziņots, ka garajās svētku brīvdienās Valsts asinsdonoru centrs nav plānojis strādāt un pieņemt asins ziedotājus. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Diskutēs par veselības aprūpes pieejamību |
|
| |
15/12/2014
Šodien no plkst.14 līdz 17 Latvijas Universitātē (LU) notiks seminārs "Veselības aprūpes pieejamība - Satversmē un likumos ietverto tiesību īstenošanas iespējas".
Kā aģentūru LETA informēja LU Medicīnas fakultātes docente Solvita Olsena, semināra mērķis ir dot zinātnisku un praktisku pienesumu veselības aprūpes tiesību attīstībai, kā arī izvērst diskusiju par valsts pienākumiem un iespējām nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Semināra pirmajā daļā referēs Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps un LU Medicīnas fakultātes docente Solvita Olsena.
Semināra otrajā daļā tiesību eksperti un veselības aprūpes profesionāļi apspriedīs iespējamos risinājumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv/ LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ko par smēķēšanu domā Latvijā zināmi cilvēki |
|
| |
08/12/2014
Smēķētājiem bieži jāklepo un viņiem ir slikta elpa, nemaz nerunājot par to, ka tabakas lietošana veicina daudz nopietnu slimību attīstību! Turklāt zinātnieku jaunākie atklājumi liecina, ka viena izsmēķēta cigarete saīsina mūsu mūžu par 11 minūtēm. Patiess prieks, ka brīvību no kaitīgajiem ieradumiem atbalsta arvien vairāk - uzzini, ko par to domā Latvijas mūziķi, aktieri, dziedātāji un citas radošas personības!
Grupas «Astro`n`out» dalībnieki: «Grupā neviens no mums nesmēķē, bet skaidrs, ka vieglāk bija tiem, kuriem nebija jāatmet šis ieradums. Atceros, kā pēdējo smēķētāju grupā visi ļoti atbalstīja un apsveica par katru dienu brīvu no tabakas. Viņš arī ļoti lepojās ar sevi, jo tas nebija tik viegli, kā gaidīts. Grupai pašreiz ir arī prasība, lai citi nesmēķē beksteidžā, jo cigarešu dūmi kaitē balssaitēm, kā arī nevienam no mums vairs nepatīk cigarešu smaka.»
Inita Dzelme, aktrise: «Gribi būt īpašs un izcelties - nesmēķē! Gribi būt vesels - nesmēķē! Gribi kaut ko dzīvē sasniegt, kaut ko redzēt? Tam būs nepieciešami finansiālie līdzekļi! Izlem, kur Tu gribi ieguldīt?! Savā attīstībā, izaugsmē vai cigaretēs? Mani motivē mana veselība! Atrodi, kas Tevi motivē un pieturies pie tā! Es jūtos brīva - es neesmu atkarīga!»
Jorans Šteinhauers, mūziķis: «Nekad neesmu smēķējis - tā bija un ir mana pārliecība! Un es esmu pilnīgi drošs, ka mana dzīve ir daudz pilnvērtīgāka!»
Karlīne Štāla, autosportiste, pasākumu organizatore: «Es nekad neesmu smēķējusi, un manā gadījumā tas ir tīri dabiski noticis, ka izvēlos veselīgo. Cenšos to ievērot arī ikdienā - saņemot pilnvērtīgu miegu naktī, izvēloties veselīgu pārtiku. Kad biju jaunāka, apkārt bija draugi un vienaudži, kas smēķē, bet tas mani nepamudināja darīt to pašu, par ko šobrīd esmu ļoti priecīga.»
Kaspars Ozoliņš, raidījuma «Gudrs, vēl gudrāks» vadītājs un sporta treneris: «Būt brīvam no smēķēšanas ir forši! Neesmu atkarīgs no nepārtrauktas vēlmes kaut kur nolīst, lai uzvilktu smēķi. Rokas un mute nesmird no dūmiem. Un, galu galā, parēķini, cik naudas Tu ietaupi, nepērkot cigaretes! Īsāk sakot, pat neķeroties klāt veselības jautājumiem, ikdiena vienkārši ir patīkamāka ne tikai Tev, bet arī apkārtējiem!»
Alise Polačenko, aktrise: «Nesmēķēju, jo man vienmēr ir bijis vizuāli vienkārši iztēloties, kā mans ķermenis tiek sakropļots no iekšpuses, ja tas piepildās ar tabakas dūmiem. Turklāt smēķēšanas negatīvais iespaids uz cilvēka ķermeni ir acīmredzams. Dodu priekšroku sportam un veselīgai atpūtai bez cigaretēm!»
Linda Rutule, radio personība: «Par smēķēšanu kā kaitīgu esam, katrs jau no mums zina! Smēķēšana, manuprāt, ir sava veida slazds, un tie, kas tajā ir iekrituši, tie paši vairs ārā netiek. Ir ļoti daudz labu atkarību, pie kurām sevi pieradināt, piemēram, sportošana, regulāra sevis attīrīšana, u.c. Ir jāprot neuztraukt sevi par niekiem, lai nebūtu šo uztraukumu jāmazina ar «samazinātu ugunskuriņu».
Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina - ja nesmēķē, tad nesāc, bet, ja smēķē, atceries, ka atmest nekad nav par vēlu! |
|
| |
|
|
| |
apollo.tvnet |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Arī mediķu arodbiedrība neizslēdz protestu rīkošanu |
|
| |
03/12/2014
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 16.decembrī sanāks uz sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar nepietiekamo valsts finansējumu veselības aprūpei, informēja arodbiedrībā.
Arodbiedrība neizslēdz protestu rīkošanu.
Sēdē piedalīties uzaicināts veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
LVSADA pauž sašutumu par to, ka veselības aprūpes valsts finansējums 2015.gadā būšot mazākais kopš 2001.gada.
Arodbiedrība šādu secinājumu izdarījusi, veicot aprēķinus atbilstoši Eiropas Komisijas lietotajai metodikai, kas paredzot valsts investīcijas nozarē mērīt procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas atspoguļo piešķirto līdzekļu pirktspēju konkrētajā tautsaimniecībā.
Budžeta projekts paredz, ka veselības aprūpes finansējums 2015.gadā kopā ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem būs 3,05% no IKP, bet 2001.gadā tas bijis 3%.
Piešķirot šādu līdzekļu apjomu, valdība neesot ņēmusi vērā Veselības ministrijas pieprasījumu par papildu 109 miljoniem eiro, kas 6.novembrī Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sadarbības gaitā esot saskaņots ar sociālajiem partneriem, sūrojas arodbiedrība.
Līdz ar to veselības nozares finansējums Latvijā 2015.gadā būs mazāks nekā 2014.gadā, kad tas bijis 3,1% no IKP, un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs - 5,2% - un ES kopumā - 7,3%.
Sekas nav grūti iedomāties, uzsver LVSADA.
"Jau šogad valdība nespēj budžetā atrast līdzekļus slimu bērnu ārstēšanai, bet nākamgad plāno vēl trūcīgāku veselības aprūpes finansējumu. Jau šogad mediķu algas nav konkurētspējīgas, bet nākamgad Veselības ministrija plāno sertificētu medicīnas māsu, vecmāšu un ārsta palīgu algas pielīdzināt māsu palīgu (sanitāru) algām - starpība būs vien 14 eiro pirms nodokļu nomaksas."
Īpašu uzmanību esot pelnījis Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) skaidrojums par to, ka attiecībā pret IKP veselības nozarei plānotais budžets būs mazāks tāpēc, ka pieaug IKP. No tā izriet, ka līdz ar valsts attīstību šī valdība plāno nevis palielināt, bet samazināt pacientu izredzes uz kvalitatīvu veselības aprūpi, spriež LVSADA pārstāvji. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rosina aizliegumu alkohola reklāmā attēlot cilvēkus |
|
| |
24/11/2014
Veselības ministrija izstrādājusi izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu reklāmās attēlot jebkādas personas, kā arī reklamēt alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus, tostarp izpārdošanas.
Grozījumi arī paredz, ka alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus jeb piedāvāšanu par īpašu cenu vai kādiem citiem īpašiem nosacījumiem varēs reklamēt tikai nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai vietā, kur alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība organizējama individuāli, apkalpojot katru pircēju.
Tāpat šajās zonās varēs izvietot tikai tādus reklāmas materiālus, kuri nav paredzēti tālākai izplatīšanai.
Vienlaikus grozījumi nosaka, ka alkoholisko dzērienu ražotājiem būs aizliegts sponsorēt sporta un bērnu izklaides pasākumus, ja informācijā par sponsorēšanu ir norāde uz kādu alkoholisko dzērienu (izņemot sponsora nosaukumu), kā arī alkoholisko dzērienu lietošanu.
Patlaban šī prasība ir attiecināta tikai uz bērnu izklaides un sporta pasākumiem.
Sākotnēji grozījumi paredzēja, ka alkoholisko dzērienu reklāmās nedrīkstēs iesaistīt mūziķus, dziedātājus un aktierus, kā arī sportistus, sporta trenerus, sporta speciālistus un sporta un fiziskās sagatavotības instruktorus. Tāpat bija paredzēts, ka alkoholiskos dzērienus reklamēt nedrīkstēs personas, kas jaunākas par 25 gadiem.
Kā skaidro Veselības ministrija (VM), diskusijās secināts, ka šāda norma diskriminēs atsevišķu profesiju pārstāvjus. Tāpat konstatēts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram kā uzraugošajai iestādei šajā jomā būtu ierobežotas iespējas nodrošināt atbilstošu uzraudzību un kontroli.
Par pamatu izmaiņām VM ņēmusi Francijas praksi šajā jomā.
Ministrija skaidro, ka arī Francijā alkohola reklāmās ir aizliegts attēlot jebkādas personas. Tāpat valstī noteikts, ka alkohola reklāmā ir atļauts minēt tikai alkohola saturu dzērienā, produkta izcelsmi, nosaukumu, sastāvu, ziņas par ražotāju/pārdevēju, ražošanas procesu, pārdošanas noteikumus, lietošanas veidu, kā arī objektīvu informāciju par produkta īpašībām, tādējādi attēlojot objektīvu informāciju par produktu.
Grozījumiem iebilst Latvijas alus darītāju savienības un asociācijas. Piemēram, priekšlikumu aizliegt reklāmās attēlot personas viņi vērtē kā absurdu. "Latvijas ražotāji zaudētu konkurences cīņā, jo Latvija kļūtu gandrīz par vienīgo valsti, kurā šāds aizliegums ir ieviests," viņi apgalvo.
Likumprojekts nav saskaņots ar Ekonomikas un Zemkopības ministriju.
Pirmdien likumprojektu izskatīs Ministru kabineta komiteja. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ar diabētu slimo 4% Latvijas iedzīvotāju |
|
| |
19/11/2014
2013.gada beigās Latvijā bija 81 421 diabēta pacients, kas ir 4% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko aģentūrai LETA norādīja, ka ik gadu ap 6000-7000 pacientu tiek diagnosticēts diabēts, 2013.gadā reģistra uzskaitē uzņemti 6580 jauni cukura diabēta slimnieki.
Visā pasaulē ir ap 382 miljoniem diabēta pacientu.
Mediķi prognozē, ka 2035.gadā slimnieku skaits varētu būt jau 592 miljoni. Eiropā vien ir 56 miljoni cukura diabēta pacientu, no kuriem liela daļa sirgst ar otrā tipa cukura diabētu, kas ir kā sekas neveselīgam dzīvesveidam.
Analizējot pacientu sadalījumu pa cukura diabēta tipiem, SPKC secinājis, ka 94% jeb 76 595 no visiem uzskaitē esošajiem diabēta pacientiem Latvijā slimo ar otrā tipa diabētu, savukārt ar pirmā tipa diabētu slimo 5,3% jeb 4295 no visiem uzskaitē esošajiem pacientiem.
SPKC speciālisti atgādina, ka nozīmīga loma otrā tipa cukura diabēta attīstībā ir dzīvesveidam - tā attīstību veicina liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgas ēšanas paradumi, kā arī citi ieradumi.
Veselīgs uzturs nozīmē ierobežotu tauku daudzumu, vairāk šķiedrvielu, augļu un dārzeņu uzturā, sevišķi svarīgi diabēta profilaksē ir vienkāršo ogļhidrātu jeb cukuru lietošanas ierobežošana uzturā, kas nozīmē izvairīties no saldumiem - kūkām, cepumiem, kā arī saldinātajiem dzērieniem.
SPKC veiktais FINBALT pētījums atspoguļo Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumus. 2012.gadā ēdiena gatavošanai 85,7% Latvijas iedzīvotāju izmantoja augu eļļu, savukārt 2010.gadā augu eļļu gatavošanā izmantoja 90,7% iedzīvotāju. Vīrieši vairāk nekā sievietes cepšanai izmantoja margarīnu un taukus.
Konditorejas izstrādājumi un saldinātie dzērieni aizvien nozīmīgai respondentu daļai ir ikdienas uztura sastāvdaļa. Trīs un vairāk dienas nedēļā kūkas un cepumus ēd 26,8% vīriešu un 27,4% sieviešu, konfektes - 19,1% vīriešu un 23% sieviešu, bet saldinātos dzērienus dzer 16,8% vīriešu un 8,6% sieviešu.
Neveselīgs uzturs saistāms ar palielinātu ķermeņa masu, kas palielina risku saslimt ar otrā tipa diabētu, savukārt diabēta pacientiem liekais svars ir bīstams, jo veicina straujāku komplikāciju attīstību.
Kā rāda FINBALT pētījuma dati, normāla ķermeņa masa 2012.gadā konstatēta tikai 48,0% Latvijas iedzīvotāju.
2010.gada aptaujā tie bija 51,2% iedzīvotāju. Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars populācijā ir relatīvi liels un ar tendenci pieaugt - 2012.gadā kopumā 49,1% respondentu ir liekā ķermeņa masa vai aptaukošanās. Palielinoties vecumam, liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība pieaug.
Savukārt Cukura diabēta pacientu Reģistra dati parāda, ka kopš 2005.gada ir pieaudzis to diabēta pacientu īpatsvars, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās, īpaši tas sakāms par pacientiem ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) lielāku par 30. Ja 2005.gadā ar šādu ĶMI bija 56,29% pacientu, 2013.gadā aptaukošanās tika konstatēta 66,48% pacientu.
Pacientiem, kuri slimo ar cukura diabētu, var rasties nopietnas komplikācijas, kas ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un nereti draud ar priekšlaicīgu nāvi - dažādas acu komplikācijas, aklums, neatgriezeniski nieru bojājumi, ekstremitāšu amputācijas, kā arī kardiovaskulārās slimības. Minēto apliecina SPKC apkopotie dati par veselības problēmām jeb komplikācijām.
SPKC atgādina, ka diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs. Diabēta pazīmes ir nogurums bez redzama iemesla, neizskaidrojams svara zudums, slāpes, bieža urinācija, redzes pasliktināšanās, tirpšanas sajūta, "skudriņas kājās", lēna brūču dzīšana un strutojošas infekcijas.
Pazīmes parādās pakāpeniski un lēni, tādēļ cilvēki tiek aicināti nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta, ja parādās jebkuras no minētajām diabēta pazīmēm.
Lai nesaslimtu ar 2.tipa diabētu vai mazinātu risku saslimt, jābūt aktīvam, jāsaglabā veselīgs svars, jāizvēlas sabalansēts uzturs, kā arī nav jāsmēķē.
V
eselīgs dzīvesveids un cukura diabēts ir Pasaules diabēta dienas tēma 2014.-2016.gadam, šogad īpašu uzmanību pievēršot veselīgam uzturam un tā nozīmei gan pacientu dzīvē, gan arī veselīgam uzturam kā iespējai izvairīties no saslimšanas ar otrā tipa cukura diabētu. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Visā Latvijā pārbaudīs trauksmes sirēnas |
|
| |
14/11/2014
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šodien plkst.10 uz trim minūtēm visā Latvijā iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, informēja VUGD.
Iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, un turpmāka rīcība nav nepieciešama. Viesnīcu administrācijai jāinformē ārvalstu klienti par gaidāmo pārbaudi, lai nerastos panika.
Ja iepriekš iedzīvotāji nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot sirēnas signālu, jāieslēdz radio vai televīzijas uztvērējs, kur pārraidīs informāciju par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un rīcību katastrofu un avāriju gadījumos.
Trauksmes sirēnas brīdina iedzīvotājus par ārkārtējām situācijām, notikušām dabas vai tehnogēnām katastrofām vai to draudiem.
Sirēnas uzstādītas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā.
Saskaņā ar valdības noteikumiem sirēnu gatavības pārbaudi veic ne retāk kā divas reizes gadā - maijā un novembrī. |
|
| |
|
|
| |
LETA/ Delfi |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Stradiņa slimnīcā veikta ļoti sarežģīta operācija |
|
| |
13/11/2014
Aizvadītajā naktī mediķu komanda Rīgas Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcas Transplantācijas centrā kādam 45 gadus vecam vīrietim pārstādījusi sirdi, portālam "Delfi" pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.
Pacienta stāvoklis pašlaik ir stabils, viņš vēl kādu laiku atradīsies ārstu uzraudzībā un kontrolē. Uz sirds transplantāciju vīrietis bija gaidījis vairākus gadus un jau ilgstoši bijis mediķu uzraudzībā neārstējamas sirds kaites dēļ. Kā skaidroja Sīle, sirds transplantācija ir ārkārtīgi sarežģīta operācija, kopumā tās veikšanā iesaistījās vairāk nekā desmit mediķi, ieskaitot māsas.
Līdz šim Latvijā veiktas pavisam 17 sirds transplantācijas. Pirmo ārsti īstenoja 2002.gadā. Aizvadītajā diennaktī paveiktā šogad ir pirmā, tās iespējamība lielā mērā ir atkarīga no dažādu apstākļu sakritības, tostarp donora un pacienta saderība, kā arī finansiālās iespējas operāciju apmaksāt.
Vīrietim veiktā operācija Latvijā ir vēsturē pirmā, kura veikta par valsts līdzekļiem. Šogad īpašā valsts programmā līdzekļi kopumā paredzēti divām sirds operācijām.
Vidēji viena šāda operācija izmaksā ap 20 tūkstošiem eiro. Izmaksas nav konkrēti prognozējamas, jo tās ietver arī pacienta un mediķu komandas sagatavošanos transplantācijai un pacienta aprūpe pēc operācijas. Pašlaik rindā uz sirds transplantāciju gaida 10 cilvēki, no kuriem divi ir bērni.
Kā sacīja Sīle, tad ārsti ir gatavi veikt 12 sirds transplantācijas gadā, ja vien būtu tāda iespēja. Šobrīd viens no šķēršļiem donoru apzināšanā ir arī sabiedrības sliktā informētība par to, kādā veidā pēc nāves viņi var kļūt par donoriem, proti, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un darot zināmu savu viedokli par labu orgānu ziedošanai vai pret to.
Tāpat ciešāka sadarbība būtu nepieciešama starp ārvalstu un Latvijas slimnīcām, tostarp ar lielajām reģionālajām slimnīcām, lai labāk apzinātu iespējamos orgānu donorus. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā nedrīkst palikt tikai veci, slimi un nīgri ārsti |
|
| |
10/11/2014
Jaunais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) par savu pienākumu amatā uzskata panākt, lai Latviju nepamet medicīnas personāls.
Belēvičs žurnālistiem sacīja, ka viens no jautājumiem, kam jāpievēršas, ir investīcijas veselības aprūpes personālā, jo ir svarīgi, lai ārsti un māsas neaizbrauc labākas peļņas meklējumos uz ārzemēm.
"Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Latvijā paliek tikai slimi un nīgri pacienti, kurus ārstē gados veci, slimi un nīgri ārsti," piebilda ministrs.
Kā galveno, kas būtu jāpaveic, ir veidot veselības nozari tādu, lai pacientiem, neatkarīgi no viņu materiālās rocības, nebūtu bail doties pie ārsta ar pārliecību, ka viņš būs drošās rokās un ka viņam sniegs medicīniskos pakalpojumus.
Ministrs uzskata, ka nedrīkst būt tāda situācija, ka cilvēks pamet slimnīcu pusārstēts, tikai baidoties no tā, ka viņam nebūs naudas, lai samaksātu par saņemtajiem pakalpojumiem.
Pirms došanās uz jaunās valdības svinīgo sēdi, Belēvičs jau bija ieradies Veselības ministrijā un uzdevis atbildīgajām amatpersonām sagatavot patiesu informāciju, kādā finansiālā situācijā ir nozare uz gada beigām.
Patlaban svarīgs ir nākamā gada budžeta jautājums, un ministrs jau šovakar vēlas gūt priekšstatu, ar cik lieliem mīnusiem šo gadu beigs nozare un cik lielā mērā tie saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem veselības aprūpē.
Jau ziņots, ka Saeima vakar ar balsu vairākumu apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) valdību. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Līdz novembra vidum laiks būs silts |
|
| |
07/11/2014
Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ Latvijā saglabāsies silts laiks, dažbrīd gaidāms lietus un migla, prognozē "Global Forecast System".
Naktī uz sestdienu Latviju pametīs plašā nokrišņu zona, nakts sākumā valsts austrumu daļā vēl pamatīgi līs. Brīvdienās vietām nedaudz uzlīs, vairāk līs svētdien Latgalē.
Debesis brīžiem skaidrosies, vietām veidosies migla.
Sestdien un svētdien pūtīs lēns vējš, gaisa temperatūra būs +1..+7 grādi diennakts tumšajā laikā un +5..+9 grādi dienas vidū.
Nākamnedēļ dažbrīd gaidāms neliels lietus, debesis skaidrosies reti. Galvenokārt pūtīs lēns līdz mērens dienvidaustrumu vējš. Gaisa temperatūra visbiežāk būs +3..+8 grādi naktī un +6..+11 grādu dienas vidū.
Pastāv neliela iespēja, ka 16.novembrī vai dažas dienas vēlāk sāksies ziema. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Notiks diskusija par medikamentu pieejamību Latvijā |
|
| |
04/11/2014
Šodien Eiropas Savienības mājā notiks medikamentu pieejamībai Latvijā veltīta diskusija, aģentūrai LETA paziņoja labklājības ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Liepa.
Medikamentu pieejamības nedēļas laikā, šodien plkst.10.30, Eiropas Savienības mājā tiks organizēta diskusija par zāļu pieejamības jautājumiem Latvijā, kā arī par pacientu atbalsta organizāciju iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu pacientu interesēs.
Apaļā galda diskusijas dalībniekus ar savu prezentāciju par zāļu pieejamību Latvijā un nākotnes perspektīvām iepazīstinās Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.
Savukārt par pacientu atbalsta organizāciju lomu un iespējām veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā runās biedrības "Atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem" ("Agihas") valdes priekšsēdētājs Ivars Kokins, kurš arī pasākuma noslēgumā klātesošajiem prezentēs bukletu par iespējām iesaistīties pacientu atbalsta organizāciju darbībā "Neesi vienaldzīgs! Rīkojies!".
Diskusijas dalībniekiem pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa pastāstīs par pacientu un senioru nevalstisko organizāciju iniciatīvu, kuras gaitā izstrādāta prasība valdībai par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, tostarp medikamentu pieejamībai, un kuru parakstījušas vairāk nekā 35 organizācijas no visas Latvijas.
Diskusijā aicināti piedalīties pacientu atbalsta un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, par veselības jomu atbildīgo valsts iestāžu vadītāji un darbinieki, sabiedrības veselības viedokļu līderi, kā arī citi interesenti.
Šogad pirmo reizi novembra pirmā nedēļa Eiropā pasludināta par Medikamentu pieejamības nedēļu, kurā cilvēki aicināti iesaistīties, organizējot tematiskus pasākumus, lai vairotu pacientu un sabiedrības izpratni par medikamentu pieejamības nozīmi sekmīgā ārstēšanās procesā.
Apaļā galda diskusiju organizē biedrība "Atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem" (AGIHAS) sadarbībā pacientu un senioru organizāciju apvienību "NVO-veselībai". |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Aizliedz smēķēt uz balkoniem, ārstniecības iestādēs un citviet |
|
| |
30/10/2014
Ja kāds no apkārtējiem pret to iebildīs, turpmāk būs aizliegts smēķēt uz dzīvojamo māju balkoniem, ārstniecības iestādēs, ieslodzījuma iestādēs un citviet. Turklāt arī uz elektroniskajām cigaretēm attieksies tie paši ierobežojumi, kas regulē tradicionālo cigarešu un tabakas kūpināšanu.
Saeima papildinājusi likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienests.
Cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt. To nosaka Saeimā ceturtdien, 30.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu. Līdztekus deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu.
Komisijā atbalstīta arī jauna smēķēšanas definīcija, ietverot tajā elektronisko cigarešu smēķēšanu. Tādējādi smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz elektroniskajām cigaretēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Likumprojekts paredz virkni jaunu smēķēšanas ierobežojumu. Smēķēšanas aizliegums tiks attiecināts arī uz ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu lietošanā esošām teritorijām, kā arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kādam no mājas iedzīvotājiem būs pamatoti iebildumi.
Smēķēt būs aizliegts arī bērna klātbūtnē, kā arī jebkurā citā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja viņa pret to iebilst.
Personām no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties tabakas izstrādājumus, būs pienākums bez uzaicinājuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Līdzīga kārtība noteikta, personām līdz 25 gadu vecumam iegādājoties alkoholiskos dzērienus.
Trešajā lasījumā ir svītrots iepriekš atbalstītais priekšlikums līdz 21 gadam pacelt vecuma slieksni cigarešu pirkšanai.
"Šāds solis nebija līdz galam pārdomāts, jo smēķēt mūsu valstī drīkst no 18 gadu vecuma, līdz ar to liegums pirkt cigaretes līdz 21 gada vecumam nav loģisks", skaidro Barča. Turklāt pret šādu normu iebilda mazumtirgotāju pārstāvji, uzsverot, ka tas apgrūtinātu veikalnieku darbu un radītu sajukumu, jo alkoholu drīkstētu pirkt no 18 gadiem, bet cigaretes – no 21, informē komisijas vadītāja.
Tabakas izstrādājumu tirdzniecība līdztekus jau iepriekšējiem ierobežojumiem būs aizliegta internetā (izmantojot distances līgumu), kā arī valsts un pašvaldību iestāžu telpās un teritorijās, izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un ieslodzījuma vietas, kur ievietoti pilngadīgie ieslodzītie.
Tirdzniecības aizliegums attieksies arī uz sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestāžu telpām, tajā skaitā izglītības iestāžu dienesta viesnīcu telpām, kā arī šo iestāžu lietošanā esošajām teritorijām. Jaunajiem tabakas tirdzniecības ierobežojumiem noteikts pārejas periods – tie stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī, bet pārējās likuma grozījumos ietvertās normas stāsies spēkā parastā kārtībā - četrpadsmitajā dienā pēc likuma izsludināšanas. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Darba devējiem vairs nebūs jāapstiprina slimības lapas |
|
| |
23/10/2014
No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. To paredz likumu izmaiņas, kuras ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.
Turklāt no nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas – tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas.
"Ar šiem likuma grozījumiem mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri ar informāciju var apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja un tad – uz sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju tās būtu gatavas iedarbināt jauno kārtību," norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
Līdz ar to, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, būs nepieciešams vienīgi pabalsta pieprasītāja iesniegums, ko varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā arī elektroniski. Iesniegumā personai būs jāapliecina, ka darba nespējas periodā viņa nav strādājusi. Administratīvais slogs mazināsies arī darba devējiem, jo viņiem vairs nebūs pienākums apstiprināt darbnespējas lapas.
Savukārt informāciju par darbiniekiem noteikto pārejošo darbnespēju varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas zaudējušas apgādnieku, Saeimā akceptētās likuma izmaiņas paredz noteikt, ka apgādnieka zaudējuma apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 65% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līdzšinējo 50% vietā.
Tāpat noteikts īsāks termiņš pabalstu pieprasīšanai par iepriekšējo termiņu. Līdzšinējo 12 mēnešu vietā tas būs seši mēneši. Šāds termiņš patlaban jau ir spēkā attiecībā uz pensiju pieprasīšanu. Šī norma stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Krūts veselības mēnesī atgādina |
|
| |
15/10/2014
Oktobrī, Krūts veselības mēnesī, Nacionālais veselības dienests aicina sievietes izmantot saņemtās uzaicinājuma vēstules un veikt bezmaksas krūšu rentgenoloģisko pārbaudi - mamogrāfiju.
Šim profilaktiskajam izmeklējumam ir būtiska loma krūts vēža agrīnā atklāšanā un savlaicīgas ārstēšanas uzsākšanā.
Uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātas mamogrāfijas veikšanai Nacionālais veselības dienests izsūta sievietēm 50-69 gadu vecumā reizi divos gados uz iedzīvotājas deklarētās dzīvesvietas adresi.
Pagājušajā gadā kopumā tika izsūtīti 142 tūkstoši uzaicinājumu, no kuriem izmantoti 34,2%. Kopš 2009. gada, kad tika uzsākta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, atsaucības īpatsvars krūšu pārbaudēm pieaudzis par 13%. Pagājušajā gadā visaktīvāk izmeklējumus veikušas sievietes Latgalē – gandrīz 39%.
Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību, no 2013. gada ģimenes ārstiem ir noteikts obligāts kvalitātes kritērijs - sekot līdzi reģistrēto pacientu profilaktisko pārbaužu veikšanai. Ģimenes ārstu praksēm ir pieejama informācija, vai pacientam ir izsūtīta uzaicinājuma vēstule un vai tā ir tikusi izmantota.
Ģimenes ārstam ir nodrošināta iespēja atkārtoti izsniegt uzaicinājuma vēstuli pacientei, ja tā ir tikusi nozaudēta vai bojāta.
Savu uzaicinājuma vēstuli iedzīvotāja var atkārtoti izdrukāt arī pati no Nacionālā veselības dienesta mājaslapas un ierakstīt tajā savu īpašo kodu, kuru var uzzināt ģimenes ārsta praksē vai Nacionālajā veselības dienestā.
Lai krūts izmeklējumus padarītu pieejamākus reģionos, regulāri tiek organizēti mobilā mamogrāfa izbraukumi.
Īpaši aprīkots autobuss atvieglo pacientiem iespēju saņemt augstvērtīgu mamogrāfijas izmeklējumu dzīvesvietas tuvumā. Līdz šī gada beigām mobilajam mamogrāfam paredzēts viesoties vēl 77 vietās Latvijā.
Ja sievietei pēc mamogrāfjas izmeklējuma nepieciešami papildu izmeklējumi diagnozes precizēšanai, ģimenes ārstam ir iespēja nosūtīt pacienti pakalpojuma saņemšanai prioritārā kārtībā, lai nodrošinātu savlaicīgu tālāku izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsāktu ārstēšanu.
Nacionālais veselības dienests aicina sievietes rūpēties par savu veselību un veikt valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes arī tad, ja šobrīd nav sūdzību par veselību, jo onkoloģiskās saslimšanas sākumstadijās nereti var attīstīties bez jūtamiem simptomiem, taču, tieši agrīni atklājot slimību, ir vislielākās iespējas sekmīgai ārstēšanai.
Saņemt papildu konsultācijas par uzaicinājuma vēstulēm, ārstniecības iestādēm, kurās veikt izmeklējumu, mobilā mamogrāfa izbraukumiem, kā arī uzzināt savu īpašo kodu vēstules atjaunošanai var, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00). |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Iespējams saņemt psihiatru bezmaksas konsultācijas |
|
| |
06/10/2014
No šodienas līdz 10.oktobrim, kā arī no 10.novembra līdz 14.novembrim iedzīvotājiem Rīgā būs iespēja apmeklēt bezmaksas konsultācijas pie privāti praktizējošiem psihiatriem, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas pārstāve Laura Ševčenko.
Veselības ministrijas un SPKC kampaņas «Nenovērsies!» laikā piedāvātā iespēja paredzēta, lai mazinātu sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus pret psihisku saslimšanu un veicinātu vēršanos pēc specializētas palīdzības.
Pirmais bezmaksas konsultāciju posms pie privāti praktizējošiem psihiatriem Rīgā notiks no 6.oktobra līdz 10.oktobrim.
Šajā laikā konsultācijas A.Čaka ielā 83/85 sniegs psihiatre Olga Strautzele, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 740 717, veselības centrā «Vivendi», Dzirnavu ielā 16, iedzīvotājus konsultēs psihiatre Inga Zārde (20 451 777), bet 9.oktobrī Ainažu ielā 6 konsultācijas sniegs psihiatre Ingrīda Cera (29222255).
Otrais bezmaksas konsultāciju posms norisināsies laikā no 10.novembra līdz 14.novembrim. Šajā laikā konsultācijas centā «Consilium Medicum», Rūpniecības ielā 7, sniegs psihiatrs Gints Polis, ar kuru sazināties var pa tālruni 29 417 945, bet K.Valdemāra ielā 18-5a/1 - psihiatre Krista Rage (26464168).
Lai pieteiktos vizītei, ir jāsazinās ar ārstiem un jāvienojas par vizītes laiku. Jāņem vērā, ka kampaņas laikā iespēja saņemt privāti praktizējošu psihiatru konsultācijas būs iedzīvotājiem ne tikai Rīgā, bet arī Līvānos, Ventspilī, Aizkrauklē, Jelgavā un Liepājā.
SPKC atgādina, ka konsultācijas iespējams saņemt arī pie valsts apmaksātiem psihiatriem, kuru kontaktinformāciju iespējams atrasts kampaņas mājaslapas «www.nenoversies.lv» sadaļā «Palīdzība». Savukārt informāciju par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem kopumā iespējams saņemt, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80001234.
Kampaņas «Nenovērsies!» mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību psihiskās veselības traucējumiem, palīdzēt atpazīt pirmos simptomus un mazināt sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus gan pret vēršanos pēc palīdzības psihisku traucējumu gadījumā, gan pret cilvēkiem, kas ar šiem traucējumiem slimo. |
|
| |
|
|
| |
LETA/apollo.tvnet.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvija par budžeta naudu ražo ārstus ārvalstīm |
|
| |
29/09/2014
"Ražojam augsti kvalificētu darba spēku Eiropas Savienības slimnīcām. Bezmaksas. Šādu sludinājumu varētu ievietot Latvijas augstākās izglītības sistēma. Latvijā joprojām nepietiek vietu rezidentūrā un ik gadu desmitiem jauno mediķu nevar turpināt savu izglītību, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Ik gadu rezidentūrā nepietiek vietu jaunajiem mediķiem, kas absolvējuši gan Rīgas Stradiņa, gan Latvijas Universitāti. Piemēram, šogad bešā palika vismaz 44 jaunie ārsti. Visticamāk, lielāka daļa no viņiem izglītoti par valsts līdzekļiem. "De facto" aprēķini liecina, ka sešu gadu garumā budžetam tas varēja izmaksāt aptuveni vienu 800 000 eiro.
Pērn Latvijas ārstu biedrība izsniedza nepieciešamos dokumentus vairāk nekā simts jaunajiem ārstiem, kas plānoja doties uz rezidentūru ārzemēs. Precīzu datu par to, cik daudzi no viņiem aizbrauc un paliek svešumā nav.
Veselības ministrijā situāciju skaidro ar trekno gadu un krīzes sekām.
"Šobrīd sāk beigt tie studenti, kas uzņemti 2007 gadā, kad bija palielināts pamatstudiju vietu skaits. Rezidentūras laiks nobīdās pa 6 gadiem, krīzes laikā rezidentūras vietu skaits netika palielināts," raidījumam stāsta Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole.
Ministrijā apgalvo, ka problēmu risina. Uz rezidentūras vietu skaita palielināšanu nav jācer, tāpēc mēģina nedaudz samazināt budžeta vietas pamatstudijās. Katru gadu – par astoņiem procentiem. Taču Rīgas Stradiņa Universitātes vadība veicināt šo praksi negrasās. Turklāt veselības ministrija var ietekmēt tikai Stradiņa universitāti. Latvijas Universitātes finansējums nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas. Uzņemto studentu skaits paliek nemainīgs jau vairākus gadus.
Ārsts, Teksasas Universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis uzskata, ka daļēji situācijā ir vainojama sistēma: "Mums ir absolūtā lietu ne-koordinācija, jo LU ir izglītības ministrijas padotībā, bet RSU pakļaujas Veselības ministrijai. Protams, ka viņas nevar vienoties savā starpā, tur ir konkurence, kurš vairāk uzņems, kurš dabūs vairāk rezidentus."
Pirms pieciem gadiem Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc uzņemto medicīnas studentu skaita uz simts tūkstošiem iedzīvotāju. Pieņemot, ka citām valstīm skaitļi paliek nemainīgi, šogad mēs tik un tā ierindotos topā - aptuveni trešajā vietā. Tātad joprojām – pārprodukcija, vēsta raidījums. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā pirmoreiz veic pilnīgu deguna rekonstrukciju |
|
| |
17/09/2014
Mikroķirurģijas centra speciālisti pilnībā atjaunojuši degunu kādai 82 gadus pacientei ar deguna audzēju, kas ir pirmā šāda apjoma operācija Latvijā, portāls "Delfi" uzzināja Mikroķirurģijas centrā.
"Audzējs bija pārņēmis visu sievietes deguna virsmu, tāpēc deguns bija vispirms jāamputē, bet pēc tam sekoja otra operācija – pilnīga deguna rekonstrukcija," teic ķirurgs Kalvis Pastars, kurš operāciju paveica kopā ar ķirurģi Andu Gaili.
Operācijas laikā sievietei atjaunots pilnībā viss deguns, kā arī deguna eju gļotāda, skrimšļainā āda un deguna āda. Faktiski pacientei tika radīts pilnībā jauns deguns.
Operācija veikta RAKUS Mikroķirurģijas centrā, vienīgajā vietā Latvijā, kur slimniekiem sniedz neatliekamo mikroķirurģisko palīdzību, kā arī mikroķirurģijas speciālistu palīdzību bērniem.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
CSP sāks iedzīvotāju veselības apsekojumu |
|
| |
02/09/2014
No šodienas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāks otro Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojumu, kura mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju veselību, dzīvesveidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem, informē CSP.
Iedzīvotāju veselības apsekojums tiks veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā. Apsekojumā iegūtie dati tiks izmantoti sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.
Pirmais Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums tika veikts 2008.gadā. Saskaņā ar tā rezultātiem 41% respondentu savu veselības stāvokli vērtēja kā labu un 38% - kā viduvēju.
Aptaujas laikā tika noskaidrots, ka visbiežāk respondenti sūdzas par muguras joslas un kakla daļas sāpēm, paaugstinātu asinsspiedienu un hroniskām plaušu slimībām. Novērtējot respondentu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumiem, rezultāti rāda, ka respondenti visvairāk ir apmierināti ar ģimenes ārstu pakalpojumiem (61%) un vismazāk - ar slimnīcu pakalpojumiem (38%).
Šī gada apsekojumā tiks iesaistīti 11 000 respondentu visā Latvijā, kuru izvēli nosaka vienota, ES statistikas biroja izstrādāta izlases veida apsekojuma metodoloģija. Pirmo reizi CSP regulārajos apsekojumos iedzīvotājiem tiek dota iespēja aptaujas anketu aizpildīt internetā. Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojumā iekļautie iedzīvotāji šo iespēju varēs izmantot no 2.septembra līdz 15.septembrim.
CSP intervētāji, kuri veiks šo apsekojumu, darbu uzsāks šā gada 1.oktobrī un pabeigs 2015.gada februārī. Intervētāji respondentu apmeklēs dzīvesvietā vai sazināsies pa telefonu. Pirms aptaujas veikšanas izlasē iekļautās personas saņems informatīvu CSP vēstuli.
CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un piedalīties apsekojumā, izmantot iespēju aptaujas anketu aizpildīt internetā vai arī aktīvi sadarboties ar intervētājiem, jo kvalitatīvu datu iegūšanai ir svarīga katra iedzīvotāja atbilde.
Apsekojumā iegūtā informācija tiks izmantota statistiskiem mērķiem kopsavilkuma veidā. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam un Valsts statistikas likumam. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Piektdienas rītā spēkā sinoptiķu brīdinājums |
|
| |
29/08/2014
Piektdien no rīta vietām gaidāms ilgstošs lietus, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.
Ilgstošs lietus gaidāms galvenokārt centrālajos rajonos.
Nokrišņu daudzums lietus laikā sasniegs 15-20 milimetrus.
Aģentūra BNS vēsta, ka piektdien Latvijas lielākajā daļā īslaicīgi līs, vietām gaidāms stiprs lietus vairāku stundu garumā, iespējams pērkona negaiss.
Starp mākoņiem uzspīdot saulei, gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +16..+19 grādiem. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš.
Rīgā palaikam līs, vietām stipri, visvairāk nokrišņu gaidāms rīta pusē. Pūtīs mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra pakāpsies līdz +17..+18 grādiem. |
|
| |
|
|
| |
apollo.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Vairums Latvijas iedzīvotāju sporto, bet nav labā formā |
|
| |
24/08/2014
Vairums jeb divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir fiziski aktīvi, bet tikai 12% savu fizisko formu novērtē kā labu, liecina VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) un uzņēmuma "Mindshare" veiktais pētījums. Pētījuma rezultāti parāda, ka galvenā motivācija kustīgam dzīvesveidam 70% gadījumu ir cilvēku vēlme būt veseliem un fiziski spēcīgiem, bet 44% gadījumu - labi izskatīties.
Tikmēr 33% aptaujāto norādījuši, ka ir drīzāk sliktā vai sliktā fiziskā formā. Tikai 12% aptaujas dalībnieku pārliecinoši atbildējuši, ka ir labā fiziskā formā, bet pārējie to vērtē kā drīzāk labu.
Savukārt tie, kuri nav fiziski aktīvi, 54% gadījumu norāda uz motivācijas trūkumu, 39% gadījumu - uz laika trūkumu, bet 22% gadījumu - uz kompānijas trūkumu. Vīriešiem aktuālākais aizbildinājums, lai nenodarbotos ar fiziskām aktivitātēm, ir tuvumā neesoša sportošanai piemērota vieta, savukārt sievietēm vairāk tūkst motivācijas, līdzekļu un kompānijas.
Pētījums veikts pirms LDz organizētās "Vislatvijas Spēka dienas", kas norisināsies šī gada 14.septembrī.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Brīvdienās būs īslaicīgs lietus un pērkons |
|
| |
15/08/2014
Tuvākajās dienās laikapstākļi Latvijā būtiski nemainīsies, nākamās nedēļas sākumā pastiprināsies vējš, prognozē "Global Forecast System".
Sestdien un svētdien starp mākoņiem uzspīdēs saule, daudzviet gaidāms īslaicīgs lietus, vietām arī pērkona negaiss, tā laikā atsevišķās vietās iespējama krusa un brāzmains vējš. Pārsvarā pūtīs mērens dienvidrietumu vējš.
Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +9..+14 grādiem, par kādu grādu siltāk būs pretvēja piekrastē. Dienas laikā gaiss iesils līdz +19..+23 grādiem.
Nākamās nedēļas sākumā saistībā ar lielu ciklonu, kas atradīsies Skandināvijā, gaidāma vēja pastiprināšanās. Atbilstoši pašreizējai prognozei vējainākā diena Latvijā būs otrdiena, 19.augusts, kad dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 13-18 metru sekundē, vietām piekrastē - 20 metru sekundē.
Arī nākamnedēļ katru dienu valstī gaidāms īslaicīgs lietus, vietām ducinās pērkons. Visvairāk nokrišņu būs Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē.
Sagaidāms, ka laikapstākļi nemainīsies arī augusta pēdējā nedēļā.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Kā rīkoties, ja karstajā laikā paliek slikti |
|
| |
05/08/2014
Laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz arvien jaunus rekordus, mediķi aicina izvairīties no došanās laukā un uzturēšanās atklātā saulē dienas karstajā laikā no plkst. 11 līdz 15, kā arī sniedz vairākus padomus, kā rīkoties, ja dienas laikā tomēr pašsajūta pasliktinās.
Veselības centru apvienības mediķi iesaka: ja dienas laikā pašsajūta tomēr ir pasliktinājusies un cilvēks konstatē kādu no sekojošiem simptomiem: pēkšņas galvassāpes, slikta dūša, intensīvas slāpes, miegainība, apsārtusi un sausa āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, apjukums un/vai agresivitāte, vai arī krampji un samaņas zudums, tad vispirms nepieciešams pārvietoties uz vēsāku vietu ēnā, kur jūtama vēja pūsma.
Pēc tam ieteicams apsēsties un atpogāt ciešu apģērbu.
Mediķi iesaka neatgulieties, jo tas var pasliktināt veselības stāvokli.
eteicams pacensties normalizēt elpošanu: lēni un dziļi ieelpot, īsu brīdi (uz 2-3 sekundēm) aizturēt elpu un mierīgi izelpot.
„Ja veselības pasliktināšanas brīdī jums blakus ir kāds, kurš var palīdzēt, tad palūdziet viņam vāju sāls ūdens šķīdumu (1/4 tējkarote sāls uz puslitru ūdens), parastu ūdeni vai augļu sulu, lai atjaunotu ar sviedriem zaudēto šķidrumu.
Izdzeriet to maziem malciņiem! Pēc tam samitriniet pieri, pakausi, kaklu. Ja nepatīkamās sajūtas nepāriet 5-7 minūšu laikā, izsauciet neatliekamo palīdzību," iesaka internās medicīnas ārste Anna Aleksandrova.
Ja cilvēks noģībst, nepieciešams viņu noguldīt stabilā sānu guļā (labā plauksta zem kreisā vaiga, kreisā kāja taisna, labā saliekta celī), vēsā vietā un izsaukt „ātro palīdzību", iesaka Aleksandrova.
Kā norāda Veselības centru apvienībā, pēdējo trīs nedēļu laikā ārstiem krasi pieaudzis pacientu skaits. Ārsti to skaidro ar ilgstošo karsto laiku un cilvēku nespēju pareizi rīkoties karstumā.
„Bieži vien cilvēki neapzinās, ka karstums ir papildu slodze organismam un turpina aktīvi skriet, braukt ar riteni dienas laikā. Palielināta fiziska slodze karstumā var novest pie sirds vājuma vai pat infarkta," Aleksandrova.
Mediķi atzīmē, ka visvairāk riskam ir pakļauti seniori, hroniski slimojošie, kā arī cilvēki ar lieko svaru un paaugstinātu asinsspiedienu.
Tāpat jābūt uzmanīgiem arī zīdaiņu, mazu bērnu (līdz 5 gadiem), kā arī pusaudžu vecākiem, jo karstajā laikā bērniem pietiekami nedarbojas ķermeņa temperatūras regulācija un ir risks dabūt saules dūrienu.
„Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, karstā laikā nevajadzētu aizmirst pastāvīgi lietojamās zāles. Ieteicams izvairieties no alkohola un saldu dzērienu lietošanas. Vairāk ir jāēd auksti ēdieni, īpaši salāti un augļi, kas satur daudz ūdens. Tas palīdzēs papildus apgādāt organismu ar ūdeni un nepieļaut dehidratāciju," skaidro Aleksandrova.
Ārsti atgādina, ka viens no izplatītākajiem karstā laika riskiem ir organisma atūdeņošanās, par ko liecina slikta pašsajūta, galvassāpes, reibonis un nelaba dūša.
Tam var būt arī smagākas sekas - krampji, bezsamaņa, sirds vājums un pat nāve.
Lai nekaitētu veselībai, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs +20 °C, diennaktī jāizdzer vismaz 1,5 litri šķidruma (sula, ūdens, tēja, bet ne kafija), vairāk nekā līdz +25 °C - 2 litri, bet pāri par 30°C - 3 litri.
Mediķi iesaka plānot savu dienu tā, lai būtu iespējams izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrasties labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, nebūtu jāuzturas atklātā saulē un jāstrādā ārā, kad karstums ir visintensīvākais - laikā no plkst. 11 līdz 15.
Ja tomēr jādodas ārā, jālieto galvassega un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, kā arī jāpaņem līdzi pietiekams daudzums ūdens. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Veselības nozares darba grupu vadīs Viņķele |
|
| |
28/07/2014
Veselības nozares darba grupu, kura ministra neesamības dēļ pieskatīs šo nozari, vadīs bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (V), žurnālistiem apstiprināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Pirmdien premjerministrei ir paredzēta tikšanās ar Viņķeli un Veselības ministrijas vadību, lai noteiktu darāmo darba grafiku un veicamos uzdevumus, kas jāpaveic līdz vēlēšanām atlikušajos mēnešos. Straujuma apstiprināja, ka Viņķele būs darba grupas vadītāja.
"Tomēr politiskā atbildība paliek Ministru prezidentam," piebilda Straujuma.
Politiķe pastāstīja, ka Veselības ministrija ir sagatavojusi rīcības plānu ar finansējuma piesaisti konkrētiem pasākumiem, bet to vēl nepieciešams izanalizēt.
Jau ziņots, ka tā vietā, lai meklētu atlikušajiem diviem mēnešiem jaunu veselības ministru, tiks izveidota darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus veselības nozares pārraudzīšanai un izstrādās darāmo darbu sarakstu laikam līdz vēlēšanām un arī nākamajai valdībai.
Ilgstoši slimojošā un vairāku veselības aprūpes organizāciju pretestību savām reformām saņēmusī veselības ministre Ingrīda Circene (V) 7.jūlijā iesniedza demisijas rakstu un valdības vadītāja Circenes demisiju pieņēma.
Sākotnēji ministra amatam bija uzrunāts Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis, kurš gan no šī piedāvājuma atteicās. Vēlāk uzrunāta Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, kas arī atteikusies no šī piedāvājuma. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Donoru centrā trūkst vairāku grupu asiņu |
|
| |
21/07/2014
Valsts asinsdonoru centrs (VAC) aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un ziedot vairāku grupu asinis, jo centrā īpaši trūkst O, A un B rēzus negatīvas un O rēzus pozitīvas asins grupas asiņu, informēja VAC preses sekretāre Zane Mistre.
VAC mainījis savu darba laiku un turpmāk donorus gaidīs jau no plkst. 8 (pirmdien, ceturtdien: no plkst. 8 līdz 19, otrdien, trešdien: no plkst. 8 līdz 17, piektdienās: no plkst. 8 līdz 15).
Tāpat šonedēļ VAC palielinājis arī izbraukumu skaitu.
VAC arī atgādina, ka centrs atsācis plazmas donoru pieņemšanu, tāpēc arī plazmas donori tiek aicināti atsaukties lūgumam nodot plazmu iepriekš piesakoties pa tālruni 80000003. No donoru nodotās plazmas tiek ražoti ārstniecībā neaizvietojami medikamenti.
VAC atgādina, ka vesels cilvēks var ziedot asinis četras līdz piecas reizes gadā, ievērojot divu mēnešu intervālu starp asins nodošanas reizēm. Vienā asins nodošanas reizē donors ziedo 450 mililitrus asiņu. Tas nav kaitīgi vesela cilvēka veselībai, jo asinis organismā nemitīgi atjaunojas, turklāt donori retāk slimo ar hroniskām slimībām.
Lai nodotu asinis, donoram jābūt veselam un vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Donors nedrīkst svērt mazāk par 50 kilogramiem. Donoram pirms asins došanas jāatpūšas, tāpēc nav vēlams nodot asinis pēc nakts maiņas, saspringta darba vai liela emocionāla pārdzīvojuma. Tāpat pirms procedūras nedrīkst smēķēt un lietot alkoholu.
VAC speciālisti otrdien, 22.jūlijā, dosies uz Ķekavas kultūras namu, kur iedzīvotāji asinis varēs nodot no plkst. 10 līdz 14, trešdien, 23.jūlijā VAC būs pieejams Tukuma novada Jaunmoku pilī no plkst. 10 līdz 14, ceturtdien, 24.jūlijā VAC speciālisti būs pieejami Limbažu kultūras namā no plkst. 10 līdz 14, bet piektdien, 25.jūlijā, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Rīgā, no plkst. 10 līdz 14.
Specializētais autobuss pirmdien, 21.jūlijā, no plkst. 10 līdz 15 būs pieejams Rīgā pie Dailes teātra, otrdien, 22.jūlijā tas dosies izbraukumā uz Novikontas Jūras koledžu, kur būs pieejams no plkst. 10 līdz 14, trešdien, 23.jūlijā, tas būs pieejams laukumā pie Brīvības pieminekļa no plkst. 10 līdz 14, ceturtdien, 24.jūlijā, pie AS „BTA apdrošināšana” no plkst. 10 līdz 14, bet piektdien, 25.jūlijā pie LR Satiksmes ministrijas no plkst. 11 līdz 15. Sestdien, 26.jūlijā, tas būs pieejams Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā no plkst. 10 līdz 14. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Darbinieki nereti melo un slēpj veselības stāvokli |
|
| |
09/07/2014
Lai nezaudētu darbu, strādājošie nereti slēpj savu faktisko veselības stāvokli, bet arodslimību ārstu pārbaudes bieži vien mēdz būt formālas, trešdien vēsta laikraksts "Diena".
Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente Maija Eglīte laikrakstam norādījusi, ka cilvēki šādi rīkojas, jo baidās zaudēt darbu, jo citu darba vietu atrast nespēs.
„Viņi ies un teiks, ka ir veseli. Visi melo - ārsti, medmāsas, uzņēmumu darbinieki - visi grib strādāt," norādījusi Eglīte.
Agrāk situācija bijusi vienkāršāka - ja cilvēkam veselības pārbaudē konstatēja kādas problēmas, viņu pārcēla uz citu darbu, kur darba apstākļi ir saudzējošāki, bet tagad tā vairs nenotiek, jo nav darba vietu. Rezultātā - ja ārsts uzraksta, ka attiecīgais darbinieks var strādāt esošajā darba vietā, bet nepieciešams novērst kaitīgos faktorus, darba devējs atbild, ka tas nav iespējams, un darbinieks zaudē darbu.
Eglīte gan arī atgādina, ka svarīgi ir jebkuru slimību neielaist, jo, atklājot to laikus, ir iespējams meklēt risinājumus.
Kā atzīmē laikraksts, tieši obligātā veselības pārbaude ir veids, kā noskaidrot, vai darbinieks var pildīt savus pienākumus. Tāpēc nosūtīt viņu uz veselības pārbaudi ir obligāts darba devēja uzdevums, ja tiek strādāts vidē, kur ir kaitīgi faktori. Valsts Darba Inspekcija (VDI) gan atzīst, ka daļā gadījumu pastāv formāla pieeja veselības pārbaudēm.
Ilze laikrakstam atklājusi savu pieredzi: viņai Rīgā nav sava ārsta, tāpēc devusies uz tuvāko poliklīniku Iļģuciemā. „Mani aizsūtīja uz plaušu rentgenu, uztaisīja bildi un veica ierakstu - vesels. Par šo pakalpojumu samaksāju nedaudz virs septiņiem eiro. Pēc tam mani nosūtīja pie arodārsta. Kad iegāju kabinetā, daktere pa telefonu sarunājās ar vīru par iepirkšanos veikalā. Es noliku uz galda savu medicīnisko grāmatiņu. Viņa, kā īsta sieviete, spēja darīt divus darbus reizē. Paralēli sarunai aizpildīja manu grāmatiņu ar trim zīmogiem un parakstu. Tad pārtrauca sarunu un pajautāja, vai man ir kādas sūdzības. Atbildēju noliedzoši. Uz to daktere norādīja, ka man jāsamaksā kasē 15 eiro par pakalpojumu, un atvadījās ar labi padarīta darba sajūtu".
Ilzes ir vīlusies sistēmā, taču laikraksts atzīmē - viņa nav vienīgā - par formālu attieksmi darbinieku obligātajās veselības pārbaudēs ir dzirdēts daudz un ir gan arī gadījumi, kad ārsts ir ieinteresēts veikt kvalitatīvu veselības pārbaudi, taču problēma ir pacienta nevēlēšanās atklāt savu patieso veselības stāvokli.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Karstums turpināsies arī nākamajā nedēļā |
|
| |
07/07/2014
Lai gan šīs darba nedēļas otrajā pusē karstums nedaudz mazināsies, brīvdienās un nākamās nedēļas sākumā tas atkal pieņemsies spēkā, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze.
Šīs nedēļas sākumā gaiss sakarsīs līdz +27..+31 grādam, turpmākajās dienās gaisa temperatūra pazemināsies par 1-4 grādiem, bet svētdien jau atkal tiek prognozēta svelme līdz +31 grādam, un nākamnedēļ iespējama vēl nedaudz augstāka gaisa temperatūra.
Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, tādēļ vēsāks laiks saglabāsies Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, kur Kolkā, Rojā, Mērsragā un Engurē gaisa temperatūra dienas laikā sasniegs +22..+25 grādus, vienlaicīgi šeit gaidāms siltākais jūras ūdens.
Mākoņu daudzums pārsvarā būs neliels, spoži spīdēs saule, taču veidosies arī daži lietus un negaisa mākoņi, vairāk šādu mākoņu varētu būt otrdien, 8.jūlijā. Valsts lielākajā daļā jūlija otrā nedēļa paies bez lietus, līdz ar to paaugstināsies ugunsbīstamība mežos.
Lai gan dienas pamazām kļūs īsākas, saules ultravioletā radiācija vēl būtiski nemainīsies un saglabāsies augsta, tādēļ joprojām jāievēro piesardzība, dienas vidū atrodoties saulē.
Ūdens temperatūra Latvijas lielākajās upēs un ezeros šīs nedēļas gaitā paaugstināsies līdz +20..+25 grādiem. Arī jūra turpinās iesilt, tomēr austrumu vēja dēļ Vidzemes piekrastē un Kurzemes rietumu piekrastē ūdens var kļūt vēsāks.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu.
|
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Asinsdonoru centrs aicina atsaukties divu grupu donorus |
|
| |
25/06/2014
Valsts asinsdonoru centrs (VADC) īpaši līdz atsaukties donorus ar A (II)Rh (+) un 0 (I) Rh (-) asins grupu, informēja VADC.
VADC izbraukumi ir plānoti trešdien Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, un Kārsavā,
bet ceturtdien, 26.jūnijā - Valkas kultūras namā,
Alūksnes novada domē un Rīgā, uzņēmumā "Rīgas satiksme".
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Līgo svētku brīvdienās policijas patruļas |
|
| |
20/06/2014
Līgo svētku un Jāņu brīvdienās policijas patruļas regulāri mainīs atrašanās vietas, piektdien intervijā Latvijas Radio teica Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas vadītājs Artis Velšs.
Svētku brīvdienās maksimāli tiks palielināts uz ceļiem strādājošo policijas darbinieku skaits, turklāt tiem policijas darbiniekiem, kuriem bija paredzētas brīvdienas, tās ir atceltas, sacīja Velšs.
Savukārt Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis LNT radījumā „900 sekundes" piektdien sacīja, ka, kā jau katru gadu policija arī šogad strādās pastiprinātā režīmā.
Šogad gan tikusi mainīta taktika un policija būs mobila, tās ekipāžas regulāri mainīs atrašanās vietas.
Vairs nebūs viens ceļš, kur stāv policija un ko varētu mēģināt apbraukt, sacīja Krapsis.
Viņš atzina, ka policija kontrolēs gan galvenos valsts autoceļus, gan mazākus Latvijas ceļus.
Jau vēstīts, ka no 21.jūnija līdz 25.jūnijam Valsts policija strādās pastiprinātā režimā un būs ļoti mobila. Automašīnu apturēšana tiks organizēta plānveidīgi un šoferiem saprotami.
Policija īpašu uzmanību pievērsīs tam, vai šoferi nebrauc reibumā un nepārkāpj ātrumu. Krapsis neatklāja, kurās vietās policija atradīsies, taču tās noteikti būšot vietas, kur šoferi to vismazāk gaida. Ņemot vērā masveida pārbaudes, autovadītājiem gan varētu nākties pastāvēt arī sastrēgumos.
Viens no iemesliem, kāpēc šogad uz valsts ceļiem būs vairāk policistu, ir fakts, ka bojāgājušo skaits šogad ir daudz lielāks nekā pagājušajā gadā, norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Jau ziņots, ka šogad līdz 13.jūnijam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši jau 77 cilvēki, kas ir par 20 vairāk nekā analoģiskā periodā pērn.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Uzlabojusies laika prognoze nedēļas nogalei |
|
| |
11/06/2014
Šajā nedēļas nogalē Latviju, visticamāk, nesasniegs arktiskās gaisa masas, kā bija prognozēts iepriekš, liecina jaunākā "Global Forecast System" prognoze.
Saskaņā ar to piektdien valsts lielākajā daļā īslaicīgi līs, tostarp gaidāmas pērkona lietusgāzes. Arī sestdien būs daudz lietus mākoņu, savukārt svētdiena varētu būt sausa un saulaina.
Brīvdienās gaidāms mērens ziemeļu vējš. Sestdien gaisa temperatūra varētu pazemināties līdz +8..+14 grādiem naktī un paaugstināties līdz +16..+22 grādiem dienā.
Naktī uz svētdienu Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra, iespējams, noslīdēs līdz pat +4 grādiem; dienas gaitā saule gaisu sasildīs līdz +16..+20 grādiem.
No 15.jūnija tiek prognozēts neliels salnu risks.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu.
|
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
4 veselīga dzīvesveida pamatbaušļi vasarai |
|
| |
09/06/2014
Vasara tā vien mudina baudīt siltā laika priekšrocībās – sauļoties, braukt ar velosipēdu, peldēt, skriet un būt aktīviem. Arī ēdienkartē tiek ieviestas izmaiņas – arvien biežāk priekšroka tiek dota svaigiem augļiem un ogām, pašmāju dārzeņiem, atvēsinošiem kokteiļiem un ūdenim. Jūrmalas Veselības nedēļas speciālisti ir sagatavojuši padomus aktīvai vasarai, kas palīdzēs ne tikai nostiprināt veselību, bet arī uzlabot pašsajūtu.
Sportiskas aktivitātes vismaz 2,5 stundas nedēļā
Lai sasniegtu vēlamo slodzi, pieaugušajiem nedēļā ieteicams vismaz 2.5 stundas veltīt sportiskām aktivitātēm. Vasarā jo īpaši piemērota būs pastaiga, braukšana ar velosipēdu vai peldēšana. «Velobraukšana ir kā dakteris pret dažādām kaitēm - tā mazina stresu, uzlabo sirdsdarbību, samazina holesterīna līmeni un normalizē asinsspiedienu. Iesācējiem riteņbraukšana, tāpat kā citas fiziskas aktivitātes, jāuzsāk pakāpeniski. Riteņbraukšanu vēlams uzsākt ar 1 līdz 1.5 kilometru garu distanci un ik nedēļu tā jāpalielina par vienu līdz 1.5 kilometriem, līdz būs iespējams nobraukt 10 līdz 13 kilometrus. Turklāt, pagarinot distanci, vajadzētu palielināt arī braukšanas ātrumu,» skaidro Kūrorta Rehabilitācijas centra Jaunķemeri fizioterapeite Iveta Točelovska.
Savukārt peldēšana ne tikai aktivizē elpošanas sistēmu, bet arī norūda organismu, nostiprina sirds muskulatūru, uzlabo asinsriti. «Gan bērniem ar stājas traucējumiem, gan pieaugušajiem ar dažādām mugurkaula saslimšanām jo īpaši vēlamas ir peldes jūrā vai minerālūdens baseinā – lielā minerālu koncentrācija ceļ uz augšu ķermeni un to iztaisno,» komentē Jūrmalas sanatorijas Belorusija rehabilitoloģe Ludmila Gavriļenko.
Ūdens ne mazā kā 2 līdz 2,5 litri dienā
Pārāk mazs uzņemtā šķidruma daudzums palielina asinsspiediena risku, aterosklerozes, sirds un saslimšanu risku, kā arī urīnizvadsistēmas infekciju risku. Tāpat cilvēkiem, kuri dzer pārāk maz ūdens, ir grūtāk ietekmēt savu svaru. Kā izpētījuši zinātnieki, palielinot uzņemtā ūdens daudzumu par 1.5 litriem dienā, enerģijas patēriņš palielinās par 48 kkal. Vidēji 70 kilogramus smagam cilvēkam dienā jāuzņem divi līdz 2.5 litri ūdens, taču paaugstinātas slodzes laikā vai karstuma dēļ, vajadzība pēc ūdens pieaug. «Ūdeni vislabāk dzert maziem malciņiem visas dienas laikā. Vai arī glāzi ūdens izdzert no rīta, pirms katras ēdienreizes, pēc katra tualetes apmeklējuma kā arī vakarā pirms gulētiešanas. Visbiežāk par ūdens trūkumu organismā liecina sausa āda un mati, neelastīgi nagi, paaugstināts kuņģa sulas skābums, sausa mute,» skaidro Kūrorta Rehabilitācijas centra Jaunķemeri sertificēta uztura speciāliste Ilze Luture.
Saules aizsargkrēms pirms sauļošanās
Lai arī saules stariem ir pozitīva iedarbība uz ķermeni – uzlabo pašsajūtu, veicina D vitamīna veidošanos organismā, tomēr nelabvēlīgā UV starojuma ietekmē, āda zaudē elastīgumu, parādās grumbas, paātrinās novecošanās process un var tikt nomākta imūnā sistēma. Turklāt UV iedarbības efekti uzkrājas visas dzīves laikā, veicinot ādas vēža attīstību nākotnē. «Vislielākā UV starojuma intensitāte ir no plkst. 11:00 līdz 16:00, tāpēc šajā laikā nebūtu vēlams uzturēties tiešos saules staros. Tāpat ik reizi dodoties uz pludmali, jālieto UV aizsarglīdzekļi, neaizmirstot ieziest arī tādas ķermeņa vietas kā ausis, degunu, kaklu, plecus, kas ir jo īpaši jutīgi,» stāsta Kūrorta Rehabilitācijas centra Jaunķemeri dermatoloģe Inna Bilde.
Veselīgs un sabalansēts uzturs
Līdzās tik veselīgo augļu un dārzeņu lietošanas uzturā, vēlams pārskatīt arī ikdienas ēšanas paradumus – jāatsakās no produktiem, kas satur transtaukus, jāsamazina sāls daudzums uzturā, kā arī jākontrolē cukura un holesterīna līmenis asinīs. Turklāt mainot dzīvesveidu un uztura paradumus, saslimšanas risku ar vēzi iespējams samazināt pat par 45%. «Ikdienā vēlams uzņemt vismaz 450 gramus augļus un dārzeņu, savukārt cūkas, liellopa vai jēra gaļu nebūtu vēlams uzņemt vairāk par 500 gramiem nedēļā. Vēlamas biežas ēdienreizes nelielam porcijām, bet izdzertās kafijas apjomu vajadzētu samazināt līdz ne vairāk kā 3 tasītēm dienā, jo kofeīns bremzē dzelzs un kalcija uzsūkšanos organismā,» norāda Kūrorta Rehabilitācijas centra Jaunķemeri sertificēta uztura speciāliste Ilze Luture.
Veselības nedēļa Jūrmalā norisināsies līdz pat 7. jūnijam, un to organizē Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvalde. Tās laikā ikviens interesents vairāk nekā 20 aktivitāšu vietās varēs bez maksas saņemt kvalificētu ārstniecības speciālistu padomus, apmeklēt kūrortārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī piedalīties dažādās veselīga un aktīva dzīvesveida veicinošās nodarbībās. |
|
| |
|
|
| |
apollo.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Straujuma LĀB sola regulāras tikšanās |
|
| |
04/06/2014
Latvijas Ārstu Bidrība (LĀB), trešdien tiekoties ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), iesniegusi iniciatīvas vairāku lappušu garumā, pēc tikšanās ar LĀB prezidentu Pēteri Apini žurnālistiem pastāstīja premjerministre.
Iniciatīvas skar likumdošanu, veselības aprūpi un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi jaunajā plānošanas periodā. Apinis un Straujuma vienojušies, ka turpmāk šādas tikšanās notiks regulāri un tajās LĀB tiks informēta, kā valdībai sokas ar iniciatīvu ieviešanu.
Tikšanās laikā ir saņemts atbalsts veselai virknei iesniegto iniciatīvu, informēja Apinis.
LĀB ir kategoriski pret Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta tālāku virzību tādā redakcijā, kāda tas ir patlaban, uzsvēra Apinis. Viņaprāt, ir nepieciešams Sabiedrības veselības likums kā virslikums.
Nākamnedēļ LĀB organizēšot diskusiju, kurā tiks spriests, kā rīkoties tālāk, ja Veselība ministrijas sagatavotais likumprojekts netiek tālāk virzīts. Un par diskusijas rezultātiem tikšot informēta arī premjerministre.
Apinis atzina, ka ārstu biedrību arī neapmierina ES fondu izlietojums, jo to apguve esot pārāk birokrātiska. Pēc divām līdz trim nedēļām ir plānota atkārtota tikšanās, lai pārrunātu ES fondu apguvi jaunajā plānošanas periodā.
Straujumai šodien vēl paredzēta tikšanās arī ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri.
Kā informēja LVSADA pārstāve Vita Pluša, arodbiedrība aicinājumu uz tikšanos ar Straujumu saņēmusi pēc tam, kad paudusi atbalstu Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas izteiktajām bažām par valsts apdraudējumu, ko rada valdības īstenotā veselības aprūpes politika.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Iedzīvotāji neatbalsta aptieku lojalitātes karšu aizliegumu |
|
| |
02/06/2014
"Aptieku Attīstības biedrības" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecina, ka 72% iedzīvotāju neatbalsta Veselības ministrijas plānoto aptieku lojalitātes karšu aizliegumu. Aptieku lojalitātes kartes izmanto vairāk nekā puse iedzīvotāju, tādēļ plānotais aizliegums ir nepamatots un pretrunā sabiedrības interesēm, portālu MEDICINE.LV informēja Agnese Ruberte.
No 2014. gada 19. līdz 23. maijam pētījumu uzņēmuma „SolidData” veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka lojalitātes kartes lieto 91% pircēju vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Lojalitātes kartes aptiekās ir otrā iecienītākā lojalitātes karšu grupa, tās lieto 64% iedzīvotāju. Popularitātes ziņā aptiekas kartes pārspēj tikai pārtikas veikalu lojalitātes kartes, ko lieto 86% aptaujāto iedzīvotāju, bet trešais biežāk lietotais lojalitātes karšu veids ir degvielas uzpildes staciju kartes (lieto 51% respondentu).
Inga Zemdega – Grāpe, „Aptieku Attīstības biedrības” valdes priekšsēdētāja norāda: „Aptaujas rezultāti ir nopietns signāls tam, ka Veselības ministrijas virzītie grozījumi ir pretrunā iedzīvotāju interesēm un pārkāps patērētāju tiesības!
Lielākā daļa iedzīvotāju izmanto aptieku lojalitātes programmu sniegtās priekšrocības lojālajiem pircējiem, jo tās ir izdevīgas un palīdz ietaupīt līdzekļus.
Vēlos uzsvērt, ka aptieku lojalitātes programmu ietvaros netiek sniegtas atlaides zālēm, bet tās attiecas uz citām aptieku precēm – uztura bagātinātājiem, vitamīniem, ārstniecisko kosmētiku, profesionāliem mutes kopšanas līdzekļiem, higiēnas precēm un citām. Jāņem vērā, ka aptieku preces paredzētas veselības saglabāšanai un uzlabošanai, tādēļ lēmums par aptieku lojalitātes programmas aizliegumu veselības veicināšanas vārdā ir nepamatots.”
Aptaujas rezultāti parāda, ka 72% Latvijas iedzīvotāju iebilst pret aptieku lojalitātes karšu aizliegumu, to atbalsta tikai maza daļa - 8% iedzīvotāju, bet 20% nav viedokļa par šo jautājumu.
„Šobrīd aptieku klientiem ir izvēles brīvība – piedalīties aptieku piedāvātajās lojalitātes programmās un izmantot aptieku klientu kartes vai nē.
Ja aizliegums tiks pieņemts, iedzīvotājiem tiks atņemta iespēja izvēlēties.
Pret aizliegumu iebilst lielākā daļa jeb 72% iedzīvotāju, jo vēlas turpināt izmantot lojalitātes programmu sniegtās iespējas. Tāpat kā pacienti sadarbojas ar ģimenes ārstu un ārstējošajiem ārstiem medicīnas iestādēs, arī aptieku lojalitātes programmas ir veids, kā tiek īstenota farmaceitu un pacientu sadarbība, kā tiek nodrošināta iedzīvotāju uzticība profesionāļiem. Ņemot vērā plašo sabiedrības atbalstu esošajai sistēmai, Veselības ministrijai drīzāk būtu jādomā, kā to izmantot veselības veicināšanas nolūkos un iedzīvotāju informēšanai par veselības tēmu, sadarbojoties ar aptiekām,” komentē I. Zemdega – Grāpe.
„Aptieku Attīstības biedrība” iestājas pret plānoto aptieku lojalitātes programmu un lojalitātes karšu aizliegumu, jo uzskata, ka ir nepamatots un kaitēs iedzīvotāju interesēm. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Jūrmalas Veselības nedēļā speciālisti sniegs bezmaksas konsultācijas |
|
| |
26/05/2014
Rūpējoties par jūrmalnieku un pilsētas viesu veselību, no 1. līdz 7. jūnijam Jūrmalas pilsētā notiks Veselības nedēļa. Tās laikā ikviens interesents varēs bez maksas saņemt kvalificētu ārstniecības speciālistu padomus, apmeklēt kūrortārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī piedalīties dažādās veselīga un aktīva dzīvesveida veicinošās nodarbībās.
Bezmaksas pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 20 aktivitāšu vietās – sanatorija Belorusija nodrošinās stomatologa, fizikālās terapijas ārsta, rehabilitologa un citu ekspertu konsultācijas, kā arī aicinās ikvienu izmēģināt ārstnieciskā minerālūdens kursu.
Kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri topošajām māmiņām būs iespēja piedalīties jogas un ūdens aerobikas nodarbībās, savukārt seniori aicināti apmeklēt uztura speciālista lekciju par veselīga uztura pamatprincipiem. Tāpat būs pieejamas bezmaksas fitnesa nodarbības, nūjošanas apmācības, fizioterapeita un reitterapeita konsultācijas.
Kauguru veselības centrā būs iespēja veikt bezmaksas analīzes un noteikt holesterīna, cukura un triglicerīna daudzumu asinīs, kā arī izmērīt asinsspiedienu.
Savukārt Jūrmalas slimnīcā bērniem būs pieejamas bezmaksas redzes pārbaudes un ķirurga, kā arī pediatra konsultācijas, pieaugušos konsultēs fizioterapeits, bet oftalmologs aicinās pārbaudīt spiedienu acīs. Jūrmalas veselības nedēļas ietvaros būs iespēja apgūt nūjošanas un cigun vingrošanas iemaņas, kā arī piedalīties hatha jogas un deju aerobikas nodarbībās pludmalē.
Veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšana ir viena no pilsētas prioritātēm, un iedzīvotājiem ir īpašs pašvaldības atbalsts veselības veicināšanas jomā.
Atzinīgi tiek novērtēts arī fakts, ka tieši Jūrmalā visplašākā klāstā Latvijā ir pieejami kūrortoloģijas un veselības uzlabošanas pakalpojumi, kas tiek nodrošināti teju 60 medicīnas un rehabilitācijas iestādēs,” komentē Laima Grobiņa, Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes vadītāja.
Veselības nedēļa Jūrmalā norisināsies no 1. līdz 7. jūnijam, un to organizē Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvalde. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Sinoptiķi brīdina par stipru karstumu dienas vidū |
|
| |
22/05/2014
Ceturtdien no pulksten 13 līdz 16 daudzviet Latvijā gaidāms stiprs karstums, brīdina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.
Gaisa temperatūra šajās stundās paaugstināsies un būs no +27 līdz +28 grādiem pēc Celsija skalas.
Savukārt no 23.maija līdz 25.maijam dienā teritorijas lielākajā daļā turpināsies stiprs karstums - gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +27 un +30 grādiem.
Mediķi iedzīvotājiem iesaka karstajā laikā pēc iespējas mazāk uzturēties saulē dienas viskarstākajā periodā no plkst.11 līdz 15, izvēlēties atbilstošu apģērbu, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrumu un saudzēt bērnu veselību.
Mediķi atgādina, ka karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti gados veci cilvēki, mazi bērni, slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem, cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus, kā arī cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes, piemēram, aktīvi sporto, strādā smagu fizisku darbu.
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem. Viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Tāpat jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā. Ir jāuzmana, lai bērns nepārkarstu guļot. Mediķi atgādina, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst, arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties. Viņiem nepieciešams nodrošināt telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
Karstajā laikā mediķi iesaka izvairīties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Ja jādodas ārā, jāvalkā cepure un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. Uz ielas vairāk jāturas ēnas pusē un jāņem līdzi pietiekams daudzums ūdens.
Karstajā laikā nepieciešams palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu. Jācenšas nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.
Lai atvēsinātos, jāiet vēsā dušā, vannā vai jānorīvējas ar slapju dvieli. Tāpat jāievēro piesardzība peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016 001 (darba dienās no plkst.17 līdz 8 no rīta, brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti). Ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz numuru 113.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Brīdina par ultravioletās radiācijas līmeni Latvijā |
|
| |
16/05/2014
Debesīm noskaidrojoties, ultravioletās radiācijas (UVI) līmenis Latvijā sasniedzis augstu un vidēju līmeni, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Sinoptiķi norāda, ka UVI, debesīm skaidrojoties, jau sasniedz piecu, sešu punktu atzīmi.
Tā ir vidēja un augsta atzīme, kuru sasniedzot, nepieciešams izvairīties no saules.
Šāda UVI līmeņa laikā saule nav ieteicams uzturēties pārāk ilgi, it īpaši pusdienlaikā.
Jāvalkā viegls apģērbs un galvassega.
Pārāk ilga uzturēšanās saulē var nopietni kaitēt veselībai, brīdina gan mediķi, gan sinoptiķi.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Bezmaksas dermatologu konsultācijas 19. maijā |
|
| |
15/05/2014
19. maijā Latvijā jau septīto gadu pēc kārtas norisināsies Eiromelanomas diena, kuras laikā iedzīvotājiem tiks sniegta iespēja bez maksas konsultēties par ādas veselību pie sertificētiem dermatologiem.
Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un pasaulē katru gadu palielinās, turklāt pieaug arī šīs saslimšanas izraisīto nāves gadījumu skaits. Viens no galvenajiem melanomu provocējošiem faktoriem ir saņemtais pārmērīgais ultravioletā starojuma (saules, solārijs) daudzums visas dzīves laikā.
Lai aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību ādas veselībai un veikt dzimumzīmju un ādas jaunveidojumu diagnostiku, visā Eiropā un arī Latvijā dermatologi ik gadu organizē īpašu Eiromelanomas akciju ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei. Galvenais akcijas mērķis ir samazināt ādas vēža saslimstības biežumu un mirstību, kā arī veikt iedzīvotāju izglītojošo darbu par melanomas un ādas vēža slimības pazīmēm, par ultravioleto staru kaitīgumu un optimāliem risinājumiem ādas aizsardzībai, uzsverot, ka melanoma (ļaundabīgs ādas pigmentu veidojošo šūnu audzējs) attīstās un progresē ievērojami agresīvāk nekā ādas vēzis.
Arī MFD Veselības grupa atbalstīs šo pasākumu, piedāvājot šajā dienā bezmaksas konsultācijas:
- MFD Veselības centrā "Iļguciems" , Buļļu ielā 9, Rīgā no plkst. 09:00 līdz plkst. 12:00 pieņemšanu veiks dermatoveneroloģe Irēna Gavriša. Iepriekšējais pieraksts, zvanot 67131311;
- Veselības centrā "Možums-1", Bruņinieku ielā 8, Rīgā no plkst. 11:00 līdz plkst. 13:30 pieņemšanu veiks dermatoveneroloģe Agnese Portnaja. Iepriekšējais pieraksts, zvanot 67273435.
MFD Veselības grupa sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.
Sīkāku informāciju jūs varat iegūt www.mfd.lv vai pa tālruni 67255823. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rīgas dzemdību namā piedzimuši šā gada pirmie trīnīši |
|
| |
07/05/2014
Šorīt Rīgas dzemdību namā pasaulē nākuši šogad Latvijā pirmie trīnīši, aģentūru LETA informēja Rīgas dzemdību nama sabiedrisko attiecību speciāliste Elza Lāma.
Rīdzinieka un jūrmalnieces ģimenē ir piedzimuši divi puisīši un viena meitenīte. Meitenītes svars piedzimstot bija 1800 grami, puisīši ir 1100 gramus un 1200 gramus smagi, pastāstīja galvenā vecmāte Vija Bathena. Šāds svars trīnīšiem ir normāls, ņemot vērā, ka viņi arī piedzimuši nedaudz pirms laika.
Visticamāk, māmiņai ar bērniņiem speciālistu aprūpē būs jāpaliek vēl nedēļu, taču viss esot atkarīgs no jaundzimušo adaptācijas spējām, atzina vecmāte. Tāpēc patlaban vēl esot grūti prognozēt, kad ģimene varēs doties mājās. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pētījums: Stress ir lipīgs |
|
| |
29/04/2014
Stress, tāpat kā žāvāšanās, ir lipīgs, jaunā pētījumā noskaidrojuši vācu zinātnieki. Redzot otru sarežģītā situācijā, cilvēka ķermenī bieži vien izdalīsies stresa hormons kortizols. Pētnieki šo fenomenu nodēvējuši par «empātisko stresu».
Pētījuma gaitā 151 cilvēks tika pakļauts stresa pilnām situācijām, piemēram, sarežģītu matemātisku uzdevumu risināšanai un darba intervijām. Eksperimenta dalībniekus caur vienpusēju spoguli vai video tiešraidi vēroja tuvs cilvēks vai arī svešs pretējā dzimuma pārstāvis.
26% vērotāju piedzīvoja «ievērojamu kortizola pieaugumu», secināja zinātnieki.
Eksperimenta dalībniekiem juta līdzi 40% tuvo cilvēku, kā arī 10% svešinieku. Turklāt vērotāji pārdzīvoja vairāk, ja stresa pilnos notikumus vēroja klātienē, nevis internetā.
«Tas nozīmē, ka pat televīzijas raidījumi, kuros redzamas citu cilvēku ciešanas, var radīt stresu skatītājā,» uzsver Maksa Planka Kognitīvo zinātņu institūta pētniece Veronika Engerte.
Pētījums publicēts akadēmiskajā žurnālā «Psychoneuroendocrinology». |
|
| |
|
|
| |
LETA/ apollo |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Svētku brīvdienās medicīniskā palīdzība būs pieejama |
|
| |
Brīvdienās un svētku laikā iedzīvotāji varēs saņemt gan medicīniskus padomus, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, gan nepieciešamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēs, portālu MEDICINE.LV informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
Zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, medicīnisku padomu no pieredzējušiem mediķiem varēs saņemt visu diennakti.
Ģimenes ārsta kompetences ietvaros medicīniskas konsultācijas sniegs arī dežūrārsti. Pilns dežūrārstu darba grafiks ir pieejams NVD mājaslapā www.vmnvd.gov.lv.
Savukārt traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumos iedzīvotāji var vērsties arī steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Arī ar to atrašanās vietām var iepazīties NVD mājaslapā.
Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība, palīdzību sniegs slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Mediķi atgādina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi var izsaukt, zvanot pa tālruni 113.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mazi bērni saindējas ar medikamentiem |
|
| |
17/04/2014
Trešdien vairāki mazi bērni saindējušies ar bez uzraudzības atstātiem medikamentiem, portāls "Delfi" uzzināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Divus gadus vecs puisītis Zemgalē piekļuvis nomierinošiem medikamentiem un nogādāts slimnīcā aizdomās par saindēšanos, bet Kurzemē trīs meitenes, divas divgadnieces un viena četrus gadus veca meitenīte piekļuvušas asinsspiediena tabletēm. Meitenes apēdušas katra pa vienai tabletei un arī nogādātas slimnīcā ar diagnozi - saindēšanās.
Trešdien mediķu aprūpē nonākuši vairāki cilvēki ar diagnozi ķermeņa atdzišana - kāds 55 gadu vīrietis alkohola reibumā atrasts stacijas rajonā un arī kāds 35 gadus vecs vīrietis nogādāts slimnīcā ar diagnozi ķermeņa atdzišana.
Slimnīcā Kurzemē nogādāts kāds vīrietis, kurš ar ripzāģi nozāģējis sev divus pirkstus.
Zemgalē kādam 50 gadu vecam vīrietim pāri pēdai pārbraukusi automašīna. Viņš ar diagnozi pēdas kaula lūzums nogādāts slimnīcā.
Mediķu redzeslokā nonākuši arī divi "spaisu" lietotāji - 21 gadu vecs vīrietis, kurš nogādāts slimnīcā, kā arī kāds 29 gadus vecs vīrietis, kam hospitalizācija nav bijusi nepieciešams.
Kopumā mediķi trešdien devušies 1126 zsaukumos, no tiem 171 bijis saistīts ar traumām.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Austrumu slimnīcā notiks informācijas diena |
|
| |
08/04/2014
Šodien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros "Latvijas Infektoloģijas centrs" un "Linezers" notiks informācijas diena, portālu MEDICINE.LV informēja nodibinājuma "Pacientu ombuds" pārstāve Marta Augucēviča.
Informācijas dienu organizē un vada nodibinājuma "Pacientu ombuds" speciālisti. Tajā pacienti un viņu tuvinieki varēs iegūt informāciju par pacientu tiesībām un pienākumiem, kā arī saņemt praktiskus ieteikumus par pacienta līdzdalību ārstniecības procesā.
Pacientiem būs iespēja arī sniegt savu viedokli par ārstniecības iestādi un medicīnas darbiniekiem.
Informācijas diena "Latvijas Infektoloģijas centrā" notiks no plkst.9 līdz 12, bet "Linezerā" no plkst. 12 līdz 15. Līdzīgas pacientu dienas plānotas arī 10.aprīlī slimnīcas stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs" no plkst.9 līdz 12 un stacionārā "Gaiļezers" no plkst.13 līdz 16, kā arī 11.aprīlī stacionārā "Biķernieki" no plkst.9 līdz 12.
Informācijas dienu norise saistīta ar 18.aprīlī gaidāmo Eiropas pacientu tiesību dienu.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pārstādīts ar 3D printeri drukāts galvaskauss |
|
| |
03/04/2014
Pirmo reizi pasaulē holandiešu ķirurgi veikuši pilnu galvaskausa transplantācijas operāciju, portālu MEDICINE.LV informēja Utrehtas universitātes medicīnas centra (UMC Utrecht) sabiedrisko attiecību speciālists.
Speciāli pēc izmēriem šūtais, uz 3D printera drukātais plastikāta galvaskauss pirms trim mēnešiem tika transplantēts 22 gadus vecai sievietei, kas slimoja ar neārstējamu slimību. Operāciju veica ķirurgu komanda Bona Verveija (Bon Verweij) vadībā. Tā ilga 23 stundas un noritēja veiksmīgi.
Līdz šim augstākais sasniegums līdzīga veida operācijās bija trīs ceturtdaļu galvaskausa nomaiņa ar 3D drukātu implantu, kuru veica 2013. gada martā.
Kā skaidro Verveijs, paciente cieta no slimības, kad kauli kļūst mīksti, īpaši galvaskausa kauli. Līdz ar to veidojās milzīgs spiediens uz smadzenēm. Meitene mocījās ar stiprām galvassāpēm, pakāpeniski zaudēja redzi, viņai radās koordinācijas traucējumi. Nākotnē viņu gaidīja dažādi smadzeņu funkciju traucējumi un nāve. Līdz šim nebija radīta efektīva ārstēšanās metode šādai saslimšanai.
Verveijam un viņa kolēģiem jau agrāk bijusi liela pieredze saistībā ar galvaskausa daļēju rekonstrukciju, izmantojot 3D drukas tehnoloģijas. Šoreiz viņi riskēja veikt pilnu galvaskausa transplantāciju. Implantu radīja austrāliešu uzņēmums Anatomics, kas ir specializējies 3D printera bioimplantu ražošanā, atbilstoši pacientes izmēriem.
Pēc Verveija vārdiem, trīs mēnešus pēc operācijas paciente pilnībā atguva redzi, nav nekādu sūdzību par veselību, viņa ir atgriezusies darbā un ārēji pat nevar redzēt, ka ir notikusi ķirurģiska iejaukšanās.
Speciālisti ir gatavi palīdzēt arī citiem pacientiem ar līdzīgām problēmām. Šo tehnoloģija var izmantot citu kaulu deformācijas gadījumā, kā arī galvaskausa rekonstrukcijā pēc traumām vai onkoloģiskām saslimšanām.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Var rehabilitēt tikai sešus lietotājus |
|
| |
26/03/2014
Patlaban pieejamais finansējums ļauj nodrošināt rehabilitāciju sešiem nepilngadīgajiem legālo narkotiku lietotājiem gadā, otrdien valdības sēdē atzina veselības ministre Ingrīda Circene.
Rehabilitācijas jautājums ir vienlīdz aktuāls ar legālo narkotiku ierobežošanas un apkarošanas problemātiku.
«Pēc tam, kad ir izglābtas bērnu dzīvības intensīvajā terapijā vai toksikoloģijas centrā, tālākā rehabilitācija iespējama tikai sešiem bērniem. Tas ir nepieņemami!» uzsvēra Circene.
Ministre uzskata, ka jāizveido vismaz desmit gultasvietas, kas rehabilitācijas kursu gada laikā nodrošinātu 100 nepilngadīgām personām.
Nesaņemot rehabilitācijas kursu, legālo narkotiku lietotāji nonākot turpat, no kurienes iepriekš izglābti, teica Circene, piebilstot – lai nodrošinātu pilnu ārstēšanas un rehabilitācijas apriti, nepieciešams 300 000 eiro papildu finansējums gadā. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ilgāk nodzīvo tie, kuri dzer kafiju nevis tēju |
|
| |
19/03/2014
Viens no vadošajiem pasaules onkologiem Deivids Arguss nonācis pie pārsteidzoša secinājuma- ilgāks mūžs ir tiem cilvēkiem, kuri dzer kafiju.
Ārsts savā grāmatā iesaka sīkas, taču ļoti būtiskas darbības, ko cilvēks var viegli ieviest savā ikdienā, lai nodzīvotu ilgāk.
Lūk, daži no ieteikumiem. Biežāk izģērbieties spoguļa priekšā, aplūkojot savu ķermeni. Tas jums ļaus ātrāk konstatēt kādus nevēlamus procesus organismā. Nekādus skanerus lidostās! Lai uzraugi pārmeklē jūs ar rokām. Atsakieties no augstpapēžu kurpēm. Un - dzeriet no rītiem kafiju! Samērīga kafijas lietošana uzlabo asinsriti, organisma apasiņošanos.
|
|
| |
|
|
| |
nra.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pētījums: Sievietes biežāk slimo ar arodslimībām |
|
| |
10/02/2014
Sievietes biežāk nekā vīrieši sirgst ar arodslimībām, bet retāk cieš darba negadījumos, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošie dati.
Kā aģentūru LETA informēja VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs, pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" rāda, ka 2012.gadā uz 100 000 nodarbināto sieviešu tika konstatētas 116 arodslimības, bet uz tikpat daudz vīriešiem - 69 arodslimības.
Sievietes retāk nekā vīrieši ir informētas par darba vides riska faktoriem - attiecīgi 63% pret 75%. Tāpat sievietes sliktāk pārzina savas tiesības, piemēram, tiesības atteikties no darbu veikšanas, ja tas rada risku drošībai un veselībai un to nav iespējams novērst. To zina 56% sieviešu un 67% vīriešu.
Arī nostrādātās virsstundas biežāk netiek kompensētas sievietēm (40%) nekā vīriešiem (21%).
Visi minētie apstākļi veicina arodslimību attīstību, skaidro Vincevs.
Gada laikā VDI reģistrē ap 500 darba negadījumu, kuros cietušas sievietes, turklāt pērn darbā cietušo sieviešu skaits palielinājies par 4%. Raksturīgākais traumējošais faktors ir bijusi krišana vai pakrišana, piemēram, aizķeroties vai paslīdot - 46% gadījumu.
Pagājušajā gadā arī būtiski pieaudzis no vardarbības darbā cietušo sieviešu skaits - no 16 gadījumiem 2012.gadā līdz 39 pērn. No cilvēku uzbrukumiem visbiežāk cietušas sievietes, kuras strādā veselības un sociālajā aprūpē un tirdzniecībā, bet no dzīvnieku uzbrukumiem - pasta darbinieces.
Visbiežāk darba negadījumos cietušas sievietes vecumā no 45 līdz 64 gadiem. Smagos nelaimes gadījumos biežāk cietušas sievietes 50 gadu vecumā, kuras bijušas konkrētās nozares speciālistes ar rakstveidā noslēgtu darba līgumu un vismaz sešu gadu darba stāžu.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Šogad palielinājies jauno tuberkulozes slimnieku skaits |
|
| |
01/03/2014
Janvārī Latvijā reģistrēti 58 jauni tuberkulozes slimnieki, kas ir par astoņiem gadījumiem vairāk nekā pērn šajā laika posmā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā statistika.
Šogad pieciem pacientiem atklāta multirezistentā tuberkuloze, kas ir nejūtīga pret diviem visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem. Kā skaidro SPKC speciālisti, tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm var attīstīties, neregulāri lietojot zāles un nepabeidzot ārstēšanās kursu. Tādējādi slimība progresē un kļūst grūti ārstējama vai neārstējama.
Ar tuberkulozi šogad saslimuši arī četri bērni. Pērn deviņos mēnešos tā skāra 34 bērnus. Pilna statistika par aizvadīto gadu vēl tiek gatavota.
Zināms, ka bīstamā infekcijas slimība pērn prasījusi vismaz 76 cilvēku dzīvības.
SPKC speciālisti uzsver, ka tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība. Izplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs.
Tuberkulozi tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar plaušu tuberkulozi. Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu, infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot. Turklāt tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs, nevēdinātu telpu gaisā tas saglabājas pat vairākas stundas.
Tuberkulozei raksturīgākās saslimšanas pazīmes ir klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas nedēļas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, novērojams svara zudums un pastiprināta svīšana naktīs.
Ja radušās aizdomas par saslimšanu ar tuberkulozi, SPKC mudina apmeklēt ģimenes ārstu vai plaušu speciālistu. Ārsts nozīmēs izmeklējumus, tostarp plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu un krēpu analīzes. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ārsti un VM nepanāk vienošanos par veselības aprūpes finansēšanu |
|
| |
22/02/2014
Ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās sarunās nav izdevies panākt vienošanos par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Kā ziņots, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāji aicinājuši VM un Saeimas deputātus nevirzīt jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu tālākai izskatīšanai esošajā redakcijā, jo uzskata, ka tas ir diskriminējošs pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju.
Lai pārrunātu šo jautājumu, šodien ar ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministri tikās Straujuma. Pēc divu stundu ilgajām sarunām premjerministre žurnālistiem sacīja, ka kompromisu panākt neizdevās.
"Tā kā likumprojekts jau tiek skatīts Saeimā, vienojāmies, ka ārstu organizācijas tiksies ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju Jāni Reiru (V) un Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču (ZZS) un izklāstīs savus argumentus," teica Straujuma. "Es uzskatu, ja abas puses grib sasniegt rezultātu, diskusiju ceļā tas ir sasniedzams," piebilda Ministru prezidente.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska žurnālistiem apstiprināja, ka abas ģimenes ārstu asociācijas "palikušas pie sava". "Uzskatām, kas šis finansēšanas likums iedzīvotājiem ir diskriminējošs un viena daļa iedzīvotāju tiek izslēgta no veselības aprūpes," teica Kozlovska.
Ģimenes ārsti arī informējušu Straujumu, ka rosinās tautas nobalsošanu, ja jaunais likums tiks pieņemts esošajā redakcijā.
Savukārt veselības ministre uzsvēra, ka, pieņemot jauno likumu, neviena iedzīvotāju grupa bez veselības aprūpes nepaliks. Tiem, kuri automātiski neiekļausies jaunajā veselības aprūpes sistēmā, likums paredzēs iespēju iekļūt kādā no valsts apdrošinātajām grupām, viņa sacīja.
Kā ziņots, jauno likumu kritizē arī citas ārstu profesionālās organizācijas, piemēram, Latvijas Slimnīcu biedrība, kuras pārstāvji prasa dokumentu pārstrādāt, pieaicinot veselības aprūpes nozari pārstāvošās biedrības, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību finanšu speciālistus.
Tāpat likumprojektu kritizējusi Latvijas Ārstu biedrība, aicinot Saeimu atgriezt to pārstrādāšanai VM.
Patlaban likumprojekts atrodas izskatīšanā Saeimā, kur tas jau pieņemts pirmajā lasījumā.
Veselības ministre 10.februārī žurnālistiem pauda, ka likuma pieņemšanas apturēšanai nav pamata. "Šis likums ir sabiedrības interesēs, pilnīgi noteikti," teica ministre.
Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar IIN deklarēšanu un nomaksu.
Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā atgriezīsies sals un sniegs |
|
| |
14/02/2014
Jaunākās sinoptiķu prognozes liecina, ka jau nākamnedēļ Latvijā atgriezīsies sals un sniegs.
Vēl nedēļas nogalē būs ziemai netipiski silts laiks – dienā gaiss iesils līdz +1...+6 grādiem, bet naktī tikai dažviet būs neliels sals, vēsta Latvijas Televīzija.
Arī nākamās nedēļas sākumā saglabāsies salīdzinoši silts laiks, tomēr laika apstākļi mainīsies ceturtdien. Gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies, gaidāms sniegs un lielākajā valsts daļā iestāsies stabils sals.
«Lsm.lv» vēsta, ka pašreizējās prognozes par aukstumu ir dažādas, proti - visticamāk, sals naktīs nepārsniegs -10 grādu atzīmi un ilgs tikai dažas dienas, tomēr sals var būt bargāks un ilgstošāks.
Iepriekš sinoptiķu prognozes gan liecināja, ka stabils un ilgstošs sals Latvijā šajā ziemā vairs nav gaidāms.
|
|
| |
|
|
| |
apollo.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gripas epidēmija Latviju šogad varētu neskart |
|
| |
14/02/2014
Gripa Latvijā šogad varētu nesasniegt epidēmijas apmērus, bet, ja tā notiks, tad epidēmijas periods nebūs ilgs, prognozē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate.
Šmate aģentūrai LETA sacīja, ka šogad Latvijā cirkulē praktiski tas pats gripas vīruss, kas pērn. Pagājušajā sezonā šis vīruss bija pilnīgi «svaigs», un parasti šādās reizēs ar to saslimst daudz cilvēku, kā tas arī notika, skaidro speciāliste.
«Mēs plānojam, ka šogad nebūs tik augsta saslimstība kā pagājušajā gadā, jo daļa iedzīvotāju šo gripas vīrusu jau ir pārslimojusi, kā arī vakcinēšanās rādītāji ir krietni augstāki,» teica Šmate.
SPKC gripas monitoringa dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā pie ģimenes ārstiem vērsušies 14 pacienti, kuriem konstatēta gripa - par astoņiem cilvēkiem vairāk nekā nedēļu iepriekš. Savukārt slimnīcās tika nogādāti trīs pacienti ar gripu - par astoņiem vairāk nekā nedēļu iepriekš, un trīs pacienti ar gripas izraisītu pneimoniju - par vienu mazāk.
Gripas gadījumi iepriekšējā nedēļā reģistrēti visās vecuma grupās, izņemot 65 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem. Visvairāk slimojuši bērni vecumā līdz 14 gadiem.
SPKC rīcībā nav informācijas par nāves gadījumiem, kas būtu saistīti ar gripu, pastāstīja SPKC direktore.
Tikmēr vēršanās pie ģimenes ārstiem citu augšējo elpceļu infekciju gadījumos aizvadītajā nedēļā palielinājusies par 6,7% un bijusi vidēji 1066 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Par 58% palielinājies pacientu skaits ar pneimoniju - kopumā reģistrēti 18,3 plaušu karsoņa gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Augstākā saslimstība reģistrēta Liepājā un Rēzeknē, bet zemākā Jēkabpilī. Visstraujāk tā pieaugusi Rēzeknē - par 38,2%
Slimojuši visu vecuma grupu cilvēki, tomēr augstākā saslimstība reģistrēta starp bērniem līdz četru gadu vecumam - 5303 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Strauji saslimstība palielinājusies 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū - par 14%, kā arī starp bērniem piecu līdz 14 gadu vecumā - par 12%.
Augšējo elpceļu infekciju profilaksei svarīgi stiprināt organisma aizsargspējas un stingri ievērot personīgās higiēnas un piesardzības pasākumus, lai mazinātu infekcijas izplatīšanos no cilvēka uz cilvēku, atgādina SPKC infektologi.
Gripa ir nopietna augšējo elpceļu vīrusinfekcija, kas izpaužas ar pēkšņu slimības sākumu, strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, laušanas sajūtu kaulos, sausu, mokošu klepu un stiprām galvassāpēm, uzsver speciālisti.
Vakcinācija tiek uzskatīta par efektīvāko gripas profilakses līdzekli. Īpaši nozīmīga tā ir riska grupas pacientiem, proti, tiem cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām plaušu un sirds slimībām, cukura diabētu, imūnās sistēmas vājumu, grūtniecēm, kā arī bērniem vecumā līdz diviem gadiem un pacientiem, kas vecāki par 60 gadiem.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Sestdien daudzviet līs un snigs slapjš sniegs |
|
| |
08/02/2014
Sestdien Latvijas austrumu daļā gaidāms lietus un slapjš sniegs, vietām snigs stipri. Citviet valstī tikai vietām nedaudz īslaicīgi līs un starp mākoņiem parādīsies saules stari. Pūtīs lēns līdz mēreni stiprs dienvidu, dienvidrietumu vējš, priekšpusdienā Kurzemes rietumu piekrastē ar brāzmām 15-17 metru sekundē. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +1..+6 grādiem. Rīgā pārsvarā mākoņains laiks, būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot mērenam dienvidu, dienvidrietumu vējam, gaiss sasils līdz +5 grādiem. Laikapstākļus nosaka ciklona dienvidaustrumu mala. Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
10 ieteikumi, lai vīrusi iet ar līkumu! |
|
| |
04/02/2014
Ziema ir gripas un citu vīrusu laiks, tāpēc spēcini savu imunitāti, un ļoti ticams, ka infekcijas tev ies ar līkumu un šo auksto, bet skaisto gadalaiku varēsi izbaudīt ar pilnu krūti, mudina veselības speciālisti.
Latvijā cilvēki nereti grēko, atstājot savu veselību novārtā, taupot uz tās rēķina vai bojājot ar kaitīgiem ieradumiem. Tomēr šāda attieksme var novest pie slimības, kuras ārstēšanai nepieciešamās zāles var izmaksāt krietni dārgāk nekā ikdienas profilakses pasākumi organisma aizsargspēju vairošanai.
Pēc aptieku tīkla «EUROAPTIEKA» farmaceites Jeļenas Žuravļovas novērojumiem, cilvēki nereti maldīgi domā, ka ar saaukstēšanos vai gripu ziemā slimojam aukstuma un sala dēļ. Patiesais iemesls ir tas, ka vairāk laika pavadām iekštelpās un ciešākā kontaktā ar citiem cilvēkiem, no kuriem varam dabūt kādu infekciju. Tāpēc arī tad, kad termometra stabiņš noslīd zem nulles,
ir jāatrod iespēja pavadīt laiku svaigā gaisā, kā arī bieži jāvēdina telpas,
lai nedotu iespēju mikrobiem vairoties,» mudina speciāliste.
Savukārt «Veselības centra 4» ģimenes ārste Dana Misiņa atgādina -
ziemā ir ļoti svarīgi pareizi ēst, jo vesels kuņģa un zarnu trakts ir labas imunitātes galvenais priekšnoteikums.
Zarnu traktā ir šūnas, kas rada imunoloģiski aktīvas vielas un cīnās pret saslimšanām, tāpēc uzturam jābūt pilnvērtīgam un daudzveidīgam, viņa uzsvēra.
pēc ta
Ēd veselīgi, daudzveidīgi un regulāri!
Pastaigājies svaigā gaisā!
Samazini stresa līmeni!
Apmeklē pirtiņu!
Rūdi ķermeni!
Saki «nē» kaitīgiem ieradumiem!
Kārtīgi izgulies!
Kusties!
Smaidi un smejies!
Esi kopā ar cilvēkiem, kurus mīli! |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Kāpis asins pieprasījums no ārstniecības iestādēm |
|
| |
27/01/2014
Valsts asinsdonoru centrā (VADC) ir paaugstinājies asins komponentu pieprasījums no ārstniecības iestādēm, informēja VADC preses sekretārs Rihards Veršiņins. Lai nodrošinātu nepieciešamos asins krājumus, VADC šonedēļ aicina atsaukties visu grupu asins donorus, bet īpaši gaidīs 0 rēzus negatīvās, A rēzus pozitīvās un B rēzus negatīvās grupas donorus.
Šodien līdz plkst.15 asinis varēs ziedot specializētajā donoru autobusā Rīgā, pie Dailes teātra, kā arī Kruķos, Silmalas pagasta Kruķu kultūras namā, Miera ielā 1, līdz plkst.12.
Rīt, 28.janvārī, VADC mediķi asinsdonorus pieņems specializētajā donoru autobusā pie universālveikala «Elkor» Rīgā, Brīvības gatvē 201, no plkst.10 līdz 14, kā arī Kalsnavā, pagasta administrācijas ēkā, Pārupes ielā 2, Madonas novadā, no plkst.9 līdz 12.
Trešdien, 29.janvārī, ir paredzēti trīs VADC izbraukumi. VADC Latgales filiāles mediķi no plkst.10 līdz 13 atradīsies Ilūkstes kultūras namā, Brīvības ielā 12, Ilūkstes pagastā, Ilūkstes novadā, bet specializētais donoru autobuss atradīsies Brīvības pieminekļa laukumā no plkst.11 līdz 15. Tāpat asins donoru diena notiks biznesa augstskolā «Turība» no plkst.10 līdz 13.
Darba nedēļas noslēgumā, 30.janvārī, plānots VADC izbraukums uz Freimaņu pagasta pārvaldi Rēzeknes novadā, kur asinsdonori būs gaidīti no plkst.9 līdz 12. Paredzēts arī specializētā donoru autobusa izbraukums pie uzņēmuma «Transcom» Rīgā, Vienības gatvē 109, no plkst.11 līdz 14, un VADC izbraukums Rīgas Pašvaldības policijā, Lomonosova ielā 12A, no plkst.10 līdz 13.
VADC mediķi atgādina, ka asins ziedošanai ir īpaši jāgatavojas. Lai asinis varētu tikt izmantotas pacientu ārstēšanai, donoriem asins ziedošanas un vismaz iepriekšējā dienā nedrīkst uzturā lietot treknus un neveselīgus pārtikas produktus. No ēdienreizes līdz asins ziedošanai ir jāpaiet vismaz trim stundām.
Pirms asins ziedošanas 24 stundu laikā jāuzņem arī daudz šķidruma - ūdens, esaldinātas augļu un dārzeņu sulas. Nedrīkst lietot enerģijas un alkoholiskos dzērienus.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Diskutēs par farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā |
|
| |
23/01/2014
Šodien Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) notiks ekspertu diskusija par klīnisko farmaceitu lomu un uzdevumiem veselības aprūpes sistēmā, portālu MEDICINE.LV informēja LĀB farmācijas nodaļas vadītāja Inta Saprovska.
Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti. Kā norāda Saprovska, klīniskā farmācija ir salīdzinoši jauna un unikāla RSU akadēmiskā maģistrantūras studiju programma. Turklāt klīniskā farmaceita specialitāte šobrīd vēl pilnībā nav integrēta Latvijas veselības aprūpes sistēmā, tāpēc galvenais diskusijas mērķis ir veicināt sapratni ārstu un klīnisko farmaceitu kopīgajā darbā.
Viņa skaidro, ka klīniskajam farmaceitam ir jāprot izmantot apgūtās zināšanas ārstniecības iestādēs, kopā ar ārstu izvēloties pacientam piemērotāko, arī farmakoekonomiski pamatotu, medikamentozās ārstēšanas modeli, un uzraugot zāļu terapiju.
LĀB cer, ka diskusija palīdzēs labāk izprast un pilnveidot klīniskā farmaceita lomu un uzdevumus veselības aprūpes sistēmā sadarbībā ar ārstiem, sniedzot būtisku ieguvumu pacientu zāļu terapijas pilnveidošanā un līdzestībā.
Diskusija notiks LĀB telpās Rīgā, Skolas ielā 3, plkst.15. Tajā piedalīsies LĀB vadība, ģimenes ārstu asociāciju pārstāvji, RSU mācībspēku un klīniku vadoši speciālisti un Veselības ministrijas pārstāvji.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā dzimstība pieaug |
|
| |
20/01/2014
Provizoriskais iedzīvotāju skaits 2013. gada 31. decembrī bija 2 005 200, un tas ir aprēķināts, izmantojot informāciju par reģistrēto migrāciju. Tas ir par 18 600 jeb 0,9% mazāk nekā gada sākumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.
Iedzīvotāju skaits vēl tiks precizēts jūnijā, kad CSP informēs par iedzīvotāju skaitu, kas aprēķināts, izmantojot CSP izstrādāto iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodi. 2013. gadā Latvijā reģistrēti 20 340 jaundzimušie, kas ir par 443 jaundzimušajiem vairāk, nekā 2012.gadā, kad piedzima 19 897 bērni, savukārt mirušo joprojām ir vairāk par jaundzimušajiem, tāpēc iedzīvotāju skaits samazinājies par 8475 iedzīvotājiem.
Dzimstības pieaugums Latvijā vērojams jau trešo gadu pēc kārtas. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2013. gadā bija 10,1 bērns salīdzinājumā ar 9,8 pirms gada. Tomēr, salīdzinot ar t.s. "bēbīšu bumu" 1980.gadu beigās, kad Latvijā piedzima ap 42 000 bērnu gadā jeb 16 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, dzimstības rādītājs krietni vien atpaliek.
Dzimušo skaits par 2013. gadu vēl tiks precizēts, jo tajā tiks pieskaitīti bērni, kuri dzimuši ārpus Latvijas, mātei īslaicīgi (mazāk par vienu gadu) atrodoties ārzemēs.
2013. gadā Latvijā mūžībā aizgājuši 28 815 cilvēki. Tas ir nedaudz mazāk kā 2012. gadā (par 210 cilvēkiem), kad nomira 29 025 Latvijas iedzīvotāji. Uz 1000 iedzīvotājiem mirstības līmenis salīdzinājumā ar 2012. gadu nav mainījies - 14,3 mirušie.
Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs, un 2013. gadā iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 8475 iedzīvotājiem (2012.gadā - par 11 860).
Jau trīs gadus turpinās noslēgto laulību skaita pieauguma tendence. 2013.gadā valstī reģistrētas 11 576 laulības, kas ir par 332 laulībām vairāk nekā 2012. gadā. Laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem pieauga no 5,5 laulībām 2012. gadā līdz 5,7 pagājušajā gadā.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
RSU pētnieki izstrādājuši pretvēža uztura bagātinātāju |
|
| |
17/01/2014
Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku izstrādāto uztura bagātinātāju, kas satur dabiskos glikopeptīdus un izmantojams onkoloģijā un virusoloģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu komisija nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2013. gadā. Komisija šādu lēmumu pieņēma, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, informē RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājsEdijs Šauers.
Minēto uztura bagātinātāju, kas izmantojams pacientu ātrākai rehabilitācijai un imunitātes stiprināšanai pēc onkoloģiskajām un vīrusu slimībām, izstrādāja institūta pētnieki Jevgēņijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols un Simona Doniņa. Pētījums par jauno vielu tika veikts projektā «Jaunu dabīgo imunomodulatoru kompozīciju izstrāde un to efektivitātes izpēte onkoloģisko un vīrusu slimību gadījumā» laikā no 2010. līdz 2012. gadam, un to līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
«Onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā pacientu dzīves kvalitāte būtiski krītas. Ir jādomā, kā viņiem palīdzēt. Lieliski, ka ir tapis preparāts no Latvijā pieejamām dabiskām vielām,» atzīst pētniece Simona Doniņa.
RSU pētnieku izstrādātajā uztura bagātinātājā no pienskābajām baktērijām izdalītie dabiskie glikopeptīdi ir kombinēti ar glikāniem, kas iegūti no gailenēm, maizes rauga, šitakē. Pasaulē tās pazīstamas kā pretvēža dabiskās iedarbības vielas. Preparāta sastāvā ietilpst arī topinambūra pulveris, kurā esošais inulīns ļauj šo uztura bagātinātāju lietot arī diabēta slimniekiem.
Lai varētu precizēt, kādos gadījumos ieteicams lietot izstrādāto preparātu, projekta izpildes gaitā tika veikti klīniskie novērojumi. A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa veica novērojumus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, savukārt imunoloģe Inta Jaunalksne – Klīniskās Imunoloģijas centrā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pētījumi pierādīja, ka tiem slimniekiem, kuri lietoja uztura bagātinātāju, biežāk un straujāk palielinājās imūnkompetento šūnu skaits un funkcionālā aktivitāte.
Onkoloģisko un vīrusu slimību pacientu organisms pēc ķīmijas, staru un medikamentu terapijas ir novājināts un bieži nespēj pretoties citām infekcijām, tāpēc nepieciešams stiprināt organisma imūnsistēmu, lai organisms pats cīnītos ar vēža šūnām, vīrusu izraisītām un citām infekcijām.
Pētnieks Jevgēņijs Jermolajevs sola kopā ar kolēģiem turpināt zinātniskos pētījumus, lai izstrādātais uztura bagātinātājs būtu vēl iedarbīgāks, papildinot tā sastāvu ar citām dabas vielām, kas, iespējams, aizsargātu aknu šūnas un cīnītos pret vēža šūnām.
|
|
| |
|
|
| |
apollo.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Keris: Ir pienācis laiks rīkoties pacientiem |
|
| |
10/01/2014
Valdība ilgstoši ir izmantojusi situāciju, kad mediķi pēc likuma nevar streikot un nedarītu to arī pēc pārliecības, tāpēc ir pienācis laiks rīkoties pacientiem, - LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs (LVSADA) Valdis Keris.
Viņaprāt, pacienti ilgstoši ir bijuši iecietīgāki par mediķiem, maksājot lielākos līdzmaksājumus par veselības aprūpi Eiropā, mēnešiem gaidot rindā pie ārstiem un rindā nomirstot, tā arī veselības aprūpi nesagaidījuši.
Valdība nav pildījusi solījumu no šī gada veselības nozarei piešķirt finansējumu 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, arī līdzšinējā veselības ministre Ingrīda Circene (V) naudas trūkumu nozarē mēģina aizstāt ar iluzoru reformu īstenošanu, lielākā daļa reformu vairāk ir "ķeksīša pēc", uzskata Keris.
"Circene mēģina lavierēt starp nozares profesionālo izpratni un politisko paklausību. Ne vienmēr tas viņai ir izdevies," veselības ministres darbošanos vērtē LVSADA vadītājs. Arī topošās valdības veidošanas process, kad partijas veselības ministra amatu "mētā kā karstu kartupeli", ne par ko labu neliecina. "Tā ir tuvredzīga politika, kas liecina, ka veselības nozarē viss turpināsies kā līdz šim nekādi strauji uzlabojumi nav gaidāmi," uzskata Keris.
Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien aicināja pašreizējo zemkopības ministri Straujumu veidot jauno valdību.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā ziema sāksies 11.janvārī, liecina prognozes |
|
| |
05/01/2014
Meteoroloģiskā ziema jeb stabils sals Latvijā iestāsies 11.janvārī, tomēr sniega būs maz, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze. Sinoptiķi gan norāda, ka prognozes pagaidām ir neskaidras – grūti pateikt, cik būtiski un uz cik ilgu laiku pazemināsies gaisa temperatūra.
Tuvākās diennaktis būs lietainas un janvārim neraksturīgi siltas, gaisa temperatūra var sasniegt pat +8 grādus. Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, bet saskaņā ar šī brīža prognozi piektdien iegriezīsies ziemeļu vējš un sāks ieplūst aukstāks gaiss, un jau sestdien, 11.janvārī, valsts austrumos gaisa temperatūra sasniegs -8 grādus.
Neliels līdz mērens sals, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk. Iesākumā daudzviet gaidāms kailsals, jo vērā ņemama sniega sega tiek prognozēta tikai vietām. Prognozes tiks precizētas.
Jau ziņots, ka pagaidām Latvijā turpinās meteoroloģiskais rudens, kas iestājās septembrī, jo stabila sala līdz šim nav bijis.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu.
|
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Sestdien un svētdien sola jaunus siltuma rekordus |
|
| |
27/12/2013
Ceturtdien gaisa temperatūra Latvijā ir +2..+5 grādi. Atšķirībā no iepriekšējā dienām, neviens siltuma rekords nav pārspēts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Arī piektdien siltuma rekordi Latvijā nav gaidāmi. Lai gan gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, tā nesasniegs 2011.gada līmeni, kad visā valstī gaiss sasila līdz +8..+10 grādiem.
Savukārt sestdien un svētdien, 28. un 29.decembrī, vietām Latvijā varētu tikt pārspēts siltuma rekords. Šajās dienās gaisa temperatūra varētu sasniegt +4..+8 grādus.
Tuvākajās dienās gaidāms apmācies laiks, kas brīžiem skaidrosies. Nokrišņu būs maz, vairāk līs svētdien Kurzemē. Nākamnedēļ laiks kļūs nedaudz vēsāks, prognozē sinoptiķi.
Jau vēstīts, ka Ziemassvētku vakarā Pāvilostā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8,7 grādiem, sasniedzot jaunu 24.decembra siltuma rekordu visas Latvijas mērogā. Savukārt 23.decembra temperatūras rekords tika pārspēts Alūksnē un Rēzeknē.
Visvairāk jaunu siltuma rekordu bija Pirmajos Ziemassvētkos, kad iepriekšējais 25.decembra rekords Latgalē, Sēlijā un daudzviet Vidzemē tika pārspēts par vienu līdz divarpus grādiem, un augstākā gaisa temperatūra bija +7,7 grādi Ainažos.
Neparasti siltā laika dēļ Latvijā izplaukuši pūpoli, mežos aug gailenes un dažas citas sēnes, vietām zied virši, lazdas, rapsis un vairāki citi augi.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu.
|
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ko sagaidīsim no Koka Zirga gada |
|
| |
20/12/2013
2014. gada 30. janvārī pl.23.39 pēc austrumu kalendāra sākas Koka Zirga gads. Gada valdošā enerģija ir Jan - vīrišķā.
Koka vīrišķā enerģija simbolizē spēku, varu un spēju izlauzties kā asnam no zemes un kļūt par varenu koku ar stumbru. Austrumu zemes šo gadu asociē ar pavasari un austrumiem (saullēkts), tātad viss plaukst un zeļ, viss mostas dabā. Gads, kad būs daudz jāstrādā, un veiksies tiem, kas jau ielikuši pamatus savai darbībai. Nākamais gads piedāvās mums jaunas iespējas, vēlams, aktīvi darboties. Var darboties publiskā vidē, vest sev līdzi masas, iedvesmot apkārtējos, sevišķi tie, kas darbojas politiskā vidē, masu medijos vai pedagoģijā.
Cilvēki, kas dzimuši Zirga gadā mīl sabiedrību, tusiņus, sporta sacensības, trokšņošanos teātra foajē, viesības un jubilejas. Jautri un patīkami, viņi vienmēr kļūst par sabiedrības dvēseli. Zirgi ir azartiski un tāpēc bieži izvēlas sportista vai politiķa karjeru. Viņi prot valdīt pār pūli un nodarbošanās ar politiku sniedz viņiem lielu prieku. Zirgi ir apķērīgi praktiski, drīzāk viltīgi nekā gudri. Viņi rada iespaidu, ka ir pārliecināti par sevi, nešaubās par savu taisnību, bet patiesībā zem šīs maskas slēpj savu vājo raksturu.
Zirgi ir neciešami un nepacietīgi. Kaut arī viņiem uz pieres rakstīts, ka viņi reiz kļūs slaveni, tie tomēr nespēj samierināties, ka panākumi un slava nenāk uzreiz.
Zirgi ir lepni un augstprātīgi dzīvnieki, neiedomājami egoisti, viņus neinteresē apkārtējie, uztrauc tikai paša personība.
Ģimenē Zirgi kļūs par uzmanības un dzīves centru. Visi tuvinieki aizņemti tikai ar vienu domu - kā apmierināt Zirgu. Visi ģimene aizmirsusi par saviem darbiem, domā par Zirga panākumiem, veselību, labsajūtu un kreklu gludināšanu. Pārsteidzoši ir tas, ka jau pati Zirga fiziskā klātbūtne ģimeni vieno un pietiek viņam tikai aiziet, kad viss brūk uz malu malām, līdzīgi kā sērkociņu namiņš. Cilvēki, kuri dzimuši Zirga gadā ir aizņemti tikai ar savu karjeru un veiksmes meklējumiem, bet tieši uz visa tā turas viņa ģimenes labklājība.
Zirgi sūri un grūti strādā un māk pelnīt naudu.
Mīlestībā Zirgi reti kad ir laimīgi, un iemesls tam ir viņu neaptveramais egoisms. Savu laimi Zirgi atrod savienībā ar Kazām, Tīģeriem un Suņiem. Vissliktākā savienība ar Žurkām.
|
|
| |
|
|
| |
apollo.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Veselības ministrija nepārskatīs zāļu kompensācijas kārtību |
|
| |
16/12/2013
Veselības ministrija (VM) neredz pamatu zāļu kompensācijas kārtības pārskatīšanai un norāda, ka tā darbojas uz zinātniskiem pierādījumiem un pacientu interesēs, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Kā ziņots, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina veikt grozījumus pašreizējā zāļu kompensācijas sistēmā, paredzot visiem pacientiem vienādas tiesības uz valsts kompensāciju atbilstoši references jeb lētāko zāļu kompensācijas cenai.
Pašreizējā sistēma sadala pacientus divās grupās, paredzot atšķirīgu zāļu iegādes izdevumu kompensēšanas kārtību, norāda LĀB Farmācijas nodaļas vadītāja Inta Saprovska. Pacientam ar pirmo reizi diagnosticētu slimību tiek liegta iespēja izvēlēties dārgākus medikamentus, veicot piemaksu. Šī kārtība apgrūtina pacientam iespēju saņemt tieši viņam piemērotās zāles un liek tās iegādāties par pilnu cenu, norāda biedrības pārstāve.
Tikmēr VM speciālisti uzskata, ka izmaiņas medikamentu apmaksāšanas kārtībā nav nepieciešamas un tā atbilst mūsdienu valsts apmaksātās veselības aprūpes tradīcijām un praksei arī salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Ministrija skaidro, ka lētākie medikamenti ir patentbrīvie medikamenti, kas parādās tirgū, tiklīdz beidzies patents oriģinālajiem preparātiem - to parasti izsniedz uz 20 gadiem. Šo medikamentu sastāvā ir tā pati ārstējošā viela, kas oriģinālajos preparātos, tāpēc to terapeitiskā efektivitāte, piemērojot tādas pašas devas, ir līdzvērtīga.
Lai pierādītu, ka patentbrīvie medikamenti nodrošina tādu pašu terapeitisko efektu kā oriģinālie, ražotājiem ir jāveic tā sauktais bioekvivalences pētījums. Tikai tad, kad ir zinātniski pierādīta to bioloģiskā līdzvērtība oriģinālajiem preparātiem, patentbrīvie medikamenti nonāk tirgū.
Lai gan šīs zāles atbilst tādām pašām kvalitātes, drošības un efektivitātes prasībām kā oriģinālie medikamenti, to cena parasti ir par 20% līdz 90% zemāka nekā oriģinālajiem medikamentiem, piebilst VM.
"Tādēļ apgalvojumi par to, ka patentbrīvie medikamenti aktīvās vielas molekulas līmenī ir mazāk efektīvi par oriģinālpreparātiem, izraisa vairāk blakusparādību vai citu iemeslu dēļ nav pacientiem piemērojami, nav patiesi," uzsver ministrijā.
Kā ziņots, pērn Latvijas iedzīvotāji pārmaksājuši 12 miljonus latu, iegādājoties dārgākus kompensējamos medikamentus, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.
VM un NVD mudina pacientus nepārmaksāt un vaicāt savam ārstam vai farmaceitam par iespējām iegādāties zāles ar mazāko pacienta līdzmaksājumu. "Pajautājiet, kādēļ es, lietojot lētākas zāles, saņemšu savādāku ārstēšanu, ja ķīmiskais sastāvs ir tāds pats," mudina veselības ministre Ingrīda Circene (V), norādot, ka atšķirības lētāko un dārgāko zāļu iedarbībā nav - vienīgā atšķirība ir to ražotājs, kurš medikamentiem uzlicis sev tīkamu cenu.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ķemeru sanatorijas izsole atkal izgāžas |
|
| |
12/12/2013
Ceturtdien pretendentu trūkuma dēļ nenotika jau otrā Ķemeru sanatorijas izsole, portālam “Delfi” sacīja SIA "Ominasis Latvia" administrators Ainars Kreics.
Viņš pastāstīja, ka administratoram ir izdevies no "Rietumu bankas" atgūt virkni mākslas priekšmetu, par kuru piederību iepriekš risinājušies strīdi, un tagad paredzēta šo priekšmetu - gleznu, bibliotēkas un citu, novērtēšana. Kad tā būs pabeigta, tad šī manta tiks pievienota pārējam mantas sastāvam un tiks rīkota jauna izsole, kur šis īpašums tiks pārdots kā vienots mantas kopums.
Paredzams, ka vērtējums tiks saņemts līdz gada beigām. Tā kā šis jautājums administratoram ir jāsaskaņo ar nodrošinātajiem kreditoriem, tad pēc viņu piekrišanas saņemšanas, janvārī tiks izsludināta jauna izsole, kas varētu notikt februārī.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā sanatorijas izsole, kas bija plānota 24.septembrī, nenotika, jo tai nebija pieteicis neviens pretendents. Viens no potenciālajiem pircējiem - Jūrmalas pilsētas dome - paziņoja, ka nepiedalīsies sanatorijas izsolē, jo Finanšu ministrijas izvirzītie nepamatotie nosacījumi faktiski liedza pašvaldībai iespēju saņemt aizņēmumu sanatorijas iegādei.
J au vēstīts, ka Jūrmalas pilsētas tiesa martā atzina par maksātnespējīgu Ķemeru sanatorijas investoru SIA "Ominais Latvija" un sanatorijas komplekss nonāca izsolē.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Valdība piešķir papildu 2,5 miljonus latu 2013.gadā |
|
| |
04/12/2013
Valdība šodien vienojās piešķirt Veselības ministrijai (VM) 2,58 miljonus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju par šā gada decembri.
Kā skaidro VM, papildu finansējums kompensējamo medikamentu budžetā šogad ir nepieciešams, lai samazinātu finanšu deficītu un mazinātu budžeta slogu 2014.gadā, kā arī lai nodrošinātu pilnvērtīgu pacientu ārstēšanu ambulatorās veselības aprūpes līmenī.
Pamatojot papildu līdzekļu pieprasījumu, VM arī norāda, ka kompensējamiem medikamentiem 2014.gadā, salīdzinot ar šogad apstiprināto budžetu un papildus piešķirtajiem līdzekļiem, ir paredzēts mazāks finansējums, kas nav pietiekams deficīta segšanai.
Tāpat VM norāda, ka 2014.gadā nav plānoti ieņēmumi no kompensējamo medikamentu sistēmas dalībniekiem divu miljonu latu apmērā.
"Lai nodrošinātu pilnvērtīgu pacientu ārstēšanu ambulatorās veselības aprūpes līmenī, ir jānodrošina pietiekams atbalsts no valsts puses," uzsver VM. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Zinātnieki izstrādājuši efektīvu un kompaktu rīku |
|
| |
29/11/2013
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši inovatīvu rīku komplektu, kas palīdzēs ārstiem atklāt pacienta organisma funkcionēšanas novirzes no normas dažādu saslimšanu agrīnajā stadijā, kad vēl nav jūtams diskomforts un novirzes neizsauc slimībai raksturīgos simptomus, aģentūru LETA informēja RTU Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.
Zinātnieku izstrādātais Mobilais telemedicīnas skrīninga komplekss (MTSK) domāts profilaktisko kabinetu personāla un ģimenes ārstu darbam, tas ir kompakts un viegli pārvietojams, jo satilpst vidēja izmēra pārnēsājamā koferī.
Pacienta izmeklēšanu ārsts sāk ar kompleksā iebūvētā planšetdatorā instalētu programmatūru un interaktīvas anketas veidā reģistrē cilvēka subjektīvās izjūtas par veselības stāvokli. Planšetdatorā instalētā anketa ļauj apkopot gan aktuālo informāciju par 12 organisma sistēmām, gan analizēt datus, ņemot vērā priekšvēsturi, iedzimtības un iespējamos riska faktorus, stāsta zinātnieki.
Pēc pārrunām seko mērījumi, ko veic ar kompleksā ievietotajiem 14 mērmoduļiem - ierīcēm sirds darbības un asinsspiediena noteikšanai (EKG, tonometrs, pulsa oksimetrs), svariem, digitālo fonendoskopu, spirometru, digitālo termometru, dermaskopu, antropometrijas, redzes un dzirdes noteikšanas moduļiem. Kompleksā iekļauti arī glikozes, holesterīna un urīna analīzes strēmeļu testi.
Savukārt informācijas iegūšanas procesu no interaktīvās anketas un mērmoduļiem vada planšetdators. Tā funkcijās ietilpst arī mērījumu rezultātu salīdzināšana ar normu, atsevišķu rādītāju aprēķināšana, informācijas bezvadu pārsūtīšana pēc vajadzības uz doktorāta datubāzi vai analīzes centru.
Viens no svarīgākajiem datora uzdevumiem esot veikt skrīningdiagnostikas procesu, proti, pieņemt lēmumu par pacienta veselības stāvokli un to indicēt uz ekrāna kopā ar paskaidrojumiem ar noteikumu, ka datora lēmumu apstiprina analīzes centra speciālists.
Komplektā iekļautais RTU zinātnieku izstrādātais antropometrisko mērījumu modulis ir datorprogramma, kas, izmantojot USB videokameru un fotogrammetrijas pieeju, novērtē virkni pacienta antropometrisko parametru pēc pacienta attēliem. Modulī ieprogrammēta cilvēka auguma, vidukļa un iegurņa apkārtmēru noteikšana, skoliozes indekss, kifozes un lordozes indeksi. Manuāli ievadot pacienta svaru, tiek aprēķināts arī ķermeņa masas indekss, turklāt moduli ir viegli papildināt, iekļaujot citus ārstam nepieciešamus parametrus.
RTU pārstāvji apgalvo, ka izstrādātais antropometrijas modulis ir lēts un efektīvs risinājums, kas īpaši piemērots, piemēram, cilvēka stājas masveida ekspresnovērtēšanai skolās, tas izmantojams arī pētījumos, biomehānikā un ortopēdijā.
"Sabiedrības veselības nodrošināšanā ļoti svarīga loma ir profilaktiskām apskatēm un skrīningdiagnostikai, jo tā ļauj atklāt organisma funkcionēšanas novirzes no normas slimības agrīnajā stadijā, kad, pielietojot nepieciešamo ārstēšanu, saslimšanu iespējams uzveikt daudz ātrāk un efektīgāk," uzsver zinātnieki.
Kopš 2011.gada RTU tika veikta tieši pacientu profilaktiskām apskatēm paredzētā mērinstrumentu komplekta izstrāde. Šī aktivitāte norisinājās saistībā ar ERAF līdzfinansēto projektu "Mobils telemedicīnas skrīninga komplekss". Projektu īstenoja RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta zinātnieki sadarbībā ar RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta un LU Kardioloģijas institūta zinātniekiem.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Plāno aizliegt elektronisko cigarešu tirdzniecību |
|
| |
21/11/2013
Veselības ministrija iecerējusi aizliegt Latvijā elektronisko cigarešu tirdzniecību un arī uz elektroniskajām cigaretēm attiecināt smēķēšanas ierobežojumus, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrija.
Ceturtdien, 21.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", paredzot aizliegt realizēt elektronisko smēķēšanas ierīces un elektroniskās smēķēšanas ierīces šķidrumu. Līdz ar to tiktu aizliegta elektronisko cigarešu tirdzniecība. Grozījumi likumā paredz precizēt smēķēšanas definīciju, attiecinot šo procesu arī uz elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neparedz aizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu, šāds definīcijas papildinājums ļaus noteikt tādus pašus lietošanas ierobežojumus publiskās vietās kā tabakas izstrādājumiem, lai nepiesaistītu nepilngadīgo uzmanību un neradītu iespaidu, ka elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana ir veselībai nekaitīga.
Veselības ministrija norāda, ka, ņemot vērā, ka elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas laikā nenotiek tabakas dedzināšanas process, patērētāji maldīgi uzskata šo ierīču lietošanu par drošu alternatīvu tabakas smēķēšanai. Tāpat elektroniskās smēķēšanas ierīces var radīt atkarības risku tiem, kuri nelieto tradicionālos tabakas izstrādājumus.
Šobrīd elektroniskās smēķēšanas ierīces nav atzītas par drošām lietošanai. Trūkst arī uz pierādījumiem balstīta informācija par sastāvdaļām un to emisijām un ilgtermiņa lietošanas ietekmi uz veselību. Bažas rada veiktajos testos atklātas toksiskas un kancerogēnas vielas, kā arī metālu savienojumi, kas ilgtermiņā uzkrājoties plaušās var apdraudēt patērētāju veselību. Ņemot vērā šos faktus, Pasaules Veselības organizācija rekomendē atbildīgās institūcijas stingri aicināt iedzīvotājus nelietot šos produktus.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijas slimnīcās ir augstākais antibiotiku patēriņš Eiropā |
|
| |
14/11/2013
Latvijas slimnīcās salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu slimnīcām ir augstākais antibiotiku patēriņš, ceturtdien medijus informēja Slimību profilakses un kontroles centra veselības analītiķe Elīna Dimiņa.
Ja slimnīcās antibiotiku patēriņš ir augstākais Eiropā, tad ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņš ir zems - Latvija šajā ziņā ir trešajā vietā no beigām - to apsteidz tikai Nīderlande un Igaunija. Savukārt Latviju antibiotiku lietošanas ziņā ambulatori apsteidz tādas valstis kā Zviedrija, Somija, bet visvairāk antibiotikas ārpus slimnīcas lieto Kiprā un Grieķijā.
Vienlaikus Dimiņa uzsvēra, ka kopš 2009.gada Latvijā ir neliela tendence palielināties antibiotiku patēriņam. Tas liek aizdomāties par to, ka ir pienācis laiks sabiedrībai atgādināt par antibiotiku pareizu lietošanu. Eksperte atgādināja, ka antibiotikas ir efektīvas tikai baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanas gadījumos, tās nestrādās, lai mazinātu saaukstēšanās vai gripai līdzīgus simptomus. Viņa skaidroja, ka jebkura infekcija saistās ar risku, ka būs jālieto antibiotikas, tāpēc ir jādara viss, lai mazinātu infekciju risku, un šī medikamentu grupa tomēr nebūtu jālieto.
Viena no aktuālajām problēmām saistībā ar antibiotiku lietošanu ir baktēriju rezistence pret tām - šī problēma ir ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, jo baktērijām piemīt spēja pielāgoties un pasargāt sevi no iznīcināšanas ar antibiotiku palīdzību. Kopumā Latvijas situācija antibiotiku rezistences ziņā ir vidējā līmenī - ir baktērijas, kas ir mazāk rezistentas, un ir tādas, kurām rezistences rādītāji ir salīdzinoši augsti.
Piemēram, Latvijā salīdzinoši slikta situācija ir ar e.coli baktēriju, kas var izraisīt urīnceļu un citas nopietnas infekcijas. Šīs baktērijas rezistence ir salīdzinoši augsta visā Eiropā.
18.novembrī visā Eiropā jau sesto reizi tiks atzīmēta Eiropas Antibiotiku diena, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus lietot antibiotikas pareizi un vienīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Nepareiza antibiotiku izvēle un lietošana rada mikroorganismu rezistenci jeb noturību pret antibiotikām. Rezistentas baktērijas izdzīvo antibiotiku klātbūtnē un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nākamgad skolēniem būs vairāk jāsporto |
|
| |
10/11/2013
Ar 2015.gada 1.septembri obligāto stundu skaitu mācību priekšmetā "Sports" pamatizglītībā varētu palielināt no divām līdz trīs stundām nedēļā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Taču, ņemot vērā, ka minētā pasākuma īstenošanai nepieciešams izdarīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kā arī jautājums saistīts ar papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, trešo mācību stundu nedēļā mācību priekšmetā "Sports" varot ieviest ne ātrāk par 2015./2016.mācību gadu. Lai paaugstinātu skolēnu fiziskās aktivitātes līmeni papildus trešās mācību stundas nedēļā ieviešanai "Sportā" IZM, sabalansējot formālās un neformālas izglītības piedāvātās iespējas, nodrošinās interešu (ārpusstundu) izglītības programmu, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs, pieejamību visās vispārējās izglītības iestādēs. Tādējādi pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās ietverto mācību stundu beigām 1.-12.klašu audzēkņiem varētu nodrošināt vismaz vienu papildu sporta nodarbību nedēļā. Ministrija arī atgādina, ka noteikumos par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem ir noteikts, ka mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta "Sports" apguvei un mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai. Iepriekšminētā rezultātā 1.-12.klašu audzēkņiem ar 2015./2016.mācību gadu tiks nodrošinātas vismaz četras sporta nodarbības nedēļā, proti, trīs obligātās mācību priekšmeta "Sports" stundas un viena sporta nodarbība interešu izglītības programmā. Vispārējās izglītības iestādei ir tiesības arī palielināt mācību priekšmeta "Sports" stundu skaitu nedēļā, tādējādi vēl vairāk palielinot sporta nodarbību skaitu. Tāpat IZM pastiprinās kontroles mehānismu, lai izglītības iestādes vadība ievēro Sporta likumā noteikto, ka izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu prioritāri nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības. Precizēto pamatnostādņu projektu ministrija ir nosūtījusi atkārtotai saskaņošanai ar nozaru ministrijām un sporta nozares sociālajiem partneriem. 29.jūlijā, Ministru kabineta komitejā skatot šīs pamatnostādnes, bija plašas diskusijas par ideju ieviest skolās trešo obligāto sporta nodarbību. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) aizstāvēja viedokli -, lai ieviestu trešo obligāto sporta nodarbību, tam nav nepieciešams papildu finansējums. Viņa uzsvēra, ka valstī ir jāmaina bērnu attieksme pret sportu, jo bērni ar lieko svaru ir aktuāla problēma. Arī Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji aicināja valdību trešo obligāto sporta stundu ieviest jau no 2014.gada 1.septembra. Ņemot vērā bažas par finansējuma piesaisti sporta nozarei, komiteja aicināja izskatīt iespēju uzlabot atbalstu sporta nozarei, novirzot daļu ienākumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Sinoptiķi seko prognozēm par varbūtējām trim vētrām |
|
| |
03/11/2013
Naktī uz pirmdienu Latviju šķērsos zema spiediena ieplaka, kas, iespējams, pāraugs spēcīgā ciklonā un vētrā, tā visvairāk skars Latgali. Diennakti vēlāk var ierasties otra vētra, tad vēji vairāk plosīs piekrasti, un pastāv arī trešās vētras varbūtība, liecina jaunākās skaitlisko modeļu prognozes. Naktī no svētdienas uz pirmdienu Latviju no rietumiem šķērsos lietus zona, visā valstī pamatīgi līs, nokrišņu daudzums vietām sasniegs 15-20 milimetru. Vējš iesākumā lēni līdz mēreni pūtīs no dienvidaustrumiem, tad, sākot no valsts rietumiem, tas pāries rietumu vējā. Atmosfēras spiedienam strauji krītot un ciklonam virzoties uz ziemeļaustrumiem, pieaugs vēja spēks. Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi nakts izskaņā un pirmdienas priekšpusdienā Vidzemē, Sēlijā un Latgalē rietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 19-24 metrus sekundē, vējš visvairāk plosīsies Latgalē, kur dažviet iespējamas arī brāzmas līdz 27 metriem sekundē. Pirmdienas vakarā Latvijai no rietumiem pietuvosies cits ciklons, kas izraisīs dienvidu vēja pastiprināšanos, un pastāv iespēja, ka naktī uz otrdienu un otrdien vējš vietām atkal pāraugs vētrā, šis ciklons stiprākos vējus atnesīs piekrastei. Nokrišņu no otrā ciklona būs krietni mazāk kā no pirmā. Naktī uz piektdienu Latviju varētu skart trešā vētra, liecina šī brīža "Global Forecast System" prognoze. Sinoptiķi turpinās sekot prognožu izmaiņām. Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rīgas Dzemdību namā piedzimst šogad pirmie trīnīši |
|
| |
29/10/2013
Pagājušajā nedēļā, 24. oktobrī, Rīgas Dzemdību namā pasaulē nākuši trīnīši, portālu “Delfi” informēja Rīgas domē.
Vecāki tēvs Eduards Vorslavāns un māte Svitlana Mitkova atzinuši, ka bērniņi ģimenē ir bijuši ļoti gaidīti, un tagad jūtas bezgala laimīgi par saviem trīs puikām, kam doti vārdi Artēmijs, Iļja un Pāvels.
Rīgas Dzemdību namā šogad tie ir pirmie trīnīši. 2011. gadā piedzima trīnīši trīs, bet 2012. gadā divās rīdzinieku ģimenēs.
Trīnīšu ģimenēm Rīgas dome līdz šim ir piešķīrusi pabalstus 3000 latu apmērā. Par katru gadījumu tiek pieņemts Finanšu un administrācijas lietu komitejas lēmums.
Māmiņas un bērnu veselības stāvoklis ir labs. Trīnīšu tēvs Eduards jau no dzimšanas ir rīdzinieks, bet māte Svitlana rīdziniece ir jau piecpadsmito gadu.
Māmiņa izsaka sirsnīgu pateicību Rīgas dzemdību nama Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas personālam, un jo īpaši ārstei Gunai Bārtulei, par sniegto atbalstu, labi un profesionāli organizēto darbu, iejūtīgo attieksmi un uzmanību pret māmiņu un jaundzimušajiem puikām.
Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem par vienreizēju pabalstu ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu pašvaldība piešķir vienreizēju pabalstu ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu, lai sniegtu materiālu atbalstu jaundzimušā vajadzību nodrošināšanai. Pabalsta apmērs ir 100 latu par katru jaundzimušo bērnu.
Rīgas pašvaldībā šogad līdz 25.oktobrim jaundzimušā pabalsts ir piešķirts 5 565 personām, kopumā - 556 500 latu.
2012. gadā šo pabalstu saņēma 6496 jaundzimušo rīdzinieku vecāki - 649 600 latus. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pērn cilvēki rekordbieži apmeklējuši ārstus |
|
| |
24/10/2013
Pērn ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem sasniedzis rekordlielu rādītāju - 14,3 miljonus, ceturtdien, prezentējot "Latvijas veselības aprūpes gadagrāmatu 2012", norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate.
Katrs Latvijas iedzīvotājs pērn ambulatori devies pie ģimenes ārsta vai cita speciālista vidēji septiņas reizes, sacīja Šmate. "Protams, kāds nebija nevienu reizi, bet kāds aizgāja 15 reizes," viņa piebilda.
Pērn ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem bijis augstākais pēdējo astoņu gadu laikā, liecina SPKC apkopotā statistika. Līdz šim augstākais rādītājs reģistrēts 2008.gadā - 13,59 miljoni apmeklējumu.
Savukārt pēc 2008.gada sekojis straujš ambulatoro apmeklējumu skaita kritums, ko SPKC direktore skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī.
Šmate izteicās, ka krīzes laikā iedzīvotāji piecietuši veselības problēmas, bet galu galā tās prasījušas ārsta konsultāciju, un tas redzams 2012.gada statistikā. Tāpat uzlabojusies infrastruktūra, kas ļauj vieglāk nokļūt pie ārsta, kā arī pieaudzis pašvaldību atbalsts nokļūšanā pie mediķa, teica Šmate.
Ja pērn iedzīvotāji ārstu ambulatori apmeklēja 14,3 miljonus reižu, 2011.gadā - 12,9 miljonus reižu, 2010.gadā - 12,4 miljonus reižu, bet 2009.gadā - 12,6 miljonus reižu. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Šonedēļ gaisa temperatūra tuvosies siltuma rekordiem |
|
| |
21/10/2013
Naktī uz pirmdienu un otrdienu gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs zem nulles, vietām Vidzemē un Latgalē sasniedzot -5 grādus. Dienas laikā, līdzīgi kā svētdien, gaiss iesils līdz +4..+7 grādiem, taču pūtīs stiprāks vējš. Mākoņi daļēji klās debesis, valsts ziemeļaustrumos gaidāms skaidrs laiks, bet dienvidrietumos - neliels lietus.
Sagaidāms, ka siltais gaiss Latviju sasniegs trešdien, kad pūtīs brāzmains dienvidu vējš, valsts austrumos termometra stabiņš dienas gaitā pakāpsies līdz +8..+12 grādiem, bet Rietumlatvijā, ja uzspīdēs saule, gaisa temperatūra var paaugstināties līdz pat +16 grādiem.
Nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra nakts un rīta stundās nav gaidāma zemāka par +7..+12 grādiem, maksimālā temperatūra būs +11..+16 grādu, vien svētdien atbilstoši pašreizējai prognozei ieplūdīs vēsāks gaiss, un oktobra pēdējās naktīs gaisa temperatūra atkal var noslīdēt nedaudz zem nulles.
Iespējams, ka šonedēļ tiks pārspēts kāds siltuma rekords. Piemēram, 26.oktobra siltuma rekords galvaspilsētā ir 2004.gadā reģistrētie +13,9 grādi, bet nākamsestdien Rīgā tiek prognozēts līdz +15 grādiem silts laiks.
Savukārt vietām Centrāleiropā gaisa temperatūra paaugstināsies virs +20 grādu atzīmes.
|
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Kompensējamām zālēm nākamgad plāno mazāk naudas |
|
| |
14/10/2013
Nākamā gada veselības aprūpes budžetā kompensējamiem medikamentiem ieplānoti gandrīz par miljons latu mazāk līdzekļu, nekā šogad. Šīs ziņas satraukušas pacientu organizācijas, kuras ir šokētas un apsver iespēju rīkot publiskas akcijas, pirmdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Nākamā gada veselības budžeta projektā kompensējamiem medikamentiem paredzēts par 835 000 latu mazāk naudas, nekā šogad šīm zālēm reāli piešķirts. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, saņemot šādus datus no Veselības ministrijas, nevalstiskās organizācijas bijušas šokā un sākušas plānot publiskas akcijas, lai pievērstu sabiedrības un politiķu uzmanību šai problēmai.
Pacientu organizācijas norāda, ka līdzekļu samazinājuma dēļ kompensējamo zāļu sarakstā neiekļaus nevienas jaunas un inovatīvas zāles; uz nenoteiktu laiku tiks atlikta vairāku zāļu, kas tiek apmaksātas caur līgumiem par individuālo kompensāciju, iekļaušana C sarakstā – tie ir ļoti dārgi, dzīvību glābjoši medikamenti. Pastāv arī iespēja, ka noteiktas zāles – ja arvien notiks spiediens cenas samazinājuma virzienā – varētu pazust no aptiekām Latvijā, jo ražotājam tās vairs nebūs izdevīgi piedāvāt Latvijas tirgum.
Veselības ministrijā laikrakstam apliecināja - valsts kompensējamo medikamentu budžets 2014. gadam, ja to salīdzina ar šāgada budžetu, kuram gada laikā vēl piešķirts papildu finansējums (tātad to var uzskatīt par reāli izlietoto), ieplānots mazāks. 2013.gadā ar papildu piešķīrumiem kompensējamiem medikamentiem budžets ir 82,2 miljoni latu, bet 2014. gada projektā paredzēti 81,8 miljoni latu.
"Veidojoties deficītam gada laikā, papildu naudu varam gūt līdzekļu pārdales rezultātā nozares iekšienē vai papildu piešķīrumā. Taču vienlaikus jāuzsver, ka nākamajam gadam plānotais zāļu budžets ir lielākais pēdējos gados," laikrakstam norādījusi ministrija.
Ministrija arī atgādinājusi, ka jauno politikas iniciatīvu īstenošanai (piemēram, kompensācijas apmēra palielināšana vairākām diagnozēm) Veselības ministrija prasījusi 22 miljonus latu, taču piešķirti vien trīs. Tas neļauj ne tikai palielināt kompensācijas apmēru, lai pacientiem būtu mazāki līdzmaksājumi, bet arī risināt citas būtiskas problēmas zāļu pieejamības nodrošināšanai.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nobela prēmiju medicīnā saņems amerikāņi un vācietis |
|
| |
08/10/2013
Nobela prēmiju medicīnā saņems amerikāņi Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens un vācietis Tomass Zīdhofs par atklājumiem, kas ļauj izprast vezikulu transporta mehānismu šūnu iekšienē un starp šūnām.
Zinātnieki atrisinājuši noslēpumu, kā tiek organizēta šūnu vezikulu transporta sistēma. Katra šūna ražo un eksportē aktīvo vielu molekulas. Piemēram, šūnā tiek saražots insulīns un izlaists asinsritē vai ķīmiskie signāli - neirotransmiteri - tiek nosūtīti no vienas nervu šūnas uz otru.
Šīs aktīvo vielu molekulas šūnas iekšienē tiek transportētas mazos pūslīšos, ko sauc par vezikulām. Šā gada Nobela prēmijas laureāti medicīnā atklājuši molekulāros principus, kas regulē, lai vezikulu nestā aktīvā viela šūnā tiek nogādāta pareizajā vietā un pareizajā laikā.
Šekmens atklājis gēnu komplektu, kas nepieciešams vezikulu transportam, Rotmens atklājis proteīnu receptoru sistēmu, kas ļauj vezikulām savienoties ar mērķi aktīvās vielas pārvadei, bet Zīdhofs atklājis signālus, kas liek vezikulām precīzi atbrīvot transportēto vielu.
«Savos atklājumos Rotmens, Šekmens un Zīdhofs parādījuši šūnu kravas transportēšanas un piegādes izsmalcināti precīzo kontroles sistēmu. Traucējumi šajā sistēmā rada kaitīgas sekas un veicina tādas saslimšanas kā neiroloģiskās slimības, diabēts un imunoloģiski traucējumi,» teikts Nobela komitejas paziņojumā.
64 gadus vecais Šekmens žurnālistiem pavēstīja, ka ir priecīgs par saņemto atzinību, kaut arī nespēj īsti noticēt, ka ir starp prestižās balvas saņēmējiem.
«Mana reakcija uz šīm ziņām bija neticība un prieks,» sacīja Kalifornijas Universitātes molekulārās un šūnu bioloģijas profesors Šekmens, piezīmējot, ka Nobela prēmija ir gandrīz 40 gadus ilga darba augļi.
«Es ar to strādāju 37 gadus, Rotmens līdzīgu laika posmu. Pirms 25 gadiem mēs sapratām, ka abi strādājam pie vienas tēmas,» atklāja Šekmens.
«Zinātne turpināsies. Mani ļoti aizrauj mūsu darbs laboratorijā,» piebilda Šekmens.
62 gadus vecais Jēla universitātes šūnu bioloģijas departamenta vadītājs Rotmens Zviedrijas radio sacīja, ka viņš jūtas ļoti pagodināts par viņam piešķirto balvu.
Nobela prēmija astoņu miljonu Zviedrijas kronu (650 400 latu) apmērā tiks sadalīta vienlīdzīgi starp visiem trim pētniekiem.
Ekonomiskās krīzes iespaidā prēmijas summa samazināta no līdzšinējiem 10 miljoniem kronu.
Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī - balvas fonda dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 117.gadadienā.
Pērn Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B.Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu.
Ar Nobela balvas saņēmēja paziņošanu medicīnā pirmdien sākas tradicionālā Nobela prēmiju piešķiršanas nedēļa, kad sabiedrības galvenā uzmanība būs piesaistīta prestižajai Nobela Miera prēmijai.
|
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ķīniešu medicīnas konference Rīgā |
|
| |
02/10/2013
Ar mērķi tuvināt rietumu un austrumu medicīnas profesionāļus un veicināt sadarbību dabisko atveseļošanas un ārstniecības metožu jomā šī gada 19.-20. oktobrī Rīgā notiks pirmā Latvijas-Ķīnas Tradicionālās ķīniešu medicīnas konference un 3. Starptautiskā Domformu medicīnas konference.
Konferencē piedalīsies daudzi prominenti nozares pārstāvji, tai skaitā:
Ļi Džendzi (Li Zheng Zi), Vispasaules ķīniešu medicīnas apvienību federācijas ģenerālsekretārs, Ķīna;
Sjui Mintans (Xu Mingtang), domformu medicīnas un «Kundawell» institūta dibinātājs, cigun Meistars, TĶM profesors, Ķīna;
Andris Buiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis;
Prof. Nikolajs Nikolajevs, MD, PhD. Holistiskās medicīnas un naturopātijas asociācijas vadītājs, Latvija;
Jurģis Brediķis, Lietuvas Zinātņu akadēmija;
Umberto Macanti MD, DO, Paneiropas TĶM asociāciju federācija, Itālija;
Dr. Igors Kudrjavcevs, Latvijas Austrumu vingrošanas asociācija;
Oļegs Onopčenko, Eiropas Austrumu kultūras institūts, Latvija, kā arī citi labākie ķīniešu medicīnas speciālisti no Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Ķīnas u.c. valstīm.
Konferences pamattēmas ir tradicionālā ķīniešu medicīna, holistiskā netradicionālā medicīna, kā arī dažādas pašregulācijas, dziedniecības, enerģētiskās un garīgā līdzsvara sasniegšanas prakses. Konferences laikā būs iespējams iepazīties ar dabiskās dziedniecības metodēm, ekstrasensoro spēju attīstīšanas paņēmieniem, kontakta un bezkontakta enerģētiskas ārstēšanas manuālajām metodēm, kā arī novatorisku medicīnas metodi – domformu medicīnu, kas balstīta Ķīnas tradicionālās medicīnas tradīcijās un skata cilvēka organismu kā vienotu, kompleksu sistēmu, diagnosticējot un ārstējot ar domformu palīdzību.
Kā norāda viens no pazīstamākajiem ķīniešu tradicionālās medicīnas speciālistiem, Latvijas Akupunktūras un netradicionālās medicīnas asociācijas prezidents Nikolajs Nikolajevs:
«Rietumu medicīnas spēcīgā puse ir modernās tehnoloģijas un farmakoloģija, bet austrumu – holistiskā attieksme pret cilvēka ārstēšanu, uztverot organismu kā vienotu veselumu. Pēdējā laikā notiek būtiska rietumu un austrumu medicīnu tuvināšanās. Gaidāmā konference visaugstākajā līmenī ļaus runāt par to, kā apvienot austrumu medicīnas gudrību un rietumu medicīnas sasniegumus.»
|
|
| |
|
|
| |
apollo.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Veselības apdrošināšanas polises kļūs dārgākas |
|
| |
30/09/2013
Nepamatots cenu palielinājums ārstniecības iestādēs veselības apdrošināšanas polises 2014.gadā sadārdzinās, iespējams, par 4–5%. Tāpēc apdrošinātāji prognozē, ka nākamgad cenu pieaugums veselības apdrošināšanā kopumā varētu sasniegt pat 15%, raksta laikraksts " Dienas biznes".
Viens no iemesliem esot apdrošinātāju plāni segt iepriekšējo gadu zaudējumus, ko radīja konkurences cīņa valsts iepirkumos. Cenas pieaugumā ietverta arī veselības pakalpojumu inflācija.
Apdrošinātājiem ir izdevīgi sadarboties ar ārstniecības iestādēm un otrādi, jo abas nozares nodrošina pacientu plūsmu. Tomēr apdrošinātāji seko līdzi ārstniecības iestāžu noteiktajām cenām un netieši tās var ietekmēt. Apdrošinātājam ir iespējas piekrist vai nepiekrist konkrētas medicīnas iestādes izcenojumiem, laikrakstam atzina "Gjensidige Baltic" Personu apdrošināšanas nodaļas produktu vadītāja Ludmila Ščegoļeva.
"Mēs varētu nepiekrist cenām, ja tās ir virs vidējā tirgus izcenojumu līmeņa par konkrētajiem pakalpojumiem. Taču mēs vienmēr cenšamies vienoties par kompromisu, jo mums ir svarīgi piedāvāt saviem klientiem pēc iespējas plašāku līgumiestāžu loku," norāda Ščegoļeva.
Viņa atgādina, ka medicīnas iestāžu cenas ietekmē vairāki ekonomiskie faktori, piemēram, valsts ekonomiskā izaugsme, izmaiņas PVN likmē, likumdošanas izmaiņas, valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu apjomi, kā arī apdrošināšanas tirgus izpausme, kas ietekmē maksas pakalpojumu cenas.
Arī apdrošināšanas sabiedrībai "Ergo", kurai noslēgta sadarbība ar vairāk nekā 800 ārstniecības iestādēm Latvijā, pieprasa sniegt skaidrojumu par cenas pamatojumu, ja kādam partnerim pakalpojumu cena ir augstāka par vidējo, laikrakstam atzina uzņēmuma veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads.
Viņš atzinis, ka šogad pirmo gadu pēc krīzes cenas par veselības pakalpojumiem pieaug un dažos segmentos tās ir pat pārsniegušas pirmskrīzes līmeni. To sekmējusi komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās. Tas, ka pieaug apdrošināšanas polises cenas vidēji tirgū, valsts iestādēm nozīmē polises seguma samazinājumu, jo tām 150 lati ir prēmijas limits.
Pēc "BTA Insurance Company" veselības apdrošināšanas produktu vadītājas Evijas Matvejas teiktā, par šo summu var nodrošināt pietiekami kvalitatīvu veselības apdrošināšanas polisi, bet nav iespējams nodrošināt gan maksas medicīnisko aprūpi, gan ārstēšanos stacionārā, gan sporta nodarbības, gan masāžas. Polise, kas ietvers, piemēram, jogas nodarbības, masāžu, zobārstniecības un citus pakalpojumus, maksā sākot no 360 latiem. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Veselības mācību programma |
|
| |
24/09/2013
Obligāti apgūstama veselības izglītības mācība izglītības saturā jāiekļauj no 2015./2016. mācību gada, tādēļ līdz nākamā gada vidum jāsagatavo attiecīgi grozījumi noteikumos, kas regulē valsts profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartu.
To otrdien, 24. septembrī nolēma valdība.
Atbilstoši valdībā lemtajam, vēl šogad jāpilnveido klases stundu programmas paraugu pirmajai līdz divpadsmitajai klasei, to papildinot ar veselības izglītības jautājumiem.
Jau ziņots, ka iepriekš veselības ministre Ingrīda Circene (V) aktīvi uzstāja, ka veselības mācībai skolā ir jābūt kā atsevišķam priekšmetam, taču vēl gada sākumā viņai pašai nebija pārliecības, ka izdosies to panākt. VM piedāvāja divas iespējas veselības izglītības nozīmes palielināšanai skolās - viena no tām paredzēja no 2014./2015. mācību gada noteikt veselības mācību kā atsevišķu obligātu priekšmetu visās vidējās un profesionālās izglītības iestādēs, bet otra - palielināt veselības izglītības nozīmi pamatizglītības mācību priekšmeta "Sociālās zinības" saturā.
Izglītības un zinātnes ministrija uzskatīja, ka veselības izglītības jautājumi ir pilnvērtīgāk apgūstami, ja mācību procesā tos apgūst plašākā kontekstā un integrēti.
Veselības mācība kā atsevišķs priekšmets tika likvidēta un aizstāta ar sociālajām zinībām 1. līdz 9.klases skolēniem no 2005./2006.gada. Šis lēmums savulaik tika pamatots ar nepieciešamību izvairīties no izglītības satura sadrumstalošanas. Tomēr VM uzskata, ka tieši šobrīd veselības mācība ir sadrumstalota pa vairākiem mācību priekšmetiem bez vienotas koordinācijas. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Piedāvā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu |
|
| |
20/09/2013
Veselības ministrija šonedēļ izskatīšanai valdībā pieteikusi likumprojektu, kas paredz Latvijā ieviest jaunu veselības aprūpes finansēšanas kārtību, proti, veselības apdrošināšanas ieviešanu un valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sasaiti ar deklarētajiem un nomaksātajiem nodokļiem.
Likums paredz no nākamā gada 1.jūlija ieviest valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas 92% apmērā no plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgās daļas jeb 3,65% no personu ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.
Ministrija paziņojumā uzsver, ka nodokļu slogs iedzīvotājiem nepalielināsies, taču tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi būs tikai tām obligāti vai brīvprātīgi apdrošināmajām personām, kuras iepriekšējā gadā veikušas iemaksas vismaz vienpadsmit kalendāros mēnešus.
Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs samaksāt divos veidos - reizi mēnesī maksājot 28 eiro vai arī samaksājot vienreizēju brīvprātīgu maksājumu trīs minimālo mēnešalgu apmērā.
Veselības aprūpes minimums - neatliekamā medicīniskā palīdzība, vairāku konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju - gan būs pieejami visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas.
Savukārt valsts apdrošinās konkrētas iedzīvotāju grupas, kam valsts apmaksātie pakalpojumi būs pieejami tādā pašā apmērā, kā "veselības nodokļa" maksātājiem. Proti, valsts apdrošinās bērnus vecumā līdz 18 gadiem, bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus vecumā līdz 24 gadiem, pensionārus un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus.
Tāpat valsts apdrošinās arī cilvēkus, kuri saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz trim gadiem, personas, kuras saņem kādu no minētajiem pabalstiem un kurām ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā, kā arī cilvēkus, kas saņem pabalstus vai piemaksu pie pabalsta par bērnu-invalīdu vai ar celiakiju sirgstoša bērna kopšanu.
Valsts apdrošināšana pienāksies arī cilvēkiem, kas kopj pieaugušus pirmās grupas invalīdus, invalīdiem, slimības pabalstu saņēmējiem un ļaudīm, kas saņem apdrošināšanas vai kaitējuma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, politiski represētajiem, bezdarbniekiem, audžuvecākiem, cilvēkiem, kas studē vai iegūst profesionālo izglītību, ieslodzītajiem, nelielu lauku saimniecību vai piemājas saimniecību īpašniekiem, orgānu donoriem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem.
"Delfi" jau ziņoja, ka pēc gadiem ilgušām diskusijām par veselības nodokļa ieviešanu, valdība šopavasar atbalstīja koncepciju, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sasaistīt ar nodokļu nomaksas faktu. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Notiks pirmās palīdzības sniegšanas sacensības skolēniem |
|
| |
14/09/2013
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) teritorijā šodien notiks pirmās palīdzības sniegšanas sacensības skolēniem, aģentūru LETA informēja sacensību organizatore, Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) pārstāve Ilona Luste.
Luste stāsta, ka šāda līmeņa sacensības Latvijā tiek rīkotas jau 17.reizi. To mērķis ir pilnveidot skolēnu zināšanas par pirmās palīdzības būtību un ļaut pārbaudīt prasmes īstenībai pietuvinātās situācijās, lai skolēni ar drosmi palīdzētu cietušajiem dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās.
Šogad sacensībās piedalīsies desmit skolēnu komandas no visas Latvijas, kas apmācītas pirmās palīdzības sniegšanai 2012./2013.mācību gadā un uzvarējuši vietējā mēroga sacensībās.
Sacensību sākums paredzēts plkst.11. Tās norisināsies četros posmos, kuros tiks izspēlētas dažādas traumas, piemēram, mugurkaula, vēdera trauma, roku un kāju traumas un ķermeņa atdzišana.
Sacensību laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Pašvaldības policijas ekipējumu un darba specifiku.
Sacensību galvenais tiesnesis būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenais speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Saudzēsim un rūpēsimies par savu sirdi |
|
| |
09/09/2013
Pēc jaunākajiem pētījumiem, sirds slimības pasaulē ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem. Katru gadu no šīm slimībām mirst vairāk nekā 17,3 milj. cilvēku.
Galvenie riska faktori
Šogad 29. septembrī visā pasaulē atzīmē Pasaules sirds dienu. Šajā dienā speciālisti vēlas pievērst iedzīvotāju uzmanību sirds slimību risku faktoriem.
Laikus un regulāri veiktiem profilaktiskiem pasākumiem sirds veselības uzlabošanā un saglabāšanā ir liela nozīme. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs, aptaukošanās un smēķēšana ir riska faktori, kas visbiežāk veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību.
Ieklausieties brīdinājuma signālos
Organisms reizēm cilvēkam sūta brīdinājuma signālus, taču tie parasti tiek ignorēti.
Galvas reibšana, galvas sāpes, "mušiņas" acu priekšā, sirdsklauves, sirdsdarbības pārsitieni, elpas trūkums, vājums, nogurums, līdzsvara zudums, pēkšņas grūtības staigāt, pēkšņas problēmas ar redzi – visi šie simptomi ir arī pārpūles sekas, taču tie ir arī sirds – asinsvadu saslimšanas simptomi.
Latvijā apmēram 44% iedzīvotāju nespēj nosaukt nevienu insulta vai infarkta pazīmi. Ir jāveicina sabiedrības zināšanas par tām, jo insultu var novērst, zinot tā brīdinājuma signālus.
Ierobežojiet kaitīgos ieradumus
Kardiologi iesaka regulāri pārbaudīt sirds veselību, īpašu uzmanību pievēršot pulsam un asinsspiedienam.
Pieņemts, ka normāls asinsspiediens ir tad, kad arteriālais sistoliskais spiediens ir 120 mm/Hg, bet diastoliskais spiediens – 80 mm/Hg. Faktori, kas veicina augsta asinsspiediena rašanos, – vecums, korpulence, pārāk liels sāls un alkohola patēriņš. Ir iespējams ierobežot vai aizkavēt augsta arteriālā asinsspiediena rašanos. Galvenais ir veselīgs dzīvesveids, vingrošana, mazāk jālieto sāls un alkohols, jāsamazina liekais svars, jāatmet smēķēšana. Profilakses nolūkos dienā lietojiet apm. 5 g zivju eļļas.
Risku saslimt ar sirds – asinsvadu slimībām ir iespējams mainīt vai pat novērst, ja uzturā lietosim veselīgu pārtiku, atturēsimies no saldiem un trekniem ēdieniem, vairāk fiziski kustēsimies, dosimies uz profilaktiskām apskatēm.
Arī stresa samazināšana ir viena no svarīgākajām rekomendācijām sirds un asinsvadu slimību profilaksē un ārstēšanā.
|
|
| |
|
|
| |
la.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rīdziniekus aicina apmeklēt bezmaksas nodarbības |
|
| |
06/09/2013
Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Tautas sporta asociāciju organizēs iedzīvotājiem bezmaksas fizisko vingrojumu nodarbības piecās Rīgas «brīvdabas trenažieru zālēs», aģentūru LETA informēja departamenta pārstāve Lita Brice.
Paraugnodarbību laikā speciālisti parādīs, kā pareizi izmantot trenažierus un noteikt sev piemērotāko fizisko slodzi, kas maksimāli spēj paaugstināt organisma darbspējas un uzlabot veselības stāvokli, ņemot vērā individuālo ikdienas ritmu.
Paraugnodarbībās un konsultācijās būs iespēja pārliecināties, ka ir daudzi vienkārši un visiem pieejami veidi, kā ikdienā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ārpus telpām, kas palīdz uzlabot cilvēka veselību.
Kā uzsver Labklājības departaments, ilgstoši pētījumi apliecina, ka regulāras fiziskās aktivitātes ārpus telpām uzlabo fizisko veselību un garīgo veselību, samazinot spriedzi, stresu un dodot papildu enerģiju. Tomēr tikai trešdaļa Rīgas iedzīvotāju ir atzinusi, ka brīvajā laikā divas līdz trīs reizes nedēļā veic fiziskus vingrinājumus 30 minūšu garumā, tāpēc rīdzinieki tiek aicināti apmeklēt dabas sporta zāles, kuras ir atvērtas 24 stundas diennaktī, un kurās darboties var bez maksas.
Pirmā paraugnodarbība sestdien, 7.septembrī, no plkst.11 līdz 12 notiks Vecāķu pludmalē, pulcējoties pie glābšanas stacijas, bet 8.septembrī no plkst.11 līdz 12 nodarbība notiks Ķengaraga parkā, sākotnēji pulcējoties pie autobusa pieturas «Rasas iela».
14.septembrī no plkst.11 līdz 12 nodarbība notiks Anniņmuižas parkā pie sporta centra, 21.septembrī no plkst.11 līdz 12 - Daugavas promenādē, Kaņiera ielā 17, bet 28.septembrī no plkst.11 līdz 12 - Lucavsalas atpūtas zonā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM par mediķu personas kodu publiskošanu |
|
| |
02/09/2013
Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus medicīnisko dokumentu lietvedības kārtībā, kas ļaus medicīniskajā dokumentācijā, kura tiek izsniegta trešajām personām, piemēram, receptēs un nosūtījumos, mediķu personas kodu aizstāt ar ārstniecības personas identifikatoru.
Kā ziņots, šādas pārmaiņas tika solītas jau no 2012.gada, lai novērstu nepamatotu mediķu personas kodu publiskošanu, tomēr līdz šim nav veiktas. Šogad, 4.jūnijā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība Ministru prezidentam lūdza uzdot veselības ministrei pasteidzināt tam nepieciešamos pasākumus. Arodbiedrība vērsās arī pie tiesībsarga, kurš atzina, ka pašreizējā sistēma "pārkāpj personu tiesības uz privāto dzīvi".
VM ir pasteidzinājusi izmaiņām nepieciešamo grozījumu izstrādi normatīvajos aktos. Tie 29.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un vēl jāsaskaņo ar ministrijām un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), kā arī jāapstiprina valdībā.
VM ir pārliecināta, ka mediķu personas koda aizvietošana ar Veselības inspekcijas piešķirto identifikatoru novērsīs risku mediķu personu kodu izmantošanai neatbilstošā veidā un nodrošinās ārstniecības personu tiesības uz privāto dzīvi, kā to noteic Fizisko personu datu aizsardzības likums.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
ZVA: arī vitamīni var radīt būtiskas veselības problēmas |
|
| |
26/08/2013
Lietojot vitamīnus, iespējama to mijiedarbība ar citiem produktiem - ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, ar pārtiku un dzērieniem -, kas dažos gadījumos var radīt būtiskas veselības problēmas, atgādina Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un mudina arī pirms vitamīnu lietošanas vienmēr konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
Vitamīnus saturoši produkti var būt reģistrēti gan kā zāles, gan kā uztura bagātinātāji, kas nozīmē, ka to iedarbībā pastāv būtiskas atšķirības, skaidro ZVA.
Patlaban Latvijas Zāļu reģistrā ir apmēram 50 vitamīni, kam noteikts zāļu statuss. Vitamīnus, kas reģistrēti kā zāles, lieto ārstēšanas un profilakses nolūkā, to devas un iedarbība ir pārbaudīta, norādītas indikācijas un kontrindikācijas, skaidro ZVA. Tos var izsniegt gan bez receptes, gan ar recepti un iegādāties tikai licencētās aptiekās. To ražošanai ir noteikti stingri kritēriji, un lietošanas drošums tiek uzraudzīts arī pēc to reģistrācijas, proti, pacienti var ziņot ZVA vai ārstam par novērotām zāļu blakusparādībām.
Tikmēr reģistrēto vitamīnu-uztura bagātinātāju Latvijā ir krietni vairāk - 4792. Vitamīni-uztura bagātinātāji būtībā ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai, norāda ZVA speciālisti. Tie ir koncentrētas uzturvielas vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme. Tie nenovērš saslimšanu, neārstē un neizārstē slimības.
Prasības šādiem vitamīniem atšķiras no prasībām, kas izvirzītas zālēm - vitamīniem. Kvalitātes kontrole ir ražotāju atbildība, nav tik stingru prasību lietošanas drošuma uzraudzībā, jo uztura bagātinātāju pareiza lietošana ir paša patērētāja atbildība, līdzīgi kā citiem pārtikas produktiem. Uztura bagātinātāji pakļaujas pārtikas aprites likumdošanai un tos var izplatīt licencētās aptiekās, pārtikas veikalos, specializētās tirdzniecības vietās. ZVA gan norāda - ja uztura bagātinātājs ir reģistrēts, tad tas ir pietiekami drošs lietošanai uztura papildināšanai.
Lēmumu par uztura bagātinātāju reģistrēšanu vai reģistrācijas atteikumu pieņem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Uztura bagātinātāju reģistrs ir pieejams PVD mājaslapā www.pvd.gov.lv.
"Lai gan abos gadījumos vitamīni reģistrēti un atzīti par drošiem, tas nenozīmē, ka tie der jebkuram. Tādēļ par to lietošanas nepieciešamību vienmēr ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Īpaši šis ieteikums būtu jāņem vērā bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm, sievietēm laktācijas periodā," uzsver ZVA speciāliste Ilga Namniece. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
HIV testēšanas Eiropas nedēļa |
|
| |
23/08/2013
Šogad no 22. novembra līdz 29. novembrim iniciatīva “HIV Eiropā” plāno rīkot HIV testēšanas Eiropas nedēļu.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Testēšanas Eiropas nedēļa paredzēta, lai pieaugtu informētība par to, cik svarīgi ir savlaicīgi un regulāri veikt to cilvēku testēšanu, kuri visvairāk pakļauti inficēšanās riskam, lai tādējādi samazinātu cilvēku skaitu, kas dzīvo ar HIV un kuri nezina savu diagnozi, kā arī slimības vēlīnu atklāšanu.
Mērķgrupas
Testēšanas Eiropas nedēļas mērķgrupas ir:
HIV visuzņēmīgākās grupas: vīrieši, kuriem ir sekss ar vīriešiem; to reģionu pārstāvji, kuros ir liela HIV infekcijas izplatība; tie, kuri injicē narkotikas, un nodarbojas ar komercseksu;
medicīnas darbinieki, ieskaitot tos, kam jāpiedāvā testēšana HIV visuzņēmīgākajai iedzīvotāju daļai, seksuālās veselības klīniku darbiniekiem, vispārējās medicīnas prakses un citu jomu speciālistiem.
Kā var pievienoties minētajai iniciatīvai?
Iniciatīvas orgkomiteja aicina Eiropas valstu klīnikas un organizācijas pievienoties minētajai iniciatīvai. Ja jūsu organizācija vēlas tajā iesaistīties – organizēt HIV testēšanas akcijas, iedzīvotāju izglītošanas pasākumus, advokācijas pasākumus un darbu ar vietējām organizācijām, kas nodarbojas ar testēšanas popularizēšanu, par to paziņojiet inciatīvas “HIV Eiropā” sekretariāta darbiniekiem hiveurope@cphiv.dk
Kādu atbalstu var saņemt?
Iniciatīvas orgkomiteja sagatavos pierādījumu datu bāzi, kas apstiprina savlaicīgas un regulāras testēšanas uz HIV nozīmību, nodrošinās ar materiāliem, kas organizācijām palīdzēs komunicēt ar citām ieinteresētām pusēm, izstrādās vienotu brendingu, ko organizācijas varēs izmantot pēc saviem ieskatiem kā informatīvos materiālus. Tāpat tiks piedāvātas konsultācijas, kā izmantot materiālus un idejas, tostarp dažādās valstīs uzkrāto labāko pieredzi.
Daudz detalizētāka informācija par testēšanas Eiropas nedēļu tuvākajā laikā būs pieejama www.Hivtestingweek.ru . Visus jautājumus, kas saistīti ar šo pasākumu, varat uzdot, rakstot uz e-pasta adresi: hiveurope@cphiv.dk |
|
| |
|
|
| |
apvienibahiv.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijā notiks 43.pasaules ārstu tenisa čempionāts |
|
| |
18/08/2013
No 18.augusta līdz 23.augustam Jūrmalā notiks 43.pasaules ārstu tenisa čempionāts, kurā piedalīsies vairāk nekā 200 ārsti no 22 pasaules valstīm, MEDICINE.LV informēja pasākuma pārstāve Iveta Bajāre. Šāds čempionāts Latvijā notiks pirmo reizi. Tā iniciators ir Pasaules Ārstu tenisa savienība. Plānots, ka 2014.gadā čempionāts notiks Indonēzijā, 2015.gadā - Nīderlande, bet 2016.gadā - Peru. Šogad čempionātā viskuplāk pārstāvētās valstis būs Latvija, Polija, Japāna un Zviedrija. Latvijas godu čempionātā aizstāvēs 36 ārsti, bet par pasākuma norisi rūpēsies Latvijas Ārstu tenisa savienība un Jūrmalas dome. Čempionāta laikā notiks arī Preventīvās un sporta medicīnas kongress, kura laikā ārsti no dažādām pasaules valstīm uzstāsies ar zinātniskām prezentācijām. "Mums ir liels gods rīkot šo pasākumu! Latvijas pārstāvji jau no 1998.gada ar labiem sasniegumiem piedalījušies gan Nāciju kausā, gan individuāli, un šo gadu laikā esam pierādījuši, ka spējam līdzvērtīgi konkurēt ar vadošo tenisa valstu pārstāvjiem, izcīnot augstākā kaluma medaļas," saka Latvijas Ārstu tenisa savienības un Pasaules Ārstu tenisa savienības prezidents neiroķirurgs Egils Valeinis. Turnīrs notiks tenisa centra "Lielupe", tenisa kluba "Jūrmala" un tenisa kluba "Concept" āra kortos. Lietus gadījumā spēles tiks pārceltas uz iekštelpām, papildus izmantojot iespēju spēlēt arī Mārupes Tenisa skolas iekšējos kortos. Interesenti ir aicināti apmeklēt sacensības, it īpaši finālus, kas plānoti 23.augustā. Ieeja visos turnīros, ieskaitot finālus, ir bez maksas. Spēļu laiks ik dienu plānots no plkst.8 līdz 20. Sacensību uzvarētāju apbalvošana paredzēta 23.augustā plkst.17 tenisa centrā "Lielupe". |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Papildu naudu veselībai rosina rast ar lielākiem nodokļiem |
|
| |
06/08/2013
Finansējumu veselības jomai varētu palielināt ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu azartspēlēm, alkoholam, tabakas izstrādājumiem un saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, paredz Veselības ministrijas (VM) jaunākie priekšlikumi.
Par prioritātēm veselības jomas nākamā gada budžetā izvirzītas mediķu algu palielināšana, ietverot 10% algas palielinājumu, ko mediķi nesagaidīja pērn, kā arī valsts nodrošinātas piemaksas par darbu nakts stundās, valsts galvoto kredītu apmaksa slimnīcām, kā arī kompensējamo medikamentu nodrošināšana pacientiem, pirmdien žurnālistiem sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Ministrija par mērķi izvirzījusi palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz vidējam Eiropas Savienības līmenim, kas ir 5 līdz 6% no iekšzemes kopprodukta, taču konkrētus vēlamā palielinājuma skaitļus sauc negribīgi. Esot skaidrs, ka "ekonomisko attīstību valstij var nodrošināt tikai vesels un darbspējīgs cilvēks", pauda ministre.
Kopumā ministrija cer uz papildu 70 miljoniem latu, taču "reāli uzstāšot" uz 37 miljoniem latu. Cik līdzekļu nepieciešams prioritāri izvirzīto mērķu sasniegšanai, ministrija neatklāj.
Circene uzsvēra, ka šim redzējumam ir politisks atbalsts - to par prioritāru atzīst gan Valsts prezidents, gan premjers un finanšu ministrs. Tomēr budžeta sarunu rezultātus neviens nevar prognozēt, teica Circene.
Ministrija apzinās, ka akcīzes nodokļa palielināšana azartspēlēm, tabakai un alkoholam, kā arī iecere piemērot akcīzes nodokli vairākām neveselīgu produktu grupām kā pārtikai ar augstu transtaukskābju saturu, nenesīšot visu vēlamo palielinājumu nozares budžetā, taču būtu liels atbalsts šim mērķim. Šī ideja finansējuma rašanai esot jauna, zinot, ka citām jomām par labu veselībai nost neko neņemšot.
"Skaidrs, ka nevienam nost neko ņemt nevaram, tāpēc jāmeklē citi finansējuma ceļi," teica Circene.
Veselības ministrijas priekšlikums, ka finansējumu veselības jomai varētu palielināt ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu azartspēlēm, alkoholam, tabakas izstrādājumiem un saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, ir rūpīgi izvērtējams, pirmdien žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis ( V).
Viņš uzsvēra, ka ministrijām ir uzdots līdz 8.augustam izstrādāt un iesniegt priekšlikumus, kā palielināt budžeta ieņēmumu daļu, un paredzams, ka šim Veselības ministrijas redzējumam pievienosies vēl daudzi un dažādi ministriju priekšlikumi, ko būs jāizvērtē Finanšu ministrijai.
Runājot par VM piedāvājumu palielināt akcīzes nodokļa likmi konkrētām precēm, Dombrovskis teica, ka tas jāvērtē reģionālā kontekstā, vai akcīzes nodokļa likme Latvijā nepārsniegtu likmi kaimiņvalstīs. Tas būtu bīstami no konkurences viedokļa, atzina premjers.
Jau vēstīts, ka ministre jau iepriekš uzsvērusi - mediķu algas ir "absolūti neadekvātas" un tam tuvākajā laikā jāpieaug no vidēji 524 latiem pirms nodokļu nomaksas līdz 1391 latam.
Savukārt reģionālās slimnīcas valsts amatpersonām norādījušas uz kritsko situāciju valsts veselības aprūpes nozarē, īpaši slimnīcu sektorā.
Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ, veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5% no IKP.
2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, norādīja slimnīcu vadītāji.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM prioritāte ir mediķu algas palielināšana |
|
| |
01/08/2013
Veselības ministrijas (VM) pirmā prioritāte jauno politikas iniciatīvu sarakstā ir mediķu algu palielināšana, bez kā 2014.gadā iztikt nevar, aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministre (V) Ingrīda Circene.
Lai gan ministrija iesniegusi kopumā 33 jaunās politikas iniciatīvas, par absolūti prioritārām noteiktas trīs šādā secībā - ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam 2014.gadā nepieciešami papildus 24,9 miljoni latu, kompensējamo medikamentu budžeta palielināšana, kam nepieciešami 22 miljoni latu, un valsts galvoto kredītu apmaksas iekļaušana slimnīcu tarifā, kam tiek prasīti astoņi miljoni latu.
Pirmā prioritāte ir mediķu algas, jo tās bijušas nemainīgas kopš 2009.gada, kad tās tika samazinātas, skaidroja veselības ministre. "Paceļot minimālo algu, izveidojas situācija, kad ārsta ar otrā līmeņa augstāko izglītību alga ir par vienu latu lielāka nekā māsas palīgam. Līdz ar to izkropļojums visā sistēmā ir vienkārši neaptverams. Ja nebūs mediķa, tad arī neviena cita nauda mums nebūs vajadzīga," atzina Circene.
Savukārt kompensējamo medikamentu budžetam prasītos 22 miljonus latu VM vēlas izmantot kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai, centralizētai medikamentu un materiālu iegādei, kā arī reto slimību medikamentozai ārstēšanai bērniem. "Par to tiek runāts jau no pagājušā gada jūlija un augusta. Pagājušajā gadā tika dots solījums, ka mums šis pieaugums būs," sacīja ministre.
Trešo prioritāti Circene pamato ar slimnīcu lielajām kredītsaistībām. "Mums ir valsts galvotie kredīti, kuru apmaksa nav ielikta slimnīcu tarifā. Jāatzīst, ka Gundara Bērziņa ministrēšanas laikā tika izsniegti 139 miljoni valsts galvotajos kredītos, kas slimnīcām, gribi vai negribi, ir jāapmaksā, un tarifā šī nauda nav ielikta," skaidroja ministre.
Citas apjomīgākās VM jaunās politikas iniciatīvas ir ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindu mazināšana, kam nepieciešami 8,87 miljoni latu, un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindu mazināšana, kam prasīti 3,7 miljoni latu.
Pārējo iniciatīvu izmaksas mērāmās no 5000 līdz 919 242 latiem. Starp tām ir rezidentu apmācības nodrošināšana, E-veselības sistēmas attīstīšana un uzturēšana, Ārstniecības riska fonda darbības sākšana un nodrošināšana, kvalitatīvu asins komponentu sagatavošanas nodrošināšana un citas.
Skaidrojot VM jaunās politikas iniciatīvas, veselības ministre arī piebilda, ka kopējā Jauno politikas iniciatīvu prioritāšu sarakstā nepieciešamas korekcijas, jo šobrīd VM prioritātes ir sajauktas vietām. "Tas, ko ir veicis Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija, ir absolūti pretēji tam, ko mēs kā Veselības ministrija savās prioritātēs esam uzstādījuši. Arī tiekoties ar Finanšu ministriju, mēs teicām, ka mums absolūtas prioritātes ir trīs - mediķu algas, kompensējamie medikamenti un tarifi," skaidroja ministre.
Kopumā Circene ir optimistiski noskaņota par VM iespējām gūt atbalstu kādai no jaunajām politikas iniciatīvām. "Ņemot vērā augsto amatpersonu atziņu, ka tomēr veselība ir prioritāte šajā valsts budžeta veidošanas gaitā, man negribētos šodien teikt, ka ir slikti un būs vēl sliktāk," viņa sacīja.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Tuvākajās dienās kļūs siltāks |
|
| |
26/07/2013
Tuvākajās dienās gaisa temperatūra paaugstināsies, pirmdien Kurzemē sasniedzot +32 grādus, liecina jaunākā "Global Forecast System" (GFS) prognoze.
GFS iepriekš prognozēja, ka jau šīs nedēļas vidū gaiss sasils līdz +28 grādiem, bet vasarai neraksturīgas mākoņu segas dēļ gaisa temperatūra Latvijā līdz šim nav pakāpusies augstāk par +23 grādiem. Vienlaicīgi mākoņu sega gādājusi par visai siltām naktīm un nav pieļāvusi negaisa mākoņu veidošanos.
Sestdien vēl daudzviet iespējams mākoņains laiks, lieli nokrišņi nav gaidāmi un pūtīs lēns vējš. Naktī gaisa temperatūra pazemināsies līdz +11..+16 grādiem un vietām sabiezēs migla, dienā gaiss iesils līdz +19..+24 grādiem.
Svētdien saules un lēna vēja ietekmē tiek prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +25..+30 grādiem, nedaudz vēsāks laiks saglabāsies vietām piekrastē.
Pirmdienai tiek prognozēts +27..+32 grādu karstums, augstākā gaisa temperatūra gaidāma Kurzemē, kur dienas otrajā pusē var izaugt kāds negaisa mākonis. Pūtīs viegls dienvidaustrumu vējš.
Turpmākajās dienās, visticamāk, iegriezīsies ziemeļrietumu vējš, ar kuru ieplūdīs nedaudz vēsāks gaiss, vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes. Tomēr otrdien vēl valsts lielākajā daļā, turpmākajās dienās Austrumlatvijā tiek prognozēts +27..+30 grādu karstums.
GFS ir ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis, kas, ik pēc sešām stundām veicot aprēķinus, prognozē laikapstākļus visā pasaulē.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu.
|
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Veselības jautājumos visvairāk uzticas ģimenes ārstam |
|
| |
23/07/2013
Lielākā daļa jeb 57% Latvijas iedzīvotāji veselības jautājumos visvairāk uzticas savam ģimenes ārstam. Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa respondentu kā uzticamu informācijas avotu norādījuši interneta portālus par veselību (34%) un Google (32%), liecina dzīvības apdrošināšanas kompānijas “Compensa Life” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
Aptauja arī atklājusi, ka pastāv atšķirības informācijas meklēšanas paradumos starp vīriešiem un sievietēm. Piemēram, sievietēm otrais populārākais informācijas avots (39%) ir interneta portāli par veselību, savukārt vīrieši informāciju arī meklē internetā, taču dara to, izmantojot Google meklētāju. Tāpat sievietes biežāk vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem (35%), kamēr vīrieši vairāk apzina vecāku un draugu pieredzi (27%).
"Aptaujas dati liecina, ka ārsts joprojām ir uzticamākais avots, kur iedzīvotāji iegūst informāciju par ar veselību saistītajiem jautājumiem, kas ir labi. Tomēr vienlaikus zināmas bažas rada lielais to cilvēku īpatsvars, kas uzticas avotiem internetā, kuros ļoti bieži atrodamā informācija labākajā gadījumā nepalīdzēs izārstēt slimību, bet sliktākajā – situāciju vēl vairāk pasliktinās," norāda "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
Tāpat respondentu atbildes liecina, ka atšķirības informācijas iegūšanas veidos nosaka arī iedzīvotāju vecums. Gados jaunāki cilvēki (25-29) biežāk meklē padomu pie vecākiem (41%), kamēr 40-44 gadu vecuma grupas aptaujātie to dara daudz retāk (vien 8%). Savukārt jaunieši biežāk šim nolūkam izmanto internetu.
"Protams, mainoties paaudzēm, mainās arī mūsu paradumi. Tomēr, uzskatu, ka uzticēt savu veselību anonīmiem un nedrošiem avotiem ir pārāk riskanti. Vismaz šobrīd virtuālā vide joprojām ir pilna ar aplamu informāciju ne tikai par jautājumiem, kas saistīti ar mūsu veselību," turpina Gustsons.
Iedzīvotāju aptauja veikta internetā, kopumā aptaujāti 538 respondenti.
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Grindeks paplašinās eksportēto produktu portfeli uz ASV |
|
| |
16/07/2013
AS "Grindeks" sekmīgi noritējusi ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (U.S. Food and Drug Administration) inspekcija, kas apliecina, ka "Grindeks" sadarbība ar ASV uzņēmumiem aktīvo farmaceitisko vielu biznesā varēs turpināties un attīstīties. "Grindeks" varēs uzsākt ksilazīna, ksilazīna hidrohlorīda un droperidola eksportu uz ASV, kā arī turpināt oksitocīna un detomidīna piegādes ASV partneriem. ASV Zāļu un pārtikas aģentūras inspekcija aktīvo vielu ražotnēs ilga četras dienas, un tās laikā tika pārbaudītas oksitocīna, ksilazīna, ksilazīna hidrohlorīda, droperidola un detomidīna ražotnes, kā arī "Grindeks" kvalitātes farmaceitiskās kvalitātes sistēma. ASV inspekcija uzņēmumā "Grindeks" notika jau trešo reizi. AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis: "ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes inspekcijas pasaulē tiek vērtētas kā ļoti stingras un prasīgas. Šis sekmīgais rezultāts dod jaunas iespējas biznesa izaugsmei un stiprina "Grindeks" pozīcijas farmācijas tirgū visā pasaulē, jo veiksmīgas ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes inspekcijas un reģistrācija ir pārliecinošs arguments, lai iegūtu jebkura klienta uzticību. Esam lepni par "Grindeks" paveikto ražošanas un kvalitātes jomā un raugāmies uz jaunām eksporta iespējām." AS "Grindeks" kopējais aktīvo farmaceitisko vielu pārdošanas apjoms 2012. gadā sasniedza 12,7 milj. latu, no tiem eksports uz ASV 2012. gadā veidoja 0,5 milj. latu. "Grindeks" produktu klāstā ir 24 aktīvās farmaceitiskās vielas, no kurām oksitocīna tirgus daļa pasaulē veido 30%, bet droperidola pasaules tirgus daļa veido 92%. "Grindeks" ir vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. "Grindeks" koncernā ietilpst četri meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Krievijā; pārstāvniecības 11 valstīs. "Grindeks" specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās. Uzņēmuma produktu klāstu veido veiksmīgs oriģinālproduktu un patentbrīvo zāļu apvienojums - tajā ietilpst oriģinālprodukti Mildronāts® un Ftorafur®, kā arī vairāk kā 100 efektīvu un drošu patentbrīvo medikamentu formu. Šobrīd "Grindeks" ražo 24 aktīvās farmaceitiskās vielas. Uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz 55 valstīm un veido 95% no kopējā apgrozījuma. Galvenie tirgi ir Krievija un pārējās NVS valstis, Baltijas valstis, Vācija, Nīderlande, ASV un Japāna. Lai palielinātu ražošanas jaudas un uzlabotu infrastruktūru, kopš 2002. gada uzņēmums ir realizējis virkni vērienīgu investīciju projektu, šajā laikā investējot attīstībā 45,6 milj. latu. AS "Grindeks" akcijas tiek kotētas "NASDAQ OMX Riga" Oficiālajā sarakstā. AS "Grindeks" lielākie akcionāri ir Kirovs Lipmans - 33,29%, Anna Lipmane - 16,69%, "AB.LV Private Equity fund 2010" - 11,38%, "Skandinaviska Enskilda Banken" (nominālturētājs) - 10,22%, "Swedbank" AS Clients Account (nominālturētājs) - 8,71%. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Aizvadītajos svētkos dažādu traumu bijis vairāk |
|
| |
25/06/2013
Aizvadītajos svētkos mediķiem krietni pieaudzis izsaukumu skaits un dažādu traumu bijis vairāk nekā pirms gada, LNT raidījuma "900 sekundes" sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors Armands Ploriņš.
Mediķu izsaukumu skaits audzis par 20% un trešā daļa bijuši saistīti tieši ar dažādām traumām. Šajos svētkos bijis daudz izsaukumu un jāsniedz palīdzība dažādiem gūtiem apdegumiem, dedzinot grilus vai ugunskurus. Tai skaitā cietuši arī bērni.
Bieži grilu aizdedzināšanai lietoti neatbilstoši šķidrumi, piemēram, kādā gadījumā ar benzīnu mēģināts aizdedzināt grilu un pudele vienkārši uzsprāgusi rokās.
"No mediķu viedokļa vislabāk būtu auksti lietaini svētki," norādīja Ploriņš.
Savukārt labā laikā cilvēki svin laukā. Svētkos bijuši arī noslīkušie, bet vairāki cilvēki guvuši kakla traumas lecot ūdenī.
Cietuši arī nepieskatīti bērni. Piemēram, kāds bērns nokritis no ceturtā uz pirmo balkonu un guvis smagu galvas traumu.
Mediķi palīdzējuši arī kādam reibumā esošam astoņus gadus vecam bērnam.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
83% ģimenes ārstu ir neapmierināti ar VM darbu |
|
| |
20/06/2013
Absolūtais vairākums jeb 83% ģimenes ārstu ir neapmierināti ar veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) darbu, liecina Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) veiktā aptauja, kurā piedalījās 411 Latvijas ģimenes ārsti.
Aptuveni 47% mediķu norādījuši, ka ir "pilnīgi neapmierināti" ar ministres darbu, bet 36% atbildējuši, ka ir "drīzāk neapmierināti".
Tikai 1% aptaujāto ir "pilnīgi apmierināti" ar veselības ministres veikumu, vēl 4% atbildējuši, ka drīzāk ir apmierināti nekā nav, bet 12% ģimenes ārstu nav varējuši novērtēt Circenes darbu.
Aptauja liecina, ka visbiežāk ģimenes ārstus Latvijas veselības aprūpē neapmierina sistēmas nesakārtotība, nepārdomātas reformas, nepietiekams finansējums un zems atalgojums. Mediķi atzīmējuši konkrētus trūkumus, piemēram, pieaugošo darba slodzi bez papildus resursiem, medicīnas pakalpojumu augstās izmaksas pacientiem, speciālistu nepieejamību, konkrētu analīžu neiekļaušanu profilaktiskajās apskatēs, pacientu zināšanu, izpratnes un atbildības trūkumu par savu veselību, ģimenes ārstu tiesisko neaizsargātību un pat kontrolējošie iestāžu represīvo raksturu.
93% ģimenes ārstu uzskata, ka veselības aprūpes finansējuma palielināšanu ilgāk atlikt nedrīkst un tam jau tuvākajā laikā ir jāpalielinās līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā norāda LĢĀA prezidents Pauls Princis, kamēr Latvijā privāto izdevumu daļa veselībai ir ļoti liela - 41,5%, turklāt 95,3% ir tieši iedzīvotāju "maksājumi no kabatas", valdības izdevumi veselības nozarei proporcionāli - gan no valdības budžeta, gan no IKP - katru gadu samazinās. Ja 2011.gadā finansējumu veselības nozarei veidoja - 3,6% no IKP, tad 2012.gadā - 3,5%, bet 2013.gadā - 3,1%. Savukārt, ja 2007.gadā valdības izdevumi veselībai bija 11,85% no visiem valdības izdevumiem, tad 2011.gadā tie bija 9,3%, 2012.gadā - 8,9%, bet 2013.gadā vairs tikai 8,7%.
"Veselības ministre Ingrīda Circene un valdība nav nodrošinājusi priekšnoteikumus veselības nozares ilgtermiņa attīstībai, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām, un vienlīdzīgai pieejai veselības aprūpei visiem Latvijas iedzīvotājiem," pauž LĢĀA prezidents Pauls Princis.
Ģimenes ārstu aptaujā piedalījās 411 mediķi - 18% no viņiem vecumā līdz 45 gadiem, 66% vecumā no 46 līdz 64 gadiem un 8% - vecāki par 65 gadiem, bet 9% nenorādīja savu vecumu. LĢĀA norāda, ka viedokļi dažādās vecuma grupās būtiski neatšķiras.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Migrēnas pacienti neizmanto savas tiesības |
|
| |
17/06/2013
Aptauja liecina, ka 4,8% respondentu vairākas reizes nedēļā cieš no spēcīgām galvassāpēm. Lai arī sākotnēji šķiet, ka gandrīz 5% ir mazs skaitlis, tomēr eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, kas liecina par nepieciešamību veikt dažāda veida pasākumus, lai cilvēkus izglītotu.
Latvijas Sāpju izpētes biedrības vadītāja profesore Ināra Logina norāda, ka veiktās aptaujas rezultāti norāda, ka
situācija Latvijā ir nopietna, īpaši raugoties pasaules kontekstā.
«Tas, ka ikdienā sāp galva 5% aptaujāto Latvijā, - tās ir šausmas, jo pasaulē šis skaitlis ir 2%, tāpēc situāciju var raksturot kā visai kritisku,» komentē Logina. Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Daina Jēgere un neiroloģe Dace Bērziņa, piebilstot, ka
90% no cilvēku slimo ar galvassāpēm,
no tiem 15-16% ir tie, kuri slimo ar migrēnu, kas ir ievērojams rādītājs.
Svarīgi ir laicīgi slimību diagnosticēt
Lai arī migrēna ir slimība, kuru nav iespējams izārstēt, tomēr speciālistes ir vienisprātis, ka migrēnas ārstēšana ir jāuztic speciālistiem, lai ar šo slimību varētu sadzīvot. «Migrēna ir slimība, kas jāārstē. Nebanalizējot jāsaka, ka šī ir slimība, kurai rūpīgi jāseko līdzi ne tikai no pacienta, bet arī no speciālista puses,» norāda I. Logina. «Jāvēršas pie speciālista jebkurā gadījumā pēc palīdzības, tas ir tāpat kā mēs ejam pie friziera uzticēt viņam savu frizūras izveidi,» piebilst neiroloģe D. Bērziņa.
Savukārt Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja uzsver, ka ļoti būtisks ir laika faktors – svarīgi ir laicīgi slimību diagnosticēt, lai to būtu iespējams ierobežot. «Migrēna būtiski traucē darbu un bieži vien liek atteikties no darba, jo nav zināms, kad migrēnas lēkme var piemeklēt. Savukārt, ja migrēnu sāk ārstēt laicīgi un pareizi, tad ir iespējams to ierobežot. Svarīgi ir piefiksēt, ka tā ir nopietna saslimšana, un laicīgi to identificēt. Ir jāiet pie ārsta,» skaidro Jēgere, papildinot: ja
pacients paļaujas tikai uz parastajiem medikamentiem, tad var rasties atkarība,
kas savukārt veicina hronisku migrēnas attīstību. Jāpiebilst, ka aptaujas rezultāti atklāj, ka 45% respondentu gadījumos, kad viņiem sāp galva, uzskata, ka lieto atbilstošus medikamentus. Ekspertus bažīgus dara tas, ka ja daļa no šiem 45% ir pacienti, kuri neapzinās savu slimību, tad, lietojot medikamentus tikai pēc saviem ieskatiem, viņi nodara nopietnu kaitējumu savai veselībai.
Migrēnas pacients – sieviete reproduktīvā vecumā
Raksturojot vidējo migrēnas pacientu Latvijā, visas ekspertes pauž vienotu nostāju – tā ir sieviete, reproduktīvā vecumā, 30-40 gadu veca. Neiroloģe Bērziņa norāda: «Lielākoties tās ir sievietes, gados jaunas.
Kad hormonālie procesi nostabilizējas, tad migrēna jauniešiem visbiežāk pazūd,
tāpēc hroniski ar šo slimību lielākoties slimo 30-40 gadu vecumā.»
D. Jēgere pauž līdzīgu viedokli, piebilstot, ka pacienti visbiežāk ir līdz 55 gadu vecumam. «Tās ir sievietes reproduktīvā vecumā ar bērniem, bieži vien – cilvēki, kuri zina un māk atrast informāciju par savu slimību.» Savukārt profesore Logina vēl papildina, ka daudzi pētījumi atklāj, ka tās ir sievietes ar konkrētu asinsvadu specifiku, kas nav ārēji redzama, tāpēc ļoti būtiski ir runāt par migrēnu kā nopietnu slimību, lai veicinātu pacientu izglītotību.
Īpaši jāizglīto darba devēji
Aptaujas rezultāti atklāj, ka 19% respondentu migrēnu ir izmantojuši kā iemeslu, lai izvairītos no dažādām situācijām, piemēram, lai ar kādu netiktos. Lai arī sākotnēji šie dati liek pasmaidīt, tomēr eksperti norāda, ka tie patiesībā iezīmē citu situāciju. Profesore Logina norāda: ja cilvēks slimo ar migrēnu un baidās par to atklāti runāt, tad tas ir nopietni, jo tādējādi viņš kaitē sev un savai veselībai. «Žēl, ja
tikai 19% sadzīvo ar šo slimību un neizmanto to, lai pastāvētu uz savam tiesībām!
Tāda mums sabiedrība – esam kā darba skudras ar nihilistisku attieksmi pret savu veselību,» norāda profesore. Līdzīgu viedokli pauž arī D. Jēgere, papildinot, ka cilvēki ir jāizglīto un jāiedrošina atklāti runāt par to, jo migrēna ir slimība, kuras dēļ pacienti pat vairākas dienas nav spējīgi piecelties no gultas un kur nu vēl doties uz darbu. Ekspertes pauž vienotu nostāju – tāpēc nopietni ir jāizglīto darba devēji.
Profesore Logina papildina: ja darba devējs ir ieinteresēts, lai darba rezultāts būtu kvalitatīvs, tad viņam ir.
jāapzinās, ka tikai vesels darbinieks ir spējīgs paveikt darbu.
«Tas, kas būtu jādara, - jāveicina darbam labvēlīgi apstākļi un jāmazina migrēnas (un arī citu slimību) kairinātāju ietekmi (ūdens darba laikā, ķiveres vai galvassega, strādājot saulē, utt.) kopā ar savstarpēju izpratni. Tātad - atbildība ir gan darba devēja, gan ari darbinieka ziņā - rūpēties un cīnīties par tiesībām un veselību,» skaidro eksperte. |
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nedēļas nogalē siltums pakāpeniski atgriezīsies |
|
| |
11/06/2013
Nedēļas noslēgumā un jaunās nedēļas sākumā pakāpeniski atkal kļūs siltāks, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.
Šonedēļ, līdz piektdienai, nokrišņu būs maz, bieži spīdēs saule, taču dienas būs salīdzinoši vēsas. Gaisa temperatūra naktī nepārsniegs +7...+12 grādus, bet dienas laikā tā paaugstināsies līdz +19...+24 grādiem, piekrastē, pūšot rietumu puses vējiem, būs vēsāks.
Piektdien Latviju sasniegs plaša lietus mākoņu zona, kas nesīs nokrišņus arī naktī uz sestdienu. Saglabājoties mākoņainam laikam, maksimālā gaisa temperatūra dienas laikā tikai nedaudz paaugstināsies virs +20 grādiem. Pastiprināsies dienvidrietumu, rietumu vējš, brāzmās sasniedzot 15-17 metrus sekundē.
Nedēļas noslēgumā un jaunās nedēļas sākumā atsevišķas nokrišņu zonas vēl var šķērsot teritoriju, tomēr pakāpeniski kļūs siltāks.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Diētas ārstu asociācija atklās izglītojošu projektu |
|
| |
08/06/2013
Latvijas Diētas ārstu asociācija (LDAA) atklās izglītojošu projektu "Lasi, pirms ēd", kurā aicinās iedzīvotājus iesaistīties simboliskā kustībā un izvērtēt ģimenes pirkuma grozu, dodot priekšroku dabiskiem produktiem, brīviem no nevajadzīgām pārtikas piedevām, aģentūru LETA informēja LDAA.
Plānots, ka kustība darbosies divos virzienos. Pirmkārt, tā izglītos iedzīvotājus gudri izvēlēties produktus, otrkārt, tā aicinās arvien vairāk ražotāju savā produkcijas klāstā ražot produktus bez pārtikas uzlabotājiem.
Projekta atklāšanā piedalīsies LDAA priekšsēdētājs Andis Brēmanis, zemkopības ministre Laimdota Straujuma, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga, bērni no Ādažu Brīvās Valdorfa skolas, kā arī pārtikas ražotāji un citi dalībnieki.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Smēķēšana nogalina katru desmito pasaules iedzīvotāju |
|
| |
03/06/2013
Smēķēšana nogalina katru desmito pasaules iedzīvotāju un ir galvenais novēršamais nāves cēlonis, turklāt Latvijā kopš 2010.gada smēķētāju skaits pieaudzis par 5%, Pasaules dienā bez tabakas aģentūru LETA informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Saskaņā ar SPKC datiem vairākus gadus Latvijā smēķējošo īpatsvars bija nemainīgs - ikdienā smēķēja vidēji 34% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Tomēr 2012.gadā ikdienā smēķējošo īpatsvars ir palielinājies par aptuveni 5%.
Kā norāda SPKC pārstāve Laura Sevčenko, Latvijā, neraugoties uz visiem smēķēšanas ierobežojumiem, tās izplatība vērtējama kā ļoti plaša, turklāt smēķēšanas rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropā.
Pozitīvi, ka 2012.gadā nedaudz samazinājies smēķējošo sieviešu skaits - par aptuveni 3%. Tas gan nozīmē, ka ir pieaugusi pastāvošā smēķētāju proporcija dzimumu vidū, norāda SPKC speciālisti. Jau ilgus gadus smēķēšana vīriešu vidū Latvijā bijusi izplatītāka nekā sieviešu vidū - 2012.gadā ikdienā smēķēja 52% vīriešu un 18% sieviešu. "Ja ikdienā smēķējošo sieviešu īpatsvars aptuveni atbilst vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem, tad smēķēšanas izplatība vīriešu vidū mūsu valstī ir nosaucama par smēķēšanas epidēmiju," uzsver Ševčenko. Pēdējo mēnešu laikā vien 1,3% pieaugušo ir atmetuši smēķēšanu.
Smēķēšana ir izplatīta arī jauniešu vidū. Kā liecina SPKC operatīvie dati, 7. līdz 9.klases skolēnu vidū smēķē vidēji 39% zēnu un 41% meiteņu.
Ja šobrīd smēķēšana izraisa nāvi vidēji katram desmitajam pasaules iedzīvotājam, ekspertu aprēķini liecina, ka, saglabājoties pašreizējām tabakas izstrādājumu lietošanas tendencēm, tabakas izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē līdz 2020.gadam varētu divkāršosies.
SPKC uzskata, ka Latvijā arvien vairāk būtu jāpievēršas tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegšanai, jo fakti liecina, ka tas efektīvi samazina nesen smēķēt sākošo un jau smēķētāju ar stāžu īpatsvaru. Tāpat statistiskas dati liecina, ka tabakas izstrādājumu reklāmas un sponsorēšanas aizliegšana ir viens no izmaksu efektīvākajiem veidiem, lai samazinātu pieprasījumu pēc šiem produktiem.
Kā ziņots, Saeimas deputāti ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas smēķēšanu bērna klātbūtnē definē kā vardarbību.
Noteikts, ka fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tostarp tabakas dūmu, iedarbībai, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Šonedēļ Starptautiskā vairogdziedzera nedēļa |
|
| |
28/05/2013
Jau vairākus gadus maija pēdējā nedēļā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā vairogdziedzera nedēļa. Tas ir laiks, kad arī Latvijas endokrinologi it īpaši aicina pievērst uzmanību tam, kāds ir vairogdziedzera stāvoklis. Lai gan vairogdziedzeris ir mazs orgāns kakla rajonā, tā funkcijas traucējumi var radīt būtiskas veselības problēmas.
Vairogdziedzeris pēc savas formas atgādina mazu taurenīti. Tā svarīgākais uzdevums ir ražot, uzkrāt un izdalīt tos hormonus, kas vajadzīgi sirdsdarbības, vielmaiņas, nervu audu attīstībai un darbībai. Par to, ka ir parādījušās vairogdziedzera problēmas, var liecināt sagurums, nepamatotas ķermeņa svara izmaiņas, pazemināts asinsspiediens, traucēta gremošana, sausa āda un neveselīgi mati, arī grūtības ieņemt bērnu.
2013.gada janvārī norisinājās Latvijas Endokrinologu un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas kopsēde, kuras ietvaros tika runāts par vairogdziedzeri un neauglību. Ļoti būtiska ir ginekologu un endokrinologu sadarbība, lai spētu palīdzēt tām sievietēm, kurām ir ar vairogdziedzera slimībām saistītas neauglības problēmas, jo endokrīnie traucējumi, tai skaitā, vairogdziedzera disfunkcija, ir trešais biežākais sieviešu neauglības iemesls.
Lai būtu iespējama vairogdziedzera hormonu veidošanās, ir vajadzīgs jods. Joda deficīts grūtniecības laikā kavē augļa centrālās nervu sistēmas attīstību un augšanu – šiem procesiem absolūti nepieciešams normāls vairogdziedzera hormonu līmenis. Šogad tika veikts pētījums, lai noskaidrotu, vai Latvijas grūtniecēm nepieciešams papildus lietot jodu. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 300 grūtnieces. Tika noskaidrots, ka ar jodu bagātinātu sāli vismaz dažreiz lieto 42% grūtnieču, bet puse aptaujāto vismaz reizi nedēļā lieto jūras zivis, kas ir dabisks joda avots. Vairogdziedzera funkcijas traucējumus konstatēja 3% grūtnieču, tādējādi šīm sievietēm sniedzot iespēju savlaicīgi uzsākt nepieciešamo ārstēšanu. Ikdienā cilvēkam ieteicams uzņemt 150μg joda.
Starptautisko vairogdziedzera nedēļu atbalsta tādas organizācijas kā Starptautiskā Vairogdziedzera federācija (TFI), Eiropas Vairogdziedzera asociācija (ETA), Amerikas Vairogdziedzera asociācija (ATA) un Latvijas Endokrinologu asociācija. Vairogdziedzera nedēļa ir laiks, kad īpaši atgādināt, ka vairogdziedzera problēmu gadījumā ļoti svarīgs faktors, lai cerētu uz veiksmīgu ārstēšanu, ir savlaicīga diagnostika. Tieši šī iemesla dēļ būtiski informēt un izglītot sabiedrību par vairogdziedzera nozīmi, kā arī mudināt pārbaudīt tā stāvokli.
Papildu informācija par Starptautisko vairogdziedzera nedēļu: www.thyroidweek.com
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Bezrecepšu zāļu tirdzniecība veikalos un DUS |
|
| |
25/05/2013
Agnese Ritene, "Aptieku biedrības" valdes priekšsēdētāja
Aptieku biedrība iebilst un ir kategoriski pret atsevišķu tirgotāju ierosinājumu atļaut bezrecepšu zāļu tirdzniecību veikalos un benzīntankos.
Tas veicinātu neracionālu un pārmērīgu zāļu lietošanu, padarot zāles par ikdienišķu preci līdzīgi kā maize vai piens. Zāļu nepareizas, neracionālas un pārmērīgas lietošanas sekas var būt ļoti bēdīgas. Minētā iemesla dēļ arī aptiekās normatīvie akti liedz izvietot bezrecepšu zāles pašapkalpošanās zonās. Aptieku biedrība saskata papildus riskus, ka arī bērni varētu brīvi iegādāties zāles.
Zālēm jau vēsturiski ir sava vieta – aptieka, un aptiekā ir speciālists, kurš lieliski pārzina zāles – farmaceits. Latvijā ir aptuveni 800 aptieku un aptuveni 100 aptieku filiāles laukos. Ļoti daudzos veikalos vai to tuvumā ir aptiekas. Nav nekāda pamata apgalvojumiem par aptiekas pieejamības problēmu. Turklāt Latvijā ir 24 diennakts aptiekas.
Latvijas aptieku darbība ir ļoti stingri regulēta un uzraudzīta, pacienti var būt pārliecināti par zāļu kvalitāti un autentiskumu. Pats galvenais - aptiekās ir nodrošināts personāls ar atbilstošu izglītību – farmaceiti un farmaceitu asistenti, kuri spēj izvērtēt pacienta simptomus un zāļu nepieciešamību. Zāles satur iedarbīgas vielas, un to izvēlē vienmēr jājautā speciālista padoms.
Farmaceits ir zinošs speciālists par zālēm, to iedarbību, mijiedarbību, blaknēm un spēj izvērtēt, kad pacients steidzami jāsūta pie ārsta. Kas to darīs veikalā vai benzīntankā? Kurš atbildēs par sekām? Kur paliek zāļu racionāla lietošana?
Nedrīkst pavirši izturēties pret zāļu kaut vai bezrecepšu iedarbību, jo tās ir stipri iedarbīgas vielas.
Aptieku biedrība uzsver, ka pirmajā vietā jābūt cilvēka drošībai un veselībai.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ārstniecības iestādēs nogādāti 24 maratona dalībnieki |
|
| |
20/05/2013
"Nordea" Rīgas maratonā laikā šodien uz ārstniecības iestādēm nogādāti 24 maratona dalīnieki, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša. Četros gadījumos dalībniekiem konstatētas vieglas traumas, ka, piemēram, sastiepumi, savukārt 20 dalībniekiem konstatēta ķermeņa pārkaršana. Kā skaidro dienestā, dalībnieki nav pamanījuši to brīdi, kad jānoiet malā jāatpūšas un jāiedzer šķidrums, līdz ar to karstā laikā un pie lielas fiziskas slodzes ir radušās veselības problēmas. Bukša uzsvēra, ka šogad atšķirībā no iepriekšējiem maratoniem nav bijuši traģiski gadījumi. Viņa arī piebilda, ka maratona organizatori ir aktīvi skaidrojuši par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem karstā laikā un tas acīmredzot arī ir devis rezultātus. Kā uzsvēra mediķa, pēdējos trīs gadus maratona laikā ir bijis ļoti karsts laiks. Maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada. "Nordea" Rīgas maratons ir saņēmis prestižo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) "Bronzas" kvalifikācijas zīmi - tas joprojām ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā un viens no tikai 44 maratoniem pasaulē ar augsto IAAF novērtējumu. Kā ziņots, Rīgas maratons šodien notika karstos laika apstākļos. Maratona organizētāji un mediķi jau iepriekš aicināja sagatavoties karstajam laikam maratona dienā, pastāvīgi uzņemot ūdeni visas nedēļas garumā. "Visu šo nedēļu mēs aicinām cilvēkus gatavoties maratonam - kārtīgi izgulēties, ieturēt regulāras ēdienreizes, uzlādēties ar ogļhidrātiem, iztikt bez stresiem un tamlīdzīgi. Ņemot vērā karstā laika prognozes, iesakām arī pastāvīgi uzņemt ūdeni," aģentūrai LETA iepiekš pastāstīja organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords. Neatkarīgi no laika apstākļiem tika ļoti ieteikts dalībniekiem izvēlēties attiecīgu ātrumu trasē, nemēģinot sasniegt jaunus rekordus, un vajadzības gadījumā pāriet uz iešanu, soļošanu, tipināšanu vai arī izstāties. "Maratons nekur neaizbēgs, viņš būs Rīgā arī nākamgad," sacīja maratona organizatoru komandas vadītājs. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicināja visus skrējējus veikt elektronisko veselības testu, kas pieejams "Nordea" Rīgas maratona mājaslapā. "Galvenais ieteikums ir novērtēt savu fizisko sagatavotību šobrīd, nevis paļauties uz pirms gada vai trīs mēnešiem veiktajām veselības pārbaudēm. Vislabāk pārbaudīt savu veselību, izrunājoties ar ārstu," sacīja dienesta pārstāve Ilze Bukša. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Saslimstība ar elpceļu infekcijām saglabājas augsta |
|
| |
12/05/2013
Kamēr gripas izplatība strauji turpina samazināties, saslimstība ar citām augšējo elpceļu infekcijām (AAEI) Latvijā joprojām saglabājas nemainīgi augsta. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un AAEI monitoringa dati, jau ilgstoši ik nedēļu valstī tiek reģistrēti vairāki simti AAEI saslimšanas gadījumu. Maija pirmajā nedēļā, no 29.aprīļa līdz 5.maijam, pēc mediķu palīdzības AAEI gadījumos vērsušies vidēji 714 pacienti uz 100 000 iedzīvotāju, vēl nedēļu iepriekš - 17.monitoringa nedēļā - 872 pacienti, 16.nedēļā - 860, bet 15.nedēļā - 932. Visaugstākā saslimstība ar AAEI maija sākumā reģistrēta Jelgavā - 1329 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un Jūrmalā - 1237 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Saslimstība visstraujāk - par 29,4% - pieaugusi Jūrmalā, bet zemākā tā bijusi Jēkabpilī - 282 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Nemainīgi visbiežāk AAEI skārušas bērnus vecumā līdz 14 gadiem. Gripas un augšējo elpceļu infekciju monitoringā ir iekļautas desmit Latvijas lielākās pilsētas. Datus tajā sniedz aptuveni 60 ģimenes ārsti, 11 stacionārās ārstniecības iestādes, 35 skolas un 35 bērnudārzi. Šajā sezonā gripas monitorings aptver aptuveni 5% Latvijas iedzīvotāju. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
RSU atklās modernu Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru |
|
| |
08/05/2013
Nākamnedēļ, 16.maijā, plkst.16 Anniņmuižas bulvārī 26, Rīgā atklās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru, aģentūru LETA informēja augstskolas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.
RSU īstenotajā ERAF projektā "Rīgas Stradiņa universitātes infrastruktūras modernizēšana veselības aprūpes un dabas zinātņu studiju programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai" ir izveidots jauns un moderns Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (MITC), kurā topošie veselības aprūpes speciālisti apgūs teorētiskās un praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas darbā ar pacientiem.
Jaunajā centrā ir uzstādītas modernas simulāciju tehnoloģijas, kas ļoti precīzi imitē reālajā ārsta praksē pielietojamās klīniskās prasmes - sākot ar vienkāršām manipulācijām - elpošanas un dzirdes sistēmu pārbaude, mākslīgā elpināšana, vēnu punktēšana, šuvju uzlikšanu - līdz pat sarežģītām ķirurģiskām operācijām un pat dzemdību pieņemšanu.
Atsevišķas telpas esot pielāgotas RSU Rehabilitācijas fakultātes speciālistu apmācībai - tajā izvietota mācību virtuve uztura speciālistu apmācībai, Montesori kabinets, fizioterapijas, ergoterapijas, audiologopēdijas un citu specialitāšu mācību telpas. Jaunajā centrā topošie Latvijas veselības aprūpes speciālisti varēs vēl ātrāk un daudzpusīgāk apgūt klīniskajā darbā nepieciešamās prasmes, kā arī piesaistīt plašāku ārvalstu studentu loku no Skandināvijas, Rietumeiropas un Āzijas.
RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra atklāšanas preses konference un ekskursija pa centru notiks ceturtdien, 16.maijā, plkst.12. Preses konferencē piedalīsies RSU rektors Jānis Gardovskis, RSU Medicīnas fakultātes dekāna pienākumu izpildītājs Guntis Bahs, RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāns Aivars Vētra un RSU Māszinību fakultātes dekāne Inga Millere.
Savukārt RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra svinīgais atklāšanas pasākumu ar muzikālu priekšnesumu un viesu piedalīšanos notiks plkst. 16.
Kā norāda Šauers, trīs gados projekta laikā tika izveidots RSU MITC, Anniņmuižas bulvārī 26a, kā arī modernizēta RSU infrastruktūra Kronvalda bulvārī 9 un Dzirciema ielā 16. Projekta kopējais finansējuma apjoms ir 5 167 828 lati, no kuriem ERAF līdzekļi ir 4 392 653 lati, RSU - 404 641 lats, bet valsts budžeta līdzekļi veido 370 534 latus. RSU MITC kopējā platība ir 7861 kvadrātmetrs.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Medicīniskā palīdzība svētku brīvdienās būs pieejama |
|
| |
03/05/2013
Svētku brīvdienās iedzīvotājiem būs iespēja saņemt gan medicīniskus padomus, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, gan nepieciešamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēs, informē Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66016001 pieredzējušie mediķi svētku dienā un brīvdienās medicīniskus padomus sniegs visu diennakti, viņa informē.
Ja brīvdienās nepieciešams saņemt medicīnisku konsultāciju ģimenes ārsta kompetences ietvaros, Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās iedzīvotāji var vērsties pie dežūrārstiem.
Savukārt traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumos medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība, palīdzību sniegs slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Dienestā atgādina, ka dzīvībai kritiskos gadījumos neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi var izsaukt, zvanot pa tālruni 113.
Dežūrārstu darba grafiks un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. |
|
| |
|
|
| |
apollo.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM cer uz budžeta grozījumiem |
|
| |
02/05/2013
Lai segtu prognozēto 2013.gada pusgada deficītu 15 miljonu latu apmērā, Veselības ministrija (VM) cer uz budžeta grozījumiem.
Kopumā veselības aprūpei, tostarp pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, ārstniecības personu darba samaksas izlīdzināšanai un pieauguma nodrošināšanai 17% apmērā, attīstības izdevumiem, tarifu palielinājumam ārstniecības iestādēm un dažādu citu izdevumu segšanai, nepieciešami apmēram 36 674 000 latu, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē par nepieciešamajiem līdzekļiem deputātus informēja VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane Umbraško.
No šīs summas deficīta segšanai apmēram 15 427 000 latu nepieciešami, jo pretējā gadījumā netiktu nodrošināta kompensējamo medikamentu saņemšana papildus 30 698 pacientiem. Līdzekļi nepieciešami arī citām vajadzībām.
Savukārt papildfinansējums 2014. un 2015.gadā vajadzīgs apmēram 70 miljoni latu, liecina VM informatīvais ziņojums "Finanšu situācija veselības aprūpes jomā".
Umbraško skaidroja, ka situācijā, kad ir ierobežots finansējums, Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības valstis, cenšas ievērot vairākus principus - pacientus maksimāli ietvert primārajā veselības aprūpē un samazināt pacientu gulēšanu slimnīcās, novirzot viņus uz dienas stacionāru un ambulatoro aprūpi. Savukārt gulēšana slimnīcā jāizmanto tad, ja tiešām ir vajadzīga 24 stundu aprūpe.
Tāpat jārisina jautājums saistībā ar kompensējamo medikamentu pieejamību, piebilda VM valsts sekretāra vietniece.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Obligātās veselības pārbaudes Latvijā |
|
| |
28/04/2013
81% nodarbināto pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši obligātās veselības pārbaudes, kas ir par 17% vairāk nekā pirms trim gadiem. Šādu pozitīvu tendenci uzrāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013” pirmie rezultāti. Patlaban apkopotie dati vēsta, ka pēdējos gados uzlabojies arī darba devēju pašu novērtējums par to, cik precīzi darba vide uzņēmumā atbilst Darba likuma prasībām. Tiesa gan, kopējais darbinieku informētības līmenis un izpratne par darba vides jautājumiem un iespēju pašiem sniegt priekšlikumus tās uzlabošanai nav pārliecinoši pieaudzis. Viens no pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013” svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, vai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei Latvijā, darba aizsardzības prasību ievērošana un tiesiskums darba attiecībās arī pieaug. Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka 73% uzņēmumu darba vide 10 ballu skalā, salīdzinot ar Darba aizsardzības likuma prasībām, ir 8-10 ballu robežās, kas ir labs rādītājs. Turklāt pēdējā gada laikā 48% aptaujāto uzņēmumu veikts darba vides risku novērtējums. Projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” vadītāja Marija Simonova: "Pozitīvi, ka arvien vairāk ir to uzņēmumu, kuros apzinās, cik liela loma uzņēmuma darbības efektivitātē un ilgtspējā ir drošas darba vides izveidei un nodrošināsanai. Turklāt tas, ka gandrīz pusē aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā veikts detalizēts darba vides risku izvērtējums, ir uzteicams rādītājs.” Tiesa gan, pētījuma sākotnējie rezultāti liecina, ka intensīvāks darbs ieguldāms darba ņēmēju informēšanā par darba vides riskiem. Pētījuma dati liecina, ka sevi par labi informētiem uzskata 31% respondentu, kas ir tikai par 4% vairāk nekā 2006. gada pētījuma datos. Daļēji informēti jūtas 34% aptaujāto, savukārt 28% respondentu atzīst, ka nav informēti par riska novērtējumiem savās darba vietās. Salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma datiem, pieaudzis to darba ņēmēju skaits, kuri uzskata, ka viņu veselības traucējumu cēlonis ir darba vidē esošie kaitīgie faktori (piemēram, troksnis, vibrācija, putekļi, ķīmiskās vielas u.c.). Arī, vaicājot darba ņēmējiem, vai pēdējā gada laikā viņi snieguši ieteikumus par darba apstākļu uzlabošanu vai darba tiesisko attiecību sakārtošanu savā darba vietā, teju trīs ceturtdaļas aptaujāto norādījuši, ka nav to darījuši. „Iespējams, darbinieki nav pietiekami informēti par to, ka ir tiesīgi akcentēt pašu pamanītās nepilnības uzņēmumā un ierosināt nepieciešamos darba vides uzlabojumus, tāpat šo datu pamatā var būt arī bailes šādi rīkoties. Tas liecina, ka visā Latvijā nepieciešams attīstīt sociālo dialogu, tostarp tas veicināms arī uzņēmumu iekšienē,” norāda projekta vadītāja M.Simonova. "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013” būs jau trešais šāda rakstura pētījums, kas ļaus dinamikā izvērtēt situācijas maiņu darba aizsardzības jomā pēdējo 15 gadu laikā, un ar pilnīgākiem pētījuma rezultātiem varēs iepazīties šā gada rudenī. Apjomīgo pētījumu veic LDDK sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts darba inspekciju, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu (RSU DDVVI) un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru SIA "TNS”. Kopumā pētījumā aptaujāti 1 044 darba devēji, 2 558 darba ņēmēji un pašnodarbinātie, 1 012 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kā arī organizētas četras fokusa grupu diskusijas. |
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
VM cer palielināt darba samaksu mediķiem |
|
| |
24/04/2013
Ziņojuma projektā vadībai par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā Veselības ministrija (VM) iekļāvusi priekšlikumu palielināt ārstniecības personu darba samaksu par 17% jau no šā gada 1.jūlija.
Kā vēstīts, VM apzinājusi finanšu situāciju veselības aprūpes jomā un prioritāros virzienus, kuros būtu nepieciešams palielināt finansējumu. Aprēķināts, ka visu veselības nozares vajadzību segšanai šā gada otrajā pusgadā nepieciešami papildu 36,6 miljoni latu. VM solījusi, ka ziņojums, kurā detalizēti izklāstīta situācija un nepieciešamais finansējums, tiks iesniegts izskatīšanai valdībā aprīļa vidū.
Lielu daļu no minētajiem 36,6 miljoniem latu jeb aptuveni 11,7 miljonus latu šā gada otrajā pusgadā VM vēlētos novirzīt ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam par 17%, liecina ziņojuma "Finanšu situācija veselības aprūpes jomā" projekts. Pilnam gadam šim mērķim būtu nepieciešami aptuveni 23,4 miljoni latu.
Saņemot papildu finansējumu, šā gada otrajā pusgadā ārstu noteiktā vidējā darba samaksa pieaugtu no 524 latiem līdz 613 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām no 314 latiem līdz 367 latiem, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām no 210 latiem līdz 246 latiem. Šādi mediķu algas pietuvotos pirmskrīzes līmenim, to gan vēl nesasniedzot.
Vidējā noteiktā darba samaksa minētajām ārstniecības personām nav mainījusies kopš 2009.gada. Augstākā ārstu alga laika posmā no 2003.gada līdz 2013.gadam bijusi 2008.gadā - 654 lati, bet zemākā 2003.gadā - 265 lati. Līdzīgi arī ārstniecības un pacientu aprūpes personām - augstākā vidējā mēnešalga bijusi 2008.gadā - 392 lati, bet zemākā 2003.gadā - 118, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas 2008.gadā saņēma 262 latus, bet 2003.gadā - 118.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gripas epidēmija pamazām atkāpjas |
|
| |
16/04/2013
Aizvadītās nedēļas laikā saslimšana ar gripu Latvijā samazinājusies par 15%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas monitoringa dati. Monitoringa reģistrēja 122 saslimšanas gadījumus jeb 118,9 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, portālu "Delfi" informēja SPKC.
Aizvadītās nedēļas laikā gripas saslimšanas gadījumi tika reģistrēti astoņās no 10 monitoringa pilsētām (izņemot Gulbeni un Valmieru). Saslimstība ar gripu pieaugusi tikai Liepājā, pārējās pilsētās tā ir samazinājusies vai palikusi iepriekšējās nedēļas līmenī. Trīs pilsētās (Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī) gripas izplatība saglabājas epidēmijas līmenī. Visaugstākā gripas intensitāte tika novērota Jelgavā un Liepājā.
Monitoringā iesaistītajās slimnīcās par 24% samazinājies hospitalizēto gripas pacientu skaits. Kopā slimnīcās nogādāti 116 pacienti - ar diagnozi gripa 90 un ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija 26 pacienti.
Samazinājies arī laboratoriski apstiprināto A un B tipa gripas gadījumu skaits – kopā par 42,5%. Latvijā šajā sezonā cirkulē gan A tipa gripas vīrusi, gan B tipa gripas vīrusi. Pakāpeniski samazinoties A tipa gripas vīrusu izplatībai, pēdējo nedēļu laikā pieaudzis B tipa gripas vīrusu skaits.
Aizvadītās nedēļas laikā par 5,5% samazinājies arī saslimušo skaits ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām.
Tāpat monitoringā iekļautajās ambulatorajās iestādēs ievērojami samazinājies pneimoniju skaits - par 39%.
Kopš epidēmijas sākuma (šī gada 21.janvāris) līdz 15.aprīlim pavisam saņemti 52 paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem, kuriem gripas vīruss izraisījis smagas komplikācijas, novedot pie pacientu nāves. Lielākā daļa mirušo pacientu ir vecumā virs 50 gadiem. Galvenie riska faktori bijušas hroniskās sirds un plaušu slimības, cukura diabēts, aknu, kā arī onkoloģiskas un centrālās nervu sistēmas saslimšanas. Citi riska faktori bijuši pacientu liekais svars un smēķēšana.
Gripas izplatība pamazām samazinās arī Eiropas reģionā - lielākā daļa valstu ziņojušas par zemu gripas intensitāti. Iepriekšējā nedēļā Eiropā pārsvarā izplatījušies B tipa gripas vīrusi, kas ir 71% no kopējā noteikto gripas vīrusu skaita.
Par epidēmijas beigām SPKC paziņos, ja vismaz divu nedēļu laikā nevienā no gripas monitoringā iesaistītajām teritorijām saslimstība ar gripu nepārsniedz 100 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Putnu gripas uzliesmojumu Ķīnā |
|
| |
12/04/2013
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija ceturtdien paziņojusi, ka putnu gripas H7N9 paveids, kas Ķīnā prasījis jau desmit cilvēku dzīvību, izraisījis «ārkārtēju situāciju».
«Mums ir darīšana ar gripas vīrusu, kam ir ļoti zema patogenitāte attiecībā uz mājputniem,» bet kas var izraisīt smagu slimību, kad inficē cilvēku, norādīja Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas vadītājs.
No Ķīnas veterinārajiem dienestiem saņemtā informācija liecina, ka inficētajiem putniem nav manāmas nekādas redzamas slimības pazīmes, tādēļ slimos putnus grūti pamanīt, norādīja Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija.
Ķīna ceturtdien paziņoja, ka no putnu gripas H7N9 paveida miris jau desmitais no 38 inficētajiem cilvēkiem.
Tiek uzskatīts, ka cilvēki inficējušies no putniem, tomēr pastāv bažas, ka var notikt putnu gripas H7N9 paveida mutācija un tas kļūtu pārnēsājams no cilvēka uz cilvēku.
Vairākās Ķīnas pilsētās sākta mājputnu masveida izkaušana. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija atklāja, ka informēta par astoņiem H7N9 uzliesmojumiem tirgos Šanhajā un tās kaimiņu provincēs. Šajos gadījumos inficēti baloži un vistas.
Ķīnā uzsākta potenciālā vīrusa avota meklēšana.
Starptautiskā līmenī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija un Pasaules Veselības organizācija (PVO) strādā kopā, lai atbalstītu Ķīnas pūliņus tikt galā ar šo situāciju, norādīts Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas ziņojumā.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Šomēnes būs vērojams daļējs Mēness aptumsums |
|
| |
06.04.2013
Aprīļa otrajā pusē, no 25.aprīļa uz 26.aprīli, debesīs būs vērojams daļējs Mēness aptumsums, kas no vizuālā viedokļa gan nebūs visai efektīvs. Kā liecina portālā "www.starspace.lv" publicētā informācija, šoreiz daļējā Mēness aptumsuma maksimālā fāze būs niecīga. Pusēnas aptumsuma fāze sāksies plkst.21.03 pēc Latvijas laika, pilnas ēnas aptumsuma fāze sāksies plkst.22.54 un noslēgsies 23.21. No Zemes pusēnas Mēness pilnībā izies pēc vieniem naktī. Šogad Latvijā kopumā būs redzami divi Mēness aptumsumi. Bez aprīlī redzamā daļējā Mēness aptumsuma oktobrī būs redzams arī pusēnas Mēness aptumsums. Mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība, jo pasaulē tie notiek vidēji divas līdz trīs reizes gadā, taču ne visi ir novērojami Eiropā. Tuvākais Latvijā novērojamais pilnais Mēness aptumsums, kuram varēs novērot gan sākumu, gan beigas, būs 2015.gada 28.septembrī. Līdz tam laikam tiks piedzīvoti vairāki daļējie Mēness aptumsumi. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
LM plāno palielināt pabalstus cilvēkiem ar invaliditāti |
|
| |
25/03/2013
Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi priekšlikumus, lai no nākamā gada palielinātu pabalstus cilvēkiem ar invaliditāti atbilstoši patēriņa cenu indeksam.
Kā pirmdien Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdē sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), pašreizējie pabalsti noved cilvēkus neizbēgamā nabadzībā, tāpēc LM sagatavojusi šo iniciatīvu, kas drīzumā tiks iesniegta arī valsts sekretāru sanāksmē.
LM šī brīža priekšlikums paredz ieviest diferencētu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības, kuriem noteikta 1.invaliditātes grupa, pabalsts pieaugtu no 75 latiem līdz 97,50 latiem mēnesī, cilvēkiem, kuriem noteikta 2.invaliditātes grupa, - no 75 līdz 90 latiem, bet cilvēkiem, kuriem noteikta 3.invaliditātes grupa, pabalsts paliktu nemainīgs - 75 lati.
Savukārt pabalsta apmērs cilvēkiem, kuriem invaliditāte noteikta pēc 18 gadu vecuma un kuriem ir 1.invaliditātes grupa, pieaugtu no 45 latiem uz 58,50 latiem, cilvēkiem ar 2.invaliditātes grupu - no 45 uz 54 latiem, bet cilvēkiem ar 3.invaliditātes grupu tas paliktu nemainīgs - 45 lati.
Savukārt pabalstu cilvēkam ar invaliditāti, kuram nepieciešama kopšana, plānots palielināt no 100 uz 150 latiem.
Kā sēdē skaidroja LM pārstāvji, personām ar 3.grupas invaliditāti pabalstu plānots atstāt nemainīgu, jo šiem cilvēkiem ir lielāks nodarbinātības rādītājs un darbspēju zaudējuma procents ir līdz 45%, tātad viņiem ir lielākas iespējas sevi nodrošināt nekā cilvēkiem ar 1. un 2.grupas invaliditāti. "Šeit ir izšķiršanās, vai mēs turpinām praksi - visiem drusku, vai mēs tomēr atzīstam, ka ir cilvēku grupas, kurām atbalsts ir vajadzīgs vairāk," teica labklājības ministre.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai personām ar 1. un 2.grupas invaliditāti 2014.gada budžetā vajadzētu papildus 1,9 miljonus latu. Šo pabalstu saņem aptuveni 18 660 cilvēki, no kuriem 69,7% ir invalīdi kopš bērnības, bet 30,3% pārējie. Puse jeb 51% no visiem pabalsta saņēmējiem ir personas ar 2.invaliditātes grupu, 16% ar 1.invaliditātes grupu, bet 33% ar 3.invaliditātes grupu.
Tikmēr invalīda kopšanas pabalsta palielināšanai 2014.gadā vajadzētu papildus 7,5 miljonus latu. Šo pabalstu saņem aptuveni 11 480 cilvēki.
Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā bija 2,07 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 7,4% bija cilvēki ar invaliditāti - kopumā 152 917 personas. No šo iedzīvotāju kopskaita 50% bija noteikta 2.invaliditātes grupa, 33% - 3.invaliditātes grupa, 12% - 1.grupa, bet 5% bija bērni.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI/LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Valsts konkurētspējas pamats ir vesels cilvēks |
|
| |
22/03/2013
Valsts konkurētspējas pamats ir vesels cilvēks, atklājot starptautisku konferenci "Veselība izaugsmei!", sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers solīja, ka atbilstoši budžeta iespējām turpmākajos gados veselības aprūpe būs viena no valdības prioritātēm. Viņš sacīja, ka šobrīd valdības darba kārtībā esošie uzdevumi ir steidzami un viens no tiem ir valsts konkurētspējas veicināšana, kuras pamats ir vesels cilvēks.
Uzrunājot klātesošos, tostarp Lietuvas veselības ministru un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvi Zuzannu Jekabu, premjers sacīja, ka Latvijas mērķis ir pagarināt iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Kā vienu no svarīgākajiem aspektiem kvalitatīvākas veselības aprūpes nodrošināšanai valstī viņš minēja nepieciešamību pēc skaidra nozares attīstības plāna. Tāpat viņš sacīja, ka ļoti būtiski būtu nodrošināt samērīgus pacientu līdzmaksājumus par veselības aprūpes pakalpojumiem - tādus, kas nenoved pie "apburtā loka - slims tādēļ, ka nabags, nabags tādēļ, ka slims".
Tikmēr veselības ministre Ingrīda Circene (V) pauda, ka būtiskus uzlabojumus veselības aprūpē valstī nesīs jaunā veselības aprūpes finansēšanas sistēma, kura vakar skatīta valdībā. Tā ļaušot ne tikai samazināt pacientu līdzmaksājumus, bet arī rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pienācīgi atalgot ārstniecības personālu un sasniegt citus būtiskus mērķus.
Vienlaikus ministre vērsa uzmanību uz ļoti būtisko starpnozaru sadarbību veselības aprūpē. "Mēs vēlamies vērst uzmanību, ka ikviens no mums ir daļa no sabiedrības veselības. Veselību nevar nodrošināt viens resors viens pats. Veselība ir arī politikas veidotāju atbildība," viņa norādīja.
Arī Lietuvas veselības ministrs Vītenis Povils Andrjukaitis un PVO pārstāve bija līdzīgās domās. "Ieguldījums veselībā ir ieguldījums ekonomikā," sacīja Lietuvas veselības ministrs. Savukārt PVO pārstāve aicināja neraudzīties uz izdevumiem veselībā kā izdevumiem, bet gan ieguvumu valstij kopumā un katram iedzīvotājam individuāli.
Jekaba arī atklāja, ka PVO redz uzlabojumus veselības aprūpē Latvijā - palielinājies vidējais dzīves ilgums, samazinājusies mātes mirstība un priekšlaicīga mirstība. Vienlaikus risināmo problēmu Latvijā vēl esot daudz. "Lai panāktu vēl lielāku progresu, visām nozarēm jāstrādā kopīgi. Turpmākajos gados jums vajadzēs investēt vēl vairāk veselības profilaksē un veicināšanā," akcentēja Jekaba.
PVO runas persona arī izteica uzslavu Circenei par labu veselības nozares vadīšanu Latvijā un pateicās Dombrovskim par atbalstu veselības jautājumu risināšanā. "Latvijā ir laba veselības nozares vadība un labs atbalsts no valdības. Ekonomiskā krīze jūs smagi skāra, bet esat uz atveseļošanās ceļa," viņa noslēdza savu uzrunu.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pasaulē vēršoties plašumā viltotu medikamentu tirgum |
|
| |
18/03/2013
Pasaules veselības organizācija lēš, ka 10-30% medikamentu globālajā tirgū ir viltoti, taču zāļu viltojumi legālajā tirgū Latvijā nav konstatēti, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Latvijas Pacientu ombudā gan ir griezušies daži cilvēki, kuriem sanācis ar zālēm nodarīt kaitējumu veselībai.
"Pacientu pieredzes ir, ka cilvēki, it kā gribot uzlabot veselību, ir mēģinājuši paši uz savu iniciatīvu iegādāties zāles, bet rezultāts ir bijis tieši pretējs, veselībai kaitniecisks," stāsta Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele. "Mums ir bijuši pāris gadījumi, kad cilvēkam ir nācies papildus ārstēties un vēl vidēji kādu mēnesi lietot citus medikamentus un atgūt veselību. Tas ir ļoti skumji, jo šie cilvēki sākumā nemaz nav bijuši īsti pacienti ar nopietnākām veselības problēmām, bet mērķis ir bijis tieši uzlabot veselību."
Ārsti, kuri strādā ar vēža slimniekiem stāsta, ka dažkārt pacienti Latvijā, cenzdamies ietaupīt, paši atveduši, piemēram, aizdomīgas ķīmijterapijas zāles no Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas. Reiz kāds Meksikā iegādājies vitamīnus B-17, kādi vispār dabā nepastāv. Bet, piemēram, slimnieks ar nieru šūnu vēzi, kam vajadzīgais preparāts šeit, Latvijā, nav kompensējamo zāļu sarakstā, mēģinājis tās nopirkt Krievijā. Taču nav ņēmis vērā, ka lielās valstīs legālajā tirgū medikamenti mēdz būt lētāki, taču lielāks ir arī risks nopirkt viltojumu.
Oficiālu datu par to, cik liels skaits cilvēku zāles pērk internetā, valsts institūcijām nav, vēsta raidījums. Situāciju vēl sarežģī tas, ka daudzi pacienti kautrējas atzīt, ka apkrāpti, kad, piemēram, bez receptes un par lētāku cenu pirkuši vienu no populārākajiem viltotāju produktiem – Viagru.
"Ik pa laikam dažādi medikamenti tiek izņemti. Lielākoties tie gan ir uztura bagātinātāji. Ir izņemts arī diezgan populārs produkts kā "kosmodisks"," stāsta Sintija Virse, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore.
"Kosmodiski" konfiscēti pēdējos divos gados kopumā par 4600 latiem, bet zāles un uztura bagātinātāji – par 2000 latiem. Veselības ministrijā par Interpol sākto akciju pret viltojumiem priecājas, lai gan uzskata, ka zāļu aprites regulējums Latvijā ir stingrāks par Eiropas kopējo. Tomēr atzīst, ka mums nav datu par to, cik liels varētu būt zāļu viltojumu procents Latvijas tirgū.
"Mēs varam konkrēti teikt par pagājušo, 2012.gadu, ka tādu iesniegumu, sūdzību mums nav bijis," saka veselības ministre Ingrīda Circene. "Taču, protams, mēs sekojam līdz arī starptautiskajai informācijai un zinām, ka tādi draudi pastāv un tāpēc aktīvi darbojamies, lai šo situāciju Latvijā padarītu pēc iespējas drošāku."
Visas zāļu tirgu kontrolējošās institūcijas šobrīd apgalvo, ka līdz šim fiksētie viltojumi bijuši, tikai nelegāli pērkot zāles internetā ārpus oficiālo Latvijā reģistrēto aptieku interneta veikaliem vai "no rokas" melnajā tirgū. Par to atbildība esot jāuzņemas pašiem pircējiem.
Vismaz šobrīd neesot informācijas, ka kaut jel viens viltojums Latvijā būtu atklāts aptieku tīklos, kas nozīmētu, ka nebūtu nostrādājis kāds no pirmajiem filtriem – muita vai zāļu lieltirgotavas.
Ir pieņēmums, ka lielā mērā mūsu aptieku tīklu no viltojumiem glābj fakts, ka Latvija ir mazs tirgus. Viltotājiem būtu nepieciešams arī latviski sagatavot marķējumus un uz mazo apjomu peļņa būtu vairs ne tik izdevīga. Veselības inspekcija legālajā tirgū regulāri veic arī zāļu sastāva analīzes.
Drošākais veids, kā neļaut viltojumiem nonākt valstu legālajos tirgos un kā tos vieglāk varētu izķert arī nelegālajā apritē, ir nesen pieņemtā Eiropas Savienības regula, kas nosaka, ka 2015.gadā visā savienībā tiks ieviesta vienota zāļu datu bāze. Tad ikkatram zāļu iepakojumam būs individuāls kods, pēc kā precīzi varēs noteikt izcelsmi. Jaunajai drošības sistēmai gan ir arī ēnas puse – tās ieviešana stipri sadārdzinās zāļu cenas.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Veselības inspekcija sākusi zāļu aprites pārbaudes |
|
| |
11/03/2013
Veselības inspekcija (VI) ir sākusi pārbaudes vairākos valsts sociālās aprūpes centos pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai izvērtētu Tiesībsarga biroja konstatētos pārkāpumus medikamentu apritē, aģentūra LETA uzzināja VI.
Pārbaudes sāktas 25.februārī, un tās plānots noslēgt četru mēnešu laikā. Pārbaudēs iesaistīti arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālisti.
Kā ziņots, pēc viesošanās vairākos valsts sociālās aprūpes centros pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem tiesībsargs Juris Jansons secinājis, ka centros klienti daudzos gadījumos saņem lielas zāļu devas un tiek izolēti tikai tāpēc, ka trūkst mērķtiecīgu nodarbību un pilnvērtīga rehabilitācijas procesa.
Konstatētos pārkāpumus Jansons sīki izklāstījis arī ārkārtas ziņojumā Saeimā un par tiem informējis Labklājības ministriju (LM).
LM rīcībā informācijas par šādiem pārkāpumiem gan neesot, tādēļ nolemts lūgt VI veikt pārbaudes centros. Ja tad tiks konstatēti tiesībsarga minētie pārkāpumi, "galvas ripos, cilvēkus atlaidīs un atņems sertifikātus ārstiem", iepriekš teikusi LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Policija pastiprināti rūpēsies par drošību uz ceļiem |
|
| |
08/03/2013
Starptautiskajā sieviešu dienā policija pastiprināti uzraudzīs kartību un drošību uz ceļiem, portālu "Delfi" informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis.
Svētku dienās autovadītāju skaits, kas sēžas pie stūres alkohola reibumā, nereti ir lielāks nekā ikdienā, tādēļ Rīgas policisti, sieviešu dienā kārtību uzraudzīs pastiprināti.
Galvenais mērķis ir konstatēt tā saucamos dzērājšoferus un novērst iespējamās nelaimes, kas var gadīties, ja transportlīdzekli vada alkohola reibumā, norāda Sadovskis.
Valsts policija aicina iedzīvotājus braukt atbildīgi un, ja svinēšanas laikā ir lietots alkohols, tad nesēsties pie transportlīdzekļa stūres, rūpējoties par savu un apkārtējo drošību. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
ASV izdevies izārstēt ar HIV inficētu mazuli |
|
| |
04/03/2013
ASV ārstiem ar standarta medikamentu terapiju izdevies izārstēt meitenīti, kas piedzimusi jau inficēta ar HIV vīrusu, atsaucoties uz pētnieku paziņojumu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Divarpus gadus vecā meitenīte jau gadu nesaņem HIV medikamentus, bet nekādas infekcijas pazīmes viņai nav novērotas. Ja bērns arī turpmāk paliks vesels, tas būs pasaulē otrais zināmais gadījums, kad izdevies izārstēt ar HIV inficētu cilvēku, norāda BBC.
"Tas ir pierādījums konceptam, ka bērniem HIV var būt potenciāli ārstējams," paziņoja Džona Hopkinsa Universitātes virusoloģe Debora Persauda.
Bērna ārstēšanā izmantots jau zināmu medikamentu, kas izmantoti jaundzimušo ārstēšanai no HIV, kokteilis. Pētnieki pieļauj, ka ārstniecības kursā izdevās vīrusi iznīcināt, pirms tas paspēja nostiprināties un patverties organismā.
Ar HIV inficētajai mātei dzimušais bērns pirmo medikamentu devu saņēmis jau 30 stundas pēc dzimšanas, vēl pirms tika saņemti analīžu rezultāti, kas apstiprināja vīrusa klātbūtni mazuļa organismā.
Par pirmo personu, kas izārstētā no HIV, 2007. gadā kļuva Timotijs Rejs Brauns. Viņs saņēma terapiju, kas izstrādāta leikēmijas ārstēšanai. Tās laikā iznīcināta viņa imūnsistēma un pārstādītas cilmes šūnas no personas, kuras šūnām bija reta ģenētiska mutācijā, kas ļāva pretoties HIV vīrusam, skaidro BBC.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
PVD sola pārbaudīt gaļas pārstrādātājus |
|
| |
27/02/2013
Saistībā ar zirga gaļas skandālu tuvākajā laikā visiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem būs jārēķinās ar pastiprinātu Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) uzraudzību, informēja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. "Ņemot vērā situācijas attīstību, izvērsīsim pastiprinātas kontroles visos pārstrādes uzņēmumos, akcentējot uzmanību uz produkcijas izsekojamību. Diemžēl ne vienmēr ir tā, ka no kautuves "iznāk" ārā tas, kas tur "ienācis", tā ka mānīšanās ar zirga gaļu pilnībā ir iespējama," sacīja Balodis. Viņš arī atzina, ka patlaban nevar pateikt, cik ilgi PVD varēs strādāt zināmā krīzes režīmā. "Arī mums ir savas kapacitātes robežas, tomēr produkcijas riska grupas noteikti pastiprināti tiks kontrolētas," uzsvēra Balodis. Trešdien pēcpusdienā PVD no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" ir saņēmis testēšanas pārskatus, kas apliecina, ka visos 10 PVD ņemtajos SIA "Forevers" ražotās produkcijas un izejvielu paraugos ir konstatēta zirga gaļa. Paraugi izmeklēti akreditētā Eurofins/GfA laboratorijā Vācijā. Veicot pārbaudi gaļas pārstrādes uzņēmumā "Forevers", kuram SIA "Aibi" kautuve piegādājusi zirga gaļu, pavadzīmēs norādot, ka tā ir liellopu gaļa, PVD paņēma produktu paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu, vai tie satur zirga gaļu. SIA "Forevers" ražoto produktu marķējumā zirga gaļa kā sastāvdaļa nav minēta. Produkti, kuros konstatēta zirga gaļa, gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA "Forevers" būs jāatsauc no tirdzniecības un jāpārmarķē. Uzņēmums varēs turpināt savas produkcijas izplatīšanu, taču tam pirms produktu laišanas tirdzniecībā būs jāpierāda, ka tie nesatur zirga gaļu, vai arī produktu sastāvdaļu marķējumā jānorāda, ka tie satur zirgu gaļu, norāda PVD. Tikmēr, rūpējoties par pircēju drošību, šodien "Rimi" veikalos visā Latvijā un arī citos lielveikalu tīklos līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" produkcija, kuras sastāvā ir norādīts "liellopu gaļa". Savukārt vairākas kautuves šodien atzina, ka gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, līdz ar to šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa, un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse. "Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas, un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve," atzina lopkautuves SIA "Viļumene" vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska. Viņa arī atzina, ka lopkautuve ir saņēmusi administratīvo protokolu no PVD par soda sankcijām pret uzņēmumu un lietas izskatīšana plānota 12.martā. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
TOP 11 valstis, kur dzīvo ilgāk. Ko viņi ēd? |
|
| |
Apkopojot citu zemju dzīves līmeni un ilgumu, top skaidrs, ka tas ir atkarīgs ne tikai no klimata joslas un ekonomiskās situācijas, bet arī no pieejamās pārtikas un tās lietošanas paradumiem.
Japāna
Okinavas salu arhipelāgā Austrumķīnas jūrā mīt vieni no visilgāk dzīvojošiem cilvēkiem pasaulē. Viņiem ir izteikti mazs procents sirds slimību un insultu gadījumu. Kopskaitā par 40% mazāk vēža gadījumu nekā Rietumos.
Pārtika: saldie kartupeļi, zaļumi, graudi, zivis, rīsi, soja.
Noslēpums: uzņem 1500 kaloriju dienā - uz pusi mazāk, nekā mēs patērējam. Šī metode ir pierādīta - ēd maz, un tu dzīvosi ilgāk!
Grieķija
Grieķijas salā Simi vietējie iedzīvotāji dzīvo teju līdz 90 gadiem. Cilvēki ir spēcīgi, veselīgi un maz slimo.
Pārtika: olīveļļa, zivis, tomātu pasta, dārzeņi, maz gaļas.
Noslēpums: svaigi un maz termiski apstrādāti dārzeņi un izcila olīveļļa palīdz uzturēt holesterīnu izcilā līmenī. Olīveļļa arī vairo A un E vitamīnu.
Pakistāna
Hunzas kalnos, kas atrodas Pakistānā, dzīvo cilvēki, kuri vispār neslimo ar vēzi un kuņģa čūlu.
Pārtika: vistas gaļa, augu valsts taukvielas, kartupeļi, rīsi, žāvēti augļi un sukādes.
Noslēpums: ēd 1900 kalorijas dienā, tostarp 50 g olbaltumvielu (vistas gaļa), 36 g tauku (galvenokārt augu valsts) un 345 g ogļhidrātu (kartupeļi vai rīsi). Dienā notiesā apmēram 100 aprikozes, kas stiprina imunitāti. Daudz staigā, piemēram, līdz tuvākajai pilsētai iet 60 kilometrus.
Ķīna
Bamas ciematā Ķīnā sirds slimību un vēža procents ir nulle.
Pārtika: šķiedrvielām bagāta pārtika un mazkaloriju produkti.
Noslēmums: te nav automašīnu, rūpniecības un fast food ēstuvju. Bērni kāpj kalnos, lai tiktu uz skolu, bet pieaugušie kāpelē pa kalnu grēdām, ik dienu apstrādājot sojas laukus. Vietējie iedzīvotāji arī daudz dzied.
Itālija
Kalnu ciemats Kampodimele, kurš atrodas starp Romu un Neapoli, ir pazīstams kā «mūžīgās jaunības ciemats». Tur cilvēki ļoti reti mirst, nesasnieguši vismaz 85 gadu vecumu.
Pārtika: ļoti daudz dārzeņu, anšovi, sardīnes, piens, mieži, sarkanvīns.
Noslēpums: svaigais kalnu gaiss. Zivis ir izcils omega-3 taukskābju avots, bet miežu patēriņš nodrošina B vitamīnu. Par antioksidantu kalpo arī sarkanvīna samērīga lietošana.
Amerika
Lomas Lindas pilsētā Kalifornijā mīt visilgāk dzīvojošie amerikāņi - adventisti. Tur neslimo ar diabētu, vēzi un sirds slimībām.
Pārtika: daudz dārzeņu un augļu.
Noslēpums: adventisti ievēro veģetārismu un atturas no smēķēšanas un alkohola. Brokastis ir lielākā maltīte dienā, pēc tam vieglas diētiskas pusdienas un vakariņas. Populāra profilaktiskā medicīna.
Ekvadora
Vilkabambas pilsētu bieži dēvē par veselības Meku. Neticami, bet šeit cilvēki dzīvo līdz pat 120 gadiem!
Pārtika: lieto uzturā tikai bioloģiskus un ar ārstnieciskām īpašībām bagātus dārzeņus un augļus. Daudz minerālūdens.
Noslēpums: regulāras izjādes ar zirgiem, roku darbs svaigā gaisā. Kalnu dabīgais minerālūdens, kas palīdz stiprināt kaulus.
Kostarika
Nomales pilsētā Nikojā ir zemākais vēža saslimstības līmenis valstī. Šī pilsēta sasniedzama tikai ar prāmi.
Pārtika: kalnu minerālūdens, augļi un dārzeņi. Nedaudz gaļas un daudz jūras produktu.
Noslēpums: kalnu avotu ūdens satur daudz kalcija un magnija. Ļaudis strādā līdz sirmam vecumam, kas palīdz uzturēt labu fizisko formu. Daudz saules bagātina organismu ar D vitamīnu.
Honkonga
Lai gan tā asociējas ar pārapdzīvotību un debesskrāpjiem, šeit iedzīvotāji ēd veselīgi. Pētījumi liecina, ka cilvēki šeit dzīvo ilgi - līdz pat 86 gadiem. 2012. gadā pirmo reizi ilgdzīvošanā viņi pārspēja japāņus.
Pārtika: tēja, tvaicētas zivis un dārzeņi.
Noslēpums: maz lieto eļļu cepšanai, vairāk pārtiku tvaicē. Vienmēr maltītei piedzer tēju, kas nodrošina pilnvērtīgu antioksidantu devu katrā ēdienreizē. Tai či - sena ķīniešu vingrinājumu sistēma - lieliski uztur cilvēku formā.
Andora
Andoras Firstistē, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, iedzīvotāju mūža ilgums ir virs pasaules vidējā - 83,5 gadi.
Pārtika: daudz liesas gaļas, dārzeņi un olīveļļa.
Noslēpums: dzīve Pireneju kalnos nozīmē svaigu gaisu un aktīvu dzīvesveidu. Ziemā īpaši visi pārvietojas slēpojot.
Abhāzija
Kalnainajā Abhāzijā - Kaukāza reģionā cilvēki dzīvo pat pāri simts gadiem.
Pārtika: pašaudzēti dārzeņi, pupiņas, graudi, gaļa un zivis.
Noslēpums: patērē maz cukura un mērenos daudzumos degvīnu. Vairāk ēd zivis un dārzeņus nekā gaļu.
|
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nedēļas otrajā pusē gaidāms aukstums līdz -20 grādiem |
|
| |
19/02/2013
Nedēļas otrajā pusē nokrišņi pierims un gaidāms jauns aukstuma vilnis, gaisam atdziestot līdz pat -20 grādiem pēc Celsija, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Darba nedēļas pirmajā pusē gaidāms nepastāvīgs un nokrišņiem bagāts laiks, bet no ceturtdienas laika apstākļi mainīsies.
Otrdien un trešdien daudzviet gaidāms sniegs un slapjš sniegs. Atsevišķās vietās uz vadiem un koku zariem veidosies slapja sniega nogulums. Otrdien pastiprināsies ziemeļaustrumu vējš, kas Kurzemes piekrastē brāzmās sasniegs ātrumu 15-18 metri sekundē. Gaisa temperatūra pazemināsies un noslīdēs no -1 līdz -6 grādiem otrdienas naktī un no -6 līdz -11 grādiem naktī uz trešdienu. Arī dienas kļūs vēsākas.
No ceturtdienas virs Latvijas pastiprināsies augsta spiediena apgabals, kura ietekme Latvijā saglabāsies līdz nedēļas beigām. Nokrišņi mitēsies, vējš pierims līdz lēnam un gaisa temperatūra strauji kritīsies: aukstākā nakts būs nakts uz piektdienu, kad Latvijas lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēs līdz -15 un -20 grādiem, citās naktīs vidēji no -12 līdz -17 grādiem.
Mazliet siltāk būs piekrastē. Lai gan dienas laikā biežāk uzspīdēs saule, tomēr gaiss nedēļas izskaņā vairāk par -4 un -9 grādiem neiesils.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Čavess pēc ārstēšanās Kubā atgriezies Venecuēlā |
|
| |
18/02/2013
Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kurš kopš pagājušā gada decembra Kubā atkopās pēc vēža operācijas, ir atgriezies Venecuēlā, kur turpināšot ārstēšanos, vēsa raidsabiedrība BBC.
Trijās mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicētās ziņās 58 gadus vecais Čavess izsaka pateicību Kubas prezidentam Raulam Kastro un viņa brālim - bijušajam līderim Fidelam Kastro. Tāpat Čavess pateicas venecuēliešiem par atbalstu un informē, ka turpinās ārstēties savā dzimtenē.
"Mēs esam atgriezušies uz Venecuēlas zemes. Paldies Tev, Kungs! Paldies manai mīļajai tautai. Mēs turpināsimies ārstēties šeit," teikts sociālā tīkla ierakstā. Prezidents nepaskaidro, kad ir atgriezies un vai sāks pildīt amata pienākumus.
Čavesam 11. decembrī Havanā notika vēža operācija, kurai sekoja ilgs atveseļošanās periods, izraisot baumas par prezidenta patieso veselības stāvokli. Slimības dēļ tika atlikta Čavesa inaugurēšana prezidenta amatā uz nākamo sešu gadu termiņu, kam bija jānotiek 10. janvārī.
Vietējie mediji, atsaucoties uz viceprezidenta Nikolasa Maduro teikti, vēsta, ka Čavess Venecuēlā ir ielidojis pirmdienas naktī un nogādāts militārajā slimnīcā Karakasā.
Par Čavesa veselības stāvokli nav daudz publiski pieejamas informācijas, bet ilgstošā atkopšanās pēc ceturtās vēža operācijas liek domāt par nopietnām problēmām. Čavesa ilgstošā prombūtne un publiskās neparādīšanās veicināja baumas par to, ka prezidenta atveseļošanās nerit veiksmīgi. Savukārt opozīcija uzstāja, ka Čavesa nespēja pildīt prezidenta pienākumus un inaugurācijas atlikšana ir iemesls, lai sarīkotu jaunas vēlēšanas.
Pirmās prezidenta fotogrāfijas pēc operācijas Venecuēlas valdība izplatīja tikai pagājušajā nedēļā. Tajās gultā guļošs Čavess redzams kopā ar savām meitām.
Jau vēstīts, ka 11. decembrī Čavesam kubā notika ceturtā vēža operācija. Pirms tam prezidents izvirzīja viceprezidentu Nikolasu Maduro par savu iespējamo pēcteci.
Čavess, kas jūlijā nosauca sevi par "pilnīgi" izveseļojušos no vēža, 7.oktobrī tika ievēlēts prezidenta amatā uz jaunu termiņu no 2013. līdz 2019.gadam. Maduro, kurš pēdējos sešus gadus bijis ārlietu ministra amatā, pēc šīm vēlēšanām tika iecelts par viceprezidentu un pašlaik pilda abus amatus.
Veselības problēmu dēļ Čavess nevarēja piedalīties inaugurācijas ceremonijā, kas bija paredzēta 10. janvārī, lai sāktu savu ceturto prezidentūras termiņu. Venecuēlas parlaments un Augstākā tiesa nolēma atlikt inaugurāciju, līdz prezidenta veselības stāvoklis uzlabosies.
Tikmēr opozīcija uzskata, ka ilgstošās prezidenta prombūtnes dēļ Nacionālās asamblejas spīkeram būtu jāpārņem vadība un 30 dienu laikā jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.
|
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Apbalvos Latvijas labākos ģimenes ārstus |
|
| |
13/02/2013
Piektdien, 15.februārī, plkst.17.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā Dzirciema ielā 16 Rīgā notiks akcijas "Meklējam labu ģimenes ārstu" svinīgā noslēguma ceremonija.
Žurnāla "Veselība", Latvijas Ārstu biedrības un "Veselības centra 4" organizētajā akcijā Latvijas iedzīvotāji tika aicināti sūtīt vēstules un pastāstīt par saviem ģimenes ārstiem, kuri pelnījuši saņemt pateicību par profesionalitāti, cilvēcību un atsaucību.
Akcijas laikā žurnāls "Veselība" saņēma gandrīz pusotra simta vēstuļu ar saviļņojošiem stāstiem par ģimenes ārstiem, kuri paveic vairāk, nekā minēts viņu tiešajos darba pienākumos. Žurnāla "Veselība" galvenā redaktore Solvita Velde stāsta: "Mēs rīkojām šo akciju ar mērķi vairot labo un parādīt, ka mums ir pašaizliedzīgi, profesionāli, zinoši un pacientu liktenī ieinteresēti mediķi. Esam saņēmuši vēstules, kurās ir tikai cieņas, pateicības un mīlestības apliecinājumi ārstiem, kuri nesavtīgi palīdz un ir sasniedzami jebkurā diennakts laikā."
Akcijas svinīgajā noslēguma ceremonijā tiks pasniegtas trīs balvas kategorijā "Mans mīļais ģimenes ārsts", kurā uzvarētāji izvēlēti pēc saņemtajām vēstulēm. Kategorijā "Profesionālis" divu balvu saņēmēji izraudzīti sadarbībā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju. Kategorijā "Latvijas labākais jaunais lauku ģimenes ārsts" viens mediķis tiks godināts, pasniedzot atjaunoto Rūdolfa Skaidrā prēmiju 1000 latu apmērā.
Akcija "Meklējam labu ģimenes ārstu" noris sadarbībā ar "Bioderma", "Berocca" un laikrakstu "Diena", projektu atbalsta "Coldrin" un "Roche".
|
|
| |
|
|
| |
medicine.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Rinda uz medicīnisko apaugļošanu gara |
|
| |
10/02/2013
Šogad pieteikumu skaits uz valsts apmaksātajām medicīniskās apaugļošanas procedūrām ir teju četras reizes lielāks, nekā gada laikā plānots apmaksāt, tāpēc veselības ministre Ingrīda Circene (V) neizslēdz iespēju šogad šim mērķim prasīt papildu naudu. Kā aģentūra LETA uzzināja Nacionālajā veselības dienestā (NVD), uz šī gada 31.janvāri visas četras klīnikas, ar kurām noslēgti līgumi par valsts apmaksātām medicīniskās apaugļošanas procedūrām, kopā saņēmušas 978 pieteikumus, tomēr gada laikā paredzēts veikt vien 275 šādas procedūras. Veselības ministre aģentūrai LETA pastāstīja, ka par papildu līdzekļu piešķiršanu šim mērķim šogad varētu lemt demogrāfijas programmā, ja tiks skatīti valsts budžeta grozījumi. Cik tieši naudas nepieciešams, viņa vēl nemācēja pateikt. Circene pieļauj, ka 978 saņemtie pieteikumi varētu neatspoguļot reālo vajadzību, jo viena sieviete varētu būt pieteikusies gaidīšanas rindā vairākās medicīnas iestādēs. "Tomēr jāņem vērā, ka iepriekš tas bijis maksas pakalpojumus, līdz ar to pieprasījums pēc valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas varētu būt ievērojami lielāks," nenoliedz ministre. Šobrīd VM budžetā mākslīgās apaugļošanas procedūrām piešķirti 689 500 latu, trijos gados paredzot apmaksāt kopā 985 manipulācijas. Līdz 2012.gada beigām bija paredzēts veikt 50 medicīniskās apaugļošanas procedūras, šogad, kā minēts, plānotas 275 procedūras, bet 2014.gadā - 660. Līgumus par valsts apmaksātām medicīniskās apaugļošanas procedūrām noslēgušas četras klīnikas - SIA "VASU", kur uz procedūru saņemti 87 pieteikumi, SIA "Reproduktīvās medicīnas centrs "Embrions"'', kur saņemti 447 pieteikumi, SIA "Klīnika EGV" ar 350 pieteikumiem un SIA "AVA Clinic" ar 94 pieteikumiem. Kā ziņots, pērn oktobrī veselības ministre solīja, ka no valsts budžeta apmaksātajai neauglības cēloņu noteikšanai un mākslīgajai apaugļošanai kvotu un citu ierobežojumu nebūs. "Uz 1.janvāri, kad skaidri redzēsim, cik būs pāru, kuriem vajadzīga palīdzība, mēs aprēķināsim, cik vajag papildu naudas, un jautāsim valdībai, lai viņi mums dod vēl," iepriekš teica ministre. Circene arī minēja, ka lielās rindas izveidojušās tādēļ, ka 20 gadu garumā cilvēki nav varējuši saņemt šādu palīdzību un nav spējuši veikt to kā maksas pakalpojumu, bet tagad "visi vienā brīdī no neredzamās zonas iznākuši gaismā". |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Bērnu slimnīcā pērn ārstēti vairāk nekā 38 000 bērnu |
|
| |
04/02/2013
Pagājušajā gadā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ārstēts 38 151 bērns, pastāstīja BKUS pārstāve Romēna Namniece.
Slimnīcas stacionārā ārstēti 29 605 bērni, dienas stacionārā 8546 bērni, savukārt ambulatori slimnīcas speciālisti konsultēja un izmeklēja 375 158 pacientus.
Kā stāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša, iepriekšējā gadā veikta aktīva "pacientu šķirošana" jeb pacientu sadalīšana pēc veselības stāvokļa, vieglākos pacientus novirzot pie ambulatorā speciālista, lai bērni ar smagākiem stāvokļiem palīdzību saņemtu ātrāk.
Viens no svarīgākajiem pērn ieviestajiem jauninājumiem, viņasprāt, bijusi Observācijas nodaļas izveide, kur pacienti ar vieglām un vidēji smagām saslimšanām var atrasties līdz vienai diennaktij un saņemt visu nepieciešamo palīdzību. Turklāt ambulatorā un dienas stacionāra attīstīšana jau devusi savus rezultātus - pacientu skaits dienas stacionārā pērn gandrīz trīskāršojies, savukārt ambulatorajā sektorā pieaudzis teju par 10% pret iepriekšējo gadu.
Viens no slimnīcas šī gada plāniem ir ambulatorajā aprūpē izveidot "filtra sistēmu" ar tiešās pieejamības pediatru, tādējādi saīsinot gaidīšanas rindas pie speciālistiem. Slimnīcas vadība vēlas, lai speciālistu konsultācijas varētu saņemt plānveida kārtā ne ilgāk kā 18 nedēļu laikā.
"Domāsim arī par darbiniekiem - mūsu nozīmīgo cilvēku resursu, kas šobrīd netiek pienācīgi novērtēts. Mēs gribam būt iekārojama darba vieta savas nozares pārstāvjiem ne tikai algu dēļ, bet arī sakārtotās vides, iespējas līdzdarboties un augt kopā ar slimnīcu dēļ," sacīja slimnīcas vadītāja.
Akcents šogad tikšot likts arī uz pacientu drošības un kvalitātes sistēmu ieviešanu rutīnas lietošanai, veicot dažādus uzlabojumus vietās, kur iespējamas kļūdas, kas saistītas ar pārskatīšanos, nepilnīgu komunikāciju un tamlīdzīgi.
Tāpat slimnīca plāno ieviest klīniskās rekomendācijas biežāk sastopamo patoloģiju ārstēšanā un turpināt pētīt jaunas ārstniecības metodes un iespējas tās ieviest. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ik gadu gripu pārslimo vidēji 10% iedzīvotāju |
|
| |
30/01/2013
Latvijā ik gadu gripu pārslimo vidēji 10% iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
SPKC ārsti skaidro, ka laiks no slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam ir vidēji 48 stundas. Īsais inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļu orgānos, ļoti strauji vairojas - astoņu stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu.
Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no tās cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Turklāt arī gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visvairāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.
Latvijā 2011.gadā no gripas miruši 25 cilvēki, 2010.gadā - pieci, bet 2009.gadā - 35, liecina Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatā apkopotā informācija. No 2011.gadā mirušajiem viens cilvēks bijis jaunāks par 14 gadiem, 12 cilvēki bijuši vecumā no 15 līdz 59 gadiem, bet vēl 12 cilvēki bijuši vecāki par 60 gadiem.
Kā ziņots, šonedēļ Latvijā izsludināta gripas epidēmija, jo vienā no gripas monitoringa pilsētām - Jelgavā - iepriekšējā nedēļā tika pārsniegts vīrusa epidēmiskais slieksnis - 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pilsētā konstatēti 107 saslimšanas gadījumi ar gripu uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt valstī saslimšana bijusi vidēja, proti, 39,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Gripas profilaksei aicina vēdināt telpas un mazgāt rokas |
|
| |
20/01/2013
Gripa izplatās gaisa pilienu veidā, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem, tāpēc Veselības inspekcija (VI) aicina regulāri vēdināt telpas, mazgāt rokas un ievērot citus profilaktiskos pasākumus, lai samazinātu risku inficēties ar vīrusu. Kā skaidro VI, slims cilvēks runājot, šķaudot vai klepojot, izdala apkārtējā gaisā aerosolu ar vīrusu augstā koncentrācijā, tādējādi vislielāko risku radot cilvēkiem, kas atrodas attālumā līdz vienam metram. Izdalītā aerosola daļiņas nosēžas uz virsmām, sajaucas ar putekļiem un sakalst, un vīruss šādi var saglabāties vairākas stundas telpās, bet ārējā vidē pat vairākas dienas. Īpaši paaugstināta riska objekti vīrusa izplatībai ir ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, sociālās aprūpes centri un dienesta viesnīcas. Savukārt svarīgākie profilakses pasākumi, lai telpās samazinātu vīrusa koncentrāciju un tālāku izplatīšanos, ir vēdināšana, mitrā uzkopšana un roku mazgāšana. Gripas epidēmijas laikā ieteicams izņemt no koplietošanas grūti kopjamus priekšmetus, piemēram, galda spēles, mīkstās rotaļlietas. Tāpat minētajos paaugstināta riska objektos ir jānodrošina siltais ūdens, sakoptas sanitārās ierīces, pietiekamā daudzumā roku mazgāšanas un roku susināšanas līdzekļi. Īpaši iestādēs, kur uzturas bērni, jāuzrauga, lai bērni rokas mazgā regulāri, pietiekami ilgi (vismaz vienu minūti) un kvalitatīvi. Ir vēlams izvietot arī vizuālu informāciju, kas atgādina par pareizu un regulāru roku mazgāšanu. Kā ziņots, gripas aktivitāte Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs pieaug, liecina gripas monitoringā iekļauto ārstu un iestāžu sniegtie dati. Pagājušajā nedēļā ar gripu vai gripas izraisītu plaušu karsoni slimnīcā nonākuši 25 cilvēki - 13 no viņiem konstatēta gripa, bet 12 - gripas izraisīta pneimonija. Kopumā ar šādām diagnozēm hospitalizēti jau 38 pacienti - 28 cilvēki Rīgā, astoņi Jelgavā un divi Daugavpilī. Lai gan gripas intensitāte Latvijā joprojām vērtējama kā zema, jo pagājušajā nedēļā reģistrētas vidēji četras saslimšanas uz 100 000 iedzīvotāju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka slimības aktivitāte pieaug un jau janvārī varētu sasniegt epidēmijas līmeni. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ģimenes ārsti Circenei piedāvās savu sadarbības scenāriju |
|
| |
14/01/2013
Mēneša laikā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) sagatavos savu vienošanās variantu par sadarbību primārās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanā ar konkrētām izmaiņām un termiņiem un to piedāvās Veselības ministrijai (VM), aģentūra LETA uzzināja asociācijā.
Kā ziņots, veselības ministre Ingrīda Circene (V) rosinājusi 2014.gadu pasludināt par Ģimenes veselības gadu, līdz tam laikam kopīgi ar abām ģimenes ārstu asociācijām sagatavojot Primārās veselības aprūpes stratēģiju, kā arī meklējot tās īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
LĢĀA prezidents Pauls Princis aģentūrai LETA pastāstīja, ka šā gada 2.janvārī LĢĀA saņēma VM sagatavoto vienošanos par sadarbību primārās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanā un tika aicināta to parakstīt 4.janvārī. Šajā dienā vienošanās parakstīta netika.
"Izskatot piedāvāto vienošanās projektu, LĢĀA secināja, ka tas lielā mērā atbilst 2005.gada 26.maijā ar veselības ministru Gundaru Bērziņu parakstītā Memoranda par sadarbību primāras veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanā saturam un situācijai tajā laikā pirms septiņiem, astoņiem gadiem, kā arī ir pārāk vispārīgs, nekonkrēts un frāžains dokuments, kurš nav piemērots šī brīža situācijai," norādīja Princis. Līdz ar to LĢĀA valde nolēmusi mēneša laikā sagatavot savu vienošanās variantu. Otrdien, 8.janvārī, asociācijas piedāvājums nosūtīts arī VM. Atbilde gan vēl neesot saņemta.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nosaka stingrāku slimības lapu izsniegšanas kārtību |
|
| |
08/01/2013
Lai nodrošinātu objektīvu darbnespējas novērtēšanu un adekvātu darbnespējas lapas izsniegšanu vai pagarināšanu atbilstoši pacienta veselības stāvoklim Veselības ministrija (VM) noteikusi stingrāku kārtību darbnespējas lapu izsniegšanai.
Valdība otrdien, 8.janvārī, atbalstīja VM izstrādātos grozījumus "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtībā", kas paredz, ka no 1.februāra ārstējošajam ārstam būs jānosūta pacients arī pie cita ārsta - speciālista vai ģimenes ārsta - pēc atzinuma darbnespējas tupināšanai vai pārtraukšanai.
Tāpat izvēlētajam speciālistam vai ģimenes ārstam būs jāveic pacienta novērtējums saistībā ar darbnespējas turpināšanu vai pārtraukšanu, norādot precizēto diagnozi, prognozi, kā arī izmeklējuma plānu gadījumā, ja darbnespējas lapa ir jāturpina.
Līdz šim normatīvie akti neparedzēja ārstējošajam ārstam nosūtīt pacientu pie cita ārsta. Ārsts vai ārsta palīgs izsniedza darbnespējas lapu pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.
Kā norāda Veselības ministrija (VM), jaunā kārtība atvieglos ārstējošā ārsta lēmuma pieņemšanu saistībā ar darbnespējas turpināšanu vai pārtraukšanu. Tāpat ar to iecerēts nodrošināt objektīvu darbnespējas novērtēšanu un adekvātu darbnespējas lapas izsniegšanu vai pagarināšanu atbilstoši pacienta veselības stāvoklim, kā arī veicināt informācijas apmaiņu starp ārstiem - ārstējošo ārstu, speciālistu, ģimenes ārstu - saistībā ar personas darbspējām.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Jaungada naktī Rīgā piedzimuši seši mazuļi |
|
| |
01/01/2013
Rīgas Dzemdību namā 1.janvārī līdz deviņiem no rīta nākuši pasaulē pieci mazuļi - četras meitenītes un viens puisītis, informēja Dzemdību namā. Pirmais 2013.gadā piedzimis puisītis, kurš pasaulē nācis astoņas minūtes pēc pusnakts. Viņa svars - 3,290 kilogrami, garums - 51 centimetrs. Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā šajā naktī piedzimis viens mazulis - tas noticis ap pussešiem no rīta. Jūrmalas slimnīcas Dzemdību nodaļā 1.janvārī līdz deviņiem rītā neviens mazulis vēl nebija piedzimis. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Pagaidām neprognozē aukstas ziemas atgriešanos |
|
| |
25/12/2012
Pašreizējā "Global Forecast System" prognoze, kas sniedzas līdz 10.janvārim, neuzrāda aukstas ziemas atgriešanos Latvijā.
Gaidāms, ka gaisa temperatūra tuvākajās divās nedēļās pārsvarā svārstīsies ap nulli un bieži būs nokrišņi - gan lietus, gan sniegs. Sniega sega saplaks, Kurzemē tā var izzust.
Laikapstākļus galvenokārt noteiks Atlantijas cikloni, kas nesīs ne tikai nokrišņus, bet arī brāzmainus vējus. Līdzīga sinoptiskā situācija ilgstoši saglabājās pagājušajā ziemā, kas kļuva par nokrišņiem visbagātāko ziemu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Īslaicīgs anticiklons gaidāms 28.-29.decembrī, kad valsts austrumos, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra var noslīdēt līdz -10 grādiem, liecina šī brīža prognoze.
Siltuma rekordi nav gaidāmi, augstākā gaisa temperatūra tuvākajās divās nedēļās varētu būt +6 grādi Kurzemē.
"Global Forecast System" ir ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis, kas, ik pēc sešām stundām veicot aprēķinus, prognozē laikapstākļus visā pasaulē.
Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu. |
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Sāksies astronomiskā ziema |
|
| |
21/12/2012
Šodien plkst.13.12 Latvijā tiks piedzīvoti ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema.
Šī diena būs gada īsākā diena, kas ilgs sešas stundas, 43 minūtes un 30 sekundes, savukārt nakts uz 22.decembri būs gada garākā nakts, kas ilgs 17 stundas, 16 minūtes un 59 sekundes.
Ziemas saulgrieži nozīmē to, ka tiek piedzīvota gada garākā nakts un īsākā diena. Šis laiks ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma - saule, lai kliedētu tumsu un ar katru nākamo dienu celtos pasaules kalnā augšup.
Latvieši šo brīdi ir atzīmējuši un svētījuši ar Bluķa vakaru. Tā ir ļoti sena un īpaši nozīmīga tradīcija, kuru līdz mūsdienām ir saglabājuši mūsu priekšteči. Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Pēc senajām latviešu tradīcijām smagu ozola bluķi vilka no mājas uz māju, lai noveltu no sevis visus darba grūtumus, un visbeidzot to gavilējot sadedzināja ugunskurā, tādējādi tumsu un aukstumu pārvēršot gaismā un siltumā.
Ziemas saulgrieži vēsta par Ziemassvētku tuvošanos. Ziemassvētku ticējumos stāstīts, ka svētki jāsagaida ar sakoptu namu, bagātīgu svētku galdu, kur līdzās cepešiem, cūkas šņukuram, sautētiem kāpostiem un pelēkajiem zirņiem pavīdētu arī pīrādziņi, piparkūkas, šokolādes gabaliņi, bet svētku kausiem jātop līdz malām pildītiem ar saldo medalu. Svētku galdā jābūt divpadsmit dažādiem ēdieniem, kas jāēd deviņas reizes pēc kārtas, lai visu nākamo gadu veiksme un nauda būtu sabiedrotie.
Tāpat Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būšot svētīgs. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Circene un ģimenes ārsti nevienojas sarunās |
|
| |
17/12/2012
Pirmdien ģimenes ārstu asociāciju vadītāji tikās ar veselības ministri Ingrīdu Circeni (V), tomēr arī divpusējās sarunās vienošanos nepanāca - ģimenes ārsti jau gatavojas protesta akcijām.
Kā pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītājs Pauls Princis, nekāds kompromiss šodienas sarunās panākts netika. "Arī šodien mēs netikām sadzirdēti," sacīja Princis.
LĢĀA vadītājs piebilda, ka šodien ir uzaicināts piedalīties Ministru kabineta komitejas sēdē un rīt Ministru kabineta sēdē, kur viņam tikšot dota iespēja izteikties, tomēr, ja šajās sēdēs ģimenes ārsti netikšot respektēti, LĢĀA sola rīkot akcijas. "Mēs vēl ceram, ka tomēr izdosies šodien un rīt panākt kaut kādus izlīdzinājumus. Ja mūsu lūgums netiks respektēts, tad, iespējams, būs jārīko kādas akcijas. Mēs šobrīd uz to jau gatavojamies, bet reizē arī ceram, ka tomēr izdosies panākt kādu vienošanos," uzsvēra Princis.
LĢĀA 5.decembrī izsūtīja vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), tiesībsargam Jurim Jansonam un veselības ministrei, kurā prasa veselības ministres demisiju un lūdz VM ņemt vērā iesniegtos iebildumus plānotajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas regulē arī ģimenes ārstu darbu.
Ģimenes ārstu galvenais iebildums saistībā ar izmaiņām ģimenes ārstu darba organizācijā ir "kvalitātes naudas" sasaistīšana ar ģimenes ārstu pamatmaksājumu jeb kapitācijas naudu. "Mēs neiebilstam pret kvalitāti, bet pret principu, kā tā tiek īstenota," iepriekš sacījis LĢĀA prezidents. Arī LLĢĀA prezidente Līga Kozlovska iepriekš teikusi, "ģimenes ārsti nekad nav pret kvalitātes kritērijiem".
Circene un ģimenes ārstu asociāciju vadītāji ar plānotajām izmaiņām pagājušajā nedēļā iepazīstināja arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus, tomēr arī deputātu klātbūtnē vienošanos nepanāca.
|
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Miegs un liekais svars |
|
| |
11/12/2012
Nepietiekošs miegs vīriešiem palielina apetīti, bet sievietēm mazina sāta sajūtu, liecina amerikāņu zinātnieku veikts pētījums. Ņujorkas Kolumbijas universitātes Medicīnas centra speciālistu veiktā eksperimentā atklājies, ka miega trūkuma dēļ cilvēki nākamajā dienā uzņem vairāk kaloriju. Pētījumā arī atklājies, ka miega trūkums vīriešus un sievietes ietekmē atšķirīgi, jo izraisa dažādu hormonu līmeņa izmaiņas asinīs. Eksperimentā piedalījās 27 veselīgi brīvprātīgie, no kuriem viena grupa naktī gulēja četras stundas, bet otra deviņas stundas. Nākamajā dienā eksperimenta dalībniekiem veiktas asins analīzes. Pētījuma rezultāti liecina, ka pēc nepilnīga naktsmiera cilvēki nākamajā dienā pārēdas, ko hormonālu izmaiņu dēļ vīriešiem izraisa pārmērīga bada sajūta, bet sievietēm samazināta sāta sajūta. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Ģimenes ārsti prasīs veselības ministres demisiju |
|
| |
30/11/2012
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija piekdien biedru pilnsapulcē nolēma prasīt veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) demisiju un vērsties pie tiesībsarga un premjera Valda Dombrovska (V), lai pamatotu, kādēļ pieņemts šāds lēmums.
Pilnsapulcē piedalījās 418 biedri, 385 nobalsoja "par".
Ģimenes ārsti nepiekrīt plānotajām izmaiņām likumdošanā un Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz noteikt jaunus kvalitātes kritērijus, nepiešķirot papildu finansējumu.
"Mēs gribam pateikt, ka mēs nepiekrītam veselības ministres šī brīža primārās veselības aprūpes stratēģijai," sacīja asociācijas prezidents Pauls Princis.
Lielākā daļa klātesošo uzskata, ka papildu kvalitātes kritērijus ar esošo finansējumu nav iespējams izpildīt un Veselības ministrijas rīcība ir ciniska un netaisnīga.
Sēdē izskanēja tāda frāze kā "pietiek uz mūsu pleciem lāpīt valsts budžetu", "neviens šajā pasaulē nav neaizvietojams - arī ministre", "mēs cīnāmies ne tikai par sevi, bet arī par visiem pacientiem". |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
RĀP šoferiem par ārstēšanos jāmaksā pašiem |
|
| |
26/11/2012
Pagājušā gada sākumā biju slimnīcā un par ārstēšanos man jāmaksā nebija, bet šobrīd situācija ir mainījusies. Apstiprinātas zīmes ar zīmogu, ka esi ātrās palīdzības šoferis vairs neder. Visiem vajadzīgas apliecības, bet apliecības mums neviens neizsniedz," portālam "Delfi" pastāstīja Rīgas reģionālā centra rajona neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta šoferis ar 10 gadu stāžu, kurš publiski savu vārdu negribēja atklāt.
Privātuzņēmums A/S "Rīgas sanitārā transporta autobāze" Rīgas reģionālā centra rajonā apkalpo Neatliekamās medicīniskās palīdzības departamentu (NMPD), izīrējot medicīniskās aprūpes iestādēm sanitāros transportlīdzekļus un šoferus, kuri ir izgājuši speciālu apmācību.
Šoferiem darbs norisinās paaugstināta riska apstākļos, kas nav atkarīgi no viņiem pašiem, bet gan no ātrās palīdzības brigādes vadītāja. "Šoferi pakļaujas brigādes vadītājam, kurš saka, vai ieslēgt uguņus, braukt ātrāk, lēnāk, kā un kad glābt cilvēkus. Piemēram, mēs ejam klāt narkomāniem, cilājam slimniekus un veicam citas darbības. Ir bijuši gadījumi, kad narkomāns, piemēram, iedur ar nazi vai nāk virsū ar šļirci. Mēs vadājam tuberkulozes slimniekus. Tikai 10% no mūsu darba ir transportlīdzekļa vadīšana, pārējie 90% ir pakļaušanās brigādes vadītājam," stāstīja šoferis.
NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša skaidroja, ka Rīgas reģionālā centra rajona ātrās palīdzības šoferi patiešām ir vienīgie, kuriem pašiem ir jāmaksā visas ambulatorās un stacionārās pacientu iemaksas, jo neskaitās valsts iestādes darbinieki, bet Ministru Kabineta noteikumi neparedz izņēmumus, un NMPD šādas apliecības Rīgas reģionālā centra šoferiem izdot nevar. "Tas ir ārpakalpojums, un visas sociālās garantijas šajā gadījumā attiecas tikai uz darba devēja un darba ņēmēja savstarpējo vienošanos. Darba devējs – "Rīgas sanitārā transporta autobāze" – var nodrošināt šīs sociālās garantijas, ja vēlas," skaidroja Bukša. Citviet NMPD strādājošie neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferi saņem apliecības, ar kurām valsts šīs iemaksas apmaksā no budžeta.
Šobrīd visas izmaksas Rīgas reģionālā centra šoferiem jāsedz pašiem. Jurists Orlando Rozens A/S "Rīgas sanitārā transporta autobāze" vārdā skaidroja, ka jautājumi, vai un kāpēc Rīgas reģionālā centra rajona ātrās palīdzības automašīnu šoferiem šādas priekšrocības nav nodrošinātas, ir adresējami nevis viņiem, bet gan valsts iestādei "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests", jo "A/S "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" ir privāts autotransporta (nav medicīnas iestāde) uzņēmums un tās darbinieki – neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu šoferi – netiek pieskaitīti pie medicīnas darbiniekiem, kuriem daļēji vai pilnībā tiek kompensēti ārstēšanas izdevumi, kā tas ir ar iepriekš minētā Dienesta šoferiem, kuri tādu pašu darbu veic, kā šī Dienesta darbinieki citos Latvijas reģionos."
"Šis jautājums savā laikā (2010. gada vidū) tika skatīts ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjiem un toreiz Dienesta pārstāvji solīja, savu iespēju robežās, iesaistot arodbiedrību, panākt, lai A/S "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" strādājošie neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu šoferi, tiktu pēc statusa pielīdzināti saviem kolēģiem no Dienesta un varētu saņemt šos atvieglojumus. Diemžēl līdz šim brīdim jautājums nav atrisināts un sakārtots. A/S "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" vadība būtu tikai priecīga, ja tas tiktu atrisināts, un tās šoferi tiktu pielīdzināti saviem Dienesta kolēģiem, jo abi veic vienus un tos pašus pienākumus, un abiem ir vienādi riska faktori," norādīja Rozens. |
|
| |
|
|
| |
DELFI |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Latvijas iedzīvotāju dzeršanai nav sezonāla rakstura |
|
| |
20/11/2012
Latvijas iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumiem nav sezonāla rakstura, un, iestājoties tumšākam laikam, alkohola patēriņš nepieaug, pastāstīja Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna.
Latvijas iedzīvotāji kopumā visu gadu patērējot salīdzinoši daudz alkohola, turklāt bieži vien izvēlas stipros alkoholiskos dzērienus.
Stirna iedzīvotāju lielāku kāri pēc alkohola vairāk saistīja ar svētkiem.
"Es nedomāju, ka saistībā ar ziemas iestāšanos kaut kas mainās, un iedzīvotāju dzeršanai nav sezonāla rakstura, tā nav gripa. Piemēram, mūsu nodaļa visu gadu ir praktiski pilna. Pārsvarā 90% ir neatliekamā palīdzība," norādīja Stirna.
Narkoloģe arī atzina, ka Latvijā samērā liela problēma ir jauniešu tieksme pēc alkohola, turklāt nereti lietot alkoholu izvēlas arī nepilngadīgas personas. "Tendence, ka jaunieši, bieži vien nepilngadīgi, lieto alkoholu, pēdējā laikā nav uzlabojusies," pavēstīja mediķe.
Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija liecina, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos populārākais Latvijā realizētais alkoholiskais dzēriens bija kokteilis "Cēsu džons", kam seko sidrs "Fizz", bet trešais – dzirkstošais vīns "Rīgas šampanietis".
Starp desmit populārākajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2012.gada pirmajos deviņos mēnešos bija arī brendijs "Bonaparte", alkoholiskais kokteilis "Dins", dzirkstošais vīns "Bosca", alkoholiskais dzēriens "Lucky Dog", degvīns "3 graudu", stiprinātais vīns "Agdam" un alkoholiskais kokteilis "Black balsam".
|
|
| |
|
|
| |
BNS |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Revolūcija asinsvadu paplašināšanā |
|
| |
16/11/2012
Latvijā pirmo reizi Baltijas valstīs un vienā no retajām klīnikām pasaulē koronāro artēriju paplašināšanai tika izmantota kvalitatīvi jauna asinsvadus atjaunojoša bioabsorbējoša stenta tehnoloģija.
Procedūru Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Invazīvās kardioloģijas laboratorijā trim Latvijas pacientiem veica invazīvo kardiologu un māsu komanda prof. Andreja Ērgļa vadībā.
Bioabsorbējošais stents jeb skafolds (Bioresorable Vascular Scaffold - BVS) ir inteliģenta stentam līdzīga ierīce, kas veidota no polimēra un medikamentiem. Paplašinot asinsvadu ar BVS, tas uzsūcas jeb metabolizējas artērijas sienā, atjauno asinsvada funkciju un pilnībā izzūd viena gada laikā.
Pirmo desmit BVS implantācija ir iespējama, pateicoties ilgstošai zinātniskai sadarbībai ar amerikāņu ierīču ražotāju kompāniju Abbott Vascular klīniska novērojuma ietvaros. BVS ir komerciāli pieejami no šī gada septembra.
Šobrīd veikto klīnisko pētījumu 5 gadu novērojumi uzrāda labus rezultātus un restenoze vai citas komplikācijas netika konstatētas. Atšķirībā no metāla stentiem vietā, kur implantēts BVS, praktiski neveidojās restenozes jeb atkārtota asinsvadu sašaurināšanās, kas biežāk novērojama metāla stentu (BMS Bare Metal Stent), daudz retāk - ar zālēm pildītu stentu (DES Drug-Eluting Stent) gadījumos.
BVS implantēšanu intravaskulārās ultraskaņas vai optiskās koherences tomogrāfijas kontrolē, iepriekš īpaši sagatavojot artērijas bojāto segmentu, dēvē par 4. revolūciju sirds asinsvadu paplašināšanā - ne vairs par operāciju vai procedūru, bet gan par asinsvadus atjaunojošu terapiju (Vascular Reparative Therapy).
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs prof. Andrejs Ērglis par jauno tehnoloģiju saka: «Esmu patiesi personiski no sirds priecīgs par šo notikumu, jo, protams, tā ir revolūcija vārda īstākajā nozīmē koronāro artēriju bojājumu ārstēšanā, kaut gan jauno bioabsorbējošo ierīču pielietojums nākotnē solās būt daudzkārt plašāks. Mans personiskais profesionālais prieks saistīts ar gatavību un iespēju pierādīt Latvijas kardiologu vairāk nekā 20 gadus uzkrāto pieredzi invazīvā koronāro artēriju ārstēšanā, neatstājot nekādus, lai arī visaugstākās kvalitātes svešķermeņus pacientu sirdīs gadu pēc ierīces implantācijas.»
BVS šobrīd ir divas reizes dārgāki par DES jeb ar zālēm pildītiem metāla stentiem. Tiek prognozēts, ka pārskatāmā nākotnē to cena samazināsies un BVS aizstās vai papildinās DES izmantošanu asinsvadu paplašināšanā. Tā kā pašlaik nav strikti definētas indikācijas BVS lietošanai, Latvijas Kardiologu biedrība lūgs LR Veselības ministriju un tās institūcijas diskutēt par to iespējamo izmantošanas plašumu ārstniecības procesā. |
|
| |
|
|
| |
apollo.lv |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Nākamnedēļ līs mazāk un joprojām saglabāsies silts laiks |
|
| |
11/11/2012
Nākamnedēļ, valdot dienvidu vai rietumu puses vējiem, joprojām būs salīdzinoši silts laiks un līs daudz mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi. Sagaidāms, ka nākamnedēļ gaisa temperatūra būs četrus līdz pat piecus grādus augstāka par normu. Brīvdienās, paaugstinoties atmosfēras spiedienam, nokrišņu būs maz, vien atsevišķos rajonos gaidāms neliels lietus, galvenokārt Kurzemē. Debesis gan skaidrosies maz, taču naktī uz svētdienu vietām vēl gaisa temperatūra gaidāma zem nulles. Pakāpeniski pastiprināsies dienvidu puses vējš, svētdien piekrastes rajonos sasniedzot 15 līdz 17 metrus sekundē. Dienas laikā brīvdienās gaiss iesils līdz plus 5, plus 11 grādiem, vien sestdien austrumu rajonos būs par dažiem grādiem vēsāk. Visintensīvākais lietus gaidāms naktī uz pirmdienu, bet turpmāk tas būs tikai neliels, vairāk skarot valsts ziemeļu rajonus. Nedēļas sākumā vēl valdošais būs dienvidu puses vējš, pēc tam tas iegriezīsies no dienvidrietumiem, rietumiem, piekrastes rajonos būs arī brāzmaināks. Bet gaisa temperatūra nakts stundās nav gaidāma zemāka par plus 2, plus 7 grādiem, piekrastes rajonos atsevišķās naktīs pat būs plus 7, plus 9 grādi. Savukārt dienā gaisa temperatūra visbiežāk paaugstināsies līdz plus 4, plus 10 grādiem. Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Mediķiem sēņu sezona beigusies |
|
| |
04/11/2012
Spriežot pēc saņemto izsaukumu skaita, mediķiem "sēņu sezona" ir beigusies, tomēr vēl neatbildēts paliekot jautājums, vai cilvēki nav ziemai iesālījuši vai iekonservējuši arī neēdamas sēnes. "To uzzināsim, kad viņi tās sāks ēst," sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša. No augusta līdz oktobra beigām NMPD mediķi slimnīcās nogādājuši 39 cilvēkus, kuriem kļuvis slikti pēc sēņu ēšanas. Pērn šajā pašā laika posmā palīdzību no NMPD mediķiem saņēma 35 cilvēki, bet 2010.gadā šis skaits bija krietni augstāks - 69 cilvēki. Dienesta apkopotie dati rāda, ka šogad nav saņemti izsaukumi pie bērniem un aptuveni trešā daļa izsaukumu bijuši pie cilvēkiem virs 70 gadu vecuma. Vairākos gadījumos cilvēki atzinuši, ka, ēdot sēnes, jutuši rūgtenu garšu, bet turpinājuši ēst, stāsta NMPD pārstāve Inga Vītola. Viņa teica, ka bijuši arī pacienti, kuri mēģinājuši gatavot sēnes pēc televīzijā skatītām receptēm, bet tas beidzies ar veselības traucējumiem. Vienā no šiem gadījumiem mēģināts pagatavot pūpēžus. Visbiežāk cilvēki arī nav spējuši nosaukt, kādas sēnes ēduši, un nav bijuši pārliecināti, vai tās pietiekami ilgi termiski apstrādājuši, kas ir būtiski, jo saindēties var ne tikai ēdot indīgas sēnes, bet arī tās nepareizi pagatavojot vai ēdot vecas, bojātas un pāraugušas sēnes, uzsver Vītola. Arī iestājoties aukstākam laikam, NMPD mediķi aicina turpināt būt piesardzīgiem un gadījumā, ja pēc sēņu ēšanas rodas veselības traucējumi, nekavējoties vērsties pēc palīdzības. Pirmie saindēšanās simptomi var parādīties vienas līdz divu stundu laikā, bet dažkārt arī vēlāk. Visbiežāk pirmās pazīmes ir vemšana, vājums, svīšana un sāpes vēderā. Sēnes nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo alkohols pastiprina toksisko vielu iedarbību. Tāpat tās nav ieteicams lietot uzturā pirms gulētiešanas vai pārēsties, jo tā ir smaga un grūtāk sagremojama barība. |
|
| |
|
|
| |
LETA |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Kosmētikas lietošana paātrina menopauzi par 2 gadiem |
|
| |
26/10/2012
Kā izrādās mūsu lietotās smaržas, dušas želeja, lūpu pomāde, skropstu tuša u.c. kosmētikas līdzekļi var saturēt ķimikālijas, kas izraisa hormonālās darbības traucējumus. Traucējumi var būt tik ievērojami, ka provocē sievietēm ātrāku menopauzi.
Amerikāņu zinātnieki pievērsuši uzmanību tieši uz ftalātiem – ķimikāliju grupu, ko pasaulē saražo miljoniem tonnu un ikdienu tie tiek izmantoti arī kosmētikas ražošanā. Ja iepriekš publicētajos pētījumos tika atklāts, ka ftalāti negatīvi iedarbojas uz cilvēka veselību, izraisot vēzi, alerģijas un atstāj ietekmi uz imūno un nervu sistēmu, tad šobrīd medicīnas pārstāvji atklājuši šo ķīmisko elementu ietekmi arī uz reproduktīvo sistēmu, tostarp - olnīcu darbību.
Nesen veiktajā pētījumā (Sentluisas Universitāte, Vašingtona) tika pierādīts, ka tās sievietes, kuras lietoja aktīvāk un regulārāk kosmētiku ar ftalātu koncentrātu sastāvā, klimakss iestājās apmēram divus ar pusi gadus ātrāk.
Tomēr pētnieki norāda, ka tas iespējams pat līdz padsmit gadiem ātrāk - viss atkarīgs no kosmētikas lietošanas paradumiem un biežuma.
Pētījumā, kuru vadīja zinātniece Natāli Grindlere analizējot ftalātu līmeni asinīs un urīnā 5700 sievietēm, tika konstatēts, ka ja parasti menopauze iestājas ap 51 gadu, tad vairums aktīvu kosmētiku lietotāju tas notika jau ap 49 gadu vecuma. Jāatzīmē, ka bijis gadījums, kad tas noticis jau 35 - 36 gados.
«Priekslaicīgia menopauzei nepārprotami ir negatīva ietekme uz sievietes ķermeni - tā var izraisīt sirds slimības un palielina insulta risku, kā arī osteoporozi,» atklāj pētniece Natālija Grindlere. «Jā, mūsu pētījums ir, iespējams, provizorisks, bet tas liecina par ftalātu negatīvo ietekmi uz sievietes reproduktīvo sistēmu ilgtermiņā!»
|
|
| |
|
|
| |
TVNET |
|
| |
|
|
| |
|
|
| |
Papildu nauda demogrāfijai dzimstību palielinās par 15% |
|
| |
24/10/2012
Demogrāfijas veicināšanas pasākumiem atrastie papildu 12 miljoni latu dzimstību tuvāko trīs gadu laikā varētu palielināt pat par 10% līdz 15%, otrdien žurnālistiem pēc koalīcijas dzimstības veicināšanas protokola parakstīšanas sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Viņš norādīja, ka koalīcijai ir izdevies panākt "samērīgu minimumu" demogrāfijas veicināšanai jau 2013.gadā. Par būtiskāko valsts atbalsta formu demogrāfijai viņš uzsvēra jau 2013.gadā gaidāmo valsts mērķa maksājumu 100 latu mēnesī ģimenēm par bērnu, kurš gaida rindā uz vietu bērnudārzā, kā arī plānu, ka 2014. un 2015. gadā, ja pašvaldība nespēj nodrošināt vietu pirmskolas izglītības iestādē, no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem tiek ieturēts finansējums valsts piešķirto pabalstu apmērā.
Mežs aicināja sabiedrību mobilizēties šajā jautājumā, jo "pašlaik bumbiņa tiek pārsviesta uz vecāku un pašvaldību pusi". Viņš mudināja ģimenes nekautrēties lieku reizi prasīt no pašvaldībām minimālo bērnudārza nodrošinājumu, kas ļoti palīdzētu jaunām ģimenēm.
"Ja jaunie un topošie vecāki būs pārliecināti, ka tiešām bērnudārzu rindas ir likvidētas, un tās ir [palikušas] tikai kāda negadījuma pēc, tad arī mēs tiešām varam sagaidīt, ka dzimstība Latvijā beidzot izies no tā nulles punkta, kurā mēs visu laiku esam," teica Mežs.
Viņš žurnālistiem prognozēja, ka līdz ar plānotajiem pasākumiem 2013.gadā vēl redzamu uzlabojumu nebūtu un tas būtu "ieskriešanās gads", bet 2014. un 2015.gadā varētu sagaidīt dzimstības pieaugumu pat par 10% līdz 15%. Viņš gan nepaskaidroja šo prognožu aprēķinus.
Pēc viņa teiktā, apsveicama ir arī atrastā iespēja palielināt minimālās māmiņalgas no pašreizējiem 50 līdz 100 latiem, kas gan ir samērā mazs pieaugums, tāpēc nākamajos gados šim mērķim jāmeklē vairāk līdzekļu. Viņš teica, ka minimālo māmiņalgu saņem aptuveni 40% jauno māmiņu, tāpēc tieši šīs atbalsta formas palielināšana esošo situāciju krietni vien uzlabotu.
Jau ziņots, ka koalīcijas partiju pārstāvji, kā arī finanšu ministrs Andris Vilks ( V) un eksperti otrdien parakstīja vienošanos, kas nākamā gada budžetā demogrāfijas jautājumu risināšanai paredz papildu aptuveni 12 miljonus latu.
Nule parakstītā vienošanās paredz, ka visvairāk līdzekļu – ap astoņiem miljoniem latu – nākamā gada budžetā piešķirs bērnu kopšanas pabalsta un arī minimālās māmiņalgas jeb vecāku pabalsta paaugstināšanai, lai abi šie pabalsti no 2013. gada 1. janvāra būtu ne mazāki kā 100 latu mēnesī un lai tos šādā apmērā varētu maksāt, kamēr bērns sasniedz pusotra gada vecumu.
Demogrāfijas uzlabošanas priekšlikumi paredz, ka 3,2 miljonus latu nākamajā gadā izmantos, lai nodrošinātu mērķa maksājumu 100 latus mēnesī vecākiem, kuru bērni sasnieguši pusotra gada vecumu un nav uzņemti bērnudārzā. Pabalsts 100 latu mēnesī pienāktos līdz brī |
|
ROS
 "Valsts galvoto kredītu nasta slimnīcām")