Akupunktūra
Akupunktūras ārsts Aleksejs Radčenko
Homeopātija
Ārste homeopāte Svetlana Laputjko
Gerontopsihiatrija
Psihoterapija
Psihoterapeits Aleksandrs Moškins
Veselīgs uzturs
Ārsts psihiatrs Igors Šelegovs
Dāvanu karte
Atmest smēķēšanu
Caurdurt ausis
  Veselības centrs ROS Centra speciālisti Pakalpojumu cenrādis Kur atrodas ROS   lv ru en  
DiagnostikaĀrstēšanaBemer-terapija


ROS ROS
reklāma saitā                            


   Noderīgi padomi Derīga informācija speciālistiem.
 
 

Akupunktūras sekcijas darba plāns 2017 g.

 
 

Akupunktūras sekcijas darba plāns 2017 g.

Februāris 23
Psiho-somatiskās saslimšanas (depresijas sindroms) un akupunktūras iespējas.

M a r t s 30
Atkarības sindromu akupunktūras terapijas metodologija.

Aprīlis 27
Ajurvēdas dietoloģija un medicīnas sindromoloģija.

M a i j s 25
Auss iekaisuma saslimšanu akupunktūras terapijas metodoloģija.

Septembris 28
Akupunktūras terapijas pielietošana kurortoloģijas rehabilitācijas kompleksā.

Oktobris 26
Somatoforā veģetātīvā diskinēzija un akadēmiskās medicīnas vērtējumā.

Novembris 30
Cervikālās spondiloses klīnisko sindromu diferenciācija un to akupunktūras terapija.

Decembris 21
Akupunktūras analģēzijas terapeitisko efektu skaidrojums.

 
   
 

akupunktura.lv

 
 
 
 
 
 

Konference “Svarīgākās novitātes pasaules medicīnā” 18.03.2017

 
 

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība par dalību konferencē ārstniecības personām tiek piešķirti 12 tālākizglītības punkti un saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 290 Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība farmaceitiem un farmaceitu asistentiem tiek piešķirti 8 tālākizglītības punkti (tiks precizēts).

APLIECĪBA tiks izsniegta TIKAI KONFERENCES DIENĀ pēc pēdējās lekcijas!

REĢISTRĒŠANĀS KONFERENCEI notiek elektroniski Latvijas Ārstu biedrības mājaslapā www.arstubiedriba.lv sadaļā Konferences vai, iekopējot pārlūkprogrammā LĀB kursu sistēmas adresi lab.arstubiedriba.lv, sadaļā Konferences pretī izvēlētās konferences nosaukumam spiežot izvēlni Pieteikties

DALĪBAS MAKSA :
Līdz 28.02. (ieskaitot) – 15 EUR LĀB individuālajiem biedriem, rezidentiem, studentiem, ārstu palīgiem, funkcionālajiem speciālistiem, māsām; 30 EUR pārējiem;
1.03.–14.03. – 25 EUR LĀB individuālajiem biedriem, rezidentiem, studentiem, ārstu palīgiem, funkcionālajiem speciālistiem, māsām; 40 EUR pārējiem;
no 15.03. – 40 EUR LĀB individuālajiem biedriem, rezidentiem, studentiem, ārstu palīgiem, funkcionālajiem speciālistiem, māsām; 50 EUR pārējiem.

Konferences neapmeklēšanas gadījumā dalības maksa netiek atmaksāta.

INFORMĀCIJA – Latvijas Ārstu biedrības projektu daļā, tālr. 67240428, vai pa e-pastu konference@arstubiedriba.lv,kā arī www.arstubiedriba.lv

 
   
 

arstubiedriba.lv

 
 
 
 
 
 

HMNA kārtējā biedru kopsapulce 26.01.2017

 
 

Saskaņā ar BIEDRĪBAS „HOLISTISKĀS MEDICĪNAS UN NATUROPĀTIJAS ASOCIĀCIJA"STATŪTU

(Reģistrēti Biedrību un nodibinājumu reģistrā Rīgā, 2011 .gada 31.martā Nr. 40008082096)

6.4., 6.7. punktu prasībām, kārtējā biedru kopsapulce tiek sasaukta 26.01.2017. plkst. 14:00 Hotel "TIA"Kr.Valdemāra ielā 63 (konferenču zāle).

 Ja biedru kopsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, tiek sasaukta atkārtota biedru kopsapulce 26.01.2017. plkst. 16:00, Hotel "TIA" Kr.Valdemāra ielā 63 (konferenču zāle).

 
   
 

akupunktura.lv

 
 
 
 
 
 

Latvijas Internistu biedrības sēdē 30.09.2016

 
 

Aktuālie jautājumi internajā medicīnā: kardioloģijā, diabetoloģijā un pneimonoloģijā. 

 Cien. kolēģi! 

Aicinām Jūs piedalīties Latvijas Internistu biedrības sēdē! 
Vieta un laiks: 2016. gada 30. septembrī plkst.14.00, Bellevue Park Hotel Rīga, Slokas ielā 1. 
Dienas kārtībā: Reģistrācija no plkst. 13.30 Sēdes sākums plkst. 14.00 

Programma: 
14.00 – 14.05 Atklāšana 
14.05 – 14.25 Jaunumi ātriju fibrilācijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijās. RSU prof. Oskars Kalējs, P. Stradiņa KUS 
14.25 – 14.45 Antikoagulantu izvēles principi. RSU doc. Kārlis Trušinskis, P. Stradiņa KUS 
14.45 – 14.55 Diskusija 
14.55 - 15.15 HOPS klīnika un mūsdienu diagnostikas principi. RSU asist. D. Žentiņa, P. Stradiņa KUS 
15.15 - 15.30 HOPS kombinētā terapija. Dr. I. Grīsle, RAKUS 
15.30 - 15.40 Diskusija 
15.40 - 16.00 Mūsdienu terapijas uzdevumi 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā. RSU prof. A. Lejnieks 
16.00 - 16.20 Empagliflozīna ietekme uz nieru funkciju 2. tipa cukura diabēta pacientiem. RSU prof. Aivars Pētersons 
16.20 - 16.30 Diskusija

 
   
 

evisit.eu

 
 
 
 
 
 

Internistu asociācijas sēde 11.03.2016

 
 

Antibiotiķu racionāla lietošana principi un bioloģiskie preparāti internā medicīnā 

Vieta un laiks
2016. gada 11. martā Radisson Blu Daugava Hotel 

Dienas kārtībā
Reģistrācija no plskt. 14.00 
Sēdes sākums plkst. 15.00 

1. Grāmatas: “Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai” 3. izdevuma atvēršana. Dr. M. Liepiņs un RSU prof. A. Lejnieka RSU, RAKUS 
2. Antibakteriāla rezistence. Dr. Māris Liepiņš, RSU, RAKUS 
3. SANDOZ aktualitātes 
4. Bioloģiskās un bioloģiski līdzīgas zāles. RSU asoc. profesore Santa Purviņa , RSU 
5. Bioloģiskie medikamenti reimatoloģijā. Dr. Anda Kadiša, RSU, RAKUS

 
   
 

evisit.eu

 
 
 
 
 
 

LIB asociācijas sēde 29.01.2016.g.

 
 

29.01.2016 

Vīrusa infekcijas, vakcīnas un taukainas aknas. 

Vieta un laiks: 
2016. gada 29. janvārī Hotel Bellevue Park Hotel Riga (Slokas iela 1), plkst. 15.00 

Dienas kārtībā: 
1. HIV infekcija – kad ārstam par to domāt? Dr. Inga Januškeviča 
2. Vakcinācija – principi, vakcīnu veidi, imunoloģiskā atbilde. Dr. Velga Ķūse 
3. Gripa – patoģenēze, klīnika, profilakse. Prof. Baiba Rozentāle 
4. C vīrushepatīts – patoģenēze, medikamentu darbība un jaunākās ārstēšanas iespējas. Doc. Agita Jēruma 
5. MSD produkti infekciju slimību ārstēšanai un profilaksei. Mārketinga vadītāja Gunita Māliņa 
6. Taukainās hepatozes pacients internista praksē. Doc. Ieva Tolmane 

 Pasākumu atbalsta SIA “ORIOLA Rīga”

 
   
 

evisit.eu

 
 
 
 
 
 

Vīrusa infekcijas, vakcīnas un taukainas aknas

 
 

29.01.2016 
Vīrusa infekcijas, vakcīnas un taukainas aknas. 
(Internistu asociācijas sēde)

Vieta un laiks: 2016. gada 29. janvārī Hotel Bellevue Park Hotel Riga (Slokas iela 1), plkst. 15.00 

 Dienas kārtībā: 
1. HIV infekcija – kad ārstam par to domāt? Dr. Inga Januškeviča 
2. Vakcinācija – principi, vakcīnu veidi, imunoloģiskā atbilde. Dr. Velga Ķūse 
3. Gripa – patoģenēze, klīnika, profilakse. Prof. Baiba Rozentāle 
4. C vīrushepatīts – patoģenēze, medikamentu darbība un jaunākās ārstēšanas iespējas. Doc. Agita Jēruma 
5. MSD produkti infekciju slimību ārstēšanai un profilaksei. Mārketinga vadītāja Gunita Māliņa 
6. Taukainās hepatozes pacients internista praksē. Doc. Ieva Tolmane 

 Pasākumu atbalsta SIA “ORIOLA Rīga”

 
   
 

evisit.eu

 
 
 
 
 
 

The Jade-Treasury of Chinese Medical Whisdom

 
 

“The Jade-Treasury of Chinese Medical Whisdom” 
Revisited by Prof.Dr. N.Nikolajevs (L a t v i a) 

 S C H E D U L E 
 October 31st (Saturtday) 
9.00 - 9.30       Opening Ceremony (Acad. J.Bredikis; Dr. F.Beyens; Prof.V. Pirags; Prof. N.Nikolajevs) 
9.30 - 11.30     The 3 Pilars of Chinese Medicine Philosophycal background and Acupuncture Energetics. 
11.30 - 12.00    Coffee break 
12.00 - 14.00    The Pearls of Chinese Diagnostic & Therapeutical Strategy (The most effective approaches) 
14.00 - 15.30     L u n c h 
15.30 - 17.00     An overview of Acupuncture Syndromology Paradigms (Metal & Earth) 
17.00 - 17.30      Coffee Break 
17.30 - 19.30      Therapeutic Input Programs for Lungs & Spleen Patterns. 

November 01st (Sunday) 
9.00 - 10.30       Manipulative Medicine in case of Spine-Joints Problems. (Dr. V. Naumavičijus) 
10.30 - 12.30      New Approaches to Evaluation & Acupuncture Treatment (Fire & Water) 
12.30 - 13.30        L u n c h 
13.30 - 15.00        Speculations from the System Organization in TCM (Xiao Huo & Wood) 
15.00 - 15.30      Closing Ceremony

 
   
 

HMNA

 
 
 
 
 
 

Atsevišķas situācijas internajā medicīnā (internistu sēde)

 
 

Atsevišķas situācijas internajā medicīnā 

 Norises vieta: Rīgas Stradiņa Universitāte, Dzirciema iela 16, Rīga 
 Norises laiks: 2015. gada 23. oktobrī 

 Programma: 
 13:00-14:00 reģistrācija un kafijas pauze 

 Dienas kārtībā: 
14:00-14:30 HOPS diagnostika un ārstēšanas principi paasinājuma periodos. Dr. D.Žentiņa, RSU, PSKUS 
14:30 -15:00 Inhalējamie astmas medikamenti. Doc. M.Bukovskis , LU 
15:00-15:30 Racionāla antibakteriālās terapijas izmantošana. Dr. M.Liepiņš, RSU, RAKUS 
15:30-15:45 SANDOZ aktualitātes. Dr. D.Poreitere, SANDOZ 
15:45-16:15 Anēmiju diferenciālā diagnostika. Prof. S.Lejniece, RSU, RAKUS, 
16:15-16:45 Diurētiķi internajā medicīnā. Prof. H.Čerņevskis, RSU, PSKUS

 
   
 

evisit.eu

 
 
 
 
 
 

Izstrādāti grozījumi recepšu veidlapu izrakstīšanas kārtībā

 
 

Ceturtdiena, 2.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par recepšu veidlapu izgatavošanas, uzglabāšanas, izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtību, Latvijas veselības portālu medicine.lv informēja Veselības ministrijā. 

Grozījumu projektā iekļauts jauns receptes izrakstīšanas veids – elektroniski veselības informācijas sistēmā, nosakot elektronisko recepšu izrakstīšanas kārtību un ierobežojumus. 

Paredzēts, ka turpmāk receptes (gan īpašās, gan parastās) izrakstāmas vai nu elektroniski veselības informācijas sistēmā, vai uz receptes veidlapas. 

Recepšu veidlapas jālieto, izrakstot M saraksta zāles vai individuāli kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, ja zāles tiks iegādātas kādā no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederācijā, kā arī to izrakstot citas valsts pilsonim saskaņā ar starptautisko līgumu par savstarpējiem norēķiniem. 

Receptes uz papīra veidlapām būs jāizraksta arī, ja ārsts, kas nestrādā ārstniecības iestādē, plāno zāles personīgai lietošanai, ja receptes izrakstīšana veselības informācijas sistēmā nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ, kā arī gadījumos, kad zāļu iegādi pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība. 

Ja recepte būs izrakstīta uz receptes veidlapas, aptiekai, saskaņā ar projektā noteikto, veselības informācijas sistēmā būs jāievada dati gan par izrakstītajām, gan izsniegtajām zālēm. Lai mazinātu administratīvo slogu ārstniecības iestādēm, paredzēts veikt arī izmaiņas recepšu veidlapu aprites kārtībā. 

Paredzēts, ka elektroniskajā receptē izrakstīto zāļu iegādes kārtība spēkā stāsies 2016.gada 1.janvārī.

 
   
 

medicine.lv

 
 
 
 
 
 

LĀB sāk jaunu iknedēļas raidījumu ciklu

 
 

Šovakar, 2. jūnijā plkst. 21.00 televīzijas kanālā TV24 Latvijas Ārstu biedrība sāk jaunu iknedēļas raidījumu ciklu "Veselība". 

Tas būs raidījums, kurā ārsti stāsta patiesību saviem pacientiem. Pirmajā raidījumā sarunāšos ar Paula Stradiņa mazdēliem - profesoriem Andreju Ērgli un Pēteri Stradiņu. 

Runāsim par sirdi, sirds veselību, sirds ārstēšanu, kā arī par to - kas notiek Stradiņa slimnīcā. Neapiesim tēmu par publikācijām internetā, kas negatīvi izgaismo medicīnas darbinieku algas. 

 Šobrīd TV24 sola, ka raidījums ēterā būs katru nedēļu ar vairākiem atkārtojumiem. Es ceru, ka šāds raidījumu cikls būs zināma alternatīva visa veida informācijai "ko ārsti Jums nestāsta". Katru nedēļu uz sarunu studijā tiks aicināti divi pazīstami medicīnas jomas "guru". 

Uzstādījums - gudra saruna. Sarunā lietosim svešvārdus, runāsim par slimību izraisītājiem, par slimību etioloģiju un patoģenēzi, par diagnostiku un ārstniecību, par rehabilitāciju, par vides veselību un daudziem citiem jautājumiem. Sarunāsimies ar gudru pacientu. 

Televīzijas vadības uzstādījums- pēc divām nedēļām šis raidījums notiks tiešajā ēterā ar skatītāju zvaniem. Kāpēc gan skatītāji nevarētu būt ārsti? 

Pirmā raidījuma atkārtojums būs skatāms 6. jūnijā plkst. 11.30 un 22.30.

Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents 

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

Konference-seminārs DEMENCE

 
 

DEMENCE: DIAGNOSTIKA, DIFERENCIĀLDIAGNOSTIKA UN ĀRSTĒŠANA. 
Konferenci organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Rezidenci ar medicīnisko aprūpi „Dzintara melodija”. 

2015. gada 28. maijā Rezidencē „Dzintara melodija”, Jaunpils iela 20, Rīga 
Sākums plkst. 15.00, reģistrācija no plkst. 14.30 
15.00. Demences un citu neirodeģeneratīvu slimību diagnostika 
Prof. Ināra Logina, neiroloģe 
15.45 Attēldiagnostikas loma demences un citu neirodeģeneratīvu slimību diferenciālajā diagnostikā 
Prof. Gaida Krūmiņa, radioloģe-diagnoste 
16.30 Kafijas pauze 
16.45 Psihisko un uzvedības traucējumu ārstēšana demences pacientiem 
Prof. Māris Taube, psihiatrs 
17.30 Diskusijas 

Konferences programmā iespējamas izmaiņas. 
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība par dalību konferencē ārstiem tiek piešķirti 3 tālākizglītības punkti. 
Konferences dalības maksa: 7.00 EUR 
Konferences neapmeklēšanas gadījumā dalības maksa netiek atmaksāta. 

INFORMĀCIJA – Latvijas Ārstu biedrības projektu daļā, tālr. 67240428, vai pa e-pastu konference@arstubiedriba.lv, kā arī www.arstubiedriba.lv.

 
   
 

arstubiedriba.lv

 
 
 
 
 
 

Latvijas Internistu biedrības sēde 24.04.2015

 
 

Norises vieta: Koncertzāle RĪGA, Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1, Rīgā 
 Norises laiks: 24.04.2015. plkst. 13:00 – 17:00 

 Programma: 
13:00 – 14:00 Dalībnieku reģistrācija, kafija un uzkodas 
14:00 – 17:00 Sēdes zinātniskā daļa 

 Preliminārā programma: 
1. Sēdes atklāšana. RSU prof. Aivars Lejnieks 
2. AKEI, KKB un diurētiķu farmakokinētika un to darbības princips arteriālās hipertensijas ārstēšanā. RSU prof. Oskars Kalējs (30 min) 
3. Uz kardiovaskulārā riska novērtēšanu balstīta antihipertensīvā terapija. RSU prof. Andrejs Kalvelis (30 min) 
4. KRKA pavasara aktualitātes (10 min) 
5. Statīnu deva vai ZBLH mērķis – kas svarīgāks? RSU doc. Kārlis Trušinskis (30 min) 
6. Pretskābes terapija: kad un kāpēc? RSU doc. Ivars Tolmanis (30 min) 
7. Iedzimtas trombofīlijas. RSU prof. Sandra Lejniece (DiaMedica Silina) (30 min) 
8. Kopīgā diskusija. RSU prof. Aivars Lejnieks Katra lekcija līdz 30 minūtēm, iekaitot 5 minūtes jautājumiem un atbildēm. 

 Par sēdes apmeklējumu tiek piešķirti 3,3 TIP. 
 Sēdi atbalsta SIA „KRKA Latvija”

 
   
 

evisit.eu

 
 
 
 
 
 

Cēsīs notiks konference

 
 

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) 21. februārī Cēsīs rīko starpdisciplināro mediķu konferenci „Neatliekamie stāvokļi medicīnā”

Šāda konference Cēsīs notiks jau otro gadu pēc kārtas. Viens no tematiskās konferences „Neatliekamie stāvokļi medicīnā" galvenajiem jautājumiem – kā modernās tehnoloģijas mediķiem palīdz glābt cilvēku dzīvības, kā ārstam sarunāties ar kritiskā stāvoklī esoša pacienta tuviniekiem? Tāpat konferencē profesionāli tiks analizētas situācijas, kā rīkoties slīkšanas, sporta, un pirotehnikas radītu traumu gadījumos. 

LĀB regulāri rīko starpdisciplināras un tematiskās konferences, kas veltītas medicīnā strādājošu speciālistu kvalifikācijas celšanai. Tajās dažādu nozaru labākie speciālisti un mācībspēki kolēģiem sniedz jaunāko, aktuālāko un praksē noderīgāko informāciju. 

Rīkojot konferenci „Neatliekamie stāvokļi medicīnā, LĀB rūpējas par mediķu prasmju uzlabošanu, sniedzot efektīvu, savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību saslimušajiem un cietušajiem veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. 

Mediķu aktivitāte, apmeklējot pagājušā gada konferenci, liecina, ka kvalitatīvas neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumi ir ļoti aktuāli. Šogad dalībai konferencē pieteikušies vairāk kā 600 cilvēku. 

LĀB konference „Neatliekamie stāvokļi medicīnā” notiks 21. aprīlī., plkst. 9.00. Vidzemes koncertzālē „Cēsis" Cēsīs, Raunas ielā 12. 

Konferences vadītājs - Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis profesors Gustavs Latkovskis.

 
   
 

medicine.lv

 
 
 
 
 
 

Latvijas Internistu biedrības sēde 27.02.2015.g

 
 

Izmainītas ogļhidrātu vielmaiņas ietekme uz CNS 


 Norises vieta: RSU Aulā, Dzirciema ielā 16 
 Norises laiks: 27.02.2015. no Plkst. 13:00-17:00 

 Programma: 
 13:00-14:00 Reģistrācija, Kafija (ar nelielām uzkodām) 
 14:00-17:00 Sēdes zinātniskā daļa. 

 Preliminārā programma: 
 “Metabolais sindroms un insulina rezistence.” A.Lejnieks, 25-30 min 
“Cukura diabēts – smadzeņu metabolisms un kognitīvā funkcija” I.Konrāde, 25-30 min 
 “Neizvērtētās hipoglikēmijas” A.Galviņš, 30 min 
 “Cukura diabēts un demence” J.Fricbergs, 25-30 min 
 "Klīniskā gadījuma demonstracija" I.Care, 20 min 
 Duskusija līdz 30 min. 

 
   
 

internistubiedriba.lv

 
 
 
 
 
 

LĀB 2014. gada 5. starpdisciplinārā KONFERENCE

 
 

20. septembrī VENTSPILĪ, teātra namā “Jūras vārti” Karlīnes ielā 40 
Sākums plkst. 9.30, reģistrācija no plkst. 9.00

 9.30 Rezistenta infekcija un tās ārstēšanas iespējas (Ivars Krastiņš) 
10.10 Izaicinājumi ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās darbā ar hronisku sāpju pacientiem (Prof. Gunta Ancāne, LĀB valdes locekle) 
10.50 Klīniskie gadījumi ģimenes medicīnas skatījumā (Ilze Aizsilniece)  
11.30 30 min kafijas pauze 
12.00 Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga uzruna konferences dalībniekiem 
12.10 Reiboņu diferenciāldiagnostika (Evita Šlosberga) 
12.50 Kardiorenālais sindroms (Linda Mičule) 
13.30 Augļa un jaundzimušā stāvokļi ar ietekmi uz veselību mūža garumā (Ilze Kreicberga)  
14.10 20 min kafijas pauze 
14.30 Pārdomas un ieteikumi hipertensijas pacientu ārstēšanā (Prof. Jānis Raibarts) 
15.10 STS interference un diference ar ādas slimībām (Prof. Jānis Ķīsi)s 
15.40 Jauni zinātnes atklājumi par zarnu slimību ārstēšanas iespējām (Prof. Anatolijs Danilāns) 

 Konferences programmā iespējamas nelielas izmaiņas. 
 Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943. Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība par dalību konferencē ārstiem tiek piešķirti 12 tālākizglītības punkti un saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 290 Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība farmaceitiem un farmaceitu asistentiem tiek piešķirti 8 tālākizglītības punkti. 

APLIECĪBA TIKS IZSNIEGTA TIKAI KONFERENCES DIENĀ! 

Dalības maksa: līdz 9.09. – 12 EUR LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, 25 EUR pārējiem; no 10.09. līdz 20.09. – 20 EUR LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, 30 EUR pārējiem. Konferences neapmeklēšanas gadījumā dalības maksa netiek atmaksāta. 
Informācija – Latvijas Ārstu biedrības Izglītības projektu daļā, tālr. 67240428, LĀB birojā, tālr. 67220661, vai pa e-pastu konference@arstubiedriba.lv, kā arī www.arstubiedriba.lv

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

ASV Pārtikas un zāļu pārvalde reģistrē Pradaxa®

 
 

29/04/2014

Farmācijas kompānija Boehringer Ingelheim paziņojusi, ka ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) reģistrējusi Pradaxa® (dabigatrāna eteksilātu) dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanai pacientiem, kuri jau ir ārstēti ar parenterāli ievadītu (injicējamu) antikoagulantu piecas līdz desmit dienas, kā arī DzVT un PE recidīva riska mazināšanai iepriekš ārstētiem pacientiem.

“Venozā trombembolija ir trešā biežākā kardiovaskulārā slimība pēc miokarda infarkta un insulta. Aptuveni trešdaļai pacientu ar DzVT vai PE desmit gadu laikā rodas recidīvs,” sacīja Brigham and Women’s Hospital Trombozes izpētes grupas direktors un Hārvardas Medicīnas skolas medicīnas profesors Samuels Goldhābers (Samuel Z. Goldhaber), M.D. “Dabigatrānam ir pierādīta efektivitāte un lietošanas drošums insulta riska mazināšanā pacientiem ar nevalvulāru priekškambaru mirdzaritmiju. Šī jaunā FDA reģistrācija paplašina dabigatrāna indikācijas, iekļaujot DzVT un PE ārstēšanu un recidīva riska mazināšanu."

FDA apstiprinājums ir balstīts uz četru robustu 3.fāzes klīnisko pētījumu rezultātiem, šajos pētījumos piedalījās gandrīz 10 000 pacientu, un tie pierādīja pa 150 mg divreiz dienā lietotas Pradaxa® efektivitāti DzVT un PE ārstēšanā un profilaksē.Pētījumu dati arī atklāja atkārtota tromba riska mazināšanos par 92%, salīdzinot ar placebo.2 Tāpat rezultāti liecināja, ka pacientiem ar DzVT vai PE, kuri lietoja Pradaxa®, nozīmīgi retāk bija asiņošana, kas nosaka vispārējo labvēlīgo lietošanas drošumu.

No visiem jaunajiem perorālajiem antikoagulantiem (NOAC) Pradaxa® ir ilgākā klīnisko pētījumu vēsture DzVT un PE pacientiem. Pradaxa® vienkāršo ārstēšanu pacientiem un ārstiem, jo tas ir vienīgais reģistrētais perorālais antikoagulants, kura deva ārstēšanas kursa laikā nav noteikti jāmaina. Pēc sākotnējās ārstēšanas ar injicējamu antikoagulantu, piemēram, mazmolekulāru heparīnu (LMWH), pacienti ar DzVT un PE var sākt Pradaxa® lietošanu atbilstoši vienkāršai fiksētas devas shēmai.

Boehringer Ingelheim ir apmierināts, ka pacientiem ASV tagad būs pieejamas jaunas un ērtas zāles šo dzīvību apdraudošo un sarežģīto slimību ārstēšanai,” pauda Boehringer Ingelheim galvenā medicīnas amatpersona, profesors Klauss Dagi (Klaus Dugi). “Jauno indikāciju reģistrācija ir vēl viens nozīmīgs Pradaxa® sasniegums, un šie pozitīvie jaunumi vēl vairāk stiprina mūsu apņemšanos uzlabot pacientu ārstēšanu antikoagulācijas jomā.”

Pradaxa® klīniskā lietošanas pieredze pārsniedz visu citu jauno perorālo antikoagulantu lietošanas pieredzi – vairāk nekā 2,7 miljoni pacientgadu visu reģistrēto indikāciju ārstēšanā visā pasaulē.9 Ar FDA reģistrēto indikāciju – insulta un sistēmiskas embolijas riska mazināšanai pacientiem, kuriem ir nevalvulāra priekškambaru mirdzaritmija (NVAF)6 - Pradaxa® ir vienīgais jaunais perorālais antikoagulants, kam klīniskā pētījumā (RE-LY®) pierādīta nozīmīga gan išēmiska, gan hemorāģiska insulta biežuma mazināšanās pacientiem ar nevalvulāru priekškambaru mirdzaritmiju, salīdzinot ar varfarīna lietošanu.Išēmiskam insultam, kas ir deviņos no desmit insulta gadījumiem pacientiem ar priekškambaru mirdzaritmiju, var būt graujošas sekas, un bieži tas ir letāls vai invaliditāti izraisošs.

Par Pradaxa® (dabigatrāna eteksilātu)

Pradaxa® (dabigatrāna eteksilāta) klīniskās lietošanas pieredze pārsniedz visu citu jauno antikoagulantu lietošanas pieredzi – vairāk nekā 2,7 miljoni pacientgadu visu reģistrēto indikāciju ārstēšanā visā pasaulē. Pradaxa® tiek tirgota jau vairāk nekā 6 gadus, tā ir reģistrēta vairāk nekā 100 valstīs.9 Pašlaik apstiprinātās Pradaxa® lietošanas indikācijas ir:

  • insulta un sistēmiskas embolijas profilakse pieaugušiem pacientiem ar nevalvulāru priekškambaru mirdzaritmiju ar vienu vai vairākiem riska faktoriem;
  • primārā venozu trombembolisku notikumu profilakse pieaugušiem pacientiem, kuriem veikta plānveida pilnīga gūžas locītavas protezēšana;
  • primārā venozu trombembolisku notikumu profilakse pieaugušiem pacientiem, kuriem veikta plānveida pilnīga ceļa locītavas protezēšana.

 
   
 

medicine.lv

 
 
 
 
 
 

Latvijas Internistu biedrības sēde 21.03.2014.g.

 
 

21.03.2014.
Latvijas Internistu biedrības sēde
RSU Aula, Rīga, Dzirciema ielā 16

Konferences sākums plkst.14:00 (reģistrācija no 13:00)

Sēdes programma:
Atklāšana Prof. Aivars Lejnieks
Medicīniskās domāšanas spirālveida evolūcija Prof. Aivars Lejnieks
Arteriālās hipertensijas kontroles vadlīnijas Eiropā un Amerikā Asoc.prof. Jānis Raibarts
Endokrīnās arteriālās hipertensijas Doc. Ilze Konrāde
Mūsdienu fermentu terapijas principi Doc. Aiga Stāka

Noslēgumā diskusijas, kafijas pauze.

Pasākumu atbalsta: Abbott Laboratories Baltics SIA

LIB sertifikāts ar LĀB apstiprinātiem tālākizglītības punktiem tiks noformēts elektroniskā veidā!

*Pasākuma dalībnieki, kuri ir reģistrējušies Evisit.lv, pēc sēdes sertifikātus varēs izdrukāt, ieejot sadaļā Mans profils/Apliecības/sertifikāti sev vēlamā vietā un laikā.
Dalībnieki, kuri vēl nebūs reģistrējušies www.evisit.lv , varēs to izdarīt pirms sēdes pie reģistratoriem, aizpildot anketu.

 
   
 

www.internistubiedriba.lv

 
 
 
 
 
 

Izstādē Medbaltica 2013

 
 

No 18.septembra līdz 21.septembrim, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies septītā specializētā medicīnas izstādē "Medbaltica 2013", un tās organizatori prognozē lielāko apmeklētāju skaitu izstādes vēsturē.

Kā žurnālistiem pastāstīja izstādes projekta vadītājs Mārtiņš Druvkalns, dalībai izstādē pieteikušās jau 120 firmas un patlaban pārstāvētas 11 valstis. Viņš prognozē, ka izstādi apmeklēs vairāk nekā 10 000 profesionāļu. Apmeklētāju skaitu palielināšot medicīnas nozares pārstāvju pulcēšanās galvaspilsētā "Latvijas Medicīnas foruma" dēļ, kas norisināsies vienlaicīgi ar izstādi.

"Medbaltica 2013" organizatori sola līdz šim plašāko un bagātīgāko ekspozīciju. Ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no Latvijas un ārvalstīm prezentēs plašu zobārstniecības, ķirurģijas, ortopēdijas, rehabilitācijas un citu medicīnas tehnoloģiju, iekārtu, materiālu un pakalpojumu klāstu. Izstādē tiks eksponētas medicīnas tehnoloģijas un ierīces. Šo sadaļu pārstāvēs tādi uzņēmumi kā "A. Medical", "Baltmedika", "Dinastija", "Frederiks D&A", "Medserviss-M" un citi.

"Medbaltica 2013" piedāvājumā būs arī bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji, ikdienas higiēnas līdzekļi, produkti vīrusu profilaksei, sterilizācijas materiāli un kontroles līdzekļi, ortozes, implanti, kompresijas izstrādājumi, rehabilitācijas un SPA programmu piedāvājumi. Tos piedāvās tādi uzņēmumi kā "Bayer", "Livorno LLC", "Minskintercaps", "TZMO Latvija" un citi.

Savukārt medicīnas telpu iekārtojumu, mēbeles un ergonomisku risinājumus prezentēs uzņēmumi "ITAB", "Salnos AIS", "Valis", "Baltic Ergonomic group" un citi, bet zobārstniecības tematisko sadaļu pārstāvēs uzņēmumi "Altex", "Baltic Implant MIS", "Colgate", "Dentoflex Schumann" un citi.

Ieejas maksa izstādē būs 2,50 lati.

 
   
 

BT1.lv

 
 
 
 
 
 

15. Veselības dienas

 
 

GODĀTIE KOLĒĢI VISĀ LATVIJĀ!

LATVIJAS SARKANAIS KRUSTS 2. - 4. AUGUSTĀ ATPŪTAS KOMPLEKSĀ “SNIEDZES” , ĶEGUMS, ĶEGUMA NOVADS RĪKO VESELĪBAS APRŪPES DARBINIEKU 15. VESELĪBAS DIENAS.

SPORTA SPĒLES ATBALSTA LATVIJAS VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES DARBINIEKU ARODBIEDRĪBA , VESELĪBAS MINISTRIJA UN LATVIJAS ĀRSTU BIEDRĪBA.

VESELĪBAS DIENU NORISI NODROŠINA PASĀKUMU AĢENTŪRA EŽI. PULCĒŠANĀS, SĀKOT NO 2. AUGUSTA PLKST. 17.

DALĪBAS MAKSA: LS 5 PIEAUGUŠAJAM, BĒRNIEM LĪDZ 12 GADU VECUMAM BEZ MAKSAS.

PIETEIKŠANĀS: PA E-PASTU ANITA.JAUNZEME@NMPD.GOV.LV, IESŪTOT PIETEIKUMA ANKETU.

INFORMĀCIJA: ANITA JAUNZEME, TĀLRUNIS 29286601, ANITA.JAUNZEME@NMPD.GOV.LV.

 
   
 

 

 
 
 
 
 
 

Latvijas Ārstu 7. kongress

 
 

GENS UNA SUMUS (Esam viena cilts)
Godātie kolēģi!
Latvijas Ārstu 7. kongress notiks 2013. gada 19.–21. septembrī Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā vienlaikus astoņās konferenču zālēs, kā arī viesnīcas Radisson Blu Daugava Hotel un Islande Hotel zālēs. Latvijas Ārstu kongresu rīko Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (ārpus Latvijas).

Ārstu kongresa mērķis ir konsolidēt ārstus no Latvijas un visus tos, kas jūtas Latvijai piederīgi – ir dzimuši, auguši vai mācījušies Latvijā vai arī viņu dzimtas saknes nāk no Latvijas.

Latvijas Ārstu kongresa mērķis ir dot Latvijas medicīnas profesionāļiem tribīni, lai runātu par Latvijas medicīnas un Latvijas veselības aprūpes situāciju un problēmām, kā arī ārstu, medicīnas māsu, citu medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, vietu sabiedrībā, profesionālās izaugsmes problēmām, medicīnas ētiku, darba kvalitātes rādītājiem un citām situāciju raksturojošām problēmām, skatīt to Eiropas Savienības kontekstā, risināt aktuālus jautājumus savā specialitātē un dot priekšlikumus medicīnas attīstībai.

Latvijas Ārstu kongresā notiek pieredzes apmaiņa, tiek veiktas viesoperācijas, aprobētas jaunas metodes. Iepriekšējos Latvijas ārstu kongresos bijis ļoti liels pozitīvs pienesums (piemēram, līdz ar kongresiem Latvijas medicīnā ienākušas locītavu endoskopiskas operācijas, ceļa locītavas endoprotezēšana, digitālās angiogrāfijas izmantošana angioplastijai u.c.).

Šogad Latvijas Ārstu kongresa norises laiks pieskaņots Latvijas Ārstu biedrības 25 gadu jubilejai. 1988. gada 16. septembrī Latvijas ārsti Rīgas Latviešu biedrības namā dibināja Latvijas Ārstu biedrību.

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

LĀB 2013. gada 1. starpdisciplinārā KONFERENCE

 
 

Latvijas Ārstu biedrības 2013. gada 1. starpdisciplinārā "KONFERENCE AKŪTI STĀVOKĻI MEDICĪNĀ"

9.10 –9.40 Pēteris Ošs "Pacients akūtā, loti smagā stāvoklī"
9.40–9.50 diskusija
9.50–10.20 Arta Bārzdiņa "Bērns akūtā, loti smagā stavoklī"
10.20–10.30 diskusija
10.30–11.00 Aleksejs Višņakovs "Akūts politraumas pacients"
11.00–11.10 diskusija

11.10–11.40 30 min kafijas pauze

11.40–12.10 Viesturs Liguts "Apreibinošie škidrumi toksikologa praksē"

12.10–12.20 diskusija
12.20–12.50 Oļegs Šuba "Skābju un bāzes līdzsvara izmaiņas kā pacientu smaguma pakāpes indikators"
12.50–13.00 diskusija
13.00–13.30 Raimonds Bricis "Akūts neirokirurģisks slimnieks"
13.30–13.40 diskusija

13.40–14.00 20 min kafijas pauze

14.00–14.30 Kārlis Kupčs "Radiologiskie izmeklējumi akūtu stāvokļu gadījumā"
14.30–14.40 diskusija
14.40–15.10 Nellija Lietuviete "Akūtās situācijas un klīniskie gadījumi ginekologa praksē"
15.10–15.20 diskusija
15.20–15.50 Anatolijs Danilāns "Akūtie stāvokļi gastroenteroloģijā"
15.50–16.00 diskusija

Pēc konferences – sertifikātu izsniegšana.
Konferences programmā iespējamas nelielas izmaiņas.

Par dalību konferencē tiek piešķirti 12 tālākizglītības punkti.
Dalības maksa:
līdz 15.01. – Ls 10 LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, Ls 20 pārējiem;
no 16.01. līdz 25.01. – Ls 15 LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, Ls 25 pārējiem;
26.01. –Ls 30.

Informācija – Latvijas Ārstu biedrības sekretariātā, talr. 67287321, 67220661, vai pa e-pastu konference@arstubiedriba.lv

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

LĀB 2012. gada 5. konference

 
 

24. novembrī
RSU, Dzirciema ielā 16, Rīgā
Sākums plkst. 9, reģistrācija no plkst. 8.30

Lekcijas laiks
9.10–9.50 Ģirts Briģis. Slimību cēloņu daudzfaktoru teorija
9.50–10.30 Jānis Gardovskis. Aknu veidojumu diagnostika un ķirurģiskā ārstēšana
10.30–11.10 Ludmila Vīksna. Vecais aktuālais un jaunais biedējošais infektoloģijā

11.10–11.40 30 min kafijas pauze

11.40–12.20 Laila Meija. Fitoestrogēni – draugi vai ienaidnieki?
12.20–13.00 Genādijs Ambalovs. Plaušu ķirurģija– Hidrotorakss
13.00–13.40 Andrejs Ērglis. Modernā kardioloģija jeb paradigmas maiņa kardiovaskulāro slimību izpratnē

13.40–14.00 20 min kafijas pauze

14.00–14.40 Ingrīda Čēma. Mutes dobuma vēžu diferenciāla diagnostika
14.40–15.20 Arnis Vīksna. Ārsta vieta valsts nākotnē
15.20–16.00 Jānis Vētra. Par ķermeņa stāvokļa ietekmi uz cilvēka funkcionālām spējām

Konferences programmā iespējamas nelielas izmaiņas. Par dalību konferencē tiek piešķirti 12 tālākizglītības punkti.
Dalības maksa: līdz 13.11. – Ls 10 LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, Ls 20 pārējiem; no 14.11. līdz 23.11. – Ls 15 LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, Ls 25 pārējiem;

Informācija – Latvijas Ārstu biedrības sekretariātā, tālr. 67287321, 67220661, vai pa e-pastu konference@arstubiedriba.lv, kā arī www.arstubiedriba.lv un www.latvijasarsts.lv.

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

LĀB 4. starpdisciplinārā konference

 
 

2012.g.22.septembrī
RSU, Dzirciema ielā 16, Rīgā
Sākums plkst. 9.00, reģistrācija no plkst. 8.30


9.00           Konferences atklāšana – "LĀB aktualitātes"

Lekcijas laiks      Lekcijas nosaukums,                 lektora vārds uzvārds               Diskusijas laiks

9.10–9.40            Sandra Lejniece               Leikopēnijas – cik tas ir bīstami?              9.40–9.50
9.50–10.20          Aivars Lejnieks                Cukura diabēts un vēzis                          10.20–10.30
10.30–11.00        Aigars Pētersons       Akūts hematogēns osteomielīts bērniem         11.00–11.10

11.10–11.40           30 min kafijas pauze  

11.40–12.10          Andris Skride              Plaušu hipertensija – ko darīt?                   12.10–12.20
12.20–12.50        Elmārs Rancāns   Psihiatrijas aktualitātes citu specialitāšu ārstiem     12.50–13.00
13.00–13.30       Juris Pokrotnieks       Gastrīti un gastropātijas. Kas ir kas?               13.30–13.40

13.40–14.00           20 min kafijas pauze

14.00–14.30         Ieva Kalve            Pirmā palīdzība problēmu risināšanā                   14.30–14.40
14.40–15.10         Dainis Krieviņš       Aktualitātes asinsvadu patoloģijā                      15.10–15.20
15.20–15.50         Ilze Grope          Pneimokoku infekcijas diagnostikas                     15.50–16.00

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

THE PEARLS OF ACUPUNCTURE

 
 

TCM with STEVEN AUNG

Dr. Steven K. H. Aung CM, AOE, FAAFP, FACA, FAMAS, FICAE, CAFCI

* Clinical Associate Professor, Faculty of Medicine & Dentistry
* Clinical Associate Professor, New York University College of Dentistry
* President of Canadian Medical Acupuncture Society
* President of the World Natural Medicine Foundation
* President of the International Buddhist Friends Association
* Adjunct Professor, Faculties of Extension and of Rehabilitation Medicine, University of Alberta

INTERNATIONAL SEMINAR ON TRADITIONAL CHINESE MEDICINE& MEDICAL ACUPUNCTURE „THE PEARLS OF ACUPUNCTURE”

August 11-12th, 2012.
„Europa Royale Riga Hotel” ****
Kr. Barona str. 12, LV-1050, RĪGA.
(* Info un reģistrācija: t. 26073876)

 
   
 

www.akupunktura.lv

 
 
 
 
 
 

17. maija LĀB biedru konferences lēmumi

 
 

Latvijas Ārstu biedrības, reģ. nr. 40008000051, juridiskā adrese Skolas iela 3, Rīga, LV-1010.

2012. gada 17 maija konferences (pārstāvju sapulces) lēmums Nr. 01/BS-2012 Rīgā, 2012. gada 17. maijā Latvijas Ārstu biedrības konference nolemj noteikt šādu Latvijas Ārstu biedrības biedru naudas apmēru un tās maksāšanas kārtību:

1. Latvijas Ārstu biedrības biedru nauda tiek noteikta 20 LVL (divdesmit latu) apmērā par katru kalendāro gadu.

2. Biedru nauda maksājama par nākamo kalendāro gadu līdz iepriekšējā kalendārā gada 15. decembrim.

3. Biedri, kas samaksājuši biedru naudu, bez maksas saņem žurnālu “Latvijas Ārsts”. Ja biedrs nokavējis biedru naudas samaksas termiņu, biedrs saņem žurnālu “Latvijas Ārsts”, sākot no nākamā mēneša pēc biedru naudas samaksas.

4. Latvijas Ārstu biedrībā tiek noteikta iestāšanās maksa 30 LVL (trīsdesmit latu) apmērā, kas ietver biedru naudu par to kalendāro gadu, kurā biedrs iestājas biedrībā, un kas maksājama, iesniedzot iesniegumu par uzņemšanu par biedru. Ja biedrs iestājas biedrībā laika posmā no 1. decembra līdz 31. decembrim, iestāšanās maksa ietver biedru naudu par nākamo kalendāro gadu, un biedru nauda par kārtējo kalendāro gadu papildus nav jāmaksā.

5. Latvijas Ārstu biedrības struktūrvienības ar struktūrvienības biedru sapulces lēmumu var noteikt struktūrvienības biedru naudu, kas maksājama papildus Latvijas Ārstu biedrības biedru naudai. Ja struktūrvienībai noteikta biedru nauda, struktūrvienība par to 2 nedēļu laikā paziņo Latvijas Ārstu biedrības sekretariātam.

6. Esošajiem biedriem Latvijas Ārstu biedrības biedru naudas samaksai tiek noteikti šādi pārejas noteikumi:
6.1. Lēmuma 1. un 2. punkta noteikumi piemērojami, sākot ar 2013. gadu, proti, biedru naudas maksājums par 2013. gadu veicams līdz 2012. gada 15. decembrim.
6.2. Biedriem, kuriem biedru naudas samaksas termiņš iestājas pēc 2012. gada 30. jūnija, 2012. gadā veicamais kārtējais biedru naudas maksājums tiek uzskatīts par biedru naudas maksājumu par 2013. gadu.

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

LĀB 2012. gada VENTSPILS konference

 
 

Latvijas Ārstu biedrības 2012. gada VENTSPILS konference

12. maijā Teātra namā "Jūras vārti" Karlīnes ielā 40, Ventspilī.
Sākums plkst. 10:00, reģistrācija no plkst.9:30

10:00 Konferences atklāšana LĀB apbalvojumu pasniegšana
10:30-11:10 Ivars Krastiņš. Dažas pretmikrobu līdzekļu lietošanas problēmas
11:10-11:40 Gaida Krūmiņa. CNS akūtie toksiskie bojājumi
11:40-12:30 Jāzeps Keišs. Aknu laboratoriskie izmeklējumi - mīti un realitāte
12:30-13:00 kafijas pauze
13:00-13:40 Daina Zepa. Multimorbiditāte un polifarmācijas riski
13:40-14:20 Alvils Krams. Plaušu funkcionālie testi
14:20-15:00 Dace Baltiņa. Kā nepalaist garām acīmredzamo jeb Latvijā biežāk sastopamo audzēju atpazīšanas taktika
15:00-15:40 Gundars Kuklis. Akcelerācija, mūsdienas un ārsts
15:40-16:00 Pēteris Apinis. Par Latvijas Ārstu biedrību.

Pēc konferences - sertifikātu izsniegšana Konferences programmā iespējamas nelielas izmaiņas.
Par dalību konferencē tiek piešķirti 10 tālākizglītības punkti.

Dalības maksa:
līdz 1.05. - Ls 10 LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, Ls 20 pārējiem;
no 2.05. līdz 11.05. - Ls 15 LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, Ls 25 pārējiem;
12.05. - Ls 20 LĀB individuālajiem biedriem un rezidentiem, Ls 30 pārējiem.
Transports uz Ventspili tiks nodrošināts.

Nākamās LĀB starpdisciplinārās konferences 2012. gadā notiks 22. septembrī un 24. novembrī.

 
   
 

 LĀB

 
 
 
 
 
 

Ko mēs gaidām no topošā veselības ministra

 
 

Kamēr latviešu tauta sasprindzina uztveres maņas pie televizora, gaidot – kāda tad nu reiz būs jaunā koalīcija, mediķi kuluāros apspriež – kurš būs nākamais veselības ministrs.

Pieredze liecina, ka vienīgais veselības ministrs, kas ticis pie amata atkārtoti, ir Gundars Bērziņš, bet vidējais ministra amatā pavadītais laiks ir deviņi mēneši. Vēl pieredze rāda, ka visi ministri sākuši ar vērienīgiem sapņiem un reformatora dziņām, tad noplakuši ikdienas darbos, bet savas darbības pēdējā mēnesī steiguši caurbīdīt it kā labus, bet neatrunātus, nesaskaņotus un pretrunīgus likumdošanas dokumentus. Kādi būtu nākamajam ministram darāmie darbi, neatkarīgi – kādu partiju viņš pārstāvēs?

Likumdošanas jomā – ministram vajag stingru likumdošanas stratēģiju veselības aprūpē. Būtu jātop Sabiedrības veselības likumam, kas reglamentētu sabiedrības veselības jomu. Līdz šim virslikums medicīnā ir Ārstniecības likums, kurš aptver zināmu veselības veicināšanas, profilakses un veselības izglītotības (angl. Helth literacy) daļu. Veselības jautājumi šajā likumā ir izplūduši un nekonkrēti. Pienācis laiks Latvijai kļūt par valsti, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos cīnās par savu iedzīvotāju veselību. Ja ārstniecība visvairāk attiecas uz Veselības ministrijas jomu, tad veselība – uz vides (tīrs gaiss, tīrs ūdens), zemkopības (racionāls un veselīgs uzturs), izglītības (kustība, sports, bērnu apmācība veselīga dzīvesveida pamatos), iekšlietu (cīņa ar nelegālām tabakas un alkohola ražotnēm un izplatītājiem) un citām jomām.

Tomēr Sabiedrības veselības likums jārada Veselības ministrijai, ja tai pietiktu veselīgas politiskās gribas. Otrs nozīmīgākais jautājums ir veselības jomas finansējums. Gandrīz visas Saeimā ievēlētās partijas priekšvēlēšanu laikā solījušas veselībai tērēt vairāk nekā 4% no IKP. Tas, iespējams, nedotu lielu pieaugumu, bet ļautu izvairīties no vēl lielākas veselības budžeta konsolidācijas. Mēs ceram un ticam, ka topošais veselības ministrs būs tik ietekmīgs, lai pavilktu budžeta plāno sedziņu kaut nedaudz veselības virzienā. No nākamā veselības ministra gaidām, lai izdotos saglabāt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnas precēm. Nāksies pilnībā pārskatīt veselības finansēšanas kārtību. Šobrīd finansēšanu nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 1046 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība.

Vairāk nekā 1000 lapaspušu garais dokuments izstrādāts 2006. gadā, katru gadu labots vidēji reizes piecas (šogad – sešas). Šie noteikumi lobē dažas medicīnas sistēmas un iestādes, bet citas – bendē. Jaunā ministra politiskās drosmes lielākais panākums būs šo apzināti sarežģīto, pretrunīgo dokumentu izmest vēstures mēslainē un radīt jaunus, relatīvi īsus, caurspīdīgus, skaidrus un saprotamus Ministru kabineta finansēšanas noteikumus medicīnai. Pienācis laiks precīzi definēt valsts apmaksātos medicīniskos pakalpojumus un maksas pakalpojumus, novēršot interešu konfliktus. Trešais lielais izaicinājums jaunajam ministram būs cīņa ar vertikālo integritāti. 2010. gada novembrī Saeima apstiprināja, ka aptiekas drīkst piederēt ne tikai aptiekāriem, bet arī vairumtirdzniecības uzņēmumiem, līdz ar to 90% aptieku, kas jau līdz tam faktiski atradās saistībā ar vairumtirgotājiem, tagad tika leģitimizētas šajā statusā.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā pilnībā zāļu biznesā varu ieguva vairumtirgotāji, kuriem pieder aptieku ķēdes. Viņu rīcība saistībā ar zāļu cenu noteikšanu rada iespaidu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Latvijā likumdošana noteic, ka zāļu cena zāļu ražotāju pārstāvjiem jāpaziņo Valsts zāļu aģentūrai, bet vairumtirgotāji uz tās drīkst uzlikt 8–20%, bet mazumtirgotāji – 8–15% cenas. Ieguvuši nozīmīgu vertikāli integrētu tirgus daļu, vairumtirgotāji pieprasot ražotāju pārstāvjiem 30–70% atlaidi, kas paliek viņiem kā peļņa. Bet zāļu firmu pārstāvji par līdzvērtīgu naudu palielinot savu piegādes cenu. Formāli vairumtirgotāji, aptiekas, slimnīcas, doktorāti un poliklīnikas ir dažādas firmas, bet tās pat īpaši neslēpj savstarpējo saistību.

Par iegūto peļņu no zāļu tirdzniecības ar Repharm, Recipe, Sentorfarm, Centrālo laboratoriju saistīts Veselības fonds uzpērk medicīnas iestādes. Zāļu vairumtirgotāji jau iegādājušies lielākās bijušās poliklīnikas Rīgā – bijušo Rīgas 5. poliklīniku, Juglas Veselības centru, Sarkandaugavas poliklīniku, Pļavnieku poliklīniku, Imantas, Bolderājas veselības centrus utt. Šajos centros ir ļoti centralizēta veselības aprūpes sistēma, kas ir virzīta uz polipragmāziju vai vismaz – farmaceitisko ārstniecību, izslēdzot citas ārstniecības metodes. Raksturīga iezīme šo medicīnas centru un poliklīniku darbā ir ārsta faktiska sasaite ar Mēness aptieku, kas ir neiztrūkstoša šo medicīnas centru vai poliklīniku sastāvdaļa. Sasaite var būt pat ar elektroniskas receptūras starpniecību.

Būtībā tā varētu būt situācija, kad Rīgas ģimenes ārstu lielākā daļa (>50%) tagad strādā vienas firmas medicīnas iestādēs. Diemžēl ministra Jura Bārzdiņa vadībā vertikālajai integritātei tika dota zaļā gaisma, ļaujot virzīties uz vienas biznesa struktūras privātīpašnieciskajām vēlmēm pār visu Latvijas veselības aprūpi. Nesen ar iepriekšminēto Veselības fondu saistītas personas ir ieceltas valdē Gulbenes un Balvu slimnīcās. Un kamdēļ ne, ja šeit remontiem paredzēts pa miljonam Eiropas naudiņas. Bez tam topošajam ministram nāksies mainīt visus Jura Bārzdiņa vadībā izdotos dokumentus, kas radīti, lai izdabātu farmācijas vairumtirgotājiem. Jura Bārzdiņa dokumentos lieliem burtiem rakstīts – «ārstēsim pacientus lētāk», bet zemtekstā – «ļausim zāļu vairumtirgotā–jiem, nevis ārstiem izšķirt – ar kuru medikamentu ārstēt». Kā to veikt?

Nāksies pārskatīt izvaroto Farmācijas likumu un labot to pacientu, farmaceitu, nevis vairumtirgotāju interesēs, uzklausot akadēmiskus profesionāļus, nevis vērdiņa dzenātājus. Mūžsen nepadarīts darbs ir daudzkārt cilātais Farmaceitiskās aprūpes likums, kas jau desmitgadi gaida taciņu uz Saeimu. Tiesa, arī šajā likumprojektā redzami centieni likumdošanā caur sētas durvīm dabūt iekšā farmācijas biznesu. Lielā mērā šeit būtu grozāms arī pats princips – slimnīcas drīkst iepirkt tikai lētākās zāles, nieks, ka tām nevar garantēt kvalitāti vai viltojuma neiespējamību. Nākamajam ministram vajadzēs atgriezties pie fundamentāla jautājuma – kas ir universitātes slimnīca?

Šobrīd Rīgā ir trīs Klīniskās universitātes slimnīcas – Stradiņa KUS, Austrumu KUS un Bērnu KUS, kura ne viena nav tiešā veidā universitātes slimnīca, bet, pateicoties dažiem lēmumiem, pārvērstas par neatliekamās palīdzības slimnīcām. Diemžēl mācīt jaunus ārstus un māsas bez plānveida slimnieku ārstēšanas nav iespējams, bet šobrīd ministrija par plānveida palīdzību ir piemirsusi. Japanāk, ka klīniskajām universitātes slimnīcām jāatgūst izglītības un zinātnes centrālā vieta Latvijā sasaistē ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti.

Nesen pieņemti jauni, samocīti un pretrunu pilni Ministru kabineta noteikumi par rezidentūru. Mani māc šaubas – vai jaunā sistēma iedzīvosies, vai rezidentu rotācija notiks, vai slimnīca maksās par rezidentu darbu citā slimnīcā. Precizējošas Ministru kabineta noteikumu izmaiņas par rezidentūru būs jāpieņem novembrī vai decembrī. Nākamajam ministram vajadzēs stratēģiski izlemt – cik daudz ārstu Latvijai nākotnē vajag – un pārlikt – vai nav jāprecizē uzņemamo studentu un rezidentu skaits. Tā būs grūta politiska izšķiršanās, īpaši tādēļ, ka daļa studentu un māsu koledžu audzēkņu šobrīd ir Veselības ministrijas, bet daļa – Izglītības ministrijas pārraudzībā. Topošajam ministram nāksies saprast, ka viņš ir VESELĪBAS, nevis ĀRSTNIECĪBAS ministrs.

Salīdzinot zāļu lietošanas un smēķēšanas piemēru – visa gada garumā Juris Bārzdiņš cīnījās, lai ārsti izrakstītu lētākas zāles (mācītos no galvas visu zāļu cenas, nevis zāļu iedarbību un blaknes), tādējādi ieekonomējot pacientiem gadā sešus miljonus latu (iespējamā ekonomija vidēji trīs lati vienam Latvijas iedzīvotājam). Tajā pašā laikā vidēji Latvijas iedzīvotājs (zīdaiņus un vecmāmiņas ieskaitot) gadā nosmēķē 170 latu, kas visi nonāk ārzemju tabakas ražotāju un tirgotāju kabatās. Korekti samazinot smēķētāju skaitu (kā to veica Somija), mēs varētu palīdzēt mājsaimniecību budžetam. Smēķēšanas un alkohola ierobežošana bērnu un jauniešu vidū būs nākamā ministra nozīmīgs likumdošanas aktivitāšu jautājums. Smēķēšana ir veselības un ekonomikas jautājums.

Latvijas iedzīvotāji tabakas izstrādājumiem (legāliem un kontrabandas) gadā tērē 380 miljonus latu – gandrīz tikpat, cik Latvijas valsts tērē veselības aprūpei. Smēķētāju izraisīto slimību ārstēšana ir vismaz ceturtā daļa visa veselības budžeta. Smēķētāji gadā Latvijā nodedzina 170–200 ēku. Dūmos vai ugunī ik gadu bojā aiziet 50–70 smēķētāju. Smēķētāji atbalsta negatīvo eksporta–importa bilanci. Noziedzīga ir smēķēšana bērna klātbūtnē. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze ir tikai daļa no slimībām, kas rodas bērnam no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē. Smēķēšana bērna un grūtnieces klātbūtnē ir vardar-bība pret dzimušu vai ne-dzimušu bērnu. Nav lielāka noziedznieka par pieaugušo, kas palīdz bērniem iegādāties cigaretes. Veikalnieks, kas pārdod bērnam cigarettes, vai lādzīgs tēvocis, kas tās nopērk par puišeļa naudu un puišelim cigaretes atdod, – kā viens, tā otrs ir noziedznieki, kas sodāmi ar cietu likuma bardzību – līdz administratīvajam arestam vai pat brīvības atņemšanas sodam.

Ministram būs jāpanāk, lai Latvijas iedzīvotāji ēd veselīgi un mēreni, lai kustas un sporto sacensībās vai sporta zālē, nevis pie televizora ar siltajām čībām un alus kausu rokās. Būs jāsamazina sāls daudzums uzturā un jāpiespiež pavārus nepārsālīt jebkuru zupiņu sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Būs jānorobežo bērni no alkohola un tabakas izstrādājumiem, atļaujot šo indi tirgot tikai speciālos veikalos vai specializētās nodaļās. Gadā Latvijā iedzīvotāji 46 miljonus latu apēd bezrecepšu medikamentos un uztura bagātinātājos, no kuriem lielai daļai nav nekādas nozīmes cilvēka veselības veicināšanā, bet kurus iepārdod ar zīmīgām reklāmām televīzijā un pagrīdē drukātos laikrakstos. Kārtības ievešanai zāļlīdzekļu un uzturbagātinātāju reklāmas un izplatīšanas jomā būtu jākļūst par vienu no nākamā ministra padarāmajiem darbiem.

Ārstniecībai un veselībai vajadzētu sadoties rokrokā slimnīcā, kad katram pacientam vajadzētu sniegt plašāku informāciju – kā tālāk dzīvot, kādu diētu ieturēt, cik daudz sportot, kā nekavējoties atmest smēķēšanu un dzeršanu, proti, slimnīcas etapā darīt visu to, ko pasaulē sauc par «veselības hospitāļiem». Mēs gaidām no topošā veselības ministra, lai viņš piespiež izglītības ministram atjaunot Veselības mācību skolās. Pats galvenais uzdevums ir – gudra un veselīga nākamā paaudze. Laipni gaidīts, jaunais, šobrīd nenojaušamais veselības ministr!

 
   
 

Pēteris Apinis
Latvijas Ārstu biedrības prezidents

 
 
 
 
 
 

Līgums starp LĀB un Ārstu tiesību aizsardzības biroju

 
 

07/08/2011
Starp Latvijas Ārstu biedrību un biedrību „Latvijas Ārstu tiesību aizsardzības birojs” ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums un šī līguma ietvaros ārstiem, profesionālajām asociācijām un ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem ir iespēja saņemt juridiskas konsultācijas.

Konsultācijas sniedz juristi, kuri ikdienā strādā advokātu birojā un specializējas medicīnas tiesībās - zvērināta advokāta palīgs Dāvids Ģīlis un juriste Ilze Vilka.

Konsultācijas pēc iepriekšēja pieraksta tiek sniegtas otrdienās no plkst. 13 līdz 15 un piektdienās no 15 līdz 17 katru otro nedēļu Latvijas Ārstu biedrības telpās.

Maksa par pusstundu ilgu konsultāciju:
1.1. Ārstiem, t.sk.:
1.1.1. LĀB individuālajiem biedriem 10 Ls + pvn
1.1.2. pārējiem ārstiem 20 Ls + pvn

1.2. Profesionālajām asociācijām 30 Ls+ pvn

1.3. Ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem (juridiskām personām) 40 Ls + pvn

Papildus informācija un iepriekšēja pierakstīšanās pa tālruni 26162825

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

Veselības aprūpes darbinieku XIII veselības dienas

 
 

Latvijas Sarkanais krusts

5. - 7. augustā atpūtas kompleksā “Ķeči” Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā (Ungura ezera krastā)

 rīko

Veselības aprūpes darbinieku XIII veselības dienas

Veselības dienas atbalstaVeselības ministrija, Latvijas Ārstu biedrība u n Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Veselības dienu norisi nodrošina pasākumu aģentūra Eži. Pulcēšanās, sākot no 5. augusta plkst. 17.

Dalības maksa: Ls 5 pieaugušajam, bērniem līdz 12 gadu vecumam bez maksas.

Pieteikšanās: pa e-pastu anita.jaunzeme@nmpd.gov.lv, iesūtot pieteikuma anketu.

Informācija: Anita Jaunzeme, tālrunis 29286601, anita.jaunzeme@nmpd.gov.lv.

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

Cienījamie zāļu klīnisko pētījumu pieteicēji!

 
 

Informējam, ka Zāļu valsts aģentūra klīnisko pētījumu pieteikumus pieņem arī elektroniskā veidā, t.i., iesniedzot lasāmatmiņas kompaktdisku (CD ROM) kopā ar parakstītu pavadvēstuli vai izmantojot e-pastu ct@zva.gov.lv.

Atgādinām, ka e-iesniegumā informācijai jābūt uzskatāmi un secīgi sakārtotai. Lūdzam atsevišķi noformēt šādas mapes:

1.ar pieteikumu saistīta vispārīga informācija;

2.ar pacientu saistītā informācija;

3.pētījuma protokols;

4.informācija par pētāmajām zālēm;

5.pētījuma centri un pētnieki;

6.pētījuma apdrošināšana.

 
   
 

Zāļu valsts aģentūra

 
 
 
 
 
 

Iznācis jaunais „Cito!” numurs

 
 

Šā gada 20. aprīlī iznācis kārtējais „Cito!” - Zāļu valsts aģentūras informatīvs izdevums ārstiem, farmaceitiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem.

Tajā varēsit lasīt par oriģinālajiem un patentbrīvajiem medikamentiem (V. Fatejevs, prof. J. Baltkājs), drošu kontracepciju zāļu teratogēniskuma riska aspektā (D. Melka), kā arī par Latvijā veiktu pētījumu, kurā salīdzināts iekaisīgo zarnu slimību ārstēšanā pielietojamo medikamentu patēriņš Latvijā un citās Baltijas valstīs (E. Krustiņš, J. Pokrotnieks).

 Šai „Cito!” numurā sadarbībā ar Medscape tiek atgādināts, ka būtiskas ādas pārmaiņas var rasties arī saistībā ar zāļu lietošanu, un svarīgi paturēt parātā šo diferenciāldiagnozi (R. Karls, I. Trukšāne).

Apkopota informācija par zāļu izraisītām blaknēm, par kurām 2010. gadā paziņojuši veselības aprūpes speciālisti.

 
   
 

vza.gov.lv

 
 
 
 
 
 

VI aicina izteikt viedokli par peldvietu ūdens aprakstiem

 
 

Veselības inspekcijas speciālisti publiskai apspriešanai nodod peldvietu ūdens aprakstu projektus par Rīgas pilsētā esošajām peldvietām, dodot iespēju sabiedrībai un visām ieinteresētajām pusēm vienu mēnesi - līdz 11. maijam - izteikt viedokli par minēto projektu (to papildinot ar aprakstā vēl neiekļautu informāciju, precizējot norādīto informāciju utt.) un nosūtot to uz e-pasta adresi vide@vi.gov.lv.

Saņemtie priekšlikumi, papildinājumi un iebildumi tiks apkopoti un publicēti Veselības inspekcijas mājaslapā. Peldvietu apraksti tiks veidoti visām peldvietām, kuras ir iekļautas normatīvajos aktos par peldvietu higiēnas prasībām.

Rīgas teritorijā higiēnas prasības Veselības inspekcija izvērtē pavisam piecās peldvietās – 3 jūras piekrastes peldvietās („Vecāķi’, „Daugavgrīva”, „Vakarbuļļi”) un 2 iekšzemes peldvietās (Bābelītes ezers un Juglas ezers). Informācija par peldvietām „Vakarbuļļi” un „Daugavgrīva” ir apkopota vienā aprakstā, jo peldvietas atrodas blakus - vienā ūdens objektā.

Šajos aprakstos ir detalizēta informācija par peldvietu ūdens kvalitāti, peldvietu ūdeņu un apkārtējā sateces baseina fizikālajām, ģeogrāfiskajām un hidroloģiskajām īpašībām, kuras varētu būt piesārņojumu veicinošs faktors un ir svarīgas peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldībā. Bez tam ūdens aprakstos tiek aplūkota informācija par piesārņojuma avotiem, kas varētu ietekmēt peldvietu ūdeņu kvalitāti un līdz ar to peldētāju veselību.

Peldvietu apraksti tiek veidoti saskaņā ar 2010. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 608 „Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai”.

Kopumā tiks sagatavoti un tuvākajos mēnešos publiskai apspriešanai nodoti vēl 20 peldvietu apraksti.

 
   
 

vi.gov.lv

 
 
 
 
 
 

PASAULES VESELĪBAS DIENA 2011.g. 13. aprīlī

 
 

PASAULES VESELĪBAS DIENA- 2011

Latvijā Konferenci organizē PVO Eiropas Reģionālais birojs sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Ārstu biedrību, Rīgas Stradiņa universitāti, Pacientu Ombudu.

Dalībnieki: tiek aicināti visu specialitāšu ārsti, māsas, slimnīcu vadītāji, politikas veidotāji, studenti.
Konferences vieta: Rīgas Stradiņa universitāte, Aula.
Darba valoda: latviešu, angļu (tulkojums tiks nodrošināts).

Programma (projekts)
Pacientu drošība, ar veselības aprūpi saistītās infekcijas, mikroorganismu rezistence: jauni izaicinājumi Latvijai un Eiropai.
2011.gada 13. aprīlis.
9.30 - 10.00 Konferences atklāšana:
• LR Veselības ministrija
• Pasaules Veselības Organizācija
• Rīgas Stradiņa universitāte
• Latvijas Ārstu biedrība
• Pacientu Ombuds

Pirmā sesija
10.00- 12.30 Ar veselības aprūpi saistītās infekcijas, mikroorganismu rezistence: situācija Latvijā un Eiropā.
10.00 - 10.25 Situācija Eiropā: izaicinājumi, PVO pozīcija. Dr Bernardus Ganter, PVO Eiropas Reģionālais birojs.
10.25 - 10.50 MR-TB un HIV/AIDS infekcijas: situācija Latvijā. Prof. Ludmila Vīksna, Rīgas Stradiņa Universitāte.
10.50- 11.30 Kafijas pārtraukums.
11.30 – 11.50 Mikroorganismu rezistence Latvijas slimnīcās. Asoc. prof. Uga Dumpis, Latvijas Universitāte.
11.50– 12.10 Mikroorganismu rezistence Latvijā: kas būtu jādara primārajā veselības aprūpē. Dr. Edgars Tirāns, ģimenes ārsts.
12.10 – 12.30 Diskusijas.
12.30 – 13.30 Pusdienu pārtraukums.

Otrā sesija
13.30- 16.30 Uzlabojot pacientu drošību Eiropā.
13.30- 13.50 PVO Sadarbības centrs par pacientu drošību (Ženēva, Šveice).
13.50 - 14.10 Zviedrijas pieredze: pacientu kompensācijas sistēma un pacientu drošība.
14.10 – 14.30 PVO sadarbības centrs par pacientu drošību: tīra aprūpe ir drošāka aprūpe. PVO programma par roku higiēnu.
14.30 - 15.00 Kafijas pārtraukums.
15.00- 15.20 Ziņošanas un apmācību kultūra aviācijā: ko no tā var mācīties veselības aprūpē? Lauris Miķelsons, AirBaltic, VP Kvalitātes nodrošināšana un izvērtēšana, Latvija.
15.20- 15.40 Riska vadība un pacientu drošība: Latvijas perspektīva. Dr. Evija Palčeja, Bērnu Klīniskā Universitātes slimnīca.
15.40 – 16.00 Diskusijas.
16.00- 16.15 Konferences noslēgums. Sertifikāti.

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

LĀB 2011.g. 1.konference

 
 

26. februārī Pasaules tirdzniecības centrā Rīga, Elizabetes ielā 2, Sākums plkst. 9.
Reģistrācija no plkst.  8.30
Konferences atklāšana - plkst. 9.00

Lekcijas laiks      ( Diskusija)
9.10–9.40 Valdis Pīrāgs Mārtiņa "Zīles idejas mūsdienu interpretācijā" (9.40–9.50)
9.50–10.20 Renāte Ligere "Insulīna ceļi un neceļi" (10.20–10.30)
10.30–11.00 Gustavs Latkovskis "Antitrombotiskās terapijas indikācijas un kontrindikācijas" (11.00–11.10)

11.10–11.40 30 min kafijas pauze

11.40–12.10 Jānis Raibarts "No pagātnes uz tagadni-neliels apskats par arteriālo hipertensiju, tās ārstēšanu" (12.10–12.20)
12.20–12.50 Guna Deksne "Vakcinācija ģimenes ārsta uzmanības lokā" (12.50–13.00)
13.00–13.30 Pēteris Tomiņš "Pēcoperācijas terapija stacionārā un ambulatorā posmā, riski, risinājumi" (13.30–13.40)

13.40–14.00 20 min kafijas pauze

14.00–14.30 Aivars Pētersons "Hroniska nieru slimība" (14.30–14.40)
14.40–15.10 Vilnis Lietuvietis "Lāzera litotripsija – jauna iespēja nierakmeņu slimības ārstēšanā" (15.10–15.20)
15.20–15.50 Uģis Gruntmanis "Vīriešu menopauze" (15.50–16.00)

Pēc konferences – sertifikātu izsniegšana. Par dalību konferencē tiek piešķirti 12 kredītpunkti.
Konferences programmā iespējamas izmaiņas.
Informācija – Latvijas Ārstu biedrības sekretariātā, tālrunis 67287321, 67220661

 
   
 

LĀB

 
 
 
 
 
 

Izmaiņas maksas pakalpojumu cenrādī

 
 

07/01/2011
2010. gada 31. decembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 17. janvāra noteikumos Nr. 61 "Noteikumi par Zāļu valsts aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādi". Zāļu valsts aģentūras (ZVA) publiskais maksas cenrādis tiek papildināts ar jauniem maksas pakalpojumiem.

Grozījumi paredz maksu par klīniskajai izpētei paredzēto medicīnisko ierīču dokumentācijas ekspertīzi un atļaujas izsniegšanu, medicīnisko ierīču dokumentācijas ekspertīzi atļaujas saņemšanai klīniskās izpētes grozījumiem, kā arī par klīniskās izpētes atļaujas darbības atjaunošanu pēc atļaujas darbības apturēšanas.

Tāpat cenrādī iekļauta jauna pozīcija, kas paredz maksājumu 30,00 Ls par paziņoto un reģistrēto medicīnisko ierīču informācijas uzturēšanu un glabāšanu Latvijas medicīnisko ierīču datu bāzē LATMED.

Minētais maksājums noteikts kā vienreizējs maksājums par vienu medicīniskās ierīces nosaukumu (ietverot visas konkrētās ierīces modifikācijas), informācijas uzturēšanai un glabāšanai datu bāzē LATMED pēc paziņojuma par tās laišanu apgrozībā vai iesnieguma reģistrācijai iesniegšanas ZVA.

Maksājums attiecināms tikai uz medicīniskajām ierīcēm, kas paziņotas vai iesniegtas reģistrācijai pēc 2010. gada 31. decembra un neietekmē līdz minētajam datumam reģistrētās un paziņotās medicīniskās ierīces.

 
   
 

ZVA

 
 
 
 
 
 

Grozījumi Farmācijas likumā, 2010.g.17.12.

 
 

Izdarīt Farmācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 10.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 2., 13.nr.; 2001, 14.nr.; 2003, 9., 11.nr.; 2004, 10.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 21.nr.; 2008, 12., 24.nr.; 2009, 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 131.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
papildināt pantu ar 12.1 punktu šādā redakcijā:
"121) praktizējošs veterinārārsts - persona, kura ieguvusi tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi un nodarbojas ar to;";
aizstāt 18.punktā vārdus "ar dzīvniekiem" ar vārdiem "izmēģinājumos ar dzīvniekiem".
2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Par farmācijas uzraudzību un kontroli Latvijas Republikā cilvēkiem paredzēto zāļu jomā ir atbildīga Veselības ministrija, bet veterināro zāļu jomā - Zemkopības ministrija."
3. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē veterināro zāļu ražošanu un izplatīšanu, kā arī cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu dzīvniekiem."
4. 5.pantā:
izslēgt 16.punktā vārdus "un to filiāļu";
izteikt 18.punktu šādā redakcijā:
"18) kārtību, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes un praktizējošie veterinārārsti iegādājas, uzglabā, uzskaita un izlieto zāles;";
papildināt pantu ar 21. un 22.punktu šādā redakcijā:
"21) kārtību, kādā vāc un apkopo informāciju un veido statistiku veterināro zāļu aprites jomā;
22) personai veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas prasības un kārtību, kādā izsniedz sertifikātu veterināro zāļu izplatīšanai, pagarina tā derīguma termiņu un to anulē, kā arī sertificētās personas reģistrācijas kārtību."
5. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants. Zemkopības ministrs savas kompetences ietvaros īsteno valsts politiku veterināro zāļu jomā, organizē dzīvniekiem paredzēto zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādi un normatīvo aktu izpildes kontroli."
6. 10.pantā:
papildināt ievaddaļu pēc vārda "aģentūra" ar vārdiem "savas kompetences ietvaros";
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) organizē informācijas vākšanu par aktualitātēm zāļu kvalitātes kontroles jomā, kā arī zāļu patēriņa statistikas veidošanu valstī, izmantojot aptieku, zāļu lieltirgotavu, zāļu ražotāju, ārstniecības iestāžu, praktizējošu veterinārārstu un veterinārmedicīniskās aprūpes iestāžu sniegto informāciju, un šīs informācijas apkopošanu un izplatīšanu;";
aizstāt 7.punkta "b" apakšpunktā vārdus "sertificēta veterinārārsta" ar vārdiem "praktizējoša veterinārārsta";
izslēgt 7.punkta "d" apakšpunktu;
izteikt 12.punktu šādā redakcijā:
"12) novērtē zāļu lieltirgotavu un ražotāju (arī ārvalstu ražotāju) atbilstību, pārbauda atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas un pieredzes atbilstību normatīvajos aktos par zāļu ražošanu un izplatīšanu noteiktajām prasībām un izsniedz speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai, kā arī speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai, kurās kā speciālās darbības joma ir norādīta veterināro zāļu ražošana un izplatīšana;".
7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. (1) Pārtikas un veterinārais dienests savas kompetences ietvaros pilda šādas funkcijas:
1) novērtē, klasificē un reģistrē veterinārās zāles;
2) veido un aktualizē Latvijas Republikas veterināro zāļu reģistru, piešķir veterināro zāļu reģistrācijas numurus un kodus, veido un uztur datubāzi par novērotajām veterināro zāļu izraisītajām blakusparādībām, par veterināro zāļu klīnisko izpēti un lietošanas novērojumiem;
3) organizē informācijas vākšanu, apkopo informāciju un veido statistiku veterināro zāļu aprites jomā, izmantojot veterināro zāļu ražotāju, izplatītāju, praktizējošu veterinārārstu un veterinārmedicīniskās aprūpes iestāžu sniegto informāciju;
4) nodrošina veterināro zāļu kvalitātes kontroli;
5) nodrošina sadarbību ar citu valstu kompetentajām institūcijām veterināro zāļu novērtēšanas, reģistrēšanas un kontroles jomā;
6) izsniedz veterināro zāļu, kā arī klīniskajiem pētījumiem paredzēto veterināro zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas atļaujas, izņemot veterināro narkotisko un psihotropo zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas atļaujas;
7) izsniedz veterināro zāļu izplatīšanas atļaujas veterinārajām zālēm, kas nav reģistrētas Latvijas Republikā, ja:
a) veterinārās zāles ir nepieciešamas konkrēta dzīvnieka ārstēšanai, konkrētas dzīvnieku slimības ārstēšanai vai ārstniecisku manipulāciju veikšanai un Latvijas veterināro zāļu reģistrā iekļautās zāles medicīnisku indikāciju dēļ nevar izmantot - pamatojoties uz praktizējoša veterinārārsta rakstveida pieprasījumu un, ja nepieciešams, Latvijas Veterinārārstu biedrības atzinumu,
b) veterinārās zāles ir nepieciešamas veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanai katastrofas, dabas stihijas vai bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās draudu gadījumā - pamatojoties uz valsts galvenā veterinārā un pārtikas inspektora lēmumu;
8) sagatavo un apstiprina to institūciju sarakstu, kuras ir tiesīgas sniegt oficiālu atzinumu veterināro zāļu kvalitātes jautājumos;
9) novērtē veterināro aptieku, veterināro zāļu lieltirgotavu un ražotāju (arī ārvalstu ražotāju) atbilstību, pārbauda atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas un pieredzes atbilstību normatīvo aktu prasībām un izsniedz speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajām darbībām;
10) izsniedz atļaujas diagnostikumu ievešanai Latvijas Republikā aprobācijas un jaunu metožu apgūšanas, ieviešanas un izmantošanas vajadzībām.
(2) Ministru kabinets nosaka Pārtikas un veterinārā dienesta maksas pakalpojumu veidus un kārtību, kādā veicama samaksa par šajā likumā paredzētajām darbībām."
8. Papildināt 14.panta 6.punktu pēc vārda "farmaceitisko" ar vārdiem "vai veterinārfarmaceitisko".
9. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "7. un 8.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "7. un 10.punktā".
10. Izteikt 20.panta 1.punktu šādā redakcijā:
"1) zāles tiek izgatavotas aptiekā pēc ārstniecības personas vai praktizējoša veterinārārsta izrakstītas receptes, ārstniecības iestādes vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes rakstveida pieprasījuma konkrētam pacientam;".
11. Papildināt likumu ar 21.1 pantu šādā redakcijā:

"21.1 pants. Ja nav pieejamas dzīvnieku ārstēšanai un profilaksei nepieciešamās veterinārās zāles, praktizējošam veterinārārstam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atļauts izplatīt un lietot cilvēkiem paredzētās zāles."
12. 22.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja zāles noteiktas kā recepšu zāles, aptiekā tās drīkst izsniegt tikai:
1) pret attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformētu ārsta vai praktizējoša veterinārārsta recepti;
2) praktizējošam veterinārārstam vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādei - pret praktizējoša veterinārārsta rakstveida pieprasījumu.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Praktizējošs veterinārārsts ievēro zāļu un veterināro zāļu labas izplatīšanas principus."
13. Papildināt 25.1 pantu pēc vārda "aģentūrai" ar vārdiem "vai - attiecībā uz veterinārajām zālēm - Pārtikas un veterinārajam dienestam".
14. Papildināt 26.pantu pēc vārda "aģentūra" ar vārdiem "vai - attiecībā uz veterinārajām zālēm - Pārtikas un veterinārais dienests".
15. 29.pantā:
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ar veterināro zāļu novērtēšanu, reģistrāciju, pārreģistrāciju un pēcreģistrācijas uzraudzību saistītos izdevumus sedz reģistrācijas pieprasītājs saskaņā ar normatīvo aktu par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegto maksas pakalpojumu samaksas kārtību.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
16. Papildināt 30.pantu pēc vārda "aģentūra" ar vārdiem "un Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši savai kompetencei".
17. 34.pantā:
izteikt 3.punktu šādā redakcijā:
"3) veterinārās aptiekas.";
izslēgt 4.punktu.
18. 35.pantā:
izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:
"2) izgatavot zāles pēc ārsta vai praktizējoša veterinārārsta izrakstītas receptes un ārstniecības iestādes vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes rakstveida pieprasījuma saņemšanas;
3) izsniegt zāles pēc ārsta vai praktizējoša veterinārārsta receptes vai praktizējoša veterinārārsta rakstveida pieprasījuma saņemšanas;";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Veterinārajās aptiekās:
1) izplata recepšu un bezrecepšu veterinārās zāles;
2) izplata dzīvnieku aprūpei paredzētās preces un veterinārmedicīnā izmantojamos instrumentus un preces;
3) recepšu veterinārās zāles izsniedz pret praktizējoša veterinārārsta izrakstītu recepti vai pēc rakstveida pieprasījuma;
4) izgatavot veterinārās zāles ir tiesīgs tikai farmaceits;
5) fasē veterinārās zāles atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām.";
izslēgt sesto daļu.
19. Izslēgt 38.panta pirmajā daļā vārdus "vai - attiecībā uz veterinārajām aptiekām - speciālo atļauju (licenci) veterināro zāļu izplatīšanai".
20. Papildināt likumu ar 38.1 pantu šādā redakcijā:

"38.1 pants. Šā likuma 33., 36. un 38.pantā noteiktais nav attiecināms uz veterinārajām aptiekām."
21. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. (1) Vienas aptiekas vadītājs un vadītāja vietnieks vienlaikus nevar būt aptiekas vadītājs vai vadītāja vietnieks citā aptiekā vai atbildīgais farmaceits vai atbildīgā farmaceita vietnieks, vai nodaļas vadītājs zāļu lieltirgotavā, vai ražošanas vadītājs vai kontroles dienesta vadītājs zāļu ražošanas uzņēmumā.
(2) Aptiekā atļauts izplatīt veterinārās zāles, ja:
1) veterinārārsts vai veterinārfeldšeris, kas ar to nodarbojas, ir saņēmis Latvijas Veterinārārstu biedrības izsniegtu veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu vai sertifikātu veterināro zāļu izplatīšanai;
2) farmaceits, kas ar to nodarbojas, ir saņēmis Latvijas Veterinārārstu biedrības izsniegtu sertifikātu veterināro zāļu izplatīšanai.
(3) Ja vispārēja jeb atvērta tipa aptieka izplata veterinārās zāles, tad tajā ir noteikta par veterināro zāļu apriti atbildīgā amatpersona, kurai ir augstākā izglītība farmācijā vai veterinārmedicīnā, un speciālajā atļaujā (licencē) aptiekas atvēršanai (darbībai) kā speciālās darbības joma ir norādīta veterināro zāļu izplatīšana. Zāļu valsts aģentūra par izsniegto speciālo atļauju (licenci) informē Pārtikas un veterināro dienestu, un tas aptieku reģistrē dienesta uzraudzības objektu reģistrā.
(4) Veterinārajā aptiekā ir noteikta par veterināro zāļu apriti atbildīgā amatpersona, kurai ir augstākā izglītība farmācijā vai veterinārmedicīnā, un ir saņemta speciālā atļauja (licence) aptiekas atvēršanai (darbībai).
(5) Par veterināro zāļu apriti atbildīgā amatpersona vienlaikus nevar būt par veterināro zāļu apriti atbildīgā amatpersona citā aptiekā."
22. Papildināt likumu ar 40.1 pantu šādā redakcijā:

"40.1 pants. (1) Latvijas Veterinārārstu biedrība veic šādus valsts pārvaldes uzdevumus:
1) izsniedz, pārreģistrē un anulē sertifikātus veterināro zāļu izplatīšanai;
2) reģistrē sertifikāta veterināro zāļu izplatīšanai saņēmējus un uztur sertificēto personu reģistru.
(2) Ministru kabinets nosaka maksu par sertifikāta veterināro zāļu izplatīšanai izsniegšanu un pārreģistrēšanu.
(3) Latvijas Veterinārārstu biedrība, pildot šā panta pirmajā daļā minētos uzdevumus:
1) ir tiesīga izdot administratīvos aktus;
2) ir Zemkopības ministrijas funkcionālajā pakļautībā.
(4) Šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildē pieņemtā Latvijas Veterinārārstu biedrības lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību."
23. Aizstāt 45.pantā vārdus "speciālu atļauju (licenci) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai)" ar vārdiem "speciālu atļauju (licenci) zāļu lieltirgotavas vai veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai)".
24. Papildināt likumu ar 45.1 pantu šādā redakcijā:

"45.1 pants. Zāļu lieltirgotavai, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai), atļauts izplatīt veterinārās zāles, ja speciālajā atļaujā (licencē) kā speciālās darbības joma ir norādīta veterināro zāļu izplatīšana. Zāļu valsts aģentūra par izsniegto speciālo atļauju (licenci) informē Pārtikas un veterināro dienestu, un tas zāļu lieltirgotavu reģistrē dienesta uzraudzības objektu reģistrā."
25. Izslēgt 48.panta pirmajā daļā vārdus "praktizējošiem veterinārfeldšeriem".
26. Papildināt 51.pantu pēc vārda "ražošanai" ar vārdiem "vai veterināro zāļu ražošanai".
27. Papildināt likumu ar 51.2 pantu šādā redakcijā:

"51.2 pants. Cilvēkiem paredzēto zāļu ražotājam atļauts ražot veterinārās zāles, ja speciālajā atļaujā (licencē) zāļu ražošanai kā speciālās atļaujas (licences) darbības joma ir norādīta veterināro zāļu ražošana. Zāļu valsts aģentūra par izsniegto speciālo atļauju (licenci) informē Pārtikas un veterināro dienestu, un tas zāļu ražotāju reģistrē dienesta uzraudzības objektu reģistrā."
28. Izslēgt 59.panta otro daļu.
29. Papildināt 62.pantu pēc vārda "aģentūrai" ar vārdiem "Pārtikas un veterinārajam dienestam".
30. Papildināt pārejas noteikumus ar 25.punktu šādā redakcijā:
"25. Persona, kura izplata veterinārās zāles aptiekā, kas savu darbību uzsākusi līdz 2010.gada 31.decembrim, ir tiesīga izplatīt veterinārās zāles bez sertifikāta veterināro zāļu izplatīšanai līdz 2012.gada 1.jūlijam."

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 17.novembrī

 
   
 

 
 
 
 
 
 

Paziņojums par Cerezyme

 
 

Paziņojums par Cerezyme (imiglicerāzi ): atjaunināta informācija par piegādi un ieteikumi pacientu ārstēšanā.

Cienījamais veselības aprūpes speciālist!
2010. gada aprīlī un jūlijā Genzyme ziņoja, ka tajā laikā tai bija tāds Cerezyme (imiglicerāzes) daudzums, kas pietiekams tikai 50 % kopējā pieprasījuma apmierināšanai līdz 2010. gada septembrim. Tagad Genzyme vēlas Jūs informēt, ka, no 2010. gada 1. oktobra Cerezyme piegāde uzlabosies, lai apmierinātu apmēram 85 % no kopējā pieprasījuma.

Paredzams, ka šāds piedāvājuma līmenis saglabāsies vismaz līdz 2011. gada jūnijam. Tā kā krājumi joprojām ir nepietiekami, Cerezyme piegāde ir atkarīga no pārtraukumiem kavējumu vai neparedzētu atgadījumu dēļ ražošanā. Mēs domājam, ka varēsim piegādāt pietiekami daudz Cerezyme, lai pacienti, kas pašlaik tiek ārstēti ar samazinātām Cerezyme devām vai retāku infūziju biežumu, sava ārstējošā ārsta pārraudzībā varētu lietot apstiprinātajam zāļu aprakstam atbilstošas devas.

Ārsti tiek mudināti saprātīgi apsvērt devas pielāgošanu, priekšroku vispirms dodot pacientiem no visneaizsargātākajām grupām : 
+ zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem; 
+ pieaugušiem pacientiem ar smagas, dzīvībai bīstamas slimības progresēšanas lielu risku vai grūtniecēm ar simptomātisku Gošē slimību.

Pacienti ar šādu lielu risku ir, piemēram, pacienti ar vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem: trombocītu skaits mazāks par 20 000 mikrolitrā, trombocitopēnija un asiņošana, simptomātiska anēmija, smaga blakusslimība, kam nepieciešama ārstēšana ar imiglicerāzi, piemēram, stāvoklis, kad pacientam ir asiņošanas risks (piemēram, ciroze, liela operācija), ķīmijterapijas nepieciešamība, Gošē šūnu infiltrācijas izraisīta plaušu slimība vai jauna akūta kaulu slimība pēdējo 12 mēnešu laikā.

Nav ieteicams sākt jaunu pacientu ārstēšanu ar Cerezyme vai atsākt tādu pacientu ārstēšanu ar Cerezyme, kuri pašlaik saņem alternatīvu terapiju. Joprojām ieteicams atbilstoši terapijas sākumā un pēc tam reizi divos mēnešos rūpīgi uzraudzīt pacientus attiecībā uz izmaiņām hemoglobīna, trombocītu un hitotriozidāzes līmeni. Par Cerezyme blaknēm jāturpina ziņot kā parasti.

Ārstiem tiek atgādināts pacienta slimības vēsturē dokumentēt zāļu sēriju numurus. Genzyme nodrošinās ārstu un iestāžu informēšanu par konkrētu Cerezyme daudzumu, kas būs pieejams valstī. Genzyme turpinās rūpīgi kontrolēt piegādi.

Ja Jums nepieciešama sīkāka informācija, lūdzu, sazinieties ar Genzyme vietējo pārstāvniecību Lietuvā pa e-pastu giedrute.doveikiene@genzyme.com vai tālruni +370 612 321 21.

 
   
 

vza.gov.lv

 
 
 
 
 
 

LĀB 2010. gada 4. starpdisciplinārā konference

 
 

27. novembrī Pasaules tirdzniecības centrā Rīga Elizabetes ielā 2 Sākums plkst. 9, reģistrācija no plkst. 8.30

 Lekcijas laiks

9.00 Konferences atklāšana
9.10–9.40 Vieslekcija
9.50–10.20 Ināra Blūma "Pārkinsona slimība un tās ārstēšanas pamatprincipi" 
10.30–11.00 Uldis Mauriņš "Mūsdienīga vēnu slimību diagnostika un ārstēšana" 

11.10–11.50 40 min kafijas pauze

11.50–12.20 Harijs Čerņevskis "Hiperkaliēmija kā problēma klīnicista praksē"
12.30–13.00 Inga Balcere "Akromegālija – atpazīstamība un ārstēšana" 
13.10–13.40 Zenons Narbuts "Primāras hiperparatireozes diagnostika un ārstēšanas iespējas" 

 13.50–14.20 30 min kafijas pauze

14.20–14.50 Jānis Eglītis "Krūts vēzis Latvijā – tendences, aktualitātes, problēmas un risinājumi"
15.00–15.30 Vilnis Sosārs "Izlaušanās sāpes – ko mēs par tām zinām"
15.40–16.10 Juris Rubenis "Meditācija, tās medicīniskie aspekti"
16.10–16.20 Pēc konferences – sertifikātu izsniegšana

 Par dalību konferencē tiek piešķirti 12 kredītpunkti. Konferences programmā iespējamas izmaiņas.
Informācija – Latvijas Ārstu biedrības sekretariātā, tālrunis 67287321, 67220661,
vai pa e-pastu lab@arstubiedriba.lv, kā arī www.arstubiedriba.lv.

 
   
 

Ārstu biedrība

 
 
 
 
 
 

Zinātnieka atbildība pret savu valsti, tautu un universitāti

 
 

24. septembrī plkst. 15 LU Medicīnas fakultātes Lielā zālē  Šarlotes ielā 1a notiks LU Goda doktora un zelta mecenāta Jāņa Priedkalna lekcija Zinātnieka atbildība pert savu valsti, tautu un universitāti, kā arī būs iespēja uzzināt par iespējām iesaistīties starptautiskos pētniecības projektos.

Atgādinām, ka šā gada sākumā Jānis Priedkalns par sava Ferrari pārdošanu iegūtos līdzekļus - 100100 latu - novēlēja LU Medicīnas zinātņu pētniecības fonda izveidei, lai atbalstītu studentus, kas iesaistīti neiroloģijas pētniecībā, prioritāri  - neiroendokrinoloģijas nozarē.  

 
   
 

Latvijas Ārsts 9-2010

 
 
 
 
 
 

LĀB izsniegto izziņu veidi ārstu kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs

 
 

No 2010. gada 1. jūlija Latvijas Ārstu biedrība profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEK) valstīs izsniedz izziņu par esošo profesionālo statusu (Certificate of Current Professional status), ietverot visu nepieciešamo informāciju par pamatizglītību, specializāciju, reģistrāciju un labu reputāciju.
LĀB izsniedz arī atsevišķi izziņu par labu reputāciju (Certificate of Goog standing) gadījumos, ja uzņēmējvalsts (ES, EEK vai ne-ES) pieprasa tikai informāciju par ārsta/zobārsta profesionālo reputāciju.
LĀB izsniedz cita veida izziņas (par izglītību, tiesībām praktizēt, reģistrāciju) profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ne-Eiropas Savienības (ne-ES) valstu kompetentajām institūcijām. Šādā gadījumā ārstam/zobārstam, pieprasot izziņas, jānorāda, kāda informācija jāiekļauj izziņā/-ās.
LĀB var izsniegt izziņu ārzemēs iegūtas izglītības atbilstību tikai pēc izglītības un to apstiprinošu dokumentu izvērtēšanas Akadēmiskā informācijas centrā ( aic.lv).
Latvijas Ārstu biedrība izziņās nevar iekļaut darba stāžu ārvalstu klīnikās.

Iziņu sagatavošanai nepieciešamie dokumenti
Lai saņemtu izziņu par esošo profesionālo statusu, nepieciešams iesniegt:
1)      aizpildīta pieteikuma forma,
2)      pases kopija,
3)      ārsta/zobārsta diploma kopija,
4)      ārstniecības personas reģistrācijas apliecības kopija,
5)      ārsta speciālista/zobārsta/zobārsta speciālista sertifikāta/-u kopija,
6)      pēcdiploma izglītību apliecinoša dokumenta/-u kopiju 
         (rezidentūras diploms, internatūras, ordinatūras apliecības, izziņa no darba vietas/-ām par darba laiku kā ārstam stažierim, sertifikāti par kursu apmeklējumu u.c.),
        * Nepieciešami dokumenti tikai par izglītību, kas iegūta pirms pirmā sertifikāta piešķiršanas konkrētajā specialitātē.
7)      izziņas oriģināls no darba vietas par darbu specialitātē pēdējo 5 gadu laikā, ja kāds no izglītības dokumentiem iegūts pirms 2004. gada 1. maija,
8)      izziņas oriģināls no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par administratīviem un krimināliem pārkāpumiem (ic.iem.gov.lv),
9)      laulības apliecības kopija, ja kādā no dokumentiem izsniegts pirms uzvārda maiņas,
10)  vārda, uzvārda maiņas apliecinājums, ja kāds no dokumentiem izsniegts pirms vārda, uzvārda maiņas.

Lai saņemtu izziņu par profesionālo reputāciju, nepieciešams iesniegt:
1)      aizpildīta pieteikuma forma,
2)      pases kopija,
3)      ārsta/zobārsta diploma kopija,
4)      ārstniecības personas reģistrācijas apliecības kopija,
5)      ārsta speciālista/zobārsta/zobārsta speciālista sertifikāta/-u kopija,
6)      izziņas oriģināls no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par administratīviem un krimināliem pārkāpumiem (ic.iem.gov.lv),
7)      laulības apliecības kopija, ja kādā no dokumentiem izsniegts pirms uzvārda maiņas,
8)      vārda, uzvārda maiņas apliecinājums, ja kāds no dokumentiem izsniegts pirms vārda, uzvārda maiņas.

Lūdzam dokumentus un pieteikuma formu iesniegt Latvijas Ārstu biedrībā Rīgā, Skolas ielā 3, 1.stāvā pie sekretāres.

 
   
 

Latvijas Ārstu biedrība

 
 
 
 
 
 

VI Baltic Transfusion Congress

 
 

Šogad ir speciālais pēdēja brīza piedāvājums Latvijas ārstiem, kuriem nav tiešais sakars ar transfuzioloģiju - 50 LVL dalības maksa registrācijai lidz 10.09.2010.

Tas ir speciālais piedāvājums, kuru nepublicējam mājaslapā, bet paziņojam caur asociācijām, kompānijām, kuri gatavi apmaksat āstiem dalību un ārstiem pa tieso. 

 Gaidīsim Jūs Kongresā!

Ar cienu,
Kongresa Sekretariāts
 

 
   
 

Galina Bukovska
Baltic Travel Group Head of Conference & Incentive Department
13/15-21 Kr.Barona Street, Riga, LV-1011, LATVIA
Tel.: (371) 67-228428 Fax: (371) 67-228337 Mob: (371) 2-8609911
Skype: galinabukovska http://www.baltic.travel
galina.bukovska@btgroup.lv

 
 
 
 
 
 

Psihiatrija Ķīnas medicīnā

 
 

Ievads
ĶTM tiek balstīta uz Rietumu medicīnai nezināmiem un bie�i arī svešiem jēdzieniem un kategorijām. Rietumos tikai nesen (no Rene Decartes laikiem) ārsti sāka pētīt korelāciju starp orgāniem un CNS. Bez šaubām, starp smadzenēm un fizisko ķermeni pastāv tieša, nesaraujama un daudzlīmeņu saikne, taču kā viņa izpau�as? Ja mēs vēlamies noteikt smadzeņu lomu ĶTM psihiatrijā, mums reizi par visām reizēm ir jāiegaumē, ka ķermeņa un apziņas mijiedarbībā nepastāv duālisms. Ķermenis- materiāls (t.i. Yin), apziņa tai pat laikā ir iekšējo orgānu un sistēmu funkcionēšanas atspoguļojums (t.i. Yang). ĶTM psihiatrijas rokasgrāmatā “Zhong Yi Jing Shen Bing Xue” par doto mēs varam izlasīt: “Orgāni, asinis un bioloģiskie šķidrumi- būtība, apziņas materiālais pamats!” Tā kā ĶTM nepastāv materiālā ķermeņa un psihiskās sfēras nodalīšanas, tad nepastāv arī priekšrokas kādam no tiem, tie ir vienādi un savstarpēji saistīti. Saistībā ar izklāstīto kļūst skaidrs, kāpēc vienmēr ārstējot orgānu patoloģiju, ir nepieciešams iedarboties arī uz cilvēka psihisko sfēru. Un otrādi, psihisko saslimšanu terapijā obligāti ir iekļauti punkti, lai koriģētu “mērķa” orgānu stāvokli...Saprāta un fiziskā ķermeņa nedalāmības koncepcija ir austrumu medicīnas stūrakmens. Jebkuri patoloģijas procesi, kas norit cilvēka orgānu un sistēmu līmenī, likumsakarīgi noteiks attiecīgas psiho emocionālas reakcijas. Jebkura iekšēja sindroma terapijā nepieciešams iedarboties kā uz vienu, tā uz otru posmu.

Psihosomatiskā vienotība
Enerģētiskā savstarpējā saistība ar fizisko ĶTM saucas Ying un ir viena no pamata koncepcijām. Lai cik nebūtu arī savādi, bet daudzi ĶTM praktizējošo rietumu ārsti naivi uzskata, ka ĶTM ir vērsta tikai uz iekšējo orgānu patoloģiju, nenovērtējot cilvēka psihisko sfēru. Akadēmiskajā medicīnā pastāv uzskats par stingru somato viscerālo un psihisko sfēru nodalījumu. Šāds kļūdains viedoklis izveidojies pirmkārt dēļ tā, ka ĶTM patiešām nav stingras robežas starp divām savstarpēji saistītām un savstarpēji atkarīgām cilvēka kategorijām- fiziskās un mentālās. Rietumu medicīna precīzi nodala psihiskās sfēras traucējumus konkrētajās kategorijās (psiho emocionāli, uzvedības traucējumi, somatoformas saslimšanas, psiho organiskie sindromi). Tomēr mūsdienu medicīnas antropologi (piem. Richard J. Castillo) apgalvo: “...somatiskie simptomi ir visbie�ākās neiro�u klīniskās izpausmes. Psiho emocionālo traucējumu somatizācija ir raksturīga visiem Rietumu pasaules pacientiem”. Šāda somato viscerālo simptomu dominēšana liek “rietumu” psihiatriem izdalīt speciālā klīniskā grupā neirozes pacientus, kuriem ir iekšējo orgānu funkciju stabili traucējumi. Tādā grupā Jūs neatradīsiet kopējos etioloģijas cēloņus vai klīnisko simptomu kopību, tie ir polimorfi, tāpēc arī tiek nosaukti par psiho somatoformo grupu. Tāda psihiskās sfēras traucējumu gradācija ir samākslota un nepamatota...

Enerģētiskā un mentālā savstarpējā saistība ĶTM
Lai apzīmētu apziņu un psihiskās aktivitātes ĶTM eksistē daudz terminu. Tajos ir ietverti: sirds(xin), mentalitāte (xin li), uztvere (yi), atmiņa (jiyi), gars (shen), sirds gars (xin shen), skaidra apziņa (shen ming), uztverošā apziņa (yi zhi), intelekts (zhi li), galvas smadzenes (tou nao)... Neskatoties uz to, ka katram terminam ir sava nozīme, pamata termins ir gars (shen), kurš parasti tiek papildināts ar jing shen, kas norāda uz nesaraujamo saikni starp cilvēka galvas smadzenēm un ģenētisko kodu (iedzimtību).
ĶTM ir 3 jēgpilnās nozīmes:
* Tie ir visi ārējie organisma dzīvības procesu norises (tā iekšējās vides funkciju) atspoguļojumi. Šai sakarā “Su Wen” 32.nod. lasām: “gara saglabāšana ir dzīvība, tā zaudēšana (izdzišana)- nāve!”. Gara fizioloģiskās vitalitātes pazīmes ir: skaidrs skats, skaidra balss, adekvātas atbildes uz jautājumiem, sejas ādas sārtums, vienmērīga sirds un elpošanas darbība.
* Gars ir saistīts ar apziņu un informācijas uztveres- analīzes funkcijām. Šai sakarā to var precīzāk nosaukt par “shen ming”- skaidra apziņa... Par šo apziņas īpatnību “Su Wen” 14.nod. teikts: “Sirds ir gara rezidence, no šejienes rodas pasaules atspoguļojuma skaidrība”.. turpat 29.nod.lasām: “Kad gars atrodas sirdī- veidojas intelekts (zhi li)”... Kad mēs apzīmējam garu šādos terminos, mēs ar to domājam mūsu izzināšanas un analītiskās spējas, mūsu emocionālās reakcijas uz apkārtējās pasaules atspoguļojumu.
* Gars ir tieši atbildīgs par visas pasaules radošiem procesiem kopumā un par to transformāciju. Tas ir Visuma radošais un motivējošais spēks, rietumu terminoloģijā tam ir sinonīms- Visu radošais Dievs, vai Svētais Gars! ĶTM pēdējais gara apzīmējums ir globāls un uz saslimšanu diagnostiku attiecas tikai vispārēji...

Kā pārliecinājāties, fiziskie un mentālie ķermeņi ĶTM – viens un nedalāms veselums... Rokasgrāmatā “Slimību izcelsme un attīstības mehānismi” par to mēs lasām: “enerģija ir gara vectēvs, materiālā substance- tā dēls. Qi atbild par apziņas veidošanu. Kad Qi pietiekami aktīva- apziņa un vitalitāte ir augstas. Tāpēc Qi ir avots kā garam, tā matērijai. Ir liela nozīme Qi! Kad enerģijas ir pietiekami- veidojas substrāts, kad tas radīts, tas ģenerē enerģiju”... Tā kā gars cieši saistīts ar organisma fundamentālām materiālām substancēm (jing), ĶTM psihiskām saslimšanām ir nosaukums “Jing Shen Bing”- jing enerģētiskās saslimšanas...

Izskatot ĶTM psihisko traucējumu smagumu pakāpi izdala sekojošus stāvokļus- gara trūkums, gara uzbudinājums, gara nemiers, gara aptumsums, gara nomākums, gara izkliedētība, apziņas izkrišana un pacēlums... Visi uzskaitītie stāvokļi ir sekas 2 pamata attīstības mehānismiem: vai nu ir traucēta smadzeņu trofika un aktivācija, vai nu patogēnais faktors tieši ietekmē smadzeņu audu metabolisma procesus. No patogēniem faktoriem apziņu visbie�āk bojā flegma, vai arī patogēnais karstums- uguns. Laikā , kad flegma bloķē smadzeņu normālo trofiku, uguns izsauc apziņas patoloģisko aktivāciju. Tāpēc pie psihiskās sfēras traucējumu diagnostikas ārsts parasti saskaras ar to 3 pamata attīstības mehānismiem (smadzeņu trofikas un aktivācijas traucējumi, flegma vai karstums- uguns)...

Psihisko traucējumu etiopatoģenēze
Vēl kad 1174.g. Chen Wu Ze publicēja savu traktātu “Trīs iemesli psihiskām saslimšanām, klīnika un terapijas principi”, visi Shen traucējumu iemesli tika iedalīti kā iekšējie , ārējie, abu kombinācija.
* Ārējie iemesli visbiežāk ir 6 patogēnie faktori. Pēc to iekļūšanas (transmisijas) organismā veidojas kā substances dinamikas traucējumi (bloki), tā arī tieša ietekme uz iekšējo orgānu audu metabolismu. Šai gadījumā jārunā par “eksogēno –transmisīvo” sindromu. Jau Sun Si Miao Tang dinastijas laikā rakstīja: “...kad vējš iekļūst Yang kanālu līmenī, tas izsauc smadzeņu Qi traucējumus un rodas mānija! Ja tas bojā Yin sistēmas kanālus, tiek traucēta smadzeņu trofika- rodas depresija!” 
* Iekšējie cēloņi- kā likums, tās ir 7 patogēnās emocijas. Mums zināms ir prieks, norūpēšanās, skumjas, izbīlis, bailes, šausmas, niknums. No tām 5 (niknums, prieks, norūpēšanās, skumjas, bailes) ĶTM tiek apzīmētas kā 5 domāšanas formas, katrai no tām ir tieša saikne ar noteikta parenhimatozā orgāna funkcijām (Wu Xin cikla konkrētam etapam). Atbilstoši rokasgrāmatas “Su Wen” 7.nod.: “5 domāšanas formas un 7 emocijas rodas kā rezultāts noteiktu 5 parenhimatozo orgānu aktivitātei kā atbilde uz iekšēju vai ārēju iedarbību. Tie ir subjektīvi atspoguļojumi iekšējo orgānu dzīvības norises izmaiņām”...Tāpēc, kad iedarbības cēloņi ir adekvāti orgānu audu metabolisma iekšējiem procesiem, emocijas un uzvedības reakcijas ir normāls attiecīgās orgānu sistēmas metabolisma izmaiņu atspoguļojums un nevar tikt nosaukts par Shen patoloģisku stāvokli. Bez šaubām, kad tie (cēloņa faktori) kļūst pārmērīgi vai iedarbojas ilglaicīgi, tie bojā attiecīgā orgāna parenhīmu un izpau�as smadzeņu patoloģiskās aktivitātes formā.Daudzi autori uzsvēra ilgstošu vai pārmērīgu emociju bīstamību.

 Tā Chen Wu Ze rakstīja: “Gara bojājums bie�i ir pārmērīgu emociju sekas, tādu, kā bailes, prieks, skumjas vai norūpēšanās”. Kas ir šādas bīstamības iemesls? Lieta ir tāda, ka organismā darbojas 4 enerģijas un asins kustības virzieni: augšupejošais- lejupejošais, ieejošais- izejošais (dispersija). Par katru virzienu atbild noteikts iekšējais orgāns. Par lejupejošo (barojošai substancei) atbild aizkuņģa dziedzeris, par augšupejošo- sirds. Aknas kontrolē šķērs virzienu (disperso) Qi-Xue kustību. Pārmērīga emociju intensitāte, pie tam jebkuru, var izraisīt visu Zang-Fu funkciju dezorganizāciju, bet jo īpaši- aknu, kuras ir mērķis jebkurām ilglaicīgi esošām (vai agresīvām) emocijām, izsaucot to Qi stāzi, un tad retrogrādu augšupeju (aknu uguns vai vēja- uguns sindroms).

 Lūk kāpēc ĶTM runā par to, ka ikviena emocija galarezultātā transformējas par endogeno uguni.Pamata nosacījums pretdarboties patogēnām emocijām ir attiecīgo orgānu Yin/Yang līdzsvara relatīvā saglabāšana. Šāda situācija reāli pastāv ļoti reti, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem pārmērīgas emocijas ir ļoti kaitīgas. Nevajag aizmirst arī par atgriezenisko saikni smadzenes- orgāni!Kad cilvēka psiho emocionālās reakcijas līdzsvarotas, visu iekšējo orgānu enerģija un asinis arī ir harmoniskas, visu funkcionālo sistēmu savstarpējā iedarbība ir optimāla.

 Visbeidzot, neskatoties uz to, ka pārmērīgā emocija prieks dezorganizē sirds enerģiju, dozēts prieks var kalpot kā antidots pret visām negatīvām (pārējām 6) emocijām. Šai sakarā “Su Wen” 11. nod. rakstīts: “... prieks nosaka visu Qi veidu harmonizāciju, apziņas trankvilizāciju, tādā veidā pārējie Qi veidi, īpaši Wei Qi, Yuan Qi, saglabā augstu vitalitāti!”...

Kombinētie cēloņi- šeit pieskaitāmi daudzi cēloņa faktori, kuriem kopējs ir tas, ka tie neattiecas ne uz 6 eksogēnajiem, ne uz 7 emocijām. Kā raksturīgākos var nosaukt- neracionāla pārtika, darba- atpūtas neadekvāts režīms, pārmērīga seksuāla aktivitāte, jatrogēnija, parazitārās saslimšanas, toksikomānija...

Neadekvāta pārtika
Atbilstoši Wu Xin katrs pārtikas vai garšas veidam var būt tropisms attiecībā uz kādu no orgāniem. Tādā veidā, ietekmējot to aktivitāti, iespējams selektīvi regulēt dažādu sistēmu, kas ietekmē cilvēka psihisko sfēru, aktivitāti. Salda garša aktivē gremošanas sistēmu, tādā veidā sekmē lejupejošās funkcijas stimulāciju, aktivē šķidrumu produkciju, un sekojoši, tai piemīt trankvilizējoša ietekme uz smadzenēm, bet vienlaicīgi sekmē arī šķidrumu akumulāciju (flegma!). Rūgta garša stimulē sirdi un Qi un asins augšupejošo funkciju uz smadzenēm, tā stimulē psihi, tai piemīt sausinoša ietekme, atver sejas fizioloģiskās atveres. Skāba garša aktivē disperso funkciju, stimulē metabolītu izdali un attīra iekšējo vidi (zarnu traktu). Sāļa garša novērš pārmērīgu šķidrumu daudzumu, nodrošina to descendēšanu, ar tropismu uz nierēm tā aktivē galvas smadzeņu audu metabiolismu. Neracionālas pārtikas patoģenēzē ir 3 iemesli, kas noved pie psihiskās sfēras traucējumiem. Tādi ir: nepietiekams uzturs, endogenā uguns veidošanās ar tā augšupeju, kanālu un to atzarojumu obstrukcija (stagnētas asinis, flegma)...

Sirds un līdz ar to smadzenes saņem savu barošanu no gremošanas sistēmas. Tāpēc pie gremošanas trakta stāvokļa traucējumiem cieš gan sirds, gan smadzenes. Pārēdoties saldu, cukuru, baro Yin RP, nomāc tā Qi. Tauki un eļļas arī nomāc aizkuņģa dziedzera aktivitāti, formē flegmu. Vispār taukainas un saldas pārtikas pārstrādi organismā var salīdzināt ar alkohola destilācijas procesu. Kuņģis ir kā fermentācijas katls barības sastāvdaļām, kuru aktivē (sasilda) aizkuņģa dziedzera enerģija, kura (kā uguns sasilda katlu) nodrošina derīgo vielu sadalīšanās un uzsūkšanās procesa aktivāciju. Aukstas un negatavas pārtikas pārēšanās bojā RP enerģētisko potenciālu un noved pie flegmas sindroma. Tai pat laikā alkohola dozēta uzņemšana sasilda Qi un aktivē gremošanas sistēmu. Parasta pārēšanās, īpaši ar grūti sagremojamu un vienveidīgu barību izsauc priekšlaicīgu gremošanas sistēmas aktivitātes samazināšanos.

Asins deficīts
Tas ir kārtējais, biežais smadzeņu trofikas traucējumu iemesls. Asinis, atbilstoši ĶTM, veidojas no biezas, putrveida pārtikas ar RP ekstrakcijas īpašību palīdzību, tad tās tiek virzītas uz augšējo Jiao, lai savienotos ar skābekli. Te tās kļūst pilnvērtīgas, aktīvas, ar sirds Qi palīdzību tiek virzītas visiem recipientiem, pirmkārt jau – smadzenēm. Jebkura pārtika sastāv garšu kombinācijas, šķidriem un cietiem elementiem, kuri formē tās enerģētisko un imunoloģisko vērtību, kuru nosaka kā Ying Qi un Wei Qi. Tai laikā , kad Ying Qi ir vairāk aktīvā un vieglākā asins frakcija, tai piemīt augšupejošās īpašības (uz smadzenēm!) un tā ir pēc dabas Yang, Wei Qi- vairāk solīda un inerta, akumulējas uz visu veidu virsmām, formē Yin substances kvalitāti. Dzīvnieku izcelsmes pārtikai ir Yin daba, Ķīnā to sauc “asinis producējošā, gaļas” pārtika. Sirds muskuļa barošanai, smadzeņu substances veidošanai nepieciešams pietiekams gaļas daudzums. Veģetāriešiem (īpaši sievietēm), bie�i sastopams sirds asiņu tukšuma sindroms, ko pastiprina ikmēneša menstruācijā zaudētās asinis, kuras pēcāk var arī pilnībā pārtraukties. Analoga klīnika ir arī pacientiem ar nepietiekamu uzturu ( anorexia nervosa, bulimia nervosa)...

Bez 5 garšas veidiem, Ķīnā katru produktu vēl raksturo tā attiecināšana uz kādām no 4 dabas īpašībām. Tās ataino pārtikas enerģētisko potenciālu (auksta, karsta, atvēsinoša, sasildoša). Piektais tips ir neitrāla, tā kā dažiem produktiem ir neitrāla daba- ne sasildoša, ne atvēsinoša. Produktus ar aukstu vai atvēsinošu dabu izmanto, lai ārstētu endogenā karstuma sindromu, vai arī pie Yin-Wue deficīta. Tiem piemīt descendējošas, parenhīmu un asinis barojošas īpašības. Kā piemērs- liellopa gaļa, taukainu jūras zivi, moluskus, abiniekus. Atvēsinošās pārtikas pārēšanās veido RP enerģētiskā potenciāla krišanos, flegmas veidošanos, kas neļauj pietiekami barot un aktivēt sirdi, kā rezultātā var būt depresija. Sasildošie produkti (pipari, koriandrs, sinepes, ingvers, ķiploki, tauki, augu eļļas, tuncis, tītara, aitas gaļa, alkohols) sasilda Yang, tos pielieto pie endogenā aukstuma ārstēšanas. Šādu produktu pārēšanās veido endogenā karstuma sindromu, kura ascendēšana uz sirdi un smadzenēm var izpausties kā maniakāls stāvoklis. Taču atkarībā no pārtikas pagatavošanas veida, pat atvēsinošiem (vai sasildošiem) produktiem var tikt izmainīta viņiem raksturīgā daba. Tā ceptai vai kūpinātai pārtikai pastiprinās Yang īpašības, vārītai, tvaicētai- Yin. Jāatceras, ka flegma ir galvenais iemesls “sejas fizioloģisko atveru obstrukcijas” sindromam un apziņas nomākumam.

Darba un atpūtas režīma neatbilstība
Aktivitāte (Dong) un miers (Jing) veido sekojošu Yang Yin īpašību pārstāvju pāri. Jebkura aktivitāte (fiziska, lingvāla, mentāla) tērē Yang un asinis, jo abām substancēm piemīt īpašības barot un aktivēt jebkuras organisma funkcijas... Pārmērīga aktivitāte (jebkuras formas) gala rezultātā izpaudīsies ar enerģijas un asins rezervju izsmelšanu, Shen vājuma sindromu. Pārmērīga aktivitāte var bojāt Yin-xue, kā rezultātā formējas endogenā uguns- vēja sindroms (Yin deficīts), kas pirmkārt bojā sirdi (kas ir Yang pēc funkcijas). Rezultātā – psihomotors uzbudinājums līdz pat maniakālam stāvoklim... Dozēta aktivitāte mēreni aktivē Qi un uzlabo asins cirkulāciju, kas ir diezgan derīgi stagnēto procesu profilaksei. Muskuļu aktivitāte liek aktīvāk darboties gremošanas sistēmai (kas atbild par muskuļiem) un aktivē RP Yang, kas caur kvalitatīvās asins producēšanas funkciju baro sirds Yin- xue, aktivē tās Shen. Nepieciešamās aktivitātes iztrūkums gluži otrādi- nosaka stagnēto sindromu attīstību (flegma, stagnētas asinis), nomāc Shen...

Pārmērīga seksuālā aktivitāte
Saskaņā ar ĶTM pārmērīga (vai nepietiekama) seksuālā aktivitāte galarezultātā var izpausties ar psihiskās sfēras traucējumiem. Kādā veidā? Seksuālā tieksme veidojas pateicoties “dzīves saknes” Ming men aktivitātei, kas izvietota apakšējā Jiao. Ar aknu un perikarda kanālu palīdzību Ming men savienojas tieši ar sirdi. Šāda augšējā un apakšējā Jiao izvietoto orgānu savstarpējās saiknes fizioloģija ir aprakstīta Li Dong Yuan darbā “Gremošanas sistēmas saslimšanas”: “Sirds uguns ir Yin pēc dabas, tiek aktivēts ar apakšējo Jiao, kurš uzkurina to. Ming men uguns savienojas ar sirdi caur aknu un perikarda kanāliem”... Atbilstoši savai dabai, Ming men ir fizioloģisks tikai līdz laikam, kad atrodas apakšējā Jiao līmenī, nepamet to. Pie pārmērīgas tā aktivitātes tas caur savu saikni ar Yuan Qi izsauc visu iekšējo orgānu Yang hiperaktivitāti, nosakot endogenā uguns sindromu. Dēļ savas dabas Yang ir tendence ascendēt un iztērēt augšējā Jiao orgānu Yin-Xue, novedot pie krūšu dobuma orgānu deficīta uguns sindroma, uzbudinot smadzenes... Seksuālā tieksme un aktivitāte ir pamata mehānisms Ming men uguns iekvēlināšanai. Caur savu saikni ar nieru Yuan Qi Ming men uguns ascendē, nosaka ascendējošā uguns sindromu... Jauniem cilvēkiem šai sakarā bie�i novēro seksuālās norūpēšanās simptomus, akne, psiho emocionālu nestabilitāti un pat nekritiskumu. Pārmērīga seksuālā aktivitāte cilvēkiem ar Yin-Xue deficīta simptomiem (pusmū�a vecuma) ir bīstama, jo var novest pie smagām Yin deficīta formām. Neskatoties uz to, ka ĶTM akcentē uzmanību uz pārmērīgas seksuālās aktivitātes bīstamību, tās pilnīga noliegšana arī ir nefizioloģiska, jo noved pie kopējā Yang devitalizācijas. ĶTM orgasms tiek klasificēts kā Yang aktivitātes maksimums, kas transformējas Yin. Viens no vīriešu ejakulācijas traucējumu un sieviešu orgasma iztrūkuma cēloņiem ir aknu Yang depresija. Tomēr orgasma iztrūkums pats par sevi arī var novest pie aknu Qi dispersās funkcijas pasliktināšanās un aknu Xue stāzes progresēšanas. Pastāvīgā seksuālā norūpēšanās pie tās realizācijas iztrūkuma nav mazāk kaitīga, jo noved pie aknu Qi stāzes transformācijas tās ascendējošā ugunī, kas bojā sirds Yin, uzbudina smadzenes (seksuālā psihoze).

Jatrogēnijas
Pats termins nozīmē to, ka saslimšanu ir izraisījusi kāda medicīniska manipulācija, medikamentu terapija. Bez šaubām, ne tikai Rietumu, bet arī ĶTM var nepamatotas pielietošanas gadījumā novest pie jatrogēnām saslimšanām. Zināms, ka hormonālie preparāti (prednizolons) izsauc ne tikai bezmiegu, bet arī maniakālu psihozi. No ĶTM skatupunkta, šis preparāts ir spēcīgs diaforētiķis, tam piemīt vēja faktora daba. Vējš izsauc dezorganizāciju un Yang strauju ascendēšanu. Vienlaicīgi, iztērējot Yin, prednizolons izsauc smagus orgānu parenhīmas bojājumus, pirmkārt jau augšējā Jiao, kā arī galvas smadzeņu. ĶTM augu, kam ir vēja daba, nepamatota nozīmēšana, kam ir skāba garša (Radix Bupleuri - Chai Hu), var arī novest pie Yin bojājuma, Yin deficītā uguns ascendēšanas uz galvas smadzenēm un sirdi. Rezultātā iespējami smagas maniakālās psihozes gadījumi.

Toksikomānija
Pierašana (atkarība) kā likums ir sekas pašārstēšanai. Ļoti daudzām zālēm piemīt psihotropa ietekme, pacients pierod pie komforta un labsajūtas, ko viņš var izjust pie to lietošanas. Un tie nav obligāti tikai medikamenti. Analogu sajūtu var sasniegt ar tabaku, alkoholu u.c.. No angļu valodas alkoholu var iztulkot arī kā “uguns ūdens”, kas ir ļoti precīzs alkohola īpašību atspoguļojums atbilstoši ĶTM sindromatoloģijai. Saskaņā ar Qing dinastijas slavenā ārsta Jin Zi Jiu: “... alkohola daba ir viltīga. Tas vienādā mērā spēj tērēt Yin un bojāt asinis. Tā enerģijai ir uguns daba. Pirmkārt tas bojā aknas un �ultspūsli, pie tam aknu enerģija zaudē savas dispersās un lejupejošās funkcijas, aknu Yin-Xue tiek bojāts. Asinis zaudē vienmērīgās un līdzenās kustības īpašības, sāk ascendēt un pārvietoties nefizioloģiskos virzienos. Alkohola daba ietver sevī vienlaicīgu karstuma un mitruma īpašību savietojumu. Tā mitrums bojā aizkuņģa dziedzeri, izsaucot mitruma- karstuma sindromu. Flegma viegli akumulējas iekšējos orgānos, kavējot to fizioloģiskām funkcijām (bloķējot to Qi)”...

 
   
 

Dr. Hab. Med., Profesors Nikolajs Nikolajevs
Holistiskās Medicīnas un Naturopātijas asociācijas valdes priekšsēdētājs

 
 
 
 
 
 

Akupunktūra palīdz pret depresiju grūtniecības laikā

 
 

Stenfordas Universitātes pētnieki atzīst, ka akupunktūra var būt efektīvs ierocis pret depresiju grūtniecības laikā. Depresija var radīt nopietnas veselības problēmas gan māmiņai, gan bērniņam.

Vairāk stāsta Stenfordas Universitātes psihiatrijas profesore Reičela Manberna: „Depresija ir saistīta ar ciešanām un nevēlēšanos dzīvot.”

Viņa piebilst, ka depresija bieži ir bērniem, kuri ir grūti nomierināmi. Nepieciešamība pēc ārstēšanas Psiholoģiska konsultācija ir ierasts depresijas ārstēšanas veids grūtniecības laikā.

Tomēr daudzas sievietes izvairās no antidepresantu lietošanas grūtniecības laikā drošības apsvērumu dēļ. Tas padara alternatīvās ārstēšanas metodes īpaši svarīgas. Akupunktūra jau izsenis lietota, lai ārstētu citas likstas grūtniecības laikā, piemēram, sāpes vai slikta dūša.

Tāpat tā tikusi lietota, lai ārstētu depresiju citiem pacientiem. Manberna un viņas kolēģi vēlējās uzzināt, vai akupunktūra var tikt lietota depresijas mazināšanai arī grūtniecības laikā. Pētījumam tika atlasītas topošās māmiņas, kuras cieta no depresīviem traucējumiem.

„Tad 8 nedēļu garumā viņas saņēma 3 dažādas ārstēšanas. Viena no ārstēšanas metodēm bija akupunktūra.” Divas citas grūtnieču grupas, kuras saņēma masāžas terapiju un akupunktūras līdzekļus, tika izmantotas kā kontrolgrupas. Mūsdienu panākumi senai praksei Pēc 8 nedēļām sievietes tika pārbaudītas, lai redzētu, vai depresijas simptomi ir palikuši.

„Mēs atklājām, ka sievietes, kuras saņēma akupunktūras ārstēšanu depresijas mazināšanai, piedzīvoja manāmu simptomu samazināšanos,” atzina Manberna. Zinātnieki atklāja, ka akupunktūra ir tikpat efektīvs ārstēšanās līdzeklis kā psiholoģiskās konsultācijas vai medikamentu lietošanu.

„Mēs atklājām, ka 63% sievietes, kuras pret depresiju tika ārstētas ar akupunktūras palīdzību, atzina uzlabojumus, kas ir labs rādītājs, salīdzinot ar citiem depresijas slimniekiem.”

Tomēr Manberna atzīst, ka ir nepieciešams atkārtot vēlreiz šādu neatkarīgu pētījumu, kā arī zinātniekiem ir labāk jāsaprot mehānismi, kā darbojas akupunktūra.

Pētījums ir publicēts  "Obstetrics and Gynecology”žurnālā.

 
   
 

voanews.com

 
 
 
 
 
 

Latvijas Ārstu biedrības PAVASARA KONFERENCE

 
 

Godātie LĀB individuālie un kolektīvie biedri! GODĀTIE ASOCIĀCIJU PĀRSTĀVJI!

Aicinām 14. maijā plkst. 13 reģistrācija no plkst. 10 (iepriekšējai izstādes apskatei) un 12.30 (tieši konferencei) uz Latvijas Ārstu biedrības PAVASARA KONFERENCI – LĀB DOMES SĒDI Rīgā, Ķīpsalas ielā 8, izstāžu zālē Ķīpsala.

 No 10.00 REĢISTRĀCIJA KONFERENCEI un IZSTĀDES APMEKLĒJUMS līdz 12.45

Pie ieejas izstāžu zālē notiks reģistrācija, LĀB konferences dalībnieki saņems dalībnieka karti un bez maksas varēs apmeklēt izstādi un bez maksas novietot automašīnu stāvvietā (stāvvietas apsargam jāpasaka parole “HIPOKRĀTS“).

Dalību lūdzam arī iepriekš pieteikt, nosūtot e-pastu lab@arstubiedriba.lv.

12.30–13.00 MANDĀTU IZSNIEGŠANA KONFERENCES DALĪBNIEKIEM, kā arī iespēja veikt LĀB biedra naudas un citus maksājumus.
13.00–17.00 KONFERENCES NORISE DARBA KĀRTĪBĀ:
· LĀB prezidenta Pētera Apiņa ziņojums
· Nepieciešamās izmaiņas sertifikācijas procesā. LĀB Sertifikācijas padomes priekšēdētāja Arda Platkāja ziņojums
· Veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanas lietderība Latvijā Veselības ministrijas 2010. gada darba grupas slēdziens. RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājaprofesora Ģirta Briģa ziņojums
· e-veselība: aktualitātes, etapi un grafiki, finasējums, e-recepte, sadarbība starp informatīvām sistēmām, ieguvumi ārstam u.c.

Veselības ekonomikas centra pārstāvju ziņojumi
· Ārsta personas datu aizsardzības aktualitātes
· Pacientu tiesību likums – kas mainījies ārsta ikdienas darbā
· Informācija par Pasaules Ārstu asociācijas (WMA) konferenci 10. un 11. septembrī Rīgā The Financial Crisis – Implications for Health Care. Lessons for the future
· LĀB jauno Goda biedru un LĀB apbalvojumu saņēmēju sveikšana:
Arnis Amoliņš, docents, radiologs diagnosts
Skaidrīte Ādamsone, interniste
Edgars Brēmanis, docents, sporta ārsts un fiziologs
Uldis Eimuss, radiologs diagnosts
Pāvels Ivdra, urologs un izgudrotājs
Jānis Lācis, asociētais profesors, internists, kardiologs
Gunārs Purmalis, docents, ķirurgs
Marta Veita, interniste, ģimenes ārste – saņem LĀB otrās pakāpes Goda Zīmi Cilvēka laiks/Tempus hominis/
Velta Volksone, tiesu medicīnas eksperte
Aivars Zirnis, docents, anesteziologs reanimatologs

Šīs konferences dalībnieki saņems 3 medicīniskās tālākizglītības kredītpunktus.

 
   
 

Latvijas Ārstu Biedrība

 
 
 
 
 
 

Jauns izmeklējums E. Gulbja Laboratorijā!

 
 

Pēc endokrinologu ieteikuma, mūsu laboratorijā ieviests jauns izmeklējums - Glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ), un tas raksturo nieru funkcionālās spējas.

Ja GFĀ ir mazāks par 60 ml/min, tas norāda par nieru bojājumu.

Ar 2010.gada 17.februāri visiem pacientiem, kas vecāki par 18 gadiem un, kam nozīmēts kreatinīna tests asinīs, automātiski tiek aprēķināts arī GFĀ.

Aprēķins tiek veikts pēc MDRD formulas, ņemot vērā pacienta vecumu, dzimumu un kreatinīna līmeni asinīs, bez papildus samaksas.

 
   
 

 
 
 
 
 
 

VNC apmaksāto analīžu kopsummas ierobežojums

 
 

Sakarā ar VNC kvotēto analīžu lielo pārsniegumu un pamatojoties uz savstarpēji noslēgtā līguma punkta "„...plānot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nodrošinājumu pa periodiem, ņemot vērā:" apakšpunktu "nepieciešamību nodrošināt pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību kalendārā gada laikā kalendārajam gadam noteiktās summas ietvaros...” nosakām, ka ar 2010. gada 28.aprīli pieņemot pacientu, analīžu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15.00 latu robežu mēneša laikā vienam pacientam.

Ir iespējami šādi risinājumi:
* konsultējoties ar ārstu atteikties no dažām analīzēm, kas pārsniedz robežu;
* veikt daļu analīžu nākošajā mēnesī;
* nepieciešamās analīzes, kuras pārsniedz šo robežu pacients var samaksāt pats.

Neskaidrību gadījumā lūdzam griezties:
LR Veselības ministrijā, t: 67876000
Veselības inspekcijā, t: 67819671
Veselības norēķinu centrā, t: 67043700.

 
   
 

 
 
 
 
 
 

Pacientu tiesību likums. Stājas spēkā 2010.gada 1.martā.

 
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:    
Pacientu tiesību likums.
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā lietotie termini atbilst Ārstniecības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini:
1) ārstējošais ārsts — ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem;
2) informētā piekrišana — pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm;
3) klīniskā apmācība — atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
4) medicīniskie dokumenti — jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem;
5) veselības aprūpes pakalpojums — pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē, kā arī nodrošināt viņam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses.
3.pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Pacientu tiesības īstenojamas saskaņā ar šo likumu, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi.
(2) Nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, personas aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt.
(3) Atšķirīga attieksme saistībā ar kādu no šā panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
(4) Aizliegts sodīt pacientu vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgus apstākļus, ja pacients aizstāv savas tiesības.
(5) Pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns.
(6) Veselības aprūpe pret pacienta gribu nav pieļaujama, ja likumā nav noteikts citādi.
4.pants. Tiesības uz informāciju
(1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Šī informācija ir publiski pieejama.
(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.
(3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.
(4) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecību arī no citām viņa ārstniecībā iesaistītām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei.
(5) Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.
(6) Pacientam ir tiesības pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas (piemēram, izrakstoties no ārstniecības iestādes) saņemt informāciju par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (izrakstus, norakstus un kopijas), norādījumus un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.
(7) Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību.
(8) Pacientam ir tiesības atteikties saņemt šajā pantā minēto informāciju. Savu atteikšanos viņš izsaka mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina to.
5.pants. Tiesības uz ārstniecību
(1) Katrai personai Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību.
(2) Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma.
(3) Pacientam ir tiesības uz savas ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā.
(4) Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Ārstniecības iestāde, kurā pacients vērsies, sniedz informāciju par ārstniecības saņemšanas iespējām un termiņiem, kā arī par citām ārstniecības iestādēm, kur var saņemt atbilstošu ārstniecību.
(5) Pacientam ir tiesības saņemt no visām viņa ārstniecībā iesaistītajām ārstniecības iestādēm pēctecīgu ārstniecību.
(6) Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, kuras pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji.
(7) Pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību.
(8) Ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, to norāda viņa medicīniskajos dokumentos. Ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties, ārstniecības iestāde nekavējoties informē pacienta likumisko pārstāvi, bet, ja tāda nav, — laulāto vai tuvāko radinieku, bet, ja arī tādu nav, — bāriņtiesu. Ārstniecības iestāde nekavējoties informē kompetentās iestādes, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ apdraud citu personu drošību vai veselību.
(9) Pacientam ir tiesības uz ārstniecību mājās, ja viņa veselības stāvoklis un dzīves apstākļi to ļauj.
6.pants. Piekrišana ārstniecībai vai atteikšanās no tās
(1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
(2) Informēto piekrišanu noformē rakstveidā, ja to pieprasa pacients vai ārstējošais ārsts.
(3) Ja informētā piekrišana dota rakstveidā, pacients apstiprina to ar savu parakstu, norādot datumu un laiku. Rakstveida piekrišanu pievieno viņa medicīniskajam dokumentam.
(4) Pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā.
(5) Ārstējošais ārsts informē pacientu par šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma iespējamām sekām. Pēc ārstējošā ārsta sniegtās informācijas saņemšanas pacients ar savu parakstu apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai par tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot, ka ir saņēmis attiecīgo informāciju. Ja pacients savu lēmumu nemaina, ārstējošā ārsta pienākums ir mudināt viņu apmeklēt citu ārstu.
(6) Ja pacients atsakās rakstveidā apliecināt atteikšanos, ārstējošais ārsts pieaicina divus pilngadīgus un rīcībspējīgus lieciniekus, kuri ar savu parakstu apliecina, ka pacients ir pieņēmis šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu.
(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu.
7.pants. Citu personu tiesības piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās
(1) Ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.
(2) Pacienta laulātais, tuvākais radinieks vai pacienta pilnvarotā persona, kā arī pacienta likumiskais pārstāvis, ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā (turpmāk — persona, kas pārstāv pacientu), pieņemot lēmumu par ārstniecību vai atteikšanos no tās, ievēro pacienta iepriekš izteikto gribu attiecībā uz ārstniecību.
(3) Ja pacienta tuvākie radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar vienoties par piekrišanu ārstniecībai, tad lēmumu par ārstniecību, kura vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstu konsilijs.
(4) Ārstējošais ārsts izskaidro personai, kas pārstāv pacientu, kādas sekas var izraisīt lēmums par atteikšanos no ārstniecības. Pēc informācijas saņemšanas persona, kas pārstāv pacientu, ar savu parakstu medicīniskajā dokumentā apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai par tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot, ka ir saņēmusi attiecīgo informāciju.
(5) Ja persona, kas pārstāv pacientu, atsakās pieņemt lēmumu par pacienta ārstēšanu, bet ārsts uzskata, ka ārstēšana ir pacienta interesēs, tad lēmumu par ārstniecību pieņem ārstu konsilijs.
(6) Ja persona, kas pārstāv pacientu, atsakās rakstveidā apliecināt atteikšanos, ārstējošais ārsts pieaicina divus pilngadīgus un rīcībspējīgus lieciniekus, kuri ar savu parakstu apliecina, ka persona, kas pārstāv pacientu, ir pieņēmusi minēto lēmumu. Atteikšanos pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.
(7) Ja pacients nav norādījis personu, kura ir tiesīga viņa vietā piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās, un pacientam nav laulātā, tuvāko radinieku vai likumiskā pārstāvja vai pacients rakstveidā aizliedzis laulātajam vai tuvākajiem radiniekiem viņa vietā pieņemt lēmumu, tad lēmumu par ārstniecību, kas vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstu konsilijs.
(8) Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas pārstāv pacientu, piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus — izmeklēšanu, ārstēšanu, tajā skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad sniedzama pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
(9) Ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacientam sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai ja neveiktās ārstēšanas dēļ radīsies nesalīdzināmi lielāks kaitējums viņa veselībai.
8.pants. Tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi
Pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi.
9.pants. Tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem
(1) Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Viņam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim, izņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto. Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
(2) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par viņa medicīniskajos dokumentos iekļautās informācijas izmantošanu saskaņā ar šajā likumā un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto.
(3) Pacients var pieprasīt, lai ārstējošais ārsts izdara papildinājumus vai labojumus medicīniskajos dokumentos, ja viņš pamatoti uzskata, ka informācija ir neprecīza vai kļūdaina. Izdarot labojumus medicīniskajos dokumentos, ārstniecības persona nodrošina kļūdainās informācijas saglabāšanu, attiecīgi to precizējot vai papildinot un par to informējot ārstējošo ārstu.
(4) Ja pacienta medicīniskajos dokumentos ir informācija par citas personas sensitīvajiem datiem vai informācija, kuru sniegusi trešā persona, bet lūgusi to neizpaust pacientam, pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem nodrošina tiktāl, ciktāl tas neskar trešās personas tiesības.
10.pants. Pacienta datu aizsardzība
(1) Informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija nav izpaužama arī pēc pacienta nāves.
(4) Informāciju par pacientu pēc viņa nāves drīkst izpaust šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajām personām, ja:
1) informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tām;
2) informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms viņa nāves.
(5) Pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām:
1) ārstniecības iestādēm — ārstniecības mērķu sasniegšanai;
2) Datu valsts inspekcijai — nolūkā pārbaudīt personas datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām;
3) Valsts darba inspekcijai — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei;
4) Veselības inspekcijai — veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontrolei;
5) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai — invaliditātes ekspertīzes veikšanai;
6) tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, Valsts probācijas dienestam, tiesībsargam, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei — likumā noteikto funkciju veikšanai;
7) Veselības ekonomikas centram — sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai un analizēšanai;
8) Veselības norēķinu centram — veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai;
9) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites
struktūrvienībām — rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokļa izvērtēšanai;
10) biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu birojs”, apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, — ceļu satiksmes negadījumā cietušai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.
(6) Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par šā pacienta veselības stāvokli, izņemot šā likuma 13.pantā noteikto. Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim informāciju nesniedz, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt attiecīgā pacienta interesēm. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos un informē par to bāriņtiesu.
(7) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā, pastāvot vienam no šādiem nosacījumiem:
1) pēc analizējamās informācijas nevar tieši vai netieši identificēt pacientu;
2) pacients rakstveidā piekritis, ka informācija par viņu tiek izmantota konkrētā pētījumā.
(8) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā, arī neievērojot šā panta septītajā daļā minētos nosacījumus, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) pētījums tiek veikts sabiedrības interesēs;
2) kompetenta valsts pārvaldes iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļāvusi izmantot pacienta datus konkrētā pētījumā;
3) pacients iepriekš rakstveidā nav aizliedzis viņa datu nodošanu pētniekam;
4) ar samērīgiem līdzekļiem nav iespējams iegūt pacienta piekrišanu;
5) pētījuma ieguvums sabiedrības veselības labā ir samērojams ar tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu.
(9) Šā panta septītajā un astotajā daļā minēto informāciju ārstniecības iestāde pētījuma vajadzībām sniedz, izdarot par to atzīmi medicīniskajos dokumentos.
11.pants. Pacienta līdzdalība klīniskajā pētījumā
(1) Pacientu iesaista klīniskajā pētījumā, kas apstiprināts atbilstoši kārtībai, kāda noteikta normatīvajos aktos par klīniskajiem pētījumiem, ja ir saņemta viņa rakstveida informētā piekrišana un klīnisko pētījumu veic, vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:
1) paredzamais risks ir izvērtēts attiecībā uz prognozējamo pacienta, kā arī citu esošo vai nākamo pacientu ieguvumu;
2) nepastāv alternatīva, ka salīdzināmu efektu varētu iegūt citādā veidā;
3) ārstnieciskais ieguvums, kā arī ieguvums sabiedrības veselības labā attaisno risku, kas varētu draudēt pacientam.
(2) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tiesības piekrist viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā ir pacienta laulātajam vai tuvākajiem radiniekiem, kas savu piekrišanu apstiprina rakstveidā šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam un šādiem nosacījumiem:
1) klīniskā pētījuma rezultāti var dot reālu un tiešu labumu pacienta veselībai;
2) nav iespējams ar pacientiem, kuri spēj paust savu gribu, veikt pētījumu, kas dotu salīdzināmu efektu;
3) pacients nav izteicis iebildumus pret viņa iesaistīšanu klīniskajā pētījumā.
(3) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstveida piekrišanu viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nosacījumiem, dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot viņa gribu. Piekrišana nepilngadīga pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā iegūstama šā likuma 13.pantā norādītajā kārtībā.
(4) Pirms iesaistīšanas klīniskajā pētījumā pacientam sniedz informāciju par attiecīgo klīnisko pētījumu, tā mērķi, metodēm, ilgumu, paredzamo ieguvumu, risku un klīniskā pētījuma veikšanas nosacījumiem, kā arī par tiesībām jebkurā laikā atteikties no dalības klīniskajā pētījumā un par citām tiesībām.
(5) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tad šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju sniedz personai, kas devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā.
(6) Pacientam vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, personai, kas devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai pētījumā, ir tiesības atteikties no pacienta piedalīšanās klīniskajā pētījumā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos tajā. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ārstniecības personu attieksmi pret pacienta turpmāko ārstniecību.
(7) Klīniskajos pētījumos iegūtās ziņas par pacientu atļauts izmantot, ja no pacienta vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, no personas, kas devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai pētījumā, saņemta attiecīga piekrišana un tiek garantēta pacienta anonimitāte.
12.pants. Pacienta līdzdalība klīniskās apmācības procesā
(1) Ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kas nodrošina pacienta ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā, pacientu par to informē.
(2) Pacientam vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, personai, kas devusi piekrišanu pacienta ārstniecībai, ir tiesības atteikties no piedalīšanās klīniskās apmācības procesā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos tajā. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ārstniecības personu attieksmi pret pacienta turpmāko ārstniecību.
(3) Klīniskās apmācības procesā iegūtās ziņas par pacientu atļauts izmantot, ja no pacienta vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, no personas, kas devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai apmācībā, saņemta attiecīga piekrišana un tiek garantēta pacienta datu aizsardzība vai viņa anonimitāte.
13.pants. Nepilngadīga pacienta tiesības
(1) Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā.
(2) Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot šā likuma 7.panta astotajā daļā noteikto.
(3) Ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir šā pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.
(4) Nepilngadīgam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju.
14.pants. Bāriņtiesas piekritība
(1) Ja nepilngadīga pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta likumisko pārstāvju atrašanās vieta, bet viņš uzskata, ka ārstniecības uzsākšana ir šā pacienta interesēs, atļauju ārstniecībai, pamatojoties uz ārsta motivētu iesniegumu, triju darbdienu laikā pēc šā ārsta motivēta iesnieguma saņemšanas var dot bāriņtiesa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2) Ja ārsts uzskata, ka nepilngadīga pacienta interesēs nepieciešams nekavējoties uzsākt ārstniecību, bet šā pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta likumisko pārstāvju atrašanās vieta, lēmumu par ārstniecības uzsākšanu pieņem ārstu konsilijs. Ārstu konsilijs triju darbdienu laikā par pieņemto lēmumu informē bāriņtiesu pēc šajā pantā noteiktās piekritības.
(3) Atļauju nepilngadīga pacienta ārstniecībai dod tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta šā pacienta abu vecāku vai aizbildņa dzīvesvieta.
(4) Ja nepilngadīga pacienta vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajā teritorijā, atļauju viņa ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura šis pacients dzīvo.
(5) Ja nepilngadīga pacienta vecākiem vai aizbildnim nav deklarētas dzīvesvietas, atļauju viņa ārstēšanai dod tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā šā pacienta vecāki vai aizbildnis faktiski dzīvo.
(6) Ja nepilngadīgam pacientam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, atļauju viņa ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā šis pacients atrodas.
(7) Ja nepilngadīga pacienta vecāki nav zināmi vai šis pacients ir atradenis, atļauju viņa ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā attiecīgais pacients ir atrasts.
15.pants. Pacienta pienākumi
(1) Pacientam ir pienākums rūpēties par savu veselību.
(2) Ja pacienta veselības stāvoklis to pieļauj, viņam ir pienākums aktīvi iesaistīties ārstniecībā un savu iespēju un zināšanu robežās sniegt ārstējošam ārstam informāciju:
1) kas nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai;
2) par savām slimībām, kas var apdraudēt citu personu dzīvību vai veselību;
3) par iepriekš dotajām piekrišanām un atteikumiem attiecībā uz ārstniecību;
4) par ārstniecības laikā notikušajām veselības stāvokļa izmaiņām.
(3) Pacientam ir saistoši ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un ārstniecības personas norādījumi.
(4) Persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu, izņemot gadījumu, kad pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un viņš sava veselības stāvokļa dēļ nespēj uzrādīt šādu dokumentu. Pacients personu apliecinošu dokumentu uzrāda, tiklīdz tas ir iespējams.
(5) Pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.
(6) Īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības.
(7) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz apcietinātu vai notiesātu pacientu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ieslodzījuma vieta informē ārstniecības iestādi, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, par tāda apcietināta vai notiesāta pacienta personas datiem, kurš ievietots šajā ārstniecības iestādē, kā arī par ieslodzījuma vietā veikto ārstniecību.
16.pants. Tiesības uz atlīdzību
(1) Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā.
(2) No Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:
1) viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 latu;
2) viņam nodarīto morālo kaitējumu — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu un kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.
(4) Pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu neatkarīgi no tā, vai ārstniecības iestāde ir veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu.
(5) Pacients par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu atlīdzību no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
17.pants. Ārstniecības riska fonds
(1) Ārstniecības riska fonda līdzekļus veido ārstniecības riska maksājumi un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Ārstniecības riska fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Veselības norēķinu centrs. Veselības norēķinu centra lēmumu un faktisko rīcību attiecībā uz šā likuma 16.pantā paredzēto no Ārstniecības riska fonda pacientam izmaksājamo atlīdzību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Ārstniecības riska maksājumu katru gadu veic ārstniecības iestādes. Ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ārstniecības riska fonda ieņēmumus un izdevumus iekļauj gadskārtējā valsts budžetā atsevišķā pamatbudžeta apakšprogrammā.
(4) Ārstniecības riska fonda līdzekļus izlieto tikai pacientu prasījumu apmierināšanai par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu. Šā fonda līdzekļu atlikumu izlieto atlīdzību izmaksai pacientiem nākamajos saimnieciskajos gados.
(5) Ja ārstniecības iestāde nav veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu, Veselības norēķinu centram ir tiesības no šīs ārstniecības iestādes piedzīt visu pacientam izmaksāto atlīdzību.
18.pants. Tiesību un likumisko interešu aizstāvēšana
(1) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona var izmantot visus likumos paredzētos tiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja tiesību vai interešu aizstāvēšana notiek administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos administratīvos aktus un faktisko rīcību, ja šajā likumā nav noteikts citādi, var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(3) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu aizstāvēšanai persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas ir tiesīga iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai. Atbilde uz sūdzību sniedzama Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā vai — gadījumā, ja tiek uzsākts administratīvais process, — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu šajā procesā. Personu, kas iesniegusi sūdzību, informē par administratīvā procesa uzsākšanu.
Šā likuma 16.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā daļa un 17.pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. Šā likuma 16.panta otrajā daļā paredzēto atlīdzību izmaksā no 2012.gada 1.jūlija par kaitējumu, kas nodarīts pacientam pēc 2012.gada 1.janvāra.
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.
Likums stājas spēkā 2010.gada 1.martā.
Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 17.decembrī/ Valsts prezidents V.Zatlers/ Rīgā 2009.gada 30.decembrī.

 
   
 

 
 
 
 
 
 

ĀRSTA HOMEOPĀTA SPECIALITĀTES NOLIKUMS.

 
 

APSTIPRINĀTS ar Veselības ministrijas 2004. gada 6.septembrī .     Rīkojumu Nr. 151 . 1. pielikums.

ĀRSTA HOMEOPĀTA SPECIALITĀTES NOLIKUMS.
I. Vispārīgie jautājumi 1. Ārsts homeopāts ir medicīnas papildspecialitāte, kurā ārsts veic pacientu homeopātisko ārstēšanu.
2. Ārsts homeopāts ir ārsts ar augstāko medicīnisko izglītību, kurš atbilstoši veselības aprūpes reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un šim nolikumam ir apguvis pēcdiploma apmācības programmu, nokārtojis sertifikācijas eksāmenu un ieguvis ārsta homeopāta sertifikātu.
3. Homeopātija ir medicīnas nozare, kas ārstē ar preparātiem, kuri gatavoti no dabas produktiem – augiem, minerāliem, dzīvniekiem u.c. Homeopāts to veic, izvēloties preparātu (-us) pēc stingri definētiem principiem un procedūrām, no kuriem galvenais ir līdzības princips.
4. Ārsts homeopāts izmanto tādas ārstnieciskās un diagnostiskās metodes, kuras atbilst homeopātijā pieņemtajai praksei un tehnoloģijām.

II. Sertificēta ārsta homeopāta darbība.
5. Sertificēts ārsts homeopāts ir atbildīgs par:
5.1. savām veiktajām diagnostikas, ārstēšanas, ekspertīzes un profilaktiskajām darbībām;
5.2. homeopātijas pamatprincipu ievērošanu savā profesionālajā darbībā;
5.3. savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;
5.4. par ārsta profesionālās ētikas ievērošanu un konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacientu, viņa ārstēšanu, slimības (traucējumu) diagnozi un prognozi;
5.5. par savām tehniskajām kļūdām un paviršību;
5.6. par nesertificēta ārsta darbību, kurš strādā viņa vadībā.

III. Nesertificēta ārsta darbība un atbildība homeopātijā.
6. Nesertificēts ārsts homeopātijā var veikt ārstnieciskās darbības tikai sertificēta ārsta homeopāta vadībā.
7. Nesertificēts ārsts homeopātijā ir atbildīgs par:
7.1. homeopātijas pamatprincipu ievērošanu savā profesionālajā darbībā;
7.2. par ārsta profesionālās ētikas ievērošanu un konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacientu, viņa ārstēšanu, slimības (traucējumu) diagnozi un prognozi;
7.3. par savām tehniskajām kļūdām un paviršību;
7.4. sertificēta ārsta homeopāta noteikto ārstniecības uzdevumu ievērošanu un izpildi.

IV. Pēcdiploma izglītība ārsta homeopāta papildspecialitātē sertifikāta saņemšanai.
8. Pēcdiploma apmācība homeopātijā notiek atbilstoši Latvijas homeopātu asociācijas izstrādātajai apmācības programmai.
9. Homeopātijas apmācības kursa kopējais ilgums ir 2 gadi, no tā 20% tiek veltīti teorētiskajai apmācībai, bet 80 % ir praktisko iemaņu apguve apmācīttiesīga un setificēta ārsta homeopāta uzraudzībā vai vadībā.
10. Pēcdiploma apmācības laikā ārstam homeopātam ir jāapgūst sekojošas zināšanas, prasmes un pieredze homeopātijā:
10.1. Homeopātiskās medicīnas principiālie raksturojumi:
10.1.1. homeopātiskās medicīnas veidošanās un attīstība;
10.1.2. homeopātiskās medicīnas iespējas;
10.1.3. homeopātija kā etioloģiskā medicīna;
10.2. homeopātijas filozofija;
10.3. homeopātijas teorija;
10.4. homeopātiskās zāles;
10.5. pacienta ārstēšanas taktika homeopātijā;
10.6. homeopātijas skatījums uz patoloģiju.

 Sabiedrības veselības departamenta direktora v.i. G.Rūtiņa Latvijas Homeopātu asociācijas prezidente B.Limba

 
   
 

 
 
 
 
 
 

06.04.2000. likums ("LV", 142/144 (2053/2055), 20.04.2000.) [spēkā ar 04.05.2000.]

 
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"

Izdarīt likumā "Par prakses ārstiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 7.panta otro teikumu.

2. Aizstāt 14.panta pirmajā daļā vārdus "Ministru kabineta" ar vārdiem "normatīvajos aktos".

3. Izteikt 32.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ārsta praksi sertificē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

4. Izslēgt 33., 34. un 35.pantu.

5. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ārstu prakses reģistram iesniedzami šādi dokumenti:

1) pieteikums

2) Latvijas Ārstu biedrības izsniegtā ārsta sertifikāta noraksts

3) ārsta prakses telpu īres līgums vai apliecinājums par īpašuma tiesībām uz ārsta prakses telpām

4) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija."

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.8 "Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 3.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 6.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 20.aprīlī

 
   
 

 
 
 
 
 
 

25.03.2004. likums ("LV", 56 (3004), 08.04.2004.)[spēkā ar 22.04.2004.]

 
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem"

Izdarīt likumā "Par prakses ārstiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) rezidents - ārsts, kas apgūst akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā kādā no Veselības ministrijas noteiktajām pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un ir darba tiesiskajās attiecībās kādā no izglītības programmu īstenojošām ārstniecības iestādēm."

2. Aizstāt 21.pantā vārdus "Labklājības ministrijai" ar vārdiem "Veselības ministrijai".

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 25.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 8.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 22.aprīli.

 
   
 

 
 
 
 
 
 

Ministru kabineta noteikumi Nr.15 Rīgā 2005.gada 11.janvārī. (alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā).

 
 

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmo un otro daļu I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu. II. Alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā
2. Alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks vai — uz valsts robežas — Valsts robežsardzes darbinieks (turpmāk — darbinieks), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk — mēraparāts). Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs.
3. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku piekrišanu.
4. Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
5. Ja ceļu satiksmes negadījuma vietā transportlīdzekļa vadītājam ir sniegta medicīniskā palīdzība, viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādā, neveicot alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā.
6. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus, ar 15-20 minūšu intervālu.
7. Ja pirmajā mērījumā konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru mērījumu neveic un protokolu nesastāda.
8. Ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, darbinieks aizpilda un paraksta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu (turpmāk — protokols) (2.pielikums). Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus.
9. Transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem.
10. Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājs pārbaudes izdevumus nesedz.
11. Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 11 latu apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs, iemaksājot minēto summu attiecīgi Valsts policijas vai Valsts robežsardzes budžeta kontā 30 kalendāra dienu laikā no protokola sastādīšanas dienas. III. Medicīniskās pārbaudes kārtība
12. Medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm (turpmāk — ārstniecības iestāde) vai šo ārstniecības iestāžu specializētajām medicīniskajām autolaboratorijām.
13. Medicīniskā pārbaude ietver:
13.1. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem;
13.2. ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;
13.3. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā.
14. Medicīnisko pārbaudi, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu (3.pielikums), veic šādos gadījumos:
14.1. ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;
14.2. saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.punktu.
15. Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas Narkoloģijas valsts aģentūrā apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai (turpmāk — ārsts).
16. Pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas ārsts, pamatojoties uz personu apliecinošiem dokumentiem, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai darbinieka iegūto informāciju, pārliecinās par pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja identitāti.
17. Lai laboratoriski noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, izmanto enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi.
18. Materiālu paraugus (izņemot urīnu) laboratoriskiem izmeklējumiem saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu ņem ārstniecības personas un darbinieka klātbūtnē. Urīna paraugus ņem laboranta uzraudzībā.
19. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās nodot bioloģiskās vides (asiņu, urīna vai siekalu) paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, ārsts šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā.
20. Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā pārbaudē veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus.
21. Lai bioloģiskajā vidē kvalitatīvi noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, izmanto ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes. Izmeklēšanu veic sertificēti eksperti ķīmiķi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku kontroles programmā noteikto metodiku.
22. Ja medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai nevar veikt pilnā apjomā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida klīnisko simptomu noteikšana ir apgrūtināta pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vispārējā stāvokļa dēļ, novērtē konstatējamos klīniskos simptomus un veic laboratoriskos izmeklējumus divās dažādās bioloģiskajās vidēs.
23. Datus par materiālu paraugu ņemšanu ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā.
24. Lai noteiktu alkohola koncentrāciju bioloģiskajā vidē, materiālu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē (5.pielikums), kurā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, lietas apstākļus, ņemtā parauga nosaukumu, parauga kārtas numuru (pēc reģistrācijas žurnāla), ņemšanas datumu un laiku, ādas apstrādes veidu, parauga glabāšanas apstākļus, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, kā arī nosūtītājas iestādes nosaukumu.
25. Materiālu paraugus ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai (6.pielikums), kurā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, nosūtītāju iestādi, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, materiālu uzskaitījumu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās apskates rezultātus, klīnisko diagnozi, protokola numuru un adresi, uz kuru nosūtāma atbilde.
26. Pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu, sastāda medicīniskās pārbaudes protokolu (divos eksemplāros), piešķir tam numuru, kā arī ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā. Ja transportlīdzekļa vadītājs, kuram veikta medicīniskā pārbaude, nepiekrīt analīžu rezultātiem, galīgo atzinumu sniedz un medicīniskās pārbaudes protokolu sastāda pēc atkārtotas materiālu paraugu analīžu veikšanas.
27. Medicīniskās pārbaudes protokolā detalizēti apraksta rezultātus, kas iegūti, veicot šo noteikumu 13., 20. un 22.punktā minētās darbības, un apstiprina vienu no šādiem pārbaudītās personas stāvokļiem:
27.1. nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs;
27.2. nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids;
27.3. ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles);
27.4. ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids;
27.5. nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana;
27.6. ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles), gan narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids (vienlaikus);
27.7. ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids.
28. Medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītājam paziņo mutiski. Pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja mutiska pieprasījuma izsniedz rakstisku medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu).
29. Pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs medicīniskās pārbaudes protokolā ar parakstu apliecina, ka medicīniskā pārbaude veikta viņam. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās vai nav spējīgs parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā.
30. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, materiālu paraugus nosūta Narkoloģijas valsts aģentūrai atkārtotiem laboratoriskiem izmeklējumiem.
31. Vienu medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru ārstniecības iestāde nodod Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, bet otru — uzglabā piecus gadus.
32. Ja transportlīdzekļa vadītājam medicīniskajā pārbaudē konstatē Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai šo noteikumu 27.4. vai 27.6.apakšpunktā minēto stāvokli, medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs.
33. Ja medicīniskajā pārbaudē nekonstatē Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz iestāde, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.
34. Līdzekļu ieskaitīšanu attiecīgās ārstniecības iestādes kontā nodrošina tās iestādes vadītājs, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi. IV. Noslēguma jautājums
35. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā un medicīniskajā pārbaudē nav konstatēta Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājam šo noteikumu 11.punktā minētie pārbaudes izdevumi nav jāsedz.

 
   
 

Ministru prezidents A.Kalvītis
Veselības ministrs G.Bērziņš

 
 
 
 
 
 

Ministru kabineta noteikumi Nr.268, Rīgā 2008.gada 15.aprīlī. Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.15.

 
 

"Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmo un otro daļu Izdarīt Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.15 "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 8.nr.; 2007, 11., 206.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 15.punktu šādā redakcijā:
"15. Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas:
15.1. apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi alkohola koncen­trācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida konsta­tēšanai kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, kurā iespējams veikt izmeklējumus, izmantojot enzimatīvo imūnmetodi, gāzu hromatogrāfijas metodi un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodi, un kurā laboratorisko izmeklēšanu veic sertificēti tiesu medicīnas eksperti speciālisti (turpmāk - specializētā ārstniecības iestāde);
15.2. normatīvajos aktos par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgu ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu (turpmāk - ārsts).
" 2. Izteikt 21.punkta otro teikumu šādā redakcijā: "Izmeklēšanu veic sertificēti tiesu medicīnas eksperti speciālisti.
" 3. Izteikt 30.punktu šādā redakcijā:
"30. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, materiālu paraugus nosūta specializētajai ārstniecības iestādei, lai veiktu atkārtotus laboratoriskos izmeklējumus. Ja pirmā pārbaude veikta specializētajā ārstniecības iestādē, materiālu paraugus atkārtoti labora­toriski izmeklē un galīgo atzinumu sniedz cits šīs ārstniecības iestādes ārsts.
" 4. Papildināt noteikumus ar 36.punktu šādā redakcijā:
"36. Šo noteikumu 15.2.apakšpunkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
" 5. Izteikt 1.pielikuma 1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs";
" 6. Izteikt 1.pielikuma 1.4. un 1.5.apakš­punktu šādā redakcijā:
"1.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas slimnīca";
1.5. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca";
" 7. Izteikt 1.pielikuma 1.9.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.9. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca";
". 8. Izteikt 1.pielikuma 1.19.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.19. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca";
". 9. Izteikt 1.pielikuma 1.21.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.21. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ludzas rajona slimnīca";
". 10. Izteikt 1.pielikuma 1.29.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.29. Tukuma rajona padomes aģentūra "Tukuma slimnīca";
". 11. Svītrot 1.pielikuma 1.30. un 1.31.apakšpunktu.
12. Izteikt 1.pielikuma 1.33.apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.33. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca".
" 13. Svītrot 1.pielikuma 1.34.apakšpunktu.
14. Izteikt 1.pielikuma 2.1., 2.2. un 2.3.apakš­punktu šādā redakcijā:
"2.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca";
2.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca";
2.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Klīniskā universitātes slimnīca "Gaiļezers".

 
   
 

Ministru prezidents I.Godmanis
Veselības ministrs I.Eglītis

 
 
 
 
 
 

Noteikumi nr. 60. Par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. No 20.01.2009.

 
 

Spēkā no 12.02.2009   Spēkā esošs. Publicēts: Vēstnesis , 11.02.2009, nr. 23. 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS,  20.01.2009. Noteikumi nr. 60.

Rīgā . Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.  (prot. Nr. 6 26.§). 

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 55.panta otro daļu.  

 
   
 

1. Vispārīgie jautājumi

 1. Noteikumi nosaka obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.

 2. Projektēšanas uzdevumā ārstniecības iestāžu būvniecībai tiek ņemtas vērā šajos noteikumos noteiktās prasības.

 2. Vispārīgās prasības ārstniecības iestādēm

 3. Ārstniecības iestādes vadītājs nodrošina ārstniecības iestādes vides pieejamību personām ar ierobežotām funkcionālām spējām.

 4. Ja ārstniecības iestādi izvieto augstāk par ēkas pirmo stāvu, tajā paredz liftu vai slīdošās slīpnes visu stāvu līmeņos. Katrā ēkas stāvā ir pieejama vismaz viena tualetes telpa personām ar ierobežotām funkcionālām spējām.

 5. Ārstniecības iestāde ir tiesīga iekļaut nosaukumā vārdus "universitātes" vai "klīniskā", ja tā atbilst šo noteikumu 3.9. un 5.3.apakšnodaļā minētajām prasībām.

 6. Ārstniecības iestādē ir nodrošināta pieeja šādai informācijai:

6.1. atbilstības apliecinājumi (sertifikāti), kas piešķirti ārstniecības iestādei un kas apliecina tās atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, vai to kopijas;

6.2. ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kuras pacientiem sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus (vārds, uzvārds, profesija, specialitāte, pieņemšanas laiks un vieta);

6.3. ārstniecības iestādē pieejamie veselības aprūpes pakalpojumi.

 7. Reklāmā par piedāvātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestāde norāda piešķirtā atbilstības apliecinājuma (sertifikāta) numuru vai ārstniecības iestādes reģistrācijas numuru.

 8. Ārstniecības iestāde izmanto medicīniskās tehnoloģijas, kas apstiprinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību.

 9. Ārstniecības iestāde medicīnisko ierīču ekspluatācijā un tehniskajā uzraudzībā ievēro kārtību, kas noteikta normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju, atbilstības novērtēšanu, izplatīšanu, ekspluatāciju un tehnisko uzraudzību.

 10. Ārstniecības iestādē ir lietošanā esošo un valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts, kā arī tiek nodrošināta šo līdzekļu metroloģiskā kontrole atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm.

 11. Ārstniecības iestādei, kas veic medicīniski radioloģiskās procedūras vai medicīnisko apstarošanu, ir speciāla atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par speciālo atļauju (licenču) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniegšanas kārtību un kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos.

 12. Ārstniecības iestāde lieto dezinfekcijas līdzekļus, kas reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas prasības darbībām ar biocīdiem. Dezinfekcijas un sterilizācijas pasākumus veic saskaņā ar ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātajām higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasībām.

 13. Ārstniecības iestādes telpu plānojums un darba organizācija atbilst normatīvajiem aktiem par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē.

 14. Ārstniecības iestādē ir pieejama vadītāja apstiprināta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtība. Ārstniecības iestādē (izņemot zobu tehnisko laboratoriju un klīniskās diagnostikas laboratoriju) ir nodrošināti neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamie medikamenti un medicīniskās ierīces.

 15. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medikamentu nosaukumus un daudzumu ārstniecības iestādē nosaka iestādes vadītājs atbilstoši ārstniecības iestādes vispārējai noslodzei un esošajam un plānotajam neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas gadījumu skaitam. Ārstniecības iestādes vadītājs apstiprina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamā medikamentu minimuma sarakstu (ārstniecības iestādē un tās struktūrvienībās), nosakot medikamentu uzglabāšanas, izlietošanas un uzskaites kārtību, kā arī norādot par medikamentu minimuma krājuma papildināšanu atbildīgo amatpersonu.

 16. Ārstniecības iestādes darbinieku (arī ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu) pienākumus, pilnvaras un atbildību nosaka ārējie un iekšējie normatīvie akti, darba līgums un ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumi. Ārstniecības iestādes darbinieku (arī ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu) izglītība un kvalifikācija atbilst izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 17. Lai nodrošinātu sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitātes vadību, ārstniecības iestādē ir izstrādāta, vadītāja apstiprināta un ieviesta kvalitātes vadības sistēma. Kvalitātes vadības sistēma ietver vismaz šādus pasākumus:

17.1. regulāra sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitātes kontrole;

17.2. pacientu sūdzību un ieteikumu izskatīšana;

17.3. ārstniecības rezultātu analīze;

17.4. ārstniecības pakalpojumu kvalitātes pilnveidošana.

 18. Ārstniecības iestādē ir pieejamas informācijas tehnoloģijas ar atbilstošu interneta pieslēgumu un programmatūru, kas nodrošina pacientu datu uzglabāšanu un apstrādi, ievērojot informācijas pieejamības ierobežojumus.

 19. Ja ārstniecības iestāde izmanto datorprogrammu, kas saistīta ar e-veselības centrālajām informācijas sistēmām, ārstniecības iestādē ir izstrādāti un ārstniecības iestādes vadītāja apstiprināti informācijas drošības noteikumi un noteikumi par medicīniskās informācijas apstrādes kārtību.

 20. Asins sagatavošanas nodaļas un asins kabineti atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem, kā arī kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai.

 21. Mobilais kabinets ir atbilstoši sniedzamajam pakalpojumam aprīkots transportlīdzeklis. Mobilais kabinets atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas tāda paša profila stacionārajiem kabinetiem.

 22. Ārstniecības iestādes, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus bērniem un grūtniecēm, nodrošina:

22.1. ārstniecības iestādes vides pieejamību personām ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēju bērnu ratiņus atstāt drošā vietā;

22.2. bērna pārtīšanas galdu vai līdzvērtīgi pielāgotu vietu pacientu uzgaidāmajā telpā vai pacientu pieņemšanas telpā;

22.3. sēdvietas pacientiem, ja veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pacientiem nepieciešams gaidīt rindā.

 3. Prasības ambulatorajām ārstniecības iestādēm

 3.1. Vispārīgās prasības

 23. Ambulatorajā ārstniecības iestādē pacientam sniedz primāro veselības aprūpi vai sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, tai skaitā ārstniecību dienas stacionārā.

 24. Ambulatorajā ārstniecības iestādē ir:

24.1. pacientu uzgaidāmā telpa ar garderobes vietu;

24.2. pacientu reģistrācijas telpa vai vieta;

24.3. pacientu pieņemšanas telpa (kabinets);

24.4. neinvazīvo manipulāciju, invazīvo manipulāciju vai procedūru telpa (atbilstoši iestādes ārstnieciskās darbības jomai);

24.5. pacientu un personāla tualete. Ja ambulatorā ārstniecības iestāde atrodas dzīvojamā ēkā, sanitāro mezglu iekārto atsevišķi no dzīvojamo telpu sanitārā mezgla;

24.6. pacientu un personāla tualete, kas piemērota izmantošanai personām ar ierobežotām funkcionālām spējām.

 25. Ambulatorā ārstniecības iestādē, kurā ir trīs vai vairāk ārstniecības vai diagnostikas kabineti, papildus šo noteikumu 24.punktā minētajam ir:

25.1. telpa pacientu aprūpes aprīkojuma glabāšanai;

25.2. personāla garderobes telpa vai vieta.

 26. Ambulatorā ārstniecības iestādē neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai ir:

26.1. fonendoskops;

26.2. ierīce netiešai arteriālā asinsspiediena mērīšanai. Ja ārstniecības iestādē tiek apkalpoti arī bērni, ierīcei jābūt ar visu vecuma grupu pacientiem atbilstošu izmēru aprocēm;

26.3. ierīces medikamentu un šķīdumu parenterālai ievadīšanai;

26.4. ierīces ārējās asiņošanas apturēšanai un brūču pārsiešanai;

26.5. ierīce plaušu mākslīgai ventilācijai manuālā režīmā un vismaz triju izmēru caurspīdīgas vai puscaurspīdīgas elpināšanas maskas;

26.6. ierīces elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai (vismaz triju izmēru elpvadi);

26.7. ierīces kuņģa satura atsūkšanai un kuņģa skalošanai (izņemot zobārstniecības kabinetus);

26.8. ierīces apgaismošanai (atbilstoši sniegto pakalpojumu jomai);

26.9. medicīniskā kušete, procedūru galds, krēsli, funkcionālā gulta vai funkcionālais krēsls (atbilstoši sniegto pakalpojumu jomai);

26.10. ierīces imobilizācijai un pacientu pārvietošanai (izņemot zobārstniecības kabinetu);

26.11. ierīces, kas nodrošina higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības, tai skaitā ierīces darbinieku individuālajai aizsardzībai.

 27. Ambulatorā ārstniecības iestādē, kurā ir trīs vai vairāk ārstniecības vai diagnostikas kabineti, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai papildus šo noteikumu 26.punktā minētajam ir:

27.1. skābekļa ierīce;

27.2. sterils dzemdību komplekts;

27.3. ierīces vēdera izejas aiztures novēršanai;

27.4. ierīces urīna aiztures vai nesaturēšanas novēršanai.

 3.2. Prasības speciālista (ārsta, tai skaitā ģimenes ārsta, funkcionālā speciālista, ārsta palīga (feldšera), vecmātes, medicīnas māsas) kabinetam

 28. Speciālista kabinets ir ambulatora ārstniecības iestāde, kurā ārstniecības persona sniedz pacientam ambulatoro veselības aprūpi, tai skaitā ārstnieciskas, profilaktiskas un veselību veicinošas procedūras vai manipulācijas.

 29. Speciālista kabinets atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

 30. Speciālista kabinetā, kurā izmanto invazīvas medicīniskās tehnoloģijas, papildus šo noteikumu 29.punktā minētajam ir paredzēta atsevišķa telpa invazīvu medicīnisko tehnoloģiju izmantošanai. Telpā ir atsevišķi nodalīta vieta aseptisko manipulāciju veikšanai un vieta septisko manipulāciju veikšanai vai ir atsevišķa aseptisko manipulāciju telpa un septisko manipulāciju telpa.

 3.3. Prasības zobārstniecības kabinetam un zobu tehniskajai laboratorijai

 31. Zobārstniecības kabinets ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kur tiek veikta pacienta mutes dobuma orgānu un ar tiem saistīto žokļu un sejas slimību diagnostika un ārstēšana, kā arī minēto slimību profilakse.

 32. Zobu tehniskā laboratorija ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kur izgatavo zobu protēzes.

 33. Zobārstniecības kabinets atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

 34. Ja zobārstniecības kabineta pacientu pieņemšanas telpā ir izvietota vairāk nekā viena zobārstniecības iekārta, zobārstniecības iekārtas savstarpēji norobežo.

 35. Zobārstniecības kabinetā ir:

35.1. zobārstniecības krēsls, kurā iespējams novietot pacientu horizontālā stāvoklī;

35.2. elektroinstalācijai un komunikācijām pievienota zobārstniecības iekārta ar šādu aprīkojumu:

35.2.1. pistole ūdenim un gaisam;

35.2.2. turbīna (augstu apgriezienu uzgalis ar gaisa un ūdens dzesēšanu);

35.2.3. mikromotors ar regulējamu ātrumu un uzgali ar gaisa un ūdens dzesēšanu;

35.2.4. siekalu atsūcējs;

35.3. zobu rentgendiagnostikas aparāts, izņemot šādus gadījumus:

35.3.1. zobārstniecības kabinets atrodas ārstniecības iestādē, kur iespējams saņemt zobu rentgendiagnostikas pakalpojumus;

35.3.2. zobārstniecības kabinets atrodas izglītības iestādē un ir paredzēts izglītības iestādes bērnu zobārstniecības aprūpei – profesionālai zobu higiēnai un vienkāršā kariesa ārstēšanai;

35.4. ierīce paaugstinātas skābekļa koncentrācijas nodrošināšanai ieelpojamā gaisā;

35.5. ārstniecības personāla aizsarglīdzekļi (aizsargcimdi, plastikāta sejas aizsargs vai vienreizējās lietošanas maskas, aizsargbrilles);

35.6. pacientu uzskaites kartotēkas vieta;

35.7. sterilizācijas vieta vai telpa, kurā ir:

35.7.1. ar ūdensvadu (ūdensmaisītāju) aprīkota izlietne, kura ir pievienota kanalizācijai;

35.7.2. trauki medicīnisko instrumentu apstrādei pirms sterilizācijas;

35.7.3. autoklāvs vai karstā gaisa sterilizators, vai konteiners instrumentu transportēšanai;

35.8. zobārstniecības kabinetā sniegto pakalpojumu apjomam atbilstošs zobārstniecības instrumentu daudzums;

35.9. nodrošināta medicīnisko materiālu un instrumentu uzglabāšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību.

 36. Amalgamas plombu pārpalikumus savāc un nodod komersantiem, kuriem ir atļauja bīstamo atkritumu apsaimniekošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību. Lai nepieļautu dzīvsudraba iekļūšanu kanalizācijas ūdeņos, zobārstniecības iekārtas izvadi ir aprīkoti ar amalgamas atdalītājiem.

 37. Lai varētu lietot vispārējo anestēziju, zobārstniecības kabinetā ir:

37.1. ierīces medikamentu parenterālai ievadīšanai;

37.2. ierīces šķīdumu parenterālai ievadīšanai;

37.3. ierīce ilgstošai precīzi dozētai medikamentu un šķīdumu parenterālai ievadīšanai (perfuzors, infuzomats);

37.4. ierīces centrālo vēnu punkcijas veikšanai;

37.5. ierīce infūzijas šķīdumu uzturēšanai infūzijai piemērotā temperatūrā;

37.6. skābekļa inhalācijas ierīce ar skābekļa plūsmu, ne mazāku par 10 litriem minūtē, un plūsmas mērītājs;

37.7. ierīce plaušu mākslīgai ventilācijai automātiskā un manuālā režīmā;

37.8. elpināšanas maskas (zīdaiņiem, bērniem un pieaugušajiem);

37.9. laringeālās maskas;

37.10. kombinētā barības vada–trahejas caurule;

37.11. ierīces elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai (vismaz triju izmēru elpvadi);

37.12. krikotireotomijas komplekts;

37.13. laringoskops ar vismaz trijiem dažādu izmēru taisnajiem un liektajiem spoguļiem;

37.14. visu izmēru orotraheālās un nazotraheālās intubācijas caurules;

37.15. mutes plētējs;

37.16. aspirācijas sūknis;

37.17. vismaz triju izmēru kuņģa zondes;

37.18. vispārējās anestēzijas aparāts, ja tiek lietota inhalācijas anestēzija;

37.19. defibrilators;

37.20. medikamenti vispārējās anestēzijas nodrošināšanai;

37.21. aprīkojums šādu pacienta parametru novērošanai vispārējās anestēzijas laikā:

37.21.1. sirdsdarbība un asins cirkulācija (elektrokardioskopija, elektrokardiogrāfija un arteriālā asinsspiediena mērīšana, izmantojot neinvazīvās metodes);

37.21.2. elpošana un ventilācija;

37.21.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

37.21.4. ķermeņa temperatūra;

37.22. nodrošināta nepārtraukta pacienta novērošana, skābekļa inhalācija, plaušu mākslīgā ventilācija un aspirācijas profilakse vispārējās anestēzijas laikā.

 38. Zobu tehniskajā laboratorijā ir:

38.1. darba telpa ar dabisko un kombinēto apgaismojuma sistēmu;

38.2. pasūtījumu pieņemšanas vieta vai telpa;

38.3. sanitārais mezgls.

 39. Zobu tehniskās laboratorijas darba telpā ir:

39.1. darba vieta ar gāzes pievadu, laboratorijas degli vai spirta lampiņu un elektroslīpmašīnu ar autonomu putekļu savācēju;

39.2. ūdens izlietne ar speciālu nosēdumu trauku, lai nodrošinātu ģipša daļiņu efektīvu uztveršanu un aizturi;

39.3. slēgts laboratorijas pulēšanas skapis ar autonomu putekļu savācēju;

39.4. laboratorijas ģipša galds ar ģipša tilpni;

39.5. liešanas krāsns;

39.6. gāzes plīts;

39.7. lodēšanas iekārta.

 40. Zobu tehniskajā laboratorijā virs liešanas krāsnīm, gāzes plītīm, lodēšanas iekārtām un polimerizācijas darba vietām ir vietējās nosūces iekārtas, kuras nosūc putekļus vai dzīvsudraba tvaikus un kuras ir apgādātas ar attiecīgiem filtriem atbilstoši to lietošanas instrukcijām.

 41. Zobu tehniskās laboratorijas darba telpā, kas paredzēta darbam ar minerālskābēm (telpā nedrīkst būt vairāk par 200 ml no katra nomināla) un metāla daļu lodēšanai, ir vilkmes skapis ar šādiem parametriem:

41.1. izmērs nav mazāks par 1,5 m x 0,7 m;

41.2. darba atvere nav mazāka par 1 m x 0,5 m;

41.3. autonomās, mehāniskās vilkmes gaisa kustības ātrums nav mazāks par 0,7 m/s.

 3.4. Prasības ārstu praksei

 42. Ārsta prakse atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

 3.5. Prasības veselības centram

 43. Veselības centrs ir ārstniecības iestāde, kurā pacientam sniedz primāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi vismaz trijās ārstu specialitātēs.

 44. Veselības centrs atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

 45. Veselības centrā ir:

45.1. vismaz viens ģimenes ārsta kabinets (ģimenes ārsta prakses darbavieta);

45.2. vismaz divu ārstu speciālistu kabineti;

45.3. vismaz divas no šādām struktūrvienībām:

45.3.1. rehabilitācijas ambulatorā nodaļa, kurā ir ārsta rehabilitologa un vismaz divu dažādu profesiju funkcionālo speciālistu kabineti;

45.3.2. zobārstniecības kabinets;

45.3.3. dienas stacionārs;

45.3.4. diagnostikas struktūrvienība.

 3.6. Prasības ambulatorajai rehabilitācijas iestādei

 46. Ambulatorā rehabilitācijas iestāde ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kur pacientam sniedz rehabilitācijas pakalpojumus vairāku visaptverošu vai specializētu (tai skaitā tehniskās ortopēdijas) rehabilitācijas programmu veidā.

 47. Ambulatorā rehabilitācijas iestāde atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

 48. Ambulatorajā rehabilitācijas iestādē ir:

48.1. rehabilitācijas telpas (kabineti) rehabilitologam un vismaz vienas profesijas funkcionālajam speciālistam;

48.2. medicīniskās ierīces slimību diagnostikai, pacienta fizikālai izmeklēšanai un funkcionālo spēju novērtēšanai (funkcionēšanas laboratorija);

48.3. pacientu tualete, kas piemērota personām ar ierobežotām funkcionālām spējām, tai skaitā aprīkota ar pogu palīdzības izsaukšanai.

 3.7. Prasības dienas stacionāram

 49. Dienas stacionārs ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kur pacientam, kam nav nepieciešama ārstniecības personu aprūpe un uzraudzība ārpus iestādes darba laika, sniedz diagnostisko un ārstniecisko palīdzību un ir nodrošināta gultasvieta.

 50. Dienas stacionārs atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

 51. Dienas stacionārā atbilstoši ārstnieciskās darbības apjomam ir:

51.1. diagnostikas, ārstniecības, rehabilitācijas un aprūpes struktūrvienība;

51.2. ambulatoro operāciju zāle.

 52. Dienas stacionārā, kurā pacientam veic ambulatorās operācijas, ir:

52.1. medicīniskās ierīces šādu ārstniecisko darbību veikšanai:

52.1.1. pacienta fizikālā izmeklēšana;

52.1.2. elektrokardiogrāfijas veikšana, ja ārstniecības iestādē nav pieejams elektrokardiogrāfijas kabinets;

52.1.3. medikamentu un šķīdumu parenterāla ievadīšana;

52.1.4. infūzijas šķīdumu uzturēšana infūzijai piemērotā temperatūrā;

52.1.5. ārējās asiņošanas apturēšana;

52.1.6. plaušu mākslīgā ventilācija manuālā režīmā (medicīnisko ierīču komplektā ir arī vismaz triju izmēru caurspīdīgas vai puscaurspīdīgas elpināšanas maskas);

52.1.7. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšana (vismaz triju izmēru elpvadi);

52.1.8. kuņģa satura atsūkšana un kuņģa skalošana;

52.1.9. vēdera izejas aiztures novēršana;

52.1.10. urīna aiztures vai nesaturēšanas novēršana;

52.1.11. pacientu pārvietošana;

52.2. nodrošināta iespēja veikt pastāvīgu skābekļa inhalāciju;

52.3. aspirācijas sūknis.

 53. Ambulatoro operāciju zālē ir medicīniskās ierīces šādu rādītāju novērošanai vispārējās un vietējās anestēzijas laikā:

53.1. sirdsdarbība un asins cirkulācija (elektrokardioskopija, elektrokardiogrāfija un arteriālā asinsspiediena mērīšana, izmantojot neinvazīvās metodes);

53.2. elpošanas funkcija un ventilācija;

53.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

53.4. ķermeņa temperatūra.

 54. Ja vispārējā anestēzijā izmanto gaistošos anestēzijas līdzekļus, nodrošina pacienta izelpotā gaisa izvadi no telpām.

 3.8. Prasības tehniskās ortopēdijas iestādei

 55. Tehniskās ortopēdijas iestāde ir specializēta ambulatora rehabilitācijas iestāde, kurā pacientam atbilstoši diagnozei, funkcionālo spēju ierobežojumiem un sociālajai situācijai izgatavo vai pielāgo individuālus vai daudzkārt lietojamus tehniskos palīglīdzekļus (asistīvās tehnoloģijas). Tehniskās ortopēdijas iestāde atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm. Ir šādas tehniskās ortopēdijas iestādes:

55.1. tehniskās ortopēdijas kabineti;

55.2. tehniskās ortopēdijas centri;

55.3. dzirdes protezēšanas centri.

 56. Tehniskās ortopēdijas iestādē nodrošina:

56.1. telpu plānojuma atbilstību tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanas vai pielāgošanas tehnoloģiskajiem procesiem;

56.2. pacientu telpu nodalīšanu no darbnīcas telpām, tai skaitā pacientu tualeti, kas piemērota personām ar ierobežotām funkcionālām spējām;

56.3. tehnisko palīglīdzekļu izvēli atbilstoši pacienta diagnozei, funkcionālo spēju ierobežojumiem un sociālajai situācijai;

56.4. tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu un pielāgošanu;

56.5. iznomāto un atpakaļ saņemto tehnisko palīglīdzekļu dezinfekciju, mazgāšanu un žāvēšanu (ja tehniskos palīglīdzekļus iznomā);

56.6. pacientu apmācību palīglīdzekļu lietošanā un trenēšanu nepieciešamajā apjomā un kvalitātē;

56.7. vēlīno rezultātu kontroli.

 57. Tehniskās ortopēdijas centrs nodrošina pakalpojumus, kas saistīti ar tehnisko palīglīdzekļu rūpniecisko un individuālo izgatavošanu, kā arī rehabilitācijas pakalpojumus, lai apmācītu pacientus to lietošanā.

 58. Tehniskās ortopēdijas kabinets rūpnieciski izgatavotus tehniskos palīglīdzekļus pielāgo pacientam vai izgatavo tos pacientam individuāli.

 59. Dzirdes protezēšanas centrā izgatavo pacientam atbilstošu individuālo auss ieliktni vai atbilstoši pacienta dzirdes funkcijām pielāgo dzirdes protēzi (dzirdes aparātu, kohleāro implantu), to attiecīgi pārbaudot, noskaņojot vai ieprogrammējot.

 60. Dzirdes protezēšanas centrā ir:

60.1. otoplastikas kabinets;

60.2. dzirdes aparātu programmēšanas un noskaņošanas kabinets;

60.3. kohleāro implantu pārbaudes un programmēšanas kabinets.

 3.9. Prasības ambulatorajai universitātes klīnikai

 61. Ambulatorā universitātes klīnika ir ambulatora ārstniecības iestāde, kas veic ārstnieciskās darbības, kā arī saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp universitāti un ambulatoro ārstniecības iestādi, atbilstoši valstī akreditētām studiju programmām apmāca studējošos un veic pētniecības darbu medicīnā.

 62. Ambulatorā universitātes klīnika atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

 63. Ambulatorās universitātes klīnikas vadītājs ir ārstniecības persona ar doktora grādu medicīnā un ne mazāk kā triju gadu pieredzi akadēmiskajā darbā. Ambulatorās universitātes klīnikas vadītāju ieceļ amatā vai atbrīvo no tā universitātes satversmē paredzētajā kārtībā.

 4. Prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēm

 4.1. Vispārīgās prasības

 64. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kurā ir dispečerdienests un operatīvās dežurējošās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, kas diennakts režīmā sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, kā arī ārkārtējās medicīniskās situācijās.

 65. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde, ja tā ir patstāvīga ārstniecības iestāde, var veidot neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes filiāles, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības punktus, kas ir attiecīgās iestādes struktūrvienības.

 66. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē ir: 

66.1. medicīnisko, administratīvo, saimniecisko un tehnisko dienestu telpas;

66.2. dispečerdienests ar telpām un speciāli aprīkotām darba vietām;

66.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu personāls;

66.4. operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi;

66.5. medicīniskās ierīces neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai;

66.6. medicīnisko ierīču rezerve atbilstoši izvērtētajiem ārkārtējo medicīnisko situāciju riskiem, kas noteikti katastrofu medicīnas plānā;

66.7. sakaru līdzekļi.

 67. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbības nodrošināšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē ir šādas telpas:

67.1. personāla atpūtai;

67.2. personāla apģērba maiņai un glabāšanai;

67.3. personāla higiēnas vajadzībām;

67.4. medicīnisko ierīču un cita inventāra glabāšanai un apmaiņai;

67.5. tīrās un netīrās veļas glabāšanai.

68. Dispečerdienesta darbības nodrošināšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē ir:

68.1. telefona līnijas operatīvai izsaukumu pieņemšanai atbilstoši neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes noslodzei, bet ne mazāk kā divas;

68.2. tiešās telefona līnijas ar daudzprofilu slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju un neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes struktūrvienībām;

68.3. radiosakari ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes struktūrvienībām, daudzprofilu slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju un Katastrofu medicīnas centru;

68.4. nepārtraukts, automatizēts izsaukumu pieteikšanas procesa ieraksts un operatīvi noklausāmu ierakstu sistēma ar iespēju saglabāt ierakstus arhīvā ne mazāk kā trīs mēnešus;

68.5. ierakstu sinhronizācija ar precīzā laika pulksteņu sistēmu;

68.6. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā stāvokļa reģistrācija;

68.7. automatizēta datu uzkrāšana, glabāšana un regulāra darbības apjoma, kvalitātes un operativitātes statistiskā analīze;

68.8. apziņošanas sistēma neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtīšanai izsaukumā;

68.9. nodrošināta rezerves elektroenerģijas sistēma;

68.10. detalizēta apkalpes teritorijas karte ar atzīmētiem paaugstinātas bīstamības objektiem.

69. Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts ir neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes (brigāžu) izvietošanas vieta (telpas), kur uzturas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ārpus neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma izpildes laika.

70. Neatliekamās medicīniskās palīdzības punktā ir šādas telpas:

70.1. ārstniecības personu atpūtai;

70.2. autovadītāju atpūtai;

70.3. personāla apģērba maiņai un glabāšanai;

70.4. personāla higiēnas vajadzībām.

71. Personāla un medicīnisko resursu nomainīšanas kārtība neatliekamās medicīniskās palīdzības punktā ir noteikta ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes vadītāja rīkojumu.

4.2. Prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādei

72. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ir neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas mobila struktūrvienība, kuras rīcībā ir operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis, kas atbilst šo noteikumu 4.3.apakšnodaļā noteiktajām prasībām, sakaru līdzekļi un medicīniskais aprīkojums.

73. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārstniecības personas reizi gadā kārto teorētisko un praktisko iemaņu pārbaudi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji un māsas palīgi ir apguvuši paplašināto pirmās palīdzības sniegšanas apmācības programmu operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, reizi gadā apgūst atkārtotu apmācību programmu un kārto praktisko iemaņu pārbaudi.

74. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē ir vismaz viena no šādām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, kuras sastāvā ir ne mazāk kā divas ārstniecības personas:

74.1. ārsta palīga brigāde;

74.2. intensīvās terapijas brigāde.

75. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes sastāvā ir:

75.1. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsta palīgs, kurš ir neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga brigādes vadītājs;

75.2. ārstniecības persona (ārsta palīgs vai medicīnas māsa), kas sagatavota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai;

75.3. operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.

76. Neatliekamās medicīniskās palīdzības intensīvās terapijas brigādes sastāvā ir:

76.1. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsts, kurš ir neatliekamās medicīniskās palīdzības intensīvās terapijas brigādes vadītājs;

76.2. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsta palīgs vai neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēta medicīnas māsa;

76.3. operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.

77. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes vadītājs specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai var veidot dažādu medicīnas profilu specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu brigādes. Šādā gadījumā specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu brigādes vadītājs ir neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā vai specialitātē atbilstoši specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu brigādes profilam sertificēts ārsts. Specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu brigādes sastāvā ir:

77.1. neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsta palīgs vai neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēta medicīnas māsa;

77.2. operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.

78. Ja specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību citā ārstniecības iestādē, attiecīgās brigādes vadītājs ir atbilstoši brigādes profilam attiecīgajā specialitātē sertificēts ārsts. 

79. Šo noteikumu 4.nodaļā minētajās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs ar iestādes vadītāja rīkojumu var iekļaut māsas palīgu vai noteikt kārtību, kādā veicami pienākumi, ja māsas palīgs brigādes sastāvā nav iekļauts.

80. Šo noteikumu 4.nodaļā minētajās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs ar iestādes vadītāja rīkojumu var iekļaut neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai sagatavotas ārstniecības personas.

4.3. Prasības operatīvajam medicīniskajam transportlīdzeklim

81. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis ir atbilstoši prasībām marķēts un aprīkots transportlīdzeklis, ko izmanto neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu izpildei, kā arī tādu pacientu pārvietošanai, kuriem transportēšanas laikā var būt nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

82. Operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī:

82.1. ir mobilo radiosakaru iekārta, kas ir sertificēta un reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par radioiekārtu un elektronisko sakaru tīkla galiekārtu atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas un lietošanas kārtību;

82.2. ir medicīniskās aparatūras darbības instrukcijas, ekspluatācijas noteikumi un norādījumi par to apkopi (minētie dokumenti ir valsts valodā);

82.3. aprīkojums ir novietots un nostiprināts tā, lai braukšanas laikā tas netiktu bojāts un neapdaudētu transportlīdzekļa salonā esošo cilvēku drošību;

82.4. grīdas pārsegums ir izturīgs un viegli tīrāms;

82.5. salonā ir ar drošības atslēgu aizslēdzams medikamentu nodalījums;

82.6. visas salona durvis atvērtā stāvoklī ir fiksējamas un aprīkotas ar slēdzenēm, lai tās bez atslēgas varētu aizslēgt un atslēgt no salona iekšpuses, ar atslēgu aizslēgt no ārpuses, kā arī ar atslēgu atslēgt no ārpuses, ja tās ir aizslēgtas no iekšpuses. Transportlīdzekļa vadītājs saņem skaņas vai vizuālos signālus par to, ka transportlīdzekļa kustības laikā kādas no durvīm nav pilnībā aizvērtas;

82.7. salona aizmugurējā daļā ir novietots vismaz viens skābekļa balons, kura tilpums nav mazāks par 10 litriem;

82.8. pie griestiem ir infūzijas maisu turētāji, kas nodrošina minimālo infūziju kapacitāti 5 kg un iespēju uzkārt neatkarīgi vienu no otra divus infūziju maisus ar standarta infūzijas sistēmu, nodrošinot piekļūšanu pie pacienta atslēgas kaula, elkoņa un pēdas locītavas zonām;

82.9. visi krēsli ir aprīkoti ar drošības jostām un pagalvjiem.

4.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nodrošinājums ar aprīkojumu un medicīnisko ierīču minimumu

83. Ierīces pacienta nešanai:

83.1. galvenās nestuves;

83.2. kausveida nestuves;

83.3. vakuuma matracis;

83.4. krēsls sēdoša pacienta nešanai;

83.5. paklājs pacienta nešanai;

83.6. garais mugurkaula imobilizācijas dēlis ar galvas imobilizatoru un drošības siksnām.

84. Ierīces traumu guvuša pacienta imobilizācijai:

84.1. cieto imobilizācijas apkakļu komplekts;

84.2. šinu komplekts ekstremitāšu imobilizācijai;

84.3. īsā mugurkaula fiksācijas ierīce;

84.4. trakcijas šina;

84.5. trīsstūrveida lakatiņi (vismaz četri).

85. Ierīces elpošanas funkciju nodrošināšanai:

85.1. stacionārs skābekļa balons ar gāzes ietilpību vismaz 2000 l, aprīkots ar plūsmas mērītāju un regulācijas vārstuli, kas nodrošina maksimālo kapacitāti vismaz 15 l/min;

85.2. pārnēsājams skābekļa balons ar gāzes ietilpību vismaz 400 l, aprīkots ar plūsmas mērītāju un regulācijas vārstuli, kas nodrošina maksimālo kapacitāti vismaz 15 l/min ar vismaz diviem rezerves skābekļa baloniem;

85.3. nostiprināma (pievienojama stacionārai skābekļa padeves sistēmai) pārnēsājama skābekļa inhalāciju ierīce vai stacionāra (nostiprināta) un pārnēsājama (portatīva) skābekļa inhalāciju ierīce;

85.4. nostiprināma (pievienojama stacionārai skābekļa padeves sistēmai) pārnēsājama plaušu mākslīgās ventilācijas ierīce (nodrošina mākslīgo plaušu ventilāciju ar maināmu skābekļa koncentrāciju no 40 % līdz 100 %), kas nodrošina palīgventilācijas režīmus, paredzēta visu vecuma grupu pacientiem, darbināma ar baterijām un elektrību (220 V, 12 V);

85.5. nostiprināma pārnēsājama atsūkšanas ierīce (sūknis), kas nodrošina minimālo negatīvo spiedienu, ne mazāku par 500 mm Hg, un minimālo kapacitāti, ne mazāku par 1000 ml, darbināma ar baterijām un elektrību (220 V, 12 V);

85.6. krājtelpas inhalējamiem medikamentiem (bērniem un pieaugušajiem);

85.7. pozitīva beigu izelpas spiediena (PEEP) vārstule (pielāgojama vai komplekts).

86. Ierīces diagnostikai:

86.1. ierīce neinvazīvai arteriālā asinsspiediena mērīšanai (ar aproču izmēriem no 10 cm līdz vismaz 60 cm);

86.2. fonendoskops;

86.3. termometrs;

86.4. glikometrs (ar stripiem);

86.5. pildspalvas tipa kabatas lukturītis.

87. Ierīces dzīvību apdraudošu sarežģījumu novēršanai:

87.1. defibrilators ar monitoru, 12 novadījumu elektrokardiogrāfa moduli (vai atsevišķa ierīce), ārējo kardiostimulatoru, pulsa oksimetra moduli (vai atsevišķa ierīce), neinvazīvā asinsspiediena moduli, datu pārraides moduli un drukas ierīci;

87.2. soma ar ierīcēm dzīvības uzturēšanas pasākumiem:

87.2.1. ar roku darbināma elpināšanas ierīce ar caurspīdīgām vai puscaurspīdīgām maskām visu vecumu grupu pacientiem, ar rezervuāru un skābekļa plūsmas pievades iespējām;

87.2.2. orofaringeālo un nasofaringeālo elpvadu komplekts;

87.2.3. mehāniski darbināma atsūkšanas ierīce (sūknis);

87.2.4. elpceļu atsūkšanas katetri (cietie, mīkstie);

87.2.5. konikotomijas komplekts;

87.2.6. laringoskops (metāla, ar rokturi un atbilstošiem spoguļiem);

87.2.7. Magilla spaile;

87.2.8. vadītājstieple;

87.2.9. endotraheālās intubācijas caurules (visām vecuma grupām) ar konektoriem;

87.2.10. šļirce manšetes uzpūšanai;

87.2.11. intubācijas caurules fiksējošie materiāli;

87.2.12. fonendoskops;

87.2.13. infūziju instrumentārijs, ieskaitot dažādu izmēru perifērās venozās pieejas katetrus un to fiksējošos materiālus, intravenozās ievades sistēmas un šļirces ar adatām;

87.3. intraosālās pieejas komplekts;

87.4. pleiras dobuma punkcijas komplekts;

87.5. nebulaizers;

87.6. perfuzors.

88. Aprīkojums aprūpes nodrošināšanai:

88.1. materiāli brūču pārsiešanai un ārējas asiņošanas apturēšanai:

88.1.1. pārsēji;

88.1.2. žņaugs arteriālās asiņošanas apturēšanai;

88.2. materiāli apdegumu un ķīmisku vielu lokālās iedarbības pārklāšanai;

88.3. aukstumu radoša pakete;

88.4. segas (vismaz divas);

88.5. gultasveļa (viens komplekts);

88.6. līķa pārklājs;

88.7. maiss atvemtās masas savākšanai;

88.8. nierveida šālīte;

88.9. neplīstošs urīna savācējtrauks;

88.10. urīnpūšļa katetrizācijas komplekts (vienreizējai lietošanai ar lubrikantu);

88.11. konteiners atkritumiem;

88.12. vienreizējās lietošanas kuņģa zondes visu vecumu pacientiem ar piltuvi ūdens ievadīšanai un lubrikantu;

88.13. nesterili cimdi vienreizējai lietošanai;

88.14. komplekts neatliekamām dzemdībām (vienreizējai lietošanai);

88.15. replantācijas konteiners, kas vismaz divas stundas nodrošina iekšējo temperatūru, ne augstāku par 4 ± 2 oC;

88.16. ledusskapis;

88.17. ierīces medikamentu ievadīšanai (vismaz divi komplekti):

88.17.1. šļirces ar adatām;

88.17.2. sīko vēnu punkcijas adatas;

88.17.3. perifēro vēnu katetri;

88.17.4. intravenozās ievades sistēmas;

88.18. termoskapis infūzijas šķīdumu uzturēšanai infūzijai piemērotā temperatūrā;

88.19. infūziju statīvs.

89. Aizsardzības un glābšanas ierīces:

89.1. materiāli roku, ādas un virsmu tīrīšanai un dezinfekcijai;

89.2. cietušo šķirošanas kartes (vismaz 10);

89.3. drošības jostu un apģērba pārgriezējs;

89.4. pārnēsājams prožektors.

90. Individuālās aizsardzības līdzekļi:

90.1. pamata aizsargapģērbs ar gaismu atstarojošu vesti un personāla amata identifikācijas apzīmējumu;

90.2. aizsargcimdi un aizsargapavi;

90.3. aizsargķivere;

90.4. veste ar uzrakstu "Vadības ārsts".

91. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes intensīvās terapijas brigādes aprīkojuma, medicīnisko ierīču un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medikamentu vienību daudzumu, kam jāatrodas transportlīdzeklī, nosaka atbilstoši intensīvās terapijas brigādes vidējai diennakts noslodzei, esošajam un plānotajam neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas gadījumu skaitam.

5. Prasības stacionārajām ārstniecības iestādēm

5.1. Vispārīgās prasības

92. Slimnīca ir ārstniecības iestāde, kur pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un nosaka diagnozi, kā arī pacientu ārstē. Pacients slimnīcā visu diennakti atrodas pastāvīgā un nepārtrauktā ārstniecības personu aprūpē un uzraudzībā līdz noteiktas diagnostikas vai ārstniecības pakāpes sasniegšanai.

93. Stacionārās ārstniecības iestādes ir:

93.1. daudzprofilu slimnīca;

93.2. universitātes slimnīca;

93.3. specializētā slimnīca;

93.4. aprūpes slimnīca.

94. Stacionārajā ārstniecības iestādē ir šādas struktūrvienības:

94.1. stacionārās nodaļas, kurās pacientam tiek nodrošināta gultasvieta un diennakts aprūpe;

94.2. uzņemšanas nodaļa;

94.3. struktūrvienības, kuras veic ārstnieciskās darbības, nenodrošinot gultasvietu;

94.4. struktūrvienības, kuras nodrošina ar ārstnieciskām darbībām saistīto funkciju veikšanu:

94.4.1. dezinfekcijas un sterilizācijas dienests;

94.4.2. diagnostiskās, laboratoriju un pacientu funkcionālo spēju novērtēšanas struktūrvienības;

94.4.3. patoloģijas nodaļa ar morgu vai telpām mirušo uzglabāšanai;

94.5. administrācija;

94.6. saimnieciski tehniskie dienesti.

95. Stacionārajā ārstniecības iestādē var nebūt šo noteikumu 94.4.1., 94.4.2. un 94.4.3.apakšpunktā minētās struktūrvienības. Šādā gadījumā stacionārā ārstniecības iestāde slēdz līgumus ar citām institūcijām, kas nodrošina attiecīgos pakalpojumus.

96. Stacionārajā ārstniecības iestādē atbilstoši tās sniegtajiem pakalpojumiem papildus šo noteikumu 94.punktā minētajām struktūrvienībām var būt šādas struktūrvienības:

96.1. intensīvās terapijas nodaļa;

96.2. diagnostiskās radioloģijas nodaļa;

96.3. endoskopiju nodaļa:

96.3.1. gastrointestinālo endoskopiju nodaļa;

96.3.2. elpceļu endoskopiju nodaļa;

96.4. ambulatorā nodaļa;

96.5. operāciju bloks;

96.6. anestezioloģijas dienests;

96.7. asins kabinets;

96.8. fizikālās medicīnas kabinets;

96.9. rehabilitācijas dienests;

96.10. medicīnas laboratorija;

96.11. klīniskās fizioloģijas laboratorija;

96.12. dienas stacionārs.

97. Zāļu apriti ārstniecības iestādē organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu iegādi, uzglabāšanu, izlietošanu, uzskaiti un iznīcināšanu ārstniecības iestādēs.

98. Stacionārajā ārstniecības iestādē pacientiem nodrošina:

98.1. diennakts gultasvietu un ēdināšanu;

98.2. tehnisku iespēju no jebkuras pacientu palātas un tualetes telpas jebkurā diennakts laikā izsaukt dežurējošo ārstniecības personu.

99. Stacionārās ārstniecības iestādes funkcionālos un instrumentālos diagnostiskos izmeklējumus nodrošina:

99.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumā – stundas laikā;

99.2. steidzamās medicīniskās palīdzības gadījumā – 24 stundu laikā;

99.3. plānveida medicīniskās palīdzības gadījumā – 72 stundu laikā.

100. Stacionārajā ārstniecības iestādē atbilstoši tās sniegtajiem pakalpojumiem papildus šo noteikumu 96.punktā minētajām struktūrvienībām var būt šādas profilam atbilstošas stacionārās nodaļas:

100.1. aprūpes nodaļa;

100.2. rehabilitācijas nodaļa otrā etapa medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai;

100.3. dzemdību nodaļa;

100.4. bērnu nodaļas:

100.4.1. vispārējā bērnu slimību nodaļa;

100.4.2. dažādu profilu bērnu slimību nodaļas;

100.4.3. jaundzimušo patoloģijas nodaļa;

100.4.4. jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa;

100.5. psihiatriskajā profilā:

100.5.1. psihiatrijas nodaļa;

100.5.2. psihiatriskās rehabilitācijas nodaļa;

100.5.3. krīzes stāvokļu nodaļa;

100.6. narkoloģiskajā profilā:

100.6.1. neatliekamās narkoloģiskās palīdzības nodaļa;

100.6.2. psihoterapijas nodaļa;

100.6.3. narkoloģiskās rehabilitācijas nodaļa;

100.7. internajā profilā:

100.7.1. iekšķīgo slimību nodaļa;

100.7.2. kardioloģijas nodaļa;

100.7.3. reimatoloģijas nodaļa;

100.7.4. plaušu slimību un tuberkulozes nodaļa;

100.7.5. endokrinoloģijas nodaļa;

100.7.6. nefroloģijas nodaļa;

100.7.7. gastroenteroloģijas nodaļa;

100.7.8. ķīmijterapijas nodaļa;

100.7.9. hematoloģijas nodaļa;

100.7.10. autologo perifērisko asiņu cilmes šūnu (kaulu) smadzeņu transplantācijas nodaļa;

100.7.11. alogēno un autologo perifērisko asiņu cilmes šūnu (kaulu) smadzeņu transplantācijas nodaļa;

100.7.12. neiroloģijas nodaļa;

100.7.13. infekcijas slimību nodaļa;

100.7.14. dermatoloģijas un veneroloģijas nodaļa;

100.7.15. radioterapijas nodaļa ar slēgto jonizējošā starojuma avotu;

100.7.16. radionuklīdās terapijas nodaļa;

100.7.17. paliatīvās aprūpes nodaļa;

100.8. ķirurģiskajā profilā:

100.8.1. ķirurģijas nodaļa;

100.8.2. neiroķirurģijas nodaļa;

100.8.3. torakālās ķirurģijas nodaļa;

100.8.4. sirds ķirurģijas nodaļa;

100.8.5. asinsvadu ķirurģijas nodaļa;

100.8.6. hemodialīzes nodaļa;

100.8.7. uroloģijas nodaļa;

100.8.8. plastiskās ķirurģijas nodaļa;

100.8.9. transplantoloģijas nodaļa;

100.8.10. traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļa;

100.8.11. audu termisko bojājumu nodaļa;

100.8.12. ginekoloģijas nodaļa;

100.8.13. oftalmoloģijas nodaļa;

100.8.14. otorinolaringoloģijas nodaļa;

100.8.15. mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa.

101. Stacionārās ārstniecības iestādes ambulatorā nodaļa, speciālistu kabineti, rehabilitācijas dienests un dienas stacionārs atbilst šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm.

102. Šo noteikumu 101.punktā minētajās stacionāro ārstniecības iestāžu struktūrvienībās papildus šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām prasībām ir:

102.1. katrā iestādes stāvā vismaz viena tualetes un dušas telpa personām ar ierobežotām funkcionālām spējām;

102.2. katrā palātā viena funkcionālā gultasvieta, kas nav īsāka par diviem metriem.

5.2. Prasības daudzprofilu slimnīcai

103. Daudzprofilu slimnīca sniedz visaptverošu sekundāro un selektīvu terciāro stacionāro veselības aprūpi, speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina sekundārās veselības aprūpes specializētās palīdzības pieejamību 24 stundas diennaktī.

104. Daudzprofilu slimnīcā ir nodrošinātas ārstu speciālistu diennakts dežūras vismaz šādās specialitātēs:

104.1. internajā medicīnā;

104.2. ķirurģijā;

104.3. anestezioloģijā un reanimatoloģijā.

105. Daudzprofilu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa nodrošina šādu funkcionālo un instrumentālo diagnostisko izmeklējumu pieejamību:

105.1. rentgenoskopija;

105.2. rentgenogrāfija;

105.3. ultrasonogrāfija (vispārējā);

105.4. datortomogrāfija;

105.5. klīniskajā fizioloģijā vitālo funkciju monitorēšana;

105.6. gremošanas sistēmas endoskopija;

105.7. elpceļu endoskopija.

106. Daudzprofilu slimnīca nodrošina rezidentu apmācību. Slimnīcā ir ārstniecības personas, kurām ir Latvijas Ārstu biedrības apstiprinātas tiesības apmācīt izglītojamos un ārstniecības personas noteiktās specialitātēs, kā arī rezidentu apmācībai atbilstošas mācību telpas teorētiskām apmācībām un medicīnas izdevumu krājums, pieejams internets un elektroniskās informācijas resursi.

107. Daudzprofilu slimnīcā ārstniecības procesa nepārtrauktības un pēctecības nodrošināšanai ir pieejams transportlīdzeklis pacientu pārvešanai (arī guļus stāvoklī).

108. Daudzprofilu slimnīca ir nodrošināta ar alternatīvu vai autonomu elektroenerģijas avotu – ģeneratoru, kura jauda nodrošina iestādes uzņemšanas nodaļas, intensīvās terapijas nodaļas un operāciju nodaļas darbību ārējās elektroapgādes traucējumu gadījumā.

109. Daudzprofilu slimnīcā var veidot slēgta tipa aptieku. Slēgta tipa aptiekas atbilstību novērtē saskaņā ar aptieku darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

110. Daudzprofilu slimnīcā ir:

110.1. medicīnas laboratorija, kas akreditēta saskaņā ar standartu LVS EN ISO 15189:2008 "Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci";

110.2. diagnostiskās radioloģijas nodaļa:

110.2.1. rentgendiagnostikas kabinets (ar iespēju veikt rentgenoskopijas un rentgenogrāfijas);

110.2.2. ultrasonogrāfijas kabinets;

110.2.3. datortomogrāfijas kabinets;

110.3. klīniskās fizioloģijas laboratorija ar elektrokardiogrāfijas kabinetu;

110.4. endoskopijas kabinets:

110.4.1. gremošanas sistēmas endoskopijas kabinets;

110.4.2. elpceļu endoskopijas kabinets.

111. Daudzprofilu slimnīcā veido atsevišķas uzņemšanas nodaļas pacientiem, kuriem paredzēta plānveida ārstēšana, un pacientiem, kuriem paredzēta neatliekamā ārstēšana, vai kopēju uzņemšanas nodaļu, kurā ir nodalīta pacientu plūsma atbilstoši stacionēšanas veidam.

112. Daudzprofilu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā ir šādas telpas:

112.1. gaidīšanai un pacientu reģistrācijai;

112.2. pacientu izmeklēšanai;

112.3. dzīvību uzturošo funkciju stabilizācijai;

112.4. ārstnieciskajām procedūrām un manipulācijām;

112.5. pacientu higiēnas vajadzībām, tai skaitā norobežotas dušas telpas;

112.6. pacientu ar infekcijas slimībām izolācijai;

112.7. bīstamu un agresīvu pacientu novērošanai un izolācijai;

112.8. kontaminētu pacientu dekontaminācijai, nodrošināta ar atsevišķu ieeju;

112.9. ambulatoro pacientu izmeklēšanai;

112.10. imobilizācijas aprīkojuma apmaiņas fonda glabāšanai;

112.11. personāla apģērba maiņai un glabāšanai;

112.12. personāla higiēnas vajadzībām;

112.13. personāla atpūtai;

112.14. tualete un norobežota dušas telpa personām ar ierobežotām funkcionālām spējām.

113. Daudzprofilu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas aprīkojuma apmaiņas fondā (ko izmanto apmaiņai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu aprīkojumu) ir šādas medicīniskās ierīces:

113.1. cietās kakla imobilizācijas apkakles;

113.2. garie mugurkaula imobilizācijas dēļi;

113.3. trakcijas šinas augšstilba lūzumu imobilizācijai;

113.4. cietās šinas ekstremitāšu imobilizācijai;

113.5. vakuummatrači.

114. Daudzprofilu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas dzīvībai vitālo funkciju stabilizācijas telpā ir:

114.1. nodrošināta šādu parametru novērošana:

114.1.1. pacienta sirdsdarbība un asins cirkulācija (elektrokardiogramma; arteriālais asinsspiediens), izmantojot neinvazīvās metodes;

114.1.2. elpošanas funkcijas un ventilācija;

114.1.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

114.1.4. ķermeņa temperatūra;

114.2. vismaz viena pārvietojama funkcionāla gulta ar centralizētu skābekļa padeves sistēmu;

114.3. medicīniskās ierīces šādu ārstniecisko darbību veikšanai:

114.3.1. plaušu mākslīgā ventilācija;

114.3.2. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšana;

114.3.3. ilgstoša precīzi dozēta medikamentu un šķīdumu parenterāla ievadīšana (perfuzori, infūzijas sūkņi);

114.3.4. defibrilācija;

114.3.5. skābekļa nodrošināšana pacienta pārvietošanas laikā.

5.3. Prasības universitātes slimnīcai

115. Universitātes slimnīca ir daudzprofilu slimnīca, kurā ir studiju un pētniecības procesam piemēroti apstākļi, atbilstoši docētāju, studējošo un pētnieku vajadzībām aprīkotas telpas, tehniskais nodrošinājums un infrastruktūra.

116. Universitātes slimnīca atbilst šo noteikumu 5.2.apakšnodaļā daudzprofilu slimnīcai noteiktajām prasībām.

117. Universitātes slimnīcā atbilstoši universitātes satversmei un pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu ar ārstniecības iestādi izveido klīnikas. Universitātes slimnīca īsteno akadēmiskās izglītības un pētniecības programmas un projektus, kā arī nodrošina ārstniecības pakalpojumus vismaz trijās klīnikās atbilstoši to darbības jomai.

118. Universitātes slimnīcā strādā universitātes docētāji, kuri ir darba tiesiskajās attiecībās ar slimnīcu un kuru darbības joma atbilst ārstniecības iestādes profilam.

5.4. Prasības specializētajai slimnīcai

119. Specializētā slimnīca sniedz specializētu sekundāro vai terciāro veselības aprūpi vienā vai vairākos profilos un nodrošina speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību. Specializētajā slimnīcā visu diennakti ir nodrošināta vismaz viena ārsta dežūra.

120. Specializētās slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā ir telpas:

120.1. gaidīšanai un pacientu reģistrācijai;

120.2. pacientu apskatei un izmeklēšanai;

120.3. ārstnieciskajām procedūrām un manipulācijām;

120.4. pacientu higiēnas vajadzībām, tai skaitā norobežotas dušas telpas;

120.5. pacientu ar infekcijas slimībām izolācijai un pacientu novērošanai, ja ir neskaidra diagnoze, kā arī bīstamu un agresīvu pacientu novērošanai un izolācijai;

120.6. ārstu un ārstu palīgu darbam;

120.7. māsu darbam;

120.8. personāla apģērba maiņai un uzglabāšanai;

120.9. personāla higiēnas vajadzībām;

120.10. personāla atpūtai;

120.11. tualete un norobežota dušas telpa personām ar ierobežotām funkcionālām spējām.

121. Specializētās slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kurā uzņem traumu guvušus pacientus, ir aprīkojuma apmaiņas fonds (apmaiņai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu aprīkojumu), kas sastāv no šādām ierīcēm:

121.1. cietās kakla imobilizācijas apkakles;

121.2. garie mugurkaula imobilizācijas dēļi;

121.3. trakcijas šinas augšstilba lūzumu imobilizācijai;

121.4. cietās šinas ekstremitāšu imobilizācijai;

121.5. vakuummatrači.

122. Specializētajā rehabilitācijas slimnīcā ir:

122.1. stacionārā nodaļa;

122.2. ambulatorā nodaļa, kurā ir vismaz:

122.2.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta kabinets;

122.2.2. funkcionālo spēju novērtēšanas laboratorija;

122.2.3. funkcionālo speciālistu kabineti.

123. Specializētajā rehabilitācijas slimnīcā nodrošina:

123.1. pacientu veselības stāvokļa izvērtēšanu, nosakot piemērotāko uzņemšanas laiku (veic pacientu atlasi), uzņemšanu un individuālā rehabilitācijas plāna sagatavošanu atbilstoši pacienta diagnozei, funkcionālo spēju ierobežojumiem un sociālajai situācijai;

123.2. rehabilitācijas tehnoloģiju izmantošanu nepieciešamajā apjomā un kvalitātē atbilstoši rehabilitācijas plānam;

123.3. turpmākā medicīniskās un sociālās rehabilitācijas plāna sagatavošanu konkrētajam pacientam, viņu izrakstot;

123.4. vēlīno rezultātu kontroli.

5.5. Prasības aprūpes slimnīcai

124. Aprūpes slimnīca ir ārstniecības iestāde, kur pacientam pēc slimības paasinājuma novēršanas līdz noteiktas ārstniecības pakāpes sasniegšanai nodrošina stacionāro veselības aprūpi, ja viņam ir ilgstoša vai hroniska slimība. Aprūpes slimnīcā nav nepieciešama ārsta dežūra visu diennakti.

125. Aprūpes slimnīcas pacientu uzņemšanas nodaļā ir telpas:

125.1. gaidīšanai un pacientu reģistrācijai;

125.2. pacientu apskatei un izmeklēšanai (var būt apvienota ar ārstniecisko procedūru un manipulāciju telpu);

125.3. ārstnieciskajām procedūrām un manipulācijām;

125.4. pacientu higiēnas vajadzībām, tai skaitā norobežotas dušas telpas;

125.5. pacientu ar infekcijas slimībām izolācijai;

125.6. pacientu novērošanai, ja ir neskaidra diagnoze;

125.7. bīstamu un agresīvu pacientu novērošanai un izolācijai;

125.8. tualete un norobežota dušas telpa personām ar ierobežotām funkcionālām spējām.

126. Aprūpes slimnīcas pacientu uzņemšanas nodaļā ir medicīniskās ierīces šādu ārstniecisko darbību veikšanai:

126.1. pacienta fizikālā izmeklēšana (fonendoskops un ierīce netiešā arteriālā asinsspiediena mērīšanai);

126.2. higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasību nodrošināšana, tai skaitā personāla individuālā aizsardzība;

126.3. medikamentu un šķīdumu parenterāla ievadīšana;

126.4. ārējās asiņošanas apturēšana;

126.5. brūču apstrāde un pārsiešana;

126.6. mikrobioloģiska izmeklējamā materiāla paņemšana, uzglabāšana un transportēšana;

126.7. pacientu pārvietošana.

127. Aprūpes slimnīcas stacionārajā nodaļā ir:

127.1. pacientu palātas;

127.2. pacientu dušas vai vannas telpa;

127.3. pacientu tualetes;

127.4. pacientu atpūtas telpa;

127.5. tīrās veļas noliktava;

127.6. netīrās veļas noliktava;

127.7. procedūru kabinets;

127.8. telpas pacientu kopšanas līdzekļu uzglabāšanai;

127.9. telpas ārstu un māsu darbam;

127.10. telpas personāla apģērba maiņai un glabāšanai;

127.11. telpas personāla higiēnas vajadzībām;

127.12. telpas personāla atpūtai;

127.13. telpas medicīniskajai un sociālajai rehabilitācijai.

5.6. Prasības stacionāra nodaļām

5.6.1. Prasības intensīvās terapijas nodaļai

128. Intensīvās terapijas nodaļā pacients atrodas nepārtrauktā ārstniecības personu aprūpē un uzraudzībā, saņem intensīvu ārstēšanu, dzīvībai svarīgu funkciju koriģēšanu, uzturēšanu un aizvietošanu, kā arī pretsāpju terapiju. Intensīvās terapijas nodaļas struktūras pamatvienība ir viena intensīvās terapijas pacienta gultasvieta.

129. Intensīvās terapijas nodaļā, ja nepieciešams, nodrošina pacienta izolāciju. Izolācijas palātā ir priekštelpa roku mazgāšanai un personāla apģērba maiņai. Pie ieejas palātā ir izvietotas izolācijas instrukcijas. Kontaminētam ārstnieciskam un pacientu aprūpes aprīkojumam nodrošina atsevišķu utilizāciju.

130. Intensīvās terapijas nodaļas palātā ir:

130.1. personālam nodrošināta brīva pieeja pacienta gultas galvgalim un tehniskām kontaktligzdām;

130.2. personālam labi saskatāms sienas pulkstenis;

130.3. dienasgaismas avots;

130.4. tālrunis sakaru nodrošināšanai nodaļas un slimnīcas ietvaros un vizuāla trauksmes sistēma;

130.5. funkcionālas pacientu gultas.

131. Intensīvās terapijas nodaļā ir:

131.1. autonoms centralizēts rezerves elektroenerģijas avots, kurš aktivizējas, ja ir pārtraukta centrālās elektroenerģijas padeve medicīniskajām ierīcēm, kas paredzētas dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai;

131.2. avārijas apgaismojums;

131.3. viena līmeņa grīdu klājums.

132. Intensīvās terapijas nodaļas pacienta gultasvietā ir nodrošināta šādu parametru novērošana:

132.1. pacienta sirdsdarbība un asins cirkulācija (elektrokardiogramma; arteriālais asinsspiediens, izmantojot neinvazīvās metodes; arteriālais asinsspiediens, izmantojot invazīvās metodes);

132.2. elpošanas funkcijas un ventilācija;

132.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

132.4. ķermeņa temperatūra (perifērā un centrālā).

133. Intensīvās terapijas nodaļas pacienta gultasvietā ir nodrošināta centralizēta skābekļa padeves sistēma un ir medicīniskās ierīces šādu ārstniecisko darbību veikšanai:

133.1. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšana (trahejas intubācija, krikotireotomija un traheotomija);

133.2. skābekļa inhalācija (medicīniskās ierīces komplektā ir plūsmas mērītājs un mitrinātājs);

133.3. plaušu mākslīgā ventilācija (enerģētiski darbināms);

133.4. ilgstoša precīzi dozēta medikamentu un šķīdumu parenterāla ievadīšana (perfuzori, infūzijas sūkņi);

133.5. defibrilācija;

133.6. skābekļa nodrošinājums pacienta pārvietošanas laikā.

5.6.2. Prasības operāciju blokam

134. Operāciju blokā ir:

134.1. sanitārās caurlaides telpas personālam;

134.2. operāciju zāle;

134.3. roku pirmsoperācijas apstrādes telpa;

134.4. telpa sterilām medicīniskām ierīcēm;

134.5. telpa nesterilām medicīniskām ierīcēm;

134.6. telpa pacientu novērošanai pēc vispārējās anestēzijas;

134.7. telpa operāciju zāles aprīkojuma (ierīču, aparatūras) glabāšanai.

135. Operāciju zālēs un roku pirmsoperācijas apstrādes telpā ievēro pilnīgu aseptikas režīmu. Ārpus operāciju bloka izvietotajās operāciju zālēs var būt atvieglots aseptikas režīms, ievērojami nesamazinot aseptikas līmeni.

5.6.3. Prasības anestezioloģijas dienestam

136. Anestezioloģijas dienests pacientiem nodrošina anestēziju un dzīvībai svarīgo organisma funkciju uzturēšanu:

136.1. ķirurģisko operāciju un manipulāciju laikā;

136.2. pirmsanestēzijas un pēcanestēzijas aprūpē;

136.3. sāpju terapijā;

136.4. intensīvajā terapijā un reanimācijā, ja slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas ir apvienotas;

136.5. detoksikācijas metožu lietošanas laikā, ja slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas ir apvienotas.

137. Gaistošos anestēzijas līdzekļus vispārējai anestēzijai lieto telpās, kur ir nodrošināta pacienta izelpotā gaisa izvade.

138. Daudzprofilu slimnīcas, specializētas slimnīcas un universitātes slimnīcas operāciju zālē vispārējās un vietējās anestēzijas laikā anestezioloģijas dienests nodrošina šādu parametru novērošanu:

138.1. pacienta sirdsdarbība un asins cirkulācija (elektrokardiogramma; arteriālais asinsspiediens, izmantojot neinvazīvās metodes; arteriālais asinsspiediens, izmantojot invazīvās metodes);

138.2. elpošanas funkcijas un ventilācija (elpošanas tilpums, minūtes ventilācijas tilpums, spiediens elpceļos, ogļskābās gāzes koncentrācija izelpojamā gaisā);

138.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

138.4. ķermeņa temperatūra;

138.5. neiromuskulārās pārvades kontrole, lietojot muskuļu relaksantus.

5.6.4. Prasības dzemdību nodaļai

139. Dzemdību nodaļas darbību nodrošina operāciju nodaļa, anestezioloģijas nodaļa un asins kabinets.

140. Dzemdību nodaļā ir dzemdību bloks, kurā ir:

140.1. uzņemšanas telpa;

140.2. pirmsdzemdību apskates telpa;

140.3. vismaz divas pirmsdzemdību palātas;

140.4. dzemdību zāle;

140.5. pacientu dušas telpa;

140.6. pacientu tualetes;

140.7. tualete un dušas telpa pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām.

141. Dzemdību nodaļā ir pēcdzemdību bloks, kurā ir:

141.1. jaundzimušo aprūpes telpa;

141.2. pēcdzemdību apskates telpa;

141.3. palātas mātei ar bērnu;

141.4. pacientu dušas telpa;

141.5. pacientu tualetes;

141.6. telpa tīrās veļas uzglabāšanai;

141.7. telpa netīrās veļas uzglabāšanai;

141.8. tualete un dušas telpa pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām.

142. Jaundzimušo aprūpes telpā ir:

142.1. siltuma galds;

142.2. personālam brīvi pieejams pacienta gultas galvgalis;

142.3. ierīces apgaismošanai;

142.4. personālam labi saskatāms pulkstenis ar laika fiksāciju;

142.5. nodrošināta jaundzimušā fizioloģiskā aprūpe un, ja nepieciešams, – reanimācija, kā arī šādu parametru novērošana:

142.5.1. pacienta elpošana, sirdsdarbība un asins cirkulācija (elpošanas funkcija, elektrokardiogramma, arteriālais asinsspiediens, izmantojot neinvazīvās metodes);

142.5.2. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija).

143. Jaundzimušo aprūpes telpā pacienta gultasvietā ir nodrošināta centralizēta skābekļa padeve ar iespējām regulēt skābekļa koncentrāciju, ierīci skābekļa sildīšanai un mitrināšanai un aprīkojumu, kas paredzēts:

143.1. normotermijas nodrošināšanai;

143.2. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai un aspirācijai;

143.3. elpināšanai ar pozitīvu skābekļa spiedienu ieelpā;

143.4. ilgstošai precīzi dozētai medikamentu un šķīdumu parenterālai ievadīšanai (perfuzori);

143.5. skābekļa nodrošinājumam pacienta pārvietošanas laikā.

5.6.5. Prasības jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļai

144. Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas palātā ir:

144.1. personālam nodrošināta brīva pieeja pacienta gultas galvgalim un tehniskām kontaktligzdām;

144.2. personālam labi saskatāms pulkstenis ar laika fiksāciju;

144.3. dienasgaismas avots;

144.4. tālrunis sakaru nodrošināšanai;

144.5. vizuāla trauksmes sistēma nodaļas ietvaros;

144.6. centralizēta skābekļa padeves sistēma ar iespēju regulēt un kontrolēt skābekļa koncentrāciju, ierīci skābekļa sildīšanai un mitrināšanai;

144.7. saspiesta gaisa padeves sistēma;

144.8. medicīniskās ierīces šādu ārstniecisko darbību veikšanai:

144.8.1. enerģētiski darbināma plaušu mākslīgā ventilācija;

144.8.2. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšana un aspirācija;

144.8.3. normotermijas nodrošināšana;

144.8.4. šķīdumu uzturēšana infūzijai piemērotā temperatūrā un apgaismojumā;

144.8.5. ilgstoša precīzi dozēta medikamentu un šķīdumu parenterāla ievadīšana (perfuzori, infūzijas sūkņi);

144.8.6. normotermijas un skābekļa nodrošināšana pacienta pārvietošanas laikā.

145. Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas palātā pacienta gultasvietā nodrošina šādu parametru novērošanu:

145.1. pacienta sirdsdarbība un asins cirkulācija (elektrokardiogramma un arteriālais asinsspiediens, izmantojot neinvazīvās metodes);

145.2. elpošanas funkcijas un ventilācija;

145.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

145.4. ķermeņa temperatūra (perifērā un centrālā).

146. Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā ir:

146.1. autonoms centralizēts rezerves elektroenerģijas avots, kurš aktivizējas, ja ir pārtraukta centrālās elektroenerģijas padeve medicīniskajām ierīcēm, kas nodrošina dzīvībai svarīgas funkcijas;

146.2. avārijas apgaismojums;

146.3. viena līmeņa grīdu klājums.

147. Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā, ja nepieciešams, nodrošina pacienta izolāciju. Pie ieejas palātā ir individuālā izolācijas instrukcija, kas nosaka ārstniecības līdzekļu un pacientu aprūpes aprīkojuma utilizācijas kārtību. Kontaminētam ārstnieciskam un pacientu aprūpes aprīkojumam nodrošina atsevišķu utilizāciju.

5.6.6. Prasības jaundzimušo patoloģijas nodaļai

148. Jaundzimušo patoloģijas nodaļas vitālo funkciju stabilizācijas telpā pacienta gultasvietā ir:

148.1. nodrošināta šādu parametru novērošana:

148.1.1. pacienta sirdsdarbība un cirkulācija (elektrokardiogramma; arteriālais asinsspiediens, izmantojot neinvazīvās metodes);

148.1.2. elpošanas funkcija un ventilācija;

148.1.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

148.1.4. centrālā un perifērā ķermeņa temperatūra;

148.2. nodrošināta centralizēta, regulējamas koncentrācijas skābekļa padeves sistēma ar skābekļa siltinātāju un mitrinātāju;

148.3. medicīniskās ierīces šādu ārstniecisko darbību veikšanai:

148.3.1. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai un aspirācijai;

148.3.2. normotermijas nodrošināšanai;

148.3.3. ilgstošai precīzi dozētai medikamentu un šķīdumu parenterālai ievadīšanai (perfuzori, infūzijas sūkņi);

148.3.4. šķīdumu uzturēšanai infūzijai piemērotā temperatūrā un apgaismojumā;

148.3.5. normotermijas un skābekļa nodrošināšanai pacienta pārvietošanas laikā.

5.6.7. Prasības psihiatrijas nodaļai

149. Psihiatrijas nodaļā ir īpašs logu un durvju stiprinājums un nodrošinājums, kā arī pastiprināts logu un durvju stiprinājums pacientu novērošanas palātā.

150. Psihiatrijas nodaļā, kur ievieto pacientus ar akūtiem psihisko procesu darbības traucējumiem, ir elektrokonvulsiju terapijas aparāts.

5.6.8. Prasības alogēno un autologo perifērisko asiņu cilmes šūnu un kaulu smadzeņu transplantācijas nodaļai

151. Alogēno un autologo perifērisko asiņu cilmes šūnu un kaulu smadzeņu transplantācijas nodaļā personāls iekļūst caur sanitārās caurlaides telpu. Sanitārās caurlaides telpā personāls uzvelk sterilu apģērbu un apavus, ko vēlāk izejot novelk.

152. Lai nodrošinātu diagnostisko, ārstniecisko un pacientu aprūpes funkciju izpildi, alogēno un autologo perifērisko asiņu cilmes šūnu un kaulu smadzeņu transplantācijas nodaļā ir:

152.1. vitālo funkciju stabilizācijas telpa;

152.2. nodrošinātas gultasvietas intensīvās terapijas nodaļā;

152.3. procedūru telpa;

152.4. telpa pacientu kopšanas līdzekļu glabāšanai;

152.5. telpas ārstu darbam;

152.6. telpas māsu darbam;

152.7. telpas personāla apģērba maiņai un glabāšanai;

152.8. telpas personāla higiēnas vajadzībām;

152.9. telpas personāla atpūtai.

153. Alogēno un autologo perifēro asiņu cilmes šūnu un kaulu smadzeņu transplantācijas nodaļas vitālo funkciju stabilizācijas telpas pacienta gultasvietā ir:

153.1. nodrošināta šādu parametru novērošana:

153.1.1. pacienta sirdsdarbība un asins cirkulācija (elektrokardiogramma un arteriālais asinsspiediens, izmantojot neinvazīvās metodes);

153.1.2. elpošanas funkcijas un ventilācija;

153.1.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

153.1.4. ķermeņa temperatūra;

153.2. nodrošināta centralizēta, regulējamas koncentrācijas skābekļa padeves sistēma;

153.3. medicīniskās ierīces šādu ārstniecisko darbību veikšanai:

153.3.1. plaušu mākslīgā ventilācija (enerģētiski darbināma);

153.3.2. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšana;

153.3.3. nodrošināta ilgstoša precīzi dozēta medikamentu un šķīdumu parenterāla ievadīšana (perfuzori, infūzijas sūkņi);

153.3.4. defibrilācija;

153.3.5. nodrošināta skābekļa padeve pacienta pārvietošanas laikā.

5.6.9. Prasības infekcijas slimību nodaļai

154. Infekcijas slimību nodaļas telpu plānojums nodrošina iespēju ievietot nodaļā vismaz divu plūsmu pacientus:

154.1. ar infekcijas slimībām, kuras izplatās gaisa–pilienu ceļā;

154.2. ar citām infekcijas slimībām.

155. Infekcijas slimību nodaļā nodrošina:

155.1. pilnīgu pacientu un personāla izolāciju darbam bīstamo infekcijas slimību apstākļos;

155.2. infekciozā materiāla apstrādi un dezinfekciju;

155.3. infekcijas slimību specifisko imūnbioloģisko profilaksi un ārstēšanu;

155.4. tualeti un dušas telpu pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām.

5.6.10. Prasības radionuklīdās terapijas nodaļai

156. Radionuklīdās terapijas nodaļa ir slēgta vispārējai (publiskai) pieejai. Radionuklīdās terapijas nodaļā ir kontroles un pārraudzības zona.

157. Radionuklīdās terapijas nodaļas kontroles zonā ir šādas telpas:

157.1. pacientu palātas ar individuālām tualetēm un dušas telpām ar notekūdeņu novadīšanu uz kanalizācijas notekūdeņu tvertnēm, kas paredzētas to glabāšanai līdz radioaktīvā piesārņojuma sabrukšanai, un atgriezenisko sakaru sistēmu ar personālu;

157.2. dzīvībai vitālo funkciju stabilizācijas telpa;

157.3. telpa slimnieku izmantotās gultasveļas glabāšanai līdz radioaktīvā piesārņojuma sabrukšanai;

157.4. telpas radioaktīvo farmaceitisko preparātu glabāšanai, fasēšanai un ievadīšanai pacientam;

157.5. telpas atkārtoti lietojamo instrumentu, ierīču un piederumu glabāšanai līdz radioaktīvā piesārņojuma sabrukšanai;

157.6. telpa cieto radioaktīvo atkritumu pagaidu glabāšanai līdz nodošanai institūcijām, kuras ir tiesīgas veikt radioaktīvo atkritumu apglabāšanu un ilgstošo glabāšanu;

157.7. palātas pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām, aprīkotas ar individuālām tualetēm un dušas telpām, notekūdeņu novadīšanu uz kanalizācijas notekūdeņu tvertnēm, kas paredzētas to glabāšanai līdz radioaktīvā piesārņojuma sabrukšanai, un atgriezenisku sakaru sistēmu ar personālu.

158. Radionuklīdās terapijas nodaļas pārraudzības zonā ir šādas telpas:

158.1. personāla higiēnas telpas un telpa, kurā ir skapīši personāla darba apģērbam;

158.2. telpa uzkopšanas līdzekļu glabāšanai.

159. Radionuklīdās terapijas nodaļas vitālo funkciju stabilizācijas telpā pacienta gultasvietā ir monitoringa ierīce, kas nodrošina šādu parametru novērošanu:

159.1. pacienta sirdsdarbību un asins cirkulāciju (elektrokardiogramma; arteriālais asinsspiediens, izmantojot neinvazīvās metodes);

159.2. elpošanas funkciju un ventilāciju;

159.3. hemoglobīna skābekļa saturāciju (pulsa oksimetriju);

159.4. ķermeņa temperatūru.

160. Radionuklīdās terapijas nodaļas vitālo funkciju stabilizācijas telpā pacientu gultasvietas ir nodrošinātas ar centralizētu skābekļa padeves sistēmu un ierīcēm, kas paredzētas:

160.1. plaušu mākslīgai ventilācijai (enerģētiski darbināma);

160.2. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai;

160.3. ilgstošai precīzi dozētai medikamentu un šķīdumu parenterālai ievadīšanai (perfuzori, infuzomati);

160.4. defibrilācijai;

160.5. skābekļa nodrošinājumam pacienta pārvietošanas laikā.

5.6.11. Prasības radioterapijas nodaļai ar slēgtiem jonizējošā starojuma avotiem un ar jonizējošo starojumu ģenerējošām iekārtām

161. Radioterapijas nodaļā ar slēgtiem jonizējošā starojuma avotiem un ar jonizējošo starojumu ģenerējošām iekārtām ir:

161.1. uzgaidāmā telpa;

161.2. telpas ārstu darbam;

161.3. pacientu tualetes;

161.4. telpas personāla apģērba maiņai un glabāšanai;

161.5. personāla higiēnas telpas;

161.6. telpas personāla atpūtai;

161.7. plānošanas darba stacija (dozu aprēķina telpa) medicīnas fiziķu un plānošanas tehniķu darbam;

161.8. dozimetrijas dienesta telpa;

161.9. arhīvs ar personas datu aizsardzības nodrošinājumu;

161.10. lineārā elektronu paātrinātāja kabinets, kurā ir:

161.10.1. vadības pults telpa;

161.10.2. apstarošanas procedūru telpa;

161.10.3. tehnisko iekārtu telpas vai vieta;

161.11. distances gamma terapijas kabinets, kurā ir:

161.11.1. vadības pults telpa;

161.11.2. apstarošanas procedūru telpa;

161.11.3. tehnisko iekārtu telpas;

161.12. brahiterapijas kabinets, kurā ir:

161.12.1. vadības pults telpa;

161.12.2. telpa endostatu ievadīšanai (var būt apvienota ar apstarošanas procedūru telpu);

161.12.3. telpa endostatu pozicionēšanas kontrolei (var būt apvienota ar apstarošanas procedūru telpu);

161.12.4. apstarošanas procedūru telpa;

161.13. īsfokusa (tuvfokusa) rentgenterapijas kabinets, kurā ir:

161.13.1. vadības pults telpa;

161.13.2. apstarošanas procedūru telpa;

161.14. dziļās rentgenterapijas kabinets, kurā ir:

161.14.1. vadības pults telpa;

161.14.2. apstarošanas procedūru telpa;

161.15. topometrijas kabinets, kurā ir:

161.15.1. vadības pults telpa;

161.15.2. topometrijas telpa;

161.15.3. laboratorijas telpa (ja tiek veikta rentgentopometrija);

161.16. simulatora kabinets, kurā ir:

161.16.1. vadības pults telpa;

161.16.2. simulatora telpa; 

161.16.3. laboratorijas telpa (ja tiek veikta rentgentopometrija);

161.17. tualete un dušas vai vannas telpa pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām.

162. Radioterapijas nodaļā ar slēgtiem jonizējošā starojuma avotiem un ar jonizējošo starojumu ģenerējošām iekārtām ir šādas ierīces:

162.1. trīsdimensiju ūdens fantoms;

162.2. kalibrēta jonizācijas kamera;

162.3. dozu plānošanas sistēma (dozu sadalījuma atlants) (konkrētam aparātam);

162.4. ierīces lineārā elektronu paātrinātāja kabinetā:

162.4.1. vadības pults;

162.4.2. atgriezeniska sarunu iekārta un monitors pacientu novērošanai apstarošanas laikā;

162.4.3. lineārais paātrinātājs;

162.4.4. pacientu in vivo dozimetrijas iekārta;

162.4.5. ikdienas dozimetrijas iekārta;

162.4.6. optiskā sistēma pacientu pozicionēšanai;

162.4.7. pacientu pozicionēšanas un imobilizācijas ierīces;

162.5. ierīces distances gamma terapijas kabinetā:

162.5.1. vadības pults;

162.5.2. atgriezeniska sarunu iekārta un monitors pacientu novērošanai apstarošanas laikā;

162.5.3. distances gamma terapijas aparāts ar jonizējošā starojuma avotu;

162.5.4. pacientu in vivo dozimetrijas iekārta;

162.5.5. optiskā sistēma pacientu pozicionēšanai;

162.5.6. pacientu pozicionēšanas un imobilizācijas ierīces;

162.6. ierīces brahiterapijas kabinetā:

162.6.1. vadības pults (izņemot manuālu brahiterapiju);

162.6.2. atgriezeniska sarunu iekārta un monitors pacientu novērošanai apstarošanas laikā;

162.6.3. endostatu komplekts;

162.6.4. rentgenaparāts vai ultrasonogrāfs (endostatu pozicionēšanas kontrolei);

162.6.5. neatkarīgs dozimetriskās kontroles aparāts radioaktīvo impulsu reģistrācijai, pieslēgts pie nepārtraukta enerģētiskā avota (izņemot manuālu brahiterapiju);

162.6.6. brahiterapijas aparāts ar jonizējošā starojuma avotu;

162.6.7. jonizējošā starojuma avotu avārijas konteiners (konteineri, ja izmanto vairākus avotus);

162.6.8. īpaši seifi vai konteineri jonizējošā starojuma avotu glabāšanai (ja veic manuālo brahiterapiju);

162.6.9. ginekoloģiskais krēsls ar noņemamu kājgali vai funkcionālā gulta brahiterapijas izpildīšanai;

162.6.10. bezēnu lampa;

162.7. ierīces īsfokusa (tuvfokusa) rentgenterapijas kabinetā:

162.7.1. vadības pults;

162.7.2. atgriezeniska sarunu iekārta un monitors (logs ar atbilstoša biezuma svina stiklu pacientu novērošanai apstarošanas laikā);

162.7.3. rentgenterapijas aparāts ar aplikatoru komplektu;

162.8. ierīces dziļās rentgenterapijas kabinetā:

162.8.1. vadības pults;

162.8.2. atgriezeniska sarunu iekārta un monitors (logs ar atbilstoša biezuma svina stiklu pacientu novērošanai apstarošanas laikā);

162.8.3. rentgenterapijas aparāts ar aplikatoru komplektu;

162.9. ierīces topometrijas kabinetā:

162.9.1. vadības pults;

162.9.2. atgriezeniska sarunu iekārta un monitors (logs ar atbilstoša biezuma svina stiklu pacientu novērošanai apstarošanas laikā);

162.9.3. topometrijas iekārta;

162.9.4. aprīkojums rentgenfilmu attīstīšanai un negatoskops (ja tiek veikta rentgentopometrija);

162.9.5. Kaļiņičenko lineāls pacienta topometriskās kartes izveidošanai (ja tiek veikta rentgentopometrija);

162.9.6. datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses uzņēmumu fotopalielinātājs (ja tiek veikta rentgentopometrija);

162.9.7. negatoskops;

162.10. ierīces simulatora kabinetā:

162.10.1. vadības pults;

162.10.2. atgriezeniska sarunu iekārta un monitors (logs ar atbilstoša biezuma svina stiklu pacientu novērošanai apstarošanas laikā);

162.10.3. simulators;

162.10.4. aprīkojums rentgenfilmu attīstīšanai un negatoskops (ja tiek veikta rentgensimulācija);

162.10.5. optiskā sistēma pacientu pozicionēšanai;

162.10.6. pacientu pozicionēšanas un imobilizācijas ierīces.

5.6.12. Prasības audu termisko bojājumu nodaļai

163. Audu termisko bojājumu nodaļā ne mazāk kā 10 procenti no kopējā nodaļas gultu skaita ir paredzēti vitālo funkciju stabilizācijai.

164. Audu termisko bojājumu nodaļas vitālo funkciju stabilizācijas telpā pacienta gultasvietā ir:

164.1. nodrošināta šādu parametru novērošana:

164.1.1. pacienta sirdsdarbība un asins cirkulācija (elektrokardiogramma un arteriālais asinsspiediens, izmantojot neinvazīvās metodes);

164.1.2. elpošanas funkcijas un ventilācija;

164.1.3. hemoglobīna skābekļa saturācija (pulsa oksimetrija);

164.1.4. ķermeņa temperatūra;

164.2. nodrošināta centralizēta, regulējamas koncentrācijas skābekļa padeves sistēma;

164.3. medicīniskās ierīces šādu ārstniecisko darbību veikšanai:

164.3.1. plaušu mākslīgā ventilācija (enerģētiski darbināma);

164.3.2. elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšana;

164.3.3. ilgstoša precīzi dozēta medikamentu un šķīdumu parenterāla ievadīšana (perfuzori, infuzomati);

164.3.4. defibrilācija;

164.3.5. nodrošināta skābekļa padeve pacienta pārvietošanas laikā.

6. Prasības diagnostikas iestādēm un struktūrvienībām

165. Diagnostikas ārstniecības iestāde atbilst šajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām ambulatorajām ārstniecības iestādēm. Diagnostikas struktūrvienība var būt citas ārstniecības iestādes sastāvdaļa.

6.1. Prasības diagnostiskās radioloģijas, klīniskās fizioloģijas un endoskopijas iestādei vai struktūrvienībai

166. Diagnostiskās radioloģijas, klīniskās fizioloģijas un endoskopijas ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība nodrošina funkcionālos un instrumentālos diagnostiskos izmeklējumus pacienta veselības stāvokļa novērtēšanai, kā arī ārstēšanu.

167. Diagnostiskās radioloģijas, klīniskās fizioloģijas un endoskopijas ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība elektroinstalāciju izvieto tā, lai ierīču pieslēgšanai izmantotu minimālu papildu kabeļu skaitu un kabeļi nešķērsotu telpas daļas, pa kurām pārvietojas pacienti un ārstniecības personas.

6.2. Prasības radionuklīdās diagnostikas iestādei vai struktūrvienībai

168. Lai nodrošinātu radionuklīdos diagnostiskos izmeklējumus un novērtētu pacienta veselības stāvokli, radionuklīdās diagnostikas ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība izmanto īpašus farmakoloģiskus preparātus, kuri iezīmēti ar radioaktīviem izotopiem.

169. Radionuklīdās diagnostikas ārstniecības iestādē vai tās struktūrvienībā ir atbilstoši marķētas kontroles un pārraudzības zonas.

170. Radionuklīdās diagnostikas ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības kontroles zona ir aprīkota atbilstoši prasībām, kas noteiktas:

170.1. radiācijas aizsardzības nodrošinājumam;

170.2. signalizācijas pieslēguma apsardzes dienestam;

170.3. gaisa apmaiņas nodrošinājumam atbilstoši lietojamiem radioaktīvajiem farmaceitiskajiem preparātiem.

171. Radionuklīdās diagnostikas kabineta kontroles zonā ir:

171.1. radioaktīvo farmaceitisko preparātu glabāšanas telpa;

171.2. radioaktīvo farmaceitisko preparātu fasēšanas un sagatavošanas telpa to ievadīšanai (var būt apvienota ar radioaktīvo farmaceitisko preparātu glabāšanas telpu);

171.3. radioaktīvo farmaceitisko preparātu ievadīšanas telpa vai vieta;

171.4. diagnostiskās aparatūras kabinets;

171.5. diagnostiskās aparatūras darba stacijas telpa;

171.6. radioaktīvo atkritumu glabāšanas telpa.

172. Radionuklīdās diagnostikas kabineta pārraudzības zonā ir:

172.1. pacientu reģistrācijas telpa;

172.2. pacientu uzgaidāmā telpa ar radiācijas aizsardzības nodrošinājumu un tualeti;

172.3. ārsta kabinets vai ārsta darba stacijas vieta (var būt apvienots ar diagnostiskās aparatūras kabinetu un diagnostiskās aparatūras darba stacijas telpu);

172.4. telpa personāla apģērba maiņai un glabāšanai;

172.5. personāla higiēnas telpa.

173. Radionuklīdās diagnostikas kabineta radioaktīvo farmaceitisko preparātu glabāšanas, fasēšanas un sagatavošanas telpā ir:

173.1. atsevišķi norobežota fasēšanas vieta (telpa);

173.2. svina konteineri gatavo radioaktīvo farmaceitisko preparātu glabāšanai un ģeneratoru glabāšanai;

173.3. dozu kalibrators pacientam ievadāmo radioaktīvo farmaceitisko preparātu mērīšanai.

174. Radionuklīdās diagnostikas kabineta radioaktīvo farmaceitisko preparātu ievadīšanas telpā vai vietā ir:

174.1. neatkarīga dozimetriskā ierīce;

174.2. aprīkojums injekciju veikšanai;

174.3. konteineri cieto radioaktīvo atkritumu savākšanai, marķēšanai un glabāšanai līdz to sabrukšanai.

175. Radionuklīdās diagnostikas kabineta diagnostiskās aparatūras telpā ir:

175.1. radionuklīdās diagnostiskas aparatūra;

175.2. svina konteineri cieto radioaktīvo atkritumu glabāšanai līdz to sabrukšanai.

176. Radionuklīdās diagnostikas kabinetā ir ārsta darba stacija, kas ierīkota ārsta kabinetā vai ārsta darba vietā.

177. Radionuklīdās diagnostikas kabineta kontroles zonā ir:

177.1. radiācijas avārijas likvidācijas un dezaktivācijas līdzekļi;

177.2. personāla individuālie dozimetri (ārpus darba laika nodrošina, lai tie neatrastos jonizējošā starojuma zonā).

7. Noslēguma jautājumi

178. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumus Nr.77 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 31.nr.; 2003, 167., 180.nr.; 2006, 37.nr.; 2008, 117.nr.).

179. Ārstniecības iestādes, kuras izveidotas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, divu mēnešu laikā pēc izveidošanas paziņo ārstniecības iestāžu reģistram par attiecīgās ārstniecības iestādes atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.

180. Stacionārās ārstniecības iestādes, kurām atbilstības apliecinājumi (sertifikāti) ir piešķirti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, līdz 2009.gada 1.jūnijam paziņo ārstniecības iestāžu reģistram par attiecīgās stacionārās ārstniecības iestādes atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām atbilstoši iestādes darbības profilam.

181. Ārstniecības iestādēm (izņemot stacionārās ārstniecības iestādes), kurām atbilstības apliecinājumi (sertifikāti) ir piešķirti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāziņo ārstniecības iestāžu reģistram par attiecīgās ārstniecības iestādes atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un tām piešķirtie atbilstības apliecinājumi (sertifikāti) ir spēkā.

182. Šo noteikumu  18., 19. un 108.punkts, 87.3., 90.4., 131.1. un 146.1.apakšpunkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

183. Šo noteikumu 17.punkts un 68.2., 84.4., 85.4., 87.6. un 110.1.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

184. Šo noteikumu 4., 22. un 102.punkts un 24.6., 48.3., 112.14., 120.11., 125.8., 140.7., 141.8., 155.4., 157.7. un 161.17.apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents           I.Godmanis      

Veselības ministrs            I.Eglītis

 
 
 
 
 
 

"Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība". Grozījumi Ministru kabineta Nr.152 (spēkā ar 2009.gada 1.janvāri).

 
 

Rīgā 2008.gada 22.decembrī (prot. Nr.94 97.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 9. un 12.pantu,
likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā
un arodslimībām" 19.panta pirmo daļu un Ārstniecības likuma 53.pantu
 1. Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 56.nr.; 2002, 64.nr.; 2003, 167.nr.; 2006, 190.nr.) šādus grozījumus:
1.1. aizstāt 4.punktā skaitli un vārdus "14 darbnespējas dienām" ar skaitli un vārdiem "10 darbnespējas dienām";
1.2. izteikt 5.punktu šādā redakcijā:
"5. Ja šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētajos gadījumos darbnespēja turpinās ilgāk par 10 dienām, sākot ar 11.darbnespējas dienu, bet ja pārejošas darbnespējas cēlonis ir arodslimība, kas konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra, sākot ar pirmo darbnespējas dienu personai izsniedz darbnespējas lapu B (2.pielikums).";
1.3. svītrot 7.punktā vārdus "vai pagasttiesas";
1.4. izteikt 12.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
"12.2. tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa. Saņemot Veselības inspekcijas atzinumu par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu, minētās ārstniecības iestādes vadītājs mēneša laikā:
12.2.1. izdod rīkojumu par attiecīgās darbnespējas lapas anulēšanu;
12.2.2. pieņem lēmumu par atteikumu anulēt attiecīgo darbnespējas lapu.";
1.5. papildināt III nodaļu ar 12.1 punktu šādā redakcijā:
"12.1 Šo noteikumu 12.2.1. un 12.2.2.apakšpunktā minētā dokumenta kopiju ārstniecības iestāde nosūta Veselības inspekcijai.";
1.6. svītrot 15.punktā vārdus "vai pagasttiesas";
1.7. svītrot 22.2.apakšpunktā vārdus "un zīmogu";
1.8. aizstāt 24.punktā vārdus "Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija" ar vārdiem "Veselības inspekcija";
1.9. izteikt 25.punktu šādā redakcijā:
"25. Personu sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata ārstniecības iestādes vadītājs un Veselības inspekcija. Iesniedzot sūdzību par darbnespējas lapas izsniegšanu, persona norāda apstākļus, kas ļauj apšaubīt darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību.";
1.10. papildināt noteikumus ar 26.1 punktu šādā redakcijā:
"26.1 Darbnespējas lapu A un B veidlapas, kuras ir iegādātas līdz 2008.gada 31.decembrim, ir derīgas izsniegšanai līdz 2009.gada 31.maijam, izdarot tajās attiecīgus labojumus attiecībā uz veidlapā noteikto periodu, par kuru tā izsniedzama.";
1.11. aizstāt 1.pielikuma sadaļā "Atbrīvošana no darba" skaitli un vārdu "14.dienai" ar skaitli un vārdu "10.dienai";
1.12. aizstāt 2.pielikuma sadaļā "Darba devēja informācija" skaitli un vārdus "14 darbnespējas dienas" ar skaitli un vārdiem "10 darbnespējas dienas";
1.13. svītrot 2.pielikuma sadaļā "Darba devēja informācija" burtus "Z.v.".
2. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
Ministru prezidents I.Godmanis                      Labklājības ministre I.Purne
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

 
   
 

 
 
 
 
 
 

Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem.

 
 

Ministru kabineta noteikumi Nr.57.  Rīgā 2008.gada 5.februārī (prot. Nr.7 34.§)

Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību.
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.1panta piekto, sesto, septīto un astoto daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju;
1.2. medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;
1.3. kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītāju nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai;
1.4. kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, kā arī medicīniskās uzziņas iesniegšanas kārtību, lai atgūtu vadīšanas tiesības;
1.5. kārtību, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus.
2. Noteikumi neattiecas uz velosipēdu vadītājiem.
2. Kārtība, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju
2.1. Veselības pārbaudes mērķis, ārsti, kas to veic, un veselības pārbaudi apliecinošie dokumenti
3. Pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai tās personas veselības stāvokli, kura vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju (turpmāk - pretendents), un noteikt, vai transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nav šo noteikumu 1.pielikumā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai.
4. Veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina medicīniskā uzziņa vai atzinums par medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai (turpmāk - atzinums).
5. Medicīniskā uzziņa ir stingrās uzskaites dokuments (2.pielikums). Medicīnisko uzziņu transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzek­ļa vadīšanai. Medicīniskā uzziņa ir derīga līdz tajā norādītajam termiņam vai jaunas medicīniskās uzziņas vai atzinuma saņemšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
6. Atzinumu (3.pielikums) transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.
7. Šo noteikumu 10.punktā minētais ģimenes ārsts vai ārstu komisija, vai šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes laiku, Ceļu satiksmes likumā noteikto veselības pārbaužu periodiskumu var samazināt, to attiecīgi pamatojot (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās), taču tas nedrīkst būt īsāks par gadu.
8. Atkārtotu transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudi, ja pirmreizējā, kārtējā vai pirmstermiņa veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, veic tajā ārstniecības iestādē, kurā tika konstatētas medicīniskās pret­indikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir pārreģistrējies pie cita ģimenes ārsta vai attiecīgā ārstu komisija ir likvidēta. Ārstniecības iestāde, kurā ārstu komisija ir likvidēta, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par likvidācijas faktu paziņo Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.
9. Persona mēneša laikā var apstrīdēt ārsta vai komisijas lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.
2.2. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju un pretendentu pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi
10. Transportlīdzekļa vadītāja un pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņa izvēles veic un medicīnisko uzziņu vai atzinumu sniedz ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir reģistrēts un kura veselības aprūpē viņš ir vismaz sešus mēnešus (turpmāk - ārsts), vai ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.
11. Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ārsts vai ārstu komisija:
11.1. izvērtē transportlīdzekļu vadīšanas medicīnisko pretindikāciju esību un, ja nepieciešams, transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu norīko uz papildu izmeklēšanu, kā arī pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus. Ārsts, sniedzot medicīnisko uzziņu vai atzinumu, ņem vērā psihiatra un narkologa izziņu par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli. Ja nepieciešams, ārsts transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu norīko uz ārstu komisiju;
11.2. aizpilda transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudes karti (4.pielikums), kuru pievieno attiecīgās personas ambulatorajai kartei vai 15 gadus uzglabā ārstniecības iestādē, kurā izveidota ārstu komisija;
11.3. transportlīdzekļa vadītājiem vai pretendentiem, kuriem nepieciešami redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļi, dzirdes palīgierīces, locekļu protēzes vai ortozes, kā arī pielāgots transportlīdzeklis, medicīniskajā uzziņā izdara atzīmi par papildu vadīšanas līdzekļa nepieciešamību. Ja ārsts vai ārstu komisija konstatē, ka personai nepieciešams pielāgots trans­portlīdzeklis, persona vēršas valsts aģentūrā "Sociālās integrācijas centrs". Valsts aģentūra "Sociālās integrācijas centrs" sniedz atzinumu, kurā norāda konkrētu šo noteikumu 5.pielikumā minēto papildinformācijas vai ierobežojumu kodu.
12. Ja pirmreizējā vai kārtējā veselības pārbaudē ārsts vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ārsts vai ārstu komisija ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc atzinuma izsniegšanas informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par to, ka transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.
13. Ja pirmreizējā vai kārtējā veselības pārbaudē ārsts vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nekonstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un izsniedz medicīnisko uzziņu, ārsts vai ārstu komisija 10 dienu laikā pēc medicīniskās uzziņas izsniegšanas iesniedz Ceļu satiksmes drošības direkcijā un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā attiecīgajā medicīniskajā uzziņā norādītos datus.
2.3. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudi
14. Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kuram ir izsniegta Latvijas Republikas transportlīdzekļa vadītāja apliecība, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.
15. Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic:
15.1. ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā. Komisijas sastāvā ir:
15.1.1. divi narkologi;
15.1.2. psihiatrs;
15.1.3. ģimenes ārsts vai internists;
15.1.4. neirologs;
15.1.5. oftalmologs;
15.1.6. otorinolaringologs;
15.1.7. ķirurgs vai traumatologs ortopēds;
15.2. šo noteikumu 10.punktā minētā ārstu komisija, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.
16. Transportlīdzekļa vadītāja pirms­termiņa veselības pārbaudi specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija papildus šo noteikumu 15.punktā noteiktajam gadījumam veic, arī pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja lūgumu.
17. Lai pirmstermiņa veselības pārbaudē noskaidrotu, vai transportlīdzek­ļa vadītājam nav medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, ārstu komisija veic šo noteikumu 11.punktā minētās darbības, bet specializētā medicīniskā komisija (papildus šo noteikumu 11.punktā minētajām darbībām):
17.1. nodrošina transportlīdzekļa vadītāja narkoloģisko apskati;
17.2. novērtē psihisko stāvokli;
17.3. ja nepieciešams, izmeklē, izmantojot psiholoģiskos un psihodiag­nostiskos testus, veic bioķīmiskos izmeklējumus un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, kā arī alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un/vai asinīs.
18. Medicīnisko uzziņu vai atzinumu par pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokli izsniedz pēc visu nepieciešamo ārstnieciski profilaktisko pasākumu veikšanas, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc transportlīdzekļa vadītāja ierašanās uz pirms­termiņa veselības pārbaudi.
19. Pēc pirmstermiņa veselības pārbaudes specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija izsniedz jaunu medicīnisko uzziņu vai atzinumu.
20. Specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija, kas izsniedza medicīnisko uzziņu vai atzinumu, divu darbdienu laikā pēc medicīniskās uzziņas vai atzinuma izsniegšanas informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudes rezultātiem.
3. Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītāju nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi
21. Tiesības nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pret­indikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ir Valsts policijas teritoriālās pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam.
22. Valsts policijas amatpersona, pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, noformē to uz noteikta parauga veidlapas (6.pielikums) divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, otrs - pie transportlīdzekļa vadītāja, kuru nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.
23. Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi ir tipogrāfiski numurēts stingrās uzskaites dokuments.
24. Valsts policijas amatpersona, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, lēmumā norāda tā pamatojumu.
25. Valsts policijas amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, nodrošina, lai informācija par lēmumu divu darbdienu laikā (saskaņā ar vienošanos starp Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par informācijas apmaiņu) tiktu ievadīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras uzturētajā traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.
26. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā pēc lēmuma par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi paziņošanas, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts administratīvais sods - transportlī­dzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
27. Transportlīdzekļa vadītājs, kas sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, lai atgūtu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, uz pirmstermiņa veselības pārbaudi ierodas ne agrāk kā pēc tiesību atņemšanas termiņa beigām.
28. Ja transportlīdzekļa vadītājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā nav veicis kārtējo veselības pārbaudi vai pirmstermiņa veselības pārbaudi, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktam transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
4. Kārtība, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus
29. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona (fiziskā vai juridiskā persona, kura transportlīdzekļa vadītāja vietā veic maksājumus ārstniecības iestādei) sedz pirms­termiņa veselības pārbaudes izdevumus šādos gadījumos:
29.1. ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;
29.2. ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicī­niskās pret­indikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;
29.3. ja veselības pirmstermiņa pārbaude tiek veikta, pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja lūgumu.
30. Maksājuma apmēru par pirmstermiņa veselības pārbaudi nosaka saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona pirms pirmstermiņa veselības pārbaudes uzsākšanas iemaksā ārstniecības iestādes kasē attiecīgo summu skaidrā naudā un saņem stingrās uzskaites kvīti. Kvītī norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pakalpojuma veidu un maksājuma apmēru.
31. Ja šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētajā gadījumā transport­līdzekļa vadītājam netiek konstatētas medicīniskās pretindikācijas transport­līdzekļu vadīšanai, viņam ir tiesības prasīt atlīdzinājumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
5. Kārtība, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai
32. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas medicīniskās pretindi­kācijas, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju (šo noteikumu 12. un 20.punkts), kā arī Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešo daļu, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai attiecīgi traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā izdara ierakstu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu konkrētai personai.
33. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra triju darbdienu laikā paziņo attiecīgajā reģistrā reģistrētajam transportlīdzekļa vadītājam par to, ka, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju par transportlīdzekļa vadītājam konstatētajām pretindikācijām un Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešo daļu, viņam ir atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
34. Ja transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, bet transportlīdzekļa vadītāja apliecība atrodas pie transportlīdzekļa vadītāja, viņa pienākums ir 10 dienu laikā nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības
direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.
35. Ja, pamatojoties uz veselības pārbaudē konstatētajām medicīniskajām pret­indikācijām transportlīdzekļu vadīšanai, Valsts policija transportlīdzekļa vadītājam atņem vadītāja apliecību, to nosūta Ceļu satiksmes drošības direkcijai vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.
36. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra šo noteikumu 34. un 35.punktā minētajā kārtībā saņemtās transportlīdzekļa vadītāja apliecības iznīcina.
37. Persona, kurai veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un saņemt vadītāja apliecību var tikai pēc tam, kad attiecīgā specializētā medicīniskā komisija, ārstu komisija vai ārsts, kas ir veicis šīs personas veselības pārbaudi, nav konstatējis medicīniskās pretindikācijas transport­līdzekļu vadīšanai un ir izsniedzis medicīnisko uzziņu.
6. Noslēguma jautājumi
38. Šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minēto specializēto medicīnisko komisiju var izveidot tikai tās ārstniecības iestādes, kuras, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi, var nodrošināt šajos noteikumos minētās informācijas nodošanu Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.
39. Noteikumos paredzētā informācijas apmaiņa starp ārstu vai komisijām, kas veic transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudi, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru un Valsts policiju ar 2009.gada 1.janvāri notiek tiešsaistes datu pārraides režīmā.
40. Medicīniskās uzziņas, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās norādītajam termiņam vai jaunas medicīniskās uzziņas vai atzinuma saņemšanai.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām.
Ministru prezidents I.Godmanis
Satiksmes ministrs A.Šlesers
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57
Medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

I. Neiroloģiskās slimības un sindromi

1. Centrālās un perifērās nervu sistēmas procesi vai pārciestu slimību un operāciju sekas, kas izpaužas šādi:

1.1. kustību funkciju traucējumi:

1.1.1. centrālās un perifērās parēzes;

1.1.2. ataksijas;

1.1.3. parkinsonisms, hiperkinēzes (ekstrapiramidāli traucējumi);

1.1.4. nervu muskuļu sistēmas bojājumu sindromi (miopātija, miastēnija, miotonija);

1.2. izteikti jušanas traucējumi;

1.3. augstāko nervu sistēmas funkciju traucējumi (demence, afāzija, agnozija un citi traucējumi).

Piezīmes:

a) atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos gadījumos, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē transportlīdzekļa vadīšanas drošību. Atļaujā var noteikt ierobežojumus, norādot transportlīdzekļu modifikācijas tipu, ortopēdiskās palīgierīces, kas var tikt lietotas. Nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes pēc viena līdz diviem gadiem;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņiem ir šī pielikuma 1.1. un 1.3.apakšpunktā minētās pretindikācijas. Ja ir 1.2.apakšpunktā minētās pretindikācijas, nepieciešama individuāla pieeja ar augstāku prasīgumu (eksperta atzinums) (izņēmums neattiecas uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājiem).

2. Epileptiskas lēkmes (slimība, sindroms) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti (piemēram, nav bijušas lēkmes pēdējo divu vai vairāku gadu laikā);

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli.

 

II. Garīgie traucējumi

3. Smagi garīgi traucējumi, kas radušies endogēnu vai eksogēnu organisku izmaiņu dēļ.

4. Garīga atpalicība.

5. Ar vecumu vai personības traucējumiem saistītas smagas uzvedības problēmas, kuru dēļ ir nopietni pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas.

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā saskaņā ar psihiatra atzinumu, bet ne ilgāk par vienu gadu, veicot regulāras pārbaudes pie speciālista.

 

III. Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība

6. Narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitējoša lietošana.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, veicot pārbaudi pie speciālista un citas speciālas medicīniskās pārbaudes.

7. Narkotisko vai psihotropo vielu atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie speciālista un citas speciālas medicīniskās pārbaudes.

8. Alkohola atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta atturības perioda, atkārtoti veicot pretendenta veselības pārbaudi pēc viena līdz diviem gadiem.

 

IV. Iekšķīgās slimības

9. Cukura diabēts, kura ārstēšanā lieto insulīna preparātus.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņš vismaz gadu atrodas endokrinologa aprūpē, apmeklē endokrinologu vismaz reizi sešos mēnešos un endokrinologs sniedzis atzinumu, ka transportlīdzekļa vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli. Endokrinologs, sniedzot atzinumu ģimenes ārstam, ārstu komisijai vai specializētai medicīniskai komisijai, izvērtē cukura diabēta komplikācijas un to smaguma pakāpi, hipoglikēmijas riska pakāpi, cukura diabēta pacienta praktiskās iemaņas un zināšanas par hipoglikēmijas simptomiem un hipoglikēmijas atpazīšanu, pirmās palīdzības sniegšanu hipoglikēmijas gadījumā un personīgo glikēmijas paškontroles līdzekļu lietošanu. Kārtējo veselības pārbaudi veic reizi divos gados;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja vadītājs atrodas endokrinologa aprūpē vismaz vienu gadu un apmeklē endokrinologu vismaz reizi četros mēnešos un endokrinologs ir sniedzis atzinumu, ka transportlīdzekļa vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli. Endokrinologs, sniedzot atzinumu ģimenes ārstam, ārstu komisijai vai specializētai medicīniskai komisijai, izvērtē cukura diabēta komplikācijas un to smaguma pakāpi, hipoglikēmijas riska pakāpi, cukura diabēta pacienta praktiskās iemaņas un zināšanas par hipoglikēmijas simptomiem un hipoglikēmijas atpazīšanu, pirmās palīdzības sniegšanu hipoglikēmijas gadījumā un personīgo glikēmijas paškontroles līdzekļu lietošanu. Kārtējo veselības pārbaudi veic reizi gadā.

10. Q-miokarda infarkts pēdējo triju mēnešu laikā. IV klases slodzes un miera stenokardija, nestabilās stenokardijas epizodes (biežāk nekā divas reizes gadā).

11. Sirds ritma traucējumi ar bezsamaņas lēkmēm. Pacienti ar implantētiem kardioverteriem - defibrilatoriem, kuriem sirds ritma korekcijai nepieciešama elektroimpulsu terapija.

12. Arteriālās hipertensijas 2. un 3.pakāpe ar biežām hipertensīvām krīzēm (vairāk nekā četras pēdējā gada laikā vai hipertensīvās krīzes ar smadzeņu asinsrites traucējumiem - pēdējā pusgadā).

13. Jebkura cita iekšķīga slimība, kuras gadījumā ir pamatota prognoze, ka slimības norises smagums vai pēkšņa pasliktināšanās var izraisīt galvas smadzeņu darbības traucējumus vai citādi apdraudēt ceļu satiksmes drošību.

Piezīme.

Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja:

a) asins un asinsrades orgānu slimības norit ar anēmisko vai hemorāģisko sindromu;

b) hroniskas nieru slimības norit ar nieru mazspēju, kas izpaužas ar urēmisku intoksikāciju.

 

V. Redzes traucējumi

14. Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

14.1. binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), izmantojot abas acis reizē;

14.2. redzes horizontālais lauks mazāks par 120o;

14.3. vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,6 (arī ar redzi koriģējošām lēcām).

Piezīme.

Intraokulāra korekcija netiek uzskatīta par korekciju.

15. Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

15.1. redzes asums zemāks par 0,8 acī ar labāko redzi un zemāks par 0,5 acī ar sliktāko redzi (arī ar redzi koriģējošām lēcām);

15.2. izmainīts redzes lauks vai noturīga diplopija.

Piezīmes:

a) ja redzi koriģējošās lēcas lieto, lai sasniegtu redzes asumu attiecīgi 0,8 un 0,5, nekoriģētai redzei katrā acī jābūt 0,05 vai minimālais redzes asums (attiecīgi 0,8 un 0,5) jāsasniedz ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus vai mīnus četras dioptrijas, vai ar kontaktlēcu palīdzību (nekoriģētā redze 0,05);

b) intraokulāra korekcija netiek uzskatīta par korekciju.

 

VI. Dzirdes traucējumi

16. Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā.

17. Hronisks vienpusējs vai abpusējs strutains, nelabvēlīgs vidusauss iekaisums ar holesteatomu, granulācijām vai polipu.

18. Hronisks strutains mastoidīts, sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas).

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi, kā arī nosakot veselības pārbaužu periodiskumu pēc viena līdz diviem gadiem. Atļauts vadīt transportlīdzekli pēc operācijām, kas izdarītas iekaisuma dēļ, ja strutošana nav bijusi vismaz pusgadu.

 VII. Traumas un to sekas

19. Mazkustīgas rētas un ievainojumi, kuru dēļ ir traucētas roku vai kāju kustības, ļoti izteikti kakla kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ ievērojami traucētas kāju un roku kustības, kā arī noturīgas izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības.

20. Vienas rokas vai kājas, kā arī plaukstas vai pēdas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to kustības.

21. Divu vai vairāku pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu.

22. Triju vai vairāku pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums, vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu, kā arī kājas saīsinājums vairāk par 10 cm.

Piezīmes:

a) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atsevišķos gadījumos atļauts vadīt transportlīdzekli. Transportlīdzekli var vadīt ar vienu amputētu apakšstilbu, ja amputācijas stumbrs ir vismaz 1/3 apakšstilba un amputētās kājas ceļa locītavā ir pilnīgi saglabātas kustības, bet ar kāju saīsinājumu -, ja kāja nav atrofiska un nav kaulu, muskuļu, mīksto audu un locītavu defektu, un ir saglabāts kustību apjoms. Kāju kopējam garumam jābūt ne mazākam par 75 cm (no papēža kaula līdz augšstilba kaula lielā izauguma vidum);

b) Ceļu satiksmes likuma 30.1panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja ir kustību trūkums vai ievērojams abu roku kustību ierobežojums - abu roku delmu un pirkstu locītavu kontraktūras, ankilozes, kas ierobežo aptveri un priekšmetu noturēšanu, kontraktūras vai ankilozes (arī funkcionāli izdevīgā stāvoklī) abām plecu, elkoņu un delmu locītavām, pirmā un otrā pirksta trūkums abām plaukstām, vienas rokas trūkums, kā arī kājas saīsinājums par 10 cm.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57
Medicīniskā uzziņa
Satiksmes ministrs A.Šlesers
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57
Atzinums par medicīniskām pretindikācijām transportlīdzekļu vadīšanai
Satiksmes ministrs A.Šlesers
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57
Veselības pārbaudes karte

Satiksmes ministrs A.Šlesers
5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57
Papildinformācijas un ierobežojumu kodi
Papildinformācijas un ierobežojumu kodi, kas nosaka, ka transport­līdzekļa vadītājam ir jālieto:

1. Redzes korekcijas un/vai aizsardzības līdzekļi (piemēram, brilles, kontaktlēcas) (01).

2. Dzirdes palīgierīces (02).

3. Locekļu protēzes/ortozes (03).

4. Attiecīgi pielāgots transportlīdzeklis:
4.1. pielāgota transmisija (10);
4.2. pielāgots sajūgs (15);
4.3. pielāgota bremžu sistēma (20);
4.4. pielāgots akselerators (25);
4.5. pielāgota bremžu sistēma un akselerators (30);
4.6. pielāgotas papildierīces (piemēram, gaismu, logu tīrītāju/mazgātāju, skaņas signāla, virziena rādītāju slēdži) (35);
4.7. pielāgots stūres mehānisms (40);
4.8. pielāgots atpakaļskata spogulis (spoguļi) (42);
4.9. pielāgots vadītāja sēdeklis (43);
4.10. pielāgots motocikls (apakškodu lietošana obligāta):
4.10.1. atsevišķi darbināmas bremzes (44.01);
4.10.2. pielāgotas ar roku darbināmas priekšējā riteņa bremzes (44.02);
4.10.3. pielāgotas ar kāju darbināmas pakaļējā riteņa bremzes (44.03);
4.10.4. pielāgots akseleratora rokturis (44.04);
4.10.5. pielāgota ar roku darbināma transmisija un sajūgs (44.05);
4.10.6. pielāgots atpakaļskata spogulis (spoguļi) (44.06);
4.10.7. pielāgoti brīdinājuma signāli (piemēram, gaismas virzienrādītāji, bremžu ugunis) (44.07);
4.10.8. vadītāja sēdeklis novietots tādā augstumā, lai, sēžot uz motocikla, vienlaikus abas kājas varētu turēt uz zemes (44.08);
4.11. atļauts vadīt tikai motociklu ar blakusvāģi (45);
4.12. atļauts vadīt transportlīdzekli ar konkrētu transportlīdzekļa/šasijas numuru (transportlīdzekļa identifikācijas numurs, VIN) (50);
4.13. atļauts vadīt transportlīdzekli ar konkrētu valsts reģistrācijas numura zīmi (51).
Satiksmes ministrs A.Šlesers
6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 5.februāra noteikumiem Nr.57
Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi

Satiksmes ministrs A.Šlesers

 
   
 

 
 
 
 
 
 

Noteikumi nr. 220 (2007.03.27). Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas.

 
 

Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes.

(prot. Nr.21  25.§)  Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 7.punktu un 48.panta pirmo daļu un likuma "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" 37.panta 4.punktu.

 I. Vispārīgie jautājumi

 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas iegādājas, uzglabā un izlieto zāles (arī zāles, kuru sastāvā ir ļoti bīstamas narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem un kuras iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru II sarakstā (turpmāk – narkotiskās zāles), un bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos un kuras iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru III sarakstā (turpmāk – psihotropās zāles), kā arī kārtību, kādā uzskaita un iznīcina narkotiskās un psihotropās zāles.

 2. Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas vadītājs atbilstoši ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas darba profilam un struktūrai nosaka detalizētu šo noteikumu izpildes kārtību, norādot amatpersonu, kas ir atbildīga par zāļu (arī par narkotisko zāļu un psihotropo zāļu, ja tādas lieto vai ir paredzēts lietot) iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtības nodrošināšanu ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā (turpmāk – atbildīgā amatpersona), un, ja nepieciešams, arī atbildīgās amatpersonas ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas struktūr­vienībās.

 3. Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas vadītājs:

3.1. atbild par zāļu iegādes, uzglabāšanas un izlietošanas (turpmāk – aprite), kā arī par narkotisko zāļu vai psihotropo zāļu (ja tādas ir) uzskaites un iznīcināšanas kārtības nodrošināšanu un nepieciešamajiem pasākumiem, lai zāles nenokļūtu nelegālā apritē un netiktu lietotas ļaunprātīgi;

3.2. nodrošina, lai atbildīgās amatpersonas klātbūtnē Valsts farmācijas inspekcijas (turpmāk – inspekcija) inspektoriem būtu brīva pieeja zāļu aprites un uzskaites vietām un visiem ar zāļu apriti, uzskaiti un iznīcināšanu saistītajiem dokumentiem.

 4. Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas vadītājs par atbildīgo amatpersonu norīko personu ar farmaceitisko vai medicīnisko izglītību.

 5. Zāļu cenu valsts aģentūra:

5.1. sadarbībā ar ārstniecības iestāžu speciālistiem un ārstu profesionālo asociāciju pārstāvjiem šo noteikumu 1.pielikumā minētajos termiņos izstrādā to zāļu sarakstu, kuras nepieciešamas no valsts budžeta apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu (turpmāk – stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi) sniegšanai (turpmāk – lietojamo zāļu saraksts);

5.2. izvērtē un sniedz atzinumu par konkrētai slimnīcai nepieciešamajām zālēm, kuras lieto papildus šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētajā sarakstā iekļautajām zālēm (turpmāk – papildus lietojamo zāļu saraksts);

5.3. aģentūras mājas lapā internetā publicē lietojamo zāļu sarakstu, norādot:

5.3.1. zāļu anatomiski terapeitiski ķīmiskās klasifikācijas (turpmāk – ATĶ klasifikācija) septiņu zīmju kodu un identifikācijas numuru;

5.3.2. zāļu vispārīgo nosaukumu;

5.3.3. zāļu formu un stiprumu;

5.3.4. datumu, kad zāles iekļautas lietojamo zāļu sarakstā;

5.4. reizi gadā aktualizē lietojamo zāļu sarakstu.

 6. Zāļu cenu valsts aģentūra lietojamo zāļu sarakstu veido atbilstoši ATĶ klasifikācijai, norādot zāļu terapeitiskās grupas un zāļu vispārīgos nosaukumus (ATĶ klasifikācijas septiņas zīmes).

 7. Zāles iekļauj lietojamo zāļu sarakstā, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

7.1. zāles pieder zāļu grupai (ATĶ klasifikācijas trīs zīmes), kas atbilst ārstniecības iestādē ārstējamo slimību ārstēšanas shēmām vai ārstu profesionālo asociāciju izstrādātajām ārstēšanas shēmām, vai starptautiskajām ārstēšanas vadlīnijām;

7.2. zālēm ir zemākās ārstēšanas izmaksas, salīdzinot ar citām zālēm, kurām ir līdzvērtīga terapeitiskā efektivitāte un blaknes;

7.3. salīdzinot ar citu pieejamu ārstēšanas veidu, noteiktai pacientu grupai ir pierādītas zāļu priekšrocības terapeitiskās efektivitātes un blakņu ziņā, ja zālēm ir augstākas ārstēšanas izmaksas.

 8. Zāles iekļauj papildus lietojamo zāļu sarakstā, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

8.1. zāles pieder zāļu grupai (ATĶ klasifikācijas trīs zīmes), kas atbilst ārstniecības iestādē sniegto veselības aprūpes pakalpojumu profilam, un tām ir pierādītas terapeitiskās efektivitātes priekšrocības noteiktai ārstniecības iestādē ārstēto pacientu mērķa grupai attiecībā uz mirstības rādītāju, invaliditātes iestāšanos vai komplikāciju biežuma samazināšanos un slimības remisijas samazināšanos;

8.2. salīdzinot ar citu pieejamu ārstēšanas veidu, noteiktai pacientu grupai ir pierādītas zāļu priekšrocības terapeitiskās efektivitātes un blakņu ziņā, ja zālēm ir augstākas ārstēšanas izmaksas;

8.3. zāļu izmaksas ir samērojamas ar finanšu līdzekļu apmēru, kas ārstniecības iestādei piešķirts no valsts budžeta stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

 9. Reģionālās daudzprofilu slimnīcas un lokālās daudzprofilu slimnīcas vadītājs izveido zāļu komiteju. Zāļu komitejas sastāvā ir personas ar medicīnisko vai farmaceitisko izglītību, un tā darbojas saskaņā ar nolikumu, kurā noteiktas zāļu komitejas funkcijas un uzdevumi. Zāļu komiteju var veidot arī citas ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas.

 10. Zāļu komitejai ir šādas funkcijas:

10.1. apstiprināt lietojamo zāļu sarakstu atbilstoši šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētajam lietojamo zāļu saraksta ieviešanas termiņam un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu profilam;

10.2. izstrādāt papildus lietojamo zāļu sarakstu un iesniegt to saskaņošanai Zāļu cenu valsts aģentūrā ne vēlāk kā 30 dienas pirms šo noteikumu 1.pielikumā noteiktā izstrādes termiņa beigām;

10.3. apkopot informāciju par zāļu patēriņu ārstniecības iestādē;

10.4. veicināt racionālu zāļu sadali un lietošanu ārstniecības iestādē, nodrošinot, lai pacients noteiktā laikā saņemtu nepieciešamo zāļu devu atbilstoši klīniskajām vajadzībām;

10.5. analizēt zāļu apriti un uzskaiti un izstrādāt priekšlikumus to pilnveidošanai;

10.6. veicināt zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzību;

10.7. nodrošināt iespēju ārstniecības personām saņemt neatkarīgu informāciju par zālēm.

 11. Ja ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā nav izveidota zāļu komiteja, ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs ir atbildīgs par šo noteikumu 10.punktā minēto funkciju nodrošināšanu.

 12. Ārstniecības iestādes vadītājs ārstniecības iestādē, kuru tieši finansē no valsts budžeta vai ar kuru Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra noslēgusi līgumu par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu vai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, nodrošina, ka zāles, kuras netiek iepirktas centralizēti, iegādājas, ievērojot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principus. Iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļauj zāļu vispārīgos nosaukumus, kas atbilst ATĶ klasifikācijas septiņām zīmēm.

 13. Zāles atbilstoši sniegto veselības aprūpes pakalpojumu profilam ir tiesīga iegādāties:

13.1. ārstniecības iestāde, kas atbilst normatīvajos aktos par ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām;

13.2. sociālās aprūpes institūcija, kas atbilst normatīvajos aktos par sociālās aprūpes institūcijām noteiktajām prasībām.

 14. Šo noteikumu 13.punktā minētās ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas zāles iegādājas tikai no tādas aptiekas, zāļu lieltirgotavas vai zāļu ražotāja, kurš saņēmis atbilstošu speciālu atļauju (licenci) farmaceitiskai darbībai.

 II. Zāļu iegāde

 15. Ārstniecības iestāde ar slēgta tipa aptieku, kas saņēmusi tādu speciālu atļauju (licenci) aptiekas atvēršanai (darbībai), kuras pielikumā minēts, ka ir atļauta darbība ar narkotiskajām zālēm un psihotropajām zālēm, zāles, tajā skaitā arī narkotiskās zāles un psihotropās zāles, iegādājas aptiekā, zāļu lieltirgotavā vai no zāļu ražotāja. Zāļu iegādi, uzglabāšanu un izsniegšanu ārstniecības iestādes struktūrvienībām nodrošina aptiekas vadītājs.

 16. Ārstniecības iestāde, kurā nav slēgta tipa aptiekas, ir tiesīga iegādāties zāles, tajā skaitā arī psihotropās zāles, aptiekā vai citas ārstniecības iestādes slēgta tipa aptiekā. Iegādāties zāles zāļu lieltirgotavā, tajā skaitā arī narkotiskās zāles un psihotropās zāles, vai iegādāties narkotiskās zāles aptiekā atļauts, ja saņemts inspekcijas izsniegts pārbaudes akts, kurā norādīts atbilstošs lēmums par zāļu iegādi.

 17. Sociālās aprūpes institūcija ir tiesīga iegādāties zāles aptiekā. Iegādāties zāles, tajā skaitā arī narkotiskās zāles un psihotropās zāles, zāļu lieltirgotavā vai iegādāties narkotiskās zāles vai psihotropās zāles aptiekā ir atļauts, ja saņemts inspekcijas izsniegts pārbaudes akts, kurā norādīts atbilstošs lēmums par zāļu iegādi.

 18. Lai saņemtu šo noteikumu 16. un 17.punktā minēto pārbaudes aktu, ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs:

18.1. izstrādā lietojamo zāļu sarakstu un, ja nepieciešams, papildus lietojamo zāļu sarakstu;

18.2. iesniedz inspekcijā iesniegumu (2.pielikums) un dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.

 19. Ja iesniegumā vai dokumentos norādītā informācija ir nepilnīga vai neprecīza vai rodas šaubas par informācijas patiesumu, inspekcija ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju. Laikposms līdz papildu informācijas saņemšanai netiek ieskaitīts pārbaudes veikšanai noteiktajā termiņā.

 20. Pēc iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas inspekcijas amatpersona 30 dienu laikā pārbauda zāļu aprites un narkotisko zāļu vai psihotropo zāļu (ja tādas lieto vai ir paredzēts lietot) uzskaites un iznīcināšanas kārtību ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā.

 21. Par šo noteikumu 20.punktā minēto pārbaudi ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā sastāda pārbaudes aktu. Aktā norāda:

21.1. pārbaudes akta sastādīšanas vietu, adresi, datumu un laiku;

21.2. ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas nosaukumu;

21.3. iepriekšējās pārbaudes datumu (ja tāda ir bijusi);

21.4. inspekcijas amatpersonu (vārdu, uzvārdu un amatu), kura veikusi pārbaudi;

21.5. ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas atbildīgo amatpersonu (vārdu, uzvārdu) vai citu amatpersonu (vārdu, uzvārdu un amatu), kas piedalās pārbaudē;

21.6. pārbaudē veiktās darbības un konstatētos faktus;

21.7. konstatētos trūkumus un pārkāpumus, norādot konkrēta normatīvā akta pantu vai punktu un trūkumu novēršanas termiņu;

21.8. vienu no šādiem lēmumiem:

21.8.1. atļauts iegādāties lietojamo zāļu sarakstā un papildus lietojamo zāļu sarakstā iekļautās zāles zāļu lieltirgotavā. Atsevišķi norāda, ka atļauts iegādāties narkotiskās zāles vai psihotropās zāles;

21.8.2. pēc konstatēto trūkumu novēršanas un inspekcijas informēšanas par trūkumu novēršanu atļauts iegādāties lietojamo zāļu sarakstā un papildus lietojamo zāļu sarakstā iekļautās zāles zāļu lieltirgotavā. Atsevišķi norāda, ka atļauts iegādāties narkotiskās zāles vai psihotropās zāles;

21.8.3. atļauts iegādāties narkotiskās zāles vai psihotropās zāles aptiekā;

21.8.4. nav atļauts iegādāties zāles (tajā skaitā narkotiskās zāles un psihotropās zāles) zāļu lieltirgotavā.

 22. Pārbaudes aktu sastāda divos eksemplāros. Vienu eksemplāru izsniedz ārstniecības iestādei vai sociālās aprūpes institūcijai, kurā veikta pārbaude, otru glabā inspekcijas lietvedībā. Pārbaudes aktu paraksta inspekcijas amatpersona un šo noteikumu 21.5.apakšpunktā minētā persona, kurai ir tiesības pārbaudes aktā ierakstīt piezīmes par veiktās pārbaudes gaitu. Pārbaudes akts derīgs trīs gadus, izņemot gadījumu, ja inspekcija veic ārkārtas pārbaudi (par to iepriekš neziņojot) un noformē šo noteikumu 21.punktā minēto pārbaudes aktu vai ja veic pārbaudi, pamatojoties uz šo noteikumu 24. un 27.punktā minēto iesniegumu.

 23. Veicot ārkārtas pārbaudi (par to iepriekš neziņojot) ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā, inspekcijas amatpersonas sastāda pārbaudes aktu saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu un:

23.1. pieņem vienu no šo noteikumu 21.8.2. vai 21.8.4.apakšpunktā minētajiem lēmumiem:

23.1.1. ja iepriekšējā pārbaudē konstatētie trūkumi inspekcijas norādītajā termiņā nav novērsti;

23.1.2. ja konstatēti pārkāpumi narkotisko un psihotropo zāļu apritē vai tādu zāļu apritē, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem;

23.2. pieņem vienu no šo noteikumu 21.8.1. vai 21.8.3.apakšpunktā minētajiem lēmumiem, ja zāļu aprites kārtība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 24. Ja saņemts pārbaudes akts ar šo noteikumu 21.8.4.apakšpunktā minēto lēmumu un pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi un trūkumi novērsti, ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs ir tiesīgs iesniegt inspekcijā šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto iesniegumu, lai tiktu veikta atkārtota pārbaude. Dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus) iesniedz, ja tajos veiktas izmaiņas.

 25. Ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs iesniedz šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minēto iesniegumu vismaz 30 dienas pirms pārbaudes akta derīguma termiņa beigām. Dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus) iesniedz, ja tajos veiktas izmaiņas.

 26. Pēc šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas inspekcija 30 dienu laikā veic pārbaudi un sastāda pārbaudes aktu saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu.

 27. Ja šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā un dokumentos veiktas izmaiņas, ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs piecu darbdienu laikā iesniedz inspekcijā informāciju par notikušajām izmaiņām saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

 28. Ja šo noteikumu 27.punktā minētajā informācijā norādīts, ka notikušas izmaiņas telpās, kurās veic zāļu apriti, vai mainīta zāļu aprites kārtība, inspekcija veic pārbaudi un sastāda pārbaudes aktu saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu.

 29. Inspekcija mājas lapā internetā par ārstniecības iestādēm un sociālās aprūpes institūcijām, kuras saņēmušas šo noteikumu 21., 23., 26. un 28.punktā minēto pārbaudes aktu, iekļauj šādu informāciju:

29.1. ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas nosaukums, adrese un tālruņa numurs;

29.2. pārbaudes aktā norādītais lēmums;

29.3. termiņš, līdz kuram zāles atļauts iegādāties.

 30. Sociālās aprūpes institūcijas un ārstniecības iestādes, kurās nav slēgta tipa aptieku, kur atļauta zāļu gatavošana, ir tiesīgas iegādāties tikai gatavās zāļu formas.

 31. Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas ir tiesīgas saņemt zāles, ja noformēti attaisnojuma dokumenti par zāļu iegādi (pavadzīmes, rēķini, protokoli) un tajos norādīta vismaz šāda informācija:

31.1. zāļu piegādes datums;

31.2. zāļu nosaukums, zāļu forma, stiprums un katras piegādātās zāļu ražošanas sērijas numurs un daudzums;

31.3. zāļu piegādātāja (nosūtītāja) nosaukums un adrese;

31.4. zāļu ražotāja nosaukums un adrese;

31.5. zāļu derīguma termiņš;

31.6. cena, par kādu zāles piegādātas.

 32. Ja ārstniecības iestāde vai sociālās aprūpes institūcija iegādājas Latvijas zāļu reģistrā neiekļautas zāles, papildus šo noteikumu 31.punktā minētajiem dokumentiem nepieciešams ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītāja apstiprināts pieprasījums, kurā saskaņā ar Farmācijas likumā noteiktajiem kritērijiem ir pamatota nepieciešamība iegādāties nereģistrētas zāles. Sociālās aprūpes institūcijā dokuments, kas pamato nereģistrētu zāļu iegādes nepieciešamību konkrētam pacientam, var būt arī ģimenes ārsta izrakstīta recepte.

 33. Atbildīgā amatpersona nodrošina:

33.1. lai pieprasījumi un attaisnojuma dokumenti par narkotisko zāļu vai psihotropo zāļu iegādi, kā arī tādu zāļu iegādi, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, tiktu noformēti atsevišķi no citu zāļu pieprasījumiem un attaisnojuma dokumentiem. Narkotisko zāļu daudzumu raksta cipariem un vārdiem;

33.2. lai attaisnojuma dokumenti par narkotisko un psihotropo zāļu iegādi un uzskaiti tiktu glabāti atsevišķi no citu zāļu pieprasījumiem un attaisnojuma dokumentiem.

 34. Narkotiskās zāles vai psihotropās zāles no aptiekas vai zāļu lieltirgotavas ir tiesīgas saņemt tikai tās amatpersonas, kuras noteicis ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs šo noteikumu 2.punktā minētajā kārtībā.

 35. Dokumentāciju par narkotisko zāļu iegādi glabā vismaz 10 gadus, dokumentāciju par psihotropo zāļu iegādi un tādu zāļu iegādi, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, – vismaz piecus gadus.

 36. Ja informācijas glabāšanai izmanto datorprogrammas, tajās norāda informāciju atbilstoši šo noteikumu 31.punktam, kā arī nodrošina iespēju izdrukāt nepieciešamo informāciju (arī par zāļu apriti, psihotropo zāļu uzskaiti un iznīcināšanu un zāļu krājuma stāvokli).

 37. Sociālās aprūpes institūcija vai ārstniecības iestāde, kurā nav slēgta tipa aptiekas, iegādājas zāļu krājumus, kas nepārsniedz viena mēneša patēriņam nepieciešamo daudzumu.

 38. Zāļu bezmaksas paraugus ārstniecības iestāde un sociālās aprūpes institūcija saņem atbilstoši normatīvajos aktos par zāļu reklamēšanu noteiktajai kārtībai, bet zāļu dāvinājumus – atbilstoši normatīvajos aktos par zāļu izplatīšanu noteiktajai kārtībai.

 39. Ārstniecības iestādei un sociālās aprūpes institūcijai atļauts iegādāties tikai tās darbības nodrošināšanai nepieciešamās zāles. Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas vadītājs, atbildīgā amatpersona, zāļu komitejas loceklis vai ārstniecības persona par materiālu vērtību pieņemšanu vai mantiska vai citāda rakstura labuma iegūšanu, kas saistīts ar zāļu iegādi vai citām ar zāļu apriti saistībām darbībām, atbild saskaņā ar Krimināllikumu.

 III. Zāļu uzglabāšana

 40. Ārstniecības iestādē, kurā ir slēgta tipa aptieka, zāles līdz to izsniegšanai ārstniecības iestādes struktūrvienībām uzglabā slēgta tipa aptiekā.

 41. Stacionārajā ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, zāles līdz to izsniegšanai struktūrvienībām uzglabā atsevišķā telpā. Citās ārstniecības iestādēs vai sociālās aprūpes institūcijās pieļaujama zāļu uzglabāšana arī atbildīgās amatpersonas kabinetā.

 42. Psihotropās zāles un zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, uzglabā slēdzamos skapjos atsevišķi no pārējām zālēm.

 43. Narkotiskās zāles uzglabā seifā vai metāla skapī, kas (ja nepieciešams) piestiprināts pie sienas vai grīdas. Seifu vai metāla skapi aprīko ar skaņas vai gaismas signalizāciju. Personāla prombūtnē seifu vai metāla skapi aizslēdz un obligāti pievieno signalizācijai.

 44. Slēgta tipa aptiekas vadītājs un atbildīgā amatpersona nodrošina, ka:

44.1. zāles glabā atbilstoši šiem noteikumiem, normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanu, kā arī normatīvi tehniskajā dokumentācijā norādītajai informācijai, lai nodrošinātu zāļu kvalitātes, efektivitātes un drošības saglabāšanu visā to derīguma termiņā;

44.2. telpās vai iekārtās, kurās glabā zāles, temperatūras režīms atbilst zāļu marķējumā un lietošanas instrukcijā noteiktajām prasībām;

44.3. telpā nevar iekļūt nepiederošas personas.

 45. Ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijas struktūrvienībās zāles uzglabā ne vairāk kā piecu dienu patēriņam. Zāles uzglabā saskaņā ar šo noteikumu 42., 43. un 44.punktā noteikto kārtību.

 46. No tirgus atsauktas vai izņemtas zāles, zāles, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanu konstatēti defekti, zāles, kurām beidzies derīguma termiņš, zāles, par kuru kvalitāti radušās šaubas vai aizdomas (turpmāk – nekvalitatīvās zāles), uzglabā atsevišķā telpā, nodalītā vietā vai iepakojumā, lai novērstu vai samazinātu jebkuru iespējamo risku tās sajaukt ar kvalitatīvajām zālēm. Nekvalitatīvās narkotiskās zāles vai psihotropās zāles un no pacientiem atpakaļ saņemtās neizlietotās narkotiskās zāles uzglabā saskaņā ar šo noteikumu 42. un 43.punktā noteiktajām prasībām.

 IV. Zāļu izlietošana

 47. Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas struktūrvienības zāles saņem no slēgta tipa aptiekas vai atbildīgās amatpersonas saskaņā ar šo noteikumu 2.punktā minēto kārtību.

 48. Zāles lieto, pamatojoties uz ārstniecības personas ierakstu slimības vēsturē vai ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē.

 49. Par narkotisko zāļu, psihotropo zāļu un tādu zāļu lietošanu, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, ārstniecības persona izdara ierakstu slimības vēsturē vai ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē, norādot izlietoto zāļu nosaukumu, devu, stiprumu un izlietošanas laiku.

 50. Ārstniecības persona nodrošina, lai pacients vai viņa ģimenes locekļi, bet, ja tādu nav, – tuvākie radinieki vai likumīgie pārstāvji (aizgādņi, aizbildņi), vai sociālās institūcijas atbildīgā amatpersona nodod neizlietotās narkotiskās zāles ārstniecības iestādē. Ārstniecības iestādē nodotās neizlietotās narkotiskās zāles reģistrē nekvalitatīvo un atpakaļ saņemto narkotisko zāļu reģistrācijas žurnālā (3.pielikums). Žurnāla lapas ir numurētas un cauršūtas. Žurnālu apstiprina ar ārstniecības iestādes zīmogu un vadītāja parakstu.

 51. Zāles atļauts izmantot tikai ārstniecības procesa nodrošināšanai ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes institūcijā. Ambulatorajai ārstniecībai nepieciešamās zāles pacienti iegādājas vispārēja tipa aptiekā. Recepšu zāles iegādājas pret recepti, kas izrakstīta normatīvajos aktos par recepšu izrakstīšanu noteiktajā kārtībā. Ja ārstēšanas novilcināšana var radīt neatgriezeniskas sekas pacienta veselībai vai apdraudēt pacienta dzīvību, ārstniecības persona drīkst izsniegt pacientam zāles ambulatorajai ārstniecībai tādā daudzumā, kas nodrošina ārstniecības procesu līdz laikam, kad pacientam iespējams iegādāties zāles aptiekā.

 52. Ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas atbildīgā amatpersona nodrošina:

52.1. pacientam izrakstīto zāļu lietošanas instrukciju izsniegšanu pēc pacienta pieprasījuma un precīzu informāciju par zāļu lietošanu;

52.2. iespējami ātru nekvalitatīvo zāļu identificēšanu un izņemšanu no aprites;

52.3. nekvalitatīvo zāļu iznīcināšanu vai nodošanu iznīcināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamajiem atkritumiem.

 53. Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas struktūrvienības reizi mēnesī sniedz atbildīgajai amatpersonai ziņas par zāļu izlietošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.punktā minēto kārtību.

 V. Narkotisko zāļu vai psihotropo zāļu uzskaite

 54. Datus par narkotisko zāļu apriti un iznīcināšanu darbdienas laikā reģistrē narkotisko zāļu stingrās uzskaites žurnālā (turpmāk – stingrās uzskaites žurnāls) (4.pielikums). Stingrās uzskaites žurnāla lapas ir numurētas un cauršūtas. Stingrās uzskaites žurnālu apstiprina ar ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas zīmogu, vadītāja un atbildīgās amatpersonas parakstu. Žurnāla pēdējā lapā norāda pirmā un pēdējā ieraksta datumu.

 55. Stingrās uzskaites žurnālā reģistrē arī tās zāles, kas tīrā veidā vai maisījumā ar indiferentām vielām satur šādas psihotropās vielas:

55.1. efedrīnu;

55.2. pseidoefedrīnu;

55.3. fenobarbitālu;

55.4. triheksifenidilu;

55.5. GHB (nātrija oksibutirātu).

 56. Ierakstus stingrās uzskaites žurnālā izdara atbilstoši šo noteikumu 2.punktā noteiktajai kārtībai. Ja ieraksts ir kļūdains, to svītro tā, lai būtu redzams ieraksta sākotnējais saturs, blakus raksta labojumu, norāda datumu, kad veikts labojums, un ierakstu apliecina ar parakstu un personīgo spiedogu (ja tāds ir).

 57. Datus par psihotropo zāļu (izņemot šo noteikumu 55.punktā minētās zāles) un tādu zāļu apriti un iznīcināšanu, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, reģistrē stingrās uzskaites žurnālā vai izmantojot elektronisko, foto vai citu datu apstrādes sistēmu. Ārstniecības iestāde vai sociālās aprūpes institūcija nodrošina datu uzglabāšanu ne mazāk kā piecus gadus, kā arī datu izrakstu pēc inspekcijas pieprasījuma. Izrakstu datē un apstiprina ar atbildīgās amatpersonas parakstu un personīgo spiedogu (ja tāds ir).

 58. Atbildīgā amatpersona reizi mēnesī pārbauda narkotisko zāļu, psihotropo zāļu un tādu zāļu uzskaiti, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem:

58.1. salīdzina stingrās uzskaites žurnālā reģistrēto zāļu atlikumu ar faktisko zāļu atlikumu un pārbaudes rezultātus ieraksta stingrās uzskaites žurnālā, norāda pārbaudes datumu un ierakstu apliecina ar parakstu un personīgo spiedogu (ja tāds ir);

58.2. ja psihotropās zāles un zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, uzskaita, izmantojot elektronisko, foto vai citu datu apstrādes sistēmu, izraksta datus par attiecīgo laikposmu un salīdzina reģistrēto vielu un zāļu atlikumu ar faktisko vielu un zāļu atlikumu. Izrakstu datē, un atbildīgā amatpersona to apliecina ar parakstu un personīgo spiedogu (ja tāds ir).

 59. Stingrās uzskaites žurnālu (pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas) un šo noteikumu 58.2.apakšpunktā minētos datu izrakstus glabā 10 gadus.

 60. Inspekcija, veicot pārbaudi, zāļu stingrās uzskaites žurnāla pēdējā lapā norāda pārbaudes datumu, inspektors to apliecina ar parakstu un personīgo spiedogu.

 VI. Nekvalitatīvo zāļu un izlietoto narkotisko zāļu ampulu iznīcināšana

 61. Nekvalitatīvās zāles, kas netiek nodotas atpakaļ piegādātājam, kā arī no pacientiem atpakaļ saņemtās neizlietotās narkotiskās zāles iznīcina ar ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītāja rīkojumu izveidotas komisijas klātbūtnē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par atkritumu apsaimniekošanu vai slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura apsaimnieko bīstamos atkritumus un ir saņēmusi atbilstošu atļauju.

 62. Par nekvalitatīvo zāļu un no pacientiem atpakaļ saņemto neizlietoto narkotisko zāļu iznīcināšanu vai nodošanu personai, ar kuru noslēgts līgums par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, noformē aktu. Aktā norāda zāļu nosaukumu, sērijas numuru, daudzumu, stiprumu, iznīcināšanas iemeslu, komisijas locekļu vārdu, uzvārdu un amatu. Aktu par narkotisko zāļu vai psihotropo zāļu iznīcināšanu sastāda divos eksemplāros, vienu eksemplāru triju dienu laikā nosūta inspekcijai. Ja iznīcina nekvalitatīvas narkotiskās zāles vai psihotropās zāles, datus par zāļu iznīcināšanu reģistrē arī atbilstošajā uzskaites sistēmā, datus par atpakaļ saņemto narkotisko zāļu iznīcināšanu reģistrē nekvalitatīvo un atpakaļ saņemto narkotisko zāļu reģistrācijas žurnālā (3.pielikums). Aktu glabā 10 gadus.

 VII. Zāļu iztrūkums vai pārpalikums, zādzība, laupīšana un zaudējumi stihiskās nelaimēs

 63. Ja konstatēts zāļu iztrūkums vai pārpalikums, notikusi zādzība vai laupīšana vai zaudējumi radušies stihiskas nelaimes dēļ, telpu un seifu aizzīmogo un nodrošina pret nepiederošu personu iekļūšanu. Par notikušo faktu ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs ziņo:

63.1. inspekcijai;

63.2. Valsts policijai (ja konstatēts zāļu iztrūkums vai pārpalikums, notikusi zādzība vai laupīšana).

 64. Pēc šo noteikumu 63.punktā minēto faktu konstatēšanas ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs ar rīkojumu izveido komisiju, kuras sastāvā ir:

64.1. ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

64.2. atbildīgā amatpersona;

64.3. Valsts policijas pārstāvis (ja konstatēts zāļu iztrūkums vai pārpalikums, notikusi zādzība vai laupīšana).

 65. Šo noteikumu 64.punktā minētā komisija sastāda aktu. Aktā norāda zāļu iztrūkuma vai pārpalikuma iemeslu, zāļu nosaukumu, zāļu formu un stiprumu, zāļu sērijas numuru un daudzumu, komisijas locekļu vārdu, uzvārdu un amatu. Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Aktu glabā piecus gadus.

 66. Narkotisko zāļu iztrūkumu vai pārpalikumu, zādzību vai laupīšanu, kā arī zaudējumu stihiskas nelaimes dēļ reģistrē arī stingrās uzskaites žurnālā. Psihotropo zāļu un tādu zāļu iztrūkumu vai pārpalikumu, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, kā arī to zādzību vai laupīšanu, vai zaudējumu stihiskas nelaimes dēļ reģistrē saskaņā ar šo noteikumu 57.punktā minēto kārtību.

 VIII. Ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas pienākumi

 67. Ja ārstniecības iestāde vai sociālās aprūpes institūcija izbeidz darbību, to reorganizē vai likvidē, persona, kas atbildīga par reorganizāciju vai likvidāciju, iesniedz inspekcijā informāciju par atlikušo zāļu krājumu izlietošanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu, norādot juridiskās personas, kam zāles izplatītas, vai informāciju par zāļu iznīcināšanu un apliecinājumu, ka zāļu krājumi likvidēti.

 68. Ārstniecības iestāde un sociālās aprūpes institūcija 15 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai elektroniski sniedz datus par izlietotajām zālēm, tajā skaitā arī par zāļu dāvinājumiem un bezmaksas paraugiem, norādot šādu informāciju:

68.1. identifikācijas numuru, zāļu vispārīgo nosaukumu, formu, stiprumu, izplatīto zāļu daudzumu, cenu, par kādu zāles iepirktas;

68.2. dāvinājumiem – arī zāļu ražotāju un personu, no kuras dāvinājums saņemts;

68.3. nereģistrētām zālēm - arī zāļu sērijas numuru(-us).

 69. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra reizi ceturksnī 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 68.punktā minētās informācijas saņemšanas sniedz datus Veselības ministrijai, Zāļu valsts aģentūrai un Zāļu cenu valsts aģentūrai.

 IX. Noslēguma jautājumi

 70. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 28.septembra noteikumus Nr.333 "Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas un uzskaites kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 322./324.nr.; 2002, 109.nr.; 2003, 167.nr.).

 71. Ārstniecības iestādēm un sociālās aprūpes institūcijām, kuras saņēmušas Veselības ministrijas izsniegtās atļaujas zāļu iegādei, atļauts iegādāties zāles (tajā skaitā narkotiskās un psihotropās zāles, ja tas norādīts atļaujā) zāļu lieltirgotavā vai aptiekā līdz atļaujā norādītā termiņa beigām.

 72. Stacionārās ārstniecības iestādes vadītājs nodrošina lietojamo zāļu saraksta aktualizāciju un papildus lietojamo zāļu saraksta izstrādi konkrētai terapeitiskajai grupai atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem ieviešanas termiņiem.

 73. Ārstu prakses šo noteikumu 68.punktā minēto informāciju līdz 2007.gada 31.decembrim var iesniegt arī papīra formā.

Ministru prezidenta vietā –

aizsardzības ministrs                                                  A.Slakteris

 Veselības ministrs                                                      V.Veldre

 
   
 

 
 
 
 
 
 

Farmācijas likums. (1997.g.10.04).

 
 

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārstniecības līdzekļi — zāles un medicīniskās ierīces;

2) bezrecepšu zāles — zāles, kuru farmakoloģiskās īpašības, stiprums, daudzums iepakojumā, lietošanas veids un lietošanas izraisītās iespējamās blakusparādības nerada tiešus vai netiešus draudus pacienta veselībai, ja tās lieto atbilstoši instrukcijai. Aptiekā pacientu ambulatorajai ārstniecībai zāles izsniedzamas bez receptes;

3) farmaceita prakse — farmaceitiskā darbība, kuru veic farmaceits individuāli vai kopīgi ar aptiekas darbiniekiem, lai nodrošinātu farmaceitisko aprūpi likumā noteiktajā kārtībā iekārtotā un licencētā aptiekā;

4) farmaceitiskā aprūpe — veselības aprūpes sastāvdaļa, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits, sniedzot farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu. Šajā aprūpē ietilpst arī uzraudzība par aptiekas pastāvīgo apmeklētāju zāļu lietošanu, zāļu un citu veselības aprūpes, profilakses un veicināšanas produktu izplatīšana, zāļu izgatavošana, veselības veicināšanas un slimību profilakses propagandēšana, balstoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un ievērojot apmeklētāju intereses, kā arī apmeklētāju datu aizsardzības nodrošināšana savas kompetences ietvaros;

5) farmaceitiskā un veterinārfarmaceitiskā darbība — zāļu ražošana, standartizācija, kvalitātes kontrole un izplatīšana, kas ir komercdarbības veids farmācijas jomā, kura veikšanai nepieciešama speciālā atļauja (licence);

51) farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekts — komersants vai komersantam piederošs uzņēmums, kas uz speciālās atļaujas (licences) pamata nodarbojas ar zāļu ražošanu, standartizāciju, kvalitātes kontroli vai izplatīšanu;

6) farmācija — zāļu pētniecība, izstrādāšana, ražošana, standartizācija, kvalitātes kontrole un izplatīšana;

7) homeopātiskās zāles — zāles, kas izgatavotas no homeopātiskajām izejvielām (produktiem, vielām vai savienojumiem) saskaņā ar homeopātisko zāļu ražošanas procedūru, kura aprakstīta Eiropas farmakopejā vai, ja Eiropas farmakopejā tā nav aprakstīta, farmakopejās, ko oficiāli lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs. Homeopātiskās zāles var saturēt arī vairākas vielas;

8) izplatīšana — zāļu iepirkšana, uzglabāšana, piegāde, pārvietošana pāri valsts robežai (ievešana, izvešana), pārdošana vai nodošana lietošanā par maksu vai bez maksas;

9) kvalitāte — zāļu labvērtības rādītājs, kas ir atkarīgs no izejvielām un noteikta ražošanas paņēmiena un ko nosaka, novērtējot zāļu drošumu, efektivitāti, tīrību, kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu, fizikālās, ķīmiskās, bioloģiskās un terapeitiskās īpašības un atbilstību tehnisko normatīvu dokumentācijai vai farmakopeju prasībām;

10) kvalitātes kontrole — zāļu kvalitātes rādītāju pārbaude (testēšana), nosakot to atbilstību tehnisko normatīvu dokumentācijas vai farmakopeju prasībām;

11) medikamenti — zāles, kas sagatavotas noteiktam ievadīšanas veidam konkrētā formā un kas tiek izplatītas ar konkrētu nosaukumu konkrētā iepakojumā;

12) no cilvēka asinīm un plazmas iegūtas zāles — rūpnieciski izgatavotas zāles, arī zāles, kuru pamatā ir asins komponenti, kas satur cilvēku izcelsmes olbaltumvielas (albumīnus), asins recēšanu veicinošus faktorus un imūnglobulīnus (izņemot asinis, plazmu vai asins šūnas);

13) recepšu zāles — zāles, kuru farmakoloģiskās īpašības, stiprums, daudzums iepakojumā, lietošanas veids un lietošanas izraisītās iespējamās blakusparādības bez medicīniskās uzraudzības var radīt tiešus vai netiešus draudus pacienta veselībai. Aptiekā pacientu ambulatorajai ārstniecībai zāles izsniedzamas tikai pret recepti;

14) veterinārās zāles — zāles, kas paredzētas tikai dzīvnieku slimību profilaksei, diagnostikai vai ārstēšanai;

15) (izslēgts ar 15.12.2005. likumu);

16) viela — jebkura viela neatkarīgi no izcelsmes (cilvēku izcelsmes, piemēram, cilvēka asinis vai cilvēka asins pagatavojumi; dzīvnieku izcelsmes, piemēram, mikroorganismi, veseli dzīvnieki, orgānu daļas, dzīvnieku sekrēti, toksīni, ekstrakti, asins pagatavojumi; augu izcelsmes, piemēram, mikroorganismi, augi, augu daļas, augu izdalījumi, ekstrakti; ķīmiska viela, piemēram, ķīmiskie elementi, dabā sastopamās vai ķīmiskos pārveidojumos vai sintēzē iegūtas ķīmiskās vielas);

17) zāles — jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi;

18) zāļu klīniskā izpēte — ar cilvēkiem (veterināro zāļu gadījumā — ar dzīvniekiem) veiktie pētījumi, kuru mērķis ir atklāt vai pārbaudīt zāļu klīnisko, farmakoloģisko un citu farmakodinamisko darbību, konstatēt to lietošanas izraisītās blakusparādības, pētīt to farmakokinētiku, lai noteiktu zāļu lietošanas drošumu un efektivitāti;

19) zāļu lietošanas instrukcija (turpmāk — lietošanas instrukcija) — lietotājam paredzēta informācija, kas pievienota zālēm;

191) zāļu lietošanas izraisītā blakusparādība — zāļu lietošanas izraisīta kaitīga un nevēlama organisma reakcija, kas rodas, atbilstošās devās lietojot zāles slimību profilaksei, diagnosticēšanai vai ārstēšanai, kā arī fizioloģisko funkciju atjaunošanai, korekcijai vai pārveidošanai;

20) zāļu lietošanas novērojumi — Latvijas Republikā reģistrēto zāļu iedarbības novērojumu dokumentēšana, kas neietekmē to lietošanas plānošanu un norisi;

21) zāļu ražošana — materiālu un produktu iepirkšanas, ražošanas procesa, kvalitātes kontroles, izlaišanas, uzglabāšanas un izplatīšanas darbības un ar tām saistītā kontrole.
(16.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2008.)
2.pants. Šā likuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību farmācijas jomā, kā arī nodrošināt kvalitatīvu, medicīniski piemērotu un atbilstoša profilaktiska, dziedinoša un diagnostiska līmeņa zāļu ražošanu un izplatīšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
II nodaļa
Valsts institūciju kompetence farmācijas uzraudzībā un kontrolē
3.pants. Par farmācijas uzraudzību un kontroli Latvijas Republikā ir atbildīga Veselības ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
4.pants. (1) Veselības inspekcija uzrauga un kontrolē zāļu ražošanu un zāļu izplatīšanu zāļu lieltirgotavās un aptiekās.

(2) Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē praktizējošus veterinārārstus, veterinārmedicīniskās aprūpes komersantus, veterinārās aptiekas, kā arī fiziskās un juridiskās personas, kuras izmanto produktīvo dzīvnieku ārstēšanai veterinārās zāles, neatkarīgi no šo personu pakļautības, komercdarbības veida un rakstura.
(15.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2007.)
5.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai un farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāti, kā arī aptieku, zāļu lieltirgotavu un zāļu ražošanas darbības uzsākšanas un darbības prasības un atbilstības novērtēšanas kārtību;

2) un pēc Veselības ministrijas ieteikuma apstiprina to zāļu kvalitātes kontroles institūciju sarakstu, kuras ir tiesīgas dot oficiālu atzinumu par zāļu, tajā skaitā arī no cilvēka asinīm un plazmas iegūto zāļu un homeopātisko zāļu, kvalitātes kontroles rezultātiem;

3) zāļu ražošanas, marķēšanas, reģistrēšanas, kontroles, izplatīšanas, ievešanas un izvešanas kārtību;

4) zāļu (izņemot veterināro zāļu) cenu veidošanas principus;

5) zāļu reklamēšanas kārtību;

6) zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, kā arī zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzības kārtību;

7) kārtību, kādā ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas iegādājas, uzglabā un izlieto zāles;

8) minimālā zāļu sortimenta noteikšanas kārtību vispārēja (atvērta) tipa aptiekām;

9) (izslēgts ar 19.03.1998. likumu);

10) zāļu klasifikāciju;

11) ierobežojumus zāļu lietošanā dzīvniekiem;

12) zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmās prasības;

13) kārtību, kādā zāļu ražotājiem tiek izsniegts labas ražošanas prakses sertifikāts;

14) kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu (izņemot veterināro zāļu) izplatīšanas atbilstība labas izplatīšanas prakses prasībām;

15) kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu (izņemot veterināro zāļu) klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām;

16) aptieku un aptieku filiāļu (izņemot veterināro aptieku un to filiāļu) izvietojuma kritērijus;

17) farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšanas kārtību;

18) kārtību, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes un personas, kas nodarbojas ar veterinārmedicīnisko praksi, iegādājas, uzglabā un izlieto veterinārās zāles;

19) apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrēšanu farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai, un kārtību, kādā tā iekasējama;

20) ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.1998., 01.06.2000., 14.06.2001., 16.04.2003., 15.12.2005. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
6.pants. Veselības ministrs savas kompetences ietvaros:

1) realizē valsts politiku farmācijas jomā, organizē farmācijas regulēšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi un spēkā esošo normatīvo aktu prasību izpildes kontroli, apstiprina farmācijas nozares medikamentu klasifikācijas un kodu sistēmas;

2) (izslēgts ar 15.12.2005. likumu);

3) organizē Veselības inspekcijas inspektoru atestēšanu un koordinē farmācijas speciālistu sagatavošanu, izsniedz atļaujas augstskolu studentu vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņu apmācības procesa veikšanai aptiekās, zāļu lieltirgotavās un zāļu ražošanā, pamatojoties uz augstskolu vai vidējo speciālo mācību iestāžu priekšlikumiem;

4) reglamentē atsevišķu zāļu vai zāļu grupu izgatavošanas, uzglabāšanas, kontroles un izplatīšanas nosacījumus;

5) gādā, lai tiktu izsniegtas Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences);

6) (zaudējis spēku 02.01.2000. Skat. Pārejas noteikumus);

7) apstiprina zāļu klīniskās izpētes ētikas komiteju paraugnolikumu un šo komiteju personālsastāvu;

8) (izslēgts ar 15.12.2005. likumu);

9) (izslēgts ar 15.12.2005. likumu);

10) (izslēgts ar 15.12.2005. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.1998., 01.06.2000., 14.06.2001., 16.04.2003., 15.12.2005., 27.09.2007. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
7.pants.
(Izslēgts ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
8.pants. Zāļu valsts aģentūra un Zāļu cenu valsts aģentūra ir veselības ministra pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
9.pants.
(Izslēgts ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
10.pants. Zāļu valsts aģentūra veic šādas funkcijas:

1) organizē informācijas vākšanu par aktualitātēm zāļu kvalitātes kontroles jomā, kā arī zāļu patēriņa statistikas veidošanu valstī, izmantojot aptieku, zāļu lieltirgotavu, zāļu ražotāju, ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas aprūpes iestāžu sniegto informāciju, un šīs informācijas apkopošanu un izplatīšanu;

2) veido un regulāri aktualizē Latvijas zāļu reģistru, piešķir zāļu reģistrācijas numurus un zāļu kodus, veido un uztur datu bāzi par novērotajām zāļu lietošanas izraisītajām blakusparādībām, par zāļu patēriņa statistiku, kā arī par zāļu klīnisko izpēti un zāļu lietošanas novērojumiem;

3) novērtē un reģistrē zāles;

4) veic zāļu kvalitātes kontroli, arī pēc Veselības inspekcijas pieprasījuma;

5) organizē sadarbību ar citu valstu kompetentajām institūcijām zāļu novērtēšanas, reģistrēšanas un kontroles jomā;

6) veido sadarbību ar ārstu un farmaceitu sabiedriskajām organizācijām;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz zāļu, kā arī klīniskiem pētījumiem paredzēto preparātu ievešanas, izvešanas, tranzīta un izplatīšanas atļaujas. Izsniedz medikamentu izplatīšanas atļaujas ārvalstīs reģistrētām un lietotām zālēm (ja tās būtiski nepieciešamas ārstniecības procesa nodrošināšanai, paredzētas retu slimību ārstēšanai un izplatāmas ierobežotā daudzumā vai lietojamas katastrofas, dabas stihijas vai dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumā), norādot konkrētu ražošanas sēriju un apjomu:

a) ja medikaments ir nepieciešams konkrēta pacienta vai dzīvnieka ārstēšanai, Latvijas Republikā nav reģistrēts un Latvijas zāļu reģistrā iekļautos medikamentus medicīnisku indikāciju dēļ konkrētā pacienta vai dzīvnieka ārstēšanai nevar izmantot, — pamatojoties uz atbilstoši normatīvajiem aktiem izrakstītu recepti vai pieprasījumu,

b) ja medikaments ir nepieciešams konkrētas slimības ārstēšanai vai ārstnieciskās manipulācijas veikšanai konkrētā ārstniecības iestādē (izņemot ambulatorās ārstniecības iestādes) vai konkrētas dzīvnieku slimības ārstēšanai vai manipulācijas veikšanai, Latvijas Republikā nav reģistrēts un Latvijas zāļu reģistrā iekļautos medikamentus medicīnisku indikāciju dēļ ārstēšanai nevar izmantot vai to izmantošana ir ierobežota, — pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai sertificēta veterinārārsta rakstveida pieprasījumu un, ja nepieciešams, ārstu profesionālās asociācijas vai veterinārārstu profesionālās sekcijas atzinumu,

c) ja medikaments ir nepieciešams medicīniskās palīdzības sniegšanai katastrofas, dabas stihijas vai epidēmijas gadījumā un Latvijas Republikā nav reģistrēts, — saskaņā ar veselības ministra lēmumu,

d) ja medikaments ir nepieciešams veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanai katastrofas, dabas stihijas vai dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumā un Latvijas Republikā nav reģistrēts, — saskaņā ar zemkopības ministra lēmumu;

8) sagatavo un iesniedz Veselības ministrijai priekšlikumus par laboratoriju, institūtu un citu institūciju iekļaušanu to institūciju sarakstā, kuras ir tiesīgas dot oficiālu atzinumu zāļu kvalitātes jautājumos;

9) izsniedz atļaujas zāļu klīniskās izpētes veikšanai un uzrauga tās norisi;

10) pirms zāļu reklāmas izplatīšanas novērtē reklāmas devēja iesniegto reklāmas materiālu atbilstību normatīvo aktu prasībām;

11) vērtē zāļu klīniskās izpētes atbilstību labas klīniskās prakses prasībām;

12) novērtē aptieku, zāļu vai veterināro lieltirgotavu, zāļu ražotāju (arī ārvalsts zāļu ražotāju) atbilstību, pārbauda zāļu ražošanas uzņēmuma un zāļu lieltirgotavas atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas un pieredzes atbilstību normatīvajos aktos par zāļu ražošanu un izplatīšanu noteiktajām prasībām un izsniedz speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai, kā arī atzīst citas valsts kompetentās institūcijas izdotās speciālās atļaujas (licences);

13) nosaka zāļu piederību pie bezrecepšu vai recepšu zālēm Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.1998., 01.06.2000., 14.06.2001., 16.04.2003., 15.12.2005., 27.09.2007. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
11.pants. Zāļu cenu valsts aģentūra nodrošina par valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļiem iepirkto zāļu un medicīnisko ierīču farmakoekonomisko novērtēšanu, zāļu farmakoterapijas ieteikumu izstrādi, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzēto kompensējamo zāļu sarakstu veidošanu.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
12.pants. Pārtikas un veterinārais dienests veic šādas veterinārfarmaceitiskās darbības uzraudzības un kontroles funkcijas:

1) licencē veterināro aptieku darbību;

2) nodrošina veterināro aptieku, praktizējošu veterinārārstu, veterinārmedicīniskās aprūpes komersantu, kā arī to fizisko un juridisko personu uzraudzību un kontroli, kuras izmanto produktīvo dzīvnieku ārstēšanai veterinārās zāles, neatkarīgi no šo personu pakļautības, komercdarbības veida un rakstura;

3) organizē veterināro zāļu kvalitātes kontroli;

4) izsniedz atļaujas Nacionālajam diagnostikas centram ārvalstīs reģistrētu un lietotu konkrētas ražošanas sērijas un apjoma diagnostikumu ievešanai Latvijas Republikā aprobācijas un jaunu metožu apgūšanas un ieviešanas vajadzībām.
(15.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
13.pants. Veselības inspekcija ir Veselības ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
(15.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2007.)
14.pants. Veselības inspekcijas amatpersonām, bet veterināro zāļu apritē Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem savas kompetences ietvaros ir tiesības:

1) farmācijas uzraudzības nolūkā uzraudzīt un kontrolēt juridiskās personas, kuras veic darbības ar zālēm, arī aptiekas, zāļu lieltirgotavas, zāļu ražotājus, ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas, veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes, muitas noliktavas, kurās tiek uzglabātas zāles, un fiziskās personas, kuras darbojas farmācijas jomā, neatkarīgi no to pakļautības, komercdarbības veida un rakstura, izvērtēt zāļu izplatīšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī savas kompetences ietvaros dot šajā punktā minētajām personām saistošus rīkojumus farmācijas jautājumos;

2) veikt telpu, aprīkojuma, personāla un dokumentācijas novērtēšanu atbilstoši veicamajam darbam un tā apjomam;

3) kontrolēt, kā tiek ievērota ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība;

4) nodrošināt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un attiecīgajām citu valstu institūcijām;

5) izdarīt kontrolpirkumus un šaubu vai aizdomu gadījumā ņemt no aptiekām, zāļu lieltirgotavām, zāļu ražotājiem zāļu paraugus un nosūtīt tos kvalitātes kontrolei zāļu kvalitātes kontroles institūcijām. Zāļu paraugu kvalitātes kontroles izdevumus sedz farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekts, ja zāles neatbilst tehnisko normatīvu vai farmakopeju prasībām. Ja zāles šīm prasībām atbilst, izdevumus sedz no tās institūcijas līdzekļiem, kura veikusi kontroli;

6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem apturēt juridiskās vai fiziskās personas farmaceitisko darbību vai apturēt produkcijas izplatīšanu līdz apstākļu galīgai noskaidrošanai;

7) aizliegt jebkuru zāļu izplatīšanu, ja konstatēts, ka tās ir nekvalitatīvas, bet gadījumā, kad rodas šaubas par zāļu kvalitāti, — apturēt to izplatīšanu līdz kvalitātes galīgai noskaidrošanai. Lēmums šādā gadījumā pieņemams ne vēlāk kā 60 dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas;

8) aizliegt zāļu ražošanu vai izplatīšanu, izņemt un konfiscēt zāles, ja to ražošana vai izplatīšana tiek veikta, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības farmācijas jomā;

9) ierosināt, lai par farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības pārkāpumu tiek apturēta vai anulēta speciālā atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai vai speciālā atļauja (licence) veterinārfarmaceitiskajai darbībai, vai atļauja zāļu iegādei;

10) uzraudzīt zāļu reklāmu;

11) administratīvi sodīt vainīgās personas par normatīvo aktu pārkāpšanu.
(16.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
15.pants.
(Izslēgts ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2008.)
16.pants.
(Izslēgts ar 19.03.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.04.1998.)
III nodaļa
Zāles un farmaceitiskie produkti
17.pants. (1) Atļauts izplatīt tikai Latvijas Republikā reģistrētās un Latvijas zāļu reģistrā vai Latvijas veterināro zāļu reģistrā iekļautās zāles, izņemot šā likuma 10.panta 7.punktā, 12.panta 7. un 8.punktā un 20.pantā minētos gadījumus.

(2) Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras centralizētajā zāļu reģistrācijas procedūrā reģistrētās zāles drīkst izplatīt bez šo zāļu reģistrācijas.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003. Otrā daļa stājas spēkā 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus.)
18.pants. Narkotisko un psihotropo zāļu un prekursoru ražošanas, uzglabāšanas, izplatīšanas, lietošanas, ievešanas un izvešanas noteikumus reglamentē šis likums, likums "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" un likums "Par prekursoriem".
19.pants. Zāļu kvalitātes kontroles kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Kontroles izdevumus sedz persona, kuras darbība tiek kontrolēta, ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
20.pants. Zāļu un vielu reģistrācija nav nepieciešama, ja:

1) zāles tiek izgatavotas aptiekā pēc ārstniecības personas vai praktizējoša veterinārārsta izrakstītas receptes, ārstniecības iestādes vai veterinārmedicīnas iestādes rakstveida pieprasījuma konkrētam pacientam;

2) zāles paredzētas zinātniskajai izpētei vai klīniskām pārbaudēm, kas saskaņotas ar Zāļu valsts aģentūru vai — attiecībā uz veterinārajām zālēm — Pārtikas un veterināro dienestu;

3) vielas paredzētas citu zāļu ražošanai;

4) (zaudējis spēku 02.01.2000. Skat. Pārejas noteikumus);

5) (zaudējis spēku 02.01.2000. Skat. Pārejas noteikumus);

6) zāles tiek izgatavotas aptiekā pēc farmakopejas monogrāfijas konkrētam pacientam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 16.04.2003., 15.12.2005. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
21.pants. Aizliegts izplatīt un lietot zāles, ja to kvalitāte neatbilst apstiprinātās tehnisko normatīvu dokumentācijas (farmakopeja, tehniskie noteikumi, zāļu reģistrācijas gaitā apstiprinātā dokumentācija u.c.) prasībām vai beidzies to derīguma termiņš.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
22.pants. (1) Izplatot zāles, tām pievieno lietošanas instrukciju, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(2) Ja zāles noteiktas kā recepšu zāles, aptiekā tās drīkst izsniegt tikai pret attiecīgu ārsta vai praktizējoša veterinārārsta recepti, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

(3) Zāļu vairumtirdzniecībā nodrošināmi zāļu labas izplatīšanas principi un pamatnostādnes saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētajiem norādījumiem un saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(19.03.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 16.04.2003., 15.12.2005. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
23.pants. Pret receptēm vai pieprasījumu, ko izrakstījis praktizējošs veterinārārsts, atļauts izsniegt tikai dzīvniekiem paredzētās zāles.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
24.pants.
(Izslēgts ar 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
25.pants. Zāļu izgatavošana, ražošana un izplatīšana Latvijas Republikā ir atļauta tikai tad, ja saņemta speciāla atļauja (licence) attiecīgajam uzņēmējdarbības veidam.
25.1pants. Personai, kurai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir izsniegta speciālā atļauja (licence), kas dod tiesības veikt zāļu vairumtirdzniecību vai ražošanu, ir pienākums par zāļu vairumtirdzniecības uzsākšanu Latvijas Republikā sniegt Zāļu valsts aģentūrai normatīvajos aktos par zāļu izplatīšanu noteikto informāciju. Šādā gadījumā komersantam nav nepieciešams saņemt šā likuma 25.pantā noteikto speciālo atļauju (licenci).
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
25.2pants. Eiropas Komisijas ieteikumus (vadlīnijas), kas publicēti Eiropas Kopienas Zāļu tiesiskā regulējuma dokumentu krājumos (Eudralex), piemēro, sagatavojot dokumentāciju par zāļu lietošanas izraisītajām blakusparādībām un dokumentāciju, kas attiecas uz zāļu ražošanu, klīnisko izpēti, reģistrēšanu, klasificēšanu, marķēšanu un lietošanas instrukcijām.
(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2008.)
IV nodaļa
Zāļu un farmaceitisko produktu novērtēšana un reģistrācija
26.pants. Zāļu novērtēšanu, reģistrāciju, pārreģistrāciju un pēcreģistrācijas uzraudzību veic Zāļu valsts aģentūra.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
26.1pants. Zāļu klīniskā izpēte, iesaistot tajā cilvēkus kā pētījuma objektus, nedrīkst notikt, ja nav saņemta zāļu klīniskās izpētes ētikas komitejas atļauja.
(19.03.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
27.pants.
(Izslēgts ar 19.03.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.04.1998.)
28.pants.
(Izslēgts ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
28.1pants. Dokumentus, ko pievieno reģistrācijas pieprasījumam, iesniedz saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām par zāļu reģistrāciju un ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumus par dokumentāciju un prasības par zāļu kvalitāti, drošumu un efektivitāti.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
29.pants. Ar zāļu novērtēšanu, reģistrāciju, pārreģistrāciju un pēcreģistrācijas uzraudzību saistītos izdevumus sedz reģistrācijas pieprasītājs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par publisko maksas pakalpojumu izcenojumiem.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
30.pants. Zāļu valsts aģentūra izsniedz atļaujas un uzrauga zāļu un veterināro zāļu klīnisko pētījumu veikšanu.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
31.pants. Zāļu reģistrācija tiek apturēta vai anulēta, ja:

1) zāles, tās lietojot atbilstoši reģistrācijas dokumentācijā norādītajai informācijai (lietošanas instrukcijai un citai tehnisko normatīvu dokumentācijai), ir kaitīgas;

2) zālēm nav terapeitiskas iedarbības;

3) zāļu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs neatbilst reģistrācijas dokumentācijai;

4) iesniegta nepatiesa informācija vai reģistrācijas dokumentācijā informācija nav pilnīga, vai nav izdarīta zāļu un to sastāvdaļu kontrole atbilstoši reģistrācijas dokumentācijā norādītajai informācijai;

5) zāļu marķējums vai lietošanas instrukcija neatbilst normatīvajiem aktiem par zāļu marķēšanu;

6) ir tiesas spriedums par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

7) zāļu reģistrācijas dokumentācija neatbilst Eiropas Kopienas tiesību aktu prasībām;

8) reģistrācijas pieprasītājs ir iesniedzis pieteikumu anulēt vai apturēt zāļu reģistrāciju;

9) nav veikti šā likuma 29.pantā noteiktie ar zāļu reģistrāciju saistītie maksājumi.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003. 7.punkts stājas spēkā 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus.)
32.pants.
(Izslēgts ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
V nodaļa
Aptiekas
33.pants. Aptieka nodarbojas ar zāļu izgatavošanu pēc receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem, ārstniecības līdzekļu, kā arī veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču uzglabāšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās aprūpes sniegšanu.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
33.1 pants. Veterinārā aptieka nodarbojas ar veterināro zāļu, veterinārmedicīnā izmantojamo instrumentu un preču, dzīvnieku aprūpei paredzēto preču iepirkšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī veterināro zāļu izgatavošanu pēc veterinārajām receptēm un konsultāciju sniegšanu par veterināro zāļu, instrumentu un dzīvnieku aprūpes līdzekļu lietošanu.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
34.pants. Atkarībā no darbības veida un ierobežojumiem izšķir šādas aptiekas:

1) vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas;

2) slēgta tipa jeb ārstniecības iestāžu aptiekas;

3) vispārēja jeb atvērta tipa veterinārās aptiekas;

4) slēgta tipa jeb veterinārmedicīniskās aprūpes komersanta aptiekas.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
35.pants. (1) Vispārēja jeb atvērta tipa aptiekās atļauts:

1) fasēt zāles atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām;

2) izgatavot zāles pēc ārsta, praktizējoša veterinārārsta vai praktizējoša veterinārfeldšera receptes un ārstniecības iestādes vai veterinārmedicīniskās aprūpes komersanta pieprasījuma;

3) izsniegt zāles pēc ārsta, praktizējoša veterinārārsta vai praktizējoša veterinārfeldšera receptes saņemšanas;

4) izplatīt medikamentus ārstniecības iestādēm un sociālās aprūpes institūcijām;

5) izplatīt medikamentus fiziskajām personām.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības nav atļautas aptieku filiālēs, kurās nav farmaceita.

(3) Slēgta tipa jeb ārstniecības iestāžu aptiekās atļauts:

1) fasēt zāles atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām;

2) izgatavot zāles pēc ārstniecības iestāžu pieprasījumiem;

3) izplatīt medikamentus ārstniecības iestādēm.

(4) Slēgta tipa jeb ārstniecības iestāžu aptiekās aizliegts izplatīt medikamentus fiziskajām personām.

(5) Vispārēja jeb atvērta tipa veterinārajās aptiekās atļauts izplatīt tikai veterinārās zāles, dzīvnieku aprūpei paredzētās preces un veterinārmedicīnā izmantojamos instrumentus un preces. Recepšu veterinārās zāles izsniedz pret praktizējoša veterinārārsta vai praktizējoša veterinārfeldšera izrakstītu recepti vai pret praktizējoša veterinārārsta vai veterinārmedicīniskās aprūpes komersanta rakstveida pieprasījumu. Izgatavot veterinārās zāles atļauts tikai farmaceitam.

(6) Slēgta tipa jeb veterinārmedicīniskās aprūpes komersantu aptiekās aizliegts izplatīt veterinārās zāles fiziskajām personām, izņemot gadījumus, kad konkrēta dzīvnieka ārstēšanas kursa pabeigšanai nepieciešamās zāles ir izrakstījis attiecīgā veterinārmedicīniskās aprūpes komersanta uzņēmumā praktizējošs veterinārārsts vai praktizējošs veterinārfeldšeris.
(19.03.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 14.06.2001., 16.04.2003. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
36.pants. (1) Vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai — ar veselības ministra atļauju — pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Farmaceits aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses (Civillikuma sabiedrības) vai kapitālsabiedrības veidā, un tā vienlaicīgi ir arī viņa kā farmaceita prakses vieta. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai piederošajā aptiekā pašvaldība slēdz līgumu ar sertificētu farmaceitu. Slēgta tipa aptieku drīkst atvērt stacionāra ārstniecības iestāde.

(2) Aptieka drīkst atvērt ne vairāk kā divas filiāles. Filiāles drīkst atvērt tikai ārpus pilsētas, kur piecu kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai aptiekas filiāles. Filiāles nosaukumā norādāma aptieka, kura filiāli atvērusi.

(3) Neatkarīgi no aptiekas tipa un veida farmaceits ir personiski un profesionāli atbildīgs par zaudējumu, kas nodarīts citai personai viņa vainas dēļ.
(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
37.pants. Lai aptieka uzsāktu darbību, nepieciešams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošas telpas, aprīkojumu, iekārtas un personālu, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt speciālu atļauju (licenci) aptiekas atvēršanai (darbībai).
(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2000.)
38.pants. (1) Aptieku vada un par tās darbu ir atbildīgs aptiekas vadītājs, kas saņēmis farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikātu vai — attiecībā uz veterinārajām aptiekām — speciālo atļauju (licenci) veterināro zāļu izplatīšanai.

(2) Farmaceits un farmaceita asistents, kurš strādā aptiekā:

1) reģistrējas Latvijas Farmaceitu biedrībā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ievēro Latvijas Farmaceitu biedrības apstiprināto ētikas kodeksu;

2) ceļ profesionālo kvalifikāciju, piedaloties Latvijas Farmaceitu biedrības atzītā tālākizglītības procesā.

(3) Farmaceitam un farmaceita asistentam, kurš izglītību ieguvis valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kā arī citās valstīs, kā to paredz Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi, un kura diploms ir atzīts likumā noteiktajā kārtībā, lai uzsāktu patstāvīgu praksi aptiekā, vismaz viens gads jānostrādā aptiekā farmaceita uzraudzībā.
(16.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
39.pants. Pilsētās un citās apdzīvotajās vietās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, līdz 2004.gada 30.jūnijam par aptiekas vadītāju var būt farmaceita asistents, kuram ir vismaz piecu gadu darba stāžs specialitātē un kurš saņēmis Veselības ministrijas atļauju, bet no 2004.gada 1.jūlija par aptiekas vadītāju var būt Latvijas Farmaceitu biedrībā reģistrējies farmaceita asistents ar vismaz piecu gadu darba stāžu aptiekas vadīšanā, ja viņa farmaceita prakse nav pārtraukta ilgāk par pieciem gadiem kopš dienas, kad sertifikācijas institūcijai iesniegts iesniegums farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikāta iegūšanai.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
40.pants. (1) Vienas aptiekas vadītājs un vadītāja vietnieks vienlaikus nevar būt aptiekas vadītājs vai vadītāja vietnieks citā aptiekā vai atbildīgais farmaceits vai atbildīgā farmaceita vietnieks, vai nodaļas vadītājs zāļu lieltirgotavā, vai ražošanas vadītājs vai kontroles dienesta vadītājs zāļu ražošanas uzņēmumā.

(2) Aptiekai atļauts izplatīt veterinārās zāles tikai tad, ja farmaceits, kas ar to nodarbojas, ir saņēmis speciālu atļauju (licenci) veterināro zāļu izplatīšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.1998. un 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)
41.pants. Aptieka ir atbildīga par izplatāmo zāļu kvalitāti un farmaceitiskās aprūpes veikšanu. Tai atļauts iepirkt zāles tikai no zāļu ražošanas uzņēmumiem, zāļu lieltirgotavām un aptiekām, noformējot attiecīgus pavaddokumentus. Ārstniecības augus var iepirkt arī no fiziskajām personām, bet tos izplatīt drīkst tikai tad, ja ir saņemta attiecīga Zāļu valsts aģentūras vai — ja tie paredzēti dzīvniekiem — Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 16.04.2003. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
42.pants. Vispārēja un slēgta tipa aptiekās zāles drīkst izgatavot, kontrolēt un izplatīt tikai speciālisti, kam ir farmaceitiskā izglītība. Aptiekas filiālē, kas atrodas lauku apvidū, kur 5 kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai aptiekas filiāles, zāles drīkst izplatīt arī ārstniecības persona. Minētās aptiekas filiāles darbība mēneša laikā jāpārtrauc, ja šajā vietā tiek atvērta cita aptieka vai aptiekas filiāle, kurā strādā speciālists, kam ir farmaceitiskā izglītība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
VI nodaļa
Zāļu lieltirgotavas
43.pants. Zāļu lieltirgotava nodarbojas ar zāļu un citu ārstniecības līdzekļu, kā arī veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču, invalīdiem domāto medicīnas preču, aptieku iekārtu, medicīnisko instrumentu un aparatūras iepirkšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
44.pants. Veterināro zāļu lieltirgotavām ir atļauts iepirkt, uzglabāt un izplatīt tikai dzīvniekiem paredzētās zāles, ārstniecības līdzekļus un dzīvnieku aprūpei paredzētās preces. Zālēm jābūt marķētām ar uzrakstu "Lietošanai dzīvniekiem".
45.pants. Lai zāļu lieltirgotava uzsāktu darbību, nepieciešams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošas telpas, aprīkojumu, iekārtas un personālu, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt speciālu atļauju (licenci) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai).
(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2000.)
46.pants.
(Zaudējis spēku ar 22.04.2004. likumu no 01.05.2004.)
46.1pants. (1) Zāļu lieltirgotavā par labas izplatīšanas prakses ievērošanu vai veterināro zāļu lieltirgotavā par veterināro zāļu izplatīšanu tiek apstiprināta atbildīgā amatpersona:

1) kuras izglītība un profesionālā pieredze atbilst normatīvajos aktos par zāļu vai veterināro zāļu izplatīšanu noteiktajām prasībām;

2) kura neslimo ar psihisku slimību, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību;

3) kurai ir nevainojama reputācija, kas tiek atzīta, ja:

a) šī persona nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

b) (izslēgts ar 23.10.2008. likumu),

c) šī persona atkārtoti gada laikā nav administratīvi sodīta par farmaceitiskās vai veterinārfarmaceitiskās darbības pārkāpumiem;

4) (izslēgts ar 23.10.2008. likumu).
(16.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
47.pants. Zāļu lieltirgotava ir atbildīga par izplatāmo zāļu kvalitāti. Tai atļauts iepirkt zāles tikai no zāļu ražotājiem un zāļu lieltirgotavām, vienlaikus saņemot dokumentus, kas apliecina zāļu kvalitāti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
48.pants. (1) Zāļu lieltirgotavai atļauts izplatīt zāles aptiekām, zāļu lieltirgotavām, kā arī ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām, praktizējošiem veterinārārstiem, praktizējošiem veterinārfeldšeriem, prakses ārstiem un veterinārmedicīniskās aprūpes komersantiem to darbības nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību. Zāļu lieltirgotavai atļauts izplatīt zāles citām personām vai iestādēm tikai tad, ja tām ir Zāļu valsts aģentūras izsniegta atļauja zāļu iegādei vai — attiecībā uz veterinārajām zālēm — Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegta atļauja veterināro zāļu iegādei un ja attiecīgās personas un iestādes zāles izmanto tikai savas darbības nodrošināšanai, bet tām nav tiesību šīs zāles izplatīt.

(2) Ārvalstīs ražotās zāles atļauts ievest un izplatīt Latvijas Republikā, ja tās iegādātas no ražotājiem vai izplatītājiem, kuru darbību ir atļāvušas attiecīgās valsts kompetentās institūcijas.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
49.pants. Ārstniecības līdzekļus, kurus atļauts izplatīt ārpus aptiekas, zāļu lieltirgotavas drīkst izplatīt arī citām juridiskajām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.04.1998.)
VII nodaļa
Zāļu ražošana
(Nodaļas nosaukums 23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
50.pants. Zāļu ražotājs ražo un izplata zāles un aktīvās vielas.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
51.pants. Lai ražotu zāles, nepieciešams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošas telpas, aprīkojumu, iekārtas un personālu, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt speciālu atļauju (licenci) zāļu ražošanai.
(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
51.1pants. Zāļu ražošanā un zāļu ražošanas kontrolē ievēro Eiropas Komisijas rokasgrāmatā par zāļu labu ražošanas praksi publicētos principus un pamatnostādnes.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
52.pants. Zāļu ražošanas uzņēmumā par zāļu ražošanu tiek noteikta atbildīgā amatpersona, kuras kvalifikācijai un profesionālajai pieredzei izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
53.pants. Zāļu ražotājs atbilstoši apstiprinātajai tehnisko normatīvu dokumentācijai nodrošina zāļu kvalitātes kontroli ražošanas un uzglabāšanas procesā un ir atbildīgs par saražoto zāļu kvalitāti neatkarīgi no tā, vai pilns ražošanas cikls norisinājies uz vietas vai arī tajā bijušas iesaistītas citas fiziskās vai juridiskās personas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.1998. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
54.pants. Zāļu ražotājam ir atļauts izplatīt saražotās zāles tikai citiem zāļu ražotājiem, licencētām zāļu lieltirgotavām, licencētām aptiekām un veterinārmedicīnas iestādēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
55.pants. Ārstniecības līdzekļus, kurus atļauts izplatīt ārpus aptiekas, zāļu ražotājs var izplatīt arī citām juridiskajām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.1998. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
56.pants. Zāļu ražotājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgs nodot bezmaksas zāļu paraugus ārstiem un praktizējošiem veterinārārstiem, kā arī medicīnas un veterinārmedicīnas izglītības un zinātnes iestādēm, rakstveidā informējot par to Zāļu valsts aģentūru, bet attiecībā uz veterinārajām zālēm — Pārtikas un veterināro dienestu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 16.04.2003., 15.12.2005. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
VIII nodaļa
Licencēšana un sertificēšana
57.pants. Kārtību, kādā izsniedzamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) un sertifikāti, nosaka Ministru kabinets.
58.pants. (1) Farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības saņemt personai:

1) kura ieguvusi augstāko farmaceitisko izglītību Latvijas Republikā vai ārvalstīs un kuras iegūtā izglītība un profesionālās pieredzes ilgums ir atzīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Profesionālās pieredzes atzīšanai ir nepieciešams, lai:

a) farmaceits aptiekā Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī būtu nepārtraukti nostrādājis trīs gadus. Ārvalstīs iegūto profesionālo pieredzi apliecina attiecīgs sertifikāts vai cits dokuments, kuru izsniegusi attiecīgās valsts kompetentā profesionālā organizācija,

b) farmaceita prakse aptiekā nebūtu pārtraukta ilgāk par pieciem gadiem kopš dienas, kad sertifikācijas institūcijai iesniegts iesniegums farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikāta iegūšanai;

2) kura neslimo ar psihisku slimību, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību;

3) kurai ir nevainojama reputācija, kas tiek atzīta, ja:

a) šī persona nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

b) tiesa šo personu nav atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku,

c) šī persona atkārtoti gada laikā nav administratīvi sodīta par farmaceitiskās darbības pārkāpumiem.

(2) Latvijas Farmaceitu biedrība veido un uztur farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistru un apliecina viņu profesionālās pieredzes ilgumu.
(16.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
59.pants. (1) (Izslēgta ar 14.06.2001. likumu.)

(2) Saņemt licenci veterinārās aptiekas atvēršanai (darbībai) ir tiesības juridiskajām personām, kas veic farmaceitisko darbību, ja aptiekas vadītājs ir saņēmis speciālu atļauju (licenci) veterināro zāļu izplatīšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.03.1998. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
60.pants.
(Zaudējis spēku ar 22.04.2004. likumu no 01.05.2004.)
60.1pants. Speciālu atļauju (licenci) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) vai veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) var saņemt persona, kura atbilst farmācijas vai veterinārfarmācijas jomu regulējošos normatīvajos aktos par zāļu vai veterināro zāļu izplatīšanu noteiktajām prasībām.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
61.pants. (1) Speciālu atļauju (licenci) zāļu ražošanai var saņemt juridiskās personas, kurām ir nodrošināti zāļu ražošanai un kontrolei nepieciešamie apstākļi un normatīvajos aktos noteiktais personāls.

(2) Saņemt licenci veterināro zāļu ražošanai ir tiesības juridiskajām personām, kuras spēj nodrošināt zāļu ražošanai un kontrolei nepieciešamos apstākļus, kā arī attiecīgo speciālistu līdzdalību. Licencē tiek norādītas zāles vai zāļu formas, kuras atļauts ražot attiecīgajā ražošanas uzņēmumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)
62.pants. Aptieka, zāļu lieltirgotava, zāļu ražotājs, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde un veterinārmedicīniskās aprūpes iestāde sniedz Veselības ministrijai, Zāļu valsts aģentūrai, Veselības inspekcijai, Latvijas Farmaceitu biedrībai to informāciju par savu farmaceitisko darbību un zālēm, kura nepieciešama šajā likumā un citos normatīvajos aktos par zāļu izplatīšanu un kontroli noteikto funkciju izpildei.
(16.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 27.09.2007. un 23.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
IX nodaļa
Atbildība par farmācijas likuma neievērošanu, lēmumu pieņemšana un kontrole
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
63.pants. Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.
64.pants. (1) Zāļu valsts aģentūra, Zāļu cenu valsts aģentūra, Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests, veicot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Zāļu cenu valsts aģentūra:

1) iesniegumu par zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas bāzes cenas samazināšanu izskata un lēmumu pieņem ne vēlāk kā 90 dienu laikā;

2) iesniegumu par zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanu ambulatorajai ārstniecībai paredzēto kompensējamo zāļu sarakstā izskata un lēmumu pieņem ne vēlāk kā 180 dienu laikā.

(21) Zāļu valsts aģentūra iesniegumu par zāļu klīniskās izpētes uzsākšanu izskata un lēmumu pieņem ne vēlāk kā 60 dienu laikā.

(3) Zāļu valsts aģentūras, Zāļu cenu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Veselības ministrijā, bet Pārtikas un veterinārā dienesta pieņemtos lēmumus — Zemkopības ministrijā.

(4) Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas lēmumus, kas pieņemti par šajā pantā minēto iestāžu lēmumiem, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur attiecīgā lēmuma izpildi.
(15.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. un 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2008.)
X nodaļa. Farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjektu darbības apturēšana
(Nodaļa 24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2008.)
65.pants. Lēmumu par farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekta darbības apturēšanu, ja ir pārkāpti farmācijas vai veterinārfarmācijas jomu regulējošie normatīvie akti, atbilstoši savai kompetencei pieņem Veselības inspekcijas vadītājs, viņa vietnieki, Veselības inspekcijas teritoriālo nodaļu vadītāji un viņu vietnieki vai Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, Pārtikas un veterinārā dienesta vecākie inspektori un inspektori.
66.pants. (1) Ja Veselības inspekcijas vai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors atbilstoši savai kompetencei ir konstatējis farmācijas vai veterinārfarmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu attiecīgajam farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjektam. Brīdinājumā norāda visus konstatētos farmācijas un veterinārfarmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, dod rekomendācijas un nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai.

(2) Ņemot vērā pārkāpuma faktiskās novēršanas iespējas, brīdinājumā ietverto pārkāpumu novēršanas termiņu nosaka ne īsāku par:

1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;

2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.

(3) Pārējos šā panta otrajā daļā neminētajos gadījumos Veselības inspekcijas vai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors atbilstoši savai kompetencei, ņemot vērā pārkāpuma faktiskās novēršanas iespējas, nosaka pārkāpuma novēršanas termiņu no viena mēneša līdz trim mēnešiem.

(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā nav novērsti, šā likuma 65.pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par attiecīgā farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekta darbības apturēšanu.

(5) Farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekta darbības apturēšanu nodrošina tā īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona, ja tāda ir, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai.

(6) Farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekta darbības apturēšanu veic tā, lai:

1) varētu netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas ietekmē;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu struktūrvienību un iekārtu darbība.

(7) Darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekta darbību var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja farmācijas vai veterinārfarmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpuma dēļ:

1) tiek izplatītas kvalitātei neatbilstošas vai Latvijā neatļautas zāles;

2) atsevišķu zāļu ražošana vai izplatīšana tiek veikta bez speciālās atļaujas (licences) vai citas atļaujas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar farmācijas vai veterinārfarmācijas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

3) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos vai vidē var nonākt bīstamas vielas, slimību izraisītāji un tiek apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība vai dzīvība.

(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par darbības apturēšanu, šo lēmumu pieņem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem pārkāpumiem, un tas izpildāms nekavējoties. Citu konstatēto farmācijas vai veterinārfarmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai nosaka termiņu saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu.
67.pants. (1) Par konstatēto pārkāpumu novēršanu farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekts rakstveidā ziņo amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.

(2) Ja visi brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas dod rakstveida atļauju darbības atjaunošanai.

(3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona atsaka darbības atjaunošanu.
68.pants. (1) Iesniegumu, kurā tiek apstrīdēts lēmums par darbības apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma izteikšanas, izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(2) Šajā nodaļā minēto Veselības inspekcijas vai Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
Pārejas noteikumi
1. (Izslēgts ar 19.03.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.04.1998.)
2. Atļaujas (licences) aptieku atvēršanai (darbībai), kas ir izsniegtas zāļu lieltirgotavām vai zāļu ražošanas uzņēmumiem, un licences farmaceitiskajai darbībai līdz šā likuma spēkā stāšanās laikam saglabā savu noteikto derīguma termiņu.
3. Aptieku, zāļu lieltirgotavu, zāļu ražošanas uzņēmumu sertifikācija un farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācija uzsākama pēc attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanas.
4. Likuma 6.panta 6.punkts, 7.panta 2.punkts un 20.panta 4. un 5.punkts ir spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1999.)
5. Likuma 59.panta 3.punkts ir spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1999.)
6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 101 "Farmācijas noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.).
7. Likuma 39.pants ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.
(19.03.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.1998.)
8. Medikamentu izplatīšanas atļaujas, kas līdz 2000.gada 1.janvārim izdotas saskaņā ar likuma 6.panta 6.punktu, ir spēkā līdz 2000.gada 1.jūlijam.
(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2000.)
9. Likuma 20.panta 6.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.
(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2000.)
10. Aptieku filiālēm, kas neatbilst 36.pantā noteiktajām prasībām, jāizbeidz sava darbība līdz 2000.gada 31.decembrim.
(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2000.)
11. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē:

1) šā likuma 5.panta 1.punktā minēto aptieku, zāļu lieltirgotavu un zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstības novērtēšanas kārtību;

2) šā likuma 5.panta 3.punktā minēto zāļu marķēšanu.
(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
12. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 5.panta 12.punktā minētās zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmās prasības.
(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
13. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas reglamentē:

1) šā likuma 5.panta 14.punktā minēto kārtību, kādā tiek vērtēta atbilstība labas izplatīšanas prakses prasībām;

2) šā likuma 5.panta 15.punktā minēto kārtību, kādā tiek vērtēta atbilstība labas klīniskās prakses prasībām.
(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
14. Aptiekām, kuras ir saņēmušas licenci aptiekas atvēršanai (darbībai) un kuru darbība neatbilst šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, jāpārkārto sava darbība atbilstoši šīm prasībām līdz 2010.gada 31.decembrim. Minētajām aptiekām ir tiesības saņemt licences pagarinājumu līdz 2010.gada 31.decembrim.
(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
15. Veselības ministrs līdz valsts aģentūras "Valsts zāļu aģentūra" izveidošanai ir valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Aģentūrā.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
16. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 5.panta 17.punktā minēto farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšanas kārtību.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
17. Šā likuma 17.panta otrās daļas, 22.panta trešās daļas, 25.1 panta, 31.panta 7.punkta, 38.panta trešās daļas, 46.1 un 60.1 panta stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
18. Šā likuma 46. un 60.panta spēka zaudēšana tiek noteikta ar īpašu likumu.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
19. Līdz 2003.gada 31.janvārim Labklājības ministrijas izsniegtās atļaujas aptieku vadīšanai ir spēkā līdz atļaujā minētā termiņa beigām.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
20. Farmaceita asistents, kas saņēmis Veselības ministrijas izsniegto atļauju aptiekas vadīšanai, bet neatbilst prasībām, kuras saskaņā ar šā likuma 39.pantu aptiekas vadītājam tiek izvirzītas no 2004.gada 1.jūlija, var vadīt aptieku līdz atļaujā minētā termiņa beigām.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
21. Šā likuma 39.pants ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.
(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2003.)
22. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta 1.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai un farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāti, kā arī aptieku, zāļu lieltirgotavu un zāļu ražošanas darbības uzsākšanas un darbības prasības un atbilstības novērtēšanas kārtību, un šā likuma 5.panta 14.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu (izņemot veterinārās zāles) izplatīšanas atbilstība labas izplatīšanas prakses prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.aprīlim piemērojami:

1) Ministru kabineta 1999.gada 6.novembra noteikumi Nr.248 “Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumi Nr.207 “Aptieku atvēršanas un darbības prasības”;

3) Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai”;

4) Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.415 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību un zāļu labas izplatīšanas prakses atbilstību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
23. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta 15.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu (izņemot veterinārās zāles) klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra noteikumi Nr.172 “Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanu, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta atbilstība labas klīniskās prakses prasībām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2008.)
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 10.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 24.aprīlī.

 
   
 

 
 
 
 
 
 

Grozījumi Farmācijas likumā (2008.g. 23.10).

 
 

Izdarīt Farmācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 10.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 2.nr.; 2000, 2., 13.nr.; 2001, 14.nr.; 2003, 9., 11.nr.; 2004, 10.nr.; 2006, 2.nr., 2008., 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "licencēts veterinārārsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "praktizējošs veterinārārsts" (attiecīgā locījumā).

2. 5.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai un farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāti, kā arī aptieku, zāļu lieltirgotavu un zāļu ražošanas darbības uzsākšanas un darbības prasības un atbilstības novērtēšanas kārtību;";

papildināt 4.punktu pēc vārda "zāļu" ar vārdiem "(izņemot veterināro zāļu)";

aizstāt 6.punktā vārdu "uzraudzību" ar vārdiem "uzraudzības kārtību";

aizstāt 13.punktā vārdus "ražošanas uzņēmumiem" ar vārdu "ražotājiem";

izteikt 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"14) kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu (izņemot veterināro zāļu) izplatīšanas atbilstība labas izplatīšanas prakses prasībām;

15) kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu (izņemot veterināro zāļu) klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām;";

papildināt 16.punktu pēc vārda "filiāļu" ar vārdiem "(izņemot veterināro aptieku un to filiāļu)".

3. Aizstāt 6.panta 3.punktā vārdus "ražošanas uzņēmumos" ar vārdu "ražošanā".

4. 10.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "ražošanas uzņēmumu" ar vārdu "ražotāju";

aizstāt 12.punktā vārdus "novērtē farmaceitiskās darbības uzņēmumu (arī ārvalsts zāļu ražošanas uzņēmumu)" ar vārdiem "novērtē aptieku, zāļu vai veterināro lieltirgotavu, zāļu ražotāju (arī ārvalsts zāļu ražotāju)".

5. Aizstāt 12.panta 4.punktā vārdus "Valsts veterinārmedicīnas" ar vārdu "Nacionālajam".

6. 14.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "ražošanas uzņēmumus" ar vārdu "ražotājus";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) izdarīt kontrolpirkumus un šaubu vai aizdomu gadījumā ņemt no aptiekām, zāļu lieltirgotavām, zāļu ražotājiem zāļu paraugus un nosūtīt tos kvalitātes kontrolei zāļu kvalitātes kontroles institūcijām. Zāļu paraugu kvalitātes kontroles izdevumus sedz farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības subjekts, ja zāles neatbilst tehnisko normatīvu vai farmakopeju prasībām. Ja zāles šīm prasībām atbilst, izdevumus sedz no tās institūcijas līdzekļiem, kura veikusi kontroli;";

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) ierosināt, lai par farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības pārkāpumu tiek apturēta vai anulēta speciālā atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai vai speciālā atļauja (licence) veterinārfarmaceitiskajai darbībai, vai atļauja zāļu iegādei;".

7. Aizstāt 22.panta otrajā daļā vārdus "vai veterinārārsta" ar vārdiem "vai praktizējoša veterinārārsta".

8. Izslēgt 24.pantu.

9. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Zāļu valsts aģentūra izsniedz atļaujas un uzrauga zāļu un veterināro zāļu klīnisko pētījumu veikšanu."

10. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Aptieka nodarbojas ar zāļu izgatavošanu pēc receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem, ārstniecības līdzekļu, kā arī veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču uzglabāšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās aprūpes sniegšanu."

11. Papildināt likumu ar 33.1 pantu šādā redakcijā:

"33.1 pants. Veterinārā aptieka nodarbojas ar veterināro zāļu, veterinārmedicīnā izmantojamo instrumentu un preču, dzīvnieku aprūpei paredzēto preču iepirkšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī veterināro zāļu izgatavošanu pēc veterinārajām receptēm un konsultāciju sniegšanu par veterināro zāļu, instrumentu un dzīvnieku aprūpes līdzekļu lietošanu."

12. Izteikt 43.panta tekstu šādā redakcijā:

"Zāļu lieltirgotava nodarbojas ar zāļu un citu ārstniecības līdzekļu, kā arī veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču, invalīdiem domāto medicīnas preču, aptieku iekārtu, medicīnisko instrumentu un aparatūras iepirkšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu."

13. 46.1 pantā:

izteikt panta ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

"Zāļu lieltirgotavā par labas izplatīšanas prakses ievērošanu vai veterināro zāļu lieltirgotavā par veterināro zāļu izplatīšanu tiek apstiprināta atbildīgā amatpersona:

1) kuras izglītība un profesionālā pieredze atbilst normatīvajos aktos par zāļu vai veterināro zāļu izplatīšanu noteiktajām prasībām;";

izslēgt 3.punkta "b" apakšpunktu;

papildināt 3.punkta "c" apakšpunktu pēc vārda "farmaceitiskās" ar vārdiem "vai veterinārfarmaceitiskās";

izslēgt 4.punktu.

14. Aizstāt 47.pantā vārdus "ražošanas uzņēmumiem" ar vārdu "ražotājiem".

15. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

"48.pants. (1) Zāļu lieltirgotavai atļauts izplatīt zāles aptiekām, zāļu lieltirgotavām, kā arī ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām, praktizējošiem veterinārārstiem, praktizējošiem veterinārfeldšeriem, prakses ārstiem un veterinārmedicīniskās aprūpes komersantiem to darbības nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību. Zāļu lieltirgotavai atļauts izplatīt zāles citām personām vai iestādēm tikai tad, ja tām ir Zāļu valsts aģentūras izsniegta atļauja zāļu iegādei vai - attiecībā uz veterinārajām zālēm - Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegta atļauja veterināro zāļu iegādei un ja attiecīgās personas un iestādes zāles izmanto tikai savas darbības nodrošināšanai, bet tām nav tiesību šīs zāles izplatīt.

(2) Ārvalstīs ražotās zāles atļauts ievest un izplatīt Latvijas Republikā, ja tās iegādātas no ražotājiem vai izplatītājiem, kuru darbību ir atļāvušas attiecīgās valsts kompetentās institūcijas."

16. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa. Zāļu ražošana".

17. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Zāļu ražotājs ražo un izplata zāles un aktīvās vielas."

18. Aizstāt 51.pantā vārdus "ražošanas uzņēmuma atvēršanai (darbībai)" ar vārdu "ražošanai".

19. Aizstāt 53., 54., 55. un 56.pantā vārdus "zāļu ražošanas uzņēmums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "zāļu ražotājs" (attiecīgā locījumā).

20. Izteikt 60.1 pantu šādā redakcijā:

"60.1 pants. Speciālu atļauju (licenci) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) vai veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) var saņemt persona, kura atbilst farmācijas vai veterinārfarmācijas jomu regulējošos normatīvajos aktos par zāļu vai veterināro zāļu izplatīšanu noteiktajām prasībām."

21. Aizstāt 62.pantā vārdus "zāļu ražošanas uzņēmums" ar vārdiem "zāļu ražotājs".

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"22. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta 1.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai un farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāti, kā arī aptieku, zāļu lieltirgotavu un zāļu ražošanas darbības uzsākšanas un darbības prasības un atbilstības novērtēšanas kārtību, un šā likuma 5.panta 14.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu (izņemot veterinārās zāles) izplatīšanas atbilstība labas izplatīšanas prakses prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.aprīlim piemērojami:

1) Ministru kabineta 1999.gada 6.novembra noteikumi Nr.248 "Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtība";

2) Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumi Nr.207 "Aptieku atvēršanas un darbības prasības";

3) Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai";

4) Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.415 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību un zāļu labas izplatīšanas prakses atbilstību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

23. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta 15.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu (izņemot veterinārās zāles) klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra noteikumi Nr.172 "Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanu, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta atbilstība labas klīniskās prakses prasībām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 23.oktobrī.

 

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 13.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 27.novembri.

 
   
 

 
 
 
 
 
 

24.04.1997. likums "Par prakses ārstiem", 113 (828), 08.05.1997.) [spēkā ar 22.05.1997.] ar grozījumiem.

 
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par prakses ārstiem
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prakses ārsts — sertificēts ārsts, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrējis ārsta praksi un nodarbojas ar ārstniecību;

2) ārsta prakse — šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta īpaši iekārtota darba vieta, kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību;

3) ārsts stažieris — ārsts, kas nav sertificēts specialitātē un strādā sertificēta ārsta vadībā;

4) rezidents — ārsts, kas apgūst akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā kādā no Veselības ministrijas noteiktajām pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un ir darba tiesiskajās attiecībās kādā no izglītības programmu īstenojošām ārstniecības iestādēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)
2.pants

(1) Prakses ārsta profesionālā darbība (turpmāk arī — darbība) ir intelektuāls darbs, tā ir brīvā profesija. Prakses ārsta darbība ir medicīniskās palīdzības pamats.

(2) Prakses ārsta darbību nosaka šis likums un citi normatīvie akti.
3.pants

Par prakses ārstu var būt pilsoņi, nepilsoņi, bezvalstnieki un ārvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kuri ir saņēmuši Latvijas Ārstu biedrības izsniegtu ārsta sertifikātu un reģistrējuši ārsta praksi šajā likumā noteiktajā kārtībā.
4.pants

Par prakses ārstu nevar būt:

1) personas, kas neatbilst šā likuma 3.panta prasībām;

2) par tīšu noziegumu notiesātās vai tiesājamās personas;

3) personas, kas notiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, lai arī tās atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai arī to sodāmība ir dzēsta vai noņemta;

4) personas, kas atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

5) personas, kas ar tiesas nolēmumu ir atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem.
II nodaļa
Prakses ārsta profesionālā darbība
5.pants

Prakses ārsts darbojas individuāli vai sadarbībā ar citiem prakses ārstiem vai ārstniecības iestādēm.
6.pants

Prakses ārsts darbojas personiski un tieši. Ārstēšanu nedrīkst veikt ar masu saziņas un komunikācijas līdzekļu starpniecību vai sarakstes veidā.
7.pants

Prakses ārsts darbojas specialitātē (specialitātes var būt vairākas), kas noteikta ārsta sertifikātā. Specialitātes, kurās prakses ārsts nedrīkst darboties vienlaikus, nosaka Latvijas Ārstu biedrība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)
8.pants

Profesionāli pamatotas nepieciešamības gadījumā prakses ārstam ir tiesības un pienākums norīkot pacientu pie citas specialitātes ārsta.
9.pants

Savā darbībā prakses ārsts ir brīvs. Prakses ārsta un pacienta attiecības ārstēšanas laikā nosaka abu šo personu vienošanās un savstarpēja uzticība. Prakses ārsts var atteikties no ārstēšanas, ja ir pārliecināts, ka starp viņu un pacientu nav pietiekamas uzticības. Minētās tiesības neattiecas uz gadījumiem, kad ārstēšanas novilcināšana var apdraudēt pacienta dzīvību vai neatgriezeniski apdraudēt viņa veselību.
10.pants

Prakses ārsta vadībā drīkst strādāt viens ārsts stažieris. Ja prakses ārsts ir iekļauts apmācīttiesīgo ārstu sarakstā, viņa vadībā var strādāt vēl viens rezidents, kas darbojas tajā pašā specialitātē, kurā strādā prakses ārsts.
11.pants

Prakses ārstam ir tiesības veikt pārejošas darbnespējas ekspertīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegt dokumentus, kas apliecina pārejošu darbnespēju.
12.pants

Medicīniskās dokumentācijas lietvedību prakses ārsts kārto saskaņā ar ārstniecības likumu.
III nodaļa
Prakses ārsta finansiālā darbība
13.pants

Savā darbībā prakses ārsts ir finansiāli patstāvīgs.
14.pants

(1) Prakses ārsts kārto savu ienākumu un izdevumu uzskaiti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Prakses ārsta ieņēmumus veido pacientu, slimokasu, apdrošināšanas sabiedrību un citu fizisko vai juridisko personu maksājumi par ārstniecisko, preventīvo, diagnostisko, rehabilitāro vai konsultatīvo palīdzību, kā arī par apmācību.

(2) Prakses ārsts maksā nodokļus likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)
15.pants

Prakses ārstiem, kas pacientiem sniedz medicīnisko palīdzību par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, ir saistoši slimokases un Latvijas Ārstu biedrības līguma noteikumi.
16.pants

Ja prakses ārsts ar pacientu vienojas par ārstēšanas uzsākšanu, prakses ārstam jāpilda normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un ieteikumi attiecībā uz profesionālo darbību, bet pacientam jāievēro prakses ārsta norādījumi, kā arī jāsedz ārstēšanas izdevumi.
17.pants

Prakses ārsta civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
18.pants

Prakses ārstam ir tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem pieņemt darbā personālu, kas veic ar ārsta praksi saistītu darbu. Prakses ārsts ir atbildīgs par šā personāla darbību.
19.pants

Par prakses ārsta darbības uzsākšanu, kā arī par prakses vietas maiņu prakses ārstam ir pienākums septiņu dienu laikā paziņot attiecīgajai pašvaldībai, Latvijas Ārstu biedrības Ārstu prakses reģistram (turpmāk — Ārstu prakses reģistrs) un Valsts ieņēmumu dienestam.
IV nodaļa
Prakses ārsta tiesības, pienākumi un atbildība pret pacientu
20.pants

(1) Prakses ārstam ir tiesības iegādāties zāļu lieltirgotavā vai aptiekā ārstniecības līdzekļus, ieskaitot psihotropās vai narkotiskās zāles, kas viņam nepieciešami savas darbības nodrošināšanai.

(2) Par šo ārstniecības līdzekļu uzglabāšanu un lietošanu prakses ārsts ir atbildīgs likumā paredzētajā kārtībā.
21.pants

Prakses ārsts saviem pacientiem izraksta zāles normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Prakses ārsta pienākums ir paziņot Veselības ministrijai par viņa praksē novērotu nelabvēlīgu zāļu iedarbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)
22.pants

(1) Infekcijas slimību profilaksi, ārstēšanu un izplatīšanās ierobežošanu prakses ārsts veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Prakses ārsta pienākums ir informēt ārstniecības personu, kas strādā ar pacientu pēc viņa, par infekcijas slimībām, ja tādas attiecīgajam pacientam konstatētas.
23.pants

Prakses ārsts ir atbildīgs par nedzimušas dzīvības saglabāšanu. Prakses ārsta pienākums ir censties atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja šī grūtniecība nav pretrunā ar pacientes veselības stāvokli un jaundzimušo neapdraud pārmantojama vai iegūta slimība. Prakses ārstam ir tiesības atteikties izdarīt grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav medicīniska rakstura iemeslu.
24.pants

Prakses ārstam ir jāsaņem pacienta piekrišana ārstēšanai, tādēļ viņa pienākums ir sniegt pacientam saprotamā veidā informāciju par viņa diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi. Prakses ārsta pienākums ir informēt pacientu par iespējamām slimības sekām un komplikācijām. Prakses ārsts izskaidro pacientam, kāda var būt izrakstīto zāļu vai ārstēšanas metožu blakusiedarbība. Prakses ārsts var nesniegt pacientam pilnīgu informāciju par slimības diagnozi un prognozi, ja uzskata, ka šī informācija var pasliktināt pacienta veselības stāvokli.
25.pants

Ja pacients, viņa ģimenes locekļi, bet, ja tādu nav, — tuvākie radinieki, aizgādņi vai aizbildņi (turpmāk šajā pantā — tuvinieki) pilnībā vai daļēji atsakās no piedāvātās konsultācijas, izmeklēšanas vai ārstēšanas un ja šīs atteikšanās rezultātā iespējama pacienta veselības pasliktināšanās vai nāve, prakses ārsta pienākums ir izskaidrot to pacientam vai viņa tuviniekiem un dokumentēt atteikšanās iespējamās sekas. Ja pacients vai viņa tuvinieki savu lēmumu nemaina, prakses ārsta pienākums ir mudināt pacientu apmeklēt citu ārstu.
V nodaļa
Pacientu reģistrācija pie prakses ārsta
26.pants

Pacients reģistrējas pie prakses ārsta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un šis prakses ārsts kārto pacienta medicīniskās dokumentācijas lietvedību. Pacients, reģistrējoties pie prakses ārsta vai saņemot medicīnisko palīdzību, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
27.pants

Pacientam ir tiesības mainīt savu prakses ārstu. Šajā gadījumā prakses ārsta pienākums ir nodot pacienta izraudzītajam prakses ārstam pilnīgu medicīniskās dokumentācijas izrakstu par pacientu.
VI nodaļa
Prakses ārstu sadarbība un savstarpēja aizstāšana
28.pants

Prakses ārstiem jābūt gataviem savstarpēji aizstāt citam citu. Prakses ārstu drīkst aizstāt tikai tās pašas specialitātes ārsts. Ja aizstājējs ārsts praksē strādā ilgāk par trim mēnešiem gada laikā, viņš reģistrējams Ārstu prakses reģistrā.
29.pants

Prakses ārsta pienākums ir atrast sev aizstājēju, ja viņa prombūtne no savas prakses vietas ir ilgāka par piecām dienām. Ja prakses ārsts nevar atrast aizstājēju, par to jāpaziņo Ārstu prakses reģistram, kuram ir jānodrošina iedzīvotāju veselības aprūpes nepārtrauktība.
VII nodaļa
Prakses ārsta darbības izbeigšana
30.pants

(1) Prakses ārsts savu darbību var izbeigt pēc paša iniciatīvas, nekavējoties par to paziņojot Ārstu prakses reģistram.

(2) Prakses ārsts, izbeidzot savu darbību, garantē tās laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti.

(3) Prakses ārsts drīkst nodot savus pierakstus tikai tam prakses ārstam, pie kura pierakstījušies viņa bijušie pacienti. Prakses ārsts drīkst nodot savus pierakstus arhīvā.
31.pants

Latvijas Ārstu biedrība ir tiesīga izbeigt prakses ārsta darbību šādos gadījumos:

1) ja uz prakses ārstu attiecas kāds no šā likuma 4.panta ierobežojumiem;

2) ja prakses ārsts sniedz Ārstu prakses reģistram nepatiesas ziņas.
VIII nodaļa
Ārsta prakses sertificēšana
32.pants

Ārsta praksi sertificē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2000.)
33.pants
(Izslēgts ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)
34.pants
(Izslēgts ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)
35.pants
(Izslēgts ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)
36.pants

(1) Prakses ārsta pienākums ir iepazīties ar pašvaldības lēmumiem par medicīniskās palīdzības sniegšanu attiecīgajā teritorijā, kā arī par sadarbību ar attiecīgajām veselības aprūpes un citām institūcijām katastrofu, epidēmiju un citos ārkārtas gadījumos.

(2) Prakses ārstam, uzsākot darbību, jāinformē attiecīgā pašvaldība par savu darba laiku.
IX nodaļa
Ārsta prakses reģistrācija
37.pants

(1) Ārsta praksi reģistrē Ārstu prakses reģistrā.

(2) Ārstu prakses reģistram iesniedzami šādi dokumenti:

1) pieteikums;

2) Latvijas Ārstu biedrības izsniegtā ārsta sertifikāta noraksts;

3) ārsta prakses telpu īres līgums vai apliecinājums par īpašuma tiesībām uz ārsta prakses telpām;

4) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)
38.pants

Ārstu prakses reģistru finansē no valsts budžeta.
Pārejas noteikums
Šā likuma 38.pants stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 24.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 8.maijā

 
   
 

 
 
 
 
 
E-APTIEKA  TAS, ko Jūs meklējāt, iespējams ŠEIT >>> Veselības Internets-Veikals
 
   

Geladrink® PLUS ar apelsīnu 340g

32.00 €

Aktīvas sastāvdaļas
SMALKI IZKLIEDĒTS KOLAGĒNS + GLIKOZAMĪNA SULFĀTS +HONDROITĪNA SULFĀTS + MSM + BIOTĪNS + VITAMĪNI + MINERĀLVIELAS.

Geladrink® PLUS palīdz uzturēt normālu kaulu un skrimšļu veselību un veicina saistaudu normālu veidošanos. Uztura bagātinātājs ir ieteicams cilvēkiem ar aktīvu dzīvesveidu un lielu slodzi locītavu un saišu aparātam, kā arī cilvēkiem ar lieko svaru un smaga fiziska darba veicējiem.

Kolagēna peptīdi GELITA - satur I, II un III tipa kolagēnu hidrolizāta veidā, kas nodrošina augstu biopieejamību jeb uzsūkšanos. Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido organisma saistaudus (atrodams cīpslās, saitēs, skrimšļos, kaulos, ādā u. c.).

Glikozamīns un hondroitīns ir locītavu skrimšļa pamatkomponenti, skrimšļu un saišu struktūras analogi. Glikozamīns ir svarīga sastāvdaļa locītavu skrimšļu struktūrā, kas cilvēka organismā sintezējas dabiskā ceļā, bet organismam novecojot, tas netiek pietiekoši sintezēts. Cilvēkam glikozamīns ir atrodams visos audos, bet augstā koncentrācijā tas ir sastopams locītavu skrimšļos.

Mangāns palīdz uzturēt kaulu veselību un veicina saistaudu normālu veidošanos.

Varš palīdz uzturēt saistaudu veselību.

Vitamīns C veicina normālu kolagēna veidošanos un ir nepieciešams normālai kaulu, skrimšļu un ādas darbībai. Veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.

Biotīns palīdz nodrošināt normālu makroelementu vielmaiņu.

B6 vitamīns palīdz nodrošināt normālu homocisteīna, olbaltumvielu un glikogēna vielmaiņu.

Lietošanas rezultāts: Skrimšļaudu profilakse un atjaunošana. Vitamīnu un minerālvielu deficit novēršana Matu, nagu stiprināšana, ādas stāvokļa uzlabošana.

Lietošana: Pieaugušajiem un bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, 1 mērkaroti (12 g) un bērniem no 3 līdz 12 gadiem ½ mērkaroti (6 g) pulvera izšķīdināt aukstā ūdenī , minerālūdenī vai tējā un lietot vienu reizi dienā. 
Ieteicams lietot 2 līdz 3 mēnešus. Kursu var atkārtot 3 reizes gadā. Svarīgi lietot ūdeni 0,03 l uz svara kilogramu dienā. Nav piemērots bērniem vecumā līdz 3 gadiem. 
Nesatur lipekli, saharozi, laktozi vai holesterīnu. Nepārsniegt ieteicamo diennakts devu. Neizmantot uztura bagātinātāju pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietošanai. 
Svarīgi ir lietot līdzsvarotu uzturu un ievērot veselīgu dzīvesveidu. Uzglabāt bērniem nepieejamā, sausā vietā to no + 5o līdz +25oC.

Ražotājs: ORLING, Čehijas Republika.

Neto masa: 340 g

   

MOKSA (PURE MOXA ROLLS)

14.90 €

Nosaukums “moksa” ir sastopams gan Ķīnas, gan Tibetas medicīnā, tulkojot tas nozīmē “sildīšana” vai “piededzināšana”.

Vībotnes ir viens no labākajiem piededzināšanas materiāliem, jo šis augs var izraisīt paliekošu siltuma sajūtu. Siltuma avots kvēlojošās vībotnēs ir infrasarkanais starojums. Savukārt, “moksas” dūmi efektīvi pasargā no daudziem kaitīgiem vīrusiem, baktērijām un mikroorganismiem.
Kā lietot vībotņu cigārus
Moksu aizdedzina un lieto tā kvēlojošo galu. Cigāra kvēlojošajam galam nav jāpieskaras pie ādas! Visas manipulācijas jāveic ne mazāk, kā 1 cm attālumā no ādas.
Tradicionāli šos cigārus lieto trijos veidos:
Sildīšana bez kustināšanas. Moksas aizdegto galu jātur virs sāpju vai disfunkciju pārņemtā rajona, 1 – 1,5 cm attālumā no ādas, 15 – 20 minūtes. Tas ir ieteicams neirožu, sāpju sindromu, locītavu saslimšanu gadījumos, kā arī, ja ir žultsceļu vai kuņģa un zarnu trakta diskinēzijas.
Sildīšana knābienu veidā. Moksas aizdegto galu pārmaiņus tuvina un attālina no ādas, ar frekvenci 1 reizi 1 sekundē, 1 – 5 minūtes. Tas rada stimulējošu efektu un ir ieteicams gadījumos, ja notiek samaņas zaudēšana, vai ir paralīzes un parēzes.
Gludinoša sildīšana. Moksas aizdegto galu virza pār sāpošo vietu tā, kā gludinot, 10 – 15 minūtes, kas rada patīkamu viegla un kustīga siltuma sajūtu. Ieteicams dažādu ādas saslimšanu gadījumos. 
Vībotņu cigāru lietošana saslimšanu profilaksei.
Tekstā “Bjan Čue piezīmes par piededzināšanu” lasāms: “Ja vesels cilvēks veic sildīšanu punktos guaņ-juaņ J.4, ci-hai J.6, min-meņ T.4 un čžun-vaņ J.12, tad dzīvos ļoti ilgi, vismaz 100 gadu.” Vēl bez minētā, tikpat efektīvi ir veikt sev sildīšanu punktos czu-saņ-li E.36 Mēness mēneša pirmās 10 dienas.

Sastāvs
· Kārbiņā ir 10 cigāri
· 210 x 16 mm, degšanas ātrums apm. 2,5 cm stundā
· Vībotņu cigāri “Pure Moxa Rolls” satur tikai vībotņu lapas
· Tās ir sablīvētas papīra cilindros
· Vībotņu cigāri ir lietojami kā palīglīdzeklis ārstniecībā.

 

muguras problēmās    disku trūce    traumu    Aleksandrs Moškins    Homeopātija    galvassāpes    Igors Šeļegovs    Eriksona hipnoze    seksuāli traucējumi    hipertonija    potes    bērnu saslimšanas    Svetlana Laputjko    bērnu neadekvāta uzvedība    Akupunktūra    anoreksija    bailes    bulīmija    adatu terapija    attiecību problēmas    palīdzēs Akupunktūra       Ēšanas traucējumi    psiholoģiskā diagnostika    Adatterapija    Freids    homeopātisko preparātu    akupunktūrā   Aleksejs Radčenko    ārstnieciska masāža    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    muguras    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    starpskriemeļu trūce    disku trūce    osteohondroze    spondiloze    spondiloze    neiroze    galvassāpes    migrēna    galvassāpes    ausu izdurstīšana    Akupunktūra    adatu terapija    Akupunktūra palīdzēt   Ģimenes psihoterapija    adatu terapija    palīdzēs Akupunktūra       insulta ārstēšana    miega traucējumi    menstruāla cikla traucējumi    Eriksona hipnoze    Jogs    seksuāli traucējumi    novājēt   Aleksejs Radčenko    anoreksija    bulīmija    vielmaiņu normalizācija    svara pazemināšana    Aleksandrs Moškins    attiecību problēmas    Ēšanas traucējumi    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    Akupunktūra   

Visas tiesības ir aizsargātas. © SIA 'ROS', 2008
PULS.LV Professional statistical system       Europuls.eu - Catalog of the European Internet resources      Яндекс.Метрика Auraj studio карта сайта