Saraksti un klasifikatori
|
|
|
|
Viss, kas tev jāzina par ērcēm |
|
|
Lai arī vēl pirms dažām dienām laikapstākļi nebūt neliecināja, ka aiz loga ir pavasaris, ērces Latvijas mežos un pļavās jau ir modušās.
Katru pavasari aktuāls ir jautājums par sevis pasargāšanu un vakcināciju.
Marta beigās Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC) izplatīja aicinājumu būt uzmanīgiem pieaugošās ērču aktivitātes dēļ. Gada pirmajos mēnešos jau ir atklāti vairāki inficēšanās ar ērču encefalītu vai Laimas slimību gadījumi.
Lai pasargātu sevi no ērces piesūkšanās, SPKC eksperti iesaka:
*Izvēlies gaišu apģērbu, uz kura ērces ir labāk saskatāmas;
*Pastaigas laikā ik pa brīdim apskati apģērbu, vai uz tā nav ērces;
*Pēc pastaigas rūpīgi pārbaudi ne tikai apģērbu, bet arī visu ķermeni;
*Izvēlies piemērotus apavus, jo ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem;
*Parūpējies, lai apģērba piedurknes, apkakle un bikšu gali būtu pietiekami noslēgti, lai zem apģērba nepakļūtu ērces.
Īpaša uzmanība ir jāpievērš garai zālei, kurā varētu uzturēties ērces. Svarīgi ir arī pārbaudīt mājdzīvniekus, vai tiem nav piesūkušās ērces un jāatceras, ka ērces var pārnest ar mājās atnestiem zariem. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Septiņi simptomi, kas liecina par insultu |
|
|
Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
Tā ir akūta veselības problēma, kuras gadījumā nepieciešama neatliekama palīdzība. Jo ātrāk tā tiek sniegta, jo labāk, tāpēc ir svarīgi zināt tā simptomus.
Insulta simptomi sākas pēkšņi, norāda "Very Well", nosaucot septiņas pazīmes, kam pievērst uzmanību.
Grūtības pārvietoties. Cilvēkam, ko skāris insults, zūd līdzsvara sajūta, parādās nespēks, neveiklība vai galvas reibonis, tāpēc staigāšana kļūst apgrūtināta.
Komunikācijas problēmas. Saskaroties ar insultu, var būt sarežģīti uztver un saprast citu sacīto. Var rasties grūtības izveidot vārdus, ko vēlies pateikt, arī rakstīt var būt neiespējami. Runa kļūst neskaidra un grūti saprotama.
Nejūtīgums vai nespēks vienā ķermeņa pusē. Tas, cik izteikts ir šis simptoms, var atšķirties – cilvēks var saskarties ar pilnīgu vienas puses paralīzi vai arī grūtībām pacelt un noturēt vienu roku vienādā augstumā ar otru. Nespēks vienā sejas pusē var radīt iespaidu, ka āda ir vairāk noslīdējusi uz leju.
Koordinācijas zudums vienā ķermeņa pusē. Pat ja ekstremitātes joprojām var būt spēcīgas, tev var trūkt koordinācijas, neļaujot veikt salīdzinoši vienkāršas darbības, piemēram, noturēt karoti vai aizpogāt apģērbu. Ļoti retos gadījumos var novērot neparastas, pēkšņas ķermeņa kustības.
Redzes traucējumi. Tie var iekļaut attēla dubultošanos vai redzes zudumu vienā vai abās acīs.
Spēcīgas galvassāpes. Lielākā daļa insultu neizraisa galvassāpes, bet, ja tomēr tās ir un galvassāpes ir pēkšņas, ļoti spēcīgas un tās papildina vemšana un apziņas vājināšanās, to cēlonis var būt insults.
Krampji. Kopumā krampjus parasti neizraisa insults. Tomēr tajā pašā laikā insults nereti ir cēlonis krampjiem cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, kas iepriekš krampjus nekad nav piedzīvojuši.
Latvijas Neirologu asociācijas un Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, profesore Evija Miglāne ir skaidrojusi, ka insults kā slimība ir sarežģīta, bet simptomi ir vienkārši, jo insulta gadījumā notiek smadzeņu bojājums, līdz ar to tiek ietekmēta arī bojātās smadzeņu daļas funkciju nodrošināšana: runāšana, spēja kustēties, koordinācija.
Lai atpazītu insultu līdzcilvēkā, var veikt testu ĀTRI, proti, A – lūgt atsmaidīt, T – lūgt pacelt un noturēt abas rokas, R – runāt, lūgt atbildēt uz jautājumu. Ja kādu no darbībām cilvēks nevar veikt, nekavējoties I – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113! |
|
|
|
|
|
TVNET |
|
|
|
|
|
|
|
|
5 padomi, kā samazināt sāls daudzumu uzturā |
|
|
Sāls ir viena no senākām garšvielām, ko izmantoja jau Neolīta laikmetā. Taču, uzturā lietojot pārāk daudz sāls, iespējams iedzīvoties dažādās veselības problēmās.
Uztura speciāliste un "Rimi" gardēde Inga Pūce dod padomus, kā samazināt sāls daudzumu uzturā un kā sāli aizstāt ar citām garšvielām.
"Sāls izmantošana paver iespēju ēdiena garšas uzlabošanai un tā saglabāšanai. Taču, ne velti viens no sāls apzīmējumiem ir "baltā nāve". Ikdienā uzturā lietojot vairāk nekā 5 gramu sāls, tās lietošana izsauc asinsspiediena paaugstināšanos, nierakmeņu veidošanos, atbild par ādas slimībām, herpes infekciju, abscesu veidošanos un imunitātes pazemināšanos. Arī agrīna nosirmošana, plikpaurība, izteikta grumbu veidošanās, slāpes, tūskas, dusmas, nepacietība un letarģija ir saistīta ar pastiprinātu sāls uzņemšanu," par sāls ietekmi uz mūsu veselību stāsta eksperte.
Speciāliste sniedz piecus pavisam vienkāršus, ikdienā ieviešamus ieteikumus, lai samazinātu sāls daudzumu uzturā:
1. Pirms pievieno sāli gatavam ēdienam, vispirms pagaršo to, pieņemot, ka tās tur ir pietiekami, kā arī pārliecinies, ka esi pievienojis citas garšvielas. Pievienojot ēdienam pareizo garšvielu kombināciju, ar tām pavisam iespējams aizstāt sāli.
2. Ievēro pakāpeniskuma likumu – pavisam atsakoties no sāls uzturā uzreiz, ēdiens liksies bezgaršīgs, tādēļ ņem vērā pakāpeniskuma likumu: "Tas nozīmē, ka sāls daudzums ir jāsamazina pakāpeniski, lai samazinātos nātrija daudzums siekalās, bet paaugstinātos jutības slieksnis uz garšu".
3. Savā ēdienkartē vairāk izmanto paša gatavotus ēdienus, jo pusfabrikātiem pievieno daudz sāli, lai tie ilgāk būtu svaigi. Dārzeņos, mājputnu, zivju un liesā, svaigā gaļā ir mazāk sāls nekā konservētos, kūpinātos vai pārstrādātos produktos. Ja tomēr ir vajadzība izmantot, piemēram, konservētas pupiņas - pirms ēšanas tās vajadzētu noskalot, tādā veidā iespējams sāls koncentrāciju samazināt pat par 40%.
4. Sāli pievieno tikai tad, kad ēdiens ir gatavs un citas garšvielas jau ir pievienotas. Vispirms pievienojot dažādas dabīgās garšvielas, iespējams, ka sāli nemaz nevajadzēs izmantot, lai maltīte būtu garšīga;
5. Vairāk izmanto dažādas asās un sāļās garšvielas, kas nesatur sāli. Tas ēdienam iedos jaunu garšas buķeti, piemēram, sojas mērci, dilles, pētersīļus, selerijas kātu, oregano, ingvera pulveri, mārrutkus, sinepes, citronpiparus, lauru lapas utt. Dažādiem ēdieniem perfektais garšvielu "komplekts" atšķiras, piemēram, zivs ēdieniem piestāvēs bazilika, salviju, majorāna, timiāna, melisas, pētersīļu, ķiploku un sīpolu garšvielas, taču tā nebūs pareizā izvēle, gatavojot dārzeņu biezzupu.
Tomēr, sāls nav vienīgais drauds mūsu organismam. Uztura speciāliste iesaka ikdienā uzturā lietot arī mazāk cukura, izvēlēties mazāk, bet labākus taukus, ēst produktus, kuros ir vairāk šķiedrvielu, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izvairīties no ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību. |
|
|
|
|
|
medicine.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Svarīgi fakti par ērcēm un padomi |
|
|
Ērces, lai arī šķietami mazas un neaizsargātas, cilvēkam var nodarīt lielu ļaunumu. Un tieši pašlaik tās ir īpaši aktīvas, turklāt cilvēki jau steidz tās "apciemot", lasot mellenes, atpūšoties pļavās un lasot pirmās sēnes. Lūk, dažas lietas, ko vajadzētu ielāgot par ērcēm, lai izvairītos no nepatikšanām.
Diemžēl pieredze rāda, ka lielākā daļa ieteikto senču līdzekļu nepalīdz atvairīt un izņemt ērces. Smērējies ar petroleju, sviestu vai nagu laku, izsmidzini pirkstos aerosolus vai samitrini ērci, kas piesūkusies, ar nedaudz benzīna – viss viens, tā turpinās lakt asinis un nemuks pa gabalu. Tam izskaidrojums ir, ka ērce ilgu laiku var izturēt bez skābekļa, secinājuši pētnieki.
Vienīgā un efektīvā metode ir – izraut ērci, vislabāk ar speciāli šim nolūkam piemērotu pinceti. Ja pašam tas neizdodas, vai bail, ka kaut kas noies greizi, ērci izņemt var palīdzēt arī mediķi.
Jāpiebilst, ka slimības simptomi var parādīties pat vairākas dienas pēc ērces piesūkšanās. Lielākoties, par šīm kaitēm liecina drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes, arī nieze un apsārtums koduma vietā.
Parasti par ērču pārnēsātu slimību sakarā runā par divām kaitēm – encefalītu un Laima slimību. Ja pret encefalītu izstrādāta vakcīna, jo to izraisa vīruss, tad no Laima slimības neviens nav pasargāts, bet ar to efektīvi var cīnīties, izmantojot antibiotikas.
Kā izvairīties no ērcēm?
Lielākais risks sastapties ar ērcēm ir vasarā, jo ziemā, aukstumā tās izsalst un pavasarī nimfas (nepieaugušas ērces stadija) vēl nav izaugušas, savukārt, iestājoties vēsākam laikam, to aktivitāte atkal samazinās.
Vasarā, esot pie dabas, ik pēc pāris stundām vajadzētu pārbaudīties, vai kaut kur nerāpo ērce, īpaši jostas, kakla un potīšu rajonā, kur apģērbs var parauties uz augšu. Bet vakarā, pirms gulētiešanas, – pārbaudīt sevi un bērnus, vai kāda no mazajām asinssūcējām jau nav piekodusies. Vienmēr pēc meža vai pļavas apmeklējuma ieej dušā, jo tā noskalosi arī ērces.
Turies ceļa vidū
Drošākais veids, kā nesalasīt ērces, ir netuvoties tām. Tādēļ, ejot pārgājienā vai pastaigā, turies takas vai ceļa vidū, kur gar kājām nepinas zāle vai krūmi.
Valkā baltu apģērbu
Uz baltām drēbēm labi var redzēt tumšās ērces. Jāpiemin gan, ka, piemēram, mežā uz baltām drēbēm kā uzburtas ir briežutis, tomēr šajā gadījumā laikam jāizvēlas mazākais ļaunums.
Uzmani arī galvu
Nedomā, ka ērces ir tikai zālē. Arī nobraucot ar galvu gar krūmiem vai kādu zaru, aiz krāgas var aizkrist ērce. Pārbaudi matus pēc iznākšanas no meža.
Uzvelc garas zeķes vai zābakus
Mežā skaistums nav galvenais! Šādi ērti nosegsi vēl vienu "bīstamo zonu" – potītes, kur arī var ielīst ērces. Tāpat centies nosegt arī citas kailās vietas.
Pārbaudi slēptākās vietiņas
Ērcēm patīk siltums un tumsa. Tādēļ pēc iznākšanas no meža pārbaudi visas krociņas, ieloces, paceles un paduses, paskaties zem krūštura un biksīšu līnijas, vai tur jau nav noslēpušās ērces. |
|
|
|
|
|
rutks.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieteikumi par zīdaiņa uzturu |
|
|
Uzsākot dot pirmos ēdienus, jāgarantē, ka tie ir mīksti, gludi un sakapāti mazos gabaliņos, lai izvairītos no aizrīšanās riska.
Zīdaiņa nervu sistēma vēl ir samērā neattīstīta, mutes muskulatūras koordinācija nenobriedusi, kā rezultātā mazulis ir vairāk pakļauts aizrīšanās riskam.
Jāizvairās no veikalā pirktajiem maisījumiem burciņās, kas satur vairākus augļus vai dārzeņus, piemēram, ābolu, bumbieru un kivi maisījums vai kartupeļu, burkānu un zirņu maisījums.
Ja mazulim parādīsies pārtikas alerģijas pazīmes, būs grūti noteikt "vainīgo" sastāvdaļu.
Nogaidi vismaz 3–5 dienas, pirms mazulim dod jaunu produktu, lai pārliecinātos, ka nerodas alerģiska reakcija pret iepriekšējo (apgrūtināta elpošana, nātrenes izsitumi, ekzēma vai tūska).
Uzsākot dot pirmos ēdienus, nevajag izvairīties no taukvielām, jo tās ir nepieciešamas, lai līdz divu gadu vecumam pareizi attīstītos un labāk funkcionētu mazuļa smadzenes un nervi.
Mazuļiem vajadzētu ik dienu uzņemt dienā nepieciešamo kaloriju skaitu no taukvielām. Tauku, holesterīna patēriņu var sākt samazināt no divu gadu vecuma.
Kad mazulim var sākt piedāvāt govs pienu
Sierus un jogurtu mazulim var dot jau no deviņu mēnešu vecuma, jo šie piena produkti ir pārstrādāti, līdz ar to pastāv mazāks risks uz to nepanesamību.
Govs pienu var sākt dot tikai gada vecumā un tam jābūt pilnpienam. Līdz 12 mēnešu vecumam mazulis nespēj pilnībā sagremot govs pienu un tas var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz zarnām un nierēm.
Govs piena daudzums būtu jāierobežo – ne vairāk kā 720–960 ml dienā. Pārmērīga govs piena dzeršana, var mazināt mazuļa apetīti uzņemt dzelzi saturošus ēdienus (kas, savukārt, var izraisīt dzelzs deficīta anēmiju, mazasinību). |
|
|
|
|
|
calis.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Bijušie smēķētāji: pie domas par atmešanu jānonāk pašam |
|
|
Smēķēšanas pārtraukšana nekādas lielas pūles neprasa, jo šī atkarība šķiet biedējoša tikai tajos brīžos, kad ik pēc pusotras stundas jāiet uzpīpēt. Galvenais ir pašam nonākt pie secinājuma, ka veselība ir svarīgāka nekā pīpēšana. Tā TVNET stāsta kādreizējie smēķētāji, kuri šobrīd ir atteikušies no sava netikuma.
Vēloties pievērst uzmanību smēķēšanas izplatībai un kaitīgumam, portāls TVNET sāk jaunu rakstu sēriju «Smēķē pieklājīgi!».
Aicinām tabakas lietotājus apzināties, ka cigarešu dūmi negatīvi ietekmē ne tikai viņus, bet arī apkārtējos, it īpaši bērnus.
Jānis smēķēt sāka 18 gadu vecumā un bija regulārs smēķētājs līdz 25 gadu vecumam. Tad nolēmis atmest un nesmēķējis trīs gadus. Pēc tam pīpēšanu vēl uz gadu atsācis, bet tagad jau kādu laiku atmetis.
Atmest smēķēšanu Jānis nolēmis, kad sajutis, ka ir mazāk enerģijas un nevar nodarboties ar sportu tādā apjomā, kādā kādreiz varējis. Jānis sācis biežāk slimot ar iesnām, klepu un līdzīgām slimībām. Taču pēc atmešanas šādas problēmas izzudušas.
Tāpat savu lomu nospēlējusi vide, kurā sanācis atrasties.
Brīžos, kad smēķēšana atmesta, Jānis pārsvarā uzturējies nesmēķētāju sabiedrībā. Tādēļ viņam bijis neērti, pat kauns, ka ik pa laikam ir jāiet uzpīpēt. Ja apkārt būtu tādi cilvēki, kas smēķē, iespējams, atmešana būtu sarežģīta.
«Atmešana savā ziņā bija arī ar mērķi iekļauties,» norāda Jānis.
Pēc trīs gadu ilga perioda Jānis tomēr pīpēšanu atkal atsācis. No sākuma atsācis smēķēt ballīšu laikā, kurās piedalījušies aktīvi smēķētāji. «Gribējās aktīvāk izklaidēties, bija pieejamas cigaretes. Tā sāku pa kādai uzpīpēt ballītēs un pēc kāda laika gribējās pīpēt regulāri,» atminas Jānis.
Jānim smēķēšanu atmest palīdzējusi Alena Karra grāmata «Kā viegli atmest smēķēšanu». Lasot grāmatu, cilvēks pieņem lēmumu, ka no kaut kāda brīža vairs nesmēķēs, skaidro Jānis. Tas brīdis pienākot, kad grāmata ir izlasīta. «Pēc tam pirmajā dienā ir savāda sajūta – tajos brīžos, kad vakar gāju smēķēt, šodien vairs nav ko darīt. Tā vietā ir jākoncentrējas darbam. Dīvainā sajūta gan ātri pazūd,» atzīst Jānis.
Viņš norāda, ka pozitīvas sajūtas un nelielu eiforiju radot pats pieņemtais lēmums – beigt smēķēšanu, jo tas nozīmē, ka katru nākamo dienu būs labāk. «Smēķēt negribēsies, veselība uzlabosies, enerģijas būs vairāk, nebūs nepārtrauktās smakas,» pauž Jānis. Atmetot smēķēšanu, Jānis nav saskāries ar kādām īpašām nikotīna atkarības izraisītām sekām vai grūtībām jeb, kā viņš pats saka, «lomkām».
Jānis gan pieļauj, ka kādreiz savas dzīves laikā teorētiski varētu arī vēl atsākt smēķēšanu.
«Es esmu atsācis pīpēt, kāpēc gan tas nevarētu notikt vēl kaut kad? [Tomēr] zinu, ka [vienalga] nosmēķētu varbūt gadu un atkal atmestu. Tā ir atkarība. Viņa šķiet biedējoša tajā brīdī, kad ik pa pusotrai stundai jāiet uzpīpēt,» norāda Jānis.
Bijušajam smēķētājam citi smēķētāji īpaši netraucē.
«Es viņus saprotu un saprotu arī to, ka no smēķēšanas nav pilnīgi nekādas jēgas. Es nejaucos – cilvēkam pašam jānonāk līdz domai, ka viņš grib atmest smēķēšanu. Tad ir jēga viņam kaut kā palīdzēt, iedrošināt. Kamēr tādas domas nav, tikmēr pārmetumi no malas vai stāsti par to, cik viegli ir atmest smēķēšanu, ir pilnībā bezjēdzīgi,» pauž Jānis.
Viņš gan atzīst, ka ir nepatīkami runāties ar smēķētāju, kurš nesen ir nopīpējis cigareti jo dūmus var sajust ļoti labi.
Savukārt Edgars ir atmetis aptuveni gadu, bet pirms tam bija kaislīgs pīpētājs. Vidēji dienā smēķējis aptuveni paciņu. Edgars ironizē, ka sācis pīpēt jaunībā, kad bijis jauns un dumjš. Kopumā viņš smēķējis 14 gadus un atmetis 2016.gada ziemā.
Smēķēšanas atmešanai īpaši izteikta iemesla nav bijis, vienā brīdi vienkārši apnicis pīpēt un ar to arī beidzis piekopt šo netikumu. Atmešana nav bijusi grūta, vien dažas reizes, lietojot alkoholu, bijusi vēlme uzpīpēt, taču Edgars ar to ticis galā. Arī Edgars uzsver, ka pēc smēķēšanas atmešanas viņam uzlabojusies veselība – elpa kļuvusi dziļāka. Tāpat samazinājies naudas patēriņš. |
|
|
|
|
|
tvnet.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Ko elektroniskās cigaretes nodara vīrieša veselībai |
|
|
Toksisko ķimikāliju dēļ, elektroniskās cigaretes bojā vīriešu spermu, noskaidrojuši zinātnieki, vēsta «Daily Mail».
Nesen veiktais pētījums raisījis
bažas par elektroniskajām ierīcēm ar kanēļu garšu, kas sevišķi palēnina spermatozoīdu peldēšanas ātrumu.
Košļājamās gumijas garšas tabaka, kas arī esot iecienīta elektronisko cigarešu lietotāju vidū, nogalina šūnas, kas palīdz ražot spermu.
Līdz šim pētījumos noskaidrots, ka smēķēšana var ietekmēt vīrieša auglību. Tikmēr elektroniskās cigaretes tiek piedāvātas kā veselīgāka alternatīva.
Tomēr Londonas Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka pat tad, ja cigaretē nav nikotīna, elektroniskajā ierīcē izmantotās garšas var ietekmēt vīrieša spēju radīt bērnus.
Bīstamo ietekmi uz spermu pēc zinātnieku domām var atstāt tieši garšas šķidrumos esošās toksiskās vielas.
Zinātnieki norādījuši, ka veiktā pētījuma rezultāti esot šokējoši - elektroniskajā cigaretēs izmantotie garšas šķidrumi atstāj iespaidu uz spermas kustīgumu un koncentrāciju.
Kopumā pieejamas 7000 dažādas elektronisko cigarešu garšas, taču zinātnieki pārbaudes veikuši ar populārāko – kanēļa un košļājamās gumijas garšu.
Ietekmi uz veselību atstājot garšas šķidrumā esošā viela – propilēnglikols.
Spermas paraugi pētījuma veikšanai ņemti no 30 vīriešiem. |
|
|
|
|
|
TVNET |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kā nomainīt ģimenes ārstu |
|
|
Kaut arī ģimenes ārsta nomaiņa ir diezgan vienkārša procedūra, daudziem šķiet, ka tā prasa milzum daudz laika un nervu šūnu, jo bieži dzirdēts par gadījumiem, kad izvēlētais ģimenes ārsts atsaka reģistrēt pie sevis, aizbildinoties ar pārāk lielu pacientu skaitu vai kādu citu iemeslu.
No šādiem nepatīkamiem starpgadījumiem iespējams izvairīties, pirms tam noskaidrojot, vai tava dzīvesvieta tiešām atrodas konkrētā ģimenes ārsta darbības teritorijā. "Delfi" vienkārši un saprotami skaidro, kā ģimenes ārsta nomaiņa veicama un kas vēl jāņem vērā.
Konsultēja Nacionālā Veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Trīs galvenie fakti par ģimenes ārsta maiņu
1. Katram ģimenes ārstam ir noteikta, līgumā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) atrunāta darbības pamatteritorija, kuru viņš apkalpo. Ģimenes ārsts nekādā gadījumā nevar atteikties reģistrēt pacientu, kas dzīvo viņa darbības pamatteritorijā.
2. Informāciju par to, kura ir konkrētā ģimenes ārsta apkalpotā teritorija un vai tava dzīvesvieta tajā ietilpst, vari saņemt NVD.
3. Pacientam nav jārūpējas par slimības vēstures nodošanu no vecā ārsta jaunajam.
Katra Latvijas iedzīvotāja tiesības
Katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izvēlēties savu ģimenes ārstu un nepieciešamības gadījumā, piemēram, mainot dzīvesvietu, veikt pārreģistrāciju pie cita speciālista. Par to, lai šīs tiesības tiktu nodrošinātas, atbildīgs NVD. Šī iestāde arī uztur ģimenes ārstu un viņa pacientu reģistru. Tādēļ visās strīdīgajās situācijās pēc palīdzības jāvēršas tieši tur.
Kad ģimenes ārsts drīkst un kad nedrīkst atteikt pierakstīt pacientu
Ģimenes ārstam jāuzņem katrs pacients:
* kura dzīvesvieta atrodas teritorijā, kuru konkrētais ģimenes ārsts apkalpo;
* kas ir viņa praksē reģistrēta pacienta bērns, vecāks vai laulātais.
Ģimenes ārsts var atteikt, ja…
* pacients dzīvo ārpus teritorijas, kuru viņš apkalpo;
* pie viņa reģistrējušies jau vairāk nekā 1800 pieaugušu pacientu vai 800 bērnu.
! Minētie atteikuma iemesli neattiecas uz ģimenes ārsta aprūpētajā teritorijā dzīvojošiem pacientiem un jau reģistrēta pacienta bērniem, vecākiem vai laulāto. Tas nozīmē, ka ģimenes ārsts nekādā gadījumā nevar atteikties savā praksē reģistrēt pacientu, kas dzīvo viņa darbības pamatteritorijā. Arī tad, ja viņa pacientu skaits jau sen pārsniedzis limitu. Tāpat ģimenes ārsts nevar atteikties reģistrēt personu, ja konkrētajā praksē jau ir reģistrēts kāds no šīs personas vecākiem, bērns vai laulātais, neatkarīgi no šī cilvēka dzīvesvietas, portālam "Delfi" skaidroja NVD pārstāve Evija Štālberga.
"Gadījumos, ja ģimenes ārstam ir pārāk daudz pacientu, viņš, protams, var cilvēkam, kurš vēlas pie viņa reģistrēties, paskaidrot, ko tas var nozīmēt – garākas rindas, kad vēlies pierakstīties, ilgāku gaidīšanas laiku uz vizīti… Taču, neraugoties uz to, ģimenes ārsts nevar atteikties reģistrēt viņa darbības pamatteritorijā dzīvojošu cilvēku vai jau reģistrēta pacienta bērnu, kādu no vecākiem vai laulāto," skaidro Štālberga.
Tas, ka ģimenes ārsta prakse atrodas gandrīz blakus dzīvesvietai, gan ne vienmēr nozīmē, ka konkrētajam ārstam ir pienākums pacientu reģistrēt savā praksē, piebilst Štālberga. Var gadīties, ka ārsts atsaka uzņemt pacientu, jo tādās blīvi apdzīvotās vietās kā Rīgas centrs, var būt tā, ka, piemēram, cilvēka dzīvesvietai blakus esošā medicīnas iestādē no vairākiem praktizējošiem ģimenes ārstiem konkrētās ielas iedzīvotājus pieņem tikai daži, bet pārējie atbild par citām teritorijām.
Kā uzzināt, kuru teritoriju apkalpo konkrētais ģimenes ārsts
Ārsts jāmeklē, vadoties pēc savas faktiskās, nevis deklarētās dzīvesvietas. Uzzināt, vai tava dzīvesvieta atrodas teritorijā, kuru izraudzītais ģimenes ārsts apkalpo, iespējams vai nu pie paša ārsta vai NVD. Dienesta mājaslapā atrodamas tabulas, kur redzami visi ģimenes ārsti un nepieciešamā informācija par viņiem. Ģimenes ārstu apkalpotās teritorijas tur apzīmētas ar kodiem.
Ja pašam no tabulas saprast grūti, var zvanīt uz NVD pa bezmaksas tālruni 80001234 (darba dienās no pulksten 8.30 līdz 17.00) vai rakstīt uz info@vmnvd.gov.lv, neaizmirstot norādīt faktiskās dzīvesvietas adresi. "Rakstot uz e-pastu, speciālisti sagatavos un atsūtīs sarakstu, pie kuriem ģimenes ārstiem cilvēks var reģistrēties, un atliks tikai izvēlēties," norāda Štālberga.
Kā noris reģistrēšanās
* Izvēlies savai faktiskajai dzīvesvietai tuvu ģimenes ārsta praksi, noskaidrojot, vai tava dzīvesvieta tiešām atrodas daktera apkalpotajā teritorijā;
* Sarunā vizīti pie izraudzītā ģimenes ārsta, paskaidrojot, ka vēlies reģistrēties;
* Dodies pie ģimenes ārsta, neaizmirstot paņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu – pasi vai ID karti;
* Noslēdz ar ārstu vienošanos divos eksemplāros, kas jāparaksta gan tev, gan ārstam. Viens no eksemplāriem paliek tavā rīcībā;
* Neaizmirsti izrunāt ar ārstu visus sevi interesējošos jautājumus par turpmāko sadarbību: kā rīkoties reizēs, kad steidzami nepieciešama palīdzība; kā pieteikt mājas vizīti utt.; noskaidro prakses darba laikus un kontaktinformāciju.
Kas notiek ar slimības vēsturi
Saskaņa ar likumu, pacients var saņemt visu izrakstu un ar ārstniecību saistīto dokumentu, tai skaitā slimības vēstures, kopijas, bet ne oriģinālus. Tāpēc par slimības vēstures nodošanu no viena ārsta otram jāparūpējas pašiem ārstiem.
Dokumentu nodošana jaunajam ģimenes ārstam parasti notiek pēc tam, kad maiņa tikusi reģistrēta NVD datu bāzē, un tā norisinās piecu dienu laikā. |
|
|
|
|
|
rutks.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Ka tikt galā ar bada sajūtu. Ziinātniska pieeja. |
|
|
Ko darīt, ja dienas kaloriju daudzums jau izmantots, bet ēst, tomēr, gribas. Dažreiz, tievēšanas procesā cīņa ar badu ir nogurdinoša. Mēs pastāvīgi cenšamies pārliecināt smadzenes, ka faktiski, mēs negribam apēst to lieko šokolādes gabaliņu. Īpaši, ja tas ir rokas stiepiena attālumā virtuves skapī.
Par laimi, ir vairāki pierādīti veidi, kas palīdz ierobežot tieksmi ēst. Pētnieki turpina pētīt hormonu kopumu mijiedarbību (piemēram, leptinu, grelinu, peptīdu YY, u.c.), kas uzrauga, cik daudz un ko mēs ēdam, vienlaicīgi regulējot cilvēka svaru. Šie hormoni sūta signālus uz smadzenēm, kuri savukārt, kontrolē vairākus procesus, un viens no tiem - bada un sāta sajūtu kontrole.
Teikt, ka tikai hormoni kontrolē bada sajūtu būtu nepareizi, jo ir citi nefizioloģiski iemesli, kāpēc cilvēki ir tik vērsti uz pārtiku. Mēs ēdam no garlaicības, vai tāpēc, ka redzam TV pārtikas reklāmas.
Vienkārši sakot, bada sajūtai ir fizioloģiski un psiholoģiski iemesli.
1. Optimālais ēdienu reižu skaits - neēdiet pārāk bieži vai pārāk reti. Zinātnieki secināja, ka: "pieejamie dati liek uzskatīt, ka skaita maltīšu pieaugums (> 3 dienā) vai nu, vispār, neietekmē apetīti, vai nu, tā ietekme ir minimāla, bet maltīšu skaitam retāk par 3 reizēm dienā, ir negatīva ietekme uz apetītes kontroli". 2. Dot priekšroku olbaltumvielām. Daudzie pētījumi atkal un atkal ir apstiprinājuši, ka lielu daudzumu olbaltumvielu uzņemšana palīdz samazināt badasajūtu. No visām pārtikasvielām proteīns (olbaltumviela) baro vislabāk. Lai sasniegtu proteīna piesātinājuma efektu vajadzētu patērēt 1.2-1.6 g / kg ķermeņa svara.
3. Nevajag pilnīgi atteikties no augļiem. Fruktoze un celuloze (šķiedrvielas) labi palīdz regulēt apetīti.
4. Lietojat vairāk šķiedrvielas. Šķiedrvielasdaudz ir dārzeņos. Viņaspalīdz piepildīt kuņģi. Kadvēders ir pilns, jūsu smadzenes domā, ka mēs esam pabaroti. Turklāt, ir ieteikts sākt katru ēdienreizi ar dārzeņiem, un tikai pēc tam apēst pārējo. Kā minēts iepriekš, dārzeņi aizņem daudz vietas kuņģī, tādējādi ierobežojot iespēju ēst vairāk pārtikas ar salīdzinoši augstu kaloriju daudzumu nelielā produktuapjomā.
5. Domāt, arī, par taukiem - tos nedrīkst ierobežot līdz nullei. Lai gan svara pieaugums daudzos gadījumos ir saistīts ar lielu taukudaudzumu, tos nedrīkst pilnīgi izslēgt no uztura. Tauki stimulētādu hormonuražošanu, kuri nomāc apetīti unmērens tauku daudzums uzturā palīdz uzturēt diētu. Eksperti iesaka tauku daudzumu aptuveni 20-25% no kopējā kaloriju skaita dienā un nav ieteikts mazināt tauku devu krietni zem šīs robežas. |
|
|
|
|
|
Ārsts I. Šeļegovs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Stress: brīdinājuma signāli, kam pievērst uzmanību |
|
|
Steidzīgajā ikdienā stresam ir pakļauts teju katrs no mums. Kāds ar negatīvajām emocijām tiek galā labāk, cits – īsti nespēj atslābināties, ļaujot tām uzkrāties. Tomēr ilgstošs stress, kā zināms, ir viens no biežākajiem dažādu veselības problēmu cēloņiem, kaitējot gan mūsu fiziskajai, gan garīgajai pašsajūtai. Turpinājumā piedāvājam brīdinājuma signālus, kas liecina – stresa ikdienā ir pārāk daudz, un jāsāk domāt, kā nemitīgo spriedzi mazināt.
Niezoši izsitumi
Ja pēkšņi esi iedzīvojusies niezošos izsitumos, iespējams, pie tiem vainojama nevis alerģija, bet gan pārmērīgs stress. Ilgstoši dzīvojot paaugstinātas spriedzes apstākļos, tiek novājināta mūsu imūnsistēma. Tā rezultātā bieži vien rodas agrāk nepiefiksētas alerģiskas reakcijas – ķermenis citādi reaģē, piemēram, uz ierastajām ziepēm, kosmētiku vai veļas mazgāšanas līdzekļiem, kas agrāk nekādas rūpes nav sagādājuši. Tāpēc, pirms steidzies iegādāties alerģiju mazinošus medikamentus, izvērtē, vai pie izsitumu un fiziskā diskomforta vainas nav ilgstošas raizes, negatīvas emocijas un spriedze.
Svara izmaiņas
Stresa ietekmē organismā izdalās kortizols, kas negatīvi ietekmē vielmaiņas procesus, kā rezultātā svars var dramatiski pieaugt vai, tieši otrādi, kristies. Jāpiebilst, ka stresa un svara izmaiņu korelāciju veido arī mūsu paradumu izmaiņas – lai mazinātu spriedzi, varam pārēsties vai arī nespēt ieēst nemaz, tam likumsakarīgi atspoguļojoties arī mūsu svarā.
Neizskaidrojamas galvassāpes
Ja galvassāpes agrāk piedzīvotas reti, bet nu ar tām jācīnās ar apbrīnojamu regularitāti, iespējams, ir vērts mazliet palēnināt ierasto ikdienas dzīves tempu. Stresa ietekmē, organismā notiekot dažādiem bioķīmiskiem procesiem, smadzenēs mainās nervu un asinsvadu struktūra, kas var ierosināt pēkšņu migrēnas lēkmi vai ilgstošas galvassāpes. Tāpat stresa ietekmē saspringst muskuļi, kas arī ir viens no izplatītākajiem galvassāpju cēloņiem. Tiesa, ja sāpes nepāriet un ir ilgstošas, obligāti jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības.
Gremošanas traucējumi
Stresa iespaidā radušies gremošanas traucējumi ir viena no pirmajām pazīmēm, ka organismam nepieciešama atelpa. Jūtot īslaicīgu stresu, visbiežāk piedzīvojam pastiprinātu vēdera izeju vai nelabuma lēkmi, kas ātri vien pāriet, savukārt ilgstošā stresa iespaidā rodas kuņģa dedzināšana un atvilnis. Protams, šīs pazīmes var raksturot arī nopietnākas kuņģa un zarnu trakta veselības problēmas, kuru risināšanai nepieciešama medicīniska palīdzība.
Sejas ādas problēmas
Lai gan vairums uzskata, ka akne ir vien pusaudžu gadiem raksturīga problēma, patiesībā tā var uzliesmot arī krietni vēlāk, neraugoties uz mūsu vecumu. Stresa ietekmē organismā notiek hormonālā līmeņa izmaiņas, kā rezultātā āda var pastiprināti izdalīt eļļas. Tā rezultātā poras aizsprostojas un veidojas iekaisums, ko redzam izsitumu formā.
Koncentrēšanās grūtības
Kamēr īslaicīgais stress mobilizē mūsu ķermeni un arī prātu, ilgstošā stresa ietekmē garīgā pašsajūta pasliktinās. To raksturo koncentrēšanās grūtības, atmiņas pavājināšanās, kā arī ilgstoša nomāktība un apātija. Bieži vien garīgais nogurums mazinās brīdī, kad mums izdodas atslābināties un atbrīvoties no ierastās ikdienas steigas.
Matu izkrišana
Matu izkrišana un to nomaiņa ir gluži normāls process, taču stresa rezultātā mati var kļūt ievērojami plānāki, pastiprinoties to izkrišanai un pasliktinoties arī matu kopējai veselībai. Protams, nereti pie tā var būt vainojamas arī citas veselības problēmas, taču nereti tieši stress ir galvenais faktors, kas pasliktina mūsu veselību, izskatu un pašsajūtu. |
|
|
|
|
|
DELFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
Venera un Merkurs progresīvajā Ūdensvīra zīmē |
|
|
Vai jūti gaisā vieglumu? Merkurs iegāja Ūdensvīra zīmē 14. februārī un šodien tam pievienojas Venera, ļaujot vieglāk paskatīties uz termiņiem un pienākumiem, skaidrāk ieraudzīt iespējamos nākotnes scenārijus un paprātot par inovācijām visās dzīves jomās.
Merkurs Ūdensvīrā – kontaktu veidošanas laiks Izmantojot laiku līdz 5. martam (tad Merkurs dosies tālāk uz Zivju zīmi), varam mēģināt izrauties no domām un tēmām, kurās pēdējā laikā bijām "iestrēgušas": Merkurs Ūdensvīra zīmē ļauj palūkoties uz pasauli ar atvērtāku skatu, atmest ierobežojošo un savu laiku nokalpojušo. Īsi sakot – uztaisīt revolūciju iesīkstējušu priekšstatu un pārliecību noliktavās.
Ūdensvīra zīme veicina draudzības saišu dibināšanu, un šogad minētajā laikā planētas sastājušās tā, ka iepazīšanās un draudzība var pāraugt perspektīvās attiecībās, kur pretrunas un pārpratumi tiek draudzīgi izrunāti. Arī lietišķā sadarbība solās veidoties cerīgāk, un mediju darbinieki un inovāciju speciālisti var uzrotīt piedurknes – šis ir viņu laiks!
Ūdensvīrs ir arī astrologu un gaišreģu zīme, un droši vien daudzi šajā laikā vēlēsies (un varēs) ieskatīties savā nākotnē.
Un vēl - šis ir laiks, kad atjaunot savu saziņas tehniku – datoru, tālruni, citas elektroniskas ierīces. Pirkumiem piemērotas dienas - 18. un 25. februāris, 1., 7. un 11. marts.
Venera Ūdensvīrā - uz viena viļņa ar mīļoto
Atšķirībā no Mežāža Veneras, kura cienīja nopietnu, praktisku un tradicionālu pieeju attiecībām, Ūdensvīra Venerai ir "vieglāks raksturs" - viņa nav greizsirdīga, nepaģēr turēšanos pie "visi tā dara" principa, ir gatava eksperimentiem, un par viņu var teikt - tas ir īsts draugs (un draudzība vis nenozīmē nonākšanu kāda privātīpašumā!).
Ūdensvīra Veneras labākās īpašības šajā laikposmā pamanīsies atbalstīt arī vairākas citas planētas, to vidū Marss, tāpēc attiecību veidošanai un varbūt pat bildinājuma saņemšanai laiks līdz 12. martam, kad Venera ceļos tālāk uz Zivju zīmi, ir ļoti labvēlīgs.
Dvēseles biedrs turpmākajās nedēļās būs lielākais kompliments, un iegūs tās, kuras spēs savā partnerī radīt šādu sajūtu. Sarunas par lielām, dažkārt futūristiskām tēmām pašiem par pārsteigumu var kļūt par daļu no divvientulības romantikas (protams, ja jūsu abu vērtības un priekšstati par ideālo nākotni sakrīt).
Ūdensvīra Venera ir nedaudz ekscentriska, un tas, domājams, izpaudīsies arī izpratnē par skaisto, garšīgo, vērtīgo un ērto. Ja gribas nokrāsot, piemēram, zilus matus, – droši uz priekšu, apkārtējie šādu iziešanu no rāmjiem neuztvers kā milzu pārkāpumu. |
|
|
|
|
|
orakuls.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Bērnu slimnīcas mediķu ieteikumi drošai atpūtai pie ūdens |
|
|
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi aicina vecākus un bērnus būt uzmanīgiem, atpūšoties un meklējot veldzi pie ūdens, medicine.lv informē slimnīcas pārstāve Dace Preisa. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi atgādina, par bērnu drošību pie ūdens ir atbildīgi pieaugušie.
Lai atpūta pie ūdens būtu droša un patīkama, svarīgi ievērot šos noteikumus:
*Nekad neatstājiet bērnu pie ūdens vienu pašu bez uzraudzības! Vienalga, vai tā ir jūra, ezers, upe, dīķis, baseins, ūdens atrakciju parks vai muca lietus ūdens krāšanai. Dažkārt pietiek ar dziļu peļķi, lai aizrijoties dzīvība būtu briesmās.
*Pēc ilgstošas atrašanās saulē ūdenī jāgremdējas pamazām. Straujas temperatūras svārstības var izraisīt sirds un asinsrites traucējumus un krampjus.
*Līdz ko lūpas kļūst zilganas, bērns jānogādā sausumā un jāietin dvielī, lai novērstu hipotermiju.
*Peldēšanai vislabāk izvēlēties oficiālās peldvietas. Pirms laist bērnu ūdenī, pārliecinieties, lai krasts ir lēzens, ciets, bez bedrēm, tuvumā nav spēcīgas straumes, ūdenszāļu, kā arī smiltīs nav stiklu vai citu asu priekšmetu.
*Neļaujiet bērniem lēkt ūdenī. Zem ūdens var slēpties akmeņi un straumes atnesti koki. Ielecot no augstuma pārāk seklā vietā, var gūt traumu, arī atsitoties pret gultni.
*Māciet bērniem peldēt. Vairums bērnu to var sākt apgūt jau 5 gadu vecumā. Taču pat tad, ja bērns šo prasmi ir apguvis, esiet modri, jo bērni var pārvērtēt savus spēkus.
*Īpaši uzmanīgiem jābūt ar piepūšamajiem peldlīdzekļiem atklātās ūdens tilpnēs, tos vējš viegli var ienest dziļumā kopā ar bērnu.
*Uzvelciet mazulim glābšanas vesti. Peldriņķi un citas peldošās rotaļlietas nevar pasargāt bērnu. Glābšanas veste ir obligāta arī laivu braucienu laikā.
*Nepeldieties negaisa un stipra vēja laikā. Ūdens labi vada elektrību, bet viļņi var nogāzt no kājām un ievilkt dziļumā.
*Ja mājās ir baseins, uzstādiet nožogojumu, lai bērni nevarētu bez vecāku ziņas tam tikt klāt. Baseiniem nereti ir slidenas malas, tāpēc neļaujiet bērniem tā tuvumā skraidīt un dauzīties. Neatstājiet baseinā peldam piepūšamās mantas, kas varētu radīt papildus interesi mazajiem.
*Kuplā pulkā atpūšoties pie ūdens, nelaime var piezagties nemanot. Deleģējiet kādu pieaugušo, kas nepārtraukti uzmanīs bērnus. Ja bērnus pieskata vairāki vienlaikus, tas nozīmē, ka tos nepieskata neviens.
*Nereti bērni jokojas, imitējot slīkšanu. Izskaidrojiet, ka, rodoties reālām briesmām, citi var nenovērtēt stāvokļa bīstamību.
*Neļaujiet bērniem iet pārāk dziļi ūdenī. Pat tiem, kas ir apguvuši peldēšanu, nav vajadzības iet dziļāk par krūtīm! |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kāpēc vērts ūdenim pievienot šķēlīti citrona? |
|
|
Par silta citronūdens dzeršanas labajiem un organismam noderīgajiem efektiem, visticamāk, jau esi dzirdējusi. To šķietami apstiprina arī slavenības, citronūdens iekļaušanu savā uzturā minot kā neiztūkstošu veselīga dzīvesveida sastāvdaļu.
Taču, vai tiešām citrona šķēlītes pievienošana ūdenim to no tiesas padara teju dziedinošu?
Atbildi sniedz portāla womenshealth.com aptaujātie eksperti.
Kā skaidro Amerikas Uztura un Dietoloģijas Akadēmijas pārstāvji, citronūdens pats par sevi svaru zaudēt neliks, taču, ja ar to aizstāsi saldinātos dzērienus un kafiju, rezultāti būs acīmredzami mazāka uzņemto kaloriju skaita dēļ.
Tāpat atsvaidzinošais dzēriens, siltam vai istabas temperatūrā esošam ūdenim pievienojot citronu, uzlabo vielmaiņas darbību pietiekama dienā uzņemtā šķidruma daudzuma dēļ, kas organismam ir vitāli svarīgs dzīvības procesu nodrošināšanai.
Jāpiebilst, ka, dzerot ūdeni, kam garšas uzlabošanas nolūkos pievienota šķēlīte citrona, no organisma tiek izvadīts arī liekais ūdens, kas rada smaguma sajūtu un fizisku diskomfortu.
Tāpat citrons padara organisma vidi sārmaināku, tā veicinot tauku šūnu šķelšanos un to izvadīšanu no organisma.
Tādējādi var secināt, ka, kombinējot aktīvu dzīvesveidu un sabalansētu ēdienkarti ar ieradumu dienā nobaudīt vairākas glāzes citronūdens, svaru zaudēt un pašsajūtu uzlabot patiešām būs krietni vieglāk.
Izmanto šo palīglīdzekli kārotās fiziskās formas sasniegšanai! |
|
|
|
|
|
DELFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
Sākas Kazas gads. Tas ir nozīmīgs sievietēm! |
|
|
20/02/2015 Pēc Ķīniešu horoskopa, saskaņā ar Austrumu kalendāru, jaunais Kazas gads sākas šodien,19. februārī.
Portāls «Apollo» lūdza astroloģi un kāršu konsultanti Ritu Riekstiņu raksturot Kazas gada «sievišķīgo pusi» - ko Kazas gads sola attiecību jomā.
Kādas ir Kazas gada būtiskākās iezīmes?
Kazas gadam kopumā raksturīgs jūtam atvieglojums, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šajā gadā mēs visi sajutīsim būtiskas pārmaiņas gan ekonomiskā, gan politiskā jomā.
Atrisināsies jautājumi, kas vairākus gadus vilkušies un smagnēji ietekmējuši mūsu pašsajūtu un skatu uz dzīvi. Tagad tas kļūs pacilājošāks, mēs paši kļūsim priecīgāki, pozitīvāki, vairāk uzmanību veltīsim ne-materiālām lietām, tā vietā izvēloties izglītību, personības pilnveidi un sirdsmieru. Šajā gadā notiks atbrīvošanās no sajūtām, notikumiem, darbiem, izvēlēm un arī cilvēkiem. Tie, kas sajutīs, ka nesamais kļuvis gaužām smags un neatradīs tajā vērtību, ķersies klāt tā tīrīšanai, kārtošanai un atvieglošanai.
Kazas gads sola attiecību un mīlestības jomā?
Tas viss ļoti lielā mērā arī attiecas uz mīlestību, jo mīlestība nav ciešanas. Mīlestība ir laimīga un emocionāli piepildīta savienība, kurā viens otru papildinot, mijiedarbojas divi cilvēki. Es dienu dienā sarunās ar klientiem dzirdu ļoti daudz stāstus par attiecībām, kas tiek vilktas, mākslīgi uzturētas, kurās partneri pat nesarunājas un nesaskaras nedz ar acīm nedz rokām. Diemžēl tādu ir daudz, un tiem, kas tādās dzīvo un sirsniņā jūt vēlmi justies labāk, šis gads dos tādu iespēju.
Protams, jādara pašiem, kāds solis būs jāsper un vārdi pār lūpām būs jāpārveļ, taču šogad tas būs vieglāk. Šis gads nāks pretim tiem, kas nedaudz nedrosmīgi. Ir laiks sakārtot attiecības, lai visi, kas tajās piedalās dzīvot saskaņā un mīlestībā.
Pāriem, kas vēl tikai veidosies, jūtas plauks kā rozes zieds paātrinājumā, īpaši gada pirmajā pusē. Kaislīgs sākums un labs pamats arī ilgstošām attiecībām.
Vai varat dot kādu padomu, kā «pielabināt» zvaigznes, lai tās dotu vairāk harmonisku attiecību?
Pielabināties? Laikam būs kaut kas cits tomēr jādara, vai drīzāk – kādam citam pielabināties, nevis zvaigznēm. Kam? Tikai pašiem sev. Nav nekā svarīgāka, un nekas arī nedos labāku savstarpējo sapratni ar cilvēkiem, kā atklātība pašam pret sevi un sirds tīrība. Nemelojiet sev, ja nepatīk, atrodiet veidu kā pateikt, ka nepatīk un pateikt kā patīk!
Kā teica lācītis Pūks: «Darīt vajag to, ko vajag darīt, un nevajag darīt to, ko darīt nevajag!». Ja jūtat, ka nav mans, nav īsti tā, ka sirsniņa atsaucas pozitīvi – nedariet, jo tas nozīmē nedarīt sev pāri. Mīlestībai ir jābūt vieglai. Pirmkārt, pašiem tā jājūtas un jādod šī sajūta arī partnerim. Tad, kad paši būsim tādi, tad arī zvaigznes būs vēlīgas. Mīlestības pilnu gadu! |
|
|
|
|
|
apollo.tvnet.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Gandrīz 2000 gadu sena tējas recepte pret gripu |
|
|
Tējas meistars Andris Purviņš ne vienu vien reizi bijis Ķīnā. Vienā no ceļojumiem pa tējas plantācijām lietus bija aizskalojis ceļu, un apkārtceļš veda cauri dziļiem Ķīnas laukiem.
Ceļā Andris iepazinās ar budistu mūku un uz nedēļu apmetās klosterī. ar to, kas noticis, Andris izvairās stāstīt, vien atklāj, ka no ceļojuma pārbraucis ar seniem hieroglifu pierakstiem. Senie raksti slēpa tējas receptes, ko viņam izdevies nofotografēt, turklāt bija nepieciešami divi gadi, lai tekstus iztulkotu. Kā jau viss ģeniālais – šīs receptes ir vienkāršas, bet negaidītas kombinācijās. Zaļā tēja pati par sevi glabā ārkārtīgi daudz vērtīgu vielu un jau izsenis zināma kā tēja, kas spēcina organismu.
Savukārt, apvienojot to ar citām augu valsts sastāvdaļām, tās efekts daudzkārt pastiprinās. Tējas lietpratējs piekritis dalīties trīs senās tējas receptēs no Ķīnas, kas īpaši iedarbīgas veselības stiprināšanai. «Šo trīs recepšu pamatā ir Tao zaļā tēja, ko īpaši iesaku, jo tā ir absolūti tīra zaļā tēja.
Interesanti, ka tieši recepte pret gripu nāk no Trīs karaļvalstu perioda Ķīnā un ir gandrīz divus tūkstošus gadu sena,» stāsta «Apsaras» tējas meistars Andris Purviņš.
Tēja pret gripu Sastāvdaļas Tao zaļā tēja: 1 ēdamkarote Rīsi: 1 ēdamkarote Ingvera sakne: 2-3 gabaliņi Ūdens: 450 ml Pagatavošana: Rīsus noskalo aukstā ūdenī. Noskalotajiem rīsiem pievieno ingvera gabaliņus un Tao zaļo tēju, pievieno 1 ēdamkaroti auksta ūdens. Visas sastāvdaļas samīca piestā, līdz izveidojas viendabīga masa. Uzvāra ūdeni. Kad ūdens uzvārījies, tam pievieno pastu un maisa pulksteņa rādītāja virzienā 2-3 minūtes. Tēju noņem no uguns un atstāj atdzesēties 1 minūti.
Tēja pret klepu Sastāvdaļas Baltais redīss: 1,5 cm gabaliņš Šķipsniņa augstas kvalitātes jūras sāls Tao zaļā tēja: 1 ēdamkarote Ūdens: 850 ml Pagatavošana: Notīra redīsu un smalki sakapā. Visas sastāvdaļas liek tējkannā un aplej ar karstu ūdeni, ļauj ievilkties 2-3 minūtes.
Tēja pret saaukstēšanos Sastāvdaļas Savītusi ingvera sakne: 4-5 gabaliņi Loki (nedrīkst būt pārauguši): 2 gabaliņi aptuveni 2,5 cm diametrā (loka baltā daļa/sīpoliņš) Tao zaļā tēja: 1 ēdamkarote Ūdens: 850 ml Pagatavošana: Ingveru sagriež plānās, aptuveni 3 mm biežās šķēlītēs. Loka balto daļu pārgriež gareniski uz pusēm. Ingveru, lokus un Tao zaļo tēju aplej ar karstu ūdeni un atstāj ievilkties uz 2-3 minūtēm. Pastiprinātam efektam var pievienot šķipsniņu augstas kvalitātes jūras sāls. |
|
|
|
|
|
apollo.tvnet.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
10 nepatiesi mīti par veselību ziemā |
|
|
Dažās it kā vispārpieņemtās gudrībās par ziemu un aukstumu ir tikpat faktu, cik stāstā par Ziemassvētku vecīti. Diemžēl ticība šiem mītiem, var radīt īstas veselības problēmas, tāpēc žurnāls The Health atspēko izplatītus ziemas aukstā laika mītus.
Mīts: Aukstais laiks padara slimu Lai arī aukstums un saaukstēšanās ir līdzīgi vārdi, tomēr aukstums "viens pats" nevar padarīt slimu. Patiesībā ir pat pretēji. Šūnas, kas cīnās pret infekcijām aktivizējas aukstumā kā organisma aizsargreakcija, skaidro The Health. Tādēļ bieža uzturēšanās ziemā svaigā gaisā "trenē" šo efektu un uzlabo imunitāti.
Turklāt ASV Nacionālā alerģiju un infekciju slimību institūta pētījumi rāda, ka saaukstēšanās vīrusi vislabprātāk vairojās aptuveni 32 grādu temperatūrā pēc Celsija. Ziemā ārā un arī cilvēka nāsīs, kur vispirms nonāk vīrusi, noteikti ir aukstāks.
Mīts: Aukstumā nevajadzētu nodarboties ar sportiskām aktivitātēm Tieši otrādi, ziemā "jālien laukā no migas" un jādodas plašajā un aukstajā pasaulē. Pētījumi pierāda, ka sportošana un aktivitātes aukstā laikā brīvā dabā uzlabo asinsriti un palīdz sadedzināt kalorijas ātrāk. Turklāt šādas aktivitātes palielina endorfīna jeb laimes hormona līmeni. Jau tikai atrašanās ārā aukstā laikā palielinot šī hormona izdalīšanos. Savukārt fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē organismu, uzlabo skābekļa apriti asinsritē. Otrkārt, sports ir iespēja cilvēkam izlādēties no ikdienā uzkrātā stresa un pozitīvā veidā atbrīvoties no negatīvajām emocijām, kas palīdzēs pret ziemas depresiju.
Protams, cilvēkam ir jābūt pareizi apģērbtam, pirms treniņa jāiesildās un jāatsildās, kā arī jāuzmanās, lai uz slidena ceļa nepakristu, bet citādi aktivitātes laukā ziemā ir ļoti vēlamas.
Mīts: Alerģijas ziemā mitējas
Tieši alerģija var būt īstais iemesls, kāpēc ziemā klepo, šķaudi un nepārtraukti mokies ar iesnām. Viens no pieciem cilvēkiem cieš no kādas alerģijas, liecina Amerikas Astmas un alerģijas fonda publiskotie dati. Ziemā vairāk izpaužas tā saucamās telpu alerģijas. Piemēram, mājdzīvnieki vairāk uzturas istabā, tādēļ cieš cilvēki, kam ir alerģijas no to spalvām, tāpat mazāk vēdinātās telpās uzkrājas putekļi, kas kairina. Tādēļ, ja, lietojot pretalerģijas zāles (antihistamīnu), simptomi saglabājas ilgāk nekā 10 dienas, vēlams konsultēties ar alergologu.
Mīts: Ziemā nav jālieto sauļošanās aizsargkrēms
Protams, peldkostīmi un peldbikses vairākus mēnešus guļ skapī, tomēr par sauļošanās krēmiem gan nevajadzētu aizmirst. Tā kā ziemas mēnešos Zemes virsma ir tuvāk Saulei, mēs faktiski esam vairāk pakļauti kaitīgiem stariem, paši to neapzinoties, raksta The Health.
Turklāt sniegs un ledus atstaro ultravioletos starus, tādēļ slēpojot vai baudot citus ziemas priekus, noteikti vērts uzklāt sauļošanās aizsargkrēmu, lai nepakļautu ādu nevajadzīgam riskam.
Mīts: Lielāko daļu siltuma ķermenis zaudē caur galvu
Šis ir mīts, kas saglabājies kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad šādu informāciju izplatīja ASV armija, vadoties pēc pētījuma, kurā brīvprātīgie devās uz ziemeļiem un ar atkailinātu galvu uzturējās ārā lielā aukstumā. Pārējais ķermenis bijis apģērbts. Tādēļ loģiski, ka šādā gadījumā atkailinātā ķermeņa daļa izstaroja vairāk siltuma. Tomēr tas caur galvu nenotiek vairāk kā caur citu atkailinātu ķermeņa daļu – tāds pats "siltuma zudums" notiek, piemēram, caur rokām, ja nav cimdu.
Mīts: Saulesgaismas trūkums izraisa depresiju Lai arī mūžīgā tumsa noteikti neuzlabo garastāvokli, ziemas depresijai ir vēl daudz citu iemeslu un izraisītāju, īpaši, ja tā parādās brīvdienu laikā. Tie var būt, piemēram, aizņemtība, stress ģimenē, uztraukumi, naudas problēmas, kas daudz vairāk ietekmē garastāvokli un rada nomāktību.
Mīts: Svars ziemā būtiski pieaug Trekni ēdieni, drūmas un lietainas dienas, vakari, kas pavadīti zem siltas segas – nav grūti saprast, kāpēc svars ziemā var pieaugt. Tomēr pētījumi rāda, ka vidēji šis pieaugums nav liels un lielākoties sievietes ziemā pieņemas svarā ne vairāk kā par diviem kilogramiem. Īpaši bīstams laiks ir brīvdienas, kad, kā rāda pētījumi, svars pieaug par 51% vairāk nekā ikdienā.
Turklāt lielākā daļa sieviešu nemaz nepamana, ka lielākais svara pieaugums notiek pavasarī, tādēļ, gadiem ejot, kopējais svars tiešām var būtiski palielināties.
Mīts: Vitamīns C pasargā no saaukstēšanās
Šis ir mīts tikai daļēji. Ja ik dienas uzņem ieteicamo C vitamīna devu - 75 miligramus, tas uzlabo imūnsistēmu, kas ļauj organismam cīnīties pret dažādām saslimšanām, kā arī var palīdzēt saīsināt slimošanas laiku. Tomēr C vitamīna lietošana nepasargās no saaukstēšanās.
Mīts: Aukstums liek matiem izkrist
Vēss laiks tieši otrādi var veicināt matu augšanu. Cīrihes Universitātes slimnīcā tika veikts pētījums, kurā zinātnieki sekoja 823 sieviešu matu izkrišanai sešus gadus, un atklājās, ka visvairāk matu izkrīt vasarā, bet vismazāk – ziemā.
Tomēr ziemā galvas āda mēdz kļūt sausa un nevesela, tādēļ nereti nepieciešama speciāla kopšana gan matiem, gan galvas ādai, lai tie būtu veseli un skaisti.
Mīts: Alkohola lietošana aukstā laikā sasilda
Alkohola lietošana var radīt sajūtu, ka kļūst karsti, bet tas ir tādēļ, ka paplašinās asinsvadi ādā, asinis riņķo un apasiņo ādu (pazīmes, kas par to uzskatāmi liecina, ir, piemēram, bieži redzamais sarkans deguns un vaigi), bet, liek asinīm aizplūst no iekšējiem orgāniem. Tomēr pats sliktākais ir tas, ka alkohols faktiski samazina ķermeņa spēju radīt drebuļus un tādējādi sevi sasildīt, kas aukstumā ir bīstami.
Tāpat, cilvēks kļūst mazāk jūtīgs pret aukstumu un nepamana, ka pirksti vai citas ķermeņa daļas jau nopietni apsalušas. |
|
|
|
|
|
DELFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
KORDICEPS. APTURI VĪRUSU TŪLĪT!!! |
|
|
Ja ir tukšums – aizpīldī viņu! ...no Dzeltena imperatora «Traktāta par iekšēju» Laiks ir kļuvis manāmi vēsāks, saule vairs nesilda un parādās aizvien mazāk,bieži līst,ir drēgns. Dabā ir sajūtama ziemas tuvošanās. Cilvēka organisms arī ir pakļauts šīm dabā notiekošajām svārstībām un ir spiests adekvāti uz tām reaģēt, bet tas ne vienmēr izdodas jo paši vien pie visa esam vainīgi -te esam mājās aizmirsuši lietussargu un salīstam, te apavi izrādās nepiemēroti ilgajai pastaigai pie jūras un kājas pamatīgi ir nosalušas, te nepaspējām paēst brokastis, te darbā aizmirsām par pusdienām, bet vakariņās uzkodām no lielveikala līdzpaņemtos salātus. Ikdienas stress, tumšā gadalaika iestāšanās novājina organsima aizsardzības spējas. Šajā gadalaiku maiņas periodā nesnauž arī vīrusi. Ceļotāji, kuri dodas uz tiem pasaules reģioniem, kur ir sezonālie -ziemas – pavasara, rudens-ziemas gripas uzliesmojumi, un arī tie mūsu valsts iedzīvotāji, kuri nedodas nekur, bet ikdienā sabiedriskās uzturēšanās vietās ir spiesti kontaktēties ar šiem ceļotājiem, ir pakļauti riskam inficēties ar vīrusu slimībām. Tūristiem risks ir tāpēc, ka bieži viņi ceļo pārpildītos transporta līdzekļos un apmeklē cilvēku drūzmēšanās vietas – abas situācijas veicina vīrusu izplatību. Vecāki cilvēki, indivīdi ar respiratorām vai sirds slimībām, cukura slimību vai jebkādu pazeminātas imunitātes stāvokli, un veselības aprūpes iestāžu, lidostu, autoostu un lielveikalu darbinieki ir īpašā riska grupa, kam ir vislielākās iespējas inficēties ar šo slimību. Saslimšanas ar dažādām respiratorās sistēmas vīrusu slimībām un gripu ceļojuma laikā rezultāts var svārstīties diapazonā no neērtību radīšanas līdz dzīvībai bīstamiem stāvokļiem. Un tagad nedaudz par jauno gripas paveidu jeb cūku gripu.Speciālisti ir pārliecināti, ka jaunā gripa H1N1 jeb tā dēvētā cūku gripa Latvijā plašāk izplatīsies šī gada rudenī. Potenciālo slimnieku skaits lēšams 70 tūkst. iedzīvotāju apmērā. Līdz šim Latvijā reģistrēti 18 saslimšanas gadījumi ar H1N1 vīrusu.Sabiedrības veselības aģentūra uzskata, ka tā kā pret jauno gripas vīrusu cilvēkiem nav imunitātes, iespējams, tai uzliesmojot, būtu jārēķinās ar vismaz tādu saslimušo skaitu, kāds bija, kulminējot sezonālajai gripai 2006./2007.gada sezonā, t.i. ir aptuveni 70 tūkst. saslimušajiem. Skarbākās prognozes paredz pat simtus tūkstošus sirdzēju. Kopumā līdz šā gada 24.septembrim Latvijā apstiprināti 30 jaunās gripas saslimšanas gadījumi (pirmais no tiem tika apstiprināts 23.jūnijā). Savukārt kaimiņvalstīs Lietuvā apstiprināti 51 un Igaunijā 68 jaunās gripas saslimšanas gadījumi.Kopumā Eiropas valstīs apstiprināti vairāk kā 53 000 gripas saslimšanas gadījumi, no kuriem 163 ir letāli. Visvairāk saslimušo ir Vācijā -19538 un Lielbritānijā -13471. Jaunā A H1N1 gripa ir akūta elpceļu vīrusu infekcija, ko pārnēsā cūkas, bet ir iespējams, ka cūku gripas vīrus izplatās arī no cilvēka uz cilvēku. Saslimšanu izraisa A tipa gripas vīruss.Un neaizmirsīsim, ka sezonālā gripa arī nesnaudīs. Gripas vīruss pastāvīgi attīstās, un tā antigēnās īpašības ātri mainās, līdz ar to ķīmiskie medikamenti nevienmēr sniedz gaidīto efektu. Gripa ir ļoti kontagioza(lipīga) slimība. Ar to ir iespējams inficēties ģimenē, darbā, uz ielas, visur.Ar gripu slimam cilvēkam ir augsta temperatūra, izteikts nespēks, sāpes muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes. 15-30% gadījumu rodas smagas komplikācijas, bet daži cilvēki var pat nomirt. Katru gadu slimība skar 5-15% pieaugušo un 15-42% bērnu. 10-12% visu darba kavējumu iemesls. Iekļuvis cilvēka organismā, gripas vīruss vairojas elpošanas ceļu epitēlijšūnās. No turienes tas un tā izdalītie toksīni, un audu sabrukšanas produkti iekļūst asinīs un rada organisma intoksikāciju. Tās pazīmes tad arī ir visiem tik labi zināmie gripas simptomi. Slimības inkubācijas periods parasti ilgst 1-2-5 dienas, kad saslimušais ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekciju avots. A gripas H1N1 simptomi cilvēkiem parasti ir tādi paši kā parastai, sezonālai gripai, tie parasti parādās 1-2 dienas pēc inficēšanās: • vispārējs nogurums, • ķermeņa temperatūras paaugstināšanās; • klepus vai iesnas; • sāpes kaklā; • sāpes muskuļos (kaulu „laušanas” sajūta); • galvassāpes; • drebuļi; • apsārtušas, asarojošas,kairinātas acis, • vemšana vai caureja (nav tipiski gripas simptomi, bet novājinātiem pacientiem, bērniem un atsevišķos pēdējos cūku gripas infekcijas gadījumos ir novēroti). Ja gripa noris bez sarežģījumiem, piecu līdz desmit dienu laikā veselības stāvoklis uzlabojas. Tomēr vēl pāris nedēļas pēc tam cilvēks jūtas ne īsti slims, ne vesels - apkārtējie viņu nervozē, trūkst enerģijas, viņš pastiprināti nogurst, var būt neizteiktas galvas sāpes u.c. izpausmes. Slimības smaguma pakāpe, slimošanas ilgums, komplikāciju rašanās risks ir atkarīgs no tā, kādas vīrusu uzbrukuma brīdī ir organsima aizsardzības spējas. Ko darīt? Kā pasargāt sevi un savus tuviniekus no saslimšanas ar akūtām elpošanas ceļu jeb respiratorām vīrusu infekcijām? Kā uzlabot organisma imunitāti? Ķīnas Tradicionālā medicīna iesaka ievērot sekojošus noteikumus: +Uzturs. Ziemā uzturam ir jābūt veselīgam, pilnvērtīgam, organismu sasildošam, tāpēc ēdienam ir jābūt svaigi pagatavotam, jāpievieno pipari un čili, jāēd bieži sildošas zupas, jāizslēdz aukstu produktu lietošana, jāatsakās no ledus tējas un saldinātās limonādes lietošanas. Bieži jādzer zaļā tēja ar kanēli,ingveru,citronu, medu, kas lieliski sasilda un tonizē organismu. +Apģērbs. Adekvāti jāsaģērbjās.Jāatcerās par savām „vājajām vietām” organismā. Piemēram, nav jāstaigā kailu galvu ja ir „vārīgs”kakls u.t.t. +Fiziskā aktivitāte. Nav jāpamet novārtā vasarā uzsāktās fiziskās aktivitātes. Bet pēc tām nav uzreiz jāsteidzās laukā, bet jānobauda tasi siltas un spirdzinošas tējas. +Organisma aizsardzība. Jālieto dabīgas atveseļojošas augu izcelsmes formulas. Jālieto organsimam tik nepieciešamās „labās baktērijas”. Kādas dabīgās formulas ieteicams lietot organisma aizsardzībai no gresīvajiem vīrusu uzbrukumiem? Viena no viseefektīgākajām organisma stiprināšanas formulām ir no augstākajām sēnēm iegūtā koncentrētā Šķidrā Ķīnas kordicepa eliksīra formula, kas ļoti ātri paaugstina organisma pretošanās spējas. Tā ir spēcīga antioksidantu buķete,kam piemīt arī prevīrusu, pretbaktēriju un pretsēnīšu iedarbības efekts. Savukārt, medum piemīt organismu spēcinoša, prettūskas, pretiekaisuma iedarbība. Medus paātrina organismā norisošās bioķīmiskās reakcijas. Eliksīra sastāvā ieiet: Ķīnas kordicepa ekstrakts -70%,Kizila ārstnieciskā ekstrakts-10%, Šitake ekstrakts-6%, Spožās plakanpiepes ekstrakts-4%, Medus-1%, Attīrīts ūdens-9%. Lietošana: Profilaktiski: Pieaugušajiem – pa 5 ml tukšā dūšā no rīta 1 reizi dienā. Bērniem (atkarībā no vecuma)-1-2gv.- 1,0 -1,5ml/dienā, 2-3g.v.-1,5-2,0 ml/d, 3-5g.v.-2,0 -2,5ml/d, 5-7g.v.-2,5 -3,0ml/d, 7-10g.v.-3,0-3,5ml/d, 10-12g.v.-3,5-4,0 ml/d, 12-14g.v. -4,0-4,5ml/d, 14-16g.v. – 4,5-5,0ml/d. Augšējo elpošanas ceļu aizsardzībai produktu rekomendē lietot iekšķīgi, kā arī, pirms došanās laukā, iepilināt katrā nāsī pa 1-2 pil., efektivitātes paaugstināšanas nolūkā vai pandēmijas laikā iesaka pilināt eliksīru degunā 2-3 reizes. Saslimšanas gadījumā ar akūtu vīrusu slimību produktu iesaka lietot pa 3-5ml katras 3-4 stundas (20-30ml) līdz simptomu izzušani. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Unikālie augi: Zelta Četrinieks |
|
|
„Auga ārējais izskats ir tikvien daļa no tā būtības.” - Gēte
„Zāles” ir lietotas, un to dziednieciskās īpašības ir pārbaudītas paaudzēm ilgi, tādēļ tās tiek sekmīgi izmantotas tautas medicīnā. Zinātnieki arvien biežāk novēro un pēta augu ārstnieciskās īpašības un rada dabiskus preparātus uz augu bāzes, jo tie ir efektīvāki un mazāk var būt bīstami mūsu organismam.
Iepazīsimies ar augu „Zelta Četrinieku”!
Dzeltenais Ingvers (Curcuma / Tumeric / Yellow Ginger / Kunyit Basah)
Šī auga izcelsmes zeme ir Austrumāzija. Indieši un ķīnieši zin, cik tas ir veselīgs, kopš seniem laikiem. Tā ir garšviela, dabiska krāsviela un medikaments, kas pazīstams jau vairāk, nekā 2500 gadu.
Indijas kulinārija paredz, ka zeltainais kurkumas pulverītis jāpievieno gandrīz katram ēdienam. Zinātnieki uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ Austrumos ir salīdzinoši reti sastopama Alcheimera slimība. Ingvera sakne, kam piemīt iekaisumu mazinošas, antioksidējošas un antiseptiskas īpašības, ir jau izsenis izmantota Ajūrvēdas sistēmā.
Indijā pastāv ingvera (kurkumas) kults, un uzskats, ka šī garšviela kāzās dod pārticību un auglību. Saskaņā ar vēdisko rituālu, sieviete, precībās ieziežot ķermeni ar ingveru, attīrās no pagātnes grēkiem, un tādējādi vīrs apņem šķīstu sievu. Lai šo savienību padarītu par likumīgu Dievu priekšā, līgavainis kāzu ceremonijā apsien līgavai ap kaklu svētu, ar ingvera pastu piesūcinātu pavedienu.
Indijas ārstniecības praksē ingveru izmanto arī kā līdzekli dzimumtieksmes pastiprināšanai, potences uzlabošanai un prostatas vēža profilaksei. Šī auga ārstnieciskās īpašības var efektīvi izmantot infekciju, gremošanas problēmu un artrīta gadījumā, kā arī ārstējot ievainojumus.
Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka ingvers satur kurkumīnu - spēcīgu antioksidantu, kas iekļūst šūnu membrānās un netieši regulē olbaltumu funkcijas, mainot to fiziskās īpašības. Tādēļ paaugstinās organisma spēja pretoties infekcijām un ļaundabīgiem jaunveidojumiem. Ingvers ir diezgan efektīvs vēža šūnu attīstības (piena dziedzeru, resnās zarnas, melanomas audzēja šūnu u.c. vēža veidu) profilaksē un bloķēšanā. Kukurmīns arī veicina šķiedru olbaltuma veidošanos, kas palīdz novērst 2. tipa diabēta, Parkinsona slimības u.c. saslimšanu attīstību.
Indijā daudzi uzskata, ka ingvers līdz pret dažādām kaitēm - iedzerot krūzi silta piena ar tējkaroti kurkumas vairākas reizes dienā, var ārstēties, piemēram, gan no apsaldēšanās, gan no artrīta.
Pārliecinieties paši!
Zaļā tēja
Jau gadsimtiem ilgi tiek uzskatīts, ka dzert tēju ir veselīgi, taču tās dziednieciskās īpašības ir zinātniski izpētītas tikai pēdējos gados. Zaļā tēja satur daudz katehīnu, arī īpaši vērtīgo un noderīgo Epigallocatechin gallate (EGKG). Šīs vielas ir spēcīgi dabiski antioksidanti, kas neitraizē dažādus toksīnus, tostarp arī tādus, kas izraisa onkoloģiskas saslimšanas. Tie veicina vielmaiņas paātrināšanos un enerģijas patēriņa palielināšanos, izvada no organisma holesterīnu un samazina trombozes, aterosklerozes, infarkta un insulta izveidošanās risku. Katehīni ir labs profilaktisks līdzeklis pret cukura diabētu, tie regulē kapilāru caurlaidību un palielina to sieniņu elastību.
Kāda tējas dzeršana ir visveselīgākā? To jādzer drīz pēc uzliešanas, kad tēja ir ievilkusies 3 - 5 minūtes, un noteikti ne mazāk, kā 4 līdz 5 reizes dienā.
Āboli
Bībelē tieši ābols ir tas aizliegtais auglis, kura dēļ Ādams un Ieva tika izdzīti no paradīzes. Jau izsenis un visās zemēs šis auglis priekšstatos saistās ar veselību un vitalitāti.
Pastāv angļu sakāmvārds par to, ka, katru dienu apēdot pa ābolam, ārstēšanās nav vajadzīga.
Āboli ir nevien garšīgi, bet arī īpaši veselīgi. Pētījumi liecina, ka āboliem var būt liela nozīme samazinot saslimšanas risku plašā spektrā, un tie ir būtiski veselīga dzīves veida uzturēšanā.
Ābolos ir daudz tāda flavonoīda, kā, piemēram, kvercetīns. Tas vienkopus ar pazīstamo antioksidantu C vitamīnu mazina brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi uz organismu. Ir konstatēts, ka, lietojot uzturā produktus, kas satur daudz flavonoīdu, samazinās vēža izveidošanās risks.
Ābolos ir arī pektīns, kas palīdz izvadīt no organisma tādas kaitīgas vielas, kā svins, amonjaks u.c., tādējādi samazinot varbūtību, ka attīstās nevēlami veidojumi.
Āboli ir C, B1, B2, P un E vitamīnu krātuves, kā arī satur daudz minerālvielu - kāliju, fosforu, kalciju, magniju un dzelzi. Bez tam, šajos augļos ir daudz citu mikroelementu: piemēram, nātrijs, sērs, alumīnijs, bors, vanādijs, jods, varš, molibdēns, niķelis, fluors, hroms un cinks. Ne jau velti āboli tiek bieži salīdzināti ar svaigumu un jaunību. Jūsu veselības stāvoklim nāks par labu tas, ka apēdīsiet 2 - 3 ābolus katru dienu!
Jaunavas Marijas zālīte
Kāda leģenda vēsta, ka reiz bijis smags slimnieks. Šis cilvēks ilgi meklējis palīdzību pie dažādiem ārstiem un izmēģinājis visas zāles, bet slimība nav mitējusies. Kad cerības izveseļoties jau zudušas, naktī slimnieks nosapņojis, ka atnākusi Jaunava Marija un saka: "Kādēļ Tu mocies ciešanās? Zāles Tavas kaites ārstēšanai aug pie Tavām namdurvīm!" No rīta cilvēks ieraudzījis pie lieveņa dzelkšņainu augu, kam lapas nosētas ar baltiem punktiņiem. Lietojot to kā zāles, slimnieks kļuvis vesels.
Šīs zāles pazīst pilnīgi visi - tas ir Piena dadzis, latīniski saukts Silybum marianum (sugas apzīmējums tam piešķirts par godu Jaunavai Marijai). Ir saglabājušies dokumenti, kas liecina, ka Senajā Grieķijā piena dadža augļu ārstniecisks novārījums ir gatavots jau pirms 2000 gadiem. Tas ir lietots, lai ārstētu aknu saslimšanas, hepatītu un cirozi. Indijā piena dadža sēklas tiek lietotas homeopātijā un tautas medicīnā. Ir atklāts, ka šis augs satur vairāk, nekā simts veselību stiprinošu vitamīnu un mikroelementu. It īpaši vērtīgs ir silimarīns (jeb silibinīns), kas spēj nostiprināt šūnu membrānas, palielinot to aizsargspējas.
Piena dadzis ir dabas līdzeklis mūsu aknu atveseļošanai. Tas ir unikāls, jo veicina aknu šūnu attīrīšanos un veidošanos no jauna, un palīdz organismam pretoties toksisku vielu ietekmei.
Lūk, kāds - interesants, noderīgs un unikāls - ir „augu četrinieks”!
Latvijas zinātnieki ir izmantojuši tieši šī četrinieka komponentus par pamatu, lai izveidotu diētisku produktu KUMAT-forte.
Pastāv zinātniskos pētījumos apstiprināts viedoklis, ka šī bioloģiski aktīvo vielu kombinācija, salīdzinot to ar citiem dabā sastopamiem savienojumiem, spēj visintensīvāk aktivizēt organisma aizsargspējas onkoloģisku saslimšanu gadījumos, un šīs kombinācijas efektivitāti būtiski pastiprina melnie pipari. KUMAT-forte komponenti iedarbojas harmonizēti, to efektivitātei savstarpēji papildinoties un pastiprinoties.
Šo augu ekstraktu savienojums var uzlabot veselību arī tādā gadījumā, ja pastāv nervu sistēmas un darbības traucējumi (insults, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība). |
|
|
|
|
|
http://www.aptieka.ros.lv/aptieka.php?page=17&lang=lv&ed=35 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Simptomi, kas norāda uz kakla osteohondrozi |
|
|
Attīstoties šai saslimšanai, rodas šādi simptomi:
1. Sāpes pakausī, plecos, lāpstiņās.
2. Grūti kustināt galvu.
3. Roku tirpšana, jebkurā diennakts laikā.
4. Galvassāpes, reibšana, nelaba dūša.
5. Pašsajūtas atkarība no laika apstākļiem un bezmiegs.
6. Asinsspiediena paaugstināšanās un troksnis ausīs.
7. Iespējams, sāpju izstarošana uz roku un atsevišķiem pirkstiem.
Šīs saslimšanas attīstību veicina daudzi iemesli, piemēram:
- ilgstoša sēdēšana pie datora,
- nepareiza stāja,
- mazkustīgs dzīves veids,
- neērta gulēšanas poza,
- ģenētiska dispozīcija (nosliece).
Savukārt, kakla osteohondrozes vislabākā vislabākā profilakse ir:
- aktīvs dzīves veids un fiziskas slodzes,
- veselīgs uzturs,
- īpašs vienkāršu vingrojumu komplekss,
- nesmēķēšana,
- ērts krēsls un ērta gulta.
Bez tam, mēs piedāvājam efektīvus kakla osteohondrozes novēršanas palīglīdzekļus: |
|
|
|
|
|
http://www.aptieka.ros.lv/aptieka.php?page=17&lang=lv&ed=67 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kurš vēlas „taukumetru”? |
|
|
Vai Jums ir lieks svars? Vai gribat to zināt? Lūk, daži veidi, kā to var pārbaudīt:
1. Izmēriet sava vidukļa apkārtmēru.
Cilvēkam noteikti ir lieks svars un paaugstināts ar to saistīto saslimšanu risks, ja vidukļa apmārtmērs pārsniedz sievietei 88 cm, vīrietim 102 cm.
2. Iekniebiet sev vēderā...
Ja, saņemot zemādas slāni ar pirkstiem, tas ir biezāks par 2,5 cm, tad Jums ir lieks svars!
3. Aprēķiniet sava ķermeņa masas indeksu, jeb ĶMI.
ĶMI = Jūsu svars kilogramos / Jūsu augums metros, kāpināts kvadrātā. Piemēram: ĶMI = 78 kg / 1,72 m * 1,72 m = 78 / 2,9584 = 26,38 (...mm-jā...)
Kā uzsver ārsti,
ĶMI < 18,5 liecina, ka svars ir par mazu,
ĶMI no 18,5 līdz 24,9 ir normāls,
ĶMI no 25,0 līdz 29,9 liecina par lieku svaru,
ĶMI > 30,0 liecina par aptaukošanos.
Vai zināt, kas ir vielmaiņa?
Vielmaiņa, jeb metabolisms ir process, kurā organisms iegūst un patērē nepieciešamo enerģiju (kalorijas). Kalorijas ir enerģijas mērvienība; organisms ražo kalorijas pārstrādājot ēdienu. Atcerieties, fizikā mēs mācījāmies, ka enerģijas mērvienība ir arī kilodžouls. 1 kilodžouls ir 4,186 kalorijas. Ja ieskatāmies, varam pamanīt, ka uz pārtikas produktu iesaiņojuma bieži raksta to enerģētisko vērtību gan kalorijās, gan kilodžoulos. Jūs varat aprēķināt, cik daudz enerģijas Jums ir nepieciešams – piemēram, pēc Harisa-Benedikta formulas (VPĀ):
VPĀ Vīriešiem: 66,5 + (13,7 * ķermeņa masa, kg) + (5 * augums, cm) – (6,8 * vecums gados)
VPĀ Sievietēm: 665 + (9,5 * ķermeņa masa, kg) + (1,8 * augums, cm) – (4,7 * vecums gados)
Piemēram, sievietei: 665 + (9,5 * 78 kg) + (1,8 * 172 cm) - (4,7 * 45 gadi) = 1927,10
Tas ir minimālais enerģijas patēriņa līmenis, kas organismam nepieciešams visu orgānu darbības nodrošināšanai miera stāvoklī. Jāaprēķina arī Jūsu individuālais vielmaiņas ātrums.
M = VPĀ * FAK, kur
VPĀ = vielmaiņas pamatātrums;
FAK = fiziskās aktivitātes koeficients.
Fiziskās aktivitātes koeficienti ir, piemēram, šādi:
ja nodarbojaties ar viegliem fiziskiem vingrojumiem 1 līdz 3 reizes nedēļā, tad FAK = 1,375;
ja veicat fitnesa vingrojumus 3 līdz 5 reizes nedēļā, tad FAK = 1,55;
ja veicat fitnesa vingrojumus katru dienu, tad FAK = 1,9.
Tātad, M rāda Jums diennaktī nepieciešamo minimālo enerģijas daudzumu. Taču, lai zaudētu 1 kg svara, vajag patērēt 720 par kilokalorijām vairāk, nekā diennaktī tiek apēsts.
Rēķināšana ir sarežģīta...
Ja gribat zināt tikai savu svaru – tikai to, cik ķermenī ir kilogramu – tad aprēķini nav vajadzīgi; Jums vajag tikai nosvērties ar svariem. Taču, ja esat sportists vai arī ievērojat diētu, tad parasti svari nelīdzēs. Vajag noteikt tieši tauku daudzumu, un šāda „taukumetra” zinātnisks nosaukums ir „svari ar analizatoru tauku un ūdens daudzuma noteikšanai organismā”. Ar šādiem svariem var noteikt, cik efektīvi izdodas mazināt lieko svaru un palielināt muskuļu masu.
Mūsu rekomendācija: TANITA ar ķermeņa sastāva analizatoru. Tie ir nevien svari, bet arī Jūsu personīgais treneris!
Ar TANITA analizatoru Jūs varēsiet nevien noteikt sava ķermeņa sastāvu, bet arī aprēķināt sava ķermeņa ideālo masu un pastāvīgi kontrolēt fizisko nodarbību efektivitāti.
Nostājoties uz TANITA svariem ar analizatoru, Jūs varat uzzināt:
* savu masu kilogramos,
* ķermeņa tauku daudzumu procentos,
* ūdens daudzumu ķermenī, procentos,
* savu metabolisko (bioloģisko) vecumu,
* tauku normālā daudzuma rādītāju,
* pat noskaidrot to, cik Jums ir iekšējo, t.s. viscerālo tauku,
* kaulu masu kilogramos,
* organisma sastāva segmentālu analīzi (roku, kāju, vidukļa svara rādītājus),
* diennakts ieteicamo uzturdevu kilokalorijās, un vēl citus rādītājus.
Vai zināt septiņkārtīgo atbildi, kāpēc tā?
1. Tā ir stimulējoša.
Kā zinām, tikai reāli rezultāti mūs stimulē turpināt pūliņus. Svarīga ir nevis ķermeņa kopsvara samazināšanās, bet gan ūdens, tauku, muskuļu un kaulu masas proporcija. Var gadīties, ka ķermeņa kopsvars nemainās, taču ķermenī notiek kvalitatīvas izmaiņas. Piemēram, es varu mēnešiem ilgi liet sviedrus cītīgi slēpojot, skrienot un braucot ar divriteni, bet tā arī nesaskatīt it nekādas stimulējošas izmaiņas, ja sveros ar parastiem svariem un redzu, ka mans kopsvars nemainās! Arī fitnesa centrs var zaudēt klientus, ja nepiedāvā tiem svērties ar tādiem svariem, kas ietver ķermeņa masas analizatoru! Ja vēlaties sava svara kontrolē sasniegt noteiktu rezultātu, tad Jums nepieciešama tāda ierīce, kas ļauj noteikt, vai Jūsu izvēlētā diēta, vai arī treniņu programma ir pareiza.
2. Lietošana ir vienkārša.
Neviens negrib lasīt biezas instrukcijas. Parasti mēs to darām tikai tad, ja neizdodas visu uzminēt ar pirmo mēģinājumu. Lietot TANITA analizatoru ir tikpat viegli, kā parastos svarus. Sējumiem biezas pamācības nevajadzēs! Neraugoties uz to, TANITA svari ļauj iegūt tādus rādītājus, kam agrāk bija nepieciešams veikt speciālus, nopietnus izmeklējumus.
3. Mērījumi notiek ātri.
Sava ķermeņa sastāva izvērstu analīzi mēs varam iegūt arī apmeklējot iestādi, kur veic īpašus izmeklējumus - pēc tam, kad esam ilgi staigājuši no viena kabineta uz nākamo. Taču nostājoties uz svariem ar TANITA ķermeņa sastāva analizatoru, mēs to visu noskaidrojam 30 sekunžu laikā.
4. Šī unikālā metode ir nekaitīga.
Mēs saņemam pilnīgi nekaitīgu un nesajūtamu strāvas impulsu (apmēram 500 mkA, 50 kHz) - tādu, it kā būtu paņēmuši rokā bateriju no televizora pults. Muskuļu audi labi vada strāvu, jo tie satur šķidrumu, toties tauki vada strāvu sliktāk. Svaru analizators ar augstu precizitāti nosaka to, cik stipri strāvu aiztur taukaudi, jeb izmēra tā saukto bioelektrisko pretestību.
5. Japānas tehnikai raksturīgā precizitāte.
Šī Japānas produkcija ir nevien balstīta uz unikālu metodi, bet arī visprecīzākā pasaulē. To apstiprina milzīgs rezultātu daudzums, kas iegūti neatkarīgās ekspertīzēs un pētījumos. Sadzīvē lietojamā TANITA ķermeņa sastāva analizatora darbības princips ir balstīts uz BIA (bioelektriskās pretestības) metodi, un pārbaudīts ar t.s. „zelta standartiem” - DEXA (Dual Energy X-Ray Absorptiometry, jeb divkāršas jaudas rentgenstarojuma absorbciometriju) un UWW (Under Water Weighing, jeb svēršana ūdenī).
6. Starptautiskais Kvalitātes Standarts.
TANITA ir pasaules mēroga līderis precīzu elektronisku svaru ražošanā. Visa šīs kompānijas medicīniskā produkcija atbilst stingrajiem starptautiskajiem kvalitātes standartiem Medical Device Directive 93/42/EEC un Non-Automatic Weighing Instruments European Directive 90/384/EEC. TANITA precizitāte, novatorisms un ilgmūžīgums lietošanā ir atzīti visā pasaulē. Zīmīgi, ka TANITA ir Japānas Kvalitātes Asociācijas dalīborganizācija.
7. Šī ir profesionāla ierīce.
TANITA svarus ar ķermeņa sastāva analizatoru lieto ne tikai mājās. Tiek rekomendēta to izmantošana medicīniskās iestādēs, fitnesa centros un skaistumkopšanas salonos. Lietojiet TANITA svarus arī, lai izvērtētu Jūsu klientu fizisko stāvokli un to, cik efektīvi ir Jūsu klientu veiktie svara kontroles pasākumi, un Jūs iepriecināsiet klientus ar to, cik skaidri saskatāmi ir rezultāti.
Vai tas spēj Jūs ieinteresēt?
|
|
|
|
|
|
http://www.aptieka.ros.lv/aptieka.php?page=17&lang=lv&ed=22 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kājas īkšķa locītavas kauliņš pēdas sānos… |
|
|
Hallux Valgus (tas ir šī pēdas kauliņa medicīniskais nosaukums) progresēšanu, it īpaši agrīnā stadijā, apturēt ir iespējams. Šim nolūkam vajag mazliet parūpēties par savām kājām. To īstenot ir vienkārši:
1. Vajadzīgi vingrojumi.
2. Masāžas, arī siltas un atslābinošas sālsvannas.
3. Ortopēdiski apavi, fiksējošas šinas un īpaši apavu ieliktņi.
Vienkāršie vingrojumi ir šādi:
1. Saliekt un iztaisnot kāju pirkstus; pēc tam pagrozīt pēdas.
2. Nolikt uz grīdas veltnīti un ripināt to ar pastāvīgu pēdas uzspiedienu.
3. Uz vingrošanas tepiķīša pamīšus nostāties ar visu svaru uz papēžiem, tad uz pirkstgaliem, un atpakaļ.
4. Sēžot uzlikt pēdu uz adataina aplikatora un pamīšus pārlikt svaru no pirkstgaliem uz papēdi un atpakaļ.
5. Izkaisīt pa grīdu sīkus priekšmetus un salasīt tos ar kāju pirkstiem.
6. Bez apaviem pastaigāties uz pirkstgaliem, pagriezties, uz pirkstgaliem pietupties.
Pēdu masāžas:
tās vislabāk veikt vakaros.
Sākumā pēdas glaudīt, tad berzēt un izspaidīt. Saņemt kāju pirkstus ar rokas īkšķi un rādītājpirkstu un masēt virzienā no pirksta gala uz pēdu, turklāt paliecot, kā zāģa zobus, vienu kājas pirkstu uz augšu, otru uz leju. Nobeigumā vairākkārt saliekt un iztaisnot kāju pirkstus ar rokām. Ieteicams šādu masāžu papildināt ar pēdu vannošanu sāļu šķīdumos vai zāļu uzlējumos.
Aplikatori;
unikāla 24 stundas lietojama šina; mīksti gēla ieliktņi starp pirkstiem;
Nāves Jūras sāls, kas satur 26 veselīgas minerālvielas;
arī vienkāršie vingrojumi un masāžas palīdzēs Jums iztikt bez operācijas!!! |
|
|
|
|
|
http://www.aptieka.ros.lv/aptieka.php?page=17&lang=lv&ed=71 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kā notievēt nemanāmi? 21 padoms un 1 slepena gudrība |
|
|
Vai vēlaties notievēt? Kāpēc? Vai Jūsu motivācija ir pietiekama?
Ja esat par to pārliecināti (pārliecinātas) un skaidri saprotat, kādēļ tas Jums vajadzīgs, tad šie padomi var Jums palīdzēt.
Un tā, - vispirms padomi, un slepenā gudrība pēc tam!
1. Ik rītu – kārtīgas brokastis.
2. Vismaz 35-40 minūtes ilga rīta rosme.
3. Samazināt ēdienu porcijas.
4. Katru dienu izdzert ne mazāk, kā 1,5 litrus ūdens.
5. Neēst miltu ēdienus, tortes un saldējumu.
6. Vakariņot 4-5 stundas pirms gulētiešanas.
7. Pirms ēšanas izdzert glāzi ūdens.
8. Rūpīgi sakošļāt ēdienu (15 līdz 30 reizes).
9. Vienā reizē nelikt uz šķīvja vairāk par 2 ēdieniem.
10. Ēšanas laikā nedzert.
11. Lietot uzturā mazāk sāls.
12. Ievērot noteikumus par to, kas ēdams atsevišķi.
13. Pārmērīgi nelietot gāzētu ūdeni un sulas.
14. Dārzeņus un augļus – vairāk, bet mazāk – gaļu un graudu izstrādājumus.
15. Nevis apēst savas problēmas, bet meklēt citus problēmu risināšanas veidus.
16. Dzert zaļo tēju.
17. Iet kājām, pastaigāties 1-1,5 stundas (10 000 soļu dienā).
18. Regulāri svērties (ar ķermeņa sastāva analizatorsvariem).
19. Doties pirkt pārtiku tad, kad ir paēsts un nejūtat izsalkumu .
20. Labs miegs.
21. Izmest pannas un iegādāties tvaicējamo katlu.
Tagad saldais ēdiens: slepenā gudrība!
Necentieties likt lietā 21 padomu uzreiz.
Ieviesiet savā dzīvē katru no šiem punktiem vienu pēc otra.
Pirmajā nedēļā izvēlieties no saraksta 2 padomus un padariet tos par savu paradumu. Katru nedēļu pievienojiet vēl pa vienam padomam.
Gribasspēku Jums nevajadzēs, sasniegsiet mērķi viegli un patīkami!
|
|
|
|
|
|
http://www.aptieka.ros.lv/aptieka.php?page=17&lang=lv&ed=58 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Mediķu ieteikumi karstajā laikā |
|
|
Karstajā dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests aicina iedzīvotājus pasargāt pašiem sevi un savus tuviniekus no iespējamiem veselības sarežģījumiem karstuma ietekmes rezultātā.
Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25 - 30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.
NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:
* Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni;
* Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;
* Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
* Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem;
* Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
* Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem - viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Raugieties, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus mašīnā. Uzmaniet, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties - nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
Izvairieties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā speciālisti iesaka rīkoties šādi:
* Plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē un nestrādājiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst.11.00 līdz plkst.15.00);
* Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turieties vairāk ēnas pusē, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;
* Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms Jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Centieties nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju;
* Gadījumā, ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, rekomendējam meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
* Lietojiet saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu;
* Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli;
* Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvaniet uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst.17.00 - 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Bet, ja parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums - zvaniet 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. |
|
|
|
|
|
medicine.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar holesterīnu labāk nejokot! |
|
|
Latvijā paaugstināts holesterīns ir aptuveni 70% cilvēku.
To, vai holesterīna līmenis ir normas robežās vai paaugstināts, cilvēkam pašam noteikt būs grūti, to var uzrādīt tikai specifisku bioķīmisku asinsanalīžu rezultāti. Vēl pirms desmit gadiem par tādu lietu kā holesterīns neviens nerunāja un neinteresējās.
Normāls holesterīna līmenis asinīs ir zemāks par 5 mmol/l (milimoli litrā). 5-6 mmol/l ir robežlīmenis un tā kaitīgumu vērtē individuāli, ņemot vērā arī citas saslimšanas. Ja holesterīna līmenis asinīs ir augstāks par 6 mmol/l, to jau var uzskatīt par paaugstinātu.
Ja veiktās analīzes uzrāda, ka holesterīns ir normas robežās, jauniem cilvēkiem nākamās pārbaudes vajag veikt tikai pēc kādiem pieciem gadiem.
Paaugstināts holesterīna daudzums asinīs palielina risku saslimt ar aterosklerozes izraisītām slimībām, tajā skaitā ar stenokardiju, miokarda infarktu, insultu, kas ir viens no biežākajiem mirstības cēloņiem.
Holesterīns ir tikai viens no aterosklerozes attīstības riska faktoriem. Būtiski riska faktori ir arī: cukura diabēts; paaugstināts asinsspiediens; aptaukošanās; smēķēšana; vecums (ja cilvēks vecāks par 55 gadiem); dzimums (vīrieši slimo biežāk); iedzimtība un t.t.
Veselības centra ROS: HOLESTERĪNA LĪMEŅA NOTEIKŠANA - tikai 3.00 Ls!
Kr. Valdemāra iela 36, Rīga
t. +37167566912 m.t. +37129725476
|
|
|
|
|
|
e-aptieka.eu |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kaulu masas depozīts |
|
|
Kas dod ķermenim formu un palīdz kustēties; kas aizsargā sirdi, plaušas un smadzenes?
Protams, ka tie ir kauli! Mūsu iztēlē kauli ir cieti, kā no akmens. Taču īstenībā tie ir no dzīviem audiem, kas mūsu dzīves laikā mainās. Kaulus var iztēloties arī kā bankas rēķinu, kuru Jūs papildināt; veicat gan kaulu masas „deponēšanu”, gan „izņemšanu”.
Visaktīvākās uzkrāšanas posms ir no 18 līdz 20 gadu vecumam. Vīriešiem un sievietēm tas apmēram sakrīt. Jūsu „depozīta” kulminācija ir apmēram 30 gados. Pēc tam parādās izteiktas atšķirības vīriešu un sieviešu kaulu masas „depozīta” patērēšanas tempos. Šīs atšķirības atgādina to, kā abas sabiedrības „pusītes” tērē naudu.
Sievietēm vecumā no 30 gadiem līdz menopauzes sākumam kaulu masas izmaiņas parasti ir minimālas. Taču dažu turpmāko gadu laikā sievietēm notiek straujš kaulu „bankas rēķina” patēriņš. Pēc tam kaulu masas samazināšanās kļūst lēnāka, bet tomēr turpinās visas turpmākās dzīves laikā. Straujā kaulu masas samazināšanās ir saistīta ar to, ka krasi pazeminās kaulus aizsargājošā sievišķā hormona – estrogēna – līmenis.
Vīriešiem kaulu masas zudums ir izteikts daudz mazāk, jo visas dzīves laikā tiem ir vairāk raksturīga fiziska aktivitāte. Bez tam, vīrišķā hormona testosterona līmeņa pazemināšanās vīriešiem nenotiek strauji. Ja kaulu masa vīrieša organismā „tiek patērēta” ātri, tas ir signāls, kas liecina par nopietnām saslimšanām! Ja kaulu masa zūd, mēs esam pakļauti kaulu lūzumu riskam, piemēram, pakrītot; un tam ir sekas – ja sagrūst balsta konstrukcijas, tad grūst arī ēka!
Kaulu masas pieaugumu un mazināšanos ietekmē dažādi faktori. Vienu daļu no tiem – ģenētiskās īpatnības, dzimumu, vecumu un piederību kādai rasei – mēs nespējam kontrolēt. Taču ir divi pamatveidi, kā varam sev palīdzēt sargāt savus kaulus un mazināt osteoporozes risku: tie ir uzturs un fiziski vingrinājumi.
Runājot par uzturu, - kaulus stiprina kalcijs, olbaltumvielas un D vitamīns. Daudz kalcija ir piena produktos, tostarp jogurtā un sierā. Taču, lai uzņemtu pietiekami daudz kalcija, nav jāpārtiek no piena vien: kalcijs ir arī putraimos, auzu pārslās, pupiņās u.c. pākšaugos, brokoļos un Ķīnas kāpostos, Atlantijas lašos un sardīnēs (arī to asakās), mandelēs. D vitamīnu bieži dēvē par kalcija atslēgu. Tas palīdz organismam uzņemt šo elementu.
D vitamīns organismā sintezējas tad, ja ir pietiekmami daudz ultravioletā starojuma, taču ziemā, kas saules nepietiek, D vitamīnu var uzņemt, lietojot uzturā olas, treknas zivis (lašus, skumbrijas, tunčus), mencu aknu eļļu, liellopu aknas, svaigi spiestu apelsīnu sulu. Tomēr atcerieties, ka ir svarīgs vēl trešais elements: Jums ik dienas jālieto uzturā arī daudz liesu olbaltumu (eļļu ar zemu tauku procentu, gaļu, zivis, pupas un sieru).
Runājot par fiziskiem vingrinājumiem, - kaulu stiprināšanai visnoderīgākās ir tādas darbības, kas ietver ķermeņa svara noturēšanu: soļošana, skriešana maziem soļiem, dejošana u.tml. Peldēšana ir brīnišķīgs sports daudzējādā nozīmē, taču tā nekādi neveicina kaulu stiprināšanos. Tās sievietes, kas vismaz 4 stundas nedēļā staigā kājām, par 40% samazina kaulu lūzumu risku augšstilbu un gurnu rajonā.
Arī ceļot kaut ko smagu, mēs palielinām kaulu noslogojumu. Tā kaulos uzkrājas vairāk minerālvielu, un arī tas veicina kaulu stiprību. Savukārt, alkohola, saldumu un kafijas pārmērīga lietošana, kā arī smēķēšana noved pie tā, ka kalcijs asimilējas nepilnīgi, un tas paātrina kaulu masas zuduma tempu.
Fiziskas aktivitātes paaugstināšana, pilnvērtīgs uzturs, saules peldes un regulāra dzimumdzīve, kas normalizē hormonālo fonu, droši pasargā no osteoporozes. Taču ir nepieciešams pēc iespējas biežāk diagnosticēties ārstniecības centros, kuros ir nepieciešamais aprīkojums un augsti kvalificēti speciālisti.
Mūsu interneta aptiekā Jūs varat iegādāties ķermeņa sastāva analizatorus „Tanita”, kas ļauj kontrolēt sava ķermeņa sastāvu, tostarp arī kaulu masu, mājas apstākļos, un kritiskas novirzes gadījumos jau laikus griezties pie speciālistiem! Un protams, šeit varat arī atrast vitamīnus un citus preparātus, kas palīdz normalizēt vielmaiņu un bagātināt organismu – ar kalciju un citiām minerālvielām. |
|
|
|
|
|
www.e-aptieka.eu |
|
|
|
|
|
|
|
|
Ģimenes ārsta prakses darba laiki |
|
|
Ģimenes ārsts kopā ar sertificētu māsu vai sertificētu ārsta palīgu nodrošina pacienta veselības aprūpi ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā (ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacienta dzīvesvietā, ievērojot šādus nosacījumus:
*pacientu pieņemšanas laiks – ne mazāk par 20 stundām nedēļā;
*prakses darba laiks – ne mazāk par 40 stundām nedēļā;
*ģimenes ārsta pieņemšanas laiki gan rīta (laikā no plkst.8.00 līdz 13.00), gan vakara (laikā no plkst.13.00 līdz 19.00) stundās;
*noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) katru dienu – ne mazāk par stundu;
*noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;
*primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana 5 darbdienu laikā;
*mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās – vismaz līdz plkst.15.00.
Ģimenes ārsts nodrošina pacientu ar informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darba laikā, ārpus darba laika un aizvietošanas gadījumā, kā arī ar informāciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.
Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā informācija par aizvietošanu ir publiski pieejama. |
|
|
|
|
|
vmnvd.gov.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Divpadsmit jautājumi ārstam |
|
|
Zāles var izārstēt slimības vai atvieglot to simptomus, tomērtās ne vienmēr ir nepieciešamas un tas nav vienīgais veids, kā atgūt labu veselību. Zāles var nodarīt arī ļaunumu, sevišķi, ja tiek lietoti nepareizi medikamenti vai nepareiza to kombinācija. Zāles ir ķīmiskas vielas, kam pievienota informācija par to lietošanu. Pareiza zāļu izrakstīšana ietver arī sarunu starp ārstu un pacientu, kurš tās lietos. Turpmākie jautājumi varētu jums palīdzēt šajā sarunā:
1. Kā sauc zāles, un kas ir to aktīvā sastāvdaļa? Jatās ir zāles ar kādas firmas dotu nosaukumu, vai nav pieejamas kādas lētākas ar šo pašu aktīvo vielu?
2. Vai man lietot šīs zāles, ja esmu grūtniece, baroju bērnu ar krūti vai esmu ieplānojusi grūtniecību?
3. Kā šīs zāles darbojas? Vai tās mani izārstēs, vai atvieglos simptomus?
4. Kad un kā man šīs zāles lietot?
5. Kā es varu zināt, ka zāles iedarbojas? Ko man darīt, ja tās neiedarbojas?
6. Cik ilgi man vajadzētu šīs zāles lietot? Vai varu pārtraukt to lietošanu, ja zāles neiedarbojas?
7. Kādas ir visbiežāk sastopamās blakusparādības? Vai var būtkādas reti sastopamas blakusparādības? Ko man darīt, ja pamanu blakusparādības?
8. Kas man jādara, ja vienu vai vairākas reizes aizmirstu iedzert zāles?
9. Vai drīkstu lietot šīs zāles vienlaikus ar citām? Vai, lietojot šīs zāles, drīkstu lietot alkoholu? Vai ir kādi ēdieni, no kuriem vajadzētu izvairīties? Vai drīkstu vadīt automašīnu?
10. Vai ir iespējams nonākt šo zāļu atkarībā?
11. Kas notiks, ja es izlemšu šīs zāles nelietot?
12. Kādas ārstēšanas alternatīvas pastāv bez zāļu lietošanas? |
|
|
|
|
|
pacientuombuds.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Iespēja veikt krūts vēža bezmaksas pārbaudi |
|
|
Sestdienās – 28. aprīlī un 5., 12., 19 un 26. maijā Rīgā pie TP ALFA ieradīsies mobilais mamogrāfs, kurā ikviena sieviete varēs pārbaudīt savu krūšu veselību, portālu "Delfi" informē akcijas organozatori. Aizvadītajā gadā Latvijā sasniegts antirekords ar krūts vēzi saslimušo sieviešu skaita ziņā – 2011. gadā krūts vēzis diagnosticēts vairāk nekā 1200 sievietēm un tik augsts saslimšanas rādītājs ar krūts vēzi nav reģistrēts pēdējo 30 gadu laikā.
Mobilais mamogrāfs atradīsies pie TP ALFA C ieejas katru sestdienu no plkst. 10.00 līdz 19.00. Ikviena sieviete, kura veiks pārbaudi, dāvanā saņems īpašu PURE chocolate trifeļu izlasi.
Apmeklēt mamogrāfu aicinātas īpaši tās sievietes, kuras saņēmušas valsts uzaicinājuma vēstuli veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi. Tās ir sievietes vecuma grupā no 50 - 69 gadiem, kurām ir paaugstināts risks saslimt ar krūts vēzi. Sievietes, kuras uzrādīs saņemto uzaicinājuma vēstuli, pārbaudīties mamogrāfā varēs bez maksas. Gadījumā, ja vēstule nav saņemta, lūdzam vērsties pēc papildu informācijas par valsts apmaksātām krūts veselības pārbaudēm Nacionālajā Veselības dienestā, zvanot uz bezmaksas informācijas tālruni 80001234.
Aicinātas arī sievietes, kas vēl nav sasniegušas riska grupas vecumu, pirms mobilā mamogrāfa apmeklējuma konsultējoties pie sava ģimenes ārsta un līdzi ņemot ģimenes ārsta norīkojumu. Sievietēm, kas nav riska vecuma grupā, pārbaude ir par maksu, taču ar ārstējošā ārsta vai ģimenes ārsta norīkojumu, kuram ir līgumattiecības ar Nacionālo Veselības dienestu, maksa par pārbaudi ir tikai 2 lati.
Lūdzam iepriekš pieteikt savu vizīti, zvanot uz tālruņiem: 67142840, 27866655 vai rakstot info@mamografija.lv .
Mobilo mamogrāfu sadarbībā ar iniciatīvu par krūts veselību nodrošina Veselības centrs 4.
Socioloģiskie pētījumi liecina, ka 60% Latvijas sabiedrības ir zema interese vai pat vienaldzīga par krūts vēža saslimšanu un ar to saistītiem riskiem. Vairumā gadījumu slimība tiek ielaista un netiek konstatēta agrīnā stadijā. Tā rezultātā ik gadu vidēji 500 sievietes zaudē vienu vai abas krūtis un diemžēl no šīs slimības mirst vairāk nekā 400 sievietes.
Latvijas valsts galvenais onkologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis skaidro: "Diemžēl mēs nespējam garantēt ikvienai sievietei, ka tā dzīves laikā nesaslims ar krūts vēzi. Vienīgais, ko varam lūgt un atcerēties - rūpēties par savu krūšu veselību! Tas nozīmē - regulāri pārbaudīt krūts dziedzerus gan tos iztaustot, gan ik gadu veicot ultraskaņas izmeklējumus. Tas jādara, esot arī gados jaunai sievietei. Savukārt sievietēm pusmūžā ir ieteicams piedalīties valsts organizētajā mamogrāfijas skrīninga programmā. Tāpat sievietēm būtu ieteicams atcerēties par mamogrāfijas veikšanu, arī pārsniedzot septīto dzīves gadu desmitu".
Jau otro gadu Latvijas Basketbola savienība ar domubiedriem organizē iniciatīvu par krūts veselību, šogad tās motīvs ir "ES IEŠU".
"ES IEŠU" primārais mērķis ir kliedēt sabiedrības vienaldzību un mītus par saslimšanu ar krūts vēzi, lai palīdzētu sievietēm izšķirties par lēmumu savlaicīgi un regulāri pārbaudīt savu krūšu veselību. Kampaņa noritēs līdz maija beigām, noslēdzoties ar krūts veselībai veltītu gājienu un labdarības basketbola spēli 27.maijā.
|
|
|
|
|
|
DELFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
Labai pašsajūtai Ziemassvētku laikā |
|
|
Jaunu dzīvi parasti mēdz sākt no 1.janvāra (kam nu tas izdodas), līdz ar to Ziemassvētki pēc šādas skaitīšanas vēl pieder vecajai dzīvei, un tajā vēl nav vietas kaloriju skaitīšanai un diētu ievērošanai. Tā nu reizēm sanāk, ka pēc Ziemassvētku gardumu baudīšanas jāmokās nožēlā, un tad pašam sev tiek doti vieglprātīgi solījumi, ka cūkas cepetim un sautētiem kāpostiem, un treknajai mērcītei, utt. pat virsū vairs neskatīsies. Taču nav vērts šaustīt sevi ar pārmetumiem un solīt neizpildāmo, ja var izmantot dažu labu vienkāršu līdzekli, lai šādas problēmas vispār nerastos. Šim līdzeklim ir vienkāršs apzīmējums - garšvielas. Kanēlis, anīss un krustnagliņas ir trīs galvenās Ziemsvētku laika garšvielas, kuru aromāts uzbur to vienreizējo un brīnišķīgo svētku, mājīguma un vārdos neaprakstāmas burvības izjūtu. Kaut gan mūsdienās uz garšvielām mēdz raudzīties galvenokārt kā uz akcentu, kas izceļ ēdiena garšu un aromātu, senākos laikos tās pirmām kārtām skaitījās ārstniecisks līdzeklis ar maģisku iedarbību. Patiesībā šī iedarbība nekur nav pazudusi, vienīgi jāprot to likt lietā. Recepte ir diezgan vienkārša - jo vairāk ( bet ne pārspīlēti) šo garšvielu būs pievienots ēdienam, jo mazākas problēmas sagādās pārēšanās. Ja Ziemsvētku cepetis bijis pārlieku trekns vai kāposti par "smagu", tad noder visas trīs iepriekšminētās garšvielas. Kanēlis veicina gremošanu, palīdz pret smaguma sajūtu vēderā, darbojas kā pretsāpju un nomierinošs līdzeklis. Krustnagliņās šīs īpašības ir vēl izteiktākas. Piedevām tās palīdz pret nelabu dūšu, zobu sāpēm un citām tamlīdzīgām kaitēm. Ja ar to daudzumu, kas pievienots ēdienam, ir par maz, tad itin labi var izlīdzēties ar tā sauktajām "tīrajām garšvielām". Tas nozīmē - sliktas pašsajūtas reizēs pakošļāt kanēļa miziņu vai pāris krustnagliņas. Tas pats sakāms arī par anīsa sēkliņām. Tām gan piemīt specifiska garša un smarža, kas dažam labam nepatīk, jo atgādina bērnību un klepus zāles, taču ārstnieciskajā ziņā tās ir ļoti vērtīgas. Dažos Indijas štatos ir pats par sevi saprotams, ka pēc ēšanas jāsakošļā dažas anīsa sēkliņas. Tās palīdz arī gadījumos, kad no pārēšanās sākas žagošanās - tad sēkliņām uzdzer virsū glāzi ūdens. Pat suņi prot novērtēt anīsa dziednieciskās īpašības, jo reizēs, kad šiem gadījies ko nelabu ieēst, tie atsakās no visa cita, vienīgi no anīsa ne. Tradicionālajās piparkūkās atrodami vismaz divi iedarbīgi līdzekļi pret kuņģa kaitēm - kardamons un krustnagliņas. Kardamonu jau pirms 3000 gadiem izmantoja tieši šādiem nolūkiem - košļāja sēkliņas ikreiz, kad gadījās pārēsties vai mocīties ar gremošanas traucējumiem. Mūsdienās Āzijas zemēs kardamonu košļā arī tāpēc, lai atbrīvotos no ķiploku un alkohola dvakas elpā. Savukārt kanēlim piemīt vēl daža laba īpašība - tas ne vien novērš gremošanas traucējumus, bet arī palīdz pret saaukstēšanos un pazemina pārāk augstu asinsspiedienu, turklāt arī lieliski nomierina. Ja nu šīs, iepriekšminētās garšvielas nav īsti pa prātam, var ķerties pie ingvera, kas arī saved kārtībā gremošanas sistēmu. Savukārt muskatrieksts, kam vajadzētu būt katrā piparkūkā vai Ziemassvētku dzērienā, piedevām vēl uzlabo garastāvokli. Lai patiešām izjustu vērtīgo garšvielu iedarbību, ir jāievēro divas lietas. Pirmkārt, nevajag baidīties no bagātīgas garšvielu likšanas lietā, jo sīkumaina knapināšanās tik un tā nedos nekādu rezultātu - ne labu garšu, ne aromātu, ne dziedniecisku efektu. Otrkārt, garšvielām ir jābūt svaigām. Ja tās nepareizi vai pārāk ilgi uzglabā, tad ēteriskās eļļas iztvaiko un patīkamās garšas vietā rodas pavisam kas cits - nebaudāma, rūgta piegarša. Jebkuru no šīm garšvielām - kanēli, kardamonu, krustnagliņas, ingveru, muskatriekstu, pat anīsu - veselības uzlabošanas nolūkos var pievienot gan tējai, gan kafijai. Arī gaļas ēdieni ar kardamona, krustnagliņu, ingvera un muskatrieksta piedevu iegūs vēl labāku garšu. Šīs garšvielas noder arī tradicionālajiem sautētajiem kāpostiem, pildītai zosij un pīlei, pat vārītiem un ceptiem kartupeļiem. Galu galā - nav nozīmes nekādiem stereotipiem, galvenais ir katra paša izjūtas. |
|
|
|
|
|
"Kurš Uzsauks?" delfi.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc dejošanas veida var noteikt cilvēka raksturu |
|
|
Pēc dejošanas veida var daudz ko saprast par dejojošā personību, vēsta «The Daily Telegraph». Tieši tāpēc tik bieži pāri izveidojas dejojot: ja var ticēt pētījuma rezultātiem, tad tieši šādā veidā ir visvieglāk izpētīt vienam otra raksturu. No sākuma, zinātnieki sadalīja eksperimenta dalībniekus piecās grupās, bet pēc tam novēroja, kā grupu dalībnieki dejo dažādas mūzikas pavadījumā. Ekstravertie aktīvāk par visiem pārējiem pārvietojas pa deju laukumu. To galvas un roku kustības visai bieži ir enerģiskas, dažreiz pat pārlieku. Neirastēniķi veic asas un saraustītas kustības ar galvu un kājām. Konformisti parasti plūstošākus dejas stilus, pa dejas laukumu pārvietojas vicinoties ar rokām. Jūtīgi cilvēki parasti kustās ritmiski vertikālā virzienā, un pa deju laukumu nepārvietojas tik daudz kā citi. Pienākumam uzticīgie aktīvi pārvietojas un savas rokas izstiepj tālāk no sevis nekā citi. Šo pētījumu veica Juvaskjulas Universitātes doktors Džefs Laks (Somija). Viņš noskaidroja, ka mūzika cilvēkā modina spēcīgas jūtas, kuras tiek izpaustas ar ķermeņa kustībām. Pētījumā piedalījās 60 brīvprātīgie, kuri tika atlasīti no 900 uz testēšanu atnākušajiem. Atlasīti tika tie, kuriem bija raksturīgākās cilvēka tipa īpašības. Katrs no dalībniekiem dejoja 30 dažādu stilu (roka, tehno, latino, panku, džeza un popa) mūzikas kompozīciju pavadījumā. Dažāda mūzika tika izvēlēta, jo viens cilvēks dejo savādāk savādākas mūzikas ritmos. Uz rokmūziku visspēcīgāk reaģēja ekstraverti. Jūtīgie, savukārt, aktīvāk par citiem reaģēja uz tehno. Konformisti labāk par citiem jutās latino stilā, bet pienākumam uzticīgajiem, līdzīgi kā jūtīgajiem, tuvāks bija tehno. Doktors Laks vēlas pārbaudīt arī citu veidu mūzikas, piemēram, klasikas, iespaidu uz cilvēkiem. Profesionāli dejotāji parasti neizdod savu iekšējo pasauli, tāpēc pētīt vajag tos, kuri dejas nav mācījušies, uzskata britu Karaliskās deju akadēmijas pedagoģiskās fakultātes dekāna palīgs Mišels Gruvs. |
|
|
|
|
|
apollo.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kā uzlabot atmiņu |
|
|
Smadzenēm, tāpat kā pārējām ķermeņa daļām, nepieciešams uzturvielām bagāts uzturs, stimulējošas fiziskas aktivitātes un veselīgi dzīvesveida ieradumi. Esi aktīvs – aktīvi iesaisties visā, ko tu apgūsti. Vārdiski pie sevis atkārto, ko otrs cilvēks saka, lasi tekstu skaļā balsī, pieraksti piezīmes. Jo vairāk maņu tu iesaisti informācijas uztveres procesā, jo lielāka iespēja, ka tu šo informāciju atcerēsies vēlāk. Radi asociācijas – veido ķēdītes starp jauno informāciju un lietām, kuras tu jau zini. Centies attiecināt jebkuru jaunu informāciju uz to, kas tev jau zināms, tā būs vieglāk to atcerēties. Stimulē savas smadzenes ar jaunu izjūtu pieredzi – garšām, skaņām, krāsām un taustes izjūtām. Lai kaut kas paliktu atmiņā, tas ir jāiegaumē. Atmiņa nav vainīga, ja mēs nekoncentrējamies un neiegaumējam vajadzīgo informāciju. Pierādīts, ka visvairāk informācijas tiek aizmirsts tūlīt pēc materiāla apguves. Lai tā nenotiktu, informācija pēc kāda laika ir jāatkārto. Smadzenēm jāļauj sagremot uzņemto informāciju. Informācija labāk paliek atmiņā, ja tā ir izprasta, nevis mehāniski iekalta. Smadzenēm vajadzīgs pilnvērtīgs miegs. Dienā apgūtā informācija pa nakti nostiprinās. Dodiet atmiņai darbu, neļaujiet tai ierūsēt. Katru dienu kaut nedaudz rakstiet un lasiet. Ja nav laika izlasīt rīta laikrakstu, iepazīstieties kaut vai ar virsrakstiem. Vakarā izlasiet, piemēram, kādu nodaļu no romāna vai īso stāstu. Pēc pusstundu ilgas lasīšanas ieturiet pauzi un pārdomājiet izlasīto, tad tas labāk paliks atmiņā. Mācieties no galvas dzejoļus. Katru dienu apgūstiet 4–8 dzejas rindas. Arī dzīves sīkumos gādājiet par daudzveidību. Nav vajadzīgas kardinālas pārmaiņas, pietiek palaikam pamainīt maršrutu, pa kuru dodaties uz darbu, veikalu, kurā iepērkaties, pārlikt aproci vai pulksteni no vienas rokas uz otru, nomainīt kancelejas piederumus un nieciņus uz sava darba galda utt. Padariet kaut ko ar otru roku. Atmiņu attīsta ceļošana. Ceļojumā smadzenes visu laiku uztver jaunu informāciju, darbojas visas piecas maņas – jūs vienlaikus uztverat ne vien stāstīto informāciju, bet arī ainavas, smaržas, krāsas utt., rezultātā atmiņai ir ko darīt. Dārzkopība attīsta atmiņu, veicina abstrakto telpisko domāšanu, krāsu uztveri un labu gaumi, kā arī sniedz daudz pozitīvu emociju. Mākslas baudīšana palīdz prāta vispusīgai attīstībai. Vērojot vienu mākslas darbu, prātā ataust daudzi agrāk gūti informatīvie priekšstati, cilvēks atceras, ko šai sakarā kādreiz redzējis, mācījies vai lasījis, un saista to visu loģiskā sistēmā. Mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē ilglaicīgo atmiņu, kritiskās domāšanas spēju un pat domāšanas ātrumu. Atklāts, ka klasiskā mūzika un džezs veicina analītiskās prāta spējas. Ļoti labs treniņš atmiņai ir kāda mūzikas instrumenta spēles apguve. Esiet fiziski aktīvi. Nav tik būtiski, kādu kustību veidu cilvēks izvēlas, galvenais, lai aktivitāte būtu, asinis riņķotu un smadzenes saņemtu barības vielas, tad arī atmiņa darbosies labāk. Dejošana ir īpaši ieteicama, jo sniedz ne tikai fizisku slodzi, bet arī pati par sevi nostiprina atmiņu, cilvēkam iegaumējot dejas soļus un to secību, attīsta kustību koordināciju, ļauj atraisīties un atbrīvoties no kompleksiem. Neticami, bet fakts: atklāts, ka atmiņas uzlabošanā palīdz acu grozīšana – 30 sekundes jāskatās abām acīm reizē te pa labi, te pa kreisi. Izpētīts, ka šīs darbības aktivizē tos pašus smadzeņu apvidus, kas atbildīgi par atmiņu. Televizors jāskatās ar mēru. Eksperimentos esot pierādīts, ka jau pēc 15 skatīšanās minūtēm prāta aktivitāte jūtami samazinās. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kā dzīvot ar stentu? |
|
|
Izrakstoties no stacionāra, Jums tika nozīmēta individuāla ārstēšana – medikamenti noteiktās devās kā arī rekomendācijas, kā pareizāk dzīvot, lai veiktā operācija uzturētu Jūs pie labas veselības pēc iespējas ilgāk. Lūdzu izturieties pret šiem ietikumiem ar vislielāko atbildību un ievērojiet tos, jo tikai tādā veidā Jūsos ieguldītās speciālistu zināšanas, pieredze un līdzekļi var nodrošināt sekmīgu atveseļošanos un atgriešanos aktīvā dzīvē. Kad Jums izdarīta angioplastija un nozīmētas konkrētās zāles (ārstu atbildība), joprojām aktuāls paliek jautājums par riska faktoriem, kas ir Jūsu atbildība • Jālieto ārsta nozīmētie medikamenti • Ja smēķējat, tas noteikti jāpārtrauc • Jums jāsasniedz optimāls ķermeņa svars • Pareizi jāēd • Regulāra fiziskā aktivitāte vismaz 30 minūtes dienā • Jāierobežo alkohola patēriņš • Jākontrolē asinsspiediens, pulss • Jākontrolē holesterīna un cukura līmenis asinīs • Jābūt ieplānotai nākošajai pārbaudei pie kardiologa, lai uzdarītu slodzes testu un, ja nepieciešams, ehokardiogrāfiju, lai ārstēšanu varētu pēc vajadzības koriģēt. Kādi ir ārstēšanas mērķi? • Vidukļa apkārtmērs <80 cm – sievietēm un <94 cm vīriešiem • Ķermeņa masas indekss (ĶMI) <25; ĶMI aprēķina = svars (kg) ÷ augums (m)2 • Asinsspiediens <130/80 mmHgst • Kopējais holesterīns (KH) <4.5 mmol/L, ja iespējams, <4,0 mmol/L • Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH) < 1,8 mmol/L • Glikoze <6,0 mmol/l • HbA1c <6,5% |
|
|
|
|
|
Materiāls sagatavots pēc Latvijas Kardioloģijas centra rekomendācijām. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Septembris – Sirds veselības mēnesis! |
|
|
Šogad 26.septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Sirds diena. Šajā dienā speciālisti vēlas pievērst iedzīvotāju uzmanību sirds slimību riska faktoriem - pēc statistikas datiem, ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā biežākais nāves iemesls ir sirds un asinsvadu slimības. Atzīmējot Pasaules Sirds dienu, visu septembri Veselības inspekcijas Sirds veselības kabinetu speciālisti rīkos īpašus Sirds veselības kabinetu izbraukumus uz Rēzeknes novada Verēmu, Mākoņkalna un Audriņu pagastu, Amatas novada Nītaures un Zaubes pagastu, Gulbeni, Tērvetes novadu, Liepāju, Durbes pagastu, Valmieru un Strenču novada Sedas pilsētu. Par šiem izbraukumiem iedzīvotāji jau izrādījuši lielu interesi. Tādēļ Veselības inspekcija atgādina, ka Latvijas iedzīvotājiem, kā līdz šim, ir iespēja bez maksas pārbaudīt savu sirds veselību arī tajos Sirds veselības kabinetos, kas iedzīvotājiem pieejami visa gada garumā. Pirms došanās uz kabinetu iedzīvotājiem savu vizīti ieteicams pieteikt, iepriekš pa tālruni sazinoties ar konkrēto Sirds veselības kabinetu. Sev tuvākā Sirds veselības kabineta adresi un tālruni var atrast šeit. Sirds veselības kabinetos personas no18 gadu vecumam vienu reizi gadā bez maksas un bez ārsta nosūtījuma var pārbaudīt savu sirds veselību - izmērīt asinsspiedienu, veikt auguma un svara mērījumus, noteikt ķermeņa masas indeksu, holesterīna, cukura līmeni asinīs, kā arī saņemt konsultācijas par sirds un asinsvadu slimību riskiem un uzzināt, kā rūpēties par savu veselību. Katrs Sirds veselības kabineta apmeklētājs pēc konsultācijas saņem sirds veselības novērtējuma karti, kurā atzīmēti viņa mērījumi un asins analīžu rezultāti, konstatētie riska faktori, kā arī ieteikumi sirds veselības uzlabošanai. Šo karti ieteicams saglabāt, lai pēc gada varētu salīdzināt savas sirds veselības izmaiņas. Ir būtiski atcerēties – Sirds kabinetos apmeklētāji netiek ārstēti, bet gan konsultēti. Ja nepieciešams Sirds kabineta māsa var rekomendēt vērsties pie ģimenes ārsta vai speciālista. Savlaicīgiem un regulāriem profilaktiskiem pasākumiem veselības saglabāšanā un uzlabošanā ir liela nozīme. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs, aptaukošanās un smēķēšana ir riska faktori, kas visbiežāk veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību. Sīkāku informācijai iespējams saņemt, sazinoties ar Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības metodiķi Ilzi Burtnieci pa tālruni 67081613. |
|
|
|
|
|
vi.gov.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Maza grāmatiņa par lielu svaru. |
|
|
Dārgie draugi! Šo Igora Šeļegova informācijas materiālu autors nosaucis „Maza grāmatiņa par lielu svaru”. Šis darbs nav medicīnisks, lai gan pamatojas uz zinātniskām zināšanām un lielu autora pieredzi ārsta darbā. Šis materiāls ir interesants un noderīgs katram no mums. Ar „Mazo grāmatiņu…” jums rodas iespēja izmainīt sevi un savus uzskatus par daudzām lietām. Grāmata palīdzēs jums saglabāt savu individualitāti pasaulē, kurā tik ļoti mīl „sniegt” stereotipus un neuzticamas vērtības, „bagātinot” tos ar komerciālu mērces piedevu. Kārdinājumu jūrā jums būs sava laiva, kura palīdzēs noturēties virspusē. Igors Šeļegovs ir unikālas, pareiza uztura metodikas autors. Metodikas pamatā: ar datora diagnostikas palīdzību nosaka aptaukošanas pakāpes, vielmaiņas stāvokli, vitamīnu un mikroelementu bilanci, kas dod iespēju noteikt un izveidot individuāli vērtīgu produktu sarakstu no vairāk nekā 300 nosaukumiem. Šādā veidā katram cilvēkam var noteikt produktu klāstu, kas visvairāk piemēroti mikroelementu un vitamīnu deficīta likvidācijai, izvērtēt veselībai veselīgus un kaitīgus produktus, kā arī, ja ir nepieciešams, izstrādāt svara normalizācijas programmu. I. Šeļegovs ir sertificēts psihiatrs, holistiskās medicīnas un netradicionālo ārstēšanas metožu ārsts, akupunktūrists. Profesionāli pārzina jogu un citās austrumu atveseļošanas prakses. Ievads. Liekā svara cīņas aktualitāte ne par cik nesamazinās, neskatoties uz literatūras jūru par šo tēmu. Tas tiek skaidrots ar to, ka cilvēku skaits, ar lieko svaru, katastrofiski palielinās visā pasaulē, bet ir pierādīts, ka liekais svars ir saistīts ar vairāk nekā 30 slimību parādīšanās riskiem un ir vistiešākais iemesls vairāk nekā desmit slimībām. Liekais svars ir tiešais iemesls tādām nopietnām slimībām, kā arteriālā hipertonija, cukura diabēts, ateroskleroze un sirds išēmija. Palielināta svara gadījumā ievērojami biežāk attīstās mugurkaula osteohondroze, locītavu bojājumi, aknu un žultspūšļa slimības. Pat tādas slimības kā plaušu vēzis, piena dziedzera vēzis, dzemdes ķermeņa un olnīcas vēzis, ir saistītas ar lieko svaru. Aptaukošanās rezultātā, sievietēm diezgan bieži tiek novēroti menstruālo funkciju un olnīcu funkciju traucējumi, bieži novērojama neauglība. Liekā svara gadījumā, dzīves ilgums samazinās par 3-15 gadiem, atkarībā no aptaukošanās pakāpes. Tik intensīvs cilvēku daudzums ar lieko svaru ir tieši saistīts ar dzīvesveidu un citiem daudzeim faktoriem, kas veicina liekā svara pieaugumu. 1. nodaļa Ievadinformācija par liekā svara problēmu. Kam ir nepieciešams novājēt Pirmā grupa – cilvēki ar lieko svaru, kuriem obligāti ir nepieciešams novājēt, savas veselības glābšanai, bet dažreiz pat dzīvības glābšanai. Tie ir tukli cilvēki, kas slimi ar cukura diabētu, aterosklerozi, hipertoniju, sirds išēmiju. Šādu slimību gadījumā, augsta mirstība ir liekā svara dēļ. Normāla svara panākšana ievērojami paildzina viņu dzīvi un atvieglo esošo slimību norisi. Otrā grupa – tukli cilvēki, kuri vēlas novājēt, lai izskatītos pievilcīgāki. Viņiem parasti ir virspusējas zināšanas par novājēšanas problēmām un viņi bieži kļūst par dažādu reklāmas kompāniju un jaunizcepto eksotisko diētu upuriem. Viņi vairākkārt ir mēģinājuši novājēt un arī vairākkārt izgāzušies, zaudējot ticību par novājēšanas iespējamību. Viņu galvenā kļūda ir, ka viņi tic novājēšanas brīnumlīdzekļu esamībai, bet novājēšana ir smags un apzināts darbs savas veselības labā. Pastāv arī trešā tuklu cilvēku grupa. Šie ir cilvēki, kuri nevēlas novājēt. Protams, tā ir viņu darīšana un nevienam nav tiesības viņus par to nosodīt. Tikai vēlētos brīdināt, ka pastāv liela iespēja nonākt pie pirmās grupas pārstāvjiem.
Kādēļ tik daudz tuklu cilvēku? Mūsdienīgais dzīves stils būtiski atšķiras no bioloģiski nepieciešamā. Pēc pēdējiem zinātniskiem datiem pirmajā vietā nonāk sekojoši nelabvēlīgi faktori: · Neizgulēšanās. Pilnvērtīga un pietiekama miega trūkums rada vielmaiņas procesā izteiktas izmaiņas. Kad cilvēks guļ, viņa smadzenes turpina strādāt. Viņas pārstrādā visu dienā saņemto informāciju, kā no ārējās pasaules, tā arī informāciju no iekšējiem orgāniem. Miega laikā smadzenēm nepieciešams novietot pa atmiņas plauktiņiem saņemto ārējo informāciju un izlabot visas kļūdas, kas dažādu iemeslu dēļ dienas laikā radās iekšējo orgānu darbībā. Ja nakts miegs ir īsāks par nepieciešamo, smadzenes nepaspēj veikt visu nepieciešamo darbu un kaut kāda kļūdu daļa paliek neizlabota. Nepietiekams miegs neļauj visām nepieciešamām reakcijām noritēt līdz galam, tādēļ rodas un sakrājas organisma darbības bojājumi un traucējumi, un tie var radīt dažādas slimības. Daudziem cilvēkiem ir nepieciešams gulēt ne mazāk par 8 stundām diennaktī. · Retas un pārmērīgas ēdienreizes. Sakarā ar laika trūkumu un lielu sociālo slodzi, cilvēks cenšas saīsināt laiku, kas ir atvēlēts ēdienreizēm, uzskatot, ka galvenais, ir apēst nepieciešamo daudzumu. Bet viņš aizmirst, ka organisms nav lāde, kurā var ievietot cik vien iespējams. Ir nepieciešams sagremot apēsto barību, bet viņa sagremošanas iespējas ir ierobežotas. Tādēļ nepieciešams, lai vienreizēja ēdienreize nepārsniegtu šīs sagremošanas iespējas, bet gan, lai kopējais barības daudzums nonāk organismā vairākos piegājienos. · Liels mākslīgo ķīmisko piedevu daudzums, ko izmanto modernās ēdienu pagatavošanas tehnoloģijās. Šeit pat var arī runāt par dažādiem ārstnieciskajiem līdzekļiem. Visas šīs vielas ir iekļautas ķīmiskās reakcijās, kas notiek organismā, un traucē dabīgo vielmaiņas procesu norisi. Par fizisko slodzi Adekvāta fiziskā slodze ir lieliska iespēja nostiprināt sirds un asinsvadu sistēmu, veiklības, lokanības un izturības attīstīšanu, bet maz efektīvs novājēšanas līdzeklis. Turklāt, sievietēm un vīriešiem ir dažāda reakcija uz fizisko slodzi, kas ir saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību un dažādu hormonu esamību gan vieniem, gan otriem. Ļoti lielas slodzes gadījumā, kas robežojas ar maksimālo, vīrietis var novājēt tādēļ, ka viņa organisms ir spējīgs izmantot tauku rezerves, lai nodrošinātu noteiktu veidu darbības. Atkārtoju, bet tikai ļoti lielas slodzes gadījumos. Adekvātas slodzes gadījumos tauku audi vīriešiem netiek izmantoti. Sievietēm viss ir daudz sarežģītāk. Viņām tauku slānis ir nepieciešams ne jau tādēļ, lai segtu izlietojumu, bet gan lai aizsargātu nākamo augli no ārējiem kaitīgiem faktoriem, it īpaši no mehāniskās iedarbības, no iespējamiem sitieniem un aukstuma. Tādēļ sievietei tauki nogulsnējas galvenokārt vēdera lejasdaļā un gurnos. Tikai ļoti tukla sieviete var samazināt svaru fiziskās slodzes gadījumā, uz izdalāmā šķidruma rēķina, kas izdalās ar sviedriem, bet pēc tam svars ātri atjaunojas. Aptaukošanās un gēni Pagājušās simtgades 90-jos gados tika atklāts gēns, kurā izmaiņas rada aptaukošanos. Izrādās, ka aptaukošanās, kas rodas izmaiņu gadījumā šajā gēnā, vienmēr parādās jau agrajā bērnības vecumā un vienmēr līdzās ir izteikti endokrīni traucējumi, auguma un smadzeņu attīstības aizkavēšanās. Tālākajos pētījumos izrādījās, ka gēnu, kam ir sakars ar aptaukošanos, ir ļoti daudz, ir pat sastādīta šādu gēnu karte, bet tomēr atrunā, ka cilvēki, kam šajos gēnos ir izmaiņas, bet, kas ievēro noteiktu diētu un aktīvu fizisko darbību ir spējīgi saglabāt normālu ķermeņa masu. Tas nozīmē, ka izmaiņas gēnos rada aptaukošanos tikai kopā ar noteiktiem vides faktoriem. Turklāt, aptaukošanās, kas saistīta ar izmaiņām gēnos, tiek novērota ļoti reti. Vairāk ir zināmi ģimenes tukluma gadījumi. Bet tie ir saistīti ar nepareizas ēšanas paradumiem, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē un nekādā veidā nav saistīti ar iedzimtību. Vai ir jāskaita kalorijas Kaloriju skaitīšanai pēc rokasgrāmatas vai tabulām ir ļoti maza praktiska nozīme. Kalorija – tā ir tehniska mērvienība, kas balstās uz izdalāmā siltuma daudzuma vielas sadegšanu stingri noteiktos apstākļos. Kad mēs sadedzinām pārtikas produktus laboratorijas apstākļos, tad tie izdala siltumu, kuru var izmērīt un tādā gadījumā patiešām var runāt par kalorijām. Taču dzīvajā organismā produkti nedeg, bet iziet veselu virkni dažādu ķīmisko pārvērtību, kā ar enerģijas izdalīšanu, tā arī ar tās uzsūkšanu. Tādēļ kalorijām ar dzīvu organismu nav nekāda sakara. Kardināla nozīme ir tam, kā organisms uzņem produktus, proti – asimilācijai. Produktu asimilāciju nevar noteikt ne pēc kādām tabulām, jo ne katrs apēstais produkts uzsūcas organismā pilnībā. Jo lielāka asimilācija, jo mazāk ēdiena vajag cilvēkam, un jo zemāka asimilācija, jo vairāk vajag apēst, lai segtu savu izlietojumu. Mūsdienu medicīnas un tehnikas sasniegumi, ļauj noteikt kādi tieši produkti, tieši kuram cilvēkam ir tie, kuri asimilējas, bet kuri nē. Produktu lietošana, kas labi asimilējas, pasargā no pārēšanās un padara spriedumus par kalorijām neaktuālus. Ārstēšanās pašu spēkiem Cīņā ar lieko svaru ar globālu vērienu tiek praktizēta ārstēšanās pašu spēkiem. Nav neviena populāra periodiska izdevuma, kur nebūtu padomu par novājēšanu. „Ēd un novājē” – ar šādu spilgtu devīzi reklamē un piedāvā milzum lielu daudzumu „tauku apslāpētāju” un „tauku sadalītāju”, pārtikas produktu piedevas, „Tibetas” brīnumlīdzekļu zāļu maisījumi, minerālu un mikroelementu kompleksus. Tie visi sola efektīvu novājēšanu īsos termiņos. Īstenībā, novājēšanas ātrums ir atkarīgs no cilvēka vielmaiņas procesu intensitātes un nav atkarīgs no pielietojamās novājēšanas metodes. Šo līdzekļu sarežģītais sastāvs organismā izraisa ķīmisko vētru, elementi, no kā tie sastāv ir ar dažādu asimilācijas pakāpi. Bet, tā kā cilvēkiem, kam ir nosliece uz tuklumu, vienmēr ir problēmas ar vielmaiņu, tad, vai būtu vērts sarežģīt šīs problēmas? Īstenībā, reāla svara samazināšana ir ļoti rūpīgs darbs, kur jāņem vērā visas organisma darbības īpatnības ar visiem to ietekmējošiem faktoriem, un vēlams, prasmīga speciālista vadībā.
Par teorijām Pastāv daudz dažādas pareiza uztura teorijas. Lūk, tikai daži nosaukumi: sabalansēta uztura teorija; sadalītā uztura teorija; uzturs pa asins grupām; zodiakāls uzturs; uzturs, kas bāzēts uz Iņ-Jaņ principiem. Tomēr, visas šīs teorijas bāzējas uz kopējiem noteikumiem un principiem, neskaitot katra cilvēka individuālās īpatnības. Bet īpatnības ir tādas, ka mikroelementu, vitamīnu, fermentu un citu organisma sulu bilance katram cilvēkam ir ģenētiski mantota, nesaraujami saistīta ar viņa dzīvesveidu un ir strikti individuāla. Individuālas ir arī gremošanas īpatnības kuņģa zarnu traktā. Ģenētiski ir noteikts kuņģa zarnu trakta garums un secīgi, barības kustības laiks pa to, un barības pārstrādes laiks. Tāpat arī ģenētiskie faktori nosaka gremošanas sulas daudzumu uzbūvi, kas piedalās barības pārstrādē. Turklāt, ēdiena asimilāciju ietekmē aizkuņģa dziedzeris un aknas, un to stāvoklis un iespējas arī ir loti individuālas. Tas viss ietekmē produktu asimilāciju. Tādēļ no barības, kas nokļuva kuņģa zarnu traktā kaut kas asimilējas, bet kaut kas nē, bet asimilējamo un neasimilējamo produktu attiecību nosaka, vai cilvēks pieņemsies svarā vai nē. Jo lielāka asimilācija, jo mazāk barības vajag cilvēkam un jo sliktāka asimilācija, jo vairāk vajag apēst, lai segtu savus izlietojumus. Labi asimilējamo produktu uzturs pasargā no pārēšanās. Tādēļ, risinot uztura jautājumu, vajag padomāt ne tikai par barības sastāvu, bet arī par to, ko no tās sev paņems organisms, bet ko noraidīs. Ja divi cilvēki apēdīs vienu un to pašu produktu sakopojumu, tad tas nenozīmē, ka viņu organismi saņems vienu un to pašu mikroelementu un vitamīnu kopu. Viņu organismi veiks saņemto vielu šķirošanu un sev paņems tikai to, kas katram no tiem nepieciešams. Zināt savus veselīgus un kaitīgus produktus ir īpaši svarīgi personām ar lieko svaru, jo kaitīgo produktu lietošana vienmēr noved pie svara palielināšanas, tādēļ, ka organismā tie nesašķeļas līdz galam un to lielmolekulāri pārpalikumi sakrājas tauku slānī.
Normāla svara jēdziens Viena un tā paša auguma cilvēkiem var būt dažāds kaulu biezums, dažāds muskuļu masas daudzums, dažādi iekšējo orgānu izmēri un zarnas garumi. Visi šie faktori nosaka cilvēka svaru. Piemēram, 180 cm garam vīrietim var būt normāls svars no 65 kg līdz 85 kg, bet 160 cm garai sievietei no 47 kg līdz 65 kg. Tādēļ, runājot par lieko svaru, par vispareizāko tiek uzskatīta tauku audu daudzuma noteikšana. Par normālu, vīriešiem uzskata 15-19% tauku audu no ķermeņa svara, bet sievietēm – 20-23%. Šie ir Amerikas un Eiropas standarti. Krievijā uzskata, ka sieviešu normāls tauku saturs ir 25% no kopējā svara. Tauku audu daudzumu nosaka ar speciālas aparatūras vai ar noteiktu sarežģītu mērījumu sistēmas palīdzību. Mājas apstākļos laba kontroles metode varētu būt vidukļa apkārtmēra mērīšana. Vidukļa apkārtmēra normas robeža vīriešiem ir 94 cm, sievietēm – 80 cm. Ja vīriešu vidukļa apkārtmērs ir 104 cm un sievietes 88 cm, tad ir nepieciešami steidzami pasākumi tauku audu daudzuma samazināšanai. Sievietes organisma īpatnības Sievietes, neatkarīgi no vecuma, paliek tuklākas ātrāk un biežāk nekā vīrieši. Tas ir saistīts ar to, ka daba ieplānojusi tā, lai tauku slānis uz vēdera un gurniem kalpotu par aizsarga čaulu auglim, no kaitīgiem apkārtējās vides faktoriem. Un tādēļ, ka sievietes organisms praktiski vienmēr ir gatavs apaugļošanai jebkurā momentā, tad arī jebkurā momentā būs vajadzīgs tauku aizsargslānis. Sievietes ķermenī ir daudz vairāk zemādas tauku šūnu, un barības deficīts (kā, piemēram, ierobežojošās diētas gadījumā) vai noteiktu uztura komponenšu deficīts (piemēram, olbaltumvielu veģetārisma gadījumā) iedarbina organismu uz tauku uzkrāšanu „rezervei”, lai aizsargātu sievieti un nākamo augli no kaitīgiem apkārtējās vides faktoriem. Šie iemesli arī skaidro, kādēļ sievietes ātri atgūst savu svaru, bet dažreiz arī uzņem pa virsu jau pēc pirmās ierobežojošās diētas. Vēl vairāk viņas pieņemas svarā no ogļhidrātu pārpilnības diētā. Turklāt, sievietēm produktu asimilācijas spējas ir ļoti atkarīgas no hormonālā fona. Sievietes hormonālais fons mainās no menstruālā cikla, un, tāpēc, ideālā variantā ēšanu vajadzētu pieskaņot tā izmaiņām, kas dzīvē, praktiski, nav realizējams. Nedaudz teorijas Cilvēka tradicionālu uzturu ir pieņemts izskatīt pēc to sastāvdaļām – olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, vitamīniem. Neatkāpjoties no šī plāna, paskatīsimies arī mēs, kas šodien ir zināms par šīm sastāvdaļām un kādu vietu tās ieņem mūsu uzturā. Par olbaltumvielām Mūsu ķermeņa uzbūves pamatā, patiešām, ir sarežģīti ķīmiskie savienojumi ar lielu molekulāru svaru – olbaltumvielas. Bet olbaltumvielas ir specifiskas – mūsu – cilvēka. Uzturā mēs taču lietojam cūku gaļas, liellopu gaļas, vistas gaļas olbaltumvielas. Šīs svešķermeņu olbaltumvielas mūsu organisms ar lielu enerģijas patēriņu sašķeļ līdz elementārām sastāvdaļām – aminoskābēm, un tālāk līdz vēl sīkākām – ketoskābēm. Bet pēc tam jau no viņām pa jaunu sintezēsies mums vajadzīgās olbaltumvielas. Bet jau vairāk kā 40 gadus atpakaļ tika pierādīts, ka neaizvietojamas īpašības ir nevis aminoskābēm, bet ketoskābēm. Savukārt ketoskābes vienādi ir kā dzīvnieku, tā arī augu taukos. Tādēļ, apēdot pietiekamu dārzeņu daudzumu, mēs nodrošinām organismu ar ketoskābēm, bet jau no tiem mūsu organisms sintezē savas, cilvēciskās olbaltumvielas, netērējot laiku un enerģiju uz svešu olbaltumvielu sašķelšanu. Tiesa, nepieciešams rēķināties ar to, ka vairākums aminoskābju, tajā skaitā arī dažas īpaši neaizvietojamās, mēs varam saņemt no svešām olbaltumvielām un mazāku daļu no augiem. Visur tiek pierādīts, ka olbaltumvielām jānonāk organismā ar barību, tas nozīmē no ārpuses. Tomēr pastāv arī iekšējais olbaltumvielu saņemšanas mehānisms. Tas nozīmē, ka mūsu organisms ir spējīgs pats sevi nodrošināt ar olbaltumvielām. Iekšējo olbaltumvielu veidošanās ir saistīta ar zarnu funkcionālo darbību. No iekšpuses viņš ir pārklāts ar īpašu kārtu, kura šūnas pastāvīgi atjaunojas. Bet vecās šūnas sadalās un paliek zarnu spraugā. Šo šūnu sastāvā ir mūsu cilvēciskās olbaltumvielas. Un šo „labumu” sakrājas 1,5-2 kilogrami pa diennakti. Un tas netiek izmests, bet gan kalpo kā „otršķirīga izejviela”, t.i. pa jaunam tiek pārstrādāta un izmantota organismam un novirzīta uz jaunu šūnu veidošanos un orgānu struktūras stiprināšanu. No olbaltumvielām tāpat arī sastāv fermenti, kas lielā daudzumā sintezējas organismā. Pēc noteiktu funkciju izpildes, hormoni, fermenti un to pārpalikumi nokļūst zarnās, kur tiek pārstrādāti un no jauna izmantoti, lai saņemtu nepieciešamās vielas. Šīs iekšējās olbaltumvielas veidojas dzīvā organismā diezgan daudz un tāpēc atteikšanās no gaļas ēdieniem kardināli neietekmē veselību. Turklāt, cilvēka zarnās dzīvo liels baktēriju daudzums, kas savam uzturam barojas ar barības vielu pārpalikumiem, kurus cilvēks nespēj pārstrādāt, bet kā savus atlikumus šīs baktērijas izdala vitamīnus un aminoskābes, tai skaitā arī neaizvietojamās, no kurām organisms atkal sintezē savas personīgās olbaltumvielas. Šādā veidā, dažāda uztura gadījumā cilvēkam nerodas olbaltumvielu deficīts. Par ogļhidrātiem Ogļhidrāti ir svarīgākā uztura sastāvdaļa, tādēļ, ka to galvenā loma ir organisma enerģijas nodrošināšana. Galvenais enerģētiskais materiāls ir glikoze. Tā ir dažādu vienkāršo un sarežģīto ogļhidrātu pārvērtību gala produkts. No 1981.gada, lai noteiktu ogļhidrātu enerģētisko vērtību tiek izmantota speciāla vienība – glikēmiskais indekss. Un 1999.gadā Pasaules Veselības Aizsardzības Organizācija (PVAO) rekomendēja rūpniecības valstu iedzīvotājiem lietot uzturā barību ar zemu glikēmisko indeksu, lai novērstu diabētu, aptaukošanos un koronāras sirds slimības. Pārtikas produkti satur dažādu tipu ogļhidrātus. Un šie dažādie ogļhidrāti, katra cilvēka organismā savā starpā iedarbojas dažādi. Glikēmiskais indekss ir ieviests, lai varētu salīdzināt dažādus ogļhidrātus pēc to iedarbības uz organismu. Glikēmiskais indekss parāda glikozes daudzumu asinīs pirmajās divās stundās pēc ogļhidrātu barības uzņemšanas. Tajā par 100% tiek pieņemta tīrās glikozes enerģētiskā vērtība, bet pārējos produktos, kas satur ogļhidrātus, novērtē savā enerģētiskajā vērtībā attiecībā pret tīro glikozi. Kritiskā glikozes līmeņa pārsniegšana asinīs graujoši iedarbojas uz asinsvadu šūnām, aknu un nervu šūnām, kā arī veicina glikozes pārvēršanos taukos, kuri uzkrājas liekā svara veidā. Tiek izšķirti produkti ar lielu glikēmisko indeksu 60-100, vidēju – 40-60 un zemu – mazāk par 40 vienībām. Piemēram, piedāvāju apskatīt produktu glikēmiskā indeksa tabulu no M. Montinjaka grāmatas.
Tauku apmaiņa Tauki ir vesela bioķīmiski aktīvu vielu klase, kuras zinātniski sauc par lipīdiem, un tie piedalās vairākās organisma svarīgākās funkcijās. Lipīdu kvalitāte ir atkarīga no to sastāvā ietilpstošām taukskābēm. Tas ir atkarīgs no tā, vai tām ir brīvas ķīmiskas saiknes sarežģīto vielu veidošanai. Nepiesātinātiem šīs saiknes ir un tām ir liela nozīme organismā, jo tās piedalās šūnapvalku veidošanā un hormonveidīgo vielu sintēzē. Lipīdu ar nepiesātinātām taukskābēm galvenie piegādātāji ir liesa gaļa, zivs, putns, augu eļļa (izņemot kokosa eļļu). Piesātinātās taukskābes organisma apmaiņu procesos gandrīz nepiedalās. Tieši tās arī ietilpst tauku sastāvā, kurš nogulsnējas zemādas – tauku šūnaudos, bojā mūsu izskatu un pieliek liekos kilogramus. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pētījumi parādīja, ka tauku palielināšanās ēdienā nerosina citu barības vielu uzņemšanas adekvātu samazināšanu, bet tikai padara kopējo uzturu ar kalorijām bagātāku. Tas nozīmē, ka sanāk, ka organisms neņem vērā tauku enerģētisko vērtību, bet visu enerģiju savām vajadzībām vēlas saņemt no citiem produktiem. Bija izpētīta tauku satura barības ietekme uz ēstgribu un enerģētisko apmaiņu. Ir pierādīts, ka enerģijas izlietošanas regulācija uz liela tauku satura barības fona tiek izjaukta, kas noved pie ēstgribas palielināšanas un var izsaukt pārēšanos. Tai pat laikā notiek tauku nogulsnējumu uzkrājumi, rezerves, kuras var sasniegt vairāku desmitu kilogramus. Turklāt, ir pierādīts, ka tauki, ko uzņem kopā ar barību, lipīdu apmaiņā praktiski nepiedalās, bet tikai nogulsnējas tauku rezerves veidā. Kā arī ir pierādīts, ka tauku samazināšana uzturā, nerosina citu produktu veidu kompensatoru uzņemšanas palielinājumu un tā rezultātā notiek enerģētiskās apmaiņas normalizācija un ēstgribas samazināšanās. Pēc taukaina ēdiena, pirms citas ēdienreizes, ēstgriba vienmēr ir palielināta, kas provocē pārēšanos. Ja ēd liesu ēdienu, tas nemēdz notikt. Šiem faktiem ir svarīga praktiska nozīme, jo no tiem izriet, ka ķermeņa masas stabilizācijai veiksmīgi var tikt pielietota diēta ar tauku samazināšanu, bet, kura neierosina citu produktu veidu uzņemšanu un, kurai nav mērķis uztura kaloriju samazināšana. Tādēļ, praktiskai pielietošanai būtu lietderīgi orientēties produktu treknumā, kam arī domāta zemāk parādītā tabula. Tajā tauku daudzums ir norādīts gatavā produkta 100 gramos.
Gaļa, putns: | Tauki (g) | Cūkgaļa vārīta | 24,2 | Cūkgaļa cepta | 31,6 | Maltās cūkgaļas šnicele | 42,5 | Liellopu gaļas kotlete | 11,8 | Jēra gaļas šašliks | 20,4 | Jēra gaļas kotlete | 28,0 | Vārīta pīle | 18,8 | Cepta pīle | 19,5 | Aknu pastēte | 15,3 | Pelmeņi | 14,5 | Vārīta liellopa gaļa | 16,8 | Sautēta liellopa gaļa | 5,3 | Liellopa gulašs | 12,2 | Cepta liellopa gaļa | 6,2 | Bifšteks | 11,0 | Befstroganovs | 14,3 | Vārīta jēra gaļa | 17,2 | Sautētas liellopa aknas | 9,6 | Ceptas liellopu aknas | 10,2 | Cepta vista | 11,0 | Cepts tītars | 13,5 | Vārīta teļa gaļa | 0,9 | Vārīta vistas gaļa | 7,4 | Vārīts tītars | 10,4 | Vārīta truša gaļa | 7,7 | Dažādi gaļas konservi | 15-22 | Desu izstrādājumi: | Tauki (g) | Doktordesa | 22,2 | Piena desa | 22,8 | Krakovas desa | 44,6 | Tallinas desa | 33,8 | Servelāde | 40,5 | Liellopu sardeles | 18,2 | Cūkgaļas sardeles | 31,6 | Piena cīsiņi | 23,9 | Šķiņķis | 25,6 |
| Vārīta zivs | Tauki (g) | Kuprlasis | 7,8 | Bute | 3,3 | Mintajs | 1,0 | Jūras asaris | 3,6 | Zandarts | 1,3 | Menca | 0,7 | Heks | 2,3 | Līdaka | 1,3 | Kalmārs (fileja) | 2,2 | Krabi | 1,1 | Garneles | 1,1 | Sālīta zivs | Tauki (g) | Ķilavas | 7,7 | Siļķe | 11,4 | Kūpināta zivs | Tauki (g) | Menca | 1,2 | Skumbrija | 6,4 | Stores mugura | 12,5 | Zivs konservi | Tauki (g) | Dabīgas mencas aknas | 65,7 | Sardīnes eļļā | 19,7 | Saira, blanšēta eļļā | 23,3 | Šprotes | 32,4 | Piena produkti: | Tauki (g) | Piens 3,2 % | 3,2 | Kefīrs taukains | 3,2 | Pilnpiena biezpiens | 9,0 | Sieri | Tauki (g) | Holandes | 26,8 | Kostromas | 26,3 | Čederas | 30,5 | Aitu siers | 20,1 | Kūpinātas desas | 19,0 | Kausēts siers | 20 | Ceptas olas | 20,9 | Omlete | 15,4 |
| Piena produkti: | Tauki (g) | Piens ar 6% tauku | 6,0 | Saldais krējums ar 10% tauku | 10,0 | Piena produkti: | Tauki (g) | Glazētie sieriņi | 27,8 | Krējums ar 20% taukiem | 20,0 | Sviests | 82,5 | Zemnieku sviests | 72,5 | Izkausēts sviests | 98,0 | Kulinārijas tauki | 99,7 | Majonēze | 67,0 | Konditorejas izstrādājumi | Tauki (g) | Cepumi parastie, saldie | 11,8 | Vafeles ar augļu pildījumu | 2,8 | Piparkūka | 2,8 | Kārtainā kūka ar krēmu | 38,6 | Biskvīta kūka | 9,3 | Smilšukūka | 18,5 | Plaucēta kūka ar krēmu | 10,2 | Saulespuķu halva | 29,7 | Šokolādes konfektes | 32,0 | Piena šokolāde | 35,7 | Rūgta šokolāde (kakao vairāk kā 60% | 35,3 | Saldējums | Tauki (g) | Piena | 3,5 | Krējuma | 10,0 | Plombīrs | 15,0 | Eskimo | 20,0 | Piena konservi | Tauki (g) | Iebiezinātais piens ar cukuru | 8,5 | Iebiezināts krējums ar cukuru | 19,0 | Kakao ar iebiezinātu pienu un cukuru | 7,5 | Iebiezināts piens bez cukura (7,5%) | 8,3 |
|
Ir pieņemams, ka tauku un ogļhidrātu savstarpējā pāriešana ir iespējama, bet īstenībā šis mehānisms organismā ir diezgan nenozīmīgs un tam nav praktiskās nozīmes. Tas nozīmē, ka tauku un ogļhidrātu apmaiņas procesi, savā ziņā, ir autonomi un maz atkarīgi viens no otra. Un tauku slāņa daudzums organismā ir atkarīgs, galvenokārt, no barības uzņemtiem taukiem, un maz atkarīgs no uzņemamiem ogļhidrātiem. Dažos zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka tauku veidošanās no ogļhidrātiem sākas tikai tad, kad cilvēks vienā reizē uzņem lielu ogļhidrātu daudzumu (apmēram 500g). Galvenais visa augstāk minētā secinājums ir, ka saskaņā ar mūsdienīgiem uzskatiem, tauku uzkrāšanas masas pamatā ir bilances traucējumi starp apēstiem produktiem. It īpaši uz tauku satura palielināšanas pusi. Aptaukošanās attīstās tajā gadījumā, ja apēstais tauku daudzums pārsniedz organisma oksidēšanās iespējas. Tādā veidā, ķermeņa masas kontroles pamatā ir apēsto produktu tauku daudzuma kontrole. Par vitamīniem Par pavasara tuvošanos var spriest ne tikai pēc spilgtas saulītes un atlidojošiem strazdiem, bet arī pēc strauji paaugstinātas farmakoloģijas kompāniju aktivitātēm dažādu vitamīnu un mikroelementu kompleksu reklāmā. Šeit ir arī vitamīnu komplekti sievietēm un vīriešiem, un atsevišķi bērniem un pusaudžiem. Bet ja tā ir par maz, tad ir kompleksi visai ģimenei. Un reklāma uzspiež: jālieto vitamīni, vajag, vajag! Bet vai vajag? Un kam vajag? Un kādus vitamīnus? Mēģināsim tikt skaidrībā. Pastāvošais plašais uzskats, ka pavasarī daudziem no mums ir vitamīnu bads, ne pilnībā atbilst patiesībai. Ja uzturā ir gan gaļa, gan zivs, gan dārzeņi, gan putraimi, avitaminoze nevar attīstīties. Tā rodas tikai šādos gadījumos: ja cilvēks ir pārslimojis smagu slimību vai ir pārcietis operāciju, ja ilglaicīgi lietoja antibiotikas, ja viņam ir bojāta kuņģa zarnu trakta funkcija un, ja viņš fiziski smagi strādā neēdot pietiekami. Atbilstošos produktos vitamīni atrodas specifisko vielu apkārtnē, kuri palīdz vitamīniem nokļūt caru zarnas sienu un iekļūt organisma iekšpusē. Sintētiskiem vitamīniem nav labvēlīgas apkārtnes, un to uzsūkšanās zarnās ir saistīta ar dažām grūtībām. Un, ja tiek bojāts vitamīnu transports, to aktīvo formu veidošanās un uzkrāšanās organisma audos, tad nepieciešams mēģināt atrast iemeslu. Sintētisko vitamīnu uzņemšana šajā situācijā neglābj. Ja jau ir bojāta vitamīnu uzsūkšanās spēja no produktiem ar saviem palīgiem, tad sintētiskos vitamīnus, kuros šādi palīgi nav paredzēti, jo vairāk organisms neasimilē. Nepieciešams ņemt vērā, ka vitamīniem un mikroelementiem ir šaura drošības robeža, un to pārdozēšana tāpat rada nopietnus traucējumus. Tādēļ nepieciešams ņemt vērā vitamīnu uzņemšanu no visiem avotiem: pārtikas piedevām, vitaminizētiem dzērieniem, dārzeņu konserviem un sulām. Vitamīnu nepietiekamībai ir strikti klīniskie simptomi, tādēļ, pirms sākt uzņemt vitamīnu preparātus, nepieciešams vērsties pie ārsta. Tieši viņam ir jāpieņem lēmums, vai ir jāuzņem vitamīni un kādi. Nepieciešams noteikt, kādi tieši mikroelementi un vitamīni nepieciešami cilvēkam. Dažādu vitamīnu kompleksu un bioloģiski aktīvo pārtikas piedevu bezkontroles izmantošana, kam ir sarežģīts sastāvs, izraisa ķīmisko vētru organismā, bet to elementiem ir dažāda asimilācijas pakāpe. Nepieciešams atzīmēt, ka galvenā ir noteikta vitamīna vai mikroelementa esamība produktā, bet ne viņa daudzums. Parasti organismam ir dažas vitamīnu vai mikroelementu rezerves, kuras ir sadalītas orgānos un audos dažādu sarežģītu organisko un olbaltumvielu savienojumu sastāvā. Bet gremošanas process ir veidots tā, lai organisms vienmēr kontrolētu barības kamola sastāvu, kas atrodas zarnās. Šim sastāvam ir stingri jāatbilst organisma prasībām, un ēdiens neasimilēsies zarnās, ja šādas atbilstības nav. Ja organisms neredz šādu atbilstību, viņš paņems no savām rezervēm nepieciešamās trūkstošās sastāvdaļas, izdalīs tās zarnās, bagātinās barības kamolu un tikai tad ļaus visai masai iesūkties caur zarnu sienu un tikt izmantotai organisma vajadzībām. Turklāt, nepieciešams ņemt vērā baktēriju, kuras dzīvo cilvēka zarnās, lielo nozīmi sava saimnieka nodrošināšanā ar vitamīniem un neaizvietojamām aminoskābēm. Uz šodienu ir zināms, ka pieauguša cilvēka zarnās pastāvīgi ir vairāk nekā trīssimts dažādi mikroorganismu veidi, bet to kopējais svars ir ap diviem kilogramiem. Kopējais mikrobu skaits simts reizes pārsniedz visu cilvēka organisma šūnu skaitu. Un tieši šīs baktērijas ir atbildīgas par neaizvietojamo aminoskābju un vitamīnu sintēzi. Viņas pārstrādā daudzas augu barības vielas, kuras cilvēks nevar pārstrādāt, tajā laikā izdalot cilvēkam nepieciešamās zemmolekulāras organiskās skābes (acetāts, propionāts, butirāts). Tādā veidā, sanāk, ka cilvēka vielmaiņas procesi ir atkarīgi no viņā dzīvojošu mikroorganismu darbības. Vai uztura bagātinātāji uzlabo veselību Daudzu uztura bagātinātāju bioloģiski aktīvu vielu darbības raksturs uz cilvēka organismu ir nezināms. Turklāt, dažiem uztura bagātinātājiem, kas veidoti no ārstnieciskajiem augiem un citām dabas izejvielām, aktīvās vielas, kas iedarbojas uz organismu vispār nav noteiktas. Tikai nenozīmīga bioloģiski aktīvo piedevu daļa iziet drošu klīnisko pārbaudi, iekļaujot to pielietošanas attālinātu seku pētījumos. Starp pārbaudītām piedevām izrādījās daudz tādu, kuru darbība neatbilst reklāmai. Jauni uztura bagātinātāji iziet sertifikāciju galvenokārt pēc sanitāri-higiēniskiem un epidemioloģiskiem rādītājiem. Sertifikāts garantē, ka ar šiem uztura bagātinātājiem nav iespējams saindēties vai saņemt infekcijas slimības. Sertifikāts sniedz tikai atļauju lietošanai, bet ne „atbalstīšanu” vai „rekomendāciju”, ko bieži nepareizi norāda reklāmā. Sertifikāts negarantē uztura bagātinātāju blakusefektu neparādīšanos. Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs, kur tiek fiksēta uztura bagātināju blakusefektu uzskaite, ir reģistrēti tūkstošiem gadījumu šo piedevu blakusefektiem. Uztura bagātinātāju pielietošana ir orientēta ilglaicīgi, tomēr pierādāmās medicīnas metodes parāda, ka ilglaicīga vitamīnu uzņemšana neuzlabo organisma stāvokli un tai nav ārstnieciski-profilaktiskā efekta. Minētās ziņas nemazina vitamīnu nozīmīgumu un neaizstājamību cilvēka dzīves procesu norisē – runa ir par nepamatotību to ilglaicīgā un bezkontroles lietošanā.
3. nodaļa Ja vēlies būt slaidāks Pārejot pie svara samazināšanas prakses, nepieciešams pilnībā apzināties, ka šī nav īslaicīga kampaņa, bet gan visas turpmākās dzīves stila izstrādāšana. Ja cilvēkam ir svara palielināšanas tendence, tad tā paliek uz visu dzīvi. Un tikai apzināta, pilnīga kontrole pār savu uzturu ļauj kontrolēt arī svaru. Pāreja uz jauno dzīves stilu ir smags un sūrs darbs sava dzīves veida un uztura regulācijā. Kā neeksistē viens aptaukošanās iemesls, tā arī neeksistē viena novājēšanas recepte. Ir labi jāsaprot, ka nav nekādu brīnumlīdzekļu, un, ’kā dzīvojam, tik arī sveram”. Labāk, protams, lai viss norisinātos laba speciālista vadībā, bet ņemot vērā, ka ne katrs var tikt pie šāda speciālista, centīšos parādīt konkrētus soļus svara normalizācijai. Ir nepieciešams, lai šī programma sevī iekļautu individuālā uztura izraudzīšanos atkarībā no tauku daudzuma pakāpes, ķermeņa uzbūves, pavadslimību rakstura, ēdienu paradumiem, ar obligāto individuālo veselīgu un kaitīgo produktu izvēli. Obligāta ir psiholoģiskā korekcija, kura palīdz izvairīties no stresa situācijām un emocionāliem traucējumiem, kā kopējā plānā, tā arī tiem, kas parādās uztura un dzīves stila izmaiņu gaitā svara samazināšanā. Ja nav iespējas veikt diagnostiku individuālo veselīgu un kaitīgo produktu izvērtēšanai, tad nepieciešams viena-divu mēnešu laikā rakstīt detalizētu dienasgrāmatu par savu labsajūtu, atkarībā no vakar apēstā ēdiena. Turklāt censties neizmantot sarežģītus produktu „kokteiļus”. Jo vienkāršāks ēdiens, jo vieglāk rakstīt dienasgrāmatu. Visi produkti, kas pasliktina labsajūtu vai šajā jomā ir aizdomīgi, attiecas pie nevēlamiem un turpmāk netiek lietoti uzturā. Svara samazināšanas tempiem jābūt no 2 līdz 6 kg mēnesī, kas noved pie pakāpeniska apmaiņu traucējumu izlīdzināšanas, fizioloģiskās ķermeņa masas samazināšanas ar turpmāku ilglaicīgu sasniegtā rezultāta saglabāšanu. Šāds temps ļauj arī izvairīties no rupjiem kosmētiskiem defektiem, kas rodas ātrās novājēšanas gadījumā. Izpildot novājēšanas programmas rekomendējams ievērot dažu etapu kārtību. Pirmais etaps - tas ir kaitīgo un veselīgo produktu konkretizēšana tieši jums. Mājas apstākļos tas tiek realizēts rakstot dienasgrāmatu. Otrais etaps – vispārēju pareizā uztura noteikumu ievērošana. Trešais etaps – uztura individualizācija atkarībā no apmaiņas procesu īpatnībām. Un ceturtais etaps – otro un trešo etapua kombinēšana uz visu atlikušo dzīvi (!). Mērķa sasniegšanas etapi ir obligāti, jo attīsta organizētību, psiholoģiski sagatavo nākamajam solim un sniedz precīzas paškontroles iespējas. Dienasgrāmatas rakstīšana pirmajā etapā ļauj izvērtēt kaitīgus un veselīgus produktus, palīdz novērst ēšanas režīma un organizācijas kļūdas. Pastāvīga dienasgrāmatas ierakstu analīze, attīsta domāšanu pareizā virzienā. Bieži jau pirmajā etapā, kad tiek labotas kļūdas, jau sākas svara samazināšanās process. Kamēr notiek svara samazināšana, pāriet otrajā etapā neiesaka. Forsēt svara samazināšanu nedrīkst nekādā gadījumā. Tas var radīt tikai organisma darbības traucējumu un svara atgūšanu, un iespējams arī liekā svara iegūšanu. Ja pirmā etapa realizācijas laikā svars nesamazinās vai samazināšanās ir apstājusies pirms jūs nozīmētās robežas, pārejam pie otrā etapa. Vispārējie pareiza uztura noteikumi (otrais etaps) ir vispārzināmi. Bet nosaukšu tos vēlreiz ar nelieliem komentāriem. 1. Nekādus taukus (ne augu, ne dzīvnieku) nekādam ēdienam nepievienot. Maizi siermaizēm lietot bez sviesta vai margarīna. Cept bez tauku piedevām! Izmantot speciālu trauku ar nepiedegošu pārklājumu un speciālas plēves. Var gatavot uz restes vai folijā, ar grila metodi vai uz oglēm. Salātos eļļas vietā var pievienot citrona sulu, tomātu, jebkuru citu dārzeņu sulas, biolakto, kefīru. Nepieciešams atcerēties, ka organismam nepieciešamie tauki, kas nav piesātināti ar taukskābēm ietilpst šūnapvalku sastāvā un tādēļ ir katrā produktā. Dažāda uztura gadījumā šie tauki pietiekamā daudzumā nokļūst organismā. Augu eļļu pievienošana uzturam ir attaisnota tikai, ja ir stingrs veģetārisms. Visi tauki, kas atrodas ārpus produkta (izņemot augu eļļas), galvenokārt, sastāv no nepiesātinātām taukskābēm un organisms tos izmanto paša tauku slāņa palielināšanai. 2. Gaļas, zivs un putnu ēdienus neiesaka kombinēt ar kartupeļiem un putraimiem. Kā piedevu vislabāk izmantot dārzeņus: svaigus, vārītus vai sautētus. Normāla svara gadījumā ir atļauts kā piedevu izmantot kartupeļus vai putraimus, bet kopā ar dārzeņiem, turklāt dārzeņu jābūt divas reizes vairāk (pēc svara) nekā kartupeļu. Kartupeļus un putraimus arī labāk lietot kopā ar dārzeņiem. 3. No uztura izslēdz marinādes, kuru pamatā ir etila etiķis. Vīna vai ābolu etiķa lietošana ir pieņemama. 4. Jo mazāk lieto sāli, jo labāk. 5. Jo vairāk lieto ūdeni (negāzētu), jo labāk. Ogļskābā gāze gāzētos dzērienos kairina kuņģa gļotādu un izraisa ēstgribu. Turklāt, ogļskābā gāze bloķē eritrocītos vietas, kur pievienoties skābeklim un izraisa mazasinību. Nepieciešams ņemt vērā, ka visas organisma ķīmiskās reakcijas tiek īstenotas šķidrā vidē, tādēļ pietiekams šķidruma daudzums organismā pasargā organismu no kļūdām. 6. Lietojiet sezonālu un pieejamu pārtiku, kurai jūs esat pieraduši, un nevajadzētu pieturēties „novājēšanas” un „atturēšanās” diētām ar eksotiskiem produktiem. 7. Visu dienas uztura apjomu ir nepieciešams sadalīt, minimums, 4-5 ēdienreizēs. Kādēļ? Jo organisms ir spējīgs pārstrādāt noteiktu ēdiena daudzumu, kas katram ir individuāli. Tas ir atkarīgs no aknu funkcionālām iespējām pārstrādāt un uzkrāt ogļhidrātus. Bet tālāk seko vienkārša aritmētika. Ja, piemēram, cilvēks spēj pārstrādāt 150 g ēdiena vienā reizē, tad ēdot 6 reizes dienā, viņš apēdīs 900 g un viss tiks pārstrādāts un asimilēts. Ja viņš ēdīs 3 reizes dienā, bet pa 200 g, tad apēdīs tikai 600 g, t.i. uz trešdaļu mazāk (paliks pusbadā), turklāt, 150 g no katras ēdienreizes pārstrādāsies un asimilēsies, bet pa 50 g tiek atlikti rezervei. Īsāk sakot, paliekot pusbadā, cilvēks vēl pieņemsies svarā. Lielos ēdienreižu starplaikos, dēļ glikozes samazināšanās asinīs, rodas vājuma un bada sajūta, kas provocē vēlēšanos apēst vairāk. Un kad, beidzot, tiksi pie ēdiena un apslāpēsi badu, tad sātīguma un apmierinātības sajūtu ātri nomaina vājums un miegainība. Turklāt, lielos ēdienreižu starplaikos, dēļ tās pašas glikozes satura samazināšanās asinīs, rodas apsēsta vēlme apēst kaut ko saldu. Tomēr liela saldumu daudzuma lietošana, ja nav adekvāta fiziskā slodze, vienmēr noved pie tauku satura palielināšanas. 8. Rekomendējamas pilnvērtīgas brokastis. Tā loma ir apmaiņas procesu palaišanā, kuriem likumsakarīgi jānotiek visas dienas garumā. Šī etapa garums var būt līdz pusgadam vai vairāk, atkarībā no liekā svara daudzuma. Svērties ir nepieciešams reizi nedēļā, vēlams vienā un tajā pašā nedēļas dienā. Jebkura kustība uz priekšu ir pareizas etapa izpildes pazīme. Vairākumam cilvēku pilnībā pietiek pirmo divu etapu, lai sasniegtu vēlamo svaru, kas ir fizioloģiski piemērots konkrētam cilvēkam. Ja jūs darāt visu absolūti pareizi un optimālais svars netiek sasniegts, un viena, divu mēnešu laikā jūsu svars paliek nemainīgs un vēl ir ko nomest, un jūs neesat zaudējuši izlēmību panākt savu, ir jēga pariet pie trešā etapa – noskaidrot, kādi produkti jums ir veselīgi un kādi kaitīgi. Trešajā etapā rodas nepieciešamība precizēt apmaiņas procesu individuālās īpatnības. Mums ir pietiekoši zināt, ka ir cilvēki ar: 1. Tauku apmaiņu traucējumiem 2. Ogļhidrātu apmaiņu traucējumiem 3. Dažādām pirmā un otrā kombinācijām. Ir nepieciešams pieredzes ceļā, mēģinājumu un kļūdu ceļā noteikt savu vielmaiņas traucējumu tipu. Visbiežāk ir sastopami tauku apmaiņu traucējumi, mazliet retāk ogļhidrātu apmaiņu un retāk jauktie traucējumi. Šādā kārtībā arī veiksim eksperimentus uz sevis. Nenozīmīgos tauku apmaiņas traucējumos pirmo divu etapu pasākumi sniedz labus rezultātus. Ievērojamu tauku apmaiņas traucējumu gadījumos ir nepieciešami stingrāki tauku lietošanas ierobežojumi ar vienlaicīgu fiziskās aktivitātes palielināšanu. Fiziskā aktivitāte var būt jebkura, no parastās staigāšanas līdz nodarbībām visādās fizkultūras grupās. Sievietēm šai papildus fiziskai aktivitātei kopumā jāsasniedz trīs stundas nedēļā, vīriešiem – par stundu vairāk. Pilna tauku izmantošanas atteikšanās viennozīmīgi ir neveselīga, ir nepieciešams tikt skaidrībā, cik un kādus taukus tomēr nepieciešams izmantot. Tādēļ ir nepieciešams atcerēties, ka ir tauki ar nepiesātinātām taukskābēm un tauki ar piesātinātām taukskābēm. Tauku apmaiņas traucējumu gadījumos, absolūti tiek izslēgti tauki ar piesātinātām taukskābēm. Tie visi ir cietie tauki, sviests, krējums, saldais krējums un kokosa eļļa. Nepiesātinātas taukskābes ietilpst šūnapvalku sastāvā un ir jebkurā produktā. Lūk, no šiem taukiem arī jāizmanto uzturam 30-40 gramu diennakts daudzumā. Lai orientētos, zemāk ir parādītas tauku satura tabulas konkrētos produktos. Pievērsiet uzmanību, ka ailē „Porcija (g)” ir norādīts produkta daudzums, kurš satur diennakts tauku devu. Tas ir darīts, lai atvieglotu aprēķinus – ņemot porcijas daļu, jūs ņemat atbilstošo diennakts tauku daudzuma daļu. Ķīmiskā sastāva, enerģētiskās vērtības un porcijas lieluma, kas satur diennakts tauku devu, tabulas. Produkta nosaukums | Olbaltum-vielas g | Tauki g | Enerģ, ckal | Porcija (g) | | | Vārīta teļa gaļa | 30,7 | 0,9 | 131 | 3330 | | Vārīta vista | 25,2 | 7,4 | 170 | 400 | | Vārīts tītars | 25,3 | 10,4 | 195 | 280 | | Vārīts trusis | 24,6 | 7,7 | 170 | 380 | | Vārīta liellopa gaļa | 25,8 | 16,8 | 254 | 170 | | Vārīta jēra gaļa | 22,0 | 17,2 | 243 | 170 | | Sautētas liellopu aknas | 11,0 | 9,6 | 165 | 310 | | Cepta vista | 26,3 | 11,0 | 204 | 270 | | Cepts tītars | 26,2 | 13,5 | 226 | 220 | | Vārīta vista | 20,0 | 24,2 | 298 | 120 | | | Cepta cūkgaļa | 22,6 | 31,6 | 375 | 90 | | | Jēra šašliks | 22,9 | 30,4 | 372 | 100 | | | Vārīta pīle | 19,7 | 18,8 | 248 | 150 | | | Cepta pīle | 22,6 | 19,5 | 266 | 150 | | |
| Produkta nosaukums | Olbaltum-vielas g | Tauki g | Enerģ, ckal | Porcija (g) |
|
|
|
|
| Bute | 18,3 | 3,3 | 103 | 900 | Mintajs | 17,6 | 1,0 | 79 | 3000 | Jūras asaris | 19,9 | 3,6 | 112 | 830 | Zandarts | 21,3 | 1,3 | 97 | 2300 | Menca | 17,8 | 0,7 | 78 | 4200 | Heks | 18,5 | 2,3 | 95 | 1300 | Līdaka | 21,3 | 1,3 | 97 | 2300 | Kalmārs (fileja) | 18,0 | 2,2 | 75 | 1300 | Krabi | 18,7 | 1,1 | 85 | 2700 | Garneles | 17,8 | 1,1 | 81 | 2700 |
|
Visi pasākumi, par tauku apmaiņu īpatnību precizējumiem, noris ne mazāk kā mēnesi. Ja, pastāvot liekam svaram, absolūti nav virzības, tad pārejam pie ogļhidrātu apmaiņas traucējumu precizējumiem. Turklāt visi iepriekšējo etapu pasākumi ir jāturpina. Pašlaik ir īstais brīdis atcerēties par glikēmisko indeksu, kurš atspoguļo ogļhidrātu ietekmi uz organisma funkcijām. Kā mēs atceramies, jo lielāks glikēmiskais indekss, jo stiprāk tas noslogo aknas un aizkuņģa dziedzeri, apgrūtinot to funkcionēšanu. Atškir produktus ar augstu glikēmisko indeksu 60-100, vidējo – 40-60 un zemu – mazāk par 40 vienībām. Ja jūs, savā svara samazināšanas ceļā, esat nonākuši līdz šim etapam, tātad jums ir ievērojami apmaiņu procesu traucējumi. Tādēļ ir nepieciešams rūpīgi un nopietni apgūt turpmāko informāciju. Visi, kas tikuši līdz šim etapam jāizslēdz no sava uztura produkti, ar glikēmisko indeksu lielāku par 60. Turklāt, neatkarīgi no daudzuma. Mūsu organisms strādā pēc tās vai citas vielas esamības fakta un tikai pēdējā kārtībā reaģē uz to daudzumu. Tādēļ, ja mēs paņemsim vismaz pašu mazumiņu produkta ar glikēmisko indeksu, kas lielāks par 60, organisms nevarēs tikt galā ar to mazumiņu un visā gremošanas sistēmā notiks kļūme. Šādas kļūmes kompensācijai aiziet 3-5 dienas. Ja jūsu liekais svars pārsniedz 20 kilogramus un vairāk, tad jums jāapietas ar produktiem, kuriem glikēmiskais indekss ir mazāks par 40. Samazinot svaru par 10 kilogramiem, jūs varat mēģināt ieviest uzturā produktus ar glikēmisko indeksu vairāk par 40, bet kad svars pilnībā normalizējas, tad arī vairāk par 60. Tas tiek darīts stingri kontrolējot svaru. Ja no kaut kāda produkta jūsu svars sāk pieaugt, šo produktu jāizslēdz no uztura uz visiem laikiem. Ir svarīgi saprast, ka produkti ar paaugstinātu glikēmisko indeksu izraisa tūlītēju strauju cukura līmeņa palielināšanos asinīs. Produkti ar zemu glikēmisko indeksu, cukura līmenī asinīs izmaina pakāpeniski un sastiepti laikā, kas ir ļoti svarīgi aptaukošanas un cukura diabēta slimniekiem. Zemāk ievietota tabula, kas parāda ogļhidrātu daudzumu 100 g produkta, produkta maksimāli iespējamo daudzumu vienā ēdienreizē un šo produktu glikēmisko indeksu, Kā jūs redzat, produkta daudzums, ko iespējams uzņemt vienā reizē, ir diezgan ievērojams. Tas nenozīmē, ka katrā ēdienreizē jums ir jāapēd tieši tik daudz. Tas vienkārši parāda, ka porcijas nav jāmēra ar tējkarotēm, bet lietot produktus daudzumos, kas neiziet no veselā saprāta robežām.Ogļhidrātu daudzuma 100 gramos produkta, uztura bagātinātāju glikēmisko indeksu un porcijas lieluma, kas satur 70 g ogļhidrātu, tabula. Produkta nosaukums | Ogļh. g | Porcija g | GI | Kartupeļi vārīti (mundierī) | 14,8 | 460 | 65 | Vārīti brūni rīsi | 21,9 | 310 | 55 | Vārīti slīpēti rīsi | 24,9 | 280 | 70 | Putras: |
|
|
| Rīsu uz ūdens | 17,4 | 380 | 70 | Griķu sadrupināta | 30,5 | 225 | 40 | Griķu uz ūdens | 17,1 | 410 | 40 | Kviešu sadrupināta | 26,1 | 260 | 50 | Kviešu uz ūdens | 17,6 | 380 | 50 | Auzu no „Herkulesa” uz ūdens | 14,8 | 460 | 55 | Grūbu sadrupināta | 21 | 330 | 50 | Auzu uz ūdens | 15 | 460 | 40 | Kviešu uz ūdens | 18,7 | 360 | 70 | Miežu sadrupināta | 22,1 | 310 | 50 | Miežu | 15,7 | 430 | 50 | Rudzu maize | 41,3 | 160 | 50 | Rudzu-kviešu maize no rupja maluma miltiem | 40,3 | 170 | 60 | Kviešu maize no austākā labuma miltiem | 42 | 150 | 65 | Dārzeņi |
|
|
| Zaļie zirnīši | 12,8 | 530 | 35 | Parastie kāposti | 4,9 | 1400 | 15 | Vārīti puķkāposti | 4,0 | 1750 | 15 | Kabači | 5,3 | 1270 | 15 | Zaļie sīpoli | 3,5 | 2000 | 15 | Ziemas sīpoli | 9,1 | 770 | 20 | Burkāni | 7,2 | 870 | 85 | Gurķi | 1,9 | 3500 | 25 | Saldie pipari | 6,3 | 1100 | 15 | Zaļumi (pētersīļi, dilles, salāti, skābenes) | 2,3-8,0 | 1000 | 0-15 | Redīsi | 3,8 | 1800 | 15 | Rācenis | 5,3 | 1270 | 15 | Vārītas bietes | 10,8 | 640 | 70 | Tomāti | 3,8 | 1840 | 20 | Dārzeņu konservi: |
|
|
| Zaļie zirnīši | 6,5 | 1070 | 35 | Tomāti | 3,8 | 1750 | 15 | Pāksts pupiņas | 2,5 | 2800 | 30 | Baklažānu ikri | 5,1 | 1400 | 15 | Kabaču ikri | 8,6 | 770 | 15 | Augļi: |
|
|
| Arbūzs | 8,8 | 790 | 70 | Melone | 9,1 | 770 | 45 | Aprikozes | 9,0 | 770 | 35 | Aliča | 6,4 | 1070 | 25 | Ananāss | 11,5 | 580 | 65 | Banāni | 19,2 | 350 | 60 | | | | | |
| Produkta nosaukums | Ogļh. g | Porcija g | GI | Granāts | 11,2 | 600 | 30 | Bumbieris | 9,5 | 700 | 33 | Persiki | 9,5 | 700 | 30 | Plūmes | 9,6 | 700 | 25 | Hurma | 13,2 | 530 | 45 | Ķirsis | 10,6 | 630 | 25 | Āboli | 9,8 | 700 | 35 | Apelsīns | 8,1 | 870 | 40 | Greipfrūts | 6,5 | 1000 | 25 | Produkta nosaukums | Ogļh. g | Porcija g | GI | Citrons | 3,0 | 2330 | 20 | Mandarīns | 8,1 | 870 | 40 | Brūklene | 8,0 | 870 | 25 | Vīnogas | 15,0 | 460 | 45 | Zemenes | 6,3 | 1000 | 40 | Dzērvenes | 3,8 | 1800 | 20 | Ērkšķoga | 9,1 | 770 | 40 | Avenes | 8,3 | 800 | 30 | Sarkanā jāņoga | 7,3 | 930 | 30 | Upenes | 7,3 | 930 | 30 | Sausie augļi: |
|
|
| Žāvētas aprikozes | 55,0 | 120 | 30 | Rozīnes | 66,0 | 105 | 65 | Žāvētas melnās plūmes | 58,4 | 110 | 25 | Āboli | 48 | 140 | 30 | Dateles | 68,5 | 100 | 103 | Dabīgais medus | 80,3 | 80 | 80 | Dabīgās sulas, bez cukura: |
|
|
| Tomātu | 3,5 | 2000 | 15 | Aprikožu | 13,7 | 500 | 40 | Apelsīnu | 12,8 | 530 | 45 | Vīnogu | 13,8 | 500 | 40 | Ķiršu | 10,2 | 650 | 40 | Greipfrūtu | 8,0 | 870 | 40 | Persiku | 17,0 | 410 | 40 | Plūmju | 16,1 | 430 | 40 | Ābolu | 9,1 | 770 | 40 | Dzērieni: |
|
|
| Kvass | 5,0 | 1400 | 45 | Dažāds alus | 4,8-8,8 | 770-1400 | 45 | Sausie vīni (baltais, sarkanais) | 0,2 | daudz | 5-10 | Vīns, pussausais šampanietis | 5,0 | 1400 | 15-30 | Deserta vīns | 16-20 | 400 | 15-30 | Liķieris | 45,0 | 150 | 15-30 | Uzlējumi | 30,0 | 230 | 15-30 |
|
Praktiskie padomi glikēmiskā indeksa izmantošanā * Vienā ēdienreizē vairāku produktu kombinācija ar zemu glikēmisko indeksu samazina bada sajūtu ilgstošam laikam un novērš pārēšanos nākamajā ēdienreizē. Lūk, kādēļ iesaka sākt dienu no smagajiem ogļhidrātiem (putrām, maizēm) un piena, un pārējo olbaltumvielu produktiem – tiem ir zems glikēmiskais indekss. * Jāēd pietiekams olbaltumvielu produktu daudzums (skābos produktus, gaļu, zivi, putnu, aknas, mēli, olas, jūras produktus) – visus bez panēšanas, vārītus, pagatavotus uz tvaika, mikroviļņu krāsnī vai uz grila, un dārzeņiem ar glikēmisko indeksu ne lielāku par 10. * Jo jūsu svars tuvāk pie optimālā svara, jo plašāk var lietot produktus ar lielu glikēmisko indeksu. * Jo vairāk ēdienā, kas iekļauj dažādus produktus, satur šķiedrvielas, jo zemāks būs summārais glikēmiskais indekss. * Priekšroka tiek dota dabīgiem augļiem (tie, atšķirībā no sulām, satur šķiedrvielas). * Svaigiem dārzeņiem un augļiem glikēmiskais līmenis ir zemāks nekā tiem, kuri ir termiski apstrādāti. * Olbaltumvielu kombinācija ar ogļhidrātiem samazina kopējo glikēmisko indeksu. * Jo labāk ir sadrupināts graudu produkts vai putraimi, jo lielāks ir to glikēmiskais indekss. * Uzturā lietot putras no veseliem graudiem. * Jo ilgāk barība tiek sagremota, jo lēnāk tiek asimilēti ogļhidrāti. * Vēlams produktus ar augstu glikēmisko indeksu lietot uzturā pirmajā dienas pusē, bet otrajā dienas pusē lietot uzturā produktus ar zemu glikēmisko indeksu. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10 bīstami ēdieni |
|
|
Dažiem produktiem, ko ikdienā samērā bieži lietojam, ir arī negatīvas īpašības, kuras tu, pilnīgi iespējams, nemaz nenojaut. ASV zinātniskais centrs ir veicis pētījumus par slimībām, ko izraisījuši pārtikas produkti. Izrādās, ka pārtikas produkti, ko esam uzskatījuši par veselīgiem un organismam derīgiem, var izraisīt nepatīkamas sekas. Tāpēc pastāstīsim, ko tev noteikti vajadzētu zināt par dažām ēdamajām lietām. Zaļie lapu salāti Grūti noticēt, bet ir tādas "zaļās lapas", piemēram, spināti, kāposti, klasiskie zaļie salāti, kas izraisa draudus veselībai. Ja tos nepareizi audzē un apstrādā, ar tiem var saindēties, kā arī iedzīvoties pat salmonellā. Salāti rūpīgi jānomazgā - tas jādara nevis zem tekoša ūdens, bet kārtīgi izmērcējot bļodā ar ūdeni. Pirms ēšanas salāti jānosusina. Olas Salmonellas baktērija, kas atrodama dzīvnieku un putnu zarnu traktā, ir lielākais olu ēšanas drauds, tāpēc olas jāpagatavo sevišķi rūpīgi. Centies neēst tās pusjēlas vai jēlas. Tāpat nepērc olas, ja tās veikalā nestāv ledusskapī. Noteikti jāpievērš uzmanība termiņam. Ja ēd ārpus mājas kādā restorānā, vari pajautāt, vai kādā no ēdieniem tiek izmantotas jēlas olas. Tuncis Jūras produktu cienītājas - uzmanieties. Ja tuncis un citas jēlās zivis nav pietiekami labi sasaldētas, tās sāk izdalīt dabiskos toksīnus, kuri gandrīz nesadalās, un tie var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Ja tev garšo suši, turi to aukstumā un pārliecinies, ka tuncis pirms tam bijis sasaldēts.. Austeres Ja tu esi jau iepazinusies ar šo eksotisko ēdienu un atzinusi to par labu esam, esi uzmanīga. Ja austeres nav svaigas, vari piedzīvot nepatīkamu tikšanos ar norovīrusu, kas izraisa gastroenterītu vai kuņģa un zarnu iekaisumu. Arī austerēm jāglabājas zemā temperatūrā. Kartupeļi Kartupeļu ēdieni, kas nav pienācīgi sagatavoti, var izraisīt veselības traucējumus. Lai gan kartupeļos ir daudz vitamīnu, tos vajadzētu nomizot, nevis ēst ar visu mizu. Ja arī tev ir slinkums tos mizot pirms vārīšanas, pirms pašas ēšanas miza jānoņem. Siers Neskatoties uz to, ka pasterizētais piens samazina bīstamo patogēnu klātesamības risku sierā, šis pārtikas produkts vēl joprojām rada bažas. Ja sieru ražo nelicencēts ražotājs, tajā var būt bīstamas baktērijas. Mīksto sieru (brī, fetas) lietošana uzturā var izraisīt listeriozi, kas ir atipiska pārtikas infekcija, kuras klīniskās izpausmes parasti nav saistītas ar kuņģa un zarnu traktu, bet gan ar centrālās nervu sistēmas un citu sistēmu bojājumiem (meningīts, aborti). Lieto pasterizētus produktus! Saldējums Prasti prolēmas rodas tad, ja saldējums pagatavots mājās. Galvenie iemesli - jēlu olu lietošana mājas saldējuma gatavošanā. Šādā saldējumā var būt gan stafilokoki, gan salmonellas. Tāpat kā mīkstie sieri, saldējums var būt sevišķi bīstams tieši grūtniecēm, kas ir daudz neaizsargātākas pret listeriozes draudiem. Tomāti Arī tomāti var būt inficēti ar salmonellām. Šīs baktērijas var iekļūt tomātā caur ieplīsušo miziņu, kā arī pa tomāta lakstu. Tāpēc nomazgājiet tomātus sevišķi rūpīgi! Asni Kas ir kopīgs baktērijām un sēklām? Abiem, lai augtu un vairotos, ir nepieciešama mitra un silta vide. Parasti asni piesārņojas ar bīstamajiem patogēniem uz lauka vai uzglabāšanas laikā. Cilvēki ar vāju imūnsistēmu ir visuzņēmīgākie pret šo patogēnu izraisītām slimībām. Lai gan lielākoties asni netiek uzskatīti par bīstamiem, bērniem un vecākiem cilvēkiem nevajadzētu pārāk aizrauties ar asnu lietošanu uzturā. Ogas Gadu gaitā dažas no visgardākajām ogām tomēr tiek saistītas ar dažādu slimību izraisīšanu, tāpēc ogas ir jāmazgā sevišķi rūpīgi. Tomēr jāpatur prātā, ka pesticīdi var iekļūt ogās arī caur ogu miziņu. Protams, šis risks attiecas uz svaigām ogām, tās termiski apstrādājot, ļaunās vielas iznīkst. |
|
|
|
|
|
Sieviešu klubs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Diabēta pacientiem – fiziskās nodarbes |
|
|
Fiziskās nodarbības nav mazāk svarīgas par medikamentiem un citām ar šo slimību saistītām dzīvesveida prasībām. Mazaktīvs dzīvesveids ir viens galvenajiem 2. tipa diabēta riska faktoriem, turklāt liekā svara problēmas šiem pacientiem ir tieši saistītas ar kustību trūkumu vai to nepietiekamību. Vingrošana u.c. fiziskās nodarbības uzlabo vielmaiņu, samazina ķermeņa masu un lieko svaru, sekmē sirdsdarbību un sirds veselību kopumā (piemēram, mazina asinsspiedienu), kā arī pazemina insulīna rezistenci. Būtiski, lai fiziskās aktivitātes kļūtu par neatņemamu dienas režīma sastāvdaļu, īpaši jau vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vēlamais ilgums – vismaz 90 minūšu dienā. Ja jums nākas sadzīvot ar diabētu un pēc ilgāka, teiksim, ziemas, pārtraukuma atsākat pievērsties fiziskajām nodarbēm, ir svarīgi ievērot šādas prasības: 1) pieradiniet organismu pie slodzes pakāpeniski – iesākumā dariet tikai tik daudz, lai justos viegli, pēc tam pamazām varat kāpināt gan tempu, gan pagarināt nodarbību laiku utt.; 2) sportojiet tā, lai nerastos elpas trūkums un aizdusa – slodzei jābūt tādai, lai jūs sportisko nodarbību laikā varētu neaizelšoties sarunāties; 3) pārliecinieties, vai apavi ir piemēroti, ērti staigāšanai, nūjošanai, soļošanai utt.; 4) uzmaniet pašsajūtu un cukura līmeni nodarbību laikā; 5) lai mazinātu organisma atūdeņošanās risku, pirms un pēc nodarbības, kā arī tās laikā dzeriet negāzētu ūdeni; 6) fiziskās nodarbības pazemina cukura līmeni asinīs, tāpēc diabēta pacientiem ir ļoti svarīgi kontrolēt cukura līmeni asinīs pirms un pēc fiziskām nodarbēm, pārliecināties, kā dažādas nodar-bības ietekmē tā svārstības, un izvēlēties drošākās. Protams, piemājas saimniecību un mazdārziņu īpašniekiem fiziskās nodarbes lielā mērā aizstāj strādāšana tur. Taču arī uz viņiem attiecas tās pašas prasības par slodzes ilgumu un intensitāti, kā arī savas pašsajūtas/slimības kontroli. |
|
|
|
|
|
Kurzemnieks |
|
|
|
|
|
|
|
|
Idejas atslodzes dienām |
|
|
Pastāv uzskats, ka cilvēkam neatkarīgi no tā, ir vai nav problēmas ar lieko svaru, katru nedēļu vajadzētu iekļaut vienu vai divas atslodzes dienas atkarībā no pašsajūtas un nepieciešamības. Tāpēc piedāvājam dažus atslodzes dienu variantus. Atceries! Atslodzes dienā jāizdzer 2,5 l ūdens vai minerālūdens. Atslodzes dienu varianti: 1. Ābolu - l,5kg ābolu izdala uz 5-6 ēdienreizēm 2. Augļu - l,5kg dažādus augļus, izņemot banānus, izdala uz 5-6 ēdienreizēm 3. Biezpiena - 400-500g biezpiena, 500g kefīra un 50g cukura izdala uz 5 ēdienreizēm 4. Kefīra - 5 glāzes kefīra izdala uz 5 ēdienreizēm 5. Piena - 5 glāzes piena izdala uz 5 ēdienreizēm 6. Dārzeņu - l,5kg svaigu dārzeņu, var gatavot dārzeņu salātus bez sāls, pievienojot porcijai 5-20g krējuma vai 5g augu eļļas, visu izdala uz 5-6 ēdienreizēm 7. Kartupeļu - brokastīs, pusdienās un vakariņās - katrā pa 2-3 kartupeļiem «mundierī» ar svaigiem zaļumiem 8. Sulas - svaigi spiestas, nesaldinātas sulas bez ierobežojumiem. |
|
|
|
|
|
apollo.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Kā bērnam iemācīt ēst veselīgi |
|
|
Ēšanas režīma veidošana mājās ir viens no svarīgākajiem soļiem, kā nodrošināt bērna veselību. Iesākumā izveido veselīga uztura piramīdu, kas palīdzēs veidot bērna attiecības ar veselīgu uzturu. Ielāgo, ka bērns mācās no vecāku piemēra, tāpēc visai ģimenei jāēd veselīgi. Portāls www.maminuklubs.lv iesaka desmit padomus, kā mācīt bērnam ēst veselīgi.
1. Neierobežo ēdiena patēriņu! Ēdiena patēriņa ierobežošana bērnam var radīt bulīmijas vai anoreksijas draudus vēlāk. Tas var atstāt arī negatīvu ietekmi uz augšanu un attīstību.
2. Turi pa rokai veselīgas uzkodas! Bērni ēd to, kas ir pieejams uzreiz. Saliec nomazgātus augļus šķīvī vai notīri un sagriez burkānus! Tava rīcība viennozīmīgi parādīs daudz skaidrāk Tavu attieksmi nekā Tavi vārdi. Tāpēc redzeslaukā turi tikai veselīgus našķus!
3. Nedali pārtiku – "labi produkti" vai "slikti produkti"! Labāk saisti konkrētu produktu lietošanu ar to, ko bērns dara ikdienā! Piemēram, dari bērnam zināmu, ka kalcijs, kas atrodams piena produktiem, palīdzēs viņam uzturēt fizisko formu! Antioksidanti, kas atrodami augļos un dārzeņos, aizsargā ādu un matus.
4. Apbalvo veselīgu izvēli! Apbalvo mazuli ar lepnu smaidu un pasaki, cik ļoti ar viņu lepojies, ka viņš ir tik gudrs, izvēloties veselīgus produktus!
5. Nešķendējies par neveselīgu produktu izvēli! Kad bērns izvēlas neveselīgu pārtiku, ignorē to. Vai arī – ja bērns vienmēr vēlas taukainu, ceptu un neveselīgu ēdienu, pavērs to citā virzienā. Tu vari pati mājās krāsnī pagatavot frī kartupeļus no svaigi mizotiem kartupeļiem, lietojot tikai nedaudz eļļas, tā vietā lai pirktu kartupeļus veikalā. Ja nu gadījumā bērns vēlas saldumus, pagatavo mājās augļus, mērcētus šokolādē. Esi pārāk aizņemts tādām lietām? Tad glabā pa ķērienam žāvētus augļus, kas ir gan saldi, gan veselīgi!
6. Nekad neapbalvo bērnu ar ēdienu! Tas vēlākā vecumā var radīt aptaukošanās problēmas. Labāk visi kopā dodieties sporta aktivitātēs, piemēram, uz slidotavu vai kalnu.
7. Ēdiet vakariņas visa ģimene kopā pie galda! Ja tā vēl nav ieviesta par tradīciju, tad vajadzētu to par tādu pārvērst. Ēšana visiem pie viena galda palīdz izvairīties no nopietnām problēmām vēlāk, kas saistītas ar nepārtrauktu ēšanu.
8. Sagatavo porcijas jau virtuvē, nevis ar visām bļodām dodies pie ēdamgalda! Tā Tu varēsi noteikt porciju apmērus, kas katram jāapēd.
9. Dod bērniem daļu kontroles! Lūdz, lai bērni nokož 3 kumosus no katra ēdiena uz šķīvja un novērtē tos ar 10 ballēm! Ja veselīgie ēdieni, sevišķi dārzeņi, iegūst augstas atzīmes, pasniedz tos daudz biežāk! Tos produktus, ko bērni novērtējuši ar zemākām atzīmēm, pasniedz retāk! Ļauj bērnam piedalīties izlemšanā! Galu galā – vakariņas ir ģimenes lieta.
10. Konsultējies ar savu ģimenes ārstu! Pirms nosaki pati bērnam diētu, vēloties samazināt/palielināt bērna svaru vai ieviešot nozīmīgas pārmaiņas bērna ēšanas paradumos, vienmēr konsultējies un lūdz padomu pediatram vai ģimenes ārstam! Nekad pats nenosaki, ka bērns ir pārāk resns vai pārāk kārns! |
|
|
|
|
|
Māmiņu Klubs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Ir atrasti aptaukošanās cēloņi |
|
|
Smagas aptaukošanās attīstība ir atkarīga no ģenētiskās informācijas trūkuma, vēsta BBC News. Pie šāda secinājuma nonākusi britu zinātnieku grupa Filipa Frogela (Philippe Froguel) no Impēriskās Londonas koledžas (Imperial College London) vadībā. Atskaite par zinātnieku pētījumu ir publicēta žurnālā «Nature». Zinātnieki izmeklēja garīgajā attīstībā atpalikušu pacientu grupu, kuras dalībnieki ietilpst aptaukošanās attīstības riska grupā. 31 pacientam no šīs grupas, kuram ķermeņa masas indekss pārsniedza 30 (šis indekss liecina par liekā svara esamību), tika atklāta 16. hromosomas apgabalu zaudējumi (delecijas). Pēc tam pētnieki izanalizēja datus par 16 tūkstošiem pacientu un vairākiem desmitiem slimnieku ar smagu aptaukošanās pakāpi atklāja analoģiskas ģenētiskās anomālijas. Nevienam no pacientiem ar normālu svaru 16. hromosomas mutācijas netika atklātas. Pēc Robina Voltersa (Robin Walters) no Impēriskās Londonas koledžas vārdiem, 16. hromosomas apgabalu delecijas tika atklātas septiņiem no tūkstoša pacientu, kuri sirgst ar aptaukošanos. Volterss atzīmēja, ka iedzimtās informācijas daļējs zudums izskaidro vairāku ģimeņu aptaukošanās vairākās paaudzēs attīstības cēloņus. Frogels piebilda, ka ģenētiskā testēšana ļaus atklāt pacientus ar 16. hromosomas delecijām, nosakot tiem nepieciešamo ārstēšanu un aptaukošanās profilaksi. Pēc Lielbritānijas Nacionāla veselības aprūpes dienesta datiem, katram trešajam valsts iedzīvotājam ir problēmas ar lieko svaru jau pamatskolas beigšanas laikā. Saglabājot saslimstības pieauguma tagadējos tempus, ap 2050. gadu saslimstība ar aptaukošanos palielināsies līdz 60 procentiem britu vīriešu starpā, līdz 50 % - sieviešu starpā un līdz 25 % - bērnu starpā. |
|
|
|
|
|
apollo.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
29 vērtīgākie produkti uz mūsu planētas. |
|
|
Eksperti, pētot ziņas par ēdienu sastāvu, nosaukuši vērtīgākos, kurus iesak biežāk ietvert ēdienkartē. 1. Aprikozes Aprikozēs ir beta karotīns, kas organismā pārvēršas par A vitamīnu, tas cīnās pret vēzi. 2. Avokado Tajā ir nepiesātinātie tauki. Avokado pazemina holesterīna līmeni asinīs. 3. Avenes Skābes, kuras atrodas avenēs, palīdz apstādināt vēža šūnu vairošanos, pazemina holesterīna līmeni, samazina iespēju saslimt ar sirds-asinsvada slimībām. 4. Mango Vidēja izmēra auglī ir 57 miligrami C vitamīna, kas ir gandrīz dienas deva. Palīdz artrīta slimniekiem, stiprina imūnsitēmu. 5. Melone Puse melones satur 117 miligramus C vitamīna un 853 miligramus kālija (kālijs pazemina asinsspiedienu). Auglī ir beta karotīns - viens no spēcīgākajiem antioksidantiem. 6. Dzērveņu sula Palīdz cīņā ar infekcijām un baktērijām. 7. Tomāti Galvenais - likopēns (labāk uzsūcas kopā ar taukiem, piemēram, olīveļļu) - viens no spēcīgākajiem karotīniem, darbojas kā antioksidants. Tomāti samazina resnās zarnas vēža risku par 50% - ja tos ēd katru dienu. 8. Rozīnes Dzelzs avots, kas palīdz nogādāt skābekli audos. 9. Dateles Kālija avots, satur vitamīnu B6, kas atbild par «labsajūtas hormonu», pazemina holesterīnu. 10. Citrons Labs vēža profilaksei, lielisks C vitamīna avots. 11. Sīpols Viens no spēcīgākajiem flavonoīdiem. Ieteicams vēža saslimšanas riska mazināšanai. 12. Artišoks Ādas vēža saslimšanas riska mazinošs, jo satur silimarīnu, palīdz kontrolēt holesterīna līmeni asinīs. 13.Ingvers Bez visām pozitīvajām pretinfekcijas īpašībām, to var lietot pret sliktu dūšu. 14. Brokoļi To sastāvā esošās vielas aizsargās pret krūts vēzi. Tajos ir daudz C vitamīna un beta karotīna. 15. Spināti Tajos esošās vielas ir izcilas redzes uzlabošanai un jaunības saglabāšanai. 16. Ķīnas kāposti Tajā esošās vielas palīdzēs aizsargāt no krūts vēža un pazeminās estrogēnu līmeni asinīs. 17. Ķirbji un to radinieki Ieteicami īpaši ziemā kā C vitamīna un beta karotīna avots. 18. Kreses Ar tajās esošajiem C un E vitamīniem jūs būsiet pasargāti no vēža. 19. Ķiploks Pazemina holesterīna līmeni, pazemina asinsspiedienu, samazina kuņģa un resnās zarnas vēža risku. 20. Balanda Magnija, B2 vitamīna un dzelzs avots. 21.Kviešu asni Magniju visai dienai nodrošinās viena ēdamkarote diedzētu graudu, satur E vitamīnu. 22. Lēcas Uzlabo sirdsdarbību, samazina krūts vēža risku. Lielisks proteīnu avots. 23. Zemes rieksti Par 20% samazina sirds slimību risku. 24. Pupas Samazina sirds slimību risku, ieteicamas grūtniecēm. 25. Jogurts ar zemu tauku saturu Kalcijs stiprinās kaulus, baktērijas palīdzēs cīņā ar dažādām saslimšanām. 26. Piens ar zemu tauku saturu Labas redzes garants, labs pret ekzēmu un alerģiju. Tajā daudz kalcija un D vitamīna. 27. Vēžveidīgie Vitamīna B12 avots, dažādi minerāli, dzelzs, magnijs, kalcijs un citas labas lietas. 28. Lašveidīgās zivis Galvenais omega-3 taukskābju avots, kas palīdzēs sirds slimībām atkāpties. 29. Krabjveidīgie Cinka un B12 vitamīna avots. |
|
|
|
|
|
novosti.ua |
|
|
|
|
|
|
|
|
10 idejas, kā pavadīt Ziemassvētkus kopā ar mazuli. |
|
|
Jaunajām ģimenītēm pirmie svētki kopā ar bēbīti ir ļoti īpašs notikums. Māmiņu Klubs piedāvā Tev 10 idejas, lai šie svētki patiešām būtu Mīlestības un Saticības svētki, nevis strespilni! Padoms nr. 1: Neatliec visu uz pēdējo brīdi! Pirmssvētku steiga noteikti pielips arī bēbītim, kaut arī viņš ir pavisam maziņš, un tikai lieki viņu satrauks. Tieši tādēļ savlaicīgi ieplāno visas, ar svētkiem saistītās aktivitātes: izdomā, ko Tu plāno gatavot svētku galdam un kādi priekšdarbi tam ir nepieciešami, kā un kad pušķosi dzīvokli, kad dosies pirkt dāvanas utt. Jo labāk būs saplānots tavs laiks, jo lielāks miers valdīs visās organizatoriskajās darbībās un arī Tu pati jutīsies daudz labāk, gan visā Adventes laikā, gan pašos Ziemassvētkos. Atceries! Nesaplāno pārāk daudz, tādejādi pārslogojot sevi. Mazulītim Ziemassvētkos pats svarīgākais būs harmoniska, mierīga atmosfēra un saticīgi, mīloši vecāki! Padoms nr. 2: Saplāno arī pārējās svētku dienas! Savlaicīgi ieplāno ne tikai Ziemassvētku vakaru, bet arī tam sekojošās svētku dienas. Varbūt esat ieplānojuši kādu izbraucienu vai kādu došanos ārpus mājas? Ja parasti Tu dodies ciemos pie draugiem, radiem vai ģimenes locekļiem, tad šoreiz būtu īstais brīdis uzaicināt ciemiņus pie sevis. Protams, nepārcenties ar viesu skaitu, bet Tavs bēbītis būs daudz pateicīgāks, ja viņš svešas balsis un sejas piedzīvos savā ierastajā vidē. Bez tam – varbūt tavi vecāki vai vīra vecāki paņems ciemakukulī līdzi arī kaut ko no sava svētku mielasta?! Padoms nr.3: Ziemassvētki nav īstais laiks, lai eksperimentētu! Vai Tu jau iztēlojies sevi Ziemassvētku priekšvakarā stāvam stundām ilgi pie plīts, tētis ir aizgājis vēl iepirkties, bet mazuli izdomājis, ka tieši tagad paraudās? Atceries – mazāk ir vairāk! Ja neesi profesionāla pavāre, svētku laiks kopā ar mazuli nav īstais mirklis izmēģināt sarežģītas vecmāmiņu receptes. Svētku galdam izvēlies jau pārbaudītus, vienkāršus ēdienus. Ja nu tomēr vēlies pagatavot ko īpašu, vienojies par stingru lomu sadali: bēbītis ir tēta uzraudzībā, kamēr Tu rosies pa virtuvi! Padoms nr.4: Cepeša vietā smalkmaizītes! Runājot par ēšanu: Jo mazāks ir bēbītis, jo mazāk viņš varēs priecāties par māmiņas kulinārijas brīnumiem. Mazulīši ir konservatīvi – ar krūti baroti bērni svētkos vislabāk novērtēs tieši šo pašu gardumu, bet mazuļi, kuri izbaudījuši piebarojuma jaukumus, tomēr arī svētkos būtu jābaro ar viņiem ierastajiem biezenīšiem un putrām. Pat otrajā un trešajā dzīves gadā mazulim daudz lielāku prieku sagādās nevis trekns cepetis, bet gan laicīgi kopā ar mammīti izceptas smalkmaizītes un piparkūkas! Padoms nr.5: Paliec elastīga, attiecībā uz Ziemassvētku rituāliem! Lai izvairītos no nevajadzīga sarūgtinājuma un pārpratumiem, izrunā jau laicīgi ar savu partneri svētku rituālus! Pajautājiet viens otram – „Kā tas iepriekš bija tavā ģimenē Ziemassvētkos? Kas tev ir svarīgs un ko Tu gribētu ieviest mūsu ģimenē?” Kopēji jūs noteikti izdomāsiet skaistus Ziemassvētku rituālus, piemērotus tieši jums! Tomēr plānojot atceries, ka bēbītis ir pirmajā vietā! Pat, ja jūs dziedat vai klausāties „Klusa nakts, svēta nakts..”, sēdiet pie svecīšu gaismas vai tieši gatavojaties baudīt svētku maltīti, mazuļa raudāšana ir vissvarīgākā! Padoms nr. 6: Uz baznīcu Ziemassvētkos, lūdzu, tikai bez bēbīša! Ja esi pieradusi katrus Ziemassvētkus doties uz baznīcu, protams, to vari darīt, bet mazam bēbītim svētku dievkalpojumā gan nebūtu ko meklēt! Iespējams, ka var rast kompromisu, ka mājās ar mazuli paliek vai nu mamma, vai tētis, vai vecvecāki, kamēr vecāki dodas uz baznīcu, vai arī viens no vecākiem pastaigājas ar mazuli baznīcas apkaimē, kamēr otrs dodas uz dievkalpojumu. Vēl kāda alternatīva ir dievkalpojums pa televizoru, tad vismaz visa ģimene var būt kopā. Ja mazajam ir jau trīs, četri gadi, tad situācija ir savādāka – šajā vecumā svinīgā baznīcas atmosfēra mazuli ieinteresēs. Dažās draudzēs ir arī īpaši sagatavoti dievkalpojumi tieši pašiem mazākajiem tās locekļiem! Padoms nr. 7: Dāvini, bet ar mēru! Protams, ka Ziemassvētkos svarīgi ir dāvināt un saņemt dāvanas, bet ko gan lai dāvina bēbītim? Esi godīga pret sevi – dāvanas bēbītim pirmkārt jau ir dāvana pašiem vecākiem. Bēbītis būs mierā arī ar vienkāršu grabuli vai mazu mīļdzīvieciņu. Atgādini arī vecvecākiem un radiniekiem, ka ar dāvināšanu nav jāpārspīlē, varbūt noder arī mājiens ar „ceļa rulli“, ka bērniņam noderētu pašlaik tieši ...piemēram, apģērbs vai vingrošanas bumba. Apmēram no pusotra gada vecuma dāvanu izpakošana gan jau sāk sagādāt patiesu prieku! Padoms Nr. 8: Viens, divi, trīs – smaidam! Ziemassvētku vakarā nemitīgi tēlot fotogrāfu nav nekāda vajadzība, bet dažus ātrus uzņēmumus gan vajadzētu! Pirmo Ziemassvētku foto trijatā vēlāk būs īsts ģimenes fotoalbūma topa objekts! Atceries! Saglabā digitālos foto vai filmas ne tikai datora cietajā diskā, bet arī CD vai interneta tiešsaistē, katram gadījumam, ja nu Tavs dators izdomā niķoties! Padoms nr.9: Saglabā Ziemassvētkos dabiskumu! Piebremzē savas pārmērīgās gaidas un cerības attiecībā uz sevi un savu partneri! Nedomā, ka ja Ziemassvētki ir harmonijas un miera laiks, tad viss noritēs gludi. Tieši Ziemassvētki ir laiks, kad cilvēki strīdas visvairāk, pirmkārt jau tādēļ, ka beidzot pavada daudz laika kopā, un otrkārt, tādēļ, ka „Lielā Harmonija“ bieži vien tiek uzspēlēta, un tad noteikti kaut kas noies šķērsām! Arī bēbītis jūt, vai māmiņa un tētis uzvedās kā parasti, vai arī tomēr mājās ir iezagusies spriedze. Esiet vienkārši tādi, kādi jūs esat! Padoms nr.10: Ziemassvētku miers ir lipīgs! Vislabākais padoms sastāv tikai no diviem vārdiem: esi mierīga! Uztver pirmos Ziemassvētkus ar mazuli kā izmēģinājumu pirms nākamajiem, noteikti vēl daudz jautrākiem un trakulīgākiem svētkiem nākošajos gados! Mieram ir kāda priekšrocība – tas ir lipīgs. Tādejādi gan Taviem vecākiem, gan partnera vecākiem kļūs skaidrs, ka Ziemassvētku galvenā ideja ir mīlestība un svinīgums, nevis mazā ķipara atrādīšana un staipīšana apkārt. Ar šo domu prātā jums noteikti izdosies skaisti svētki trijatā! |
|
|
|
|
|
maminuklubs.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmeklējot pirti. |
|
|
Ļoti sausu slotu jāmērcē ilgāk – var ieliet traukā karstu ūdeni, iemērkt slotu un noslēgt trauku ar vāku. Samitrinātu slotu 1-3 sekundes patur uz krāsns akmeņiem, pagroza un sapurina, lai nepiedegtu. Atkārto 2-3 reizes un pēc pāris minūtēm slota ir gatava pēršanai. Žāvētu slotu sākumā uz 10-20 minūtēm jāiegremdē aukstā ūdenī, tad uz 1-3 minūtēm – karstā. Ja pirtsslota ir ar svaigām, zaļām lapām, ar to peras nemērcējot, jo pretējā gadījumā var ieskābt. Labāk pērties divatā. Pērējam ieteicams uzvilkt rokās cimdus, lai neuzberztu tulznas. Slotai ir jābūt mitrai (periodiski jāsamitrina siltā ūdenī). Pērēja kustībām jābūt maigām, slotai viegli jāpieskaras ādai. Ja karstums ir virs 60°C, per uzmanīgi - var rasties ādas apdegumi. Ejot pērtuvē, noņem rotaslietas un pulksteņus. Pērtuvē nesmēķē un cenšas pēc iespējas mazāk kustēties. Nepārcenties ar “gara uzmešanu”. Pēc pērtuves un dušas neslaukās ar dvieli. Gaiss nožāvēs. Ej pirtī 1-2 stundas pēc maltītes. Pēc smagas fiziskas slodzes atpūšas un tikai tad iet pirtī. Pēc garīgas slodzes pirtī var iet uzreiz. Pirtī nedrīkst steigties. Pirtī jāveido nesteidzīga, atslābinoša gaisotne, lai atpūšas nervu sistēma. Ūdeni, kurā mērcētas bērza un ozola slotas, izmanto matu skalošanai. Atrodoties pērtuvē, nav vēlams mitrināt matus. Pērtuvē jāņem līdz dvielis vai paklājiņš, ko uzklāt uz lāvas higiēnas nolūkos un arī tādēļ, ka lāva var būt ļoti karsta. Tam jābūt no dabiska materiāla auduma (lins, kokvilna). Lielisks ir flanelis, tas labi uzsūc sviedrus. Materiāls nedrīkst būt pārāk plāns, lai būtu ērti gulēt uz cietās lāvas. To lieto tikai pērtuvē. Apguļoties kājas novieto augstāk par galvu. Labāk gulēt, jo tad ķermenis sakarst vienmērīgi. Pērtuvē svarīgi visu laiku uzturēt vēlamo temperatūras un mitruma attiecību. Pirms pēršanas slotu paceļ pie griestiem un nedaudz patur. Ejot no pērtuves ārā, svaigo slotiņu ņem līdz, jo karstumā tā ātri novītīs. Galvā var uzvilkt cepurīti. Pēršanas procedūru sāk no kājām, pakāpeniski virzoties galvas virzienā. Per vienu ķermeņa pusi, kamēr sākas svīšana, tad apgriežas un per otru. Perot ievēro - jo augstāka temperatūra, jo vieglāki sitieni. Pēc pēršanās nevajag steigties iziet, bet pasēdēt uz apakšējās lāvas. Pērtuvē elpo caur muti. Ļoti labi sakarsē ķermeni, ja gribi vāļāties sniegā vai peldēt aukstā ūdenī. Ja ķermenis ir pamatīgi sakarsis, nav nekāda riska saslimt. Baseinā izvairies no straujām kustībām, peldi lēni un mierīgi. Atvēsināšanās procedūra ir īsa. Pēc dušas neslaukās dvielī, jo tas izsauks jaunu svīšanu. Izslauka tikai matus. Ja pirti izmanto liekā svara zaudēšanai, pēc pēršanās 2 stundas jāatturas no šķidruma lietošanas. Iesācējiem, gados veciem un nervoziem cilvēkiem pirms pirts vēlama silta duša 2-3 minūtes. Pirms pirts nedrīkst slapināt matus, būs vieglāk panesams karstums. Galvas segu pirtī vajag regulāri samitrināt ar aukstu ūdeni, lai galva nepārkarstu. Nevar lietot gumijas cepurītes, jo tās nospiež asinsvadus, kas beidzas, kā minimums, ar galvas sāpēm, reiboņiem vai sliktu dūšu. Pirts cepurītei ir jābūt pietiekoši biezai un brīvai. Iesācējiem labāk aprobežoties ar karsēšanos, pēršanos ar slotiņām atliekot uz citu reizi. Pieceļoties no lāvas, nedari to strauji, jo var zust līdzsvars. Pēc pērtuves nevajag uzreiz apgulties, labāk nedaudz pastaigāt. Ja peras ar slotiņām, mitrumam ir jābūt lielākam. Korpulentiem cilvēkiem, lai ķermenis sakarstu nepieciešams ilgāks laiks, savukārt tieviem - īsāks. Tie, kuriem ir sausāka āda, piekrišanu lielākam mitrumam, bet tie, kam taukaināka āda - mazākam mitrumam. Nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus. Slodze sirdij pieaug vairākas reizes. Labsajūtas saņemšana kļūst bīstama, nereti beidzas ar sirdslēkmi. Nedzer aukstus dzērienus, jo tas samazina svīšanu. Labāk dzert siltas tējas. Nedrīkst daudz ēst, jo asinis no iekšējiem orgāniem pastiprināti plūst uz ādu, bet, lai pārstrādātu pārtiku asinsrites sistēmai jānodrošina iekšējo gremošanas sistēmas orgānu darbība. Radīsies smaguma sajūta kuņģī. Ja esi slims vai ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, pirts procedūras nav ieteicamas. Neradi savam organismam papildus slodzi. Nenodarbojies pirtī ar seksu. Nesacenties ar citiem, kurš pavadīs pirtī ilgāku laiku. Tas ir muļķīgi. Tas attiecas arī uz peldi ledainā ūdenī. Sēžot uz augšējās lāvas, temperatūras starpība starp galvu un kājām var sasniegt 30°C, visvairāk karstums nepieciešamas kājām. Atpūtas laikam jābūt 2 reizes ilgākam par laiku, ko pavada pērtuvē. Pērtuvē nemazgājas un tādēļ nav nepieciešams turēt ūdeni pērtuvē tieši šai vajadzībai. Ūdens ir vajadzīgs tikai tik, lai uzturētu tvaika mitrumu. Ūdenim, ko paredzēts uzliet uz akmeņiem, pastāvīgi ir jābūt karstam. Aukstu ūdeni šim nolūkam nelieto, jo tad strauji atdziest krāsns akmeņi, pazeminās pērtuves kopējā temperatūra, tvaiks kļūst daudz mitrāks un smagāks, ir apgrūtināta un nepatīkama elpošana. Šādā tvaikā ir arī maz skābekļa. Ūdenim, protams, jābūt svaigam, lai nerastos nepatīkamas smakas. Senatnē ūdeni šādiem nolūkiem ņēma no avotiem. Kristāldzidrs ūdens pats par sevi jau ir dziedniecisks. Parastu ūdeni nepieciešams filtrēt. Ja nefiltrē, ūdeni pirms pēršanās nostādina. Nogulsnēsies kaitīgas vielas un piejaukumi. Ja vēlies pastiprināt tvaiku, pajautā, vai citi ir ar mieru. Nedrīkst pērties neēdis. Zinoša cilvēka vai mediķa pavadībā pirti var apmeklēt cilvēki ar jebkurām saslimšanām, ievērojot katram individuālu pēršanās režīmu un procedūru. Ja pēc pirts ir galvas sāpes, satraukums, vājums, bezmiegs, apetītes zudums, iespējams ir pārdozētas pirts procedūras. Pirts diena iepriekš jāieplāno, lai nebūtu neparedzētas steigas un varētu pilnvērtīgi nodoties atpūtai. Pirts nav ieteicama īsi pirms nakts miega. Pirtī var lietot adītus vilnas cimdus. Pirts pamatprincips - visu veikt lēnām un pamazām, aklimatizējot organismu pie arvien augstākas temperatūras un otrādāk. Pērtuvē apguļas; muskuļi atslābināsies un, peroties ar slotām, būs labāka masāža. Pērtuvē uzturies tik ilgi, līdz sāk kārtīgi izdalīties sviedri un ādas nokrāsa kļūst sarkanīga. Lai ķermenis kārtīgi un vienmērīgi sasiltu guļot, regulāri maini pozu – uz muguras, vēdera, sāniem. Trīs minūtes pirms iziešanas no pērtuves, apsēdies, ja pirms tam gulēji, lai organismā atjaunojas asinsrite. Pirms piecelies, izdari pāris vieglus vingrojumus. Sargies no caurvēja un lieka vēsuma. Pēc katra nākamā pērtuves apmeklējuma atpūtai ir jābūt ilgākai. Masāžu vai pašmasāžu veic 5-8 min pēc iznākšanas no pērtuves, iepriekš noskalojoties siltā dušā. Pirms masāžas nevajag atvēsināties un dzert aukstus dzērienus. Kopējais masāžas ilgums ir ap 20-30 min. Var masāžu uz laiku pārtraukt, ieejot pērtuvē uz 2-4 min, lai atjaunotu ķermeņa karstumu. Vēlams pamasēt ar slotiņu tās vietas, kuras tiks masētas. Pēc masāžas silta duša 1-2 min. Nav pareizi visu laiku sēdēt uz zemākās lāvas, lai ilgāk verētu uzturēties pērtuvē. Pilnīgi atslābini nervu sistēmu, nedomā par darbu, problēmām, neuztraucies par apdedzināšanos, saaukstēšanos. Nebaidies no karstuma vai aukstā-ledainā ūdens. Somi uzskata, ka pirtī ir jāsēž mierīgi, klusu, netrokšņojot un lieki nesarunājoties. Ja iespējams, pēršanu uztic pirtniekam. Gados vecākiem cilvēkiem ieteicams apmeklēt pirti vienu reizi nedēļā. Ir novērots, ka tad, ja sevi psiholoģiski noskaņo pirts apmeklējumam, svīšana notiek ātrāk un efektīgāk. Atpūšoties pēc pirmās reizes pērtuvē, var peldināt kājas siltā ūdenī, lai pastiprinātos svīšana. Ja vēlas zaudēt lieko svaru, nav vēlamas kontrasta procedūras. Sēžot pērtuvē, kājas ir jāizstiepj horizontāli sev priekšā. Daži temperatūras un mitruma režīmi: Sausa gaisa pirts – temp. 60-120° C, mitrums 5-25% Mitra gaisa pirts – temp. 50-70° C, mitrums 80-100% Pirts – temp. 60-80° C, mitrums 20-40% . Sauna - temp. 100-110° C, mitrums nepārsniedz 10% Apģērbjas, kad beigusies svīšana. Pirms pirts var izdzert 1-2 ēdamkarotes ķiploku sulas. Pastiprināsies indīgo un toksisko vielu izdalīšanās no organisma ar sviedriem. Pēc pirts ziepju vietā pamēģini nomazgāties ar kukurūzas miltiem. Pirts samazina pienskābes daudzumu organismā, kas pie fiziskas slodzes intensīvi uzkrājas muskuļos un izsauc sāpes. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tests par puslodēm |
|
|
Ja meitene, kuru redzat attēlā, virpuļo pulksteņa rādītāju virzienā, tad tas nozīmē, ka Jums ir labāk attīstīta labā smadzeņu puslode.
Ja kustība ir pretēja, tad Jūsu labāk attīstītā smadzeņu puslode ir kreisā. Taču, ja Jums visbeidzot izdodas ar savu gribasspēku panākt, ka meitene virpuļo gan vienā, gan otrā virzienā, pēc Jūsu vēlēšanās, tad tas nozīmē, ka Jums ir augsts IQ.
Visiem skeptiķiem... būtu jāņem vērā tas, ka attēls negrozās turp un atpakaļ, kustības virziens ir visu laiku viens un tas pats. Taču ir iespējams likt sev saskatīt virpuļošanu abos virzienos.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Informācija VOAVA pacientiem (Analīžu cenrādis). |
|
|
Sakarā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 1046. „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, ar 2009. gada 1. martu nododot asinis VOAVA apmaksātajām analīzēm, pacientiem izņemot bērnus un grūtnieces par asins ņemšanu jāmaksā Ls 0.50. (Klikšķināt uz analīžu tipu, lai ātri uz to "pārlektu".)
Kods | Testa apraksts | Cena (Ls) | Pacienta pieņemšana (doties atpakaļ uz saturu) | 1000 | Materiāla noņemšana, apstrāde,seruma un testēšanas pārskatu datu glabāšana | 0.50 | 1001 | Mājas vizīte Rīgā | 10.00 | 1020 | Mājas vizīte Rīgas rajonā un Jūrmalā | 20.00 | Hematoloģija (doties atpakaļ uz saturu) | 3640 | Pilna asins aina | 2.00 | 1346 | Klīniskā asins aina | 1.40 | 3641 | Hemoglobīns | 0.30 | 3643 | Leikocīti | 0.40 | 3644 | Eritrocītu Grimšanas Ātrums | 0.50 | 3646 | Trombocīti | 0.60 | 3645 | Leikocītu formula | 0.70 | 3647 | Retikulocīti | 0.70 | 3650 | Eritrocītu bazofīlā punktainība | 0.80 | 3655 | Eritrocītu osmotiskā rezistence | 1.80 | 3681 | Dzelzs | 0.60 | 3782 | Transferīns | 1.40 | 3688 | Transferīna piesātinājums | 2.00 | 3700 | Eritropoetīns | 6.10 | 5101 | Ferritīns | 3.60 | 5102 | Vitamīns B12 | 4.70 | 3813 | Folskābe | 5.00 | 3654 | Antivielas pret trombocītiem | 10.55 | 6008 | Hb fenotipi - Hb elektroforēze | 10.55 | 3653 | Asins parazīti | 2.00 | 3800 | Asins uzsējums uz sterilitāti | 8.15 | 3828 | A/B jūtības noteikšana | 4.90 | Hemostāze (doties atpakaļ uz saturu) | 3747 | APTL-aktivētais parciālais tromboplastīna laiks | 1.10 | 3742 | Protrombīna komplekss | 1.00 | 3738 | Fibrinogens | 1.30 | 3648 | Asins tecēšanas laiks | 0.50 | 3746 | Di-Dimēri | 2.90 | 3744 | Trombīna laiks | 1.20 | 3741 | Antitrombīns III | 3.80 | 3773 | Proteīns C | 11.40 | 6014 | Proteīns S | 10.55 | 3774 | Rezistence pret aktivēto Proteīnu C | 10.00 | 2371 | VIII faktors | 7.20 | 2372 | Von Wilebranda faktors | 7.20 | 2373 | IX faktors | 7.10 | 6009 | V,X un citi faktori | 10.55 | 3835 | Fosfolipidu IgG (AFA) | 10.55 | 3739 | Lupus antikoagulanti | 10.00 | 3740 | Kardiolipīna antivielas | 3.45 | Imūnhematoloģija (doties atpakaļ uz saturu) | 3716 | Asins grupa(ABO),Rh (D) | 1.80 | 3717 | Anti eritrocitārās antivielas | 1.70 | 3713 | Anti eritrocitāro antivielu titrs | 5.90 | 3371 | Anti eritrocitāro antivielu identifikācija | 6.20 | 8880 | Tiešā Kumbsa reakcija | 1.10 | 3006 | Netiešā Kumbsa reakcija | 1.70 | 3776 | Imūnstatus (7 parametri) | 15.95 | 3777 | Fagocitoze | 3.05 | 3377 | Rh fenotips | 3.00 | 3378 | Izoimūnie (ABO) aglutīni | 3.50 | 3715 | Aukstuma aglutinīnu tests | 8.40 | 3727 | Krioglobulīns | 3.00 | 3714 | Recipienta un donora saderības prove | 4.60 | Aknu testi un fermrnti (doties atpakaļ uz saturu) | 3662 | Bilirubīns | 0.60 | 3671 | ALAT - alanīnaminotransferāze | 0.70 | 3672 | ASAT-aspartātaminotransferāze | 0.70 | 3673 | GGT-Gamma glutamiltransferāze | 0.90 | 4364 | Amilāze | 1.30 | 3670 | SF-Sārmainā fosfotāze | 0.70 | 4731 | Sārmainās fosfotāzes kaulu frakcija | 3.70 | 3674 | LDH-Laktātdehidrogenāze | 0.70 | 3675 | KFK-Kreatinkināze | 1.00 | 3825 | Ceruloplazmīns | 2.25 | 3676 | Skābā fosfotāze | 1.30 | 4366 | Pseidoholīnesterāze | 1.15 | Nieru testi un slāpekļa vielu maiņa (doties atpakaļ uz saturu) | 3659 | Urea | 0.80 | 3661 | Kreatinīns | 0.70 | 3660 | Urīnskābe | 0.80 | 3684 | Kreatinīna klīrenss | 3.00 | 7114 | Cistatīns C | 5.00 | 4383 | Amonjaks | 5.00 | Olbaltumvielas (doties atpakaļ uz saturu) | 3666 | Kopējais olbaltums | 0.60 | 3748 | Albumīns | 0.60 | 3668 | Olbaltuma frakcijas (elektroforēze) | 2.20 | 8881 | Imūnglobulīna vieglās ķēdes | 5.40 | 3771 | Imūnglobulīni (IgG,IgA,IgM) | 5.50 | 3821 | Imūnfiksācija | 11.60 | Kardioloģiskie marķeri (doties atpakaļ uz saturu) | 3816 | Troponīns T | 4.00 | 3805 | Mioglobīns | 3.70 | 3802 | Troponīns I | 2.50 | 4725 | Augsti jūtīgs CRO | 3.70 | 4726 | Kreatīnkināzes MB frakcija | 2.70 | 4993 | Nātrijurētiskais peptīds - BNP | 12.00 | 3692 | Homocisteīns | 5.20 | Reimotesti, autoantivielas (doties atpakaļ uz saturu) | 4721 | CRO - C reaktīvais olbaltums | 1.20 | 3722 | RF-Reimatoīdais faktors | 1.20 | 3719 | Antistreptolizīns - ASO | 1.30 | 4351 | A1 skābais glikoproteīns | 2.50 | 3814 | Komplementa faktors C3 | 2.10 | 3815 | Komplementa faktors C4 | 2.10 | 4375 | ANA-antinukleārās antivielas | 3.90 | 4374 | Anti ds DNS - dubultspirāles DNA antivielas | 3.85 | 3787 | Autoantivielas (13 nukleārās un citoplazmatiskās) | 18.25 | 3785 | ANCA | 4.55 | 4728 | HLA B27 | 7.15 | 4995 | Tumora nekrozes faktors TNF-alfa | 6.50 | Antioksidanti (doties atpakaļ uz saturu) | 4444 | Kopējie antioksidanti | 5.50 | 4445 | Glutationa peroksidāze (selēns) | 6.10 | Glikozes regulācija (doties atpakaļ uz saturu) | 3658 | Glikoze | 0.70 | 3749 | Glikolizētais hemoglobīns (HbA1c) | 3.20 | 3750 | Fruktozamīns | 1.10 | 3757 | Insulīns | 3.30 | 3751 | C peptīds | 3.80 | 3656 | Glikozes slodzes tests | 1.80 | 6010 | Glikoze-6-fosfāt dehidrogenāze | 10.55 | Elektrolīti (doties atpakaļ uz saturu) | 3679 | Nātrijs | 0.70 | 3678 | Kālijs | 0.70 | 3680 | Kalcijs | 0.70 | 3682 | Fosfors | 0.70 | 3683 | Hlors | 0.70 | 3651 | Magnijs | 0.70 | 3689 | Svins | 2.65 | 3687 | Litijs | 10.55 | 4677 | CO2 | 2.00 | 3677 | Asins gāzes ,K,Na, jonizētais Ca | 9.70 | Lipīdi (doties atpakaļ uz saturu) | 3663 | Holesterīns | 0.70 | 3752 | ABL Holesterīns | 1.00 | 3758 | ZBL Holesterīns | 1.70 | 3665 | Triglicerīdi | 1.00 | 3811 | ApolipoproteīnsA1 | 2.15 | 3812 | Apolipoproteīns B | 2.15 | Fertilitāte un grūtniecība (doties atpakaļ uz saturu) | 4003 | Prolaktīns | 3.00 | 4001 | FSH-folikulu stimulējošais hormons | 2.90 | 4002 | LH - luteinizētājhormons | 2.90 | 5209 | Estradiols | 3.30 | 5210 | Progesterons | 3.10 | 5203 | 17 OH progesterons | 3.50 | 4008 | Brīvais estriols | 3.50 | 5204 | SHBG-Sekshormonu saistošais globulīns | 3.60 | 5205 | Testosterons | 3.10 | 4010 | Brīvo Androgēnu Indekss | 6.70 | 4005 | DHEA - SO4-Dehidroepiandrosterona sulfāts) | 3.30 | 5206 | Androstendions | 3.30 | 5207 | HCG - beta horiongonadotropīns | 3.80 | 5208 | AFP - Alfa feto proteīns | 2.70 | 5201 | Pirmā trimestra skrīnings | 10.00 | 5202 | Otrā trimestra skrīnings | 10.00 | Citi hormoni (doties atpakaļ uz saturu) | 5003 | Osteokalcīns | 4.20 | 5302 | Kortizols | 2.70 | 4007 | STH - somatotropais hormons | 3.10 | 5304 | Parathormons | 4.10 | 5000 | AKTH-Adrenokortikotropais hormons | 3.50 | 5306 | Aldosterons | 10.55 | 5001 | Gastrīns | 10.55 | 5002 | DPD - deoksipiridolīns | 9.40 | Vairogdziedzera hormoni (doties atpakaļ uz saturu) | 5401 | TSH - tireotropais hormons | 2.90 | 5402 | T3-kopējais trijodtironīns | 2.70 | 5403 | Brīvais T3-Brīvais trijodtironīns | 3.00 | 5404 | Brīvais T4 - Brīvais tiroksīns | 3.00 | 4004 | T4 - kopējais tiroksīns | 2.70 | 5406 | Tireoglobulīns | 3.60 | 5407 | Antivielas pret tireoglobulīnu | 4.70 | 5408 | Antivielas pret tireoperoksidāzi (mikrosomālās) | 4.20 | Seroloģija (doties atpakaļ uz saturu) | 3723 | Treponema Pallidum reagīnu antivielas-RPR | 1.00 | 3724 | Treponema Pallidum antivielas-TPHA | 2.00 | 3725 | Treponema Pallidum IFR abs | 3.55 | 3726 | Treponema Pallidum IFA IgM | 2.65 | 3728 | Treponema Pallidum imobilizācijas reakcija | 4.45 | 3720 | Toxacara canis IgG | 3.20 | 3755 | HIV 1/2 | 2.40 | 3753 | HIV 1/2 Sertifikāts | 3.00 | 6310 | Toksoplazmozes IgM | 4.90 | 6309 | Toksoplazmozes IgG | 3.70 | 6317 | Anti citomegalovīrusa IgM | 5.80 | 6316 | Anti citomegalovīrusa IgG | 3.90 | 6315 | Herpes simplex IgM | 3.90 | 6314 | Herpes simplex IgG | 3.90 | 6312 | Chlamydia trachomatis IgA | 2.80 | 6313 | Chlamydia trachomatis IgG | 2.80 | 3826 | Masaliņu (Rubella) IgM | 3.00 | 5510 | Masaliņu (Rubella) IgG | 0.55 | 3754 | Infekciozās mononukleozes heterofīlās antivielas | 3.90 | 6311 | Epšteina Barra vīrusa IgG+IgM | 7.00 | 6305 | Jersīniju antivielas | 3.20 | 6306 | Vidala reakcija | 3.15 | 3718 | HBs antigēns (hepatīts B) | 1.70 | 3028 | Anti - HBs | 5.20 | 3019 | Anti HBc | 3.85 | 3020 | Anti-HBc IgM | 4.55 | 3021 | HBeAg | 5.65 | 3022 | HBe antivielas | 5.65 | 3756 | HAV IgM (hepatīts A) | 4.30 | 3827 | HCV antivielas (hepatīts C) | 4.45 | 3023 | HDV Ag | 3.85 | 3025 | Anti HDV | 3.85 | 3024 | HDV IgM | 3.85 | 4012 | IgG klases antivielas pret difterijas toksīnu | 4.50 | 6303 | Borrelia burgdorferi IgM | 3.70 | 6302 | Borrelia burgdorferi IgG | 3.70 | 6301 | Ērču encefalīta vīrusa IgM | 5.20 | 3010 | Ērču encefalīta vīrusa IgG(pote) | 5.00 | 3780 | Mycoplasma pneumoniae IgM | 4.95 | 6308 | Helicobacter pylori IgA | 6.20 | 6307 | Helicobacter pylori IgG | 6.20 | 3836 | Transglutamināze | 5.00 | 3832 | Endomīzija IgA | 10.55 | 3829 | Gliadina IgG | 5.00 | 3830 | Gliadina IgA | 5.00 | Urīna izmeklēšana (doties atpakaļ uz saturu) | 3500 | Urīna analīze | 1.60 | 8882 | Urīna analīze ar stripu | 0.80 | 3550 | Zimņicka prove | 0.80 | 3505 | Glikoze/acetons urīnā | 0.80 | 3798 | Adrenalīns, noradrenalīns, dopamīns | 10.55 | 3791 | Vanililmandeļskabe | 3.15 | 3685 | Svins urīnā | 2.65 | 3686 | Dzīvsudrabs urīnā | 4.35 | 7380 | Uzsējums uz BK - urīnā | 0.55 | 7362 | BK ar bagātināšanas metodi - urīnā | 1.75 | 3501 | Olbaltums urīnā | 0.50 | 7379 | Olbaltuma elektroforēze - urīnā | 3.20 | 7382 | Imūnfiksācija - urīnā | 11.60 | 8887 | Imūnglobulīnu vieglās ķēdes | 4.50 | 7369 | Alfa amilāze - urīnā | 1.30 | 7366 | Urīnskābe - urīnā | 0.80 | 7368 | Kalcijs urīnā | 0.70 | 7363 | Fosfors urīnā | 0.70 | 7361 | Kreatinīns - urīnā | 0.70 | 7365 | Urea - urīnā | 0.80 | 7396 | Mikroalbuminūrija | 1.20 | 4015 | Kortizols urīna | 5.00 | 7399 | Urīna uzsējums uz mikrofloru | 7.50 | 8282 | A/B jūtības noteikšana urīnā | 4.90 | 8884 | Urīna citoloģija | 2.50 | 8885 | Citoskopijas materiāla citoloģija | 2.00 | 7304 | Grūtniecības ekspresdiagnostika | 4.00 | 3788 | Narkotikas | 13.00 | 7378 | Etanols - urīnā | 3.30 | 7400 | Beta 2 mikroglobulīns urīnā | 3.20 | Serozo dobumu šķidr. izmeklēšana (doties atpakaļ uz saturu) | 3623 | Mikroskopiska un ķīmiska izmeklēšana | 1.20 | 7360 | Citoloģiska izmeklēšana | 2.00 | 3614 | Likvora analīze | 3.50 | Krēpu izmeklēšana (doties atpakaļ uz saturu) | 3615 | Krēpu analīze | 2.20 | 3620 | Krēpas uz astmas elementiem | 1.20 | 3621 | Eozinofīlie leikocīti deguna sekrētā | 1.00 | 3706 | Krēpu citoloģija | 3.00 | 7397 | BK ar bagātināšanas metodi - krēpās | 1.75 | 7393 | Uzsējums uz BK - krēpās | 0.55 | 7390 | Krēpu uzsējums uz mikrofloru | 7.50 | 8886 | Uzsējums uz ß hemol.streptokoku | 6.20 | 3837 | Ātrais tests uz ß hemol.streptokoku | 2.20 | 8288 | A/B jūtības noteikšana krēpās | 4.90 | Medikamentu un vielu monitorēšana (doties atpakaļ uz saturu) | 3781 | Digoksīns | 10.55 | 3794 | Valprojskābe | 5.00 | 3786 | Etanols | 3.30 | 6017 | CDT - Karbohidrātu deficīta transferīns | 10.55 | Fēču izmeklēšana (doties atpakaļ uz saturu) | 3601 | Koprogramma | 3.50 | 3610 | Slēptās asinis | 0.30 | 3611 | Parazītu oliņas ar bagātināšanu | 3.00 | 7611 | Vienšūņu izmeklēšana ar bagātināšanas metodi | 3.00 | 3613 | Enterobioze | 1.20 | 3018 | Rotavīrusu un adenovīrusu antigēns | 4.00 | 3104 | Giardia lamblia trofozoītu un cistu Ag | 4.20 | 3806 | Disbioze | 19.95 | 3831 | Patogēnā mikroflora fēcēs | 9.00 | Spermas un iztriepju izmeklēšana (doties atpakaļ uz saturu) | 3637 | Iztriepju izmeklēšana (GN,trihom,gardner,sēnītes) | 1.70 | 3638 | Prostatas eksprimāts | 1.70 | 3639 | Spermas klīniskā analize | 6.00 | 3558 | Chlamydia tr. (RNA/DNA) | 3.80 | 3710 | Papillomas vīruss DNA | 25.00 | 3801 | Spermas uzsējums | 7.80 | 3990 | Dzemdes dobuma aspirāta uzsējums | 9.00 | 9828 | A/B jūtības noteikšana iztriepēs | 4.90 | 3779 | GN RNA/DNA | 4.50 | 3807 | Uzsējums uz ureaplazmu un mikoplazmu ar A/B jūtību | 7.90 | 7387 | Uzsējums uz ureaplazmu | 3.70 | 7388 | Uzsējums uz ureaplazmu un mikoplazmu | 7.40 | 3763 | Citoloģija | 2.00 | 8889 | Duglasa dobuma materiāla citoloģija | 2.50 | 8888 | Dzemdes dobuma aspirāta citoloģija | 2.50 | 8890 | Piena dziedzeru izdalījumu citoloģija | 2.50 | 9000 | Histoloģija | 9.95 | Audzēju marķieri (doties atpakaļ uz saturu) | 5501 | PSA - Prostatas specifiskais antigēns | 3.60 | 5508 | PSA - brīvais | 6.70 | 8891 | CEA- karcinoembrionālais antigēns | 3.70 | 5503 | CA 15-3 (BR-MA) | 5.60 | 5504 | CA - 125 (OM-MA) | 4.90 | 5505 | CA 19-9 (GI-MA) | 4.90 | 5507 | Beta 2 mikroglobulīns | 3.20 | 5211 | Brīvais ß HCG | 5.00 | Dažādi izmeklējumi (doties atpakaļ uz saturu) | 3790 | Izmeklēšana uz demodekozi | 3.00 | 3635 | Sēnītes mikroskopiski | 3.00 | 7398 | Uzsējums uz sēnītēm | 7.50 | 3803 | Uzsējums uz stafilokoku | 3.20 | 3804 | Uzsējums uz difteriju | 7.05 | 7391 | Dažādu materiālu uzsējums | 9.00 | 9288 | A/B jūtības noteikšana materiālā | 4.90 | 3015 | Noskalojumi uz sterilitāti | 3.15 | 7395 | Gaisa uzsējums | 1.65 | 3622 | BK ar bagātināšanas metodi | 1.75 | Alerģija (doties atpakaļ uz saturu) | 3775 | ECP- eozinofilu katjoniskais olbaltums | 7.50 | 5700 | IgE kopējais | 4.10 | Alergēnu paneļi (doties atpakaļ uz saturu) | 5731 | Inhalācijas alergēni | 20.00 | 5732 | Pārtikas alergēni | 20.00 | 5701 | Inhalācijas alergēni | 6.50 | 5702 | Dzīvnieki | 6.50 | 5703 | Putekļi | 6.50 | 5704 | Pārtika | 6.50 | 5705 | Zāle | 6.50 | 5706 | Pelējums | 6.50 | 5707 | Koki | 6.50 | Atsevišķi alergēni (doties atpakaļ uz saturu) | 5708 | Latex | 5.50 | 5709 | Kaķa epitēlijs | 5.50 | 5711 | Suņa spalva | 5.50 | 5717 | Kvieši | 5.50 | 5718 | Piens | 5.50 | 5719 | Kazeīns | 5.50 | 5720 | Soja | 5.50 | 5721 | Olas dzeltenums | 5.50 | 5722 | Olas baltums | 5.50 | 5725 | Liellopu gaļa | 5.50 | 5726 | Dermatophagoides farinae (D2) | 5.50 | 5727 | Dermatophagoides pter. (D1) | 5.50 | 5728 | Glutens | 5.50 | Papildus analīzes (doties atpakaļ uz saturu) | 2000 | a1 antitripsīns | 2.25 | 2001 | Lipāze | 1.85 | 2002 | Antimitohondrālās Av | 3.75 | 2003 | Metatreksāts | 9.95 | 2004 | Haptoglobulīns | 2.25 | 3016 | Parotīta vīruss IgG | 6.15 | 3017 | Parotīta vīruss IgM | 6.15 | 3026 | IgM klases antivielas pret difterijas toksīnu | 4.15 | 3100 | Trichinella spiralis | 3.25 | 3101 | Echinococcus sp. | 5.85 | 3102 | Estamoeba hystolotyca | 7.65 | 3103 | Entamoeba hystolotyca Ag | 5.85 | 3105 | Erlichia IgM,IgG | 13.95 | 3106 | Mycoplasma pneumoniae IgG | 5.25 | 3107 | Taenia solium IgG | 3.55 | 3108 | Anti - salmonella | 8.15 | 3109 | Anti - shigella | 6.15 | 3110 | Antivielas pret Bordatella pertussis | 4.55 | 3111 | Antivielas pret Bordatella parapertussis | 4.55 | 3112 | Aspergillus Ag | 5.35 | 3113 | Candida Ag | 5.35 | 3114 | Legionella Ag | 9.85 | 3116 | Campylobacter | 5.05 | 3117 | Brucella antivielas | 2.35 | 3118 | Pneumocystis carynii | 9.95 | 3119 | Cryptococcus Ag | 8.55 | 3200 | Varicella zoster IgM - vējbakas | 5.15 | 3201 | Varicella zoster IgG - vējbakas | 4.15 | 3511 | Ņečiporenko prove | 1.00 | 3560 | Chlamydia tr. (PĶR) | 9.95 | 3694 | ACE-Angiotenzīvā konvertāze | 2.25 | 3784 | ENA | 3.75 | 3792 | Koproporfirīns | 4.35 | 3793 | Delta - amino levulinskābe | 3.75 | 3799 | Uzsējums uz BK | | 3809 | Vitamīns D (25 OH) | 10.55 | 3833 | Anti reticulin IgA | 10.55 | 3834 | Anti reticulin IgG | 10.55 | 4011 | NMP22-urīnpūšļa audzēja marķieris | 5.55 | 4016 | SCC | 5.65 | 4301 | C1 esterāzes inhibitora aktivitāte | 10.55 | 4302 | C1 esterāzes inhibitora Ag | 10.55 | 4376 | Seruma amiloīds A | 4.35 | 5005 | Renīns | 10.55 | 5006 | Anti GAD 65 | 10.55 | 5007 | Kalcitonīns | 10.55 | 5315 | Adrenalīns, noradrenalīns, dopamīns plazmā | 10.55 | 5600 | Leptospiroze | 11.55 | 5601 | Listeriāze | 8.55 | 5733 | F33 Apelsīni | 10.55 | 5734 | Ascaris | 10.55 | 5744 | F44 Zemenes | 10.55 | 5784 | F84 Kivi | 10.55 | 5787 | F87 Melone | 10.55 | 5790 | F9 Rīsi | 10.55 | 5792 | F92 Banāni | 10.55 | 5799 | Medus | 10.55 | 6002 | Gonokoku antivielas | 10.55 | 6003 | Insulīna antivielas | 10.55 | 6004 | TSH receptoru antivielas | 10.55 | 6005 | Anti spermālās antivielas | 10.55 | 6006 | ADH - Antidiurētiskais hormons | 10.55 | 6007 | Karbamazepīns | 10.55 | 6011 | 5 hidroksi-indol-etiķskābe | 10.55 | 6012 | IGF1 - insulīna atkarīgais augšanas faktors 1 | 10.55 | 6013 | Brīvais testosterons | 10.55 | 6015 | Vitamīns D (1.25 di OH) | 10.55 | 6016 | VIP - vazoaktīvais intersticiālais polipeptīds | 10.55 | 6018 | Cinks | 10.55 | 6318 | CMV antigēns | | 6422 | Anti Chlamydia pneumoniae IgM | 6.85 | 6423 | Anti Chlamydia pneumoniae IgG | 6.85 | 6500 | Anti gripas Av | | 6501 | Av pret masalām IgM | | 6502 | Coxiella Brunetti (Q drudzis) | | 6503 | Av pret paragripas vīrusiem | | 6504 | HCV RNS | 40.15 | 6505 | HCV genotips | 128.65 | 6506 | Respiratori sincitiālais vīruss | | 6507 | Trakumsērgas vīrusa IgA | | 6509 | Poliomielīta Av | | 6510 | Masaliņu (Rubella) IgG | | 6511 | Av pret adenovīrusiem | | 6512 | Anti Parvovīrusa B19 IGG | | 6513 | Anti Parvovīrusa B19 IgM | | 7000 | Cu serumā (varš) | 2.45 | 7001 | Cu urīnā (varš) | 3.55 | 7100 | Histonu Av | 5.45 | 7105 | HLA tipēšana | 6.25 | 7106 | Antivielas pret Langhansa (B) saliņu šūnām | 4.55 | 7107 | Adrenālās antivielas | 3.95 | 7108 | Ovariālās antivielas | 5.55 | 7109 | GBM - Antivielas pret glomerulu bazālo membrānu | 4.85 | 7110 | Neironspecifiskā enolāze | 5.35 | 7111 | GM1 - gangliozīdu antivielas | 5.45 | 7112 | MAG antivielas | 7.15 | 7113 | Tireoidālās antivielas | 3.75 | 7115 | Cirkulējošie imūnkompleksi | 2.95 | 7210 | Clostridium difficile toksīns | 5.15 | 8008 | Fenitoīns | 10.55 | 8371 | Teofilīns | 10.55 | 8372 | Fenobarbitāls | 10.55 | 8373 | Ciklosporīns | 10.15 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Praktiski padomi, lai novājētu. |
|
|
* katru dienu sastādiet savu uztura protokolu, kurā pierakstiet visu, ko esiet dzēris un ēdis, tādā veidā varēsiet konstatēt, kas būtu ēdienkartē jāmaina, kur slēpjas patiesās kaloriju “bumbas”, * regulāri kontrolējiet savu svaru (pēc vēlēšanās – katru dienu vai vienu reizi nedēļā), * pievērsiet uzmanību savām fiziskām aktivitātēm, svara samazināšanas programmas pamatā būtu jābūt 2-3 reizes nedēļā sportiskām aktivitātēm, īpaši piemēroti sporta veidi ir peldēšana, braukšana ar riteni, soļošana, skriešana, * ēdienreizei atvēliet pietiekami daudz laika, lai kārtīgi sakošļātu ēdienu, līdz ar to organismam ir vieglāk to asimilēt, * neēdiet no katla vai no produktu taras, * ja ir nepieciešams, tad starp ēdienreizēm varat uzēst vieglas uzkodas, piemēram, augli, dārzeni, lai novērstu rīšana lēkmes, * pirms dodaties uz veikalu, sastādiet iepirkumu sarakstu, lai nenopirktu neko lieku, nevajadzīgu, * ar tukšu vēderu neejiet iepirkties, * restorānā ēdienu un dzērienus izvēlieties pārdomāti, tomēr izbaudiet maltīti un nākamā dienā samaziniet kaloriju daudzumu. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Desmit acu ārsta padomi datora lietotājiem. |
|
|
Kā pasargāt savu redzi, ja diendienā skaties datora monitorā? Rūpējaties par savu acu veselību, jo tad, kad jutīsiet, ka redze ir pasliktinājusies, būs jau par vēlu. |
|
|
|
|
|
1. Jāsēž taisni pretī ekrānam tā, lai starp ekrānu un acīm veidotos taisns leņķis. 2. Ik pēc 15 vai 30 minūtēm jānovēršas no ekrāna un jāskatās uz attāliem objektiem. 3. Jāievēro distance no acīm līdz monitoram. Ja kā monitoru izmantojat CRT televizoru (pieļauju, ka tā dara tikai retais), jāatrodas vismaz divu metru attālumā. Ja izmantojat datora monitoru, distancei vajadzētu būt no 50 līdz 65 centimetriem. Šis punkts ir attiecināms gan uz CRT, gan uz LCD monitoriem. 4. Jācenšas noregulēt monitoru tā, lai tas nebūtu pārāk spilgts un nežilbinātu acis. Ekrāna spilgtumu pieskaņojiet pretējās sienas apgaismojuma līmenim. 5. Ik pa laikam ieteicams novērst skatienu no ekrāna un pamirkšķināt acis. 6. 6 līdz 8 reizes dienā jāsaberzē plaukstas un jāuzliek uz acīm. Siltums no plaukstām atpūtinās acu muskuļus. 7. Zaļā krāsa atpūtina acis. Pēc iespējas biežāk skatieties uz zaļo - kokiem, krūmiem lapām vai zaļiem priekšmetiem. 8. Ja acīs jūtat nogurumu, lietojiet acu pilienus, kas mitrina acis. 9. Vingriniet savas acis ar vienkāršiem vingrinājumiem, kurus var izpildīt jebkur un jebkad. Izapļojiet acu ābolus, fokusējiet skatienu uz degungalu, bet pēc tam uz uzacīm. 10. Vismaz vienreiz gadā jāpārbauda savu redzi pie kvalificēta acu ārsta. Jāpārliecinās, vai labāk tomēr nebūtu iegādāties brilles, kuras lietot vismaz, strādājot pie datora. Arī, ja valkājat kontaktlēcas, brilles darbam ar datoru ir daudz piemērotākas. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Bērzu sula veselībai! |
|
|
Pavasaris sākas arī ar svaigu sulu dzeršanu – martā dzeram kļavu, bet aprīlī bērzu sulas. Bērzu sula ir bioaktīvs dzēriens, kas tīra nieres, locītavas no sāļu nogulsnējumiem, asinis – no liekām vielām. Bērzu sula ir ļoti vērtīgs produkts, ko dēvē par organisma tīrītāju, enerģētikas devēju, šūnu barotāju ar organiskajām skābēm. Senči visu vasaru dzēruši bērzu sulu, to turējuši klētī lielās ozola mucās, virsū uzsējuši miežus, lai sazēlušais zelmenis ir kā vāks. Sula saglabājās līdz rudenim. Pieredzējuši sulu tecinātāji iesaka izvēlēties bērzu, kas aug nomaļā vietā, tad sula būs tīra. Lai iegūtu augstvērtīgu bērzu sulu, jāizvēlas kārpainais bērzs, kas aug smilšainā augsnē sausā vietā. Pūkainajam bērzam sula nav tik garšīga un veselīga. Tas aug purvainā, mitrā vietā. Bērzu sulu var lietot tik ilgi, līdz tā maina garšu – atskābējas. Par garšvielu bērzu sulai izmanto tikai upeņu zariņu, bet citrona mizu var likt tikai uz galda krūzē. Bērzu sula pieder pie tām sulām, kuras neizraisa alerģiskas reakcijas, tāpēc to var lietot gan mazi bērni, gan veci, slimi cilvēki. Bērzu sulu iesaka lietot, ja ir reimatisms, artrīts, nieru slimības, insults, infarkts, podagra, urīnpūšļa slimības. Bērzu sulā ir ļoti labs minerālvielu sastāvs, kas veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, līdz ar to nieres veiksmīgi darbojas un filtrē aizturēto šķidrumu. |
|
|
|
|
|
Visu aprīli jādzer 3 litri dienā (var ēst un var neēst), dzerot ik pēc stundas 1 glāzi (12 reizes) sulas vai ik pēc divām stundām – 2 glāzes. Tas palīdz skalot asinsvadus, tīra asinis, nieres un uzlabo vielmaiņu. Otrs variants – visu vasaru ik pēc stundas jānorij divi malki bērzu sulas. Svaigu bērzu sulu lej traukā, pievieno cukuru, rozīnes un citronu (uz 1l sulas 15–20g cukura, 4g rozīņu, 1/10 citrona), aizvāko, patur istabas temperatūrā 3-5 dienas. Pēc tam novieto vēsā telpā (ja nav pagraba, ierok zemē). Lietojama pēc 15-20 dienām. Rozīņu vietā var izvēlēties arī ķimenes vai upeņu zaru. Ja vēlaties pagatavot bērzu sulas medu, emaljētā traukā ielieciet 500 gramus medus, pārlejiet ar 3 litriem sulas un stundu vāriet uz lēnas uguns. Pēc tam nedaudz atdzesējiet un siltajā sīrupā ielieciet rupjmaizes šķēlīti, kas apziesta ar 20 gramiem rauga. Trauku nolieciet siltā vietā un ļaujiet saturam rūgt. Ja pēc stundas rūgšanas process nav sācies, proti, medus virskārtā neparādās čaukstoši burbulīši, var pievienot vēl nedaudz rauga. Kad dzēriens sācis rūgt, maizes šķēle jāizņem, trauks jāapsedz ar tīru drānu un jāļauj saturam izrūgt. Kad tas pārstājis putoties un čaukstēt, dzērienu salej pudelēs, blīvi aizkorķē un noliek pagrabā vai ledusskapī horizontālā stāvoklī. Laiku pa laikam pudeles jāapgroza. Pēc 4–5 mēnešiem dzēriens ir gatavs! |
|
|
|
|
|
|
|
|
Zaļā tēja veselībai. |
|
|
Zaļā tēja satur kāliju, kura šai tējā ir 1,5 reizes vairāk nekā vīģēs. Šis elements ir ļoti nepieciešams - tas stimulē aknu darbību, liekot tām izvadīt tauku sairšanas produktus un lieko šķidrumu. Zaļajā tējā ir četras reizes vairāk C vitamīna kā citronā un 10 reizes vairāk kā melnajā tējā. Tējas vitamīns ne tikai liek organismam aktīvāk dedzināt taukus, bet arī aizsargā no brīvajiem radikāļiem, kas radušies šai procesā. C vitamīns ir aktīvs antioksidants, kas neļauj iznīcināt šūnu membrānas un molekulas, kuras atbalsta ādas kolagēnu. Tāpat tas kavē ādas nokarāšanos pēc notievēšanas. Runājot par P vitamīna daudzumu, kas ir populārs ar savu antioksidanta efektu un pastiprina C vitamīna iedarbību, tējas lapa apsteidz visus zināmos augus. Zaļā tēja satur organismam svarīgas aminoskābes, tādus mikroelementus kā fluors, jods, dzelzs, dažādas minerālvielas, starp kurām ir fosfors un kālijs, kas nepieciešami sirdsdarbībai. Zaļā tēja ir bagāta ar olbaltumvielām, līdz ar to tā ir ļoti sātīga. Atkarībā no tējas lapas, tā var saturēt no 15-25% olbaltumvielu. Daļēji tādēļ Ķīnā un Japānā tējas lapas aktīvi izmanto salātu, zupu gatavošanā vai gaļas tvaicēšanā. Pēc olbaltumvielu daudzuma tēja var līdzināties pupiņām. Zaļā tēja samazina apetīti, tā dod sāta sajūtu un pēc viegliem salātiem un zaļās tējas krūzes tev vairs negribēsies uzkost kotleti ar kartupeļu biezeni vai desertu. Bet, protams, tas nenozīmē, ka ar zaļo tēju var aizstāt pusdienas vai vakariņas. Zaļā tēja palīdz profilaksei pret vēzi, sepsi, psoriāzi, urīnpūšļa slimībām, reimatiskā artrīta, prostatas palielināšanos. Zaļā tēja izvada organismā uzkrājušās kaitīgās vielas. Tā attīra kuņģi un zarnas, kā arī attīra nieres no toksīniem un sāļiem, kā rezultātā ievērojami pazeminās iespējas rasties akmeņiem nierēs un urīnpūslī. Zaļā tēja intensīvi izvada kaitīgās vielas arī ar sviedriem. Tā vienmērīgi attīra poras un ādai ir vieglāk elpot, kā rezultātā ādas stāvoklis uzlabojas. Zaļā tēja palīdz cīņā pret apstarojumu. Zaļā tēja paplašina galvas smadzeņu asinsvadus, uzlabojot to asinsapgādi un skābekļa apgādi. Pateicoties zaļās tējas kompleksajai iedarbībai uz nervu, elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmām, uzlabojas kopējais ķermeņa tonuss un darbspējas. |
|
|
|
|
|
Negatīvā puse: lietojot zaļo tēju pārāk lielās devās, var rasties nieru un aknu slimības. Zaļā tēja ir veselīga tikai tad, ja to lieto ar mēru, t.i. 10 mazās krūzītes vai divas parastās dienā. Ļoti stipra tēja var būt nelabvēlīga sirdij, tā kairina nervu sistēmu, var izraisīt bezmiegu, rīta nespēku, satraukumu, nogurumu. Stipru tēju nerekomendē dzert kuņģa un zarnu čūlu slimību gadījumos, kā arī gastrīta gadījumā, jo tā var izraisīt grēmas, pastiprināt sāpes kuņģī. |
|
|
|
|
|
|
|
|
Pacienta tiesības un pienākumi. |
|
|
Pacienta tiesības: - lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pacientam ir tiesības izvēlēties primārās aprūpes ārstu (ģimenes ārstu, terapeitu, pediatru);
- saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, maksājot tikai pacienta iemaksu;
- saņemt informāciju par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un ārstiem, kuri tos sniedz;
- pieteikt mājas vizīti smagas slimības vai kustību ierobežojuma gadījumā;
- saņemt saprotamā veidā izklāstītu informāciju par savu veselības stāvokli, diagnozi, nepieciešamajiem izmeklējumiem, ārstēšanas plānu un metodēm;
- nepieciešamības gadījumā saņemt ārsta nosūtījumu konsultācijai pie cita speciālista vai stacionārajai ārstēšanai;
- atteikties no ārstēšanas vai izmeklēšanas, apliecinot to ar savu parakstu;
- saņemt no medicīnas personāla cieņu, laipnību, kvalitatīvu aprūpi un ārstēšanu, prasīt informācijas konfidencialitāti likumā noteiktajā kārtībā;
- sniegt priekšlikumus par vēlamajiem uzlabojumiem veselības aprūpē, kā arī ārstniecības iestādes darba organizēšanā.
Papildus informāciju par pacienta tiesībām var iegūt Latvijas Pacientu tiesību biroja mājas lapā.
Pacienta pienākumi: - reģistrēties pie izvēlētā primārās aprūpes ārsta (ģimenes ārsta, terapeita, pediatra);
- savlaicīgi pieteikties pie ārsta uz pieņemšanu, laikus paziņot, ja ierašanās pie ārsta noteiktajā laikā nav iespējama;
- nodrošināt transportu vai apmaksāt transporta izdevumus mājas vizīšu laikā, ja Jūsu dzīves vieta atrodas ārpus izvēlētā primārās aprūpes ārsta pamatdarbības teritorijas;
- ievērot sava ārsta padomus un norādījumus par veselīgu dzīvesveidu, slimību profilaksi un ārstēšanu, jo ārstam ir tiesības atteikties no pacienta, kurš regulāri, neievērojot ārsta norādījumus, pasliktina savu veselību.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nosūtīšanas kārtība uz slimnīcu un dienas stacionāru. |
|
|
Pacientu uz dienas stacionāru ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nosūta šādos gadījumos: pacientam nepieciešami sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi un atbilstoši viņa veselības stāvoklim nepieciešams lietot ārstniecības līdzekļus, kuru saņemšanas laikā nepieciešama ārsta uzraudzība; dienas laikā ik pēc noteikta laikposma ar dažādiem paņēmieniem pacientam nepieciešams ievadīt farmakoterapeitiskos līdzekļus; pacientam nepieciešama sarežģīta diagnostiska izmeklēšana; pacientam pirms diagnostiskas izmeklēšanas nepieciešama speciāla iepriekšēja sagatavošana; pacienta izmeklēšanai nepieciešams lietot anestēziju (izņemot lokālo anestēziju); ķirurģisko operāciju veikšanai; rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.
Lai pacients saņemtu ārstēšanos slimnīcā, ģimenes ārsts vai speciālists: nosūtījumam uz slimnīcu pievieno izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un pacienta veselības stāvokli; kopīgi ar pacientu izvēlas slimnīcu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību; vienojas ar pacientu un ārstniecības iestādi par pacienta stacionēšanas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.
Ja ģimenes ārsts vai speciālists uzskata, ka pacientam nepieciešams saņemt veselības aprūpes pakalpojumu slimnīcā neatliekamā kārtā, viņš var sniegt personai nosūtījumu, nevienojoties ar slimnīcu par stacionēšanas laiku. Šādā gadījumā slimnīcas uzņemšanas nodaļā veic nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus un atkārtoti izvērtē medicīniskās indikācijas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai neatliekamā kārtā. Ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka veselības aprūpes pakalpojumu nav nepieciešams sniegt neatliekamā kārtā, slimnīca vienojas ar pacientu par iespējamo stacionēšanas laiku un informē par to pacienta ģimenes ārstu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nosūta pacientu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai slimnīcā, nogādājot pacientu tuvākajā slimnīcā, kura atbilst obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm neatliekamās palīdzības sniegšanai. Ja pacients vēršas slimnīcā pēc savas iniciatīvas, slimnīcas uzņemšanas nodaļā veic nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus, izvērtē medicīniskās indikācijas un pieņem lēmumu par veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu neatliekamā kārtā. Ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka veselības aprūpes pakalpojums nav sniedzams neatliekamā kārtā, pacientam rakstiski sniedz stacionēšanas atteikumu un informē pacientu par iespēju saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārtikas lietošana karstā laikā. |
|
|
Klāt ir karstais laiks un arī aktīvās atpūtas laiks. Brīvdienās aicina jūrmala, lauki vai vasarnīca. Ik dienu notiek dažādi publiskie pasākumi (dziesmu un deju svētki, koncerti, Zāļu tirgi, bērnu vasaras nometnes u.c.). Lai ļaudis izvairītos no pārtikas izraisītām saslimšanām, Pārtikas un veterinārais dienests atgādina svarīgākos ieteikumus drošas pārtikas lietošanai. |
1. Uzturiet tīrību! Mazgājiet rokas pirms darbībām ar pārtikas produktiem un ēdienu gatavošanas un pēc tualetes apmeklējuma; mazgājiet vai dezinficējiet sadales dēļus, nažus un virtuves sūkļus u.tml.; sargiet savu virtuvi un produktus no kaitēkļiem, grauzējiem un citiem dzīvniekiem. Pat vienkāršā saskarē var pārnest bīstamos mikroorganismus uz produktiem un izraisīt saslimšanu. 2. Turiet atsevišķi jēlos un gatavos produktus, t.sk. mājputnu gaļu, olas un zvejas produktus no citiem pārtikas produktiem (uzglabājot un apstrādājot)! Jēlo produktu apstrādei lietojiet atsevišķus un tīrus virtuves piederumus (naži, sadales dēļi u.c.). Uzglabājiet pārtiku atsevišķos slēgtos traukos, jo jēla gaļa un zivis var saturēt bīstamus mikroorganismus, kas var nokļūt uz citiem produktiem. 3. Pārtiku labi izcepiet, sautējiet vai rūpīgi novāriet! Uzsildot sagatavotos produktus, uzkarsējiet tos līdz vārīšanas temperatūrai. 4. Uzglabājiet produktus drošā temperatūrā! Gatavos siltos ēdienus līdz pasniegšanas brīdim uzglabājiet ne zemāk kā +60º temperatūrā. Neatstājiet gatavus produktus istabas temperatūrā ilgāk par divām stundām. Bez kavēšanās atdzesējiet gatavos ātri bojājošos produktus un ēdienu (vēlams, zemāk par +5ºC). Neatlaidiniet produktus istabas temperatūrā, jo tas nav droši. Daži no bīstamajiem mikrobiem var vairoties arī temperatūrā, kas ir zemāka par +5ºC. Ceļā uz vasarnīcu vai laukiem produktus uzglabājiet aukstuma somās! 5. Izvēlieties svaigus un nebojātus produktus! Lietojiet tīru ūdeni. Izvēlieties svaigus, nebojātus produktus vai produktus, kas ir apstrādāti, lai paaugstinātu to drošumu (piemēram, pasterizēts vai sterilizēts piens u.c.). Svaigpienu pirms lietošanas ieteicams uzvārīt! Rūpīgi mazgājiet augļus un dārzeņus, it īpaši, ja tos lietosiet uzturā bez termiskas apstrādes. Nelietojiet uzturā produktus pēc to derīguma termiņa beigām. Iestājoties karstajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests aicina pircējus būt vērīgiem, iegādājoties pārtikas produktus, kas ātri bojājas, bet tirgotājiem - būt atbildīgiem par pārtikas produktu drošumu. Iegādājieties produktus no labi zināmiem piegādātājiem un izplatītājiem, rūpējieties par produktu tirdzniecībai atbilstošiem apstākļiem, jo tie ietekmē pircēja vēlmi iegādāties produktus. Vasarā cilvēki svīst vairāk, tādēļ īpaši jāparūpējas, lai organizētas ēdināšanas (arī izbraukuma tirdzniecības) vietās patērētājiem būtu nodrošināti nepieciešamie apstākļi higiēnas ievērošanai. Atcerieties, ka augsta riska pārtiku, proti - tādu, kas ātri bojājas un kurā īsā laikā var pavairoties dažādu slimību ierosinātāji, jāglabā tikai un vienīgi aukstumā, atbilstoši šo produktu ražotāju norādītajiem uzglabāšanas režīmiem. Lielākoties tas ir no 0ºC līdz +6ºC. Atcerieties, ka vislabvēlīgākā vide, kurā vairojas mikrobi, ir temperatūra no +25ºC līdz +40ºC. Par augsta riska pārtikas produktiem uzskatāmi visi piena produkti, gaļa un gaļas produkti, zvejas produkti, salāti, maltā gaļa, gaļas ruletes, aukstā gaļa, pastētes, kūkas ar krēma pildījumu, dažādi pudiņi un arī saldējums. Aicinām īpašu uzmanību pievērst pārtikas produktu marķējumam, kurā norādīts produkta derīguma termiņš un ieteicamā uzglabāšanas temperatūra un apstākļi. Pārtikas produktus nedrīkst glabāt uz grīdas, savukārt tiem pārtikas produktiem, kas nav fasēti, jāatrodas noslēgtos traukos. Pircējam jāsaglabā pirkuma čeks līdz produkta patērēšanas brīdim, lai nepieciešamības gadījumā varētu izteikt pretenzijas pret produkta izplatītāju vai ražotāju. Arī tad, ja čeks nav saglabājies, pircēji var griezties sava rajona Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā pārvaldē vai arī zvanīt uz dienesta uzticības tālruni 7027402, kur automātiskajā atbildētājā ir iespējams atstāt informāciju par to, kurā vietā produkts iegādāts, kas ir izraisījis pircēja neapmierinātību, kā arī vēlams norādīt tirdzniecības vietas adresi. Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz sniegto informāciju, veiks uzņēmuma pārbaudi un pārkāpuma gadījumā noteiks pasākumus neatbilstību novēršanai, kā arī lems par situācijas uzlabošanu. Ja pircējam tomēr rodas aizdomas, ka viņš ir saindējies ar pārtiku, nekavējoties ir jādodas pie sava ģimenes ārsta, kurš noteiks saslimšanas iemeslu un ārstēšanos. Pārtikas un veterinārais dienests aicina ikvienu ievērot šos drošas pārtikas ieteikumus! |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ja vadi auto, tu nedriksti lietot... |
|
|
Ja vadi auto, tu nedriksti lietot: tauta iemiļoto un plaši pielietoto medikamentu korvalolu, valokordinu, jo šie medikamenti satur psihotropo vielu fenobarbitālu, kas kavējoši ietekmē centrālo nervu sistēmu. Fenobarbitāls var izsaukt smagu reibuma stāvokli un, ilgstoši lietojot 40 pilienus korvalola , fenobarbitāls organizmā saglabāsies 3-4 nedēļas. Jāņem vērā, ka 40 pilieni nav medikamenta terapeitiskā deva; miega un nomierinošas zāles, piemēram, fenazepāmu, klonazepāmu, diazepāmu, ksanaksu, relaniumu, leksotanilu; pretalerģiskus preparātus, piemēram, tavegīlu, suprastīnu, dimedrolu u.c. Visu šo zālu sadalīšanās produkti ir farmakoloģiski aktīvi un ietekmē spēju vadīt transporta līdzekli arī noteiktu laiku pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas. Iegaumē! Sarkanais trijstūris uz medikamentu etiķetes norāda, ka šis zales ietekmē braukšanas spējas; jautā ārstam,vai, vadot transportlīdzekli, drīkst lietot nozīmētos medikamentus; jautā ārstam, cik ilgam laikam pēc medikamentu lietošanas jāpaiet, lai tu drīkstētu vadīt transportlīdzekli; ja esi noguris un tavas novērtēšanas spējas kļuvušas vājākas, tu nedrīksti sēsties pie transportlīdzekļa stūres; atceries, ka lēmums par automašīnas vadīšanu ir tavā ziņā, un tev vienmēr jāuzņemas atbildība par savām braukšanas spējām. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kāpēc rodas tabakas atkarība. |
|
|
Atkarību,kas rodas no košļājamās un šņaucamātas tabakas, raksturo trīs pamatelementi-divi emocionāla rakstura un viens fiziska rakstura elements: Tabaka tiek košļāta, lai gūtu labsajūtu un atslābinātos. Vēl no zīdaiņa vecumacilvēku zemapziņā ir saglabājies reflekss - iebāžot kaut ko mutē, cilvēks kļust mierīgaks un atbrīvotāks.Dažādi tabakas produkti tiek izmantoti,lai panāktu šo bērnības efektu. Košļāšana un šņaukšana ir nosacijuma reflekss. Apvienojot tabakas šņaukšanu ar kādu citu aktivitāti,šī aktivitāteizraisīs pastiprinātu vēlme košļāt vai šņaukt tabaku piemēram,ja,braucot ar mašīnu, tiek košļāta tabaka, tad braucot katru reizi ar mašinu,automātiski radīsiesvēlme košļāt tabaku. Fiziska atkarība no nikotīna ir sekundāra. Kaitīgā ieraduma pamatā ir nevis fiziska atkarība no nikotīna,bet gan vēlme gūt labsajūtu un relaksēties,kā arī tabakas lietošanas izraisītais nosacijuma refleks tas nozīmē,ka, pārvarot tieši atkarības emocionālās barjeras,kas liek šņaukt vai košļāt tabaku,ir daudz vieglāk pārvarēt pašu kaitīgo ieradumu. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Par vasaras svelmi! |
|
|
Mēs vienmēr ar nepacietību gaidām vasaras, sapņojam par siltām vasaras dienām un pludmali. Tomēr svelme var nes bīstamību masu un atspoguļoties uz veselību ar ne pašu labāko tēlu. Tādēļ karstu vasaras dienu gaidīšanā neslikti ieklausīties ārstu padomus. Tie izstāstīs, kā vajag izvairīties no vasarā. Tādās dienās ir labāks ļaunprātīgi neizmantot ar alkoholu, nedzert ļoti aukstus dzērienus, daudz ēst, nēsāt gaišu toņu apģērbu un obligāti segt galvu. Nedrīkst sakniebt uz gaitas. Karstos laikapstākļos produkti bojājas īpaši ātri, tādēļ barību saindēšanos bīstamība tikmēr ir īpaši dižena. Ne gatavojiet barību labumā - tos derīguma termiņus, kuri ir norādīti uz produktiem, paredz normāli nosacījumi, nevis izvārdzinošo svelmi. Ne pērciet produktus vietās, ko neaprīkoja ledusskapju iestrādes - jūs nezināt, cik tie nogulēja uz piesaules. Nedrīkst nēsāt sintētisku veļu un iespīlējošo apģērbu. Sintētisku veļu rada «lecektu efekts» - labvēlīgu vidi, lai savairotu patogēniskas baktērijas, bet šaurs iespīlējošs apģērbs apgrūtina elpošanu un pārkāpj siltuma maiņu ķermenī. Nedrīkst sēdēt zem kondicionētāja. Ja, atnākot ofisā vzmokshej apģērbā, jūs uzreiz sēdīsieties zem kondicionētāja, tad labākajā gadījumā, atkratīsieties ar vieglām iesnām, bet sliktākajā - nopelnīsiet radikulītu un pneimoniju. Pat pašos karstākajos laikapstākļos nedrīkst «programmēt» kondicionētāju uz temperatūru zemāk 18 grādi. Optimāls variants - kad kritnis starp temperatūru ar istabu un ielas temperatūru sastāda ne vairāk kā 10 grādus. Nevajag bez vajadzības lietot sabiedrisku transportu. Svelme un sutoņa noslēgtā izplatījumā draud ar skābekļu badošanos, kura, savukārt, provocē ģīboņus, reiboņus un hipertoniski krizi. Pie tam vēl infekcijas tādos nosacījumos izplatās un «pielīp» daudz ātrāk, nekā ziemas aukstumos. Nedrīkst daudz strādāt. Ne nejauši visi tiecas atvaļinājumā vasarā. Strādāt karstumā neproduktīvi. Pierādīts - gaisa temperatūras paaugstināšana par katru grādu augstāk 26 pazemina cilvēka darbspēju apmēram uz 10 procentiem. Nedrīkst sportot. Zināms, ka fiziska slodze palielina siltuma izglītību pieckārt, plicina ūdeņu organisma krājumu. Karsts gadalaiks ir ne pats piemērotākais laiks sportiskiem rekordiem. Pat nelokāmiem fitnesa pielūdzējiem ir labāks pazemināt slodzes līmeni, saīsināt treniņu laiku un vairāk dzert ūdeņus nodarbību laikā. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tibetas recepte atjaunošanai. |
|
|
Ja jūs gribat tiem izmantot, nepieciešams rūpīgi skalot un attīrīt 350 gr. ķiploka, melko sagriezt un noslaucīt ar koka (porcelāna) karoti, nosvērt 200 gr. šīs masas (ņemt viņu no lejas, kur vairāk sulas), nolikt stiklainā (māls) traukā, aizliet ar 200 spirta gramiem un cieši aiztaisīt. Šķīdumu izturēt tumšā dzestrā vietā 10 diennaktis, bet pēc tam masu izkāst caur blīvu audumu (daudzkārtainu marli), nospiest un vēl aizstāvēt 2–3 dienas. Šķīdumu vajag dzert ar aukstu pienu (50.gr uz paņēmienu) 3 reizes dienā par 20 minūtēm līdz ēdienam ar lāsēm pēc shēmas: 1.diena: brokastis ir 1 lāse; pusdienas ir 2 lāses; vakariņas ir 3 lāses 2.diena: zavtrak- 4 lāses; pusdienas – 5; vakariņas – 6 3.diena: brokastis ir 7 lāses; pusdienas – 8; vakariņas – 9 4.diena: brokastis ir 10 lāses; pusdienas – 11; vakariņas – 12 5.diena: brokastis ir 13 lāses; pusdienas – 14; vakariņas – 15 6.diena: brokastis ir 15 lāses; pusdienas – 14; vakariņas – 13 7.diena: brokastis ir 12 lāses; pusdienas – 11; vakariņas – 10 8.diena: brokastis – 9; pusdienas – 8; vakariņas – 7 9.diena: brokastis – 6; pusdienas – 5; vakariņas – 4 10.diena: brokastis – 3; pusdienas – 2; vakariņas - 1 No 11.dienas pieņemt pēc 25 lāsēm ar pienu 3 reizes dienā līdz ēdienam, kamēr netiks izdzerta šķīdums . Atkārtotais kurss ne agrāk kā pēc 6 gadiem. Ķiploks attīra organismu no taukiem, kaļķainiem nogulumiem, uzlabo kopīgu vielmaiņu, trauku elastību, nobrīdina infarkts, stenokardiju, sklerozi, paralīzi un audzēju izglītību, uzlabo redzi. Bet ja paņēmiena laikā jutīsiet diskomfortu vai iesāksies jelkādas hroniskas saslimšanas saasinājums, nāksies pārtraukt atjaunināšanās un vērsties pie ārsta. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E-APTIEKA
TAS, ko Jūs meklējāt, iespējams ŠEIT >>> Veselības Internets-Veikals |
|
| Geladrink® Fast 360kaps 41.00 € Geladrink® FAST palīdz uzturēt normālu kaulu un skrimšļu veselību un veicina saistaudu normālu veidošanos. Uztura bagātinātājs ir ieteicams cilvēkiem, kuriem ir aktīvs dzīves veids ar lielu slodzi locītavu un saišu aparātam, kā arī cilvēkiem ar lieko svaru un smaga fiziska darba veicējiem.
Aktīvas sastāvdaļas: SMALKI IZKLIEDĒTS KOLAGĒNS + ZĀĢZOBAINA BOSVĒLIJA (BOSWELLIA SERRATA) + VITAMĪNI + MINERĀLVIELAS.
Zāģzobainā bosvēlija atbalsta locītavu elastīgumu, palīdz uzturēt locītavu komfortu.
Vitamīns C veicina normālu kolagēna veidošanos, kas nepieciešams normālai kaulu un skrimšļu darbībai. Veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Varš palīdz uzturēt saistaudu veselību un veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Kolagēna peptīdi GELITA® - satur I, II un III tipa kolagēnu hidrolizāta veidā, kas nodrošina augstu biopieejamību jeb uzsūkšanos. Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido organisma saistaudus (atrodams cīpslās, saitēs, skrimšļos, kaulos, ādā u. c.).
FAST Vitamīns E un selēns veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Antihomocisteīna komplekss (AntiHcy®) -vitamīni B6, B12 un folskābe palīdz nodrošināt normālu homocisteīna vielmaiņu.
Lietošana: Pieaugušajiem 6 kapsulas 2x dienā vai 12 kapsulas 1x dienā, uzdzerot pietiekamu daudzumu ūdens. Svarīgi lietot ūdeni 0,03 l uz svara kilogramu dienā.
Uzglabāt bērniem nepieejamā, sausā vietā to no + 5o līdz +25oC.
Ražotājs: ORLING, Čehijas Republika
Neto masa 220g. | | Aptieciņa sportam 55.00 € Aptieciņas saturs: ( sports ) 1. Drošas kniepadatas -10 gab. 2. Paka atliekām -2 gab. 3. Leikoplasts 2.5x5m- 1 gab. 4. Saite 18x18 cm – 1 gab. 5. Saite 12x12 cm – 1 gab. 6. Saite 7.5x4 m – 1 gab. 7. Komprese ar saite 10x8cm- 1 gab. 8. Termopaka Cold- 1 gab. 9. Elastigas saites 5x4,5 m – 1 gab. 10.Šķīdums NaCl 0.9% -2 amp. ( 20 ml.-1 amp.) 11.Cimdi (Vinili ) nesterils – 1 pāris 12.Komprese -absorbent 10x10 cm - 1 gab. sterils 13.Tīstūrveida lakatiņš - 1 gab. 14.Folijas sega – 1 gab. 15.Dez.salvetes sterils – 10 gab. 16. Elpinaem. maska-plēve – 1 gab. 17. Komprese -absorbent 5x5 cm - 1 gab. sterils 18. Atsāpinošā smēre ( 15 g.) – 1 gab. 19. Leikoplasts ( komplekts ) – 1 gab. | |
|
Jūs bijāt mūsējā E-aptiekā? |