Quae medicamenta non sanat, ferrum sanat; quae ferrum non sanat, ignis sanat! Quae vero ignis non sanat, insanabilia reputari oportet! Tātad, hīleri… Kas tie tādi ir? Nepieredzējuša cilvēka iztēlē izteiciens „filipīniešu hīleris” rada tumšmataina, melnīgsnēja, plecīga cilvēka tēlu, kas ielaiž pirkstus pacientam dziļi vēderā, izņemot pēc minūtes asiņainus gaļas gabaliņus… Vai nu operē ar plikām rokām, vai nu izveicīgi manipulē lētticīgu pilsoņu priekšā… Pirms nokomentēt šo viedokli, ieskatīsimies vēsturē. Pirmo reizi „ceturtās dimensijas ķirurģiju” pieminēja 1957. gada izdotajā Rona Ormonda un Ormonda Makgila grāmatā. Ceļojumā uz Filipīnām šie divi reportieri ieraudzīja kaut ko satriecošu – dziednieku, kas ārstēšanas procesā ievietoja savas plikās delnas pacienta fiziskajā ķermenī. Tas bija neviens cits, kā slavenais Eleuterio Terte. Cenšoties kaut kādā veidā aprakstīt redzēto, eiropieši piedāvāja augstākminēto terminu („ceturtās dimensijas ķirurģiju”), domājot ar to eiropiešu mentalitātei neierastā dziednieciskā procesa raksturīgās īpatnības. Perlito Alkazars (Perlito Alcazar, Philippines) Izmantojamās dziedniecības tehnikas: psihoķirurģija, terapeitiskā masāža (akupresūras, refleksoterapijas un šiatsu kombinācija), litoterapija, ārstniecisko augu receptes, dziednieciskās skaņas, dziedēšana ar lūgšanām, magnētiskā vai enerģētiskā dziedniecība.