Galda biešu savvaļas formu vēl tagad var sastapt no Vidusjūras līdz Melnās jūras piekrastei. Jau pāris tūkstošus gadu pirms mūsu ēras tās bija kļuvušas par kultūraugu, ko audzēja zemkopji gan senajā Babilonijā, gan Asīrijā un Persijā. Maz pamazām bietes izplatījās arābu zemēs, no turienes nonāca kā Afganistānā un Indijā, tā Grieķijā un Romas impērijā. Eiropā tās īpaši populāras kļuva 17. – 18. gadsimtā, taču tad kultivēja tikai galda un lopbarības bietes, visiem zināmās cukurbietes selekcionēja tikai 19. gadsimtā. Taču jau kopš vissenākajiem laikiem šo dārza augu lietoja ne tikai pārtikā, bet arī dziednieciskos nolūkos. Jau 2000 gadus pirms mūsu ēras asīrieši, babilonieši, persieši zināja bieti kā dārzeni un dziedniecības augu. Bietes kultivēšana sākās vēlāk, 1000 gadus pirms mūsu ēras. Vecākā rakstiskā liecība, kurā ir aprakstītas lapu bietes ir datēts ar 722-711 gadiem pirms mūsu ēras. Eiropā – 500 gadus pirms mūsu ēras uzturā izmantoja tikai biešu lapas, bet Āzijā šajā laikā vairāk cieņā bija saknes. Visos laikos daudzām pasaules tautām bietes bija ārstniecisks produkts. Hipokrāts ir norādījis par bietes izmantošanu dažādu saslimšanu dziedēšanā, pievienojot tās dažādu augu maisījumiem. Visi kosmetologi iesaka dzert biešu sulu lai saglabātu sejas ādas svaigumu. Šī bietes īpašība arī bija zināma jau ļoti sen. Tajos laikos un arī mūsdienās skaistules uzskata, ka biešu sula attīra organismu no šlakām un saglabā kaistu figūras formu, uzmundrina garastāvokli, pastiprina dzīvesprieku. 1747. gadā vācu ķīmiķis biešu sastāvā atklāja saharozi, kā rezultātā bietes sāka izmantot cukura iegūšanai. Tika izveidotas speciālas šķirnes, kuras saturēja palielinātu saharozes daudzumu un bija rentabli izmantot rūpnieciskos nolūkos. Kaut gan jāpiezīmē, ka krietni senāk turki jau mācēja vārīt no bietēm cukura sīrupu. Cukurbietes tika kultivētas jau Napoleona valdīšanas laikā. Bet šī cukura cena bija daudz augstāka par medus cenu. Tāpēc parastā tauta ilgu laiku uzturā cukuru neizmantoja, to pielietoja galvenokārt ārstnieciskos nolūkos. Bietes ir divgadīgs kultūraugs. Pirmajā gadā bietes saknenis izveido 0,4-0,9 kg masu un lapu rozeti. Ir baltās un sarkanās bietes. Baltajām bietēm piemīt lielākas dziednieciskās īpašības. Savvaļas bietes uzturā ir izmantotas jau ļoti sen. 2-1 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras ir sākta kultivēt lapu šķirņu bietes Vidusjūras zemēs. Mūsu ēras sākumā sāka kultivēt sakņu šķirņu bietes. 16-17 gs. tika radītas galda un lopbarības šķirnes. 18 gs. no lopbarības šķirnēm tika izveidotas šķirnes kuras satur lielu cukura daudzumu.
Pielietojums
Biešu sulu ieteicams lietot tikai pirms ēšanas, jo ieņemta pēc ēšanas tā var pastiprināt rūgšanas procesus kuņģa – zarnu traktā. Lai biešu sula neizraisītu nepatīkamas sajūtas, to pirms lietošanas uz dažām stundām ievieto ledusskapī. Dzerot var atšķaidīt ar ūdeni. Svaigas bietes. Nevārītas rīvētas bietes ļoti efektīvi palīdz pret vairogdziedzera kaitēm, aterosklerozi, mazasinību. Vēlams pieradināt organismu pie šī produkta, sākumā lietojot pa tējkarotei pie salātiem vai vinegreta. Novārījums. 1 kg sarīvētas bietes, vāra 2 litros ūdens, līdz šķidrums sāk kļūt «biezs». Dzer pa 1/2 gl. 5 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto lai šķīdinātu žultsakmeņus. Sula. Sulu izmanto par palīglīdzekli, ārstējot kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Dzer pa 1/3 gl. 20 min pirms ēšanas 3 reizes dienā. Lietošanas kūre ilgst 10 dienas 2 – 3 reizes gadā. Sula. 3 ēdamk. svaigu biešu un kartupeļu sulu, nedaudz medus. Lieto pret bezmiegu, neirozēm, depresīviem garastāvokļiem un nervu kaitēm ik vakaru stundu pirms gulētiešanas. Sula. 1/4 gl. biešu sula, 1/4 gl. burkānu sula, 1/2 gl. ābolu sula un 1 ēdamk. seleriju sula. Šādu dzeramo lieto pusotru mēnesi jeb 6 nedēļas. Dos spēkus un piešķirs sejas ādai svaigumu rudens un ziemas tumšajā periodā. Sula. Vienādās devās biešu sula un kāpostu sula palielina darba spējas, samazina holesterīna daudzumu asinīs, neļauj attīstīties audzējiem. Par pēdējiem gan jāsaka, ka novērots – bremzēšana notiek tikai tik ilgi, kamēr lieto bietes. Sula. Vienādās daļās biešu, rutku un burkānu sulu un dzer pa 2 ēdamk. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto pie mazasinības, vielmaiņas traucējumiem, diabēta un spēku izsīkuma. Sula. Ir tautas medicīnas receptes, kas iesaka pilināt biešu sulu degunā pret iesnām – 5 – 7 reizes dienā. Etiķa uzlējums. Hroniska mandeļu iekaisuma vai angīnas gadījumā var sarīvēt bietes – piepildīt ar tām glāzi – un pārliet tās ar ēdamkaroti parastā galda etiķa, tad ļauj visam vairākas stundas pastāvēt (dažādos avotos minēts dažāds laiks – no 2 līdz pat 10 stundām). Nospiež šķidrumu un ar to skalo kaklu. Komprese. Ja satūkušas rokas vai kājas, tad sarīvē nomizotas bietes un kartupeļus un iegūto masu pieliek pie slimajām vietām, apliek ar celofānu, aptin ar kokvilnas vai frotē audumu un tā patur vismaz minūtes 20. Sejas maska. 1 svaigu kartupeļa sulu sajauc ar biešu sulu un kviešu miltiem, līdz iegūst biezam krējumam līdzīgu masu, ko biezā kārtā uztriepj uz sejas un pārklāj ar salveti, kas samitrināta biešu sulā. Masku tur 20 minūtes, tad nomazgā ar vēsu pienu, kam pielieta puse ūdens. Ieteicama ja āda lobās, ir apsaldēta vai iekaisusi. Biešu lapu aplikācijas. Vasarā pret galvas sāpēm var izmantot biešu lapas: tās labi saburza ar rokām un pieliek pie pieres – pēc minūtēm 15 nepatīkamās sajūtas galvā pāriet.
ROS
)
)
