17/05/2010
Amerikas Jutas štata universitātes zinātnieki atraduši desmit gēnus, kuri ļauj tibetiešiem ne tikai izdzīvot, bet ar pilnvērtīgi un laimīgi pastāvēt tādos augstumos, kādos citu tautu pārstāvji ilgi atrasties nespēj, vēsta BBC News.

Divi no šiem gēniem ir saistīti ar hemoglobīnu – viela asinīs, kura pārnes pa organismu skābekli. „Mēs pirmo reizi ieguvām gēnus, kuri izskaidro adaptāciju pie augstuma”, - saka Jutas universitātes Medicīnas skolas profesore Linna Jorde. Jorde un viņas kolēģi cer, ka viņu pētījums novedīs pie augstuma un citu slimību ārstēšanas metožu izveides.

Augstuma – arī kalnu – slimību izraisa organisma nespēja tikt galā ar skābekļa trūkumu lielos augstumos. Tā ir spējīga novest pie smadzeņu un plaušu darbības traucējumiem, un no tās neglābjas pat trenēti alpīnisti. Pie kam, vietējiem iedzīvotājiem pret to ir imunitāte, kas veidojusies tūkstošiem gadu, dabiskās atlases gaitā. Attīstība dažādos pasaules reģionos ir notikusi dažādāk: piemēram, tibetiešiem ir tādi gēni, kādu nav Andos dzīvojošiem indiāņiem. Jutas speciālisti, kuri strādāja kopā ar Ķīnas Cinhajas universitātes

Medicīnas skolas kolēģiem, izpētīja asins, kuras paraugus paņēma no 75 Tibetas 4500 metru augstumā virs jūras līmeņa esošu ciemu iedzīvotājiem, DNS. Pētnieki atrada lielu daudzumu dažādu ar skābekli darbojošos gēnu. Divi no tiem, izskatās, ka veicina hemoglobīna līmeņa pazemināšanos asinīs, bet tas, savukārt, palīdz organismam cīnīties ar augstuma slimību. Jutas universitātes profesors Džozefs Prčals saka, ka šis darbs var palīdzēt kalna slimības jaunu ārstēšanas metožu izveidē.

„Tibetiešu unikalitāte ir tāda, ka viņiem nepalielinās sarkano asins ķermenīšu daudzums. Ja mēs spēsim to izprast, tad varēsim izstrādāt arī ārstēšanas metodes”, - saka Prčals. Ģenētiķis un Londonas universitātes koledžas Cilvēka veselības institūta direktors profesors Hjū Montgomerijs uzskata, ka amerikāņu un ķīniešu darbu var, tajā skaitā, izmantot turpmākos sirds un plaušu saslimšanu pētījumos.

„Klīniskā ziņā tas ir svarīgi, tāpēc, ka tas palīdz mums izprast, kādā veidā pacienti var pārvarēt zemu skābekļa daudzumu asinīs. Bet tas rada iespēju izveidot jaunus medikamentus”, - saka Montgomerijs. Profesors Montgomerijs arī atzīmē šī pētījuma vispārīgo pusi, jo tā demonstrē, ka Darvina mācība savienojot to ar tehnoloģijām, noved pie gēnu, kuri darbojas cilvēka labā, identifikācijas. „Šis ir ļoti simpātisks darvinisma piemērs”, - saka Montgomerijs.

2v.lv