|
14/06/2010 Nostādne, ka vienīgi farmaceits var būt aptiekas īpašnieks, ne tikai diskreditē uzņēmēja profesiju, bet jau pārskatāmā nākotnē var bremzēt farmācijas mazumtirdzniecības tirgus attīstību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, uzskata sabiedriskā organizācijas "Aptieku atbalsta biedrība" aptaujātie Latvijas ekonomikas eksperti. Šī gada 17.jūnijā Saeima lems par grozījumiem farmācijas likumā, kas noteiks aptieku īpašumtiesību statusu pēc 2010.gada 31.decembra. Eksperti viennozīmīgi norādīja uz pašreiz spēkā esošā farmācijas likuma trūkumiem. "Farmācijas likuma autori, manuprāt, neizprot kas ir uzņēmējs un ko nozīmē brīva uzņēmējdarbība. Pieņēmums, ka katrs, kuram ir farmaceita diploms, var būt arī īpašnieks un vadīt uzņēmumu ir, maigi izsakoties, naivs. Apmēram tikpat naivs kā, ja kāds ir labs uzņēmējs, noteikti būs arī labs farmaceits. Tādi gadījumi, protams, ir, bet tie drīzāk ir izņēmumi, jo katrai no šīm profesijām ir visai atšķirīga nepieciešamā profesionālā sagatavotība, dažāds ir vajadzīgais zināšanu un iemaņu saturs," norāda ekonomists Uldis Osis. "No piedāvātās pieejas izriet arī citi absurdi secinājumi. Sanāk, piemēram, ka vienīgā iestāde valstī, ko es kā ekonomists, kā arī citi mani amata brāļi drīkstētu vadīt, ir ekonomikas institūts. Vai tiešām neviens ekonomists nedrīkstētu būt īpašnieks, nedrīkstētu vadīt kādu uzņēmumu? Katrs no mums darbojas kādā specializētā nozarē un, pēc farmācijas likuma precedenta būtu jāprasa, lai it visu uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem būtu diploms konkrētajā specialitātē," neizpratni pauž Osis. Osim piekrīt arī Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende" ""Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera" vienmēr ir iestājusies par godīgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, neatkarīgi par kādu nozari mēs runātu: farmāciju, kravu pārvadājumiem vai kādu citu. Taču ierobežojumi likumdošanā nekādi neveido konkurētspējīgu vidi, bet gan kaitē tai. Ja Latvija grib globāli konkurēt, ir jābūt plānam kā notiks attīstība, tai skaitā farmācijas nozarē. Taču, šajā gadījumā, Latvija nevar vienoties par mērķiem, kā prioritātes izvirzot nevis uzņēmējdarbības attīstību, bet gan monopola situācijas radīšanu, līdz ar pieņemto Farmācijas likumu." Aptaujātie ekonomisti arī norāda uz iespējamajām sekām, kādas radītu Saeimas lēmums par aptieku īpašumtiesību ierobežojumu saglabāšanu. "Kā pierāda prakse, apkalpošanas kvalitāte ir daudzkārt augstāka tieši aptieku ķēdēs, nevis mazās aptiekās, ko apliecina arī fakts, ka visos konkursos pēdējo piecu gadu laikā ir uzvarējušas tieši ķēdes aptiekas, jo viņu darbības pamatā ir kvalitāte, kvalitatīva apkalpošana un kvalitatīvs serviss. Esmu pārliecināts, ka ja aptiekas piederēs farmaceitiem, cenas būs daudz augstākas, turklāt būs ļoti apgrūtināts zāļu iegādes process," uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. "Pārtikas nozares piemērs apliecina, ka līdz ar lielo spēlētāju ienākšanu tirgū, cenas kritās par 5-10%, apgrozījumam augot par vairāk kā 50%. Tas pierāda, ka apgrozījuma kāpums ir saistīts ar veiksmīgu uzņēmējdarbību, pieredzi komercdarbībā, tirgus specifikas pārzināšanu un citiem aspektiem." Šim viedoklim piekrīt arī Jaunzeme – Grende: "Ja šī gada 17.jūnijā netiks pieņemti grozījumi Farmācijas likumā, var prognozēt, ka zāļu iegāde tiks apgrūtināta, kā arī paaugstināsies zāļu cenas, kas vienmēr ir raksturīgs neliberalizētos tirgos, situācijās, kad konkurences mērogs ir zemā līmenī." "Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā veselai, pie tam sociāli ļoti atbildīgai nozarei tiks liegta un apturēta attīstības perspektīva uz ilgāku laiku, - tas nozīmē ne tikai vietējo un starptautisko investīciju plūsmu apstāšanos, bet arī samazinājumu nodokļu ieņēmumu daļā un, iespējams, arī bezdarba pieaugumu. Daudzu simtu aptieku slēgšana Latvijā būs ļoti nopietns trieciens kā nozarei, tā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem būtiski tiks ierobežota farmaceitiskā aprūpe. 500 mazi tirgotāji no zāļu tirgotājiem nekad nepanāks tik labas cenas, kā uzņēmums, kuram pieder, piemēram, 40 aptiekas. Izveidosies situācija, kad nevis aptiekas zāļu ražotājam pieprasīs atlaides, bet mazās aptieciņas būs spiestas iepirkt medikamentus par tādu cenu, kādu zāļu tirgotājs nosauks, jo likums nosaka, ka pacienta pieprasītajām zālēm aptiekā jābūt," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle. "Ir mazākajā mērā nekorekti no Farmaceitu biedrības puses mānīt sabiedrību ar paziņojumiem, ka 400 farmaceitu ir gatavi pārpirkt lielās aptieku ķēdes, vēl jo vairāk apgalvot, ka farmaceiti spēs veiksmīgi vadīt uzņēmumus - viņi to nespēs un nemaz arī nevēlas. Vadīt uzņēmumu un būt veiksmīgam farmaceitam ir divas dažādas lietas. Ja jāvada uzņēmums, ikdienā jārisina saimnieciskie jautājumi, vienlaicīgi jāpilda farmaceita pienākumi, agri vai vēlu samazinās sniegtā pakalpojuma kvalitāte. Es patiešām ceru, ka deputāti pieņems lēmumu par Farmācijas likuma grozījumiem, kas ir nozīmīgs visai sabiedrībai, nevis tikai šaurai grupai farmaceitu," piebilst Danusēvičs. "Domāju, ka pareizākais variants būtu nevis prasīt, lai uzņēmuma īpašniekam vai vadītājam būtu farmaceita diploms, bet pilnīgi pietiktu, ja aptiekas saimniekam būtu vietnieks ar farmaceita diplomu, kura dienesta instrukcijā noteikta atbildība par visiem jautājumiem, kas skar farmaceitiskās funkcijas. Runājot līdzības, tas ir tāpat, kā lidmašīnas pilota kabīnē pilnīgi noteikti drīkst sēdēt tikai diplomēts pilots, bet nav nekādas vajadzības pilota diplomu prasīt arī no lidostas priekšnieka," piebilst Osis. |
|