10, 2008.

Par daudziem medikamentiem, kuriem ir ģenēriskie aizvietotāji (medikamenti, kurus pēc patenta izbeigšanās sāk ražot citas medikamentu kompānijas), cena ir līdz pat 700% augstāka nekā Anglijā, norāda Teksasas universitātes asociētais profesors, Endokrinoloģijas klīnikas vadītājs Uģis Gruntmanis, kurš savu pētījumu trešdien publicējis laikrakstā "Diena". Viņš norāda, ka zāles, kas samazina holesterīnu, simvastatīna 40 miligramu 30 tablešu cena Latvijā ir 9,40 lati, savukārt Anglijā - 1,37 lati, Zviedrijā - 1,68 lati, Dānijā - 2,52 lati, bet Somijā - 4,63 lati. Turklāt Latvijā no holesterīnu samazinošiem medikamentiem visvairāk izraksta dārgāko - atorvastatīnu, kas maksā 9,69 latus, nevis ģenērisko atorvastatinu par 7,9 latiem, uzsvēris Gruntmanis. Lētāki Anglijā ir arī ģenēriskie medikamenti, kas samazina asinsspiedienu un ārstē osteoporozi. Piemēram, alendronāts Latvijā maksā 21 latu, bet Lielbritānijā ģenēriskais - 4,12 latus. Šogad alendronāts Latvijā izrakstīts par vienu miljonu latu, taču, ja Latvijā būtu ģenēriskais alendronāts, ietaupījums būtu 500 000 lati. Gruntmanis norāda, ka jau šobrīd Latvijas likumi šādu aizvietošanu atļauj, taču tas netiek darīts. "Nav neviena salīdzinoša pētījuma, kas pierādītu, ka viens medikaments būtu labāks par otru, tāpēc šāda izšķērdība neļauj medikamentus saņemt visiem pacientiem, kuriem tie ir nepieciešami, par adekvātu cenu," ziņo Gruntmanis. "Izlasot Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas regulē, kā tiek noteikta medikamentu cena, šķiet, ka visam jābūt kārtībā - dokumentā ietvertie punkti ir loģiski un pārdomāti, taču ir daudz nekonkrētību. Tas nenosaka, ka Zāļu cenu aģentūrai, lai zāles iekļautu kompensējamo medikamentu sarakstā, būtu neatkarīgi no zāļu kompānijām jāpārbauda medikamenta cena lētākajās ES valstīs. Pēc sarakstes ar aģentūru saprotu, ka tas notiek, bet cik bieži un ar kurām valstīm cenas tiek salīdzinātas, man neizdevās uzzināt," norādījis Gruntmanis.

MK nosaka "ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās no kompensējamām zālēm" un "ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, receptē nav norādījis, ka izrakstītās zāles nedrīkst aizvietot, farmaceitam jāpiedāvā lētākās atbilstošās kompensējamās zāles". Gruntmanis norāda, ka abi šie punkti ir loģiski, taču Latvijā nav uzskaites, kuri no izrakstītajiem medikamentiem ir ģenēriskie, un nav nosakāms, vai pacientam tiek piedāvāts lētākais. Nav arī skaidrs, cik bieži ārsti izraksta receptes pēc medikamentu firmas nosaukuma un kāpēc. Šāda uzskaite ir nepieciešama, lai saprastu, vai medikamenti izrakstīti neatkarīgi no farmācijas kompāniju ietekmes un saskaņā ar farmakoekonomiskām vadlīnijām, kā tas notiek Dānijā un Nīderlandē, un vai ir iespējami lētāki aizvietotāji. Tie ārsti, kuri neievēro rekomendācijas, būtu papildus jāizglīto, uzskata Gruntmanis. Gruntmanis norādījis, ka Latvijā būtu jāizveido stingras farmakoekonomiskās vadlīnijas un speciālistiem, kas piedalās to izstrādāšanā, jāatklāj visas finansiālās saistības, kas tos saista ar farmaceitiskajām kompānijām, kā visās Eiropas Savienības valstīs.

delfi.lv