03/04/2011
Ierasts, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) iedzīvotājiem jāsaņem veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī. Tomēr, analizējot NMP dienesta izsaukumu statistiku, pēdējo trīs gadu laikā dramatiski pieaudzis sekundāro vai tā saukto nepamatoto izsaukumu skaits, lieki noslogojot NMP.

Vienkāršāk sakot – medicīniskajai palīdzībai ierodoties pie izsaucēja, personai nav ticis konstatēts minētais dzīvībai bīstamais vai veselībai kritiskais stāvoklis, tas nozīmē, ka NMP izsaukšanas vietā, cilvēkam drīzāk būtu vajadzējis kontaktēties ar savu ģimenes ārstu. Viena šāda sekundāra NMP vizīte nodokļu maksātājiem izmaksā vidēji Ls 70. Pavisam šādā veidā iztērēts aptuveni 2,8 miljoni nodokļu maksātāju naudas, iespējams, pat vairāk.

Turklāt, datu analīze liecina, ka nav bijis nozīmes, vai ģimenes ārsts izsaukuma brīdī atradies savā praksē, vai nē - gan darbdienās, gan brīvdienās iedzīvotāju izvēle vienlīdz bijusi zvanīt NMP. Protams, pirmajā pietuvinājumā - akūtā gadījumā zvanīt ģimenes ārstam - šķiet neiespējami, jo arī mana personīgā pieredze liecina, ka ģimenes ārstu prakšu apvienībās bieži ir stundas, kad tajās reāli nav sameklējams neviens ģimenes ārsts vai cits medicīnas personāls. Tādēļ nav brīnums un arī nevar pārmest, ka cilvēki, viņuprāt akūtās situācijās, līdz šim zvanījuši NMP un dienests ticis noslogots nepamatoti - pat par nepamatotu izsaukumu piemērojamā maksa nav bijis šķērslis šādai iedzīvotāju rīcībai. Tomēr, uzskatu, ka šai situācijai vajag, un tai arī ir risinājums, kuru piedāvāju.

Jāmaina iedzīvotāju ieradumi
Manuprāt, lai ietaupītu līdzekļus neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšanai valstī un optimizētu dienesta darbu, nepieciešams mainīt iedzīvotāju ieradumus - ierastā 112 vietā, akūtu veselības traucējumu gadījumā iedzīvotājiem būtu jāzvana savam ģimenes ārstam, jo tieši ģimenes ārsts un viņa praksē strādājošie (māsa, ārsta palīgs) konkrēto pacientu, it īpaši hronisku kaišu pacientus, pazīst vislabāk. Neviens nezināms mediķis - vai tas būtu NMP vai kādā jaunizveidojama tālruņu dienesta darbinieks, nezinās konkrētā cilvēka diagnozi un tās nianses labāk par ģimenes ārstu un viņa praksē strādājošiem mediķiem, jo pieejama dokumentācija par izmeklējumiem un saņemto ārstēšanu.

Turklāt, saskaņā ar NMP dienesta datiem, dramatiski pieaugušais sekundāro - nepamatoto izsaukumu skaits lielākoties ir neatrisinātu ģimenes ārsta kompetences jautājumu saasinājums - spondilozes, akūtas saaukstēšanās (ARS) u.tml. Kā nodrošināt to, ka ģimenes ārsts dienas laikā vienmēr ir sazvanāms? Vienkārši - arī ģimenes ārstiem, tāpat kā citiem mūsu valstī strādājošajiem, savā darba vietā - praksēs un/vai mājas vizītēs jāatrodas astoņas secīgas stundas. Tiešais pieņemšanas laiks var būt arī četras - piecas stundas, taču astoņas stundas ģimenes ārstam ir jābūt pieejamam darba vietā. Statistika rāda, ka mājas vizītes ģimenes ārstu praksē aizņem tikai 4-5% no darba laika.

Ģimenes ārstu praksēm - pieeja 12 stundas diennaktī
Piedāvāju normatīvajos aktos noteikt ģimenes ārstu prakšu darbību 12 secīgas stundas diennaktī, sadalot laiku starp ārstu un prakses māsām. Tādējādi katram ģimenes ārsta prakses pacientam kļūs pieejams mediķis, kurš zinās konkrētā cilvēka vainas un diagnozes, un būs kompetents ieteicējs, kā rīkoties tālāk. Ja medicīnas persona uzskatīs, ka situācija ir akūta, NMP tiks izsaukta jau no ģimenes ārsta prakses, un izsaukums vairs nedrīkstēs tik uzskatīts par nepamatotu.

"Kvalitātes nauda" sadalāma starp NMP un ģimenes ārstiem
Kā motivēt ģimenes ārstus šādu darbības veidu atbalstīt? Protams, ar "burkānu" t.i. piedāvāju tā saukto kvalitātes naudu sadalīt pēc nopelniem - daļa tiktu augstus kvalitātes rādītājus sasniegušiem ģimenes ārstiem, daļa - NMP: ja viņiem tomēr nāktos braukt uz nepamatotiem izsaukumiem: nauda - Ls 70 par katru nepamatotu izsaukumu - varētu tikt atvilkta no konkrētajam ģimenes ārstam paredzētās kvalitātes naudas.

2011.gadā uz vienu ģimenes ārsta praksi vidēji attiecināti Ls 1504 kvalitātes naudas gadā, bet pavisam valstī maksājumiem ģimenes ārsta darbības kvalitātes novērtējumam paredzēti Ls 2 066 727, kas ir samērojama summa ar to ietaupījumu, kas rastos nepamatoti noslogojot NMP dienestu. Augšminētais sadalījums jāizstrādā un jānosaka ar likumu, vēlāk iekļaujot ģimenes ārstu līgumā ar nosacījumu, ja tiek saņemta valsts nauda. Tādējādi gan pacienti saņems nepieciešamo aprūpi, gan ģimenes ārsti reti noslogojot NMP dienestu būs motivēti strādāt ne vienai dienai vien, bet ilgtspējīgi.

Ingrīda Circene, ārste, 10.Saeimas deputāte
delfi.lv