|
14/05/2011 Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" un Latvijas Pacientu ombuds sagatavojis iebildumus Eiropas Komisijai (EK), kas izvērtēja Latvijas iedzīvotāju sūdzību par situāciju veselības aprūpē, sestdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze". Pērnruden Eiropas Savienības (ES) tiesībsargam tika nosūtīta 54 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju parakstīta sūdzība par nepienācīgu veselības aprūpi un par ES Pamattiesību hartas nosacījumu neievērošanu veselības aprūpē. Ombuds vērsās pie EK priekšsēdētāja Žozē Manuela Barozu ar lūgumu sniegt atzinumu par sūdzībā minētajiem faktiem. Atzinumā, kuru martā saņēma arī sūdzības iesniedzēji, EK bija norādījusi, ka sūdzībā neprecīzi aprakstīta situācija veselības aprūpes jomā Latvijā. Minētās organizācijas tam nepiekrīt, tāpēc sagatavojušas iebildumus, kas drīzumā tiks nosūtīti Eiropas ombudam P.Nikiforosam Diamandourosam, vēsta laikraksts LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, "Sustento" veselības politikas koordinatore Iveta Neimane un Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce uzskata, ka pa šo laiku, kopš ombudam nosūtīta iedzīvotāju sūdzība, situācija veselības aprūpē vēl vairāk pasliktinājusies, ko apliecina pēdējie oficiāli pieejamie dati. Atbildes vēstulē norādīts, ka EK nav pievērsusi uzmanību samazinātā finansējuma un strukturālo reformu negatīvajai ietekmei uz veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. EK nav komentējusi arī sūdzībā minētos datus par to, ka 55% pacientu veselības stāvoklis pēdējā laikā ir pasliktinājies. Saskaņā ar "Sustento" datiem, šogad jau 72% cilvēku ir atzinuši savus ienākumus par nepietiekamiem ārstēšanai. EK nav arī pievērsusi uzmanību faktam, ka saskaņā ar valdības datiem Latvijā trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā vidēji ES - 10,1% pret 3,2% - nepieciešamības gadījumā neveic veselības pārbaudi nepietiekamas pieejamības dēļ, norāda organizāciju pārstāvji. Visu trīs organizāciju pārstāvji vēstulē ES tiesībsargam secinājuši, ka EK ar sūdzību iepazinusies pavirši, tāpēc izvirza kļūdainus argumentus. Piemēram, aizrādot sūdzības iesniedzējiem, ka viņi esot nepamatoti apgalvojuši – Latvijas valdība tuvāko gadu laikā neplāno uzlabot situāciju veselības aprūpē. Sūdzībā ir atsauce uz "Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010. – 2013. gadam", kura sadaļā "Veselība" var izlasīt, ka to cilvēku īpatsvars (10,1%), kuri neveica veselības pārbaudes ārstniecisko pakalpojumu nepietiekamas pieejamības dēļ, sākot no 2010. līdz pat 2013. gadam paliks nemainīgs. Organizāciju pārstāvji EK snieguši jaunāko informāciju no Veselības ministrijas (VM) informatīvā ziņojuma par ātrās palīdzības brigāžu izsaukumu un akūto slimnieku skaita pieaugumu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits valstī laikā no 2009. līdz 2010. gadam ir palielinājies no 159 115 līdz 395 891 jeb par 149%, bet akūto slimnieku skaits stacionāros – par 33% (universitātes slimnīcās – par 40%, pārējās – par 10%). Pieaugusi arī mirstība. Salīdzinot mirstību 2009. un 2010. gadā, mirušo skaits bija attiecīgi 29 897 un 30 040. Iebildumu iesniedzēji nepiekrīt EK atzinumam, ka "(..) iestādēm, iespējams, ir jāveic turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka slimnīcas ir atbildīgas par savu līgumu nepārsniegšanu". Ņemot vērā faktu, ka veselības aprūpes nozarei katastrofāli trūkst naudas, atbildība par līgumu nepārsniegšanu varētu nozīmēt lēmumu par medicīniskās palīdzības (arī neatliekamās) nesniegšanu, ja līgumā paredzētais finansējums ir izlietots, uzskata sūdzības iesniedzēji. "Mēs esam nepatīkami pārsteigti par to, cik pavirši Komisija ir iepazinusies ar mūsu sūdzību. Turklāt, izrādās, Komisija sevi nemaz neapgrūtina, lai pārliecinātos par sūdzībā minētajiem faktiem, bet atsaucas uz Pasaules bankas datiem, turklāt to dara tādā kā šķietamības izteiksmē," laikrakstam sacīja Keris. Arī Neimane laikrakstam atzina: kopš iesniegta sūdzība, vēl vairāk ir pasliktinājusies pieejamība ārstniecības pakalpojumiem, ka neārstētu slimību dēļ pieaudzis invalīdu skaits - cilvēkiem trūkst naudas augstajiem līdzmaksājumiem. Savukārt Šulce sacīja, ka Pacientu ombuds veicis pacientu aptauju, kurā konstatēts, ka vissāpīgākais jautājums ir augstās ārstniecības pakalpojumu cenas. Pēc iebildumu saņemšanas ombudam ir jāpabeidz izmeklēšana un jāpieņem lēmums, vēsta laikraksts. |
|