29/12/2011
Iespējams, ka Latvijā raksturīgā ziema klasiskajā izpratnē iestāsies, tuvojoties februārim, kad varētu būt stiprs sals līdz mīnus 20 grādiem. Savukārt nākamā gada vasarā varētu būt karsta ar teju tropiskiem laika apstākļiem, intervijā "Latvijas Avīzei" stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.

Jautāts, kad atnāks Latvijai raksturīgā ziema, Vīksna intervijā saka, ka saskaņā ar sezonas un mēneša prognozēm līdz ar jaunā gada iestāšanos stabila ziema Latvijā neatnāks. Janvārī saglabāsies līdzīga gaisa temperatūras anomālija kā decembrī, kas bijis ļoti silts mēnesis - pat 2–4 grādi virs normas. Arī janvārī būs diezgan nepastāvīgs laiks, Latvijai bieži viens aiz otra pietuvosies Atlantijas cikloni, kas atnesīs siltas gaisa masas no dienvidrietumiem. Bieži gaidāmi nokrišņi – lietus, slapjš sniegs, arī sniegs – un dominēs dienvidrietumu vējš.

"Iespējams, ka Latvijā raksturīgā ziema klasiskajā izpratnē iestāsies, tuvojoties februārim. Tad varētu būt stiprs sals – arī mīnus 20 grādi. Pēc mēneša prognozēm par to vēl ir grūti spriest, bet personīgā pieredze rāda, ka gandrīz katru gadu ziemas vidū no austrumiem Latvijai pietuvojas Sibīrijas anticiklona atzars vai virs Skandināvijas izveidojas stabils anticiklons, kas pēkšņi ziemas vidū pārtrauc Atlantijas ciklona uzvaras gājienu. Šāda tipa anticikloni parasti atnes ļoti aukstu laiku. Ja pirms tam cikloni ir sagādājuši sniegu, tad vismaz kādu periodu saglabājas skaista ziema – viss apsnidzis, pakāpeniski piesalst un dienā spoži spīd saule," stāsta sinoptiķis.

Nākamais gads, pēc sinoptiķa sacītā, laika apstākļu ziņā būs izaicinājumu pilns. "Pēdējie gadi ir bijuši ļoti dažādi – piemēram, pagājušajā ziemā bija ekstremāli liela sniega sega, bet vasarās bijuši lieli karstuma viļņi. Arī nākamajā gadā varētu būt karsta vasara, teju tropiski laikapstākļi. Vasaras laikā iedzīvotājiem jābūt sevišķi piesardzīgiem, kad nāk negaisa mākoņi. Pēdējos gados tie sinoptiķiem sagādā pamatīgas galvassāpes.

Lielā mitruma un augstās gaisa temperatūras dēļ izaug milzīgi gubu lietusmākoņi, kas rada gan spēcīgas lietusgāzes, gan krusu, gan grūti prognozējamas, krasas vēja brāzmas. Šiem negaisa lietusmākoņiem ir lokāla daba. Tie izveidojas dažu stundu laikā, izdara savu posta darbu un izšķīst. Šādus mākoņus var prognozēt labākajā gadījumā pāris stundas iepriekš," atzīst Vīksna.

Jautāts, kad nākamvasar plānot atvaļinājumu, ja ir vēlme to izbaudīt Latvijā, Vīksna nosaka, ka to ir grūti pateikt. "Pēdējie desmit gadi ir bijuši tik kolorīti, ka vairs nav tādas kopsakarības, kas gadu no gada būtu novērojamas. Pat ja mēneša vai sezonas prognozes liecina, ka nokrišņu daudzums nedēļas laikā būs normas robežās, tikpat labi tas nozīmē, ka norma, piemēram, 30 milimetri, nolīst vienā vai divās dienās un viss applūst, bet atlikušajās nedēļas dienās būs skaidrs, jauks laiks. Vidējā prognoze būs attaisnojusies...

Es nekad nerekomendēju cilvēkiem doties atvaļinājumā jūnijā, jo tas ir ļoti mānīgs mēnesis. Jūnija sākumā ar ziemeļu vējiem var ieplūst spēcīgs aukstums un vēl var būt salnas. Piemērotāks varētu būt jūlijs, augusts. Pat septembra pirmā puse var būt diezgan silta," nosaka Vīksna.

DELFI