Tas, ka Filipīnu hiler Perlito Alkazar strādā oficiāli, ir patiešām ļoti svarīgs. Panākt laba strādāt oficiāli – tā ir neviegla un darbietilpīga lieta. Latvijā ir apmierināts daudz ļaužu, kuri atbrauc un strādā bez atļaujas. Mēs gan neslēpjamies, bet pretēji rādām un stāstām par Perlito. Pie mums var atnākt jebkurš cilvēks, izstāstīt par savējo problēmu un oficiālā līmenī saņemt kvalificētu palīdzību. Perlito iedarbība medicīniskā jēgā nav operācija, tā kā netiek izmantoti ķirurģiski instrumenti un nenotiek audumu atsavināšana. Operācija viņš ir tehniskajā jēgā, tā kā notiek dažs darbs un lokāla iedarbība ar atdalīšanu asinim un sabiezējumu atsavināšanu. Es pats vairākkārt novēroju operācijas, un manējais saprāts un medicīniska izglītība atsakās tajā ticēt. Tomēr galvenais šeit tomēr ierodas rezultāts. Galvens dziednieka uzdevums ir veselības atdošana. Ļaudis lieto netradicionālas medicīnas pakalpojumus. Tie iet pie dziedniekiem, un tas ir fakts. Profesionāls, neprofesionāls, tas ir cits jautājums. Šeit ir divi momenti: pirmais, tas tas, ka ļaudis mēģina atrast brīnumu un nopirkt sev veselību, un otrais, tie ir gadījumi, kad pacienti atgrūžas ar oficiāliem mediķiem.Diemžēl, nav reti gadījumi, kad tā saucamie «ārsti» atņem ļaudīm cerību uz izveseļošanos. Un situācija, kad pacients prasa: «Dakteris, es dzīvošu?», bet viņam atbild: «Kāds tur dzīvot...», tā ir nevis anekdote, bet gan gadījums no dzīves. Es daudzreiz pārliecinājos par to, ka vārdiem ir milzīga nozīme. Ļaudis tic. Bet ja jums runā, ka jūs esat muļķis, un ka jūs drīz nomirsiet, ne ticiet un meklējiet tos, kas jums palīdzēs. Diemžēl, eksistē milzīgs gadījumu daudzums, kad slimnieces  pārliecina par to, ka tiem ir jānomirst. Kaut kādā jēgā tādi dakteri ņem uz sevi Dieva funkciju. Ārsta uzdevums – tas palīdzēt cilvēkam. To skaitā arī iemitināt cerību, atmodināt maksimālu atbildību pašam cilvēkam un stimulēt aktīvi iekļauties cīņā par savējo dzīvi. Un tad jau runāt par slimību un sākt strādāt kopā ar viņu, nevis ir vienkārši paziņot, ka cilvēks neārstējami ir sāpīgs un nosūtīt pieņemt duņu vannas, «tāpēc ka pie zemes ir jāierod». Kad mēs sākām darbu, man bija ļoti svarīgs redzēt rezultātus un raugoties uz mūsu pacientiem, mēs pamanījām, ka ļaudīm uzlabojas dzīves kvalitāte. Mums ļoti daudz pateicīgu klientu, kuru dēļ mēs un turpināja mūsu programmu. Ļaudis tic viņam. Es redzu, kā viņš strādā, viņš tic tajā, ka viņš dara, viņš strādā pašaizliedzīgi. Es nezinu, ko viņš dara, bet viņš dod cerību, un apčubināt savējo veselību pie viņa atnāk dakteri ar medicīnisku izglītību. Galvenais, ne tad, kā viņš to dara, galvenais tas, kas saņem pacients. Bet nedrīkst mesties galējībā. Ir nevērts akli ticēt jogai, piemēram, pavisam atteicoties no visa pārējā, un pretēji, skaitīt, ka tabletes – tas ir vienīgais ārstēšanas veids un «nekas cits mums nepalīdzēs». Šeit ir svarīga tradicionālas un netradicionālas medicīnas sadarbība. Cilvēkam jābūt izvēle, un viņam ir jāredz, ka ar viņu mēģina strādāt un mēģina viņam palīdzēt. Saprast, ka viņā redz cilvēku, viņu atbalsta un palīdz atrast spēku sevī.

Ārsts-psihoterapeits Aleksandrs Moškins.