|
28.12.2009 Nabadzība ir faktors, kurš visnegatīvāk iespaido dzīves ilgumu. Tālāk seko virkne kaitīgu paradumi ar smēķēšanu priekšgalā kā arī nepabeigta vidēja izglītība. ASV Kolumbijas universitātes zinātnieki, kuri nonākuši pie šāda secinājuma, atzīst, ka viņu pētījums nav ideāls, taču dod vispārēju priekšstatu par to, kā iespējams pagarināt dzīves ilgumu. Zinātnieki veica to faktoru pētījumu, kuri iespaido cilvēka dzīves ilgumu. Darbā tika izmantots liels skaits datu bāžu, no kurām pētnieki ieguva informāciju par konkrētu cilvēku nodzīvoto gadu daudzumu, kā arī par viņu dzīves gājumu. Pētījuma rezultāti ir publicēti „American Journal of Public Health” decembra numurā. Varēja tradicionāli gaidīt, ko pirmās vietas savā starpā sadalīs tādi netikumi kā alkoholisms, smēķēšana un narkomānija, taču „uzvarētājs” izrādījās tāds faktors, kā nabadzība. Cilvēks, kurš izjūt pastāvīgu trūkumu un kuram ir zemi ienākumi (vai to nav vispār), vidēji dzīvo par 8,2 gadiem mazāk nekā vesels un nodrošināts cilvēks bez kaitīgiem paradumiem. Taču arī relatīvi bagātiem cilvēkiem, ja viņi pastāvīgi smēķē, arī nav iemesla priecāties. Regulāra tabakas lietošana samazina dzīves ilgumu par 6,6 gadiem, kas ir nopietns skaitlis. Trešo vietu šajā „melnajā sarakstā” diezgan negaidīti ieņēmis tāds faktors, kā vidējās izglītības neesamība. Zinātnieki norāda – cilvēks bez vidējās izglītības nespēs atrast labu darbu un tātad nevarēs sevi nodrošināt, kas noved vai nu pie nabadzības, vai arī cilvēks kļūst par noziedznieku un nonāk cietumā, kas nav nekāds kūrorts. Savukārt noziedzības faktors samazina mūža ilgumu vidēji par 5,1 gadu. Nākamā cilvēces sodība ir aptaukošanās, kura saīsina dzīvi par 4,2 gadiem. Saskaņā ar amerikāņu zinātnieku pētījumiem, tikai pēc tam seko alkoholisms. Darba autori atzīmē, ka cīņai ar smēķēšanu tiek veltīta liela uzmanība attīstītajās valstīs, un jo īpaši ASV. Tikmēr nabadzības un izglītības neesamības problēmas netiek pienācīgi novērtētas, kaut arī, kā atklājies, tās prasa ne mazāku uzmanību par smēķēšanas problēmu. „Veselības aprūpes politikai ir jāturpina koncentrēties uz cīņu ar kaitīgiem paradumiem un aptaukošanos, bet pie tam valstij ir jāpastiprina savas darbības, kas ir vērstas uz sociāliem faktoriem. Ir nepieciešams panākt, lai iedzīvotāju vairākums pabeigtu vidusskolu, kā arī jāīsteni programmas nabadzīgo iedzīvotāju skaita samazināšanai,” - paziņojis Peters Munigs, viens no darba autoriem. Pētnieki atzīmē, ka viņi savā darbā nav spējuši aptvert visus riskus, kuriem ir pakļauti ASV iedzīvotāji. Tā nav ņemti vērā tādi faktori, kā mirstība ceļu satiksmes negadījumos un lielpilsētu ekoloģija. Bez tam ir grūti izdarīt objektīvus secinājumus gadījumos, kad vairāki faktori pārklājas, piemēram, klaidonība, smēķēšana un alkoholisms. „Turpinot darbu, mums nāksies apstrādāt vēl daudz citu datu, - izteicies Munigs. - Tomēr mūsu tagadējā analīze ir labs orientieris politiķiem, kuriem jāsaprot viņu darbības virziens.” |
|