05.01.2010
Saistībā vairāku ārstniecības iestāžu neapmierinātību par rentgenoloģisko izmeklējumu izslēgšanu no valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza, Veselības ministrija (VM) nolēmusi līdz 1.martam atlikt šīs normas spēkā stāšanos, šo jautājumu izvērtēs atkārtoti.

Vairāku Latvijas ārstniecības iestāžu vadītāji izteikuši neapmierinātību par lēmumu, kas noteic, ka turpmāk valsts neapmaksā rentgenoloģiskos izmeklējumus, definējot tos kā maksas pakalpojumu visām iedzīvotāju grupām, arī bērniem, invalīdiem un trūcīgām personām, biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne.

Ar 2010.gada 1.janvāri stājās spēkā pagājušā gada 22.decembrī pieņemtie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Tie noteic, ka no šā gada rentgena izmantošana kļūst par maksas pakalpojumu visām iedzīvotāju grupām. Jaunie noteikumi attiecas uz visu veidu izmeklējumiem pacientiem, kuri saņem pakalpojumu poliklīnikās vai traumu punktos, arī gadījumos, ja rentgens tiks izmantots neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

"Noteikumi paredz, ka gandrīz visos gadījumos kā vienīgā valsts apmaksātā attēla diagnostikas metode tiek noteikta datortomogrāfija (CT). Līdz šim visu diagnostisko un ārstniecisko manipulāciju pielietošanā tika ievērots princips - no vienkāršākā un nekaitīgākā uz komplicētāko un bieži vien arī riskantāko, no lētākā uz dārgāko. Tagad šis princips, nosakot maksu par rentgena pielietošanu izmeklējumos, ir izslēgts," skaidro Vāne. Mediķi secina, ka jaunie nosacījumi nepamatoti liek pacientus jau sākotnēji izmeklēt, pielietojot dārgākos pacientu izmeklējumu instrumentus.

"Tā netiks taupīti ne valsts, ne iedzīvotāju finanšu resursi. Bažas rada fakts, ka visi pacienti, tostarp arī bērni, alternatīvajā izmeklējumos nepamatoti saņems vairāku desmitu reižu lielāku jonizējošā starojuma devu, kas ir pilnīgi pretrunā ar visu normatīvo dokumentu prasībām diagnostiskajā radioloģijā. Tāpat nav saprotams lēmums neapmaksāt rentgena izmeklējumus neiroloģijas, tuberkulozes un citu slimību diagnosticēšanas un kontroles gadījumos," uzsver Vāne.

Tiesa, jaunie noteikumi paredz arī atsevišķus valsts apmaksātus rentgena izmeklējumus, tomēr mediķiem nesaprotams šķiet to izvēles princips. Piemēram, kāpēc skeleta izmeklējumus pie iespējama iegurņa un augšstilba kaulu bojājuma var apmaksāt, bet citu skeleta daļu - augšējās ekstremitātes, apakšstilba un pēdas - bojājumu diagnostiku neapmaksā. Tāpat neizprotams ir noteikums, kas paredz, ka kakla un krūšu daļas skriemeļu, ribu lūzumu diagnostiku neapmaksā, bet jostas daļas skriemeļu un iegurņa kaulu lūzumu diagnostiku apmaksā.

"Uzskatām, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, grozot veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumus, bija uzlabot veselības aprūpes pieejamību - samazinot pacientu maksājumus un atvieglojot pacientu pieeju speciālistiem un izmeklējumiem akūtās situācijās, kā arī vienkāršot samaksas sistēmu ārstniecības iestādēm un atvieglot dažādas birokrātiskās procedūras. Jaunie noteikumi ne tikai neizpilda nevienu no šiem uzdevumiem, bet panāk pilnīgi pretēju efektu," pausts vairāku mediķu parakstītā paziņojumā.

 Mediķi aicina steidzami atcelt pieņemtos noteikumus un sākt darbu pie jaunu "Vizuālās diagnostikas izmeklējumu apmaksas nosacījumu" izstrādes, kas skaidri un loģiski definētu dažādu traumu un saslimšanu vizuālās diagnostikas pamatprincipus, ņemot vērā slimības smagumu, nepieciešamību veikt dinamisko kontroli, kā arī pacienta sociālo stāvokli un valsts finansu līdzekļu taupīgu izlietošanu.

 Neapmierinātību par maksas rentgenu diagnostikā izteikuši SIA "Aizkraukles slimnīca", AS "Talsu slimnīca", SIA "Olvi", AS "Veselības centrs "Pļavnieki"", SIA "Ludzas rajona slimnīca", AS "Rīgas veselības centrs", SIA "Ludzas rajona slimnīca", AS "Rīgas veselības centrs", SIA "Juglas medicīnas centrs", Limbažu slimnīcas un SIA "Daugavpils bērnu veselības centrs" vadītāji un mediķi.

VM portālu "Delfi" informē, ka, izvērtējot 2010.gada veselības aprūpes budžeta iespējas un valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, tika uzklausīts speciālistu viedoklis, lai netiktu apmaksāti izmaksu neefektīvi pakalpojumi. "Rentgenoloģiskos izmeklējumus sākotnēji bija plānots neapmaksāt kā nepietiekami informatīvus un "liekus" noteiktu slimību un slimību grupu gadījumos, kā arī novērst dublēšanos sakarā ar primārā izmeklējuma nepietiekamu kvalitāti aparatūras nepietiekamās izšķiršanas spējas dēļ. Daudzos gadījumos pacientiem uzreiz nepieciešams veikt datortomogrāfiju, tādēļ papildus rentgena veikšana būtu nelietderīga gan no medicīniskā, gan ekonomiskā viedokļa," skaidroja VM.

VM norāda, ka neizprot ārstniecības iestāžu mēģinājumus radīt ažiotāžu pēc Ministru kabineta noteikumu izsludināšanas. Ministrija uzsver, ka noteikumu publiskās apspriešanas laikā, pret šo normu netika saņemts neviens iebildums ne no profesionālajām organizācijām, ne ārstniecības iestādēm.

delfi.lv