Vai psihoterapija ir vajadzīga? Vai psihoterapeits var palīdzēt? Vai psihoterapija ir domāta tikai „cilvēkiem ar vāju raksturu, kas nespēj saņemt sevi rokās”?
Psihoterapija ir vajadzīga ne tikai tad, ja notiek acīmredzamas un tik traģiskas nelaimes, ka cilvēkus pārņem apjukums un izmisums. Psihoterapeits var palīdzēt arī tad, ja cilvēks paša spēkiem nevar izprast, kādēļ jūtas slikti.
Psihoterapija ir domāta daudziem, jo daudzi no mums uzaug... paēduši, apģērbti, pabeidzot skolas un augstskolas, bet tā arī paliekot nesaprasti un neizjusti. Ja nu tā ir noticis, ka pat vistuvākajiem cilvēkiem bērnībā - dažnedažādu iemeslu dēļ - nav izdevies mūs pietiekami dziļi izjust un saprast, tad tas ir ne tikai skumji. Tas ir arī mazliet bīstami, jo nekas nevar rasties no nekā. Tad mēs jūtamies sveši, nesaprotami vai neinteresanti paši sev, un nespējam īsti parūpēties par sevi, kad dzīve kļūst grūta vai sarežģīta.
Dzīve prasa arvien vairāk patstāvības un iniciatīvas. To nav iespējams ieaudzināt tikai ar pamācībām, treniņiem un ar cīņu par panākumiem. Lai būtu patstāvīgs, jāspēj uzūkot sevi ar interesi. Tā uzlūko bērnus vecāki, kam patiesi patīk savi bērni, nevis tikai bērnu panākumi.
Psihoterapija ir domāta visiem tiem, kas ir izlēmuši kļūt iejūtīgāki vecāki sev pašiem, un varbūt arī labāki vecāki saviem bērniem!