10 nepatiesi mīti par veselību ziemā

Dažās it kā vispārpieņemtās gudrībās par ziemu un aukstumu ir tikpat faktu, cik stāstā par Ziemassvētku vecīti. Diemžēl ticība šiem mītiem, var radīt īstas veselības problēmas, tāpēc žurnāls The Health atspēko izplatītus ziemas aukstā laika mītus.

Mīts: Aukstais laiks padara slimu
Lai arī aukstums un saaukstēšanās ir līdzīgi vārdi, tomēr aukstums “viens pats” nevar padarīt slimu. Patiesībā ir pat pretēji. Šūnas, kas cīnās pret infekcijām aktivizējas aukstumā kā organisma aizsargreakcija, skaidro The Health. Tādēļ bieža uzturēšanās ziemā svaigā gaisā “trenē” šo efektu un uzlabo imunitāti. Turklāt ASV Nacionālā alerģiju un infekciju slimību institūta pētījumi rāda, ka saaukstēšanās vīrusi vislabprātāk vairojās aptuveni 32 grādu temperatūrā pēc Celsija. Ziemā ārā un arī cilvēka nāsīs, kur vispirms nonāk vīrusi, noteikti ir aukstāks.

Mīts: Aukstumā nevajadzētu nodarboties ar sportiskām aktivitātēm
Tieši otrādi, ziemā “jālien laukā no migas” un jādodas plašajā un aukstajā pasaulē. Pētījumi pierāda, ka sportošana un aktivitātes aukstā laikā brīvā dabā uzlabo asinsriti un palīdz sadedzināt kalorijas ātrāk. Turklāt šādas aktivitātes palielina endorfīna jeb laimes hormona līmeni. Jau tikai atrašanās ārā aukstā laikā palielinot šī hormona izdalīšanos. Savukārt fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē organismu, uzlabo skābekļa apriti asinsritē. Otrkārt, sports ir iespēja cilvēkam izlādēties no ikdienā uzkrātā stresa un pozitīvā veidā atbrīvoties no negatīvajām emocijām, kas palīdzēs pret ziemas depresiju. Protams, cilvēkam ir jābūt pareizi apģērbtam, pirms treniņa jāiesildās un jāatsildās, kā arī jāuzmanās, lai uz slidena ceļa nepakristu, bet citādi aktivitātes laukā ziemā ir ļoti vēlamas.

Mīts: Alerģijas ziemā mitējas
Tieši alerģija var būt īstais iemesls, kāpēc ziemā klepo, šķaudi un nepārtraukti mokies ar iesnām. Viens no pieciem cilvēkiem cieš no kādas alerģijas, liecina Amerikas Astmas un alerģijas fonda publiskotie dati. Ziemā vairāk izpaužas tā saucamās telpu alerģijas. Piemēram, mājdzīvnieki vairāk uzturas istabā, tādēļ cieš cilvēki, kam ir alerģijas no to spalvām, tāpat mazāk vēdinātās telpās uzkrājas putekļi, kas kairina. Tādēļ, ja, lietojot pretalerģijas zāles (antihistamīnu), simptomi saglabājas ilgāk nekā 10 dienas, vēlams konsultēties ar alergologu.

Mīts: Ziemā nav jālieto sauļošanās aizsargkrēms
Protams, peldkostīmi un peldbikses vairākus mēnešus guļ skapī, tomēr par sauļošanās krēmiem gan nevajadzētu aizmirst. Tā kā ziemas mēnešos Zemes virsma ir tuvāk Saulei, mēs faktiski esam vairāk pakļauti kaitīgiem stariem, paši to neapzinoties, raksta The Health. Turklāt sniegs un ledus atstaro ultravioletos starus, tādēļ slēpojot vai baudot citus ziemas priekus, noteikti vērts uzklāt sauļošanās aizsargkrēmu, lai nepakļautu ādu nevajadzīgam riskam.

Mīts: Lielāko daļu siltuma ķermenis zaudē caur galvu
Šis ir mīts, kas saglabājies kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad šādu informāciju izplatīja ASV armija, vadoties pēc pētījuma, kurā brīvprātīgie devās uz ziemeļiem un ar atkailinātu galvu uzturējās ārā lielā aukstumā. Pārējais ķermenis bijis apģērbts. Tādēļ loģiski, ka šādā gadījumā atkailinātā ķermeņa daļa izstaroja vairāk siltuma. Tomēr tas caur galvu nenotiek vairāk kā caur citu atkailinātu ķermeņa daļu – tāds pats “siltuma zudums” notiek, piemēram, caur rokām, ja nav cimdu.

Mīts: Saulesgaismas trūkums izraisa depresiju
Lai arī mūžīgā tumsa noteikti neuzlabo garastāvokli, ziemas depresijai ir vēl daudz citu iemeslu un izraisītāju, īpaši, ja tā parādās brīvdienu laikā. Tie var būt, piemēram, aizņemtība, stress ģimenē, uztraukumi, naudas problēmas, kas daudz vairāk ietekmē garastāvokli un rada nomāktību.

Mīts: Svars ziemā būtiski pieaug
Trekni ēdieni, drūmas un lietainas dienas, vakari, kas pavadīti zem siltas segas – nav grūti saprast, kāpēc svars ziemā var pieaugt. Tomēr pētījumi rāda, ka vidēji šis pieaugums nav liels un lielākoties sievietes ziemā pieņemas svarā ne vairāk kā par diviem kilogramiem. Īpaši bīstams laiks ir brīvdienas, kad, kā rāda pētījumi, svars pieaug par 51% vairāk nekā ikdienā. Turklāt lielākā daļa sieviešu nemaz nepamana, ka lielākais svara pieaugums notiek pavasarī, tādēļ, gadiem ejot, kopējais svars tiešām var būtiski palielināties.

Mīts: Vitamīns C pasargā no saaukstēšanās
Šis ir mīts tikai daļēji. Ja ik dienas uzņem ieteicamo C vitamīna devu – 75 miligramus, tas uzlabo imūnsistēmu, kas ļauj organismam cīnīties pret dažādām saslimšanām, kā arī var palīdzēt saīsināt slimošanas laiku. Tomēr C vitamīna lietošana nepasargās no saaukstēšanās.

Mīts: Aukstums liek matiem izkrist Vēss laiks tieši otrādi var veicināt matu augšanu. Cīrihes Universitātes slimnīcā tika veikts pētījums, kurā zinātnieki sekoja 823 sieviešu matu izkrišanai sešus gadus, un atklājās, ka visvairāk matu izkrīt vasarā, bet vismazāk – ziemā. Tomēr ziemā galvas āda mēdz kļūt sausa un nevesela, tādēļ nereti nepieciešama speciāla kopšana gan matiem, gan galvas ādai, lai tie būtu veseli un skaisti.

Mīts: Alkohola lietošana aukstā laikā sasilda
Alkohola lietošana var radīt sajūtu, ka kļūst karsti, bet tas ir tādēļ, ka paplašinās asinsvadi ādā, asinis riņķo un apasiņo ādu (pazīmes, kas par to uzskatāmi liecina, ir, piemēram, bieži redzamais sarkans deguns un vaigi), bet, liek asinīm aizplūst no iekšējiem orgāniem. Tomēr pats sliktākais ir tas, ka alkohols faktiski samazina ķermeņa spēju radīt drebuļus un tādējādi sevi sasildīt, kas aukstumā ir bīstami. Tāpat, cilvēks kļūst mazāk jūtīgs pret aukstumu un nepamana, ka pirksti vai citas ķermeņa daļas jau nopietni apsalušas.

DELFI