Arbūzs / Citrullus vulgaris Schrad

Apraksts

Viengadīgs augs. Zied no maija līdz augustam. Mizas biezums 0,5-1,5 cm un vairāk. Mīkstums ir rozā vai iesarkanā krāsā, sulīgs un salds. Dažām šķirnēm mīkstums ir bālgani - iedzeltenā krāsā. Arbūza dzimtene ir Dienvid Āfrika, kur mūsdienās sastopamas savvaļas arbūzu šķirnes. Senajā Ēģiptē to zināja jau 4000 gadus pirms mūsu ēras. Arābiem arbūzs bija pazīstams jau 1500 gadus pirms mūsu ēras. Ķirbim līdzīgi augļi ar sulīgu (90% ūdens), sārtu mīkstumu, atsvaidzinošu garšu, maigām šķiedrvielām. Arbūzi "izskalo" no organisma kaitīgās atkritumvielas. Arbūzu kaloritāte ir zema (100 g arbūzu ir 40 kalorijas), tāpēc tos droši var ēst cilvēki, kas vēlas samazināt ķermeņa masu. Mīkstums satur 0,7% olbaltumus, 0,5% šķiedrvielas, 224 mg/% magniju, kāliju, dzelzi, 5,5-10,6% dabiskos cukurus, B1, B2, PP, C vitamīnus, folijskābi un karotīnu. Sēklas satur taukskābes. Arbūzus parasti lieto svaigā veidā. Par cik mīkstums satur daudz ūdeni arbūzi lieliski mazina slāpju sajūtu. Tautas medicīnā izmanto sulu slāpju remdināšanai drudža stāvoklī. Labi zināma ir arbūza urīndzenošā īpašība. Ieteicams lietot tūsku gadījumā, kuras saistītas ar sirds – asinsvadu sistēmas un nieru darbības traucējumiem. Nieru saslimšanu gadījumā arbūzs sekmē ne tikai urīna izvadīšanu, bet arī baro nieru audus ar cukuriem, kuri viegli uzsūcas. Arbūzs veicina zarnu trakta mikrofloras darbību, holesterīna izvadīšanu, uzlabo gremošanas procesus, pastiprina zarnu perestaltiku. To sastāvā esošā folijskābe un C vitamīns izrāda pretsklerotisku iedarbību. Ieteicams lietot uzturā pie mazasinības, žultspušļa un urīnpūšļa akmeņiem. Pazemina paaugstinātu ķermeņa temperatūru, veicina šlaku izvadīšanu no organisma. Var lietot cukura diabēta slimnieki. Izmanto kā urīna dzenošu līdzekli hepatīta gadījumā. Arbūzus nav vēlams lietot čūlas saslimšanu paasinājuma brīžos, kollītu gadījumos, ko pavada caureja. Diabēta slimniekiem jāievēro paredzamā diennakts cukura deva.

Pielietojums

Arbūzu piens. Pagatavo no saberztām arbūzu sēklām ūdeni (1:10). Garšai var pievienot augļu sīrupu vai cukuru. Mizu novārījums. Lielisks urīna dzenošs līdzeklis. Var izmantot kaltētās mizas. Mizas kaltēšanai sagatavo – no arbūza mizas ar asu nazi atdala plānu virsējo kārtiņu un kaltē. Pagatavo attiecībā 1:10. Pielieto bērniem kollītu gadījumā. Lieto pa 5 g 3 reizes dienā pirms ēšanas, uzdzerot medus ūdeni. Diennaktī ieteicams apēst 2-2,5 kg arbūzu. Arbūzu sula. Ieteicama nierakmeņu gadījumā lietot regulāri. Ieteicams lietot arī aknu cirozes, intoksikāciju, hepatīta, žultsakmeņu gadījumos, mazasinības, asins slimību un asinsrades orgānu saslimšanu gadījumos, pat pie staru slimības. Arbūzu atslodzes diēta. 1,5 litri sulas vai mīkstumu diennaktī. Atslodzes dienas paredz 1-2 nedēļā. Bez arbūza šajās dienās neko citu uzturā nelieto. Dzer tikai vārītu ūdeni. Lieto pa 1 gl. ar 1 ēdamk. medus 3-5 reizes dienā. Šādas atslodzes dienas ieteicamas pie aterosklerozes, podagras, artrītiem, aptaukošanās. Ar īpašu garšu atšķiras sālīti arbūzi. Veseliem arbūziem daudzās vietās caurdur mizu un liek sālītā ūdenī (800 g sāls uz 10 l ūdens). Nostādina (sāla) 1 mēnesi. Arbūzu sulu ilgāk pavārot iegūst attiecīgās konsistences arbūzu medu, ko ir iespējams daudz ilgāk uzglabāt. Šādā medū ir aptuveni 89% cukurs. No mizas pagatavo cukādes. Arbūzus var saglabāt vairākus mēnešus. Šim nolūkam tos pakar tīkliņos sausās un vēsās telpās vai saliek kastēs kuras pildītas ar koku skaidām. No sēklām iegūst augu eļļu.