Baltais vītols / Salix alba L

Vītolu dzimta

Apraksts

Baltais vītols. Vītolu dzimta.Divmāju koks ar augstumu 5-18 m ar platzarainu kronu un tumšpelēku mizu. Lapas ir kārtēji, lineāri-lancetes, saasināti. Putekšņlapu spurdzes spilgti-dzelteni, sieviešu - zaļi. Auglis ir kaila kastīte. Zied aprīlī - maijā. Ir zināmas virs 100 atšķirīgu vītolu sugu. Aug upju ielejās, blakus dīķiem, ezeriem Eiropas Krievijas daļā, uz Kaukāza, Rietumu Sibīrijā un Vidējā Āzijā. Plaši kultivējams. Citas sugas: kārkls kaza [Salix caprea L], krievu vītols (kārkls grozs) [Salix viminalis L]. Mizu sagatavo priekšpavasarī; lapus - vasarā. Miza satur miecvielas (līdz 12%), flavonus, C vitamīnu.Ūdeņu uzlējums no vītolas atšķirīgas sugu mizas ir apveltīts ar pretdrudža, sviedrētāja, pretcērmju, sienošu, asins apturošu, antiseptisku, pretiekaisijuma, atsāpinošu un mierinošu darbību. Pie malārijas pielieto arī lapu uzlējumu.

Pielietojums

Novārījums: 1) samalcinātu vītolas mizu 250 gr. uz 10 l ūdens vāra 15 minūtes, atdzesina līdz + 37°C. Pielieto kāju vannu veidā līdz ceļiem pie tromboflebīta (procedūras ilgums - 30 minūtes, pēc tam uzvilk gumiju zeķes); 2) 2 ēd.k. samalcinātu vītolas mizu un 2 ēd.k. diždadža sakņu vāra 1 l ūdens, uzstāj 2 stundas, izkāš. Ar siltu novārījumu mazgā galvu 2 reizes nedēļā pie blaugznām, ādas niezes un matu izkrišanas. Uzlējums: 1 tējk. samalcinātu sausu vītolas mizu uz 400 ml ūdens vāra 15-20 minūtes, uzstāj 4 stundas, izkāš. Pieņem pie malārijas pa 100 ml 2-4 reizes dienā pirms ēšanas (līdz atklājumam un hinīna izplatīšanai vītolas miza tautas medicīnā bija vienīgais pieejamais pretmalārijas līdzeklis),kā arī pie asiņošanām, kuņģa un zarnu trakta katara, caurejas, locītavu reimatisma, podagras, galvassāpes un sejas sāpes uz nervu pamata. Pulveri no vītolas mizas pieņem pa 1 gr. 3 reizes dienā pirms ēšanas pie tām pašām saslimšanām, kā uzlējumu. Ar pulveri uzrauš asiņojošās brūces asiņošanu apstādinašanai. Pulveri tāpat ievelk nāsīs, lai pārstātu deguna asiņošanas. Pie iekaisuma procesiem uz ādas, čūlām un augoņiem pielieto smēri, kas ir sagatavojama no vītolas mizas pulvera un sviesta(1:5). Vidējā Āzijā cietušo pie saules sitiena apklāj ar vītolas lapam.