Cemeriņš balts / Veratrum album L.

Lilijaugu dzimta.

Apraksts

Cemeriņš balts. Lilijaugu dzimta. Daudzgadīga zāle ar īsu,resnu apakšzemes sakneni. Lapas ielociti (gofrēti), ar spēcīgi attīstītām lokveidīgām cīpslām un noslēgtām dibināšanām. Cieši ielikti viens otrā, lapas rada stiebra iespaidu, bet tas ir maldīgs stiebrs. Puķes ir sīkas, baltas, zvanveida uz īsiem ziedkātiņiem. Ziedkopa ir skara garumā līdz 60 cm. Sēklas ir iegareni, saplacināti, spārnaiņi, ienēsājas ar vēju. Zied vasarā uz 16-30. dzīves gadā. Augs ir ļoti indīgs! Aug dziļās kalnu aizās uz mitras augsnes Tālos Austrumos un Sibīrijā. Sakneņus un saknes sagatavo pirms ziedēšanas un ziedēšanas laikā. Tos izrok, rūpīgi skalo, matiņus nogriež un kaltē uz saules. Satur alkaloīdus (aptuveni 1%). Izrāda spēcīgu lokālu sakaitinošu iedarbību uz gļotādām, izsaucot spēcīgas šķaudas un klepu, bet pie paņēmiena iekšā - vemšanu. Pēc ievada organismā palielinās sirdsklauve, pazeminās arteriāla spiede, atkožas ādas jūtelība, rodas aukstuma izjūta, īslaicīgi iestājas apgrūtinātā elpošana.

Pielietojums

Pulveris no sausām cemeriņa saknēm, pielikts pie sāpīga zoba, samazina sāpes. Baltu cemeriņu jāpielieto ar lielu piesardzību: izceļošās siekalas nepieciešams izspļaut. Noindēšanas pazīmes ir- palēnināts pulss, vemšana, ātrs nogurums, auksti sviedri, bet pec lielas devas pieņemšanas – roku, kāju un galvas reflektoriska drebēšana , murgs un aizdusa, nāve iestājas no elpošanas apstādinašanas.