Citronmētra / Melissa officinalis L

Apraksts

Citronmētra (Melisa officinalis L.) ir panātru dzimtas daudzgadīgs augs. Stublājs šķautņains, zarains, 0,5-1 m augsts, klāts mīkstiem matiņiem. Lapas ieapaļi rombiskas līdz 12 cm garas, 5 cm platas, vai arī platuma un garuma attiecība izlīdzināta. Ziedi balti vai dzeltenīgi lapu žāklēs, auglis skaldauglis ar iegareniem olveida sarkanbrūniem riekstiņiem. Citronmētras (Melissa officinalis), saukta arī par ārstniecības melisu un bišu mētru. Vārds ‘melisa’ nāk no Grieķijas un nozīmē ‘medus bite’, ne velti tā ir arī labs nektāraugs. Lai arī saukta par mētru, botāniski pie mētrām nepieder. Pati galvenā atšķirība ir to sakņu sistēma un pavairošanās veids. Taču izmantošanā daudz kopīga ar citām ‘īstajām mētrām’. Veido šķautnainu 0,5-1,0 m zarainu, klātu ar matiņiem stublāju. Tā ir mētra ar visizteiktāko citrona aromātu, jo ēteriskā eļļa satur citrālu un geraniolu, tās bagātas arī ar askorbīnskābi. Augs ir stipri lapot. Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām mētrām, balti vai dzeltenīgi ziediņi atrodas neīstos mieturos lapu žāklēs. Vienā vietā citronmētru audzē 4-5 gadus. Citronmētras var audzēt arī kā viengadīgus augus podos, puķu kastēs kopā ar citiem garšaugiem. Augus kaltējot diemžēl jaukais citrona aromāts daļēji zūd. Tādēļ kulinārijā ieteicamāk izmantot svaigus augus, gatavojot aromātiskus garšaugu izvilkumus. Cenšoties saglabāt pēc iespējas vairāk aromātisko vielu, kaltējot vajadzētu lapiņas atdalīt no stublājiem un censties ātri izžāvēt ~2-3 dienu laikā 30-35 oC temperatūrā.

Pielietojums

Citronmētru vērtību nosaka to lapās esošās ēteriskās eļļas: citrāls, geraniols. Augsts arī askorbīnskābes un karotīna saturs, lapas satur kofeīnskābi, oleanolskābi, tanīnu un C vitamīnu. Citronmētra noderīga kā nomierinošs līdzeklis un īpaši hiperaktīvu bērnu nomierināšanai.