Dzērvene / Oxycoccus quadripetalus Gilib. Oxycoccus palustris Pers.

Apraksts

DZĒRVENE, lielā un sīkā. Latīņu val.: Oxycoccus quadripetalusrpus. Aug purvos, purvainos mežos. Ievāc ienākušās ogas (sept.—okt.). Tās Plaši izmanto pārtikā. Dzērvenāji plaši izplatīti Eiropas ziemeļu zemēs. Arī pie mums Baltijā dzērveņu ogas tiek lietotas gan uzturā, gan tautas medicīnā. Tieši apgabali ap Baltijas jūru ir piemēroti dzērveņu augšanai brīvā dabā, tālāk uz dienvidiem šīs ogas neaug. Visā Eiropas Savienībā dzērvenes importē no Kanādas un ASV, kur šī ogu suga tiek kultivēta jau 150 gadu. Dzērvenes tiek ēstas gan svaigas, gan pārstrādātas - veikalos ik pa brīdim parādās žāvētas dzērvenes, dzērveņu sukādes, dzērveņu sula, jogurti un saldējumi ar dzērveņu miziņām. Salātus citrona vietā var aizdarīt ar dzērveņu sulu.

Pielietojums

DZĒRVENE satur organiskās skābes (citronskābi, benzoskābi), C (10—22 mg% ), B,, B2 un P vit., cukurus, pektīnvielas, krāsvielas, glikozīdu vakcinīnu, minerālvielas (kāliju 119 mg% ). DZĒRVENE, lielā un sīkā sulu ar ūdeni lieto par atspirdzinošu dzērienu daudzās slimībās, kad paaugstināta t. Šīs tumši sarkanās, skābās ogas pozitīvi ietekmē kuņģa - zarnu trakta darbību un mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, samazina holesterīna līmeni asinīs, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām infekcijas un sirds-asins-vadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem.