Ēšanas traucējumi

Ilze Sestule
Ārste – psihoterapeite
Ēšanas traucējumi mūsdienās ir nozīmīga problēma, kas visbiežāk sākas meitenēm pusaudžu gados vai jaunām sievietēm ( 10% – 5% gadījumos ar ēšanas traucējumiem slimo arī zēni, jaunieši). Šodien, kad masu medijos nepārtraukti tiek popularizēta ārējā skaistuma nozīme, cilvēkiem tiek uzspiesti standarti, ka laimīgs ir tas, kurš izskatās veiksmīgs un skaists. Vienlaicīgi nepārprotami tiek sludināts, ka skaista meitene ir tieva meitene, ka šī tievā meitene ir tiesīga uz apburošu smaidu, skaistiem tērpiem un labāko vīrieti un, likumsakarīgi, arī laimi. Katra meitene vēlas būt laimīga un mīlēta. Uz šāda sabiedrības uzspiestu standartu fona pusaudzes nereti izvēlas savas psiholoģiskās problēmas, kuru dēļ nejūtas laimīgas, atrisināt kļūstot tievas. Tievas – tātad, laimīgas. Meitenes uzsāk diētas. No sākuma tas viss izskatās pat veselīgi – bulciņu vietā kāpostu lapas un burkāni, vairāk fiziskas aktivitātes, pozitīvas emocijas par katru zaudēto kilogramu, apkārtējo uzslavas. Arī puiši šīm aktīvajām, smaidīgajām meitenēm pievērš vairāk uzmanības. Sapņi sāk īstenoties un rezultātā meitenes tiešām jūtas skaistākas, pašpārliecinātākas, vairāk ievērotas, mīlētas – vārdu sakot, laimīgākas. Diemžēl ne visas meitenes spēj apstāties pie veselīgi samazināta svara, kas varētu būt apmēram 10 kg zem auguma cm (1,70cm – 60kg). Daudzām sākotnējās diētas kļūst arvien stingrākas, arvien lielākas pūles un izdoma tiek izmantotas, lai citi neredzētu, ka meitene ēd pārāk maz vai pat neēd vispār, vai arī, ka visu apēsto tūlīt pēc maltītes izvemj. Rezultātā dzīve pārvēršas par ēšanas – neēšanas kontroli un mānīgi iegūtajai laimes sajūtai meitenes dzīvē paliek arvien mazāk vietas. Bieži vien vecāki pat nenojauš, ka 3 kāpostlapas vai burkāns vakarā ir vienīgais ēdiens, ko meitene vispār ēd. Šis nu ir tas brīdis, kad jārunā par anoreksiju.
Anoreksija (Anorexia nervosa) – ir nopietna slimība, kas smagi, invalidizējoši var ietekmēt meitenes veselību un pat apdraudēt dzīvību. Ar anoreksiju meitenes visbiežāk saslimst 13-14 un 17-18 gadu vecumā. Anoreksija var izpausties dažādi: neēšana un diēta var kombinēties ar pastiprinātu fizisku aktivitāti, ar vemšanas izraisīšanu, ar caurejas līdzekļu lietošanu. Ir gadījumi, kad uz neēšanas (bada) fona novēro pēkšņas pārēšanās epizodes, pēc kurām tiek izsaukta vemšana. Šādos gadījumos nereti anoreksija tiek nepareizi novērtēta kā bulīmija. Anoreksijas izraisa nopietnus visu orgānu sistēmu darbības traucējumus, tai skaitā reproduktīvo – badošanās izraisītās hormonālās nepietiekamības dēļ pārtraucas menstruācijas, iestājas amenoreja.
Bulīmija (Bulimia nervosa) arī ir nopietns ēšanas traucējumu veids, kas parasti sākas vēlāk – vēlīnos pusaudža vai agras jaunības gados. Parasti saglabājas normāls vai nedaudz paaugstināts svars. Bulīmija bieži sākas ar diētu, pēc kuras sākas atkārtota epizodiska pārēšanās, kurai seko vemšanas izraisīšana, pārmērīga caurejas līdzekļu lietošana, urīndzenošu u.c. līdzekļu izmantošana, kā arī pārmērīgas fiziskas aktivitātes. Neatkarīgi no tā, kādi ēšanas traucējumi attīstās, sakotnējais, varbūt neapzinātais, mērķis būt skaistai un laimīgai tā arī netiek sasniegts.
Iesaku vecākiem sekot sava bērna ēšanas paradumiem un, tikko meitenes sāk jebkādas diētas ar mērķi novājēt vai novērst kādu konkrētu defektu (piemēram, pārāk resnus augšstilbus), rūpīgi pārrunāt to nepieciešamību, veidu, ietekmi uz veselību. Ja jūtat, ka pašiem tam nepietiek laika vai spēka, ir vērts meklēt palīdzību pie speciālista (psihoterapeita, psihologa, psihiatra, ģimenes ārsta), lai pēc iespējas ātrāk novērstu anoreksijas vai citu ēšanas traucējumu attīstību. Īpaši uzmanīgiem jābūt jauno balerīnu, modeļu, dejotāju vecākiem. Visiem vecākiem es ieteiktu pēc iespējas vairāk runāt ar saviem bērniem, interesēties par viņu dzīvi un pārdzīvojumiem, atbalstīt tik sarežģītajā pubertātes un pusaudžu vecumā, lai viņi nejustos vientuļi, nesaprasti un nemīlēti, lai viņiem nebūtu jādodas mānīgās ārējā izskata laimes meklējumos.