Homeopātija

Similia similibus curantur!

„Ārsta augstākais un vienīgais uzdevums ir veselības atgriešana slimajam, jeb ārstēšana, kā to parasti sauc” – tieši no šiem vārdiem vadās jebkurš homeopāts, kas apguvis klasisko homeopātiju.
Klasiskās homeopātijas būtība un nepieciešamība ir novērst akūtas slimības pāriešanu hroniskā gaitā, bet ja jau ir attīstījusies hroniska slimība – tad izskaust to un atgriezt cilvēkam veselību un dzīvesprieku.
Homeopātijas atšķirība no tradicionālās alopātiskās medicīnas ir tā, ka homeopātija izskata cilvēku kā vienotu, nedalāmu sistēmu, dziedē ķermeni un „dvēseli” vienlaikus.
Homeopātija ārstē slimības parādīšanās iemeslus. Tā neietekmē kaitīgās baktērijas un vīrusus, bet aktivizē organisma aizsargspējas.

Piemērs (no prof. Dž.Viltuka grāmatas)
(gomos.org/article.php?art=66)
Bērnam novēroti šādi simptomi: augsta temperatūra, piesarkusi seja, nespožas acis ar paplašinātām acu zīlītēm, sausums mutē un sausa, sāpīga rīkle, virkne citu specifisku pazīmju.

Dažādas pieejas
Medicīna:
Ārsts alopāts interpretēs to kā vīrusu izraisīto saslimšanu ar noteiktu mikrobu esamību un nozīmēs atbilstošu antibiotiku to novēršanai

Homeopātija:
Homeopātu mikrobu esamība interesē maz. Viņš cītīgi izpēta simptomus, īpašu uzmanību veltot pacienta individuālajām īpatnībām. Viņš meklē vielu, kura vispilnīgāk atspoguļo visu simptomu ainu. Šajā piemērā tā ir beladonna. Jau pēc mikroskopiskas devas temperatūra mazinās, un bērns mierīgi aizmieg. Līdz rītam viņš būs pilnīgi vesels.
Šādu piemēru homeopātu ikdienas praksē ir daudz.

Homeopāts ir brīnums?- Nē. Tā ir zinātne.

Homeopātijas skats uz alopātiskās ārstēšanas šausmām” (А.J.Beidemāns, 1857.g.)

Klasiskajā medicīnā slimības simptomus uztver kā problēmu, kura ir jānovērš. Ja cilvēkam tek deguns, dodiet viņam pilienus. Ja ir caureja, dodiet pretcaurejas līdzekli. Ja cilvēks ir nervozs, dodiet nomierinošās zāles.

Homeopātija uzskata, ka slimības simptomi rodas ķermenī aizsargmehānisma darbības rezultātā. Aizsargmehānisms cīnās pret slimību.
Homeopātija cenšas sadarboties ar to, pielietojot preparātus, kas izraisa veselam cilvēkam tos pašus simptomus, kas novērojami slimniekam.
Tas ļauj rezonanses principam stiprināt pacienta aizsargmehānismu.
Tas ir, ārējā iedarbība ar homeopātiskā līdzekļa starpniecību sakrīt ar aizsargmehānisma iekšējo darbību, un atveseļošanās notiek ātrāk.

Viens no pazīstamākajiem visu laiku homeopātiem prof. Džeimss Tailers Kents (1849.—1916.gg.) teica, ka viņam ir zināms tikai viens zinātniskuma kritērijs medicīnā – prasme izārstēt slimnieku. Tas ārsts, kurš zina, kā to izdarīt, arī ir īsts zinātnieks. Tas, kurš to neprot un nomaskē savu nemākulību ar pseidozinātniskām sarunām ir vienkārši tukšvārdis.

Protams, tik īsi raksturot homeopātijas zinātni ir grūti. Tomēr galveno domu centāmies pasniegt ar vienkāršiem vārdiem.

Homeopāts ir ārsts? – Jā. Nepārprotami.

“…Jo vairāk iepazīsti homeopātiju, jo vairāk sajuties kā ĀRSTS! Ārsts, nevis amatnieks baltā halātā. Tu ārstē CILVĒKU, nevis kaklu vai gastrītu.
Tu redzi, kāda personība ir tavs pacients, kā viņš dzīvo, par ko domā. Tu ievēro galveno medicīnas principu – ārstēt slimnieku, nevis slimību!”

Parasti homeopātam bez izglītības klasiskās homeopātijas specialitātē ir arī medicīniskā izglītība.

Bet pastāv viena ļoti svarīga atšķirība!

Klasiskās medicīnas ārsts ārstē slimību un novērš tās simptomus.

Homeopāts nekad neārstē slimību. Homeopāts ārstē cilvēku.

Veiksmīgai ārstēšanai viņam ir jāuzzina pacienta individuālās īpatnības.
Nebrīnieties, ja konsultācijas laikā homeopāts pajautās Jūs par ēšanas paradumiem, par uztraukumiem un fobijām, par karstuma un aukstuma panesamību, par situācijām, kad nervozējat vai pasliktinās pašsajūta. Esiet gatavi arī intīma rakstura jautājumiem.
Homeopāta darba specifika ir tāda, ka savs pacients jāiepazīst tik pat labi, kā viņš pats – ir jānosaka cilvēka būtība.
Visus šo jautājumus homeopāts uzmanīgi un rūpīgi izpēta, lai saprastu kāpēc pacienta aizsargmehānisms ir izvēlējies tieši šādu darbības formu un virzienu.

Tas palīdz piemeklēt piemērotāko homeopātisko ārstēšanu.

Izvēloties savu homeopātu, ir jāpievērš uzmanība sekojošiem faktoriem:

1. Apzīmējums “klasiskais”, jo citos virzienos parasti velta mazāk uzmanības homeopātijas pamatprincipu ievērošanai.
2. Klasiskais homeopāts pirmajā konsultācijā, kas parasti ilgst aptuveni stundu, interesējas par visām Jūsu dzīves šķautnēm. Mazākā pakāpē viņam interesē diagnoze, ko uzstādīja tradicionālā medicīna.
3. Klasiskais homeopāts jūt līdzi, ir pacietīgs, uzmanīgs, konsultācijas laikā nav aizņemts ar citām lietām, ir pieejams saziņai pārējā laikā un, galvenais, ir spējīgs izjust pacienta ciešanas.

Homeopātija ārstē visu? – Nē. Homeopātija nav panaceja.

Pirmkārt, jautājums par to, kādas slimības izārstē homeopātija, ir ne visai korekts. Galvenā homeopātijas un tradicionālās medicīnas atšķirība ir tāda, ka homeopātija ārstē nevis konkrētu saslimšanu, bet konkrētu cilvēku ar viņa simptomiem.

Hronisko saslimšanu ārstēšanai tradicionālā medicīna piedāvā atbalstošu terapiju (hipertoniķiem – asinsspiedienu regulējošie preparāti, astmatiķiem – bronholītiķi utt.).

Homeopātija noskaidro saslimšanas dziļākos iemeslus un iedarbojas tieši uz tiem.

Visefektīvāko rezultātu homeopātija sasniedz bērnu ārstēšanā, jo bērniem saslimšanas vēl nav sasniegušas “saārstēto” stadiju.

Klasiskā homeopātija veiksmīgi izārstē visdažādākās akūtas saslimšanas. Turklāt efektu dažreiz var novērot jau dažas minūtes pēc preparāta uzņemšanas.

Tomēr homeopātija nav panaceja. Pastāv daudz smagu slimību un nenovēršamu patoloģiju, pie kurām homeopātija nespēs atjaunot veselību. Bet arī šajos gadījumos homeopātiju var izmantot kā atbalsta terapiju.

Jebkurā gadījumā novilkt robežu starp stāvokli, kad homeopātiskā ārstēšana ir efektīva un kad tā nesniegs rezultātu, var tikai speciālists. Tāpēc nav jēgas patstāvīgi meklēt informāciju par to, vai homeopātija spēj palīdzēt atsevišķu saslimšanu gadījumā. Labāk ir vērsties pie pieredzējuša klasiskā homeopāta. Jebkurš sevi cienošs speciālists vienkārši neņemsies palīdzēt gadījumā, kuru viņš pats uzskata par neārstējamu.

*Preparātu par homeopātisku padara nevis izejviela, no kuras tas ir ražots, bet tā pagatavošanas veids

*Homeopātijā nav kontrindikāciju, blakņu, alerģisko reakciju

*Homeopātija veiksmīgi izārstē gan jaundzimušo, gan komā esošu slimnieku

*Tikai ārsts homeopāts noteikts galvenos simptomus un piemeklēs atbilstošu ārstēšanu

*Homeopātija ārstē nevis slimību, bet konkrētu slimnieku

*Homeopātiskā ārstēšana sniedz spēcīgāko terapeitisko efektu, kuru pamana jau pēc pirmās uzņemtās preparāta devas