Imunitāte samazinājās. Ko darīt?

Karsts laiks pienācis aptieku īpašniekiem. Samazinoties gaisa temperatūrai ir palielinājušies saaukstēšanās slimības gadījumi. Cilvēki sāk aizdomāties, vai viss ir kartībā ar imunitāti un ,vai nevajag viņu stiprināt. No aptiekas plauktiem pēkšņi pazūd visas zāles, kuras sola kaut kādā veidā uzlabot vai paaugstināt imunitāti. Bet imunitāte – tā nav kāds žogs, kuru mēs varam paaugstināt vai pazemināt pēc savām vēlmēm. Lai to saprastu, mēģināsim tikt skaidrībā, kas ir imunitāte.

Imunitāte ir spēja atpazīt un novērst svešu molekulu un svešu mikroorganismu iekļūšanu mūsu organisma šūnās. Tātad – atpazīt, iznīcināt un izvadīt svešo un vienlaicīgi atpazīt savus audus un orgānus. Imunitāte ir spēja iznīcināt novecojušos audus un palīdzēt atjaunot jaunos. Tā ir sistēma, kura nodrošina aizsardzību pret visu svešo.

Galvenais šeit ir – saprast, ka imunitāte ir aizsarg reakcija pret konkrētu kaitīgu aģentu. Ja tāda aģenta nav, tad arī neizveidojas aizsarg reakcija, kuru sauc par imunitāti. Abstraktas imunitātes bez kaitīgiem aģentiem neeksistē. Tātad, nav ko tur paaugstināt vai stiprināt.

Imunitāte, kā organisma atbildes reakcija, izveidojas no diviem, līdzsvarotiem un virzītiem vienam pret otru, spēkiem. Tie ir iekaisuma un pretiekaisuma spēki. Kad svešais aģents iekļūst organismā, iekaisuma spēki izveido iekaisuma reakciju ap to aģentu. Tās reakcijas rezultātā svešais aģents iet bojā.

Skaidrs, ka tajā karā par veselību iet bojā arī daļa no apkārtējām mūsu pašu šūnām. Un tas maisījums no bojā gājušajiem svešajiem aģentiem un bojā gājušajām mūsu šūnām vēl vairāk stimulē organisma iekaisuma spēkus un savukārt viņi iegūst spēju iznīcināt visu mūsu organismu. Bet, par laimi, mums ir otrā imunitātes puse – tas ir pretiekaisuma spēki. Viņi spēj novērtēt situāciju, kad visi svešie aģenti ir gājuši bojā un iekaisuma spēki jau paliek bīstami mūsu organismam.

Tad notiek brīnumaina lieta. Vieni, mūsu pašu, spēki cīnās ar citiem, mūsu pašu, spēkiem. Bet dabā tā ierīkots, kad pretiekaisuma spēki uzvarēs iekaisuma spēkus, tad arī paši pašnāvības ceļā iet bojā, un organismā atjaunosies līdzsvars līdz nākamajam svešo aģentu uzbrukumam. No visa stāstītā ir skaidrs, ka jebkura iejaukšanās šajā rūpīgi līdzsvarotajā procesā var radīt ļoti bēdīgas sekas. Iekaisuma spēku stimulācija var novest pie auto imūnām saslimšanām, kad šie spēki iznīcina paša organisma šūnas.

Pretiekaisuma spēku stimulācija var novest pie pilnīgas iekaisuma sistēmas bloķēšanas, un tas, savukārt, noved pie nāves no jebkuras banālas infekcijas, jo nebūs kam cīnīties ar šo infekciju. No šejienes izriet, ļoti svarīgs secinājums, ka pieaugušam cilvēkam imunitāte nekad nevar pazemināties, pati par sevi, bez īpaša iemesla. Un iemesls tam, visbiežāk nebūs saistīts ar imūnsistēmu.

Bet gadījumā, ja izveidosies imūnsistēmas reāls defekts, būs nepieciešama ārsta palīdzība. Ir ļoti daudz līdzekļu, ko sauc par imūnstimulātoriem un imūnmodulātoriem. Pēc nosaukuma, ir skaidrs, ka imūnstimulātori stimulē imūno procesu. Ja organismā nav sveša aģenta, imūnsistēmas procesi ir līdzsvaroti.

Ko tur stimulēt? Imūnstimulātoru lietošanai, šajā gadījumā, nav nekādas jēgas. Bet, ja ir svešs aģents, tad kādus spēkus stimulēt? Iekaisuma spēkus vai pretiekaisuma? Ar šo problēmu tikt galā var tikai speciālists. Termins imūnmodulators liecina, ka līdzeklis var mainīt savas darbības spēju vajadzīgajā virzienā. Proti, ja kaut ko samazinām, to var paaugstināt, un otrādi, ja kaut ko paaugstinām, to var pazemināt.

Bet mēs, taču, zinām, ka imunitāte ir divu pretējo spēku (iekaisuma un pretiekaisuma) līdzsvars . Un domāt, ka kādas tabletes var “zināt”, kurus no šiem spēkiem paaugstināt un kurus pazemināt, ir absurds. Tātad, ja jūs redzat «brīnuma līdzekļu» reklāmās, ka viņam piemīt imūnmodulātora īpašības , un ka viņš var aktivizēt vai bremzēt imūnsistēmu, atkarībā no tā, kas pašlaik ir vajadzīgs, tad jums jābūt skaidrs, ka tā ir simtprocentīga mānīšana, un nekas cits.

Rezumējot:

• stimulēt imūnsistēmu nav nepieciešams – viņa pati zina, ko darīt. Un, ja jums ir veselības problēmas, meklējiet patiesos iemeslus.
• ja vesels cilvēks lieto imūnstimulātorus, ar viņa imūnsistēmu ne kas nenotiek. Bet var izpausties citas blaknes.
• ja ir reālas problēmas ar imūnsistēmu, imūnstimulātoru lietošana ir ļoti bīstama.

Protams, daudz vieglāk noticēt reklāmai, nopirkt pudeli ar brīnum tabletēm un gaidīt rezultātus, nevis pareizi ēst, pietiekoši gulēt un regulāri nodarboties ar fizisko aktivitāti. Bet mums ir skaidri jāsaprot, ka pareizs uzturs apgādā mūsu organismu ar visām viņam nepieciešamajām vielām, lai atjaunotu šūnas. Nepieciešamo vielu klātbūtnē, visas organisma reakcijas notiek pilnībā un bez kļūdām.

Kvalitatīvs un pietiekami ilgs nakts miegs ir būtiska daļa no veselības veicināšanas. Jo miegā notiek visa organisma sistēmas regulēšana un kļūdu izlabošana. Atbilstoša fiziskā aktivitāte ir visspēcīgākais regulators visām sistēmām un orgāniem. Ne pa velti runā, kustība – tā ir dzīvība. Visi iepriekš minētie noteikumi veicinās organisma darbības līdzsvaru, un, tāpēc imūnā sistēma darbosies līdzsvarotā veidā.

Ārsts I.Šeļegovs