Kā nomainīt ģimenes ārstu

Kaut arī ģimenes ārsta nomaiņa ir diezgan vienkārša procedūra, daudziem šķiet, ka tā prasa milzum daudz laika un nervu šūnu, jo bieži dzirdēts par gadījumiem, kad izvēlētais ģimenes ārsts atsaka reģistrēt pie sevis, aizbildinoties ar pārāk lielu pacientu skaitu vai kādu citu iemeslu.

No šādiem nepatīkamiem starpgadījumiem iespējams izvairīties, pirms tam noskaidrojot, vai tava dzīvesvieta tiešām atrodas konkrētā ģimenes ārsta darbības teritorijā. “Delfi” vienkārši un saprotami skaidro, kā ģimenes ārsta nomaiņa veicama un kas vēl jāņem vērā. Konsultēja Nacionālā Veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.

Trīs galvenie fakti par ģimenes ārsta maiņu

1. Katram ģimenes ārstam ir noteikta, līgumā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) atrunāta darbības pamatteritorija, kuru viņš apkalpo. Ģimenes ārsts nekādā gadījumā nevar atteikties reģistrēt pacientu, kas dzīvo viņa darbības pamatteritorijā.
2. Informāciju par to, kura ir konkrētā ģimenes ārsta apkalpotā teritorija un vai tava dzīvesvieta tajā ietilpst, vari saņemt NVD.
3. Pacientam nav jārūpējas par slimības vēstures nodošanu no vecā ārsta jaunajam.

Katra Latvijas iedzīvotāja tiesības
Katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izvēlēties savu ģimenes ārstu un nepieciešamības gadījumā, piemēram, mainot dzīvesvietu, veikt pārreģistrāciju pie cita speciālista. Par to, lai šīs tiesības tiktu nodrošinātas, atbildīgs NVD. Šī iestāde arī uztur ģimenes ārstu un viņa pacientu reģistru. Tādēļ visās strīdīgajās situācijās pēc palīdzības jāvēršas tieši tur.

Kad ģimenes ārsts drīkst un kad nedrīkst atteikt pierakstīt pacientu

Ģimenes ārstam jāuzņem katrs pacients:

• kura dzīvesvieta atrodas teritorijā, kuru konkrētais ģimenes ārsts apkalpo;
• kas ir viņa praksē reģistrēta pacienta bērns, vecāks vai laulātais.

Ģimenes ārsts var atteikt, ja…

• pacients dzīvo ārpus teritorijas, kuru viņš apkalpo;
• pie viņa reģistrējušies jau vairāk nekā 1800 pieaugušu pacientu vai 800 bērnu.

! Minētie atteikuma iemesli neattiecas uz ģimenes ārsta aprūpētajā teritorijā dzīvojošiem pacientiem un jau reģistrēta pacienta bērniem, vecākiem vai laulāto. Tas nozīmē, ka ģimenes ārsts nekādā gadījumā nevar atteikties savā praksē reģistrēt pacientu, kas dzīvo viņa darbības pamatteritorijā. Arī tad, ja viņa pacientu skaits jau sen pārsniedzis limitu. Tāpat ģimenes ārsts nevar atteikties reģistrēt personu, ja konkrētajā praksē jau ir reģistrēts kāds no šīs personas vecākiem, bērns vai laulātais, neatkarīgi no šī cilvēka dzīvesvietas, portālam “Delfi” skaidroja NVD pārstāve Evija Štālberga.

“Gadījumos, ja ģimenes ārstam ir pārāk daudz pacientu, viņš, protams, var cilvēkam, kurš vēlas pie viņa reģistrēties, paskaidrot, ko tas var nozīmēt – garākas rindas, kad vēlies pierakstīties, ilgāku gaidīšanas laiku uz vizīti… Taču, neraugoties uz to, ģimenes ārsts nevar atteikties reģistrēt viņa darbības pamatteritorijā dzīvojošu cilvēku vai jau reģistrēta pacienta bērnu, kādu no vecākiem vai laulāto,” skaidro Štālberga.

Tas, ka ģimenes ārsta prakse atrodas gandrīz blakus dzīvesvietai, gan ne vienmēr nozīmē, ka konkrētajam ārstam ir pienākums pacientu reģistrēt savā praksē, piebilst Štālberga. Var gadīties, ka ārsts atsaka uzņemt pacientu, jo tādās blīvi apdzīvotās vietās kā Rīgas centrs, var būt tā, ka, piemēram, cilvēka dzīvesvietai blakus esošā medicīnas iestādē no vairākiem praktizējošiem ģimenes ārstiem konkrētās ielas iedzīvotājus pieņem tikai daži, bet pārējie atbild par citām teritorijām.

Kā uzzināt, kuru teritoriju apkalpo konkrētais ģimenes ārsts
Ārsts jāmeklē, vadoties pēc savas faktiskās, nevis deklarētās dzīvesvietas. Uzzināt, vai tava dzīvesvieta atrodas teritorijā, kuru izraudzītais ģimenes ārsts apkalpo, iespējams vai nu pie paša ārsta vai NVD. Dienesta mājaslapā atrodamas tabulas, kur redzami visi ģimenes ārsti un nepieciešamā informācija par viņiem. Ģimenes ārstu apkalpotās teritorijas tur apzīmētas ar kodiem.

Ja pašam no tabulas saprast grūti, var zvanīt uz NVD pa bezmaksas tālruni 80001234 (darba dienās no pulksten 8.30 līdz 17.00) vai rakstīt uz info@vmnvd.gov.lv, neaizmirstot norādīt faktiskās dzīvesvietas adresi.
“Rakstot uz e-pastu, speciālisti sagatavos un atsūtīs sarakstu, pie kuriem ģimenes ārstiem cilvēks var reģistrēties, un atliks tikai izvēlēties,” norāda Štālberga.

Kā noris reģistrēšanās

• Izvēlies savai faktiskajai dzīvesvietai tuvu ģimenes ārsta praksi, noskaidrojot, vai tava dzīvesvieta tiešām atrodas daktera apkalpotajā teritorijā;
• Sarunā vizīti pie izraudzītā ģimenes ārsta, paskaidrojot, ka vēlies reģistrēties;
• Dodies pie ģimenes ārsta, neaizmirstot paņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu – pasi vai ID karti;
• Noslēdz ar ārstu vienošanos divos eksemplāros, kas jāparaksta gan tev, gan ārstam. Viens no eksemplāriem paliek tavā rīcībā;
• Neaizmirsti izrunāt ar ārstu visus sevi interesējošos jautājumus par turpmāko sadarbību: kā rīkoties reizēs, kad steidzami nepieciešama palīdzība; kā pieteikt mājas vizīti utt.; noskaidro prakses darba laikus un kontaktinformāciju.

Kas notiek ar slimības vēsturi
Saskaņa ar likumu, pacients var saņemt visu izrakstu un ar ārstniecību saistīto dokumentu, tai skaitā slimības vēstures, kopijas, bet ne oriģinālus. Tāpēc par slimības vēstures nodošanu no viena ārsta otram jāparūpējas pašiem ārstiem. Dokumentu nodošana jaunajam ģimenes ārstam parasti notiek pēc tam, kad maiņa tikusi reģistrēta NVD datu bāzē, un tā norisinās piecu dienu laikā.

rutks.lv