Kā rīkoties, ja karstajā laikā paliek slikti

Laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz arvien jaunus rekordus, mediķi aicina izvairīties no došanās laukā un uzturēšanās atklātā saulē dienas karstajā laikā no plkst. 11 līdz 15, kā arī sniedz vairākus padomus, kā rīkoties, ja dienas laikā tomēr pašsajūta pasliktinās.

Veselības centru apvienības mediķi iesaka: ja dienas laikā pašsajūta tomēr ir pasliktinājusies un cilvēks konstatē kādu no sekojošiem simptomiem:
pēkšņas galvassāpes, slikta dūša, intensīvas slāpes, miegainība, apsārtusi un sausa āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, apjukums un/vai agresivitāte, vai arī krampji un samaņas zudums, tad vispirms nepieciešams pārvietoties uz vēsāku vietu ēnā, kur jūtama vēja pūsma. Pēc tam ieteicams apsēsties un atpogāt ciešu apģērbu.

Mediķi iesaka neatgulieties, jo tas var pasliktināt veselības stāvokli. eteicams pacensties normalizēt elpošanu: lēni un dziļi ieelpot, īsu brīdi (uz 2-3 sekundēm) aizturēt elpu un mierīgi izelpot. „Ja veselības pasliktināšanas brīdī jums blakus ir kāds, kurš var palīdzēt, tad palūdziet viņam vāju sāls ūdens šķīdumu (1/4 tējkarote sāls uz puslitru ūdens), parastu ūdeni vai augļu sulu, lai atjaunotu ar sviedriem zaudēto šķidrumu.

Izdzeriet to maziem malciņiem! Pēc tam samitriniet pieri, pakausi, kaklu. Ja nepatīkamās sajūtas nepāriet 5-7 minūšu laikā, izsauciet neatliekamo palīdzību,” iesaka internās medicīnas ārste Anna Aleksandrova. Ja cilvēks noģībst, nepieciešams viņu noguldīt stabilā sānu guļā (labā plauksta zem kreisā vaiga, kreisā kāja taisna, labā saliekta celī), vēsā vietā un izsaukt „ātro palīdzību”, iesaka Aleksandrova.

Kā norāda Veselības centru apvienībā, pēdējo trīs nedēļu laikā ārstiem krasi pieaudzis pacientu skaits. Ārsti to skaidro ar ilgstošo karsto laiku un cilvēku nespēju pareizi rīkoties karstumā. „Bieži vien cilvēki neapzinās, ka karstums ir papildu slodze organismam un turpina aktīvi skriet, braukt ar riteni dienas laikā. Palielināta fiziska slodze karstumā var novest pie sirds vājuma vai pat infarkta,” Aleksandrova.

Mediķi atzīmē, ka visvairāk riskam ir pakļauti seniori, hroniski slimojošie, kā arī cilvēki ar lieko svaru un paaugstinātu asinsspiedienu. Tāpat jābūt uzmanīgiem arī zīdaiņu, mazu bērnu (līdz 5 gadiem), kā arī pusaudžu vecākiem, jo karstajā laikā bērniem pietiekami nedarbojas ķermeņa temperatūras regulācija un ir risks dabūt saules dūrienu.

„Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, karstā laikā nevajadzētu aizmirst pastāvīgi lietojamās zāles. Ieteicams izvairieties no alkohola un saldu dzērienu lietošanas. Vairāk ir jāēd auksti ēdieni, īpaši salāti un augļi, kas satur daudz ūdens. Tas palīdzēs papildus apgādāt organismu ar ūdeni un nepieļaut dehidratāciju,” skaidro Aleksandrova.

Ārsti atgādina, ka viens no izplatītākajiem karstā laika riskiem ir organisma atūdeņošanās, par ko liecina slikta pašsajūta, galvassāpes, reibonis un nelaba dūša. Tam var būt arī smagākas sekas – krampji, bezsamaņa, sirds vājums un pat nāve. Lai nekaitētu veselībai, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs +20 °C, diennaktī jāizdzer vismaz 1,5 litri šķidruma (sula, ūdens, tēja, bet ne kafija), vairāk nekā līdz +25 °C – 2 litri, bet pāri par 30°C – 3 litri.

Mediķi iesaka plānot savu dienu tā, lai būtu iespējams izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrasties labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, nebūtu jāuzturas atklātā saulē un jāstrādā ārā, kad karstums ir visintensīvākais – laikā no plkst. 11 līdz 15. Ja tomēr jādodas ārā, jālieto galvassega un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, kā arī jāpaņem līdzi pietiekams daudzums ūdens.

DELFI