Britu zinātnieki: slinkums uzskatāms par saslimšanu
December 26, 2024Kaisle uz azartspēlēm tiek ģenētiski mantota
December 26, 202410.08.2010
Atmiņas par laimīgo bērnību vai satraucošu kūrorta romānu, grūtā brīdī cilvēkam var sniegt atbalstu, vēsta „The Daily Mail”.
Taču, pēc zinātnieku domām, daudzi notikumi, par kuriem mēs ar aizrautību un maigumu atceramies patiesībā nekad nav notikuši.
Psihologi pamanījuši, ka katrs piektais cilvēks atceras gadījumus no savas dzīves, kuri nemaz nav bijuši.
Tas apliecina to, ka cilvēka atmiņa ir visai “kaprīza” – divi cilvēki var nemitīgi strīdēties par vienu un to pašu notikumu, jo viņu atmiņas būs savādākas.
Hala universitātes zinātnieki veica interesantu pētījumu.
Tajā piedalījās 1600 studentu, un katrs piektais no tiem “atceroties” to, kas patiesībā nav bijis lika zinātniekiem nopietni aizdomāties par šo lietu.
Vairāk neīstu atmiņu aptver cilvēka dzīves periodu vecumā no 4. – 8. gadiem. Kāds no aptaujātajiem teica, ka bērnībā bijis hokejists, taču viņa vecāki šo faktu noliedza.
Cits apgalvoja, ka bērnībā redzējis dzīvu dinozauru. Vairums gadījumos cilvēki joprojām turas pie savām atmiņām, neskatoties uz to, ka radinieki apgalvo, ka nekas tāds ar viņiem nav atgadījies.
Pēc zinātnieku domām, pat fiktīvas atmiņas ir cilvēka autobiogrāfiskās atmiņas neatņemama sastāvdaļa.
2v.lv

