Mazkustīgs dzīvesveids ir tikpat kaitīgs kā smēķēšana

Mazkustīgs dzīvesveids ir tikpat kaitīgs kā smēķēšana un ir par iemeslu 5,3 miljoniem nāves gadījumu gadā, liecina respektablajā medicīnas žurnālā «Lancet» publicēti pētījumi.

Visā pasaulē 31,1% iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem jeb aptuveni 1,5 miljardiem cilvēku fizisko aktivitāšu līmenis ir zemāks par rekomendēto. Pusaudžu vidū fizisko aktivitāšu līmenis ir vēl zemāks – četri no pieciem jeb 80% no pusaudžiem vecumā no 13 līdz 15 gadiem nav pietiekami aktīvi.

Žurnālā «Lancet» publicēti virkne pētījumu, ko veikuši 33 zinātnieki no institūtiem visā pasaulē. Pētnieki analizēja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pēdējos gados dažādās valstīs apkopotās anketas par cilvēku fiziskajām aktivitātēm, kā arī salīdzināja tos ar dažādu slimību izplatību populācijā.

Pietiekošs aktivitāšu līmenis pieaugušajiem būtu nedēļas laikā 150 minūtes nodarboties ar mērenām fiziskām aktivitātēm, tādām kā pastaiga raitā solī, riteņbraukšana vai strādāšana dārzā, vai arī 20 minūtes augstas intensitātes aktivitātes trīs reizes nedēļā. Noslogojumu nedēļas laikā var arī dažādi kombinēt.

Visneaktīvākie ir Ziemeļamerikas un Eiropas iedzīvotāji, no kuriem attiecīgi 43,3% un 24,8% pārāk maz nodarbojas ar sportu. Taču arī citos reģionos vēršas plašumā mazkustīgs dzīvesveids – pārāk maz aktivitāšu ir arī 30% Krievijas un Tuvo Austrumu iedzīvotāju, kā arī 27% afrikāņu.

Visaktīvākie pasaules iedzīvotāji dzīvo Bangladešā, kur sēdošu dzīvesveidu piekopj tikai 4,7% iedzīvotāju, bet visneaktīvākie ir Maltas iedzīvotāju, kur mazkustīgs dzīvesveids ir 71,9% iedzīvotāju.

Latvijā mazkustīgs dzīvesveids ir 32% iedzīvotāju, tostarp 28% vīriešu un 37% sieviešu. Igaunijā mazkustīgs dzīvesveids ir 17,2% iedzīvotāju, bet Lietuvā nepietiekams fizisko aktivitāšu līmenis ir 22,6% iedzīvotāju.

Pētījumā secināts, ka mazkustīgums palielinās ar vecumu, sievietes ir mazkustīgākas nekā vīrieši un daudz neaktīvāki ir cilvēki valstīs ar augstu ienākumu līmeni. «Lancet» eksperti norāda, ka mazkustīgā dzīvesveida problēma ir kļuvusi tik liela, ka to vajadzētu uzskatīt par pandēmiju.

Salīdzinot fizisko aktivitāšu līmeni ar populācijas slimību, kā diabēts, sirds un asinsvadu slimības un vēzis, statistiku, pētnieki mazkustīgumu saistīja ar 5,3 miljoniem nāves gadījumu no 2008.gadā visā pasaulē reģistrētajiem 57 miljoniem nāves gadījumu.

Mazkustīguma izraisītie riska faktori ir pielīdzināmi smēķēšanai vai pārmērīgi lielam svaram, norāda pētnieki. Mazkustīgums uzskatāms par cēloni aptuveni 6% sirds asinsvadu slimību, 7% otrā tipa diabēta un 10% krūts un resnās zarnas vēža gadījumu. Par 10% samazinot mazkustīguma izplatību, katru gadu pasaulē mirstības līmenis samazinātos par 500 000 cilvēku, secinājuši pētnieki, norādot, ka šīs aplēses ir konservatīvas.

Cilvēka ķermenim fiziskās aktivitātes nepieciešamas kaulu, muskuļu, sirds un citu orgānu normālai funkcionēšanai, taču cilvēki aizvien mazāk pavada laiku ejot, skrienot un braucot ar velosipēdu, biežāk pārvietojoties automašīnās vai sēžot pie datora. Cīņā ar mazkustīgumu nepieciešams mainīt iedzīvotāju domāšanas viedu, brīdinot sabiedrību par mazkustīguma kaitīgajiem iespaidiem, nevis tikai atgādinot par ieguvumiem.

«Es domāju, ka vairums cilvēku patiešām saprot, ka mazkustīgums, pat ja cilvēks visādi citādi liekas veselīgs, ir tikpat neveselīga kā smēķēšana vai būtiska aptaukošanās,» norādīja viena no pētījuma autorēm, Hārvarda Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas profesore Mina Lī.

Taču mazkustīgumu ir daudz vieglāk labot nekā nikotīna atkarību vai smagas pakāpes aptaukošanos, skaidro Lī. «Tam nepieciešama tikai 20 vai 30 minūšu ilga pastaiga gandrīz katru dienu. Ar ļoti retiem izņēmumiem, ikviens un jebkur to var izdarīt,» norādīja profesore.

Valdībām arī nepieciešams meklēt veidus, kā fiziskās aktivitātes padarīt daudz ērtākas, pieejamākas un drošākas, piemēram, uzlabojot gājēju un velosipēdistu drošību pilsētas ielās, palielinot sporta nodarbību apjomu skolās un nodrošinot pieeju bezmaksas sportošanas vietām sabiedriskās vietās.

Viens no pētījuma autoriem Tenesī universitātes profesors Gregorijs Hīts ierosināja amatpersonām ņemt piemēru no Kolumbijas galvaspilsētas Bogotas, kurā svētdienās automašīnām tiek slēgtas pilsētas ielas, atvēlot tās riteņbraucējiem, skrējējiem, gājējiem un skrituļslidotājiem.

Bogotā kopš deviņdesmito gadu beigām katru svētdienu un valsts svētku dienās no plkst.7-14 daļa pilsētas ielu kopumā 120 kilometru garumā tiek slēgtas automašīnu satiksmei, atvēlot tās iedzīvotāju fiziskajām aktivitātēm, bet pilsētas parkos brīvprātīgie aerobikas, jogas un citu veidu vingrošanas instruktori vada vingrošanas nodarbības.

Šajās svētdienu fiziskajās aktivitātēs iesaistās divi miljoni jeb 30% no Bogotas iedzīvotājiem. Sekojot kolumbiešu piemēram, virkne pilsētu rīkojušas līdzīgas vienas dienas akcijas, taču iknedēļas šāda tradīcija citu nav ieviesusies.

Šādas programmas ieviešana ir potenciāli efektīva iniciatīva, kas varētu miljoniem cilvēku iesaistīt fiziskās aktivitātēs, norādīja Hīts.

LETA