Plūškoks sarkanais / Sambucus racemosa L.

Apraksts

Sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa) savulaik ievests no Rietumeiropas. Tas ir vasarzaļš, līdz 3 m augsts kaprifoliju dzimtas krūms ar pelēcīgi brūnu mizu un gaiši brūnu serdi. Līdzīgs melnajam plūškokam, kam ienākas melnas ogas, taču lapas ir sīkākas, ar gaišāku apakšpusi, rudenī tās nedaudz krāsojas. Zied maijā, veidojot ieapa­ļas, 5 – 7 cm garas, zaļgandzel­tenas ziedkopas. Plūškoks ir labs medus augs. Jūlijā – septembrī tam ienākas spilgti sarkani, apaļi augļi (kauliņi satur zilskābi). Krūmi ir ziemcietīgi, ēncietīgi, labāk gan aug pilnā apgaismojumā vai pusēnā, mitrā, barības vielām bagātā kaļķainā smilšmāla augsnē, bet pacieš arī sausas, smilšainas vietas. Visai pateicīgi, mazprasīgi augi. Latvijā sarkanais plūškoks sastopams diezgan bieži. Tas ir populārs krāšņumkrūms, kas daudzviet jau pārgājis savvaļā no stādījumiem. Labprāt aug upju krastos, vecos parkos, nezālienēs, uz komposta kaudzēm. Sarkanajam plūškokam, izņemot ziedus, raksturīga nepatīkama smarža. Auga izdalītie fitoncīdi nav pa prātam arī lielākajai daļai dārza kaitēkļu. Jau izsenis sarkanā plūškoka lapas un ogu sulu izmanto dziju un audumu krāsošanā, tā iegūstot dažādas nokrāsas – no dzeltenzaļas, zaļas līdz tumšpelēkai.

Pielietojums

Sarkanais plūškoks ir pazīstams daudzu tautu medicīnā, kur pret dažādām kaitēm tiek izmantotas visas auga sastāvdaļas, sākot no ziediem un beidzot ar saknēm. Plūškoka ogas izmantojamas ievārījumiem un sulu gatavošanai, kaltētas tās ziemā lieto tējai vai kā uztura bagātinātāju un antioksidantu. Plūškoka augļus mēdz izmantot arī kā krāsvielu sīrupiem vai vīniem, bet tas jādara ļoti uzmanīgi, jo tautas medicīnā ziedus pazīst kā sviedrēšanas, bet augļus – kā caurejas līdzekli. Proti, ja tos ieēd par daudz, var saindēties. Pirmās pazīmes: dedzinoša sajūta rīklē, kuņģī, apskurbums (apdullums), elpas trūkums.