Priede / Pinus silvestris L.

Apraksts

Parastās priedes ir ļoti izplatīta savvaļas skujkoku suga visā Latvijā, un liktos dīvaini, ja kāds sacītos priedi nepazīstam. Šie koki spēj sasniegt 35–45 metru augstumu. Konkurences apstākļos augot lielākos vai mazākos mežu masīvos vai silos, priedes parasti izaug slaidiem, gariem, spēcīgiem stumbriem un to skuju vainagi ir samērā nelieli. Turpretī klajā vietā augušas priedes parasti ir zemākas, druknākas, ar plaši sazarotu skuju vainagu. Kokiem paliekot vecākiem, miza stumbra lejasdaļā veido gareniski, dziļi saplaisājušu krevi vai arī ir gluda, zvīņveida vai plēkšņveida. Varbūt ir vērts atcerēties dažas parastās priedes sugas, kuras atšķiras izskata ziņā. ‘Fastigiata’, piemēram, ir spēcīgi augoša priede, kas sasniedz pāri par 10 m augstumu, ir kolonveidīga, aug ar stumbram vairāk vai mazāk paralēliem, stāviem skeletzariem un dzinumiem. Šīs priedes olveida čiekuri ir sīki. Savukārt ‘Globosa’ ir zems, kompakts krūmveida koks ar stīviem zariem. Šīs priedes skujas ir 3–4 cm īsas un šauras, pelēkzaļas, vērstas dzinuma gala virzienā. ‘Watereri’ ir zemā priežu forma, kas sākumā aug plati koniska, stāva, vēlāk ieņem ieapaļu (nereti – lodveida) formu. Skeletzari aug uz āru un izliecas uz augšu, paceļas arī dzinumu galotnes. Koks gadā pieaug par 15–20 cm, skujas apmēram 4–8 cm garas un tumši zaļas. Pateicoties izteiktajām atvārsnīšu joslām, šai priedei ir izteikti zilgana nokrāsa. Bet vēl jau ir Benksa priede, melnā priede, kalnu priede, Eiropas ciedrupriede, Sibīrijas ciedrupriede, Korejas ciedrupriede, veimutpriede, Maķedonijas priede, dzeltenā priede un vēl, un vēl... Katra ar savu neatkārtojamo skaistumu. Zinot, ka priedes tomēr bieži iemīļo dažādi kaitēkļi un slimības, katram, kas savā mūžā nolēmis iestādīt vismaz vienu koku (šajā gadījumā – priedi), ieteiktu uzmeklēt dendrologus vai kokaudzētavu speciālistus, kas tad nu sīki un smalki mācētu ieteikt jums vajadzīgo. Jaunajām priedītēm stumbri sākumā veidojas konusa veidā, vēlāk, ņemoties kuplumā un augumā, tie veidojas ieapaļi vai plakanu galotni. Priežu jaunie dzinumi ir kaili, zaļgani. 7–8 cm garās zilganās vai zilganzaļās nokrāsas (krāsas dēļ parastās priedes viegli atšķiramas no citām divskuju priedēm, kam skujas parasti ir tumši zaļas, bez zilganā toņa nokrāsas) skujas uz īsvasām izkārtojušās pušķos un ir pāros pa divi. 3–6 cm garie, brūnganie čiekuri priežu zaros parasti izkārtojas pēc sava prāta: vai nu pa vienam, vai pa diviem trim, ir koniski olveidīgi, nereti gadās arī pa kādam līkam eksemplāram. Tie ienākas septembrī, oktobrī, bet sēklas gan izbirst tikai nākamā gada aprīlī. Savvaļā priedes ir plaši izplatītas pat no Ziemeļosetijas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem, dienvidos – no Portugāles līdz pat Mongolijai. Apzaļumošanas nolūkā priedes ieteicamas mežaparka veida stādījumos. Tās labprāt augs piejūras smiltīs un citās liesākās augsnēs. Lielu pilsētu centru apzaļumošanai priedes gan parasti neizmanto, taču ir vairākas dekoratīvo priežu šķirnes, kuras lieliski iederēsies gan dārzos, gan parkos, gan citās piemērotās vietās. Priede ir katrs otrais Latvijas koks – paši izplatītākie koki mūsu zemē. Skujas lielākas un garākas kā eglei, novietotas pāros, tās nokrīt pēc 2-6 gadiem. Priede zied maijā, ziedu čiekurīši tāpat kā eglei izplata ļoti daudz dzeltenu putekšņu, no kuriem rodas tā sauktais "sēru lietus". Sēklas nav katru gadu, bet reizi pa 2-5 gadiem. Parastais mūžs ir 100-120 gadi, bet ir atsevišķi koki, kas piedzīvo līdz 500 gadu vecumu. Koksne noder malkai, būvēm, sava taisnā stāva dēļ, kuģu mastiem. Dod vēl sveķus, terpentīnu, darvu, piķi un eļlu. Priede plaši izplatīta un pazīstama Eiropā un Āzijas ziemeļos. Priežu ir vairāk kā kādas 100 dažādas sugas, kas aug visā pasaulē. Priedi varētu arī saukt par dabas dziednieci. Tā dziedē cilvēka nodarīto postu dabai. 19. gs. vidū metālrūpniecības vajadzībām nežēlīgi izcirta kokus, veicot nepārdomātu kokogļu dedzināšanu. Baltijas jūras piekrastē sāka kustēties smiltis, veidojot ceļojošās kāpas. Tās apbēra gan mājas, gan tīrumus, atstājot aiz sevis baltu tuksnesi. Klejojošās kāpas, īpaši jūras piekrastē, apturēja, iestādot tajās kārklus, vēlāk priedes. "Rīgas priede", kā koks pazīstams plašā pasaulē, daudzi kuģi līgo pasaules jūrās ar mūsu priedes mastiem. Priede izdala fitoncīdus, kas nonāvē baciļus. Pastaiga, bet aktīvas darbības jo īpaši priežu silā sekmē pašārstēšanos. Priežu pumpuri satur: vitamīnus C, K u.c. Ievāktos priežu pumpurus var glabāt 2 gadus. Priežu pumpuru tējai piemīt dezinficējoša, atkrēpojoša, urīndzenoša iedarbība. Pumpuru novārījums iedarbojas kā atkrēpšanas līdzeklis, jo pastiprina elpošanas veļu gļotādas epitēlija funkcijas. Bez tam arī iedarbojas kā pretvīrusu un pretmikrobu līdzeklis. Pumpuriem piemīt arī urīndzenošas un žults dzenošas īpašibas. Priežu pumpuru vai skuju tēju lieto pie klepus, kakla, plaušu, pūšļa vainām, mutes iekaisumiem, asins attīrīšanai, sviedrēšanai, hipovitaminozes ārstēšanai. Šāda tēja vairo pienu zīdītājām, stiprina nervus, uzlabo gremošanu, likvidē tūsku, ārstē reimatismu, ģikti. Priežu skujas satur askorbīnskābi, karotīnu, B grupas vitamīnus, organiskās skābes, miecvielas, alkoloīdus. Sveķi satur (parastais terpentīns) līdz 35% ēteriskās eļļas. Terpentīns dziļi uzsūcas ādā izraisot ādas receptoru kairinājumu. Tīrīto terpentīnu (Oleum Terebinthinae rectificatum) var izmantot inhalācijam pie elpošanas ceļu iekaisumiem vai citām vainām. Lietojot iekšķīgi var būt sarežģījumi – gastroenterīts ar sāpēm, slikta dūša, vemšana. Uzsūcoties ādā izsauc centrālās nervu sistēmas uzbudināšanos (nemiers, uztraukums, aizdusa, bezmiegs). Saindēšanās gadījumos iespējami krampji, centrālās nervu sistēmas darbības nomāktība, elpošanas traucējumi. Pārsvarā terpentīns (terpentīna eļļa) izdalās no pumpuriem. Izrāda antiseptisku iedarbību urīnceļu infekciju gadījumā. Priežu skuju eļļu lieto ierīvēšanai pret sejas nervu sāpēm, pamirumiem, klepu. Var arī ieņemt pāris pilienus, ja ir kuņģa vai bronhu spazmas. Šo eļļu var lietot arī slimo vietu ierīvēšanai. Priežu mizu savāra un elpo tvaikus (vai ar priežu eļļu) pie plaušu ceļu iekaisumiem. Saspiestu skuju tinktūru var gatavot mājas apstākļos un lietot ārstnieciskajām vannām. Priežu ēterisko eļļu farmakoloģijā izmanto nieru slimību ārstēšanas preparātu izgatavošanai. Eļļa paaugstina organisma aizsargspējas pret saaukstēšanos, ielisks antiseptiķis elpošanas ceļu infekciju gadījumos. Pielieto arī masāžas eļļu sastāvā reimatizma sāpju mazināšanai. Izmato arī dažādu ādas saslimšanu dziedēšanai, matu izkrišanas gadījumā. Masāžas nolūkā eļļu izmanto muskuļu sāpju, reimatizma, ādas izsitumu, matu izkrišanas gadījumos. Aromāts iedarbojas kā atsvaidzinoš un tonizējoš līdzeklis, mazina stresa sajūtu. Slēgtās telpās attīra gaisu no kaitīgiem mikrobiem grippas epidēmijas laikā.

Pielietojums

Jaunie dzinumi. Ziemas beigās vai agri pavasarī ievākti priežu jauno dzinumu gali noder pret saaukstēšanos, bronhītu un citām elpošanas ceļu kaitēm, kā arī pret podagru, reimatismu, ādas slimībām. Ņem 1 ēdamk. drogas, pārlej ar 1gl. verdoša ūdens un ūdens peldē karsē 30 min, atdzesē, izkāš. Lieto pa 1/3 gl. 3 reizes dienā pēc ēšanas. Izmanto arī inhalācijām, ja iekaisis kakls. Jaunie dzinumi. No dzinumu galiem var pagatavot labu urīndzinēju. 2 ēdamk. drogas pārlej ar glāzi verdoša ūdens, karsē 15 min, nostādina 2 stundas. Izkāš, dzer pa 1 ēdamk. 4 – 5 reizes dienā. Skujas. Imunitāti nostiprināt var ar priežu skuju dzērienu: 4 gl. notīrītu, sasmalcinātu skuju pārlej ar 3 gl. auksta ūdens, piepilina nedaudz citrona sulas un nostādina tumšā vietā 2 – 3 dienas. Lieto pa ½ gl. 2 reizes dienā. Pelni. Priedes koka pelnus var lietot pret ekzēmu: tos sajauc ar vazelīnu attiecībā 1:1 un 2 reizes dienā iesmērē cietušās vietas. Sveķi. Savulaik lietojuši pret lūpu kaktiņu un krūšu galu plaisām, kā arī augoņiem un brūču dziedēšanai. Kuņģa čūlas gadījumā tos ēduši pa 50 g trīs reizes dienā pirms ēšanas. Ziedputekšņi. Ievāc maijā, jūnijā. Tos žāvē plānā kārtiņā uz balta papīra, un, kad tie kļūst birztīgi, tad sajauc ar medu – 1 tējk. putekšņu uz 1 gl. medus. Lieto pa 1 tējk. 3 – 4 reizes dienā pret saaukstēšanos, klepu, balss aizsmakumu. Eļļa pirtij – saunai. 5 pilieni eļļa : 10 ml spirts - ūdens Eļļa. 2-3 pil. eļļa, 1 tējk. medus, augu tēja. Lieto kā tēju urīnceļu infekciju, saaukstēšanās, pneimoniju, gadījumos, atvieglo klepus lēkmes, veic antiseptisku iedarbību. Ziede. 25 g kanifolijs – sveķi, 25 g bišu vasks, 25 g augu eļļa. Silda līdz sķīšanai, pievieno 50 g propolisu, uzvāra. Ziedi izmanto ādas iekaisumu kopšanai, brūču dziedēšanai. Sveķi. Sveķus ievieto uz 1 stundu sladētavā, izņem un sasmalcina pulverī. Lieto pa 2 g 3 reizes dienā 1 stundu pirms ēšanas. Uzdzer nelielu daudzumu auksta ūdens. Lūpu plaisāšanas gadījumā traumētās vietas ieziež ar šo pulverīti. Palīdz arī pie furunkuļiem – mazina sāpes gandrīz mamentāli, pēc 2-3 dienām furunkuls pilnībā uzsūcas. Arī citas brūces sadzīst ļoti ātri un mazinās sāpes. Ziedi. Maija beigās priedēm parādās vīriškās ziedkopas. 1 ēdamk. ziedkopas, 2 gl. piens vai ūdens. Aplej un 1 ēdamkk. medu. Lieto pie augšējo elpošanu ceļu saslimšanām. Jaunie čiekuriņi. Piepilda par 2/3 trīs litru burku, aplej ar ūdeni. Nostādina ne mazāk kā 2 nedēļas. Lieto no 1 tējk. līdz 1 ēdamk. dienā sirds sāpju gadījumā. Sveķi. 1:5 – sveķi, ūdens. Aplej, nostādina 9 dienas saules gaismā. Lieto 3 reizes dienā pirms ēšanas pa 1 ēdamk. līdz ½ gl. Palīdz augšējo elpošanu ceļu saslimšanu ārstēšanā. Vispārspēcinoš līdzeklis. Skujas. 5 ēdamk. skujas, 3 ēdamk. mežrozīšu augļi, 2 ēdamk. sīpolu mizas. Aplej ar 1 litru verdoša ūdens, vāra 10 min. Lieto pa 100 g 2-3 reizes dienā asinsvadu attīrīšanai. Jaunie dzinumi. 1 kg dzinumi, 3 l ūdens. Aplej un vāra slēgtā traukā 10 min, nostādina 4 stundas. Lieto vannu peldēm – 1 l novārījums, 15 l vannas ūdens. Ūdens temperatūra vannā jāuztur 33-34 C, procedūras ilgums 10-15 min. palīdz radikulīta gadījumā. Jaunie dzinumi. Ievāc jaunos dzinumus līdz maija vidum. Traukā liek kārtām – kārta dzinumi (1.5-2 cm), kārta cukurs utt. Pēdējā augšējā kārta ir cukurs. Novieto saulītē uz 10 dienām. Nokāš radušos sulu – šķidrumu. Lieto tuberkulozes, plaušu iekaisumu, bronhītu gadījumos. Astmas gadījumā lieto pa 2 ēdamk. no rītiem (bērnien 1 ēdamk.) Pupuri. 25-30 g pumpurus vāra 10-15 min piena un ūdens maisījumā (1:1). Lieto pa 100 g 3-4 reizes dienā saaukstēšanās gadījumā. Vārīšanas laikā garaiņi ieteicami elpošanai. Terpentīns. Izmanto ārstnieciskās vannas pedes veikšanai reimatizma, podagras, neiralģijas gadījumā. Izmanto arī kā antiparazītu līdzekli. Kā ziedi (1:5 – terpentīns, vazelīns) izmanto krūšu rajona ierīvēšanai augšējo elpošanas ceļu saslimšanu gadījumos. Pumpuri. Pumpuru novārījums (10:200). Lieto nierakmeņu slimības gadījumā pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā. Inhalācijas veidā un mutes dobuma skalošanai izmanto angīnas, hroniska tonzilīta un akūtu respiratoru saslimšanu gadījumos. Skujas. Skujas alej ar ūden (1:3-9). ievieno nedaudz citronskābi, vāra 20-40 min, nostādina 1-3 stundas. Lieto pa 50-100 ml dienā kā vitamīnu avotu C hipovitaminozes ārstēšanai un profilaksei.