Rietumu tūja / Thuja occidentalis L.

Apraksts

Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ir viena no visparastākajām Latvijā audzētajām svešzemju skujkoku sugām. Tas ir mūžzaļš ciprešu dzimtas koks, kas Latvijā sasniedz pat 20 m augstumu. To redz augam pie lauku sētām, parkos, kapsētās, tomēr dzīvības koku nevar uzskatīt gluži par vietējo sugu. Sen (vismaz XVIII gadsimtā) tā ievesta no Ziemeļamerikas Atlantijas piekrastes. Pamatsugai raksturīgs konisks vainags, tumši zaļas, dzinumam cieši piegulošas zvīņveida skujas, gaiši brūni čiekuri ar 8 – 10 garenām čiekurzvīņām. Jauniem augiem miza ir gluda, veciem – saplaisājusi, sārti brūnganpelēka. Ir izveidotas arī ļoti daudzas dekoratīvas Rietumu tūjas šķirnes, kurām vainaga forma var variēt no 40 līdz 50 cm augsta neregulāras formas plāceņa līdz 20 m augstam kokam. Augs ir indīgs! Pareizi izžāvēta jauno dzinumu droga satur apmēram 1 % ēteriskās eļļas, kuras galvenā sastāvviela ir indīgs savienojums tujons, tujols, kā ir flavonoīdi, sveķi, gļotvielas, miecvielas.

Pielietojums

Homeopātijā tūju preparātus lieto pret galvassāpēm, cistīta un kārpu ārstēšanai. Tautas medicīnā izmanto ārīgi, gatavojot uzlējumus. Vienu ēdamkaroti svaigu, sasmalcinātu vasu aplej ar 300 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties 20 – 30 minūtes, nokāš un lieto kārpu nodzīšanai, matu sakņu stiprināšanai. Locītavu, muskuļu un reimatisma sāpju mazināšanai, kā arī kārpu nodzīšanai ādu ieberzē ar tūju izvilkumu. To pagatavo no sasmalcinātiem tūju dzinumiem, ko aplej ar 60 – 70 % degvīnu (1 : 5 – 10) un 10 – 14 dienas tur siltā, tumšā vietā, pēc tam nofiltrē.