Rozmarīns ārstniecības / Rosmarinus officinalis L.

Apraksts

Rozmarīns ārstniecības. Mūžzaļš krūmājs ar augstumu 0,5-1,5 m, smaržīgs, ar tumši pelēkbrūnu mizu. Jaunie zari ir četrkantaini, spilvaini. Lapas ir pretēji, iegareni-lancetes, ādainas, tumšzaļi, spīdoši. Ziedi violeti-gaišzili. Tasīte ir zvanveida, spilvaina. Putekšņlapu 2 un tie ir garāki nekā ziedvainadziņš. Auglenīca ar divšķirtu stabiņu un augšēju četrišķirtu sēklotni. Auglis ir 4 apaļi,tumšbrūni rieksti. Zied februārī - maijā. Dzimtene ir Vidusjūra. Kultivējams kā ārstniecības un eterisko eļļu augs Krimā, Aizkaukāzā un Vidējā Āzijā.Lapas un viengadīgus stublājus sagatavo ziedēšanas laikā. Lapas satur ēterisku eļļu (līdz 1,2%), alkaloīdus (līdz 0,5%, tai skaitā rozmarīcīnu), skābes (rozmarīnu). Ēteriskas eļļas sastāvā ienāk pineni (līdz 30%), kamfens (līdz 20%), cineols (10%), borneols (10%), 1-kamfora (līdz 7%). Ūdeņu uzlējums pastiprina sirds saīsinājumus, īslaicīgi paaugstina asinsspiedienu, paātrina menstruācijas iestāšanu, apveltīts ar žultsdzinēja, kopēju tonizējošo un atsāpinošu darbību.

Pielietojums

Uzlējums: 1 tējk. rozmarīna lapu uz 500 ml vārīta ūdens uzstāj 30 minūtes, izkāš. Pieņem pa 1-2 ēdk. 3 reizes dienā kā līdzeklī, kas stimulē menstruācijas, pie nervoziem traucējumiem klimaktēriskā periodā, kā tonizējošu līdzeklī pie spēku paguruma, sirds neiroziem. Pielieto vannām un skalošanām pie neirītiem un saaukstēšanām. Dējošas kompreses: 2-3 ēdk. jaunu rozmarīna stublāju ar lapam applaucē ar vārītu ūdeni, iegriež marlē. Karstus spilvenus pieliek pie sāpīgām vietām.