Rutks (redīss) / Raphanus sativus L.

Apraksts

Rutks (redīss) (Raphanus sativus L.) ir viengadīgs vai divgadīgs, vidēja lieluma līdz liels (ga 20-140 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Sakne paresnināta, ārpusē balta, sarkana vai melna. Stublājs izklaidus cietmatains, stāvs, zarains. Lapas ar kātu, apakšējās koklesveidīgas (ga 5-20 cm, pl 3-7 cm), galotnes plūksna liela, stublāja augšējās lapas gandrīz veselas vai šķeltas. Ziedi ķekaros stublāja un zaru galā. Kauslapas stāvas, zaļas (ga 0.5-1 cm). Vainaglapas baltas vai violeti iesārtas (ga 0.8-2.2 cm). Pākstenis uzpūsts, neveido izteiktas šķērseniskas iežmaugas, vārpstveida (ga 1.5-5 cm), mīkstums iekšpusē sūkļveidīgs. Zied no jūnija līdz septembrim. Visur plaši kultivēts augs. Latvijā ļoti bieži kultūrā, nereti sastopams arī kā dārzbēglis. Atsevišķi eksemplāri nezālienēs, dārzu malās, gar dzelzceļiem un izgāztuvēs. Nozīmīgs pārtikas augs. Nedaudz līdzīgs tīruma pērkonei (R. raphanistrum), bet vainaglapas nekad nav dzeltenas. Rutks veido uzpūstu (nevis vienkāršu, ar ribainām iežmaugām pārdalītu) pāksteni, sakne acīm redzami paresnināta (nevis vienkārša).

Pielietojums

Rutki ir dārzeņi ar asu garšu, kas sevišķi bagāti ar ēteriskām eļļām, minerālsāļiem, B un C vitamīniem, karotīnu. Rutku dziednieciskās īpašības cilvēki pazinuši jau sensenos laikos. Bagātais kālija saturs sekmē ūdens izdalīšanos no organisma. Vecos laikos pirmajā skolas dienā bērniem deva maizi ar rutkiem, lai asinātu atmiņu, nenāktu miegs, būtu viegli mācīties.