Smēķēšana trīskārt palielina acu saslimšanas risku

26/10/2010
Eksperti brīdina, ka smēķēšana trīskārtīgi palielina saslimšanas risku ar vienu no bīstamākajām acu slimībām pasaulē – vecuma makulas deģenerāciju (VMD) -, kuras rezultātā cilvēks var pilnībā zaudēt redzi.

Turklāt smēķēšana VMD attīstību padarīt par 10 gadiem ātrāku nekā vidēji sabiedrībā. Līdzās smēķēšanai risku saslimt ar VMD palielina arī nepilnvērtīgs uzturs un sirds un asinsvadu slimības.

VMD ir neatgriezeniska acu slimība, kas ir viens no izplatītākajiem redzes zaudēšanas cēloņiem pasaulē. Tā galvenokārt skar cilvēkus virs 50 gadu vecuma, bet tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem.

VMD attīstību veicina tādi faktori kā vecums un ģenētiskā pārmantojamība, taču tos nav iespējams ietekmēt, tādēļ ārsti aicina vērst uzmanību uz ietekmējamiem riska faktoriem, kas saistīti ar dzīvesveida izvēli.
Vecuma makulas deģenerācijas vienīgais priekšnoteikums nav tikai vecums, tās attīstību būtiski sekmē smēķēšana, uzturs, kurā trūkst minerālvielu un vitamīnu, sirds un asinsvadu saslimšanas. Novecošanu nevar aizkavēt, taču pierādīts, ka VMD attīstību var mazināt, profilaktiski rūpējoties par redzes veselību.

Atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un pilnvērtīga uztura uzņemšana mazinās saslimšanas risku ar VMD.
To cilvēki diemžēl dara kūtri, riskējot zaudēt centrālo redzi. Tādēļ ārstu praksē VMD visbiežāk konstatējam tikai vēlīnā stadijā, kad jau radušies neatgriezeniski redzes bojājumi,” stāsta Ilva Pūķe, Ocuvite redzes programmas eksperte.

Nozīmīgs prevencijas pasākums ir smēķēšanas atmešana.
Tabakas dūmi satur tvana gāzi, kas uzsūcas asinīs, samazinot skābekļa piegādi arī pašiem asinsvadiem. Bez tam cigarešu dūmu nikotīns izraisa arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos un paaugstina holesterīna daudzumu asinīs. Smēķēšanas rezultātā cilvēkam sašaurinās asinsvadi, kas pasliktina asins cirkulāciju un vielmaiņu organismā, tostarp acīs, sekmējot acs tīklenes nelabvēlīgas izmaiņas. Līdzās tam smēķēšana sekmē dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas, kas iet roku rokā arī ar VMD attīstības risku. Līdz ar to nozīmīgs prevencijas pasākums ir smēķēšanas atmešana, turklāt ārsti uzsver, ka konstatējot VMD, smēķēšana jāatmet nekavējoties.

Būtiska loma VMD riska mazināšanā ir pilnvērtīgam uzturam, uzņemot pietiekamā daudzumā minerālvielas un vitamīnus. Acs tīklenes centra jeb makulas dabīgo aizsargfiltru veido karotinoīdi – luteīns un zeaksantīns – kuru pigmentu blīvums līdz ar gadiem brīvo radikāļu ietekmē, ko veicina smēķēšana, ilgstoša saules iedarbība un vides piesārņojums, ievērojami mazinās. Turklāt mūsdienu dzīves ritmā pietiekamā daudzumā uzņemt šos karotinoīdus, kā arī antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem nav iespējams, tādēļ speciālisti iesaka lietot speciālas uzturvielas, kas satur luteīnu, zeaksantīnu, antioksidantus cinku, selēnu, kā arī C un E vitamīnu.

Negaidi, dodies pie ārsta!
Lai laicīgi varētu diagnosticēt VMD jau sākuma stadijā, nevajag gaidīt nopietnus redzes traucējumus, lai vērstos pie ārsta. VMD nav pilnībā ārstējama taču profilaktiski pasākumi un laicīga ārstēšanas sākšana var mazināt saslimšanas risku vai bremzēt slimības progresēšanu. Ocuvite Redzes programmas eksperti aicina cilvēkus, sākot no 40 gadu vecuma, regulāri reizi gadā veikt acu izmeklēšanu, lai novērstu redzes zaudēšanu. Ocuvite redzes programma izveidota, lai izglītotu iedzīvotājus Latvijā par bīstamo vecuma makulas deģenerāciju, riskiem ar to saslimt un veidu, kā no tās pasargāt sevi un savus tuvos cilvēkus. Tajā apvienojušies redzes eksperti, piemēram, oftalmalogi.

TVNET