Tējas koks / Camellia sinensis (L) O. Kuntza // Thea sinensis L.

Apraksts

Tējas koks (Camellia sinensis) Ķīnā kultivēts vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras. Tātad austrumnieki stipri senāk par Eiropas iedzīvotājiem pazina un mācēja izmantot tējas koka lapiņu uzlējumu organisma vajadzībām. Eiropā tēju ieveda ar kuģiem 17. gadsimta sākumā no Indijas – vispirms Holandē, tad Francijā, bet tikai ap 1650. gadu arī Anglijā un Vācijā. Savukārt Krievijā tēja nokļuva pa sauszemes ceļiem no Ķīnas. Atkarībā no ievākto tējas lapu apstrādes iegūst zaļo vai melno tēju. Zaļo tēju iegūst, ļaujot novāktajām tējas lapiņām savīst un pēc tam žāvējot karstā gaisā, kamēr tās vēl saglabā zaļo krāsu. Šādi apstrādātā tējā saglabājas vairāk vitamīnu, tā labi tonizē un dzesē slāpes.

Pielietojums

Tēja ir bagātīgs polifenolu avots. Cilvēka organismā darbojas kā antioksidanti un pasargā mūs no brīvo radikāļu nevēlamās iedarbības. Brīvie radikāļi ir hiperaktīvi savienojumi, kas organismā pastiprināti rodas stresa apstākļos (garīgu un fizisku pārslodžu dēļ), kā arī dažādu ārēju faktoru (ultravioletais starojums, sadzīves ķīmija, izplūdes gāzes u.c.) un kaitīgu ieradumu, piemēram, smēķēšanas ietekmē. Brīvie radikāļi veicina dažādu hronisku slimību attīstību. Te jāmin sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji, astma, Alcheimera slimība un organisma ātrāka vispārēja novecošanās (agrīna skleroze, ādas problēmas, katarakta utt.). Pārtikas produktos antioksidantu īpašības piemīt betakarotīnam, C un E vitamīnam, selēnam, kā arī dažādiem augu valsts produktos sastopamiem bioloģiski aktīviem savienojumiem, tai skaitā polifenoliem. Pētījumos konstatēts, ka trīs līdz četras tējas tases dienā, regulāri lietotas, mazina ļaundabīgo audzēju un sirds slimību risku.