Tīruma tītenis / Convolvulus arvensis L.
January 3, 2025Termopse / Thermopsis lanceolata R. Br.
January 3, 2025
Apraksts
Tomāti Eiropā ir parādījušies drīz pēc Amerikas atklāšanas un sākumā tika audzēti kā dekoratīvie krūmi. Laikam ejot, tiem atrada dažādu izmantojumu, līdz tie ir nonākuši mūsu ēdienkartē. No tomātiem gatavo dažādus ēdienus svaigā vai karsētā veidā. Tomātu dažādās formas un krāsa ir neaizvietojami, dekorējot ēdienus, tas ierosina ēstgribu. Zaļie tomāti satur solanīnu, tāpēc pirms lietošanas tos vēlams applaucēt, lai solanīns izšķīstu ūdenī. Uzturam nav derīgs marinētu vai skābētu zaļo tomātu šķidrums. Tomāta augli veido miziņa, plāna zemmizas mīkstuma kārtiņa un sēklu kameras. Kad augļi nogatavojas, kameras kļūst biezākas un sulīgākas - tas atkarīgs ne tikai no šķirnes, bet arī no audzēšanas apstākļiem. Tomātu forma var būt dažāda - visu veidu apaļa, plakana, ovāla, garena, plūmju, bumbieru, sirdsveida utt. Krāsu gamma plaša - visu toņu sarkanā, līdz pat violetai, sārta, oranža, dzeltena un zaļa. Svars - no 20 līdz 100 g un vairāk. Tomātu virsma var būt gluda, rievota, mazliet rievota. Aromātu un garšu nosaka aptuveni 400 dažādu gaistošu vielu kokteilis, ko ietekmē daudzi faktori - klimats, šķirne, audzēšanas metode u. c. Jo vairāk saules, jo vairāk C vitamīna un cukura, kas rada tomātu tipisko garšu un aromātu. Kad augļi nāk gatavi, pieaug vitamīnu un cukura saturs, savukārt, tomātiem pārgatavojoties, šo vielu saturs samazinās.
Pielietojums
Tomāti ir ļoti vērtīgi dārzeņi. 200 g svaigu tomātu nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo C vitamīna dienas devu, 100 g - karotīna devu (A provitamīnu). Tomātos sastopami arī daudzi D grupas vitamīni. Tomātos ir ļoti daudz vērtīgu vielu – varš, cinks, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs, tāpat arī karotīns un likopēns, kurš ne tikai nokrāso tomātus sarkanus vai dzeltenus, bet aizsargā no brīvajiem radikāļiem un lieliski palīdz vairāku vēža veidu profilaksei. Tomātos ir maz kaloriju un to lietošana samazina asinsspiedienu, uzlabo sirds un nieru darbību. Tomātus kopš seniem laikiem plaši izmanto uztura medicīnā. Sarkanos tomātus lieto pret mazasinību, jo tie satur folijskābi un organisko dzelzi. Bagātīgais kālija sāls daudzums stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē sirds ritmu, tādējādi mazinot infarkta risku, uztur tonusu, tāpēc tomātus iesaka regulāri lietot uzturā sirds slimniekiem un arī sirds slimību profilaksei. Svaigos tomātos ir daudz fitoncīdu, kas sekmē nedzīstošu brūču un trofisko čūlu sadziedēšanu. Lielais organisko skābju daudzums veicina gremošanu un organisma attīrīšanu no toksīniem, tāpēc tomātus iesaka cilvēkiem, kuriem ir kuņģa un zarnu trakta problēmas. Gatavi tomāti tāpat kā šokolāde satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo enerģiju un labsajūtu. Uztura zinātnieki rekomendē tomātus izmantot dažādās ārstnieciskās diētās, jo tie satur maz kaloriju, stabilizē holesterīna līmeni, mazina svaru utt. Pats galvenais zinātniskais atklājums par tomātiem ir karotinoīds likopēns, kas piešķir tiem sarkano krāsu. Tas ir viens no visspēcīgākajiem antioksidantiem, kas iznīcina agresīvās molekulas - brīvos radikāļus, kas paātrina novecošanos, sargā no vides kaitīgās ietekmes. Antioksidanti palīdz izvairīties no sirds slimību, vēža, locītavu slimību un osteoporozes saslimšanas riska. Likopēns ir dabiska viela, ko nevar pārdozēt un kas nerada negatīvas sekas. Tāpat kā beta karotīns tas organismā neveidojas pats, tāpēc nepieciešamais daudzums jāuzņem ar uzturu. Likopēns, iznīcinot brīvos radikāļus, sargā šūnas no vides kaitīgās ietekmes (smagie metāli, pesticīdi, ozons, smogs, izplūdes gāzes, UV starojums, cigarešu dūmi u. c.), no stresa, kam ir būtiska loma deģeneratīvo slimību attīstībā.

