Arābijas kafija / Coffea arabica L

Apraksts

Oficiālais kultūras nosaukums – Kafijas Koks Arābijā (Coffea arabica). Arabika – galvenais kafijas veids pasaulē – atšķiras ar sarežģītu aromātu. Optimālie arabikas eksistences nosacījumi - kalnu tropi augstumā no 900 līdz 2100 m virs jūras līmeņa. Vidējā temperatūra augšanas vietā – 15 - 24°C. Pamatnosacījums ir pilna salu neesamība. Arabikas koka šķirņu skaits, kas šodien tiek izmantoti kafijas ražošanā, – 45 – 50 veidi. Laiks no ziedēšanas brīža līdz augļu nogatavošanās momentam 6 – 7 mēneši. Ražas daudzums – 1 – 2 reizes gadā. Galvenais ražas daudzuma kritērijs – sausuma un lietus sezonu mija. Kafijas pirmsākumi meklējami pirms 1500 gadiem Arābijas pussalā, tagadējā Jemenā, un Abesīnijā jeb Etiopijā , kur eiropieši to pirmo reizi ieraudzīja augam brīvā dabā. Tur augstās plakankalnēs tropiskajos mežos coffea arabica sastopama savvaļā arī šodien. Komerciāliem nolūkiem kafiju audzē pēdējos 500 gadus, bet Eiropa kafiju iepazina tikai 17.gs. sākumā. Kultivēt kafiju pirmie sāka arābi. Viņi šo mākslu prasmīgi attīstīja un rūpīgi sargāja, lai neviena sēkla neizkļūtu no valsts. Līdz 13.gs. kafija Arābijā bija ikdienas dzīves sastāvdaļa - parādījās pirmās kafejnīcas, kurās varēja baudīt ne tikai kafiju, bet arī klausīties mūziku vai vienkārši patīkami pavadīt laiku ar draugiem. Pirmais kafijas pupiņu sūtījums no Turcijas Eiropu sasniedza Venēcijā 1615.gadā. No turienes dzēriens drīz nokļuva Romā, kur garīdzniecība to sākumā nosodīja, bet pēc tam pieņēma. Pāvests Klements VIII to pat svētīja. Kafija ātri izplatījās pa visu Itāliju un drīz arī uz pārejām Eiropas valstīm. Kafijas pircējs var pārliecināties, ka pērk izcilas kvalitātes pupiņas, izmantojot savu redzi un ožu! Vispirms pupiņas apskatiet – tām jābūt nevainojamām! Labas pupiņas arī izskatās kā labas pupiņas! Pavērojiet, vai to vidū redzamas nekvalitatīvas, mazas, nevienādas pupiņas vai pat to čaulas. Izcilas kvalitātes pupiņām (ar ļoti retiem izņēmumiem) šādu defektu nav. Ja grauzdētām pupiņām nesajūtat izteiktu, spēcīgi manāmu aromātu, tad tās ir zemākas kvalitātes vai arī novecojušas pupiņas, kas vairs nav izmantojamas garšīgas kafijas pagatavošanai. Ja pupiņu grauzdējums ir nevienāds, tad, iespējams, tās jauktas no dažādu valstu sūtījumiem un tām ir dažādas kvalitātes pakāpes. Kaut gan šis fakts vien neliecina par pupiņu slikto kvalitāti.

Pielietojums

Tiem, kuriem ir hipotonija jeb pazemināts asinsspiediens, kafija to paaugstina jūtami, bet hipertonijas slimniekiem - pavisam nedaudz. Neierobežotā daudzumā kafiju lietot nevajadzētu nevienam, arī hipotoniķiem. Lielās devās tā ir kā pātaga sirdij un asinsvadiem - varmācīgi paaugstina asinsspiedienu, radot intensīvāku sirdsdarbības ritmu, bet nelikvidē hipotonijas cēloni.  Savu brīnišķīgo garšu un īpašo aromātu kafijas pupiņas iegūst pēc grauzdēšanas. Tiesa, gruzdušas uzturvielas ir veselībai nevēlamas. Taču kaitīgās vielas lielākoties paliek kafijas biezumos, ko mēs neēdam. Šķidrumā tās nokļūst pavisam nedaudz. Kafijai ir arī mazliet kaloriju, jo pupiņas satur nedaudz tauku. Kafijas tauki nav "labi", jo satur piesātinātās taukskābes, taču to kafijā ir pārāk maz, lai nopietni kaitētu veselībai. Kofeīns normālās devās (0,1-0,2 grami) paaugstina asinsspiedienu, īpaši hipotoniķiem, nedaudz uzbudinot nervu sistēmu, palielina uztveres spēju, rada možumu, novērš nogurumu un miegu. Savus asinsvadus var pieradināt pie kafijas tā, ka tiem būs zems tonuss un cilvēks jutīsies slikti, kamēr nesaņems kārtējo kafijas devu. Šāds pieradums gan nav pielīdzināms narkomānijai. Nedzerot kafiju, asinsspiediena paaugstināšanai kafijas vietā būtu jālieto citramons vai askofēns. Toksiski – radot uzbudinājumu, vemšanu, caureju, reizēm pat krampjus – uz organismu iedarbojas tikai liela kofeīna deva - 0,5-1 grams (g). Lietojot kafiju normālā daudzumā, šādu devu nav iespējams uzņemt, jo kilogramā Arābijas kafijas ir 14 g kofeīna. Kofeīns maldīgi tiek saistīts ar kafiju, jo tējā tā ir daudz vairāk. Cilvēkiem, kas nevēlas sajust kofeīna radīto efektu gammu (asinsspiediena paaugstināšanos, asins cirkulācijas paātrināšanos, papildu tonusu), bet grib baudīt kafijas garšu, aromātu, kā arī dzeršanas rituālu, labāk izvēlēties kafiju bez kofeīna. Kofeīnam nav specifisku garšas īpašību. Tādēļ pēc garšas kafija ar kofeīnu un bez tā neatšķiras.