Ērkšķogas / Grossularia reclinata (L.) Mill

Apraksts

Ērkšķogas cēlušās Eiropā, taču aktīvi kultivēt tās sāka tikai XVI gadsimtā. Francijā ērkšķogas sauca par "makreļu ogām", jo tās saberztas pasniedza mērces vietā ar zivi - makreli. Bet Anglijā, kur ērkšķogas bija ļoti lielā cieņā un tās savā dārā audzēja pat karaliene Elizabete, tās sauca par zosu ogām, jo tur tās saberztas pasniedza ar zosu, pīļu un medījumu gaļu. No Anglijas ērkšķogas nonāca Holandē, kur tās sāka sālīt un likt pie gaļas, kā arī Vācijā, kur no ērkšķogām mēģināja raudzēt vīnu. Ir zināmas vairāk nekā 50 ērkšķogu sugu, kuru ogām ir ļoti dazāda nokrāsa (baltas, dzeltenas, zaļas, puprpursarkanas, melnas u.c.). Tā kā katrai sugai ir daudz sķirņu, kopējais ērkšķogu šķirņu daudzums skaits sasniedz pusotru tūkstoti. Visvairāk šķirņu uzlabošanā ir ieguldījuši angļi - viņu izveidotās šķirnes dod tik lielas ogas kā plūmes. Arī pie mums, Latvijā, ērkšķogas ir izplatītas ogas. Liela daļā iedzīvotāju tās audzē savos dārziņos.

Pielietojums

Ērkšķogām ir organismu tīroša iedarbība, kā arī tās ir brīnišķīgs skaistumkopšanas līdzeklis. Ērkšķogas lieto pret aptaukošanos - 3-4 nedēļās apēdot 1 kg ogu diennaktī. Sula atjauno organismu, tā labvēlīgi iedarbojas uz vielmaiņu, normalizē zarnu darbību pie hroniskiem aizcietējumiem. Ērkšķogu laikā ieteicama svaigu ogu kūre, apēdot dienā 3-4 glāzes svaigu ogu. Kūres ilgums -1 mēnesis. Tā jārīkojas vairākus gadus pēc kārtas. Jūtami uzlabojas asins sastāvs, normalizējas vielmaiņa un gremošana. Lieto pret nieru un urīnceļu slimībām, mazasinību (kopā ar medu), ādas slimībām, asins izplūdumiem, organisma attīrīšanai no smagiem metāliem. Saspiestas ērkšķogas vai to sulu lieto galvenokārt sausas sejas ādas barošanai un balināšanai. Ērkšķogu sulā samērcētu vati vai vairākārtīgi salocītu marli uzliek sejai kā kompresi un patur 15-20 min.