Dilles / Anethum graveolens L.

Apraksts

Diļļu dzimtene ir Vidusjūras austrumu piekraste, kur dilles audzēja pirms mūsu ēras. Mūsu zemē dilles audzē visur. Laukā dilles novāc no jūnija līdz septembrim. Mājā tās var audzēt visu gadu kastītēs un māla podiņos. Dillēm ir patīkams, svaigs aromāts un garša, un tās izmanto gandrīz visu gadu svaigā, saldētā vai kaltētā veidā. Dilles ļoti labi pārcieš sasaldēšanu, tāpēc ziemā tās ir labs papildinājums ēdienam. Ziemā var lietot diļļu sēklas. Tās ieteicams pielikt mīklai, cepot plāceņus, kā arī zupām, zivju zupai, pie zivju ēdieniem. Kulinārijāä dilles ir ļoti iecienītas. Svaigās zaļās diļļu lapas liek pie biezpiena, siera, mērcēm, kā arī pie olu, gaļas, zivju, kartupeļu, sakņu un sēņu ēdieniem. Diļļu lakstus lieto gurķu un kāpostu skābēšanai, tomātu konservēšanai un marināžu gatavošanai. Dilles parasti pievieno jau gatavam ēdienam, lai nezustu to skaistā zaļā krāsa un izteiktā smarža. Dilles sagatavot ziemai nav grūti. Tās labi jāizkaltē, lai saglabātu svaigo zaļo krāsu. Šajā gadījuma tās saglabā visu uzturvērtību.

Pielietojums

Tautas medicīnā dilles lieto pret vēdera uzpūšanos un piena sekrēcijas uzlabošanai. Tās veicina arī gremošanas sulu izdalīšanos. Dilles izceļas ar ļoti augstu ēterisko eļļu saturu, ar ko izskaidrojams to aromāts. Dillēs ir daudz C vitamīna (100 mg 100 g), kālija, kalcija, magnija, fosfora sāļu, taukskābes, olbaltumi. Nedrīkst aizmirst, ka ne tikai svaigas, bet arī kaltētas dilles labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību.