Drudzene / Gentiana lutea L.

Apraksts

Drudzene. Latīņu nosaukums: Gentiana cruciata. Šķirnes: Gentiana tianschanica. Gentiana lutea. Auga vidējais augstums ir 40 cm, dažām šķirnēm - 1-2,5 cm. Ziedi, visbiežāk zilā, dažām sugām iedzeltenā krāsā, izplaukst auga galotnes lapu žāklēs. Lapas – pretējas, smailas, līdz 10 cm garas un 1-3,5 cm platas, sausas, galotnē veido rozetes. Drudzenes aug trūcīgās augsnēs kalnu nogāzes, daļēji sausos zālienos, sausos krūmājos un mežos, kaļķainā, ar slāpekli bagātā augsnē. Auga sakne ir rūgta un lopkopji to uzskata par nezāli, jo pat lopi to nelieto uzturā. Kad domā par drudzeni (genciānu), visbiežāk domā par pieticīgu augu ar zilganiem ziediem. Taču farmakoloģijā biežāk tiek izmantots augs ar dzelteniem ziediem, kuri uzplaukst augusta beigās, septembra sākumā. Dzeltenā genciāna izaug aptuveni metru augsta. Tai ir lieli, zeltaini dzelteni, neīstā vārpstā augoši ziedi. Genciānas dabiskās augšanas vietas ir Viduseiropas mežainās un kalnainās teritorijas. Medicīniskiem nolūkiem genciānu audzē īpašos apstākļos.

Pielietojums

Tā sakne ir rūgtvielām bagāta, tādēļ labi noder gremošanas veicināšanai. To lieto pārēšanās, gāzu uzkrāšanās gadījumos, kā arī lai uzlabotu apetīti. Karinot garšas nervus dzeltenā drudzene uzlabo siekalu un kuņģa sulas veidošanos, tāpēc tā nav vēlama ļaudīm ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumiem. Sagatavošana: dzeltenā drudzene ir daudzu no ārstniecības augiem veidoto kuņģa, zarnu un žultspūšļa darbību veicinošu zāļu sastāvā. Taču no tās var gatavot arī tēju. Arī šādi lietota tā ir viens no spēcīgākajiem apetīti veicinošiem līdzekļiem. Drudzenes tiek pievienotas arī ārstnieciskajiem balzāmiem. Dažkārt to lietošana var izraisīt galvassāpes, tāpēc ir jāuzmanās. Nevajag pārspīlēt.