Granātābolus / Punica granatum L.

Apraksts

Granātābolus (Punica granatum) kultivē jau aptuveni 5000 gadu. Tie minēti Bībelē, kā arī grieķu un romiešu mitoloģijā kā auglības, mīlestības un pilnības simbols. Granātāboli ir viens no senākajiem dabiskajiem ārstniecības līdzekļiem pret bakteriālām saslimšanām, zarnu parazītiem, hemoroīdiem, kā arī efektīgs palīgs vīrusu apkarošanā. Granātābolu koks dzīvo pat vairākus simtus gadu, var sasniegt piecu metru augstumu un izplesties līdz trim metriem plašumā. Pavasara un vasaras mēnešos granātkoks zied lieliem, oranžsarkaniem ziediem, kas nobriest āboliem līdzīgos sarkanīgos augļos. Šo augļu dzimtene ir Irāna un Pakistāna. Arī mūsu dienās tie aug siltajās zemēs, pārsvarā Vidusjūras reģionā, Brazīlijā un citās valstīs. Apaļā forma, daudzās sēklas un patīkamā smarža senatnē vedinājusi cilvēkus uzskatīt granātābolu par pilnības simbolu un raisījusi asociācijas par dažādām īpašībām. Grieķu mitoloģijā granātābolam piedēvē auglības simbola spēku, jo dieviete Afrodīte to pati esot audzējusi Kiprā. Grieķijā kāzu svinībās jauno pāri apmētā ar žāvētiem granātāboliem. Ja auglis pārplīst un sēklas izbirst, ģimenē būšot daudz bērnu. Romieši granātābolus importēja no feniķiešu kolonijas Kartāgas Āfrikas ziemeļos. Nosaukums «granātābols» saistīts vai nu ar auga izcelsmi — feniķiešu āboli (Malum punicum), vai arī tas savu vārdu iemantojis daudzo sēklu dēļ — sēklainais ābols (Malum granatum). Romieši granātābolus uzskatījuši par laulības simbolu, bet pašu granātkoku tā ugunssarkano ziedu dēļ — par mīlestības un auglības simbolu. Senajā Romā līgavas nēsājušas ziedošu granātkoka zaru vainagus. Kristīgajā kultūrā granātābols bija Jēzus mātes Marijas auglības simbols. Iespējams, ka arī Bībelē minētais Atzīšanas koka auglis bijis granātābols.

Pielietojums

Ir pētījumi, ka granātābolu sēklas satur kādu vērtīgu vielu, kura nekur citur dabā nav sastopama. No sēklām īpaši saudzīgā veidā (bez gaismas un gaisa klātbūtnes zemā temperatūrā) izspiež ļoti augstvērtīgu eļļu, kas bagāta ar vienīgi granātābolos sastopamu taukskābi. Tā ir gamma-linolēnskābe, kam ir preventīva un dziedējoša iedarbība vēža saslimšanas gadījumos. Granātābolu sulas lietošana uzturā ir visai noderīga. Tā aizkavē novecošanas procesus un palīdz izsargāties no aterosklerozes. Svaigas granātābolu sulas uzturvērtība (74 kcal/100 g) ir aptuveni šāda: 80% ūdens, 0,7% olbaltumvielu, 0,6% tauku, 16% ogļhidrātu un 2,2% šķiedrvielu. Augļi satur arī C vitamīnu, kāliju, dzelzi un citas minerālvielas. Flavonīdiem bagātā miza noder pretiekaisuma tējas uzlējumiem. Svaigi spiestas granātābola sulas ieguvei veselu augli novieto uz cietas virsmas un, uzspiežot ar plaukstu, ripina to tik ilgi, kamēr vairs nav dzirdama sēklu knakšķēšana. Tad mizā izgriež caurumiņu un izspiež sulu, ko var izdzert arī tieši no augļa, ievietojot caurumā salmiņu.