Kā atvairīt pavasara nogurumu?

Laikā, kad tuvojas pavasaris un saule sāk sildīt aizvien vairāk, mūsu organisms jūtas noguris.

„Ģimenes aptieku” farmaceite Gaļina Patreja stāsta, ka ziemas periodā cilvēki ļoti daudz uzturas telpās, tādēļ nogurums un miegainība lielākoties ir svaiga gaisa un kustību trūkuma dēļ, turklāt mainās diennakts bioloģiskais režīms un ķermenim jāpierod pie pārmaiņām. Lai tām pielāgotos, organisms vairāk izstrādā melatonīnu, kuru dēvē arī par tumsas hormonu un kurš palīdz aizmigt. Patlaban dienas kļūst gaišākas un garākas, taču melatonīns vēl aizvien mūsu organismā ir paaugstinātā līmenī, tādēļ arī bieži vien jūtamies miegaini.

Pavasarī nogurumu un miegainību var izraisīt arī magnija, folskābes, joda un B vitamīna trūkums. Lai saprastu, kuras no šīm minerālvielām un vitamīniem jāuzņem papildus, Gaļina Patreja iesaka konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Enerģijas un vitalitātes atgūšanai pavisam droši var veikt vairāk fizisku aktivitāšu, uzturēties svaigā gaisā un uzturā izvēlēties svaigus produktus. Tiesa, jāatceras, ka mūsu organisms nespēj uzņemt visas nepieciešamās vielas tikai ar pārtiku, tādēļ nepieciešams lietot arī vitamīnus.

Vitamīnu kompleksi
Sagaidot pavasari, vislabāk lietot vitamīnu vai uztura bagātinātāju kompleksus. Turklāt to klāsts ir visplašākais, un katrs var izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko – vitamīnus pieaugušajiem, bērniem, cilvēkiem gados vai sportistiem. Sievietēm ir izstrādāti vitamīni ar naktssveces eļļu, kas uzlabos ādas, nagu un matu struktūru. Savukārt labāk pielāgoties diennakts bioloģiskajam ritmam palīdzēs vitamīni, kuri satur adaptagēnus (piemēram, žeņšeņu).

Farmaceite atgādina, ka būtisks papildinājums vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanas laikā ir ūdens vai citi negāzēti un nesaldināti šķidrumi. „Piemēram, ārzemju tūristiem vienmēr būs līdzi ūdens vai minerālūdens pudeles, taču mūsu iedzīvotāji dzer ļoti maz. Dienā būtu nepieciešams izdzert vismaz 1,5 litrus šķidruma,” norāda farmaceite Gaļina Patreja. Nakts laikā vien cilvēks ar sviedriem zaudē vienu glāzi (apmēram 200 ml) šķidruma. Tas savukārt sabiezina asinis, tādēļ no rīta ieteicams izdzert glāzi ūdens. Izdzert glāzi ūdens ieteicams arī 20 līdz 30 minūtes pirms katras ēdienreizes, jo tas aktivizēs zarnu traktu un ļaus labāk pārstrādāt barību.

Tiek uzskatīts, ka vitamīni jālieto tajos mēnešos, kuru nosaukumos ir burts r, tādējādi sanāk, ka tos jālieto no septembra līdz aprīlim. Vislabāk vitamīnus dzert vienu reizi dienā no rīta saskaņā ar instrukciju – brokastu laikā vai pēc brokastīm. Farmaceite stāsta, ka citās valstīs izstrādātas vairākas vitamīnu lietošanas shēmas, piemēram, vitamīnus un daudz šķidruma lietot piecas dienas un tad nākamās piecas dienas ievērot pārtraukumu. Kāda cita metode iesaka tos lietot 20 dienas, bet pēc tam 10 dienas izlaist. Kura ir efektīvāka, noteikt ir grūti, tādēļ farmaceite iesaka izlietot vienu pilnu kursu (paciņu) un nepieciešamības gadījumā turpināt.

„Dzīvie” vitamīnu avoti
Vitamīnu avoti, kas satur „dzīvas vielas,” ir bišu māšu pieniņš, kviešu dīgstu eļļa, medus un paipalu olas, kurām ir augsta uzturvērtība un kuras ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām un aminoskābēm (svarīga nozīme vielmaiņas procesā). Ja salīdzina vistu un paipalu olas, tad vienā paipalu olas gramā ir 2,5 reizes vairāk A vitamīna, 2,8 reizes vairāk B1 un 2,2 reizes vairāk B2 vitamīna nekā vienā vistas olas gramā. Patreja stāsta, ka Japānā ir pat valsts programma, kuras ietvaros bērni skolās un bērnudārzos bez maksas saņem paipalu olas. Ļoti svarīgs enerģijas avots ir arī koenzīms Q10, kas atrodas gandrīz katrā cilvēka šūnā.

Koenzīms Q10 veidojas cilvēka organismā, bet to var uzņemt arī ar uzturu: zivīm, zivju eļļu, riekstiem, gaļu un dārzeņiem. Vairāki pētījumi pierāda, ka koenzīms Q10 labvēlīgi ietekmē dažādu sirds slimību (sirds muskuļaudu bojājums, sirds mazspēja u.c.) gaitu, uzlabo asinsvadu un muskuļu darbību (īpaši gados vecākiem cilvēkiem), to izmanto kā palīglīdzekli paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas procesā. Tā kā koenzīms Q10 piedalās enerģijas veidošanas procesos, tas labvēlīgi ietekmē visas organisma šūnas, jo tām visām ir nepieciešama enerģija. Šā paša iemesla dēļ uzskata, ka tas spēj palielināt darbaspējas, mazināt nespēku un nogurumu.

Pietiekami daudz koenzīma Q10 var uzņemt, ēdot veselīgu un sabalansētu uzturu, taču ļoti svarīgi, lai tajā būtu dažādība: augļi un dārzeņi, graudaugi un pākšaugi, piena produkti un gaļa, olas, rieksti u.c. Ja ziemas beigās organisms ir novājināts, iestājies spēku izsīkums vai nepieciešamība pēc enerģijas pieaug intensīvas fiziskās slodzes apstākļos, tad pieejami koenzīmu Q10 saturoši preparāti.

Farmaceite Gaļina Patreja gan brīdina, ka, lietojot vitamīnus, jābūt uzmanīgiem, lai tos nepārdozētu. Piemēram, eļļā šķīstošie vitamīni A, D, E un K var radīt veselībai kaitīgas blaknes: palielināt liesu un aknas, radīt redzes traucējumus, aizcietējumus, nierakmeņus, savukārt B grupas vitamīni var izraisīt alerģiskas reakcijas. Taču, ievērojot lietošanas instrukcijas norādījumus, problēmām nevajadzētu būt, jo aptiekās pieejamie vitamīni satur sabalansētu dienas devu.

LETA