Kā uzlabot atmiņu

Smadzenēm, tāpat kā pārējām ķermeņa daļām, nepieciešams uzturvielām bagāts uzturs, stimulējošas fiziskas aktivitātes un veselīgi dzīvesveida ieradumi.

Esi aktīvs – aktīvi iesaisties visā, ko tu apgūsti. Vārdiski pie sevis atkārto, ko otrs cilvēks saka, lasi tekstu skaļā balsī, pieraksti piezīmes. Jo vairāk maņu tu iesaisti informācijas uztveres procesā, jo lielāka iespēja, ka tu šo informāciju atcerēsies vēlāk.

Radi asociācijas – veido ķēdītes starp jauno informāciju un lietām, kuras tu jau zini. Centies attiecināt jebkuru jaunu informāciju uz to, kas tev jau zināms, tā būs vieglāk to atcerēties.

Stimulē savas smadzenes ar jaunu izjūtu pieredzi – garšām, skaņām, krāsām un taustes izjūtām. Lai kaut kas paliktu atmiņā, tas ir jāiegaumē. Atmiņa nav vainīga, ja mēs nekoncentrējamies un neiegaumējam vajadzīgo informāciju.

Pierādīts, ka visvairāk informācijas tiek aizmirsts tūlīt pēc materiāla apguves. Lai tā nenotiktu, informācija pēc kāda laika ir jāatkārto. Smadzenēm jāļauj sagremot uzņemto informāciju. Informācija labāk paliek atmiņā, ja tā ir izprasta, nevis mehāniski iekalta. Smadzenēm vajadzīgs pilnvērtīgs miegs. Dienā apgūtā informācija pa nakti nostiprinās.

Dodiet atmiņai darbu, neļaujiet tai ierūsēt. Katru dienu kaut nedaudz rakstiet un lasiet. Ja nav laika izlasīt rīta laikrakstu, iepazīstieties kaut vai ar virsrakstiem. Vakarā izlasiet, piemēram, kādu nodaļu no romāna vai īso stāstu. Pēc pusstundu ilgas lasīšanas ieturiet pauzi un pārdomājiet izlasīto, tad tas labāk paliks atmiņā.

Mācieties no galvas dzejoļus. Katru dienu apgūstiet 4–8 dzejas rindas. Arī dzīves sīkumos gādājiet par daudzveidību. Nav vajadzīgas kardinālas pārmaiņas, pietiek palaikam pamainīt maršrutu, pa kuru dodaties uz darbu, veikalu, kurā iepērkaties, pārlikt aproci vai pulksteni no vienas rokas uz otru, nomainīt kancelejas piederumus un nieciņus uz sava darba galda utt. Padariet kaut ko ar otru roku.

Atmiņu attīsta ceļošana. Ceļojumā smadzenes visu laiku uztver jaunu informāciju, darbojas visas piecas maņas – jūs vienlaikus uztverat ne vien stāstīto informāciju, bet arī ainavas, smaržas, krāsas utt., rezultātā atmiņai ir ko darīt.

Dārzkopība attīsta atmiņu, veicina abstrakto telpisko domāšanu, krāsu uztveri un labu gaumi, kā arī sniedz daudz pozitīvu emociju.

Mākslas baudīšana palīdz prāta vispusīgai attīstībai. Vērojot vienu mākslas darbu, prātā ataust daudzi agrāk gūti informatīvie priekšstati, cilvēks atceras, ko šai sakarā kādreiz redzējis, mācījies vai lasījis, un saista to visu loģiskā sistēmā.

Mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē ilglaicīgo atmiņu, kritiskās domāšanas spēju un pat domāšanas ātrumu. Atklāts, ka klasiskā mūzika un džezs veicina analītiskās prāta spējas. Ļoti labs treniņš atmiņai ir kāda mūzikas instrumenta spēles apguve.

Esiet fiziski aktīvi. Nav tik būtiski, kādu kustību veidu cilvēks izvēlas, galvenais, lai aktivitāte būtu, asinis riņķotu un smadzenes saņemtu barības vielas, tad arī atmiņa darbosies labāk.

Dejošana ir īpaši ieteicama, jo sniedz ne tikai fizisku slodzi, bet arī pati par sevi nostiprina atmiņu, cilvēkam iegaumējot dejas soļus un to secību, attīsta kustību koordināciju, ļauj atraisīties un atbrīvoties no kompleksiem.

Neticami, bet fakts: atklāts, ka atmiņas uzlabošanā palīdz acu grozīšana – 30 sekundes jāskatās abām acīm reizē te pa labi, te pa kreisi. Izpētīts, ka šīs darbības aktivizē tos pašus smadzeņu apvidus, kas atbildīgi par atmiņu.

Televizors jāskatās ar mēru. Eksperimentos esot pierādīts, ka jau pēc 15 skatīšanās minūtēm prāta aktivitāte jūtami samazinās.