Kartupelis / Solarium tuberosum L.

Apraksts

Kartupelī (Solarium tuberosum L.) ir dārzeņiem netipisks augsts cietes līmenis, līdzvērtīgs graudaugos esošajam. Latvijas augu šķirņu katalogā šobrīd ir reģistrētas 47 kartupeļu šķirnes. Eksperti norāda, ka katras valsts gods ir radīt jaunas un jaunas un mūsu zeme kaunā nepaliek. Otrā maize – tā lepni tiek godāts vislabākais pamatēdiens – kartupeļi. Turklāt kartupeļi, kā apgalvo uzturvērtību pazinēji, ir arī svarīgs minerālvielu avots, un tie paši par sevi nav arī īpaši barojoši – 100 gramos kartupeļu ir 75 kalorijas, turpretī tikpat daudz eļļā ceptos frī kartupeļos – 310 kaloriju. Kartupelis - ikdienišķs pārtikas produkts. Bumbuļa galvenā sastāvdaļa ir ūdens, tas veido apmēram 80 procentus kartupeļa. Vidējs, simts gramus smags bumbulis gan satur 22 gramus ogļhidrātu - cieti un cukurus, bet savas uzbūves dēļ kartupeļu ogļhidrāti neuzkrājas organismā tauku veidā. Organisms paņem tik, cik tam vajag, nepūloties sašķelt visu līdz galam. Tādēļ nav iemesls kartupeļus izslēgt no ēdienkartes arī tiem, kas ievēro novājēšanas diētas, tikai nevajadzētu kartupeļus lietot kopā ar treknām piedevām. Jāat­ceras arī, ka ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots muskuļiem un smadzenēm. Vidējs kartupelis satur divus, trīs gramus tik nozīmīgo šķiedrvielu. Tās atrodas galvenokārt bumbuļu mizā, tālab vajadzētu aizmirst aiz­spriedumus, ka ar mizu vārītu vai ceptu kartupeļu mizu nedrīkst ēst.

Pielietojums

Kartupeļi satur K, C, B vitamīnu, kā arī minerālvielas. Tas var kalpot par bagātīgu kālija avotu. Arī uzturvērtīgo vielu glabāšanās ziņā kartupelis ir līdzīgs graudaugam - vitamīni un minerālvielas koncentrējušies tieši zem mizas. Diemžēl šim dārzenim nestrādā kāds cits grauda princips: grauda asns ir vērtīgs. Kartupelis, kuram sadīguši asni, vairs nav lietojams uzturā. Pat tautas ticējumos minēts, ka tas ir lietojams uzturā tikai līdz ziemas otrajai pusei - februārim, martam. Pēc tam tas pilnībā zaudē vērtīgās minerālvielas un vitamīnus. Visaugstākais C vitamīna daudzums (20mg/100g) ir tikko novāktajos jaunajos kartupeļos, bet - jo ilgāk kartupelis glabājas, jo mazāk tajā paliek C vitamīna. Protams, ļoti svarīgs ir kartupeļu pagatavošanas veids, jo šis vitamīns ir ļoti gaistošs un jebkurš gatavošanas process to pamazām iznīcina. Kartupeļu lietošana uzturā ir ieteicama sirds un asinsvadu slimību, kā arī nieru traucējumu gadījumos, jo šajā dārzenī ir bagātīgs kālija daudzums, kas palīdz veikt šķidruma apmaiņu organismā - kartupelis ir urīndzenošs produkts. «Tiem, kam ir sirds un asinsvadu slimības, parasti ir problēmas ar asins cirkulāciju un šķidruma apmaiņu organismā. Tādēļ tos iesaka lietot uzturā cilvēkiem, kuriem ir šķidruma apmaiņas traucējumi organismā, jo kālijs palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu. Vidējs kartupelis satur divus, trīs gramus tik nozīmīgo šķiedrvielu. Tās atrodas galvenokārt bumbuļu mizā, tālab vajadzētu aizmirst aiz­spriedumus, ka ar mizu vārītu vai ceptu kartupeļu mizu nedrīkst ēst. Šķiedrvielu nozīmi uzturā, šķiet, pat nav jāpaskaidro, tomēr der atgādināt, ka tās līdzdarbojas orga­nisma attīrīšanā, zarnu darbības re­gulēšanā, veicina liekā svara sama­zināšanos. Šķiedrvielām ir svarīga loma holesterīna līmeņa sama­zināšanā. Un te klāt iederas vēl viena svarīga ziņa par kartupeli - tas nesatur holesterīnu un gandrīz nemaz nav arī tauku, simts gramos tikai 0,1 grams! Turklāt tās ir nepiesātinātās taukskābes, kas neveicina aptau­ko­šanos.