Lazda / Corylus avellana L.

Apraksts

Lazda ir pirmais pavasara vēstnesis, tā zied no pašas saknītes sīkiem, gandrīz nepamanāmiem sarkaniem ziediņiem - pirmajiem aukstajā un pelēkajā mežā. Agri, agri, pieticīgi. Toties vēlāk, kad saulīte sāk sildīt spurdzes, pieputina mežu ar zeltainiem putekšņu mākoņiem. Lazdas ir vasarzaļi krūmi, retāk koki. Ģintī ir ap 20 sugu, Latvijā savvaļā sastopama viena suga - parastā lazda (Corylus avellana). Pēc nostāstiem lazdu no Mazāzijas uz Eiropu atveduši senie romieši. No tā arī senais nosaukums Pontijas rieksts - Nux Pontica. Lazdu ģints pārstāves plaši sastopamas gan Eiropā, gan Ķīnā, Japānā, Irānā, Ziemeļamerikā Atlantijas piekrastē, kalnos var augt pat 2000 metrus virs jūras līmeņa. Latvijā lazdām "patīk ieviesties" auglīgās, kaļķainās augsnēs. Var būt gan atsevišķi krūmi, gan dažāda lieluma audzes pamežā, īpaši bagātīgi upju gravās un krastos. Lazdas dabā pavairojas veģetatīvi - ar sakņu un celmu atvasēm. Ātri ieviešas izcirtumos, degumos, gravās, mežmalās, taču aug samērā lēni. Jaunie krūmi sāk ražot pēc 5-10 gadiem. Lazdas mūža ilgums ir 60-80 gadi. Ļoti aukstās ziemās ar ilgstošu salu var izsalt. Lazdas zied martā, aprīlī, rieksti nogatavojas septembrī, oktobrī. Raža ir katru gadu, taču īpaša ik pēc 3-4 gadiem.

Pielietojums

Īrijā vēl tagad tic, ka kabatās nēsāti lazdu rieksti novērš reimatismu. Lazda ir ķeltu svētais koks. Teikas vēsta, ka ar tās rīkstēm no salas padzītas čūskas. Lazda zied gavēnī - cietajā mēnesī. Latviešu tautas ticējumos ieteikts - tautās vai tumšā naktī ejot, ņem līdzi lazdas zaru vai nūju. Lai justos drošāk, var skaitīt šādus vārdus: "Lazda netura blēņu, nevēl ļauna, pat velna nebēdā!" Latviešu tautas ticējumos norādīta sakarība: "Kad lazdām daudz riekstu, to gadu dzims daudz bērnu." Neiesaka apēst riekstu jumi ar diviem kodoliem - tas nozīmē apēst savu nelaimi. Šādu riekstu drīkstēja glabāt tikai zintnieki. Jumis kā augļa dubultnieks simbolizēja auglību, tomēr iepriekš minētajā ticējumā saglabājušies vēl senāki pasaules uzskati. Dvīņu piedzimšana, augļu vai riekstu Jumis bija atkāpe no dabas noliktās kārtības. Tas tika uzskatīts par kaut ko nedabisku un tāpēc iznīcināmu. Lazdu rieksti ir vērtīgs uzturlīdzeklis, bagāti ar minerālvielām, B un E grupas vitamīniem, taukvielām 58-71%, ogļhidrātiem un celulozi. Lai gan modernās medicīnas speciālisti lazdas dziednieciskās spējas īpaši nevērtē, tautas medicīnā no seniem laikiem plaši lieto gan riekstus, gan lazdas mizu, saknes un lapas, arī ziedputekšņus, sajauktus ar medu. Glāzē ūdens iemaisīti samalti rieksti - "riekstu piens" vai riekstu krējums" ārstē plaušu slimības, drudzi, spēcina organismu. Riekstu kodoli bez brūnās miziņas kopā ar medu ieteikti kā uzturlīdzeklis mazasinīgajiem, ārstē reimatismu.