Melnie graudi / Claviceps purpurea Tul.

Apraksts

Vasaras beigās inficēto graudzāļu ziedos attīstās melnvioleti veidojumi – sklerociji ar kuriem sēne ziemo. Pavasarī uz šiem sklerocijiem attīstās nelielas lodveida sarkanīgas galviņas uz īsiem kātiņiem. Tās ir stromas, kurās izveidojas askusporas, kuras ar vēja palīdzību nonāk graudzāļu ziedos un tur veido anamorfu (konīdiju stadiju). Konīdijas serkmē sēnes izplatīšanos. Vēlāk visos inficētajos ziedos notiek intensīva micēlija šūnu dalīšanās un veidojas jauni sklerociji. Sporas 100 × 1 µm, tievas, pavedienveida. Parazītiska sēne, kas vairāk pazīstama uz rudziem, lai gan sastopama visdažādāko graudzāļu ziedos. Izraisītie ražas zudumi niecīgi. Vispārējā izplatība: Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, atsevišķi rajoni Dienvidamerikā, Austrālijā.

Pielietojums

Senatnē cilvēki smagi saindējās lietojot pārtikā miltus, kuri saturēja samaltus sklerocijus. Sklerociji satur daudzus toksiskus alkaloidus, kuru preparātus izmanto medicīnā. Satur apm. 30 dažādu alkaloīdu (svarīgākie — ergotamīns, ergozīns, ergokristīns, ergokriptīns, ergokornīns, ergometrīns), kā arī holīnu, acetilholīnu, histamīnu u.c. Gatavo pulveri, preparātus dihidroergotoksīna etānsulfonātu, ergotālu, sekalēnu, ergometrīnu, ergotamīnu. Lieto tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem pret dzemdes atoniju un ar to saistīto asiņošanu un pēcdzemdību periodā dzemdes involūcijai. Dažus MELNIE GRAUDI alkaloīdus (ergotamīnu, ergotoksīna grupu) kopā ar barbiturātiem un beladonnas alkaloīdiem (preparāti beloīds, belaspons, aklimans) lieto veģetatīvās distonijas, neirozes, hipertireozes ārstēšanā.