Melone / Cucumis melo L

Apraksts

Par meloņu dzimteni uzskata Āziju, kur tās augušas savvaļā jau pirms apm. 4000 gadiem, tikai to garša gan bijusi ļoti rūgta. Dažādas krustošanas būtiski uzlabojušas to salduma īpašības. Melones, līdzīgi gurķim un kabačiem, pieder pie ķirbju dzimtas un aug uz stīgojošā stublāja. Ir daudz dažādu šķirņu un lielumu melones. Dažu šķirņu melonēm mizai ir tīklveida raksts, citām miza ir pavisam gluda. Parasti miza ir cieta un izskatās skaista, iekšā ir sulīgs mīkstums ar daudz sēkliņām. Melonēs ir maz kaloriju, tāpēc šis auglis ir iecienīts. Melones vislabāk ēst svaigas, vēsas, glīti sagrieztas šķēlēs, kubiņos vai apaļās lodītēs. Mazāka izmēra melones vienkārši pārgriež uz pusēm. Galdā var pasniegt ar ogām, saldējumu, sieru. Dažreiz garšu var izcelt ar sāli un pipariem.

Pielietojums

Tautas medicīna iesaka melones novārījumu izmantot sejas balināšanai, ja ir vasaras raibumi, pigmentu plankumi un pinnes. Melone ir ne vien gards un slāpes remdējošs auglis, bet arī lielisks skaistumkopšanas līdzeklis tavai sejas ādai. Melone turklāt arī ir ļoti labi izmantojama veselības uzlabošanai. Sastāvs: slāpekļvielas, ekstraktvielas, cukuri (galvenokārt saharoze), taukvielas, celuloze, gaistošas aromātiskas vielas, minerālsāļi, dzelzs, kālijs, nātrijs; askorbīnskābe, karotīni, daudz folijskābes, tiamīns, riboflavīns, nikotīnskābe. Dziedniecībā melones izmanto: kā vispārēju spēcinošu līdzekli; pret mazasinību; pret sirds un asinsvadu slimībām; nervu sistēmas un psihiskiem traucējumiem; pret aknu un nieru slimībām; pret vēdera aizcietējumiem; uzlabo vielmaiņas procesus. Sevišķi melones ieteicamas gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no sirds un galvas smadzeņu asinsvadu aterosklerozes. Ja katru dienu apēd vismaz 300 g meloņu mīkstuma, tas kalpo aterosklerozes profilaksei.