Oleandri / Nerium oleander L.

Apraksts

Oleandri (Nerium oleander). Augs ir ne pārāk zarots. Tas noteikti jāapgriež, bet tāpat slinki veido jaunos dzinumus. Šo ne pārāk uzteicamo īpašību atsver oleandru ziedēšanas laiks. Bagātīgais, smaržojošais ziedu skaits izceļas uz garo, šauro, ādaino lapu pelēkzaļā fona. Oleandri zied pavasarī un vasarā. Pēc noziedēšanas vecos ziedu ķekarus (kātus) iesaka nenogriezt, jo uz tiem nākamajā gadā var veidoties ziedi, kā arī bez tiem veidojas jauni ziedi. Oleandrus griežot un ziedus plūcot, jāuzmanās no šūnsulas, kura ir indīga (nokļūstot uz ādas, tā var izraisīt apsārtumu). Lai iegūtu kuplas formas augu, vienā podā stāda vairākus oleandrus. Tie ļoti viegli apsakņojas (izmanto nogrieztos galotnes spraudeņus). Oleandriem nepieciešama skāba, barības vielām bagāta un pasmaga augsne.

Pielietojums

Glikozīdi: oleandrīns (bioloģiski ļoti aktīvs (1g 40000DV) ar strofanta un uzpirkstīšu glikozīdiem raksturīgu selektīvo ietekmi uz sirds darbību, bet tas ātrāk uzsūcas, mazāk kumulējas), neriīns, dezacetiloleandrīns ir mazaktīvi, adinerīns, nerianantīns ir neaktīvi, tāpēc tiem praktiskas nozīmes nav. Sastopami arī brīvi genīni: digitoksigenīns, oleandrigenīns, gitoksigenīns. Šie genīni un to acetilētie savienojumi kopā ar cukuru oleandrozi veido lielāko daļu oleandra sirds glikozīdu. Augs vidējā toksicitāte ir ap 80 VDV, un to sula iekļūstot acīs var izsaukt aklumu.