Par vasaras svelmi!

Mēs vienmēr ar nepacietību gaidām vasaras, sapņojam par siltām vasaras dienām un pludmali. Tomēr svelme var nes bīstamību masu un atspoguļoties uz veselību ar ne pašu labāko tēlu. Tādēļ karstu vasaras dienu gaidīšanā neslikti ieklausīties ārstu padomus. Tie izstāstīs, kā vajag izvairīties no vasarā. Tādās dienās ir labāks ļaunprātīgi neizmantot ar alkoholu, nedzert ļoti aukstus dzērienus, daudz ēst, nēsāt gaišu toņu apģērbu un obligāti segt galvu. Nedrīkst sakniebt uz gaitas. Karstos laikapstākļos produkti bojājas īpaši ātri, tādēļ barību saindēšanos bīstamība tikmēr ir īpaši dižena. Ne gatavojiet barību labumā – tos derīguma termiņus, kuri ir norādīti uz produktiem, paredz normāli nosacījumi, nevis izvārdzinošo svelmi. Ne pērciet produktus vietās, ko neaprīkoja ledusskapju iestrādes – jūs nezināt, cik tie nogulēja uz piesaules. Nedrīkst nēsāt sintētisku veļu un iespīlējošo apģērbu. Sintētisku veļu rada «lecektu efekts» – labvēlīgu vidi, lai savairotu patogēniskas baktērijas, bet šaurs iespīlējošs apģērbs apgrūtina elpošanu un pārkāpj siltuma maiņu ķermenī. Nedrīkst sēdēt zem kondicionētāja. Ja, atnākot ofisā vzmokshej apģērbā, jūs uzreiz sēdīsieties zem kondicionētāja, tad labākajā gadījumā, atkratīsieties ar vieglām iesnām, bet sliktākajā – nopelnīsiet radikulītu un pneimoniju. Pat pašos karstākajos laikapstākļos nedrīkst «programmēt» kondicionētāju uz temperatūru zemāk 18 grādi. Optimāls variants – kad kritnis starp temperatūru ar istabu un ielas temperatūru sastāda ne vairāk kā 10 grādus. Nevajag bez vajadzības lietot sabiedrisku transportu. Svelme un sutoņa noslēgtā izplatījumā draud ar skābekļu badošanos, kura, savukārt, provocē ģīboņus, reiboņus un hipertoniski krizi. Pie tam vēl infekcijas tādos nosacījumos izplatās un «pielīp» daudz ātrāk, nekā ziemas aukstumos. Nedrīkst daudz strādāt. Ne nejauši visi tiecas atvaļinājumā vasarā. Strādāt karstumā neproduktīvi. Pierādīts – gaisa temperatūras paaugstināšana par katru grādu augstāk 26 pazemina cilvēka darbspēju apmēram uz 10 procentiem. Nedrīkst sportot. Zināms, ka fiziska slodze palielina siltuma izglītību pieckārt, plicina ūdeņu organisma krājumu. Karsts gadalaiks ir ne pats piemērotākais laiks sportiskiem rekordiem. Pat nelokāmiem fitnesa pielūdzējiem ir labāks pazemināt slodzes līmeni, saīsināt treniņu laiku un vairāk dzert ūdeņus nodarbību laikā.