Pistācija īsta (cēla pistācija) / Pistacia vera L.

Apraksts

Pistācija īsta (cēla pistācija). Krūmājs vai neliels koks ar 3 m augstumu, ar biezu pusapaļu kronu. Lapas kārtējie, blīvas, ādainas, kaili, šaurlanceti, iegareni, olveida vai eliptiski. Uz lapām bieži izveidojas galli (izaugumi), kuri saucas par lapu uti (Slakium Centiscoides un Forda hirsuta). Galli 0,5-3 cm garumā, rozās vai sarkanās krāsas veidojumi, kuras ir dobas, burbuļainas, sēž pa 1 līdz 3. Augs divmāju. Ziedkopa ir skara. Puķes ir sīkas, šķirtdzimuma, ar vienkāršu apziedni; vīriešu puķēs ir 5-6 putekšlapas, sievietes - auglenīca ar augšēju sēklotni un trīsšķirto irbuli. Augam ir vīriešu īpatņi(neauglīgi) un sieviešu īpatņi(dodošie augļi); vīriešu īpatņu dabiskos nosacījumos ir vienmēr vairāk (parasti 55-60%). Ziedēšana iesākas aprīlī. Augļi ir viensekliņu kauleņi (rieksti), gatavošanās sākumā sulīgi un sveķaini, pie pilnas gatavošanās izkalst; salikti ķekarveida otās. Dzimtene ir Vidēja Āzija. Aug Kaukāzā un Vidējā Āzijā, kur bieži izveido biezus krūmus uz akmeņainām nogāzēm. Kultivējams tāpat Krimā. Sagatavo augļus pēc to gatavošanās; darvu (kamedu) - vasarā; gallus - augustā. Augļos ir atklāta saharoze (3,5%), etiķskābe, antociāni, olbaltumi (4,6%), šūnaudi, taukaina neizžūstoša eļļa (48-76%; sastāv uz 80% no nepiesātinātām skābēm), augstākās taukskābes.Augļu apvalkā ir atrasti fenolu savienojumi, fenolkarbonu skābes; sēklos -  karotinoidi, steroidi (0,21%), taukaina eļļa, augstākās taukskābes. Stublāja miza satur augstākās taukskābes, darvas, terpenoidus; lapas satur ogļhidrātus, organiskas skābes (0,2%), ēterisku eļļu (0,02%), miecvielu (5-19%), flavonoidu, lipidu; galli ir miecvielas (30-50%).

Pielietojums

Augļi un sēklas ir apveltīti ar tonizējošo, atkraukājošo, nostiprinošo un stimulējošo iedarbību. Galli un iegūti no tiem tanīni ir apveltīti ar sienošu un pretiekaisuma darbību, kā arī spēju sasiet un nogulsnēt metālus, glikozidus un daudzus alkaloīdus. Darva tiek izmantota kā pretiekaisuma līdzeklis. Novārījumu no augļiem un pistācijas sēkliem (1:10) pieņem pie elpošanas ceļu, anēmijas, astēnijas saslimšanām. Pistācijas sēklas uzlējumu(1:10) pieņem pie čūlu kolīta, vemšanas, lai remdinātu slāpes, apetītes uzbudinājuma, bet augļu un sēklas uzlējumu (1:10) - pie organisma novājējuma, mazasinības, zarnu traktu infekcijām, kuņģu saslimšanām. Ceptās, slapinātas pistācijas sēklas un uzlējumu no tiem rekomendē pie diarejas un holeras, bet sēklas vārītas vīnā, ir  detoksikācijas līdzeklis pie čūsku kodieniem. Pistācijas sēklu eļļa pēc garšas kvalitātēm nepiekāpjas olīveļļai, viņu ieceļ pie aknas slimībām un kā nostiprinošu līdzeklī, kas stiprina sirdi un regulē organu gremošanas darbību. Pistācijas gallus izmanto rūpnieciskai tanīna saņemšanai (no koka var vākt līdz 10-12 kg sausu gallu). Samalcinātā veidā gallus pieņem pie kuņģa-zarnu trakta darbību traucējumiem. Gallu novārījumu( 1-2%-tu šķīdums skalošanai) ir rekomendējams pie mutes, deguna, balsenes dobuma iekaisumiem. Iekšā novārījumu pieņem pie kolikām, taisnas zarnas iekaisumiem un kā pretinde saindēšanās gadijumā ar smagiem metāliem un alkaloīdiem. Ar pistācijas darvu ārstē vecas čūlas un brūces (20% kamedi sajauc ar 80% aizkurināta sviesta un vaska, saņemto plāksteri saliek uz slimu vietu).  Rieksti ir pistācijas augļi, kas satur daudz tauku un ogļhidrātu, atšķiras ar augstas kvalitātes garšu  un uzturvērtību. Kodolus lieto mitrus, cepinātus un sālitus, izmanto konditoru rūpniecībā un kā piedevu pie gaļas un zivju cepešbļodām.